Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.8 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 27 4487180 4484711 2026-06-27T06:43:04Z Dagmed 147329 /* */ 4487180 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste |name =Eiropas Savienība |karoga_nosaukums = Eiropas Savienības karogs |karoga_attēls = Flag of Europe.svg |motto = "Vienoti dažādībā"<br />({{val|la|In varietate concordia}}) |anthem = <div style="padding-bottom:0.2em;">"[[Anthem of Europe|Oda priekam]]"</div><center>[[Attēls:Anthem of Europe (US Navy instrumental short version).ogg]]</center> |kartes_attēls = Global European Union.svg |map_width = 220px |admin_center_type = {{lower|Politiskie centri}} |admin_center = {{unbulleted list |{{nobr|[[B<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Brussels' EU capital role seen as irreversible|publisher=Euractiv.com|url=http://www.euractiv.com/pa/brussels-eu-capital-role-seen-ir-news-494302 |accessdate=28 October 2012 |quote=Brussels has become the de facto capital of the European Union}}</ref><ref>[http://ec.europa.eu/dgs/policy_advisers/archives/publications/docs/brussels_capital.pdf Brussels, Capital of European Union] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130309175616/http://ec.europa.eu/dgs/policy_advisers/archives/publications/docs/brussels_capital.pdf |date={{dat|2013|03|09||bez}} }} - European Commission, 2001.</ref>}} |[[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] |[[Strasbūra]]}} |lielākā_pilsēta = [[Parīze]] |valsts_valodas = [[Eiropas Savienības valodas#Eiropas Savienības oficiālās valodas|24 valodas]] |membership_type = Dalībvalstis |membership = {{collapsible list |titlestyle = background:transparent;text-align:left;font-weight:normal; |title = 27 valstis |{{karogs|Austrija}} |{{karogs|Beļģija}} |{{karogs|Bulgārija}} |{{karogs|Čehija}} |{{karogs|Dānija}} |{{karogs|Francija}} |{{karogs|Grieķija}} |{{karogs|Horvātija}} |{{karogs|Igaunija}} |{{karogs|Itālija}} |{{karogs|Īrija}} |{{karogs|Kipra}} |{{karogs|Latvija}} |{{karogs|Lietuva}} |{{karogs|Luksemburga}} |{{karogs|Malta}} |{{karogs|Nīderlande}} |{{karogs|Polija}} |{{karogs|Portugāle}} |{{karogs|Rumānija}} |{{karogs|Slovākija}} |{{karogs|Slovēnija}} |{{karogs|Somija}} |{{karogs|Spānija}} |{{karogs|Ungārija}} |{{karogs|Vācija}} |{{karogs|Zviedrija}} }} | valsts_galvas_tituls = [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] | valsts_galva = [[Antoniu Košta]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Eiropas Komisijas prezidenti|Komisijas prezidents]] | valsts_galva2 = [[Urzula fon der Leiena]] | neatkarības_notikums = [[Parīzes līgums]] | neatkarības_datums = 1952. gada 23. jūlijs | neatkarības_notikums2 = [[Romas līgums]] | neatkarības_datums2 = 1958. gada 1. janvāris | neatkarības_notikums3 = [[Māstrihtas līgums]] | neatkarības_datums3 = 1993. gada 1. novembris |official_website = {{URL|europa.eu}} | platība_rangs = 7.<!--gives link to list--><!--Calculated by taking out EU members from the list--> | platība_km2 = 4 233 262 (pēc breksita) | procenti_ūdens = 3,08 | iedzīvotāju_skaits = 448 387 872 (pēc breksita)<ref name="estat">{{tīmekļa atsauce |title=Population on 1 January |url=https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tps00001/default/table?lang=en |website=ec.europa.eu |publisher=Eurostat |access-date=12 July 2023}}</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 3.<!--gives link to list--><!--Calculated by taking out EU members from the list--> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 106<!--446,834,579 / 4,233,262km2 = 106 people/km2 (1 February 2019)--> | apdzīvotības_blīvums_rangs = <!--Calculated by taking out EU members from the list--> <!--IMF GDP data published in September 2011; so please do not use the IMF *projections* for 2015--> | IKP_PPP = $20,366 triljoni<ref>{{tīmekļa atsauce |title=World Economic Outlook Database, October 2019 |url=https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=19&pr.y=6&sy=2019&ey=2020&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=946%2C137%2C122%2C181%2C124%2C918%2C138%2C964%2C182%2C960%2C423%2C935%2C968%2C128%2C939%2C936%2C961%2C172%2C132%2C184%2C134%2C174%2C144%2C944%2C178%2C136%2C941&s=PPPGDP&grp=0&a= |website=IMF.org |publisher=International Monetary Fund |accessdate=1 February 2020}}</ref> | IKP_PPP_rangs = 1.<!--gives link to list--><!--Calculated by taking out EU members from the list--> | IKP_PPP_gads = 2020 | IKP_PPP_per_capita = $45 541 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 15.<!--Calculated by taking out EU members from the list--> |GDP_nominal = $16,033 triljoni<ref>{{tīmekļa atsauce |title=World Economic Outlook Database, October 2019 |url=https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=61&pr.y=4&sy=2019&ey=2020&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=946%2C137%2C122%2C181%2C124%2C918%2C138%2C964%2C182%2C960%2C423%2C935%2C968%2C128%2C939%2C936%2C961%2C172%2C132%2C184%2C134%2C174%2C144%2C944%2C178%2C136%2C941&s=NGDPD&grp=0&a= |website=IMF.org |publisher=International Monetary Fund |accessdate=1 February 2020}}</ref> |GDP_nominal_rank = 1.<!--Calculated by taking out EU members from the list--> |GDP_nominal_year = 2020 |GDP_nominal_per_capita = $35 851 |GDP_nominal_per_capita_rank = 14.<!--gives link to list--><!--Calculated by taking out EU members from the list--> | Gini_gads = 2019 |Gini_change = <!--increase/decrease/steady--> | Gini = 30,9 <!--number only--> |Gini_ref = <ref name="eurogini">{{tīmekļa atsauce |url=https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tessi190&plugin=1 |title=Gini coefficient of equivalised disposable income - EU-SILC survey |publisher=[[Eurostat]] |website=ec.europa.eu/eurostat |access-date=11 December 2019}}</ref> | Gini_rangs = | HDI_gads = 2018 |HDI_change = increase <!--increase/decrease/steady--> | HDI = 0,899<!--number only--> |HDI_ref = {{efn|Calculated using UNDP data for the member states with weighted population.<ref name="UN">{{tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/en/composite/HDI|title=Human Development Report 2018 Summary|publisher=The United Nations|accessdate=19 March 2018}}</ref>}} | HDI_rangs = 13.<!--Calculated by taking out EU members from the list-->25th<!--Calculated with EU members in the list--> | valūta = {{hidden begin |titlestyle = font-size:105%;font-weight:normal; |title = {{pad|0.5em}}[[Eiro]] un cita |bodystyle=font-size:90%;}} <table cellspacing="0" cellpadding="0"> <tr style="height:22px;"><th colspan="4" style="font-size:120%;">[[Eiro zona]]{{nbsp|2}}{{nobold|{{small|(20 valstis)}}}}</tr> <tr style="height:22px;"><th>{{karogs|Eiropas Savienība}}<th>[[Eiro]]<th>€<th><code>[[ISO 4217|EUR]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><th colspan="4" style="font-size:120%;">Citas valūtas</tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Bulgārija}}<td>[[Bulgārijas leva|Leva]]<td>лв<td><code>[[ISO 4217|BGN]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Čehija}}<td>[[Čehijas krona|Krona]]<td>Kč<td><code>[[ISO 4217|CZK]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Dānija}}<td>[[Dānijas krona|Krona]]<td>kr<td><code>[[ISO 4217|DKK]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Ungārija}}<td>[[Ungārijas forints|Forints]]<td>Ft<td><code>[[ISO 4217|HUF]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Polija}}<td>[[Polijas zlots|Zlots]]<td>zł<td><code>[[ISO 4217|PLN]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Rumānija}}<td>[[Rumānijas leja|Leja]]<td><td><code>[[ISO 4217|RON]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Zviedrija}}<td>[[Zviedrijas krona|Krona]]<td>kr<td><code>[[ISO 4217|SEK]]</code></tr> </table> {{hidden end}} | laika_zona = | utc_offset = +0 līdz +2 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = +1 līdz +3 |date_format = | domēns = [[.eu]] | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = }} [[Attēls:Mont Blanc depuis la gare des glaciers.jpg|thumbnail|280px|ES augstākais punkts [[Monblāns]]]] [[Attēls:Map-Europe-Outermost-regions-fr.png|thumbnail|280px|ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas [[Fēru salas]]]] '''Eiropas Savienība (ES)''' ir 27 [[Eiropa]]s valstu ekonomiska un politiska apvienība.<ref name=NE>"[https://enciklopedija.lv/skirklis/122147-Eiropas-Savienība Eiropas Savienība]". [[Nacionālā enciklopēdija]]. (skatīts 03.10.2023)</ref> Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem. Par Eiropas Savienības veidošanās sākumu pieņemts uzskatīt [[1957]]. gadā noslēgto [[Romas līgums|Romas līgumu]], bet formāli Eiropas Savienība tika nodibināta [[1993]]. gadā, stājoties spēkā [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līgumam]], kurš paplašināja kopējās politikas pielietošanas sfēru, ietverot sevī [[1957]]. gadā nodibināto [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienu]]. 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā [[Lisabonas līgums]], kas izmainīja Eiropas Savienības darbību regulējošos pamatprincipus. ES ieguva juridiskas personas statusu un tās pārvaldē tika ievesti divi jauni amati — ES Eiropas padomes priekšsēdētājs un Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jomā. [[2023. gads|2023]]. gadā Eiropas Savienībā dzīvoja vairāk kā 448 miljoni iedzīvotāju.<ref name="estat" /> Pēc iedzīvotāju skaita Eiropas Savienība ierindojas 3. vietā pasaulē pēc [[Indija]]s un [[Ķīna]]s. ES bija lielākā [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|pasaules ekonomika pēc kopējā nominālā IKP]] līdz 2014. gadam, kad to apsteidza ASV. 2012. gadā Eiropas Savienībai tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par ieguldījumu miera un izlīguma veicināšanā, demokrātijas un cilvēktiesību attīstībā Eiropā 60 gadu garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 2012 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2012/}}</ref> ES valstīs [[9. maijs]] tiek svinēts kā [[Eiropas diena]]. == Varas dalīšana jeb institucionālā struktūra == Saskaņā ar Māstrihtas līgumu, ES strukturālo principu pamatu veido tā sauktie "trīs pīlāri": [[Eiropas Kopiena]], Kopējā ārējā un drošības politika un Tieslietas un iekšlietas. Varas dalīšana ES īstenojas starp [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]] kā izpildvaru, [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentu]] kā dalībvalstu pilsoņu pārstāvniecību ES līmenī, un [[Eiropas Savienības Ministru Padome|ES Ministru Padomi]] kā visu dalībvalstu valdību pārstāvniecību ar lēmēj- un izpildvaras tiesībām. Tad hierarhiski seko [[Eiropas Savienības Tiesa]] un [[Eiropas Revīzijas palāta]]. Papildus šīm nozīmīgu lomu spēlē vēl divas institūcijas: [[Ekonomikas un sociālo lietu komiteja]] un [[Reģionu komiteja]], kuru loma ir izstrādāt ieteikumus pārējo institūciju pieņemtajiem lēmumiem. Eiropas Savienībā ir izveidota arī vienota finanšu sistēma. Par tās funkcionēšanu atbild divas institūcijas: [[Eiropas Centrālā banka]] (ECB) un [[Eiropas Investīciju banka]] (EIB). Bez minētajām pastāv arī virkne tā saukto sekundāro institūciju. Vairums no tām ir aģentūru statusā, un tās atbild par konkrētām jomām, piemēram, [[Eiropas Vides aģentūra]], vai [[Eiropas Aviācijas drošības aģentūra]], [[Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra]] u.c. == Vēsture == Sākotnējā ideja, dibinot valstu apvienību, kas tagad kļuvusi par Eiropas Savienību, bija Eiropas politiskās un ekonomiskās situācijas pārveidošana pēc Otrā pasaules kara un līdzīgu notikumu atkārtošanās novēršana, iesaistot Vāciju savstarpējās ekonomiskajās attiecībās tik cieši, lai vēlāk, iespējamas varas maiņas gadījumā, tā nespētu pavērsties pret pārējām Eiropas valstīm. Sākotnēji tika izveidota tirdzniecības ūnija, kas vēlāk pārrauga Eiropas Kopienā, un tad Eiropas Savienībā, apvienojot paralēli ekonomiskajām arī politiskās intereses. Politiskais klimats pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bija labvēlīgs [[Rietumeiropa]]s vienotībai, ko daudzi uzskatīja par alternatīvu ekstrēmajām nacionālisma formām, kas tikko jau bija izpostījušas kontinentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The political consequences |publisher=[[European NAvigator]] |url=http://www.ena.lu/?doc=242&lang=3 |accessdate=2007-09-05 |archive-date=2011-08-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110809230029/http://www.ena.lu/?doc=242&lang=3 }}</ref> Par [[Eiropas integrācija]]s sākumu uzskata [[Eiropas Ogļu un tērauda kopiena]]s izveidošanu [[1951]]. gadā, kas aizsākās ar Francijas ārlietu ministra [[Robērs Šūmanis|Roberta Šūmaņa]] oficiālo paziņojumu 1950. gada 9. maijā, ko ES valstīs atzīmē kā Eiropas dienu. Kopienas mērķis bija apvienot kontroli pār dalībvalstu, galvenokārt [[Francija]]s un [[Rietumvācija]]s, ogļu un tērauda industriju. Galvenā doma bija, ka, apvienojot kontroli pār galvenajām stratēģiskajām nozarēm, karš dalībvalstu starpā vairs nebūtu iespējams. Kopienas dibinātāji deklarēja to kā "pirmo soli uz federālu Eiropu". Citas dibinātājvalstis bija [[Itālija]] un trīs [[Benilukss|Beniluksa]] valstis [[Beļģija]], [[Nīderlande]] un [[Luksemburga]]. Vēl divas kopienas tika nodibinātas [[1957]]. gadā: [[Eiropas Ekonomikas kopiena]] (EEK), kas iedibināja [[muitas savienība|muitas savienību]] un [[Eiropas Atomenerģijas kopiena]] sadarbībai [[atomenerģija]]s attīstībā. [[1967]]. gadā [[Apvienošanās līgums]] izveidoja vienotu šo triju kopienu institūciju, ko nosauca par Eiropas Kopienām, vai biežāk vienkārši par [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienu]] (EK). Lai nodrošinātu garantētu pārtikas piegādi Eiropas Kopienai, 1957. gadā tika arī izstrādāti pamatprincipi kopējā lauksaimniecības produktu tirgus izveidei un tos nosauca par [[Kopējā lauksaimniecības politika|kopējo lauksaimniecības politiku]]. [[1973]]. gadā notika pirmā Eiropas Kopienas paplašināšanās, kad tai pievienojās [[Dānija]], [[Īrija]] un [[Apvienotā Karaliste]]. Arī [[Norvēģija]] tajā pašā laikā veda pārrunas par pievienošanos, bet valsts iedzīvotāji to referendumā noraidīja. Pirmās tiešās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas notika 1979. gadā. [[1981]]. gadā par Eiropas Kopienu dalībvalsti kļuva Grieķija, bet [[1986]]. gadā pievienojās Spānija un Portugāle. [[1985]]. gadā noslēgtais [[Šengenas līgums]] izveidoja atvērto robežu telpu starp dalībvalstīm.<ref name="Europa History 90-99">{{Tīmekļa atsauce |title=A Europe without frontiers |publisher=[[Europa (web portal)]] |url=http://europa.eu/abc/history/1990-1999/index_en.htm |accessdate=2007-06-25}}</ref> [[1986]]. gadā sāka lietot [[Eiropas karogs|Eiropas karogu]] un valstu vadītāji parakstīja [[Vienotās Eiropas akts|Vienotās Eiropas aktu]]. Šis līgums pārskatīja veidu, kā stājas spēkā kopējie lēmumi, sekmēja tirdzniecības barjeru atcelšanu un iedibināja lielāku Eiropas politisko kooperāciju. [[1990]]. gadā pēc [[Dzelzs priekškars|Dzelzs priekškara]] krišanas [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kļuva par Eiropas Kopienas dalībnieci apvienotās [[Vācija]]s sastāvā.<ref name="Europa History 80-89">{{Tīmekļa atsauce |title=1980-1989 The changing face of Europe - the fall of the Berlin Wall |publisher=[[Europa (web portal)]]| url=http://europa.eu/abc/history/1980-1989/index_en.htm |accessdate=2007-06-25}}</ref> Līdz ar paplašināšanos [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrālās un Austrumeiropas reģionā]] kandidātvalstīm tika apstiprināti [[Kopenhāgenas kritēriji]]. [[1993]]. gada [[1. novembris|1. novembrī]] stājās spēkā [[Māstrihtas līgums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Treaty of Maastricht on European Union |url=http://europa.eu/scadplus/treaties/maastricht_en.htm |work=Activities of the European Union |publisher=[[Europa (web portal)]] |accessdate=2007-10-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071021040202/http://europa.eu/scadplus/treaties/maastricht_en.htm |archivedate=2007-10-21 }}; {{Grāmatas atsauce |last=Craig |first=Paul |coauthors=Grainne De Burca , P. P. Craig |title=EU Law: Text, Cases and Materials |url=https://archive.org/details/eulawtextcasesma0000crai_w8o5 |edition = 4th ed. |year = 2006 |publisher=Oxford University Press |location = Oxford |isbn=978-0-19-927389-8 |pages=p15}}</ref> Šis līgums iedibināja kopienas pārskatīto struktūru un iepriekšējo nosaukumu "Eiropas Kopienas" oficiāli aizvietoja nosaukums "Eiropas Savienība". Eiropas Kopiena tagad veidoja vienu no trīs jaunās Eiropas Savienības [[ES pīlāri|pilāriem]], kas iekļāva sadarbību kopējā ārpolitikā un iekšpolitikā. [[1995]]. gadā ES pievienojās [[Austrija]], [[Zviedrija]] un [[Somija]]. [[1997]]. gadā [[Amsterdamas līgums]] uzlaboja [[Māstrihta]]s līgumu tādās jomās, kā demokrātija un ārpolitika. [[Amsterdama]]i [[2001. gads|2001]]. gadā sekoja [[Nicas līgums]], kas pārskatīja Romas un Māstrihtas vienošanās, lai sekmētu ES paplašināšanos uz austrumiem. [[2002. gads|2002]]. gadā 12 dalībvalstīs nacionālās valūtas aizvietoja ar [[eiro]]. [[2004. gads|2004]]. gadā ES pievienojās 10 jaunas valstis: [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]], [[Polija]], [[Čehija]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]], [[Ungārija]], [[Malta]] un [[Kipra]].<ref name="Europa History 00">{{Tīmekļa atsauce |title=A decade of further expansion |publisher=[[Europa (web portal)]] |url=http://europa.eu/abc/history/2000_today/index_en.htm |accessdate=2007-06-25 |archive-date=2007-06-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070615031714/http://europa.eu/abc/history/2000_today/index_en.htm }}</ref> [[2007. gads|2007]]. gadā ES pievienojās [[Bulgārija]] un [[Rumānija]]. 2007. gadā eiro zonai pievienojās [[Slovēnija]], 2008. gada 1. janvārī [[Malta]] un [[Kipra]],<ref name="Europa History 00"/> bet 2009. gada 1. janvārī [[Slovākija]]. 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā [https://web.archive.org/web/20080409132212/http://www.esia.gov.lv/lat/reformu_ligums/ Lisabonas līgums]. 2011. gadā Igaunija, 2014. gadā Latvija un 2015. gadā Lietuva pievienojās eiro zonai. 2015. gada martā Eiropas komisijas prezidents [[Žans Klods Junkers]] paziņoja par savu atbalstu kopīgas [[Eiropas Savienības bruņotie spēki|Eiropas armijas]] izveidošanai.<ref>[http://www.delfi.lv/news/comment/comment/otto-ozols-vesturisks-notikums-pirmdien-gaisa-izkupeja-krievijas-imperijas-iluzija.d?id=45711192 Otto Ozols: Vēsturisks notikums — pirmdien gaisā izkūpēja Krievijas impērijas ilūzija] delfi.lv, 2015. gada 19. marts</ref> 2016. gada 23. jūnijā notika [[referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]], kurā vairums vēlētāju nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.<ref>[http://www.delfi.lv/news/arzemes/brexit-briti-nobalsojusi-par-izstasanos-no-es.d?id=47600891 'Brexit': Briti nobalsojuši par izstāšanos no ES] delfi.lv, 2016. gada 24. jūnijā</ref> Izstāšanās notika 2020. gada 31. janvāra naktī. == Eiropas Savienības dalībvalstis == [[Attēls:EC-EU-enlargement animation.gif|thumbnail|280px|Eiropas Savienības paplašināšanās]] {{columns |width=300px |col1= === 1950. gads === Dibinātājvalstis ([[Šūmaņa deklarācija]]). * {{karogs|Francija}} * {{karogs|Vācija}} * {{karogs|Itālija}} * {{karogs|Nīderlande}} * {{karogs|Beļģija}} * {{karogs|Luksemburga}} |col2= === 1973. gads === * {{karogs|Īrija}} * {{karogs|Apvienotā Karaliste}} (līdz 2020. gadam) * {{karogs|Dānija}} (1985. gadā tās pārraudzībā esošā [[Grenlande]] izstājās no [[Eiropas kopiena]]s) |col3= === 1981. gads === * {{karogs|Grieķija}} === 1986. gads === * {{karogs|Spānija}} * {{karogs|Portugāle}} === 1995. gads === * {{karogs|Austrija}} * {{karogs|Somija}} * {{karogs|Zviedrija}} |col4= === 2004. gads === * {{karogs|Čehija}} * {{karogs|Igaunija}} * {{karogs|Kipra}} * {{karogs|Latvija}} * {{karogs|Lietuva}} * {{karogs|Malta}} * {{karogs|Polija}} * {{karogs|Slovākija}} * {{karogs|Slovēnija}} * {{karogs|Ungārija}} |col5= === 2007. gads === * {{karogs|Rumānija}} * {{karogs|Bulgārija}} === 2013. gads === * {{karogs|Horvātija}} }} ==== Eiropas Savienības kandidātvalstis ==== {{Eiropas valstu pārnacionālie veidojumi|size=280px|align=right}} Eiropas Savienībā ir astoņas oficiālās kandidātvalstis: [[Albānija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Melnkalne]], [[Moldova]], [[Serbija]], [[Turcija]], [[Ukraina]] un [[Ziemeļmaķedonijas Republika|Ziemeļmaķedonija]]. Potenciālās kandidātvalsts statuss ir piešķirts [[Gruzija]]i un [[Kosova]]i.<ref name="Europa Enlargement">{{Tīmekļa atsauce |title=European Commission - Enlargement - Candidate and Potential Candidate Countries |publisher=[[European Commission]] |url=https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/countries/check-current-status_lv |accessdate=2017-06-29 }}</ref> [[Šveice]] vienreiz (1992. gadā), bet [[Norvēģija]] divreiz (1972. un 1994. gadā) referendumā noraidīja iestāšanos Eiropas Savienībā. 1987. gadā [[Maroka]] oficiāli lūdza sākt iestāšanās sarunas ES, tomēr [[Eiropas Savienības Padome]] atteicās izskatīt šo jautājumu, pamatojot ar to, ka Maroka nav [[Eiropa]]s valsts. Kandidātvalsts [[Islande]]s valdība 2013. gadā pieņēma lēmumu par iesākto iestāšanās sarunu apturēšanu<ref>pēc 2013. gada parlamenta vēlēšanām jaunā Islandes valdība 2013. gada jūnijā pieņēma lēmumu par iestāšanās sarunu apturēšanu (skat. [http://euobserver.com/political/120501 Iceland's EU bid is over, commission told])</ref> un 2015. gada martā paziņoja par iestāšanās pieteikuma atsaukšanu. [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] laikā 2022. gada 28. februārī [[Ukraina]] lūdza sākt sarunas par uzņemšanu Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/ukrainian-president-volodymyr-zelensky-appeals-for-immediate-european-union-membership-for-ukraine-2794361|title=Ukraine Appeals For "Immediate" EU Membership: "I'm Sure It's Possible"|publisher=NDTV News}}</ref> 2024. gada 24. jūnijā sāktas sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120032255/es-sak-iestasanas-sarunas-ar-ukrainu|title=ES sāk iestāšanās sarunas ar Ukrainu|publisher=delfi.lv}}</ref> == Sadarbības vai asociācijas līgumi == [[Attēls:Belgique - Bruxelles - Schuman - Berlaymont - 01.jpg|thumb|right|Eiropas Komisija (Brisele)]] ES vai tās priekštečorganizācijas ir parakstījusi sadarbības vai asociācijas līgumus ar [[Eiropas Ekonomiskā telpa|Eiropas Ekonomiskās telpas]] valstīm Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju (1994), ar [[Vidusjūra]]s baseina valstīm Turciju (1964), Sīriju (1978), Tunisiju (1998), Izraēlu (2000), Maroku (2000), Jordāniju (2002), Ēģipti (2004), Alžīriju (2005), Libānu (2006), ar [[Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības vienošanās]] valstīm Ziemeļmaķedoniju (2004), Albāniju (2006), Melnkalni (2010), Serbiju (2013), Bosniju un Hercegovinu (2015), ar [[GUAM]] valstīm Gruziju, Moldovu, Ukrainu (2014), kā arī ar Čīli (2005), Dienvidāfrikas Republiku (2004) un [[Centrālamerika]]s integrācijas sistēmu (''Central American Integration System'', 2012). == Valodas == {{Pamatraksts|Eiropas Savienības valodas}} Eiropas Savienībā ir 24 [[valsts valoda|oficiālās valodas]], kā arī daudzas reģionālās valodas un minoritāšu valodas. Visplašāk lietotās valodas ir [[angļu valoda]] (51% pratēju), [[vācu valoda]] (32%) un [[franču valoda]] (24%). Lielākā daļa ES valodu pieder [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]] valodu saimei. Trīs galvenie atzari ir [[ģermāņu valodas|ģermāņu]], [[romāņu valodas|romāņu]] un [[slāvu valoda|slāvu]]. Ģermāņu valodas kā pirmās valodas lieto 38% ES iedzīvotāju (vācu — 18%, angļu — 13%, [[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] — 4%, [[Zviedru valoda|zviedru]] — 2%, [[Dāņu valoda|dāņu]] valodu — 1%). Romāņu valodas kā pirmās valodas lieto 32% ES iedzīvotāju (itāļu — 13%, franču — 12%, spāņu — 8%, rumāņu — 5%, portugāļu valodu — 2%). Slāvu valodas kā pirmās valodas lieto 14% ES iedzīvotāju ([[Poļu valoda|poļu]] — 8%, [[Čehu valoda|čehu]] — 2%, [[Bulgāru valoda|bulgāru]] — 2%, [[Slovāku valoda|slovāku]] — 1% un [[Slovēņu valoda|slovēņu]] valodu — 1%). Pie mazākiem indoeiropiešu valodu atzariem pieder [[baltu valodas]] (latviešu un lietuviešu valodas), [[ķeltu valodas]] (īru valoda) un [[grieķu valoda]]. Pie [[Urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] pieder [[Igauņu valoda|igauņu]], [[Somu valoda|somu]] un [[Ungāru valoda|ungāru]] valodas, pie [[semītu valodas|semītu valodu saimes]] pieder maltiešu valoda. == Vienotais tirgus == Eiropas Savienības Vienotais tirgus ir Eiropas Savienības ekonomiskās integrācijas sastāvdaļa un tās izaugsmes nodrošinājums. Vienotā tirgus projekta mērķis, valstīm apzinoties nepieciešamību veicināt savu [[konkurētspēja|konkurētspēju]] pasaulē un nodrošināt Eiropas valstu [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]] un sociālo labklājību, bija izveidot tirgu dalībvalstu starpā, kurā nepastāvētu iekšējās robežas un kurā nebūtu šķēršļu Eiropas Savienības pilsoņu, preču un kapitāla brīvai kustībai. Eiropas Savienības Vienotais tirgus tiek īstenots ar četru brīvību palīdzību: [[Brīva preču kustība Eiropas Savienībā|brīva preču kustība]], [[Brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]], [[Pārvietošanās un dzīvesvietas izvēles brīvība|brīva personu kustība]], [[Brīvība veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā|brīvība veikt uzņēmējdarbību]]. Ar šo četru brīvību palīdzību jebkuras [[Eiropas Savienības dalībvalsts]] pavalstniekiem tiek dota iespēja veikt saimniecisko darbību jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.<ref>O.Quintin, B.Favarel-Dapas. L’Europe sociale. Enjeux et réalité, coll.Réflexe Europe, La Documentation française, Paris,1999, p.60 — 63.</ref> == Skatīt arī == * [[Eiropas Savienības paplašināšanās]] * [[Lisabonas līgums]] * [[Eiropas Savienības valodas]] * [[Eiroskeptiķi]] * [[Eiroskeptisms]] * [[Latvija Eiropas Savienībā]] * [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē]] * [[Austrumu partnerība]] * [[Breksits]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080405212803/http://www.esia.gov.lv/ Eiropas Savienības informācijas aģentūra] * [http://europa.eu/index_lv.htm Eiropas Savienības portāls] {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]<br />[[Leimaha Gbovī]]<br />[[Tevekula Kermāna]]| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = 2012. gads | pēc = [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]]}} {{kastes beigas}} {{ES valstis}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas Savienība| ]] gj0cwtwpds82z50c2gllnzwnwxr4fnm 4487210 4487180 2026-06-27T07:51:53Z Edgars2007 9590 4487210 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste |name =Eiropas Savienība |karoga_nosaukums = Eiropas Savienības karogs |karoga_attēls = Flag of Europe.svg |motto = "Vienoti dažādībā"<br />({{val|la|In varietate concordia}}) |anthem = <div style="padding-bottom:0.2em;">"[[Anthem of Europe|Oda priekam]]"</div><center>[[Attēls:Anthem of Europe (US Navy instrumental short version).ogg]]</center> |kartes_attēls = Global European Union.svg |map_width = 220px |admin_center_type = {{lower|Politiskie centri}} |admin_center = {{unbulleted list |{{nobr|[[Brisele]] (galvaspilsēta)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Brussels' EU capital role seen as irreversible|publisher=Euractiv.com|url=http://www.euractiv.com/pa/brussels-eu-capital-role-seen-ir-news-494302 |accessdate=28 October 2012 |quote=Brussels has become the de facto capital of the European Union}}</ref><ref>[http://ec.europa.eu/dgs/policy_advisers/archives/publications/docs/brussels_capital.pdf Brussels, Capital of European Union] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130309175616/http://ec.europa.eu/dgs/policy_advisers/archives/publications/docs/brussels_capital.pdf |date={{dat|2013|03|09||bez}} }} - European Commission, 2001.</ref>}} |[[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] |[[Strasbūra]]}} |lielākā_pilsēta = [[Parīze]] |valsts_valodas = [[Eiropas Savienības valodas#Eiropas Savienības oficiālās valodas|24 valodas]] |membership_type = Dalībvalstis |membership = {{collapsible list |titlestyle = background:transparent;text-align:left;font-weight:normal; |title = 27 valstis |{{karogs|Austrija}} |{{karogs|Beļģija}} |{{karogs|Bulgārija}} |{{karogs|Čehija}} |{{karogs|Dānija}} |{{karogs|Francija}} |{{karogs|Grieķija}} |{{karogs|Horvātija}} |{{karogs|Igaunija}} |{{karogs|Itālija}} |{{karogs|Īrija}} |{{karogs|Kipra}} |{{karogs|Latvija}} |{{karogs|Lietuva}} |{{karogs|Luksemburga}} |{{karogs|Malta}} |{{karogs|Nīderlande}} |{{karogs|Polija}} |{{karogs|Portugāle}} |{{karogs|Rumānija}} |{{karogs|Slovākija}} |{{karogs|Slovēnija}} |{{karogs|Somija}} |{{karogs|Spānija}} |{{karogs|Ungārija}} |{{karogs|Vācija}} |{{karogs|Zviedrija}} }} | valsts_galvas_tituls = [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] | valsts_galva = [[Antoniu Košta]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Eiropas Komisijas prezidenti|Komisijas prezidents]] | valsts_galva2 = [[Urzula fon der Leiena]] | neatkarības_notikums = [[Parīzes līgums]] | neatkarības_datums = 1952. gada 23. jūlijs | neatkarības_notikums2 = [[Romas līgums]] | neatkarības_datums2 = 1958. gada 1. janvāris | neatkarības_notikums3 = [[Māstrihtas līgums]] | neatkarības_datums3 = 1993. gada 1. novembris |official_website = {{URL|europa.eu}} | platība_rangs = 7.<!--gives link to list--><!--Calculated by taking out EU members from the list--> | platība_km2 = 4 233 262 (pēc breksita) | procenti_ūdens = 3,08 | iedzīvotāju_skaits = 448 387 872 (pēc breksita)<ref name="estat">{{tīmekļa atsauce |title=Population on 1 January |url=https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tps00001/default/table?lang=en |website=ec.europa.eu |publisher=Eurostat |access-date=12 July 2023}}</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 3.<!--gives link to list--><!--Calculated by taking out EU members from the list--> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 106<!--446,834,579 / 4,233,262km2 = 106 people/km2 (1 February 2019)--> | apdzīvotības_blīvums_rangs = <!--Calculated by taking out EU members from the list--> <!--IMF GDP data published in September 2011; so please do not use the IMF *projections* for 2015--> | IKP_PPP = $20,366 triljoni<ref>{{tīmekļa atsauce |title=World Economic Outlook Database, October 2019 |url=https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=19&pr.y=6&sy=2019&ey=2020&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=946%2C137%2C122%2C181%2C124%2C918%2C138%2C964%2C182%2C960%2C423%2C935%2C968%2C128%2C939%2C936%2C961%2C172%2C132%2C184%2C134%2C174%2C144%2C944%2C178%2C136%2C941&s=PPPGDP&grp=0&a= |website=IMF.org |publisher=International Monetary Fund |accessdate=1 February 2020}}</ref> | IKP_PPP_rangs = 1.<!--gives link to list--><!--Calculated by taking out EU members from the list--> | IKP_PPP_gads = 2020 | IKP_PPP_per_capita = $45 541 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 15.<!--Calculated by taking out EU members from the list--> |GDP_nominal = $16,033 triljoni<ref>{{tīmekļa atsauce |title=World Economic Outlook Database, October 2019 |url=https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2019/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=61&pr.y=4&sy=2019&ey=2020&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=946%2C137%2C122%2C181%2C124%2C918%2C138%2C964%2C182%2C960%2C423%2C935%2C968%2C128%2C939%2C936%2C961%2C172%2C132%2C184%2C134%2C174%2C144%2C944%2C178%2C136%2C941&s=NGDPD&grp=0&a= |website=IMF.org |publisher=International Monetary Fund |accessdate=1 February 2020}}</ref> |GDP_nominal_rank = 1.<!--Calculated by taking out EU members from the list--> |GDP_nominal_year = 2020 |GDP_nominal_per_capita = $35 851 |GDP_nominal_per_capita_rank = 14.<!--gives link to list--><!--Calculated by taking out EU members from the list--> | Gini_gads = 2019 |Gini_change = <!--increase/decrease/steady--> | Gini = 30,9 <!--number only--> |Gini_ref = <ref name="eurogini">{{tīmekļa atsauce |url=https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tessi190&plugin=1 |title=Gini coefficient of equivalised disposable income - EU-SILC survey |publisher=[[Eurostat]] |website=ec.europa.eu/eurostat |access-date=11 December 2019}}</ref> | Gini_rangs = | HDI_gads = 2018 |HDI_change = increase <!--increase/decrease/steady--> | HDI = 0,899<!--number only--> |HDI_ref = {{efn|Calculated using UNDP data for the member states with weighted population.<ref name="UN">{{tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/en/composite/HDI|title=Human Development Report 2018 Summary|publisher=The United Nations|accessdate=19 March 2018}}</ref>}} | HDI_rangs = 13.<!--Calculated by taking out EU members from the list-->25th<!--Calculated with EU members in the list--> | valūta = {{hidden begin |titlestyle = font-size:105%;font-weight:normal; |title = {{pad|0.5em}}[[Eiro]] un cita |bodystyle=font-size:90%;}} <table cellspacing="0" cellpadding="0"> <tr style="height:22px;"><th colspan="4" style="font-size:120%;">[[Eiro zona]]{{nbsp|2}}{{nobold|{{small|(20 valstis)}}}}</tr> <tr style="height:22px;"><th>{{karogs|Eiropas Savienība}}<th>[[Eiro]]<th>€<th><code>[[ISO 4217|EUR]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><th colspan="4" style="font-size:120%;">Citas valūtas</tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Bulgārija}}<td>[[Bulgārijas leva|Leva]]<td>лв<td><code>[[ISO 4217|BGN]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Čehija}}<td>[[Čehijas krona|Krona]]<td>Kč<td><code>[[ISO 4217|CZK]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Dānija}}<td>[[Dānijas krona|Krona]]<td>kr<td><code>[[ISO 4217|DKK]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Ungārija}}<td>[[Ungārijas forints|Forints]]<td>Ft<td><code>[[ISO 4217|HUF]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Polija}}<td>[[Polijas zlots|Zlots]]<td>zł<td><code>[[ISO 4217|PLN]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Rumānija}}<td>[[Rumānijas leja|Leja]]<td><td><code>[[ISO 4217|RON]]</code></tr> <tr style="height:22px;"><td>{{karogs|Zviedrija}}<td>[[Zviedrijas krona|Krona]]<td>kr<td><code>[[ISO 4217|SEK]]</code></tr> </table> {{hidden end}} | laika_zona = | utc_offset = +0 līdz +2 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = +1 līdz +3 |date_format = | domēns = [[.eu]] | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = }} [[Attēls:Mont Blanc depuis la gare des glaciers.jpg|thumbnail|280px|ES augstākais punkts [[Monblāns]]]] [[Attēls:Map-Europe-Outermost-regions-fr.png|thumbnail|280px|ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas [[Fēru salas]]]] '''Eiropas Savienība (ES)''' ir 27 [[Eiropa]]s valstu ekonomiska un politiska apvienība.<ref name=NE>"[https://enciklopedija.lv/skirklis/122147-Eiropas-Savienība Eiropas Savienība]". [[Nacionālā enciklopēdija]]. (skatīts 03.10.2023)</ref> Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem. Par Eiropas Savienības veidošanās sākumu pieņemts uzskatīt [[1957]]. gadā noslēgto [[Romas līgums|Romas līgumu]], bet formāli Eiropas Savienība tika nodibināta [[1993]]. gadā, stājoties spēkā [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līgumam]], kurš paplašināja kopējās politikas pielietošanas sfēru, ietverot sevī [[1957]]. gadā nodibināto [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienu]]. 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā [[Lisabonas līgums]], kas izmainīja Eiropas Savienības darbību regulējošos pamatprincipus. ES ieguva juridiskas personas statusu un tās pārvaldē tika ievesti divi jauni amati — ES Eiropas padomes priekšsēdētājs un Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jomā. [[2023. gads|2023]]. gadā Eiropas Savienībā dzīvoja vairāk kā 448 miljoni iedzīvotāju.<ref name="estat" /> Pēc iedzīvotāju skaita Eiropas Savienība ierindojas 3. vietā pasaulē pēc [[Indija]]s un [[Ķīna]]s. ES bija lielākā [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|pasaules ekonomika pēc kopējā nominālā IKP]] līdz 2014. gadam, kad to apsteidza ASV. 2012. gadā Eiropas Savienībai tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par ieguldījumu miera un izlīguma veicināšanā, demokrātijas un cilvēktiesību attīstībā Eiropā 60 gadu garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 2012 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2012/}}</ref> ES valstīs [[9. maijs]] tiek svinēts kā [[Eiropas diena]]. == Varas dalīšana jeb institucionālā struktūra == Saskaņā ar Māstrihtas līgumu, ES strukturālo principu pamatu veido tā sauktie "trīs pīlāri": [[Eiropas Kopiena]], Kopējā ārējā un drošības politika un Tieslietas un iekšlietas. Varas dalīšana ES īstenojas starp [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]] kā izpildvaru, [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentu]] kā dalībvalstu pilsoņu pārstāvniecību ES līmenī, un [[Eiropas Savienības Ministru Padome|ES Ministru Padomi]] kā visu dalībvalstu valdību pārstāvniecību ar lēmēj- un izpildvaras tiesībām. Tad hierarhiski seko [[Eiropas Savienības Tiesa]] un [[Eiropas Revīzijas palāta]]. Papildus šīm nozīmīgu lomu spēlē vēl divas institūcijas: [[Ekonomikas un sociālo lietu komiteja]] un [[Reģionu komiteja]], kuru loma ir izstrādāt ieteikumus pārējo institūciju pieņemtajiem lēmumiem. Eiropas Savienībā ir izveidota arī vienota finanšu sistēma. Par tās funkcionēšanu atbild divas institūcijas: [[Eiropas Centrālā banka]] (ECB) un [[Eiropas Investīciju banka]] (EIB). Bez minētajām pastāv arī virkne tā saukto sekundāro institūciju. Vairums no tām ir aģentūru statusā, un tās atbild par konkrētām jomām, piemēram, [[Eiropas Vides aģentūra]], vai [[Eiropas Aviācijas drošības aģentūra]], [[Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra]] u.c. == Vēsture == Sākotnējā ideja, dibinot valstu apvienību, kas tagad kļuvusi par Eiropas Savienību, bija Eiropas politiskās un ekonomiskās situācijas pārveidošana pēc Otrā pasaules kara un līdzīgu notikumu atkārtošanās novēršana, iesaistot Vāciju savstarpējās ekonomiskajās attiecībās tik cieši, lai vēlāk, iespējamas varas maiņas gadījumā, tā nespētu pavērsties pret pārējām Eiropas valstīm. Sākotnēji tika izveidota tirdzniecības ūnija, kas vēlāk pārrauga Eiropas Kopienā, un tad Eiropas Savienībā, apvienojot paralēli ekonomiskajām arī politiskās intereses. Politiskais klimats pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bija labvēlīgs [[Rietumeiropa]]s vienotībai, ko daudzi uzskatīja par alternatīvu ekstrēmajām nacionālisma formām, kas tikko jau bija izpostījušas kontinentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The political consequences |publisher=[[European NAvigator]] |url=http://www.ena.lu/?doc=242&lang=3 |accessdate=2007-09-05 |archive-date=2011-08-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110809230029/http://www.ena.lu/?doc=242&lang=3 }}</ref> Par [[Eiropas integrācija]]s sākumu uzskata [[Eiropas Ogļu un tērauda kopiena]]s izveidošanu [[1951]]. gadā, kas aizsākās ar Francijas ārlietu ministra [[Robērs Šūmanis|Roberta Šūmaņa]] oficiālo paziņojumu 1950. gada 9. maijā, ko ES valstīs atzīmē kā Eiropas dienu. Kopienas mērķis bija apvienot kontroli pār dalībvalstu, galvenokārt [[Francija]]s un [[Rietumvācija]]s, ogļu un tērauda industriju. Galvenā doma bija, ka, apvienojot kontroli pār galvenajām stratēģiskajām nozarēm, karš dalībvalstu starpā vairs nebūtu iespējams. Kopienas dibinātāji deklarēja to kā "pirmo soli uz federālu Eiropu". Citas dibinātājvalstis bija [[Itālija]] un trīs [[Benilukss|Beniluksa]] valstis [[Beļģija]], [[Nīderlande]] un [[Luksemburga]]. Vēl divas kopienas tika nodibinātas [[1957]]. gadā: [[Eiropas Ekonomikas kopiena]] (EEK), kas iedibināja [[muitas savienība|muitas savienību]] un [[Eiropas Atomenerģijas kopiena]] sadarbībai [[atomenerģija]]s attīstībā. [[1967]]. gadā [[Apvienošanās līgums]] izveidoja vienotu šo triju kopienu institūciju, ko nosauca par Eiropas Kopienām, vai biežāk vienkārši par [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienu]] (EK). Lai nodrošinātu garantētu pārtikas piegādi Eiropas Kopienai, 1957. gadā tika arī izstrādāti pamatprincipi kopējā lauksaimniecības produktu tirgus izveidei un tos nosauca par [[Kopējā lauksaimniecības politika|kopējo lauksaimniecības politiku]]. [[1973]]. gadā notika pirmā Eiropas Kopienas paplašināšanās, kad tai pievienojās [[Dānija]], [[Īrija]] un [[Apvienotā Karaliste]]. Arī [[Norvēģija]] tajā pašā laikā veda pārrunas par pievienošanos, bet valsts iedzīvotāji to referendumā noraidīja. Pirmās tiešās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas notika 1979. gadā. [[1981]]. gadā par Eiropas Kopienu dalībvalsti kļuva Grieķija, bet [[1986]]. gadā pievienojās Spānija un Portugāle. [[1985]]. gadā noslēgtais [[Šengenas līgums]] izveidoja atvērto robežu telpu starp dalībvalstīm.<ref name="Europa History 90-99">{{Tīmekļa atsauce |title=A Europe without frontiers |publisher=[[Europa (web portal)]] |url=http://europa.eu/abc/history/1990-1999/index_en.htm |accessdate=2007-06-25}}</ref> [[1986]]. gadā sāka lietot [[Eiropas karogs|Eiropas karogu]] un valstu vadītāji parakstīja [[Vienotās Eiropas akts|Vienotās Eiropas aktu]]. Šis līgums pārskatīja veidu, kā stājas spēkā kopējie lēmumi, sekmēja tirdzniecības barjeru atcelšanu un iedibināja lielāku Eiropas politisko kooperāciju. [[1990]]. gadā pēc [[Dzelzs priekškars|Dzelzs priekškara]] krišanas [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kļuva par Eiropas Kopienas dalībnieci apvienotās [[Vācija]]s sastāvā.<ref name="Europa History 80-89">{{Tīmekļa atsauce |title=1980-1989 The changing face of Europe - the fall of the Berlin Wall |publisher=[[Europa (web portal)]]| url=http://europa.eu/abc/history/1980-1989/index_en.htm |accessdate=2007-06-25}}</ref> Līdz ar paplašināšanos [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrālās un Austrumeiropas reģionā]] kandidātvalstīm tika apstiprināti [[Kopenhāgenas kritēriji]]. [[1993]]. gada [[1. novembris|1. novembrī]] stājās spēkā [[Māstrihtas līgums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Treaty of Maastricht on European Union |url=http://europa.eu/scadplus/treaties/maastricht_en.htm |work=Activities of the European Union |publisher=[[Europa (web portal)]] |accessdate=2007-10-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071021040202/http://europa.eu/scadplus/treaties/maastricht_en.htm |archivedate=2007-10-21 }}; {{Grāmatas atsauce |last=Craig |first=Paul |coauthors=Grainne De Burca , P. P. Craig |title=EU Law: Text, Cases and Materials |url=https://archive.org/details/eulawtextcasesma0000crai_w8o5 |edition = 4th ed. |year = 2006 |publisher=Oxford University Press |location = Oxford |isbn=978-0-19-927389-8 |pages=p15}}</ref> Šis līgums iedibināja kopienas pārskatīto struktūru un iepriekšējo nosaukumu "Eiropas Kopienas" oficiāli aizvietoja nosaukums "Eiropas Savienība". Eiropas Kopiena tagad veidoja vienu no trīs jaunās Eiropas Savienības [[ES pīlāri|pilāriem]], kas iekļāva sadarbību kopējā ārpolitikā un iekšpolitikā. [[1995]]. gadā ES pievienojās [[Austrija]], [[Zviedrija]] un [[Somija]]. [[1997]]. gadā [[Amsterdamas līgums]] uzlaboja [[Māstrihta]]s līgumu tādās jomās, kā demokrātija un ārpolitika. [[Amsterdama]]i [[2001. gads|2001]]. gadā sekoja [[Nicas līgums]], kas pārskatīja Romas un Māstrihtas vienošanās, lai sekmētu ES paplašināšanos uz austrumiem. [[2002. gads|2002]]. gadā 12 dalībvalstīs nacionālās valūtas aizvietoja ar [[eiro]]. [[2004. gads|2004]]. gadā ES pievienojās 10 jaunas valstis: [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]], [[Polija]], [[Čehija]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]], [[Ungārija]], [[Malta]] un [[Kipra]].<ref name="Europa History 00">{{Tīmekļa atsauce |title=A decade of further expansion |publisher=[[Europa (web portal)]] |url=http://europa.eu/abc/history/2000_today/index_en.htm |accessdate=2007-06-25 |archive-date=2007-06-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070615031714/http://europa.eu/abc/history/2000_today/index_en.htm }}</ref> [[2007. gads|2007]]. gadā ES pievienojās [[Bulgārija]] un [[Rumānija]]. 2007. gadā eiro zonai pievienojās [[Slovēnija]], 2008. gada 1. janvārī [[Malta]] un [[Kipra]],<ref name="Europa History 00"/> bet 2009. gada 1. janvārī [[Slovākija]]. 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā [https://web.archive.org/web/20080409132212/http://www.esia.gov.lv/lat/reformu_ligums/ Lisabonas līgums]. 2011. gadā Igaunija, 2014. gadā Latvija un 2015. gadā Lietuva pievienojās eiro zonai. 2015. gada martā Eiropas komisijas prezidents [[Žans Klods Junkers]] paziņoja par savu atbalstu kopīgas [[Eiropas Savienības bruņotie spēki|Eiropas armijas]] izveidošanai.<ref>[http://www.delfi.lv/news/comment/comment/otto-ozols-vesturisks-notikums-pirmdien-gaisa-izkupeja-krievijas-imperijas-iluzija.d?id=45711192 Otto Ozols: Vēsturisks notikums — pirmdien gaisā izkūpēja Krievijas impērijas ilūzija] delfi.lv, 2015. gada 19. marts</ref> 2016. gada 23. jūnijā notika [[referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]], kurā vairums vēlētāju nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.<ref>[http://www.delfi.lv/news/arzemes/brexit-briti-nobalsojusi-par-izstasanos-no-es.d?id=47600891 'Brexit': Briti nobalsojuši par izstāšanos no ES] delfi.lv, 2016. gada 24. jūnijā</ref> Izstāšanās notika 2020. gada 31. janvāra naktī. == Eiropas Savienības dalībvalstis == [[Attēls:EC-EU-enlargement animation.gif|thumbnail|280px|Eiropas Savienības paplašināšanās]] {{columns |width=300px |col1= === 1950. gads === Dibinātājvalstis ([[Šūmaņa deklarācija]]). * {{karogs|Francija}} * {{karogs|Vācija}} * {{karogs|Itālija}} * {{karogs|Nīderlande}} * {{karogs|Beļģija}} * {{karogs|Luksemburga}} |col2= === 1973. gads === * {{karogs|Īrija}} * {{karogs|Apvienotā Karaliste}} (līdz 2020. gadam) * {{karogs|Dānija}} (1985. gadā tās pārraudzībā esošā [[Grenlande]] izstājās no [[Eiropas kopiena]]s) |col3= === 1981. gads === * {{karogs|Grieķija}} === 1986. gads === * {{karogs|Spānija}} * {{karogs|Portugāle}} === 1995. gads === * {{karogs|Austrija}} * {{karogs|Somija}} * {{karogs|Zviedrija}} |col4= === 2004. gads === * {{karogs|Čehija}} * {{karogs|Igaunija}} * {{karogs|Kipra}} * {{karogs|Latvija}} * {{karogs|Lietuva}} * {{karogs|Malta}} * {{karogs|Polija}} * {{karogs|Slovākija}} * {{karogs|Slovēnija}} * {{karogs|Ungārija}} |col5= === 2007. gads === * {{karogs|Rumānija}} * {{karogs|Bulgārija}} === 2013. gads === * {{karogs|Horvātija}} }} ==== Eiropas Savienības kandidātvalstis ==== {{Eiropas valstu pārnacionālie veidojumi|size=280px|align=right}} Eiropas Savienībā ir astoņas oficiālās kandidātvalstis: [[Albānija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Melnkalne]], [[Moldova]], [[Serbija]], [[Turcija]], [[Ukraina]] un [[Ziemeļmaķedonijas Republika|Ziemeļmaķedonija]]. Potenciālās kandidātvalsts statuss ir piešķirts [[Gruzija]]i un [[Kosova]]i.<ref name="Europa Enlargement">{{Tīmekļa atsauce |title=European Commission - Enlargement - Candidate and Potential Candidate Countries |publisher=[[European Commission]] |url=https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/countries/check-current-status_lv |accessdate=2017-06-29 }}</ref> [[Šveice]] vienreiz (1992. gadā), bet [[Norvēģija]] divreiz (1972. un 1994. gadā) referendumā noraidīja iestāšanos Eiropas Savienībā. 1987. gadā [[Maroka]] oficiāli lūdza sākt iestāšanās sarunas ES, tomēr [[Eiropas Savienības Padome]] atteicās izskatīt šo jautājumu, pamatojot ar to, ka Maroka nav [[Eiropa]]s valsts. Kandidātvalsts [[Islande]]s valdība 2013. gadā pieņēma lēmumu par iesākto iestāšanās sarunu apturēšanu<ref>pēc 2013. gada parlamenta vēlēšanām jaunā Islandes valdība 2013. gada jūnijā pieņēma lēmumu par iestāšanās sarunu apturēšanu (skat. [http://euobserver.com/political/120501 Iceland's EU bid is over, commission told])</ref> un 2015. gada martā paziņoja par iestāšanās pieteikuma atsaukšanu. [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] laikā 2022. gada 28. februārī [[Ukraina]] lūdza sākt sarunas par uzņemšanu Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/ukrainian-president-volodymyr-zelensky-appeals-for-immediate-european-union-membership-for-ukraine-2794361|title=Ukraine Appeals For "Immediate" EU Membership: "I'm Sure It's Possible"|publisher=NDTV News}}</ref> 2024. gada 24. jūnijā sāktas sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120032255/es-sak-iestasanas-sarunas-ar-ukrainu|title=ES sāk iestāšanās sarunas ar Ukrainu|publisher=delfi.lv}}</ref> == Sadarbības vai asociācijas līgumi == [[Attēls:Belgique - Bruxelles - Schuman - Berlaymont - 01.jpg|thumb|right|Eiropas Komisija (Brisele)]] ES vai tās priekštečorganizācijas ir parakstījusi sadarbības vai asociācijas līgumus ar [[Eiropas Ekonomiskā telpa|Eiropas Ekonomiskās telpas]] valstīm Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju (1994), ar [[Vidusjūra]]s baseina valstīm Turciju (1964), Sīriju (1978), Tunisiju (1998), Izraēlu (2000), Maroku (2000), Jordāniju (2002), Ēģipti (2004), Alžīriju (2005), Libānu (2006), ar [[Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības vienošanās]] valstīm Ziemeļmaķedoniju (2004), Albāniju (2006), Melnkalni (2010), Serbiju (2013), Bosniju un Hercegovinu (2015), ar [[GUAM]] valstīm Gruziju, Moldovu, Ukrainu (2014), kā arī ar Čīli (2005), Dienvidāfrikas Republiku (2004) un [[Centrālamerika]]s integrācijas sistēmu (''Central American Integration System'', 2012). == Valodas == {{Pamatraksts|Eiropas Savienības valodas}} Eiropas Savienībā ir 24 [[valsts valoda|oficiālās valodas]], kā arī daudzas reģionālās valodas un minoritāšu valodas. Visplašāk lietotās valodas ir [[angļu valoda]] (51% pratēju), [[vācu valoda]] (32%) un [[franču valoda]] (24%). Lielākā daļa ES valodu pieder [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]] valodu saimei. Trīs galvenie atzari ir [[ģermāņu valodas|ģermāņu]], [[romāņu valodas|romāņu]] un [[slāvu valoda|slāvu]]. Ģermāņu valodas kā pirmās valodas lieto 38% ES iedzīvotāju (vācu — 18%, angļu — 13%, [[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] — 4%, [[Zviedru valoda|zviedru]] — 2%, [[Dāņu valoda|dāņu]] valodu — 1%). Romāņu valodas kā pirmās valodas lieto 32% ES iedzīvotāju (itāļu — 13%, franču — 12%, spāņu — 8%, rumāņu — 5%, portugāļu valodu — 2%). Slāvu valodas kā pirmās valodas lieto 14% ES iedzīvotāju ([[Poļu valoda|poļu]] — 8%, [[Čehu valoda|čehu]] — 2%, [[Bulgāru valoda|bulgāru]] — 2%, [[Slovāku valoda|slovāku]] — 1% un [[Slovēņu valoda|slovēņu]] valodu — 1%). Pie mazākiem indoeiropiešu valodu atzariem pieder [[baltu valodas]] (latviešu un lietuviešu valodas), [[ķeltu valodas]] (īru valoda) un [[grieķu valoda]]. Pie [[Urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] pieder [[Igauņu valoda|igauņu]], [[Somu valoda|somu]] un [[Ungāru valoda|ungāru]] valodas, pie [[semītu valodas|semītu valodu saimes]] pieder maltiešu valoda. == Vienotais tirgus == Eiropas Savienības Vienotais tirgus ir Eiropas Savienības ekonomiskās integrācijas sastāvdaļa un tās izaugsmes nodrošinājums. Vienotā tirgus projekta mērķis, valstīm apzinoties nepieciešamību veicināt savu [[konkurētspēja|konkurētspēju]] pasaulē un nodrošināt Eiropas valstu [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]] un sociālo labklājību, bija izveidot tirgu dalībvalstu starpā, kurā nepastāvētu iekšējās robežas un kurā nebūtu šķēršļu Eiropas Savienības pilsoņu, preču un kapitāla brīvai kustībai. Eiropas Savienības Vienotais tirgus tiek īstenots ar četru brīvību palīdzību: [[Brīva preču kustība Eiropas Savienībā|brīva preču kustība]], [[Brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]], [[Pārvietošanās un dzīvesvietas izvēles brīvība|brīva personu kustība]], [[Brīvība veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā|brīvība veikt uzņēmējdarbību]]. Ar šo četru brīvību palīdzību jebkuras [[Eiropas Savienības dalībvalsts]] pavalstniekiem tiek dota iespēja veikt saimniecisko darbību jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.<ref>O.Quintin, B.Favarel-Dapas. L’Europe sociale. Enjeux et réalité, coll.Réflexe Europe, La Documentation française, Paris,1999, p.60 — 63.</ref> == Skatīt arī == * [[Eiropas Savienības paplašināšanās]] * [[Lisabonas līgums]] * [[Eiropas Savienības valodas]] * [[Eiroskeptiķi]] * [[Eiroskeptisms]] * [[Latvija Eiropas Savienībā]] * [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē]] * [[Austrumu partnerība]] * [[Breksits]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080405212803/http://www.esia.gov.lv/ Eiropas Savienības informācijas aģentūra] * [http://europa.eu/index_lv.htm Eiropas Savienības portāls] {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]<br />[[Leimaha Gbovī]]<br />[[Tevekula Kermāna]]| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = 2012. gads | pēc = [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]]}} {{kastes beigas}} {{ES valstis}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas Savienība| ]] ig5wo1xz0ri2ymc1hlucvryhdpv4mz6 0 3338 4487136 4457521 2026-06-26T23:33:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487136 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|štatu ASV|Kolorādo (nozīmju atdalīšana)|Kolorādo}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Kolorādo | official_name = ''Colorado'' | other_name = | settlement_type = ASV štats | image_skyline = Mesa verde cliff palace close.jpg | imagesize = 235px | image_caption = Indiāņu senpilsēta [[Mesavērdas nacionālais parks|Mesavērdas nacionālajā parkā]] | image_flag = Flag of Colorado.svg | flag_size = 130px | image_seal = Seal of Colorado.svg | seal_size = 90px | nickname = ''The Centennial State'' | motto = ''Nil sine numine'' | anthem = | capital = [[Denvera]] | largest_city = | official_language = [[angļu valoda]] | spoken_language = | image_map = Colorado in United States.svg | mapsize = 235px | map_caption = Kolorādo atrašanās vieta ASV | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | leader_party = | leader_title = Gubernators | leader_name = Džareds Poliss (''Jared Polis'') | established_title = Dibināts | established_date = {{date|1876|8|1}} (38. ASV pavalsts) | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 269837 | area_land_km2 = 268866 | area_water_km2 = 971 | area_water_percent = 0,36 | area_rank = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 5773714 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = Rasu sastāvs | population_blank1 = baltie - 91,91%<br />melnie - 4,74% | population_blank2_title = Reliģijas | population_blank2 = [[protestanti]] - 31%<br />[[katoļi]] - 23%<br />nereliģiozi - 21% | elevation_max_m = [[Elberta kalns]], 4401 | timezone = MST | utc_offset = -7 | timezone_DST = MDT | utc_offset_DST = -6 | website = {{url|http://www.colorado.gov/}} | footnotes = }} '''Kolorādo''' ({{val|en|Colorado}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[kɒləˈrædoʊ]]]}} vai {{IPA|[kɒləˈrɑːdoʊ]}}) ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] 50 [[ASV štats|štatiem]], atrodas rietumu reģionā. Kolorādo administratīvais centrs ir [[Denvera]]. Kopš {{dat|2019|1|8|Ģ|bez}} štata gubernators ir [[Džareds Polis]] (''Jared Polis''). Kolorādo robežojas ar [[Jūta]]s, [[Kanzasa]]s, [[Nebraska]]s, [[Ņūmeksika]]s, [[Oklahoma]]s un [[Vaiominga]]s štatu. Kolorādo ir pazīstams arī ar progresīvu politiku, un tas bija viens no pirmajiem štatiem, kas legalizēja [[Marihuāna|marihuānas]] lietošanu izklaides nolūkiem 2012. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cannabis.colorado.gov/legal-marijuana-use-in-colorado|title=Legal marijuana use in Colorado {{!}} Cannabis|website=cannabis.colorado.gov|access-date=2025-02-15|archive-date=2023-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20230812144401/https://cannabis.colorado.gov/legal-marijuana-use-in-colorado}}</ref> == Vēsture == Kolorādo indiāņi apdzīvojuši jau vismaz 13 500 gadu. ASV ieguva Kolorādo austrumu daļu 1803. gada Luiziānas pirkuma rezultātā, bet 1848. gadā rietumu daļu no Meksikas. [[1876]]. gada 1. augustā Kolorādo kļuva par 38. ASV pavalsti. 20. gadsimta sākumā štatā notika konflikts starp ogļračiem un Nacionālo Gvardi. <gallery> Nouvellefrance-V2.jpg|Jaunās Francijas teritorija 18. gadsimtā Viceroyalty of the New Spain 1800 (without Philippines).png|Jaunās Spānijas teritorija (1800) Adams onis map.png|Kolorādo rietumi kā Spānijas daļa pēc 1819. gada [[Džons Kvinsijs Adamss|Adamsa]]-Onisa robežlīguma U.S. Territorial Acquisitions.png|Kolorādo pakāpeniska iekļaušana ASV (1803-1848) United States 1861-03-1861-08.png|Kolorādo teritorija (1861) </gallery> == Ekonomika == Štats ir viens no vadošajiem naftas un dabasgāzes ražotājiem ASV, kā arī iegulda atjaunojamajā enerģijā, piemēram, vēja un saules enerģijā. [[Denvera]] un [[Boldera]] ir tehnoloģiju centri, kas sadarbojas ar [[NASA]] un aviācijas nozari. Ražošanas sektors koncentrējas uz aviācijas, elektronikas un iekārtu ražošanu. Kolorado ir arī spēcīga izglītības un veselības aprūpes nozare. Tas ir arī viens no vadošajiem štatiem [[Ziemas sports|ziemas sporta]] jomā, un tā kūrorti, piemēram, [[Espena]], [[Veila]] un [[Brekenridža]], piesaista slēpotājus un snovbordistus no visas pasaules. == Lielākās pilsētas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biggestuscities.com/co|title=Biggest Cities in Colorado {{!}} 2020 Population Data|website=www.biggestuscities.com|access-date=2022-03-16}}</ref> |- |1 |[[Denvera]] |715 522 |- |2 |[[Kolorādospringsa]] |478 961 |- |3 |[[Aurora (Kolorādo)|Aurora]] |386 261 |- |4 |[[Fortkolinsa]] |169 810 |- |5 |[[Leikvuda (Kolorādo)|Leikvuda]] |155 984 |- |6 |[[Torntona (Kolorādo)|Torntona]] |141 867 |- |7 |[[Arvada]] |124 402 |- |8 |[[Vestminstera (Kolorādo)|Vestminstera]] |116 317 |- |9 |[[Pueblo]] |111 876 |- |10 |[[Grīli]] |108 418 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolorādo| ]] b5stxuccrdwjspo63d7chv43mik4zlh 0 4627 4487128 4276382 2026-06-26T22:10:26Z ~2026-37027-02 147322 /* */ Aprakstītais nav balstīts uz faktiem, avoti nav zinātniski raksti. Nav pierādījumu, ka Rietumāfrikā dzelzs laikmets iesākās ātrāk par Eiropu, kā arī ka tas būtu sācies atsevišķi pats par sevi. 4487128 wikitext text/x-wiki Arheoloģijā par '''dzelzs laikmetu''' sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt [[dzelzs|dzelzi]] un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus. Šis laikmets dažādos pasaules reģionos sācies atšķirīgos laikos, atkarībā no tehnoloģiskā attīstības līmeņa un kultūras apstākļiem. Pāreja uz dzelzs izmantošanu bija pakāpeniska, taču būtiski mainīja gan ikdienas dzīvi, gan politisko varu sadalījumu daudzās senajās sabiedrībās. Dzelzs laikmets ievērojami ietekmēja sabiedrības struktūru, lauksaimniecības ražīgumu un militārās spējas, veicinot jaunu civilizāciju rašanos un izplešanos. Šī jaunā materiāla ieviešana bieži vien sakrita ar citām izmaiņām aizvēsturiskajās sabiedrībās, piemēram, jaunu [[lauksaimniecība]]s [[Tehnika|tehniku]], [[Reliģija|reliģisko]] uzskatu un [[māksla]]s stilu rašanos. Arheologi bieži sadala šo laikmetu vairākos posmos, balstoties uz atradumiem un reģionālajām īpatnībām. == Dzelzs laikmeta ilgums == Dzelzs laikmets ir pēdējais lielais [[aizvēsture]]s periods, kas sekoja pēc [[Vara laikmets|vara laikmeta]] un [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]]. Dzelzs laikmeta sākums norisinājās atšķirīgos laikos dažādos pasaules reģionos. Visagrākās liecības par dzelzs apstrādi ir sastopamas [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kur [[Anatolija|Anatolijā]] — [[Heti|Hetu]] civilizācijas teritorijā — dzelzs izmantošana parādījās ap 1200.–1000. gadu pirms mūsu ēras. No Anatolijas dzelzs apstrādes tehnoloģijas izplatījās uz [[Levante|Levantu]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]] un tālāk uz citām teritorijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thattheworldmayknow.com/metalworking-in-the-middle-east|title=Metalworking in the Middle East|last=Know|first=That the World May|website=That the World May Know|access-date=2025-05-09|language=en-US}}</ref> [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]] dzelzs laikmets sākās aptuveni tajā pašā periodā — ap 1200.–1000. gadu pirms mūsu ēras.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Dangi|first=Vivek|last2=Sontakke|first2=Virag|last3=Uesugi|first3=Akinori|date=2018-01-01|title=Iron Age in South Asia|url=https://www.academia.edu/37419659/Iron_Age_in_South_Asia|journal=South Asian Archaeology Series 2}}</ref> Eiropā dzelzs laikmets sākās vēlāk nekā Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā. [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] – [[Grieķija|Grieķijā]], [[Balkānu pussala|Balkānos]] un [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]] — dzelzs izmantošana kļuva izplatīta ap 1100.–900. gadu pirms mūsu ēras. [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] dzelzs laikmets sākās aptuveni 800. gada p.m.ē., savukārt [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] tas aizsākās vēlāk – ap 500. gada p.m.ē..<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/figure/A-simplified-chronology-for-Iron-Age-Europe_fig2_226814008|title=A simplified chronology for Iron Age Europe|access-date=09.05.2025.}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Iron-Age|title=Iron Age {{!}} Definition, History, Technology, & Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-05-09|date=2025-04-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/history-of-Europe/The-Iron-Age|title=History of Europe - Iron Age, Celts, Germanic Tribes {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-05-09|date=2025-04-07|language=en}}</ref> [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] dzelzs laikmets sākās [[Ķīna|Ķīnā]] [[Džou dinastija|Džou dinastijas]] laikā, ap 800.–600. gadu pirms mūsu ēras.<ref name=":0" /> [[Amerika (kontinents)|Amerikas kontinentā]] dzelzs laikmets klasiskajā nozīmē nebija sastopams pirms eiropiešu ierašanās. Vietējās civilizācijas – piemēram, [[maiji]], [[acteki]] un [[Inku impērija|inki]] – neapstrādāja dzelzi, un šī tehnoloģija tika ieviesta tikai pēc [[15. gadsimts|15. gadsimta]], kolonizācijas laikmetā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=American Iron, 1607-1900|publisher=Johns Hopkins University Press|date=2019|location=Baltimore, Md|isbn=978-1-4214-3502-2|series=Johns Hopkins studies in the history of technology|first=Robert B.|last=Gordon|pages=55-89|url=https://muse.jhu.edu/pub/1/oa_monograph/chapter/2471260}}</ref> Dzelzs laikmets [[Eiropa|Eiropā]] beidzās starp 27. un 68. gadu p.m.ē., kad [[Romas impērija|Romas impērijā]] attīstījās [[izglītība]] un uzlabojās sabiedrības [[dzīves kvalitāte]]. Šāds atskaites punkts gan uzskatāms par visai nosacītu, jo [[Ziemeļeiropa]]s iedzīvotāji turpināja dzīvot dzelzs laikmetā. == Dzelzs laikmeta tehnoloģija == [[Attēls:Axe of iron from Swedish Iron Age, found at Gotland, Sweden.jpg|thumb|200px|Dzelzs laikmeta dzelzs cirvis. Atrasts [[Gotlande|Gotlandē]] ([[Zviedrija]])]] Kas attiecas uz dzelzs laikmeta [[Tehnoloģija|tehnoloģisko]] pusi, tad jāatzīmē, ka dzelzij, salīdzinājumā ar [[bronza|bronzu]], bija virkne būtisku priekšrocību. [[Dzelzs rūda]] daudz plašāk nekā vara vai alvas rūda bija izplatīta daudzos Eiropas reģionos. Tādēļ, pārejot no bronzas uz dzelzs pielietošanu, ievērojami samazinājās [[Transports|transporta]] izmaksas. Lai iegūtu bronzu, bija jāsakausē varš ar alvu. Toties dzelzi varēja iegūt tieši no rūdas, neveicot nekādus sakausējumus. Rezultātā arī [[Metalurģija|metalurģiskais]] process stipri vienkāršojās. Tomēr dzelzs tehnoloģijai bija arī savi trūkumi. Dzelzs, salīdzinājumā ar varu, alvu un to [[sakausējums|sakausējumu]] - bronzu, daudz grūtāk padevās [[apstrāde]]i. Dzelzs laikmeta sākumā un vēl ilgi tā gaitā [[kausēšana]]s [[Krāsns|krāsnīs]] tā arī neizdevās iegūt pietiekami augstu [[Temperatūra|temperatūru]], lai no rūdas izdalītu dzelzi un bez lielas dažādu piemaisījumu devas. Tādēļ dzelzs rūda tika uzkarsēta, no tās mehāniskā veidā tika izlobīti dzelzs komponenti, kuri pēc tam vēlreiz tika uzkarsēti un "salipināti" lielākos gabalos, kurus varēja transportēt vai izmantot [[Kalšana|kalšanai]] — galīgas lietošanas priekšmetu izgatavošanai. Ņemot vērā šīs dzelzs apstrādes grūtības, no dzelzs sākotnēji izgatavoja pārsvarā liela izmēra, smagus [[Darbarīki|darbarīkus]] vai [[Ieroči|ieročus]]. Bronza, tāpat kā [[sudrabs]] vai [[zelts]], saglabāja savu lomu dažādu [[Dekorācija|dekoratīvu]] elementu vai ne pārāk intensīvi lietojamu [[Instruments|instrumentu]] un darbarīku izgatavošanā. Tiek uzskatīts, ka pirmie dzelzs tehnoloģiju varētu būt apguvuši [[heti]] vēl ilgi pirms dzelzs laikmeta plašākas izplatības — starp 2000. un 1500. gadu p.m.ē. No viņiem šo tehnoloģiju drīz pārņēma pārējie [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] un tai tuvākie [[Vidusjūra]]s reģioni, galvenokārt [[Senā Grieķija]] un Roma, kā arī virkne [[Barbari|barbaru]] cilšu. Tomēr bija nepieciešami vairāki gadsimti, lai dzelzs tehnoloģija izplatītos pa visu Eiropas apdzīvoto daļu. == Dzelzs laikmeta periodi == === Halštates periods === [[Halštate]]s periods (1200.-400. gads p.m.ē.), tā nosaukts pēc pirmajiem dzelzs priekšmetu atradumiem pie [[Halštate]]s pilsētiņas [[Austrija|Austrijā]], uz dienvidrietumiem no [[Vīne]]s. Līdzīgi priekšmeti atrasti arī citos Austrijas reģionos un [[Bavārija|Bavārijā]]. Dzelzs laikmeta Halštates periods raksturojas ar dzelzs apstrādes tehniku, kurā atrodami gan [[Centrālā Eiropa|Centrālās Eiropas]], gan Vidējo Austrumu [[Meistars|meistariem]] raksturīgi paņēmieni. Halštates atradumi liecina par prasmīgu dzelzs tehnoloģijas pielietošanu, izgatavojot [[Zobens|zobenus]], [[Duncis|dunčus]], [[Nazis|nažus]], [[Cirvis|cirvjus]], [[bruņas]] un pat dzelzs [[Ornaments|ornamentus]], piemēram, uz [[Zirglietas|zirglietu]] izstrādājumiem. Halštates sabiedrība izcēlās arī ar pārsteidzošu pārticību. Tiesa, tās pamatā bija ne tikai dzelzs tehnoloģija, bet arī [[sāls]] [[raktuve]]s, kurās izmantoja dzelzs darbarīkus. === Latēnas periods === [[Latēna]]s (''La Téne'') periods (450.-50. gadā p.m.ē.), nosaukts pēc apdzīvotas vietas [[Šveice|Šveicē]], kur atrasti [[metālizstrādājumi]], izpildīti ļoti augstā profesionālā līmenī. Tai skaitā, meistarīgi apstrādāti, augstas [[kvalitāte]]s kaujas ieroči (zobeni, dunči u.c.), kas atspoguļo ne tikai Dzelzs laikmeta tehnoloģijas augsto attīstības pakāpi, bet arī sabiedrības dzīves veidu. Latēnas kultūrai raksturīga ne tikai metālapstrādes tehnoloģija, bet arī prasmīgi uzbūvēti, stipri kalnu [[Cietoksnis|cietokšņi]]. Daudzi vēsturnieki atzīmē, ka lielākie nopelni dzelzs laikmeta tehnoloģijas izstrādāšanā un noslīpēšanā bija [[Ķelti|ķeltiem]]. Arheoloģiskajos izrakumos, it īpaši Latēnā, atrasto priekšmetu apdare satur [[Feniķieši|feniķiešu]], [[Etruski|etrusku]], [[Skiti|skitu]] un [[Centrāleiropa]]s līdzenumus apdzīvojošo tautu tradīciju elementus. == Dzelzs laikmets Latvijā == {{main|Dzelzs laikmets Latvijā}} Latvijas teritorijā dzelzs laikmets ilga no 1. līdz 1200. gadam. == Skatīt arī == * [[Iedzīvotāju nodarbošanās Latvijā dzelzs laikmetā]] * [[Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā]] * [[Stāmerienas sagša]] {{Trīs laikmetu sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzelzs laikmets| ]] [[Kategorija:Arheoloģija]] [[Kategorija:Vēstures periodi]] 3fl2hjz2wpfd6yfynarziyc8dtq2nq4 0 5355 4487214 4484385 2026-06-27T07:57:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487214 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Krāslava (nozīmju atdalīšana)|Krāslava}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krāslava | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = Krāslavas panorāma.jpg | photo2a = Krāslavas pils (1) - panoramio.jpg | photo2b = Krāslavas katoļu baznīca.jpg | photo3a = Krāslava museum.jpg | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | image_caption = | image_flag = | flag_link = | image_shield = Coat_of_Arms_of_Krāslava.svg | shield_link = Krāslavas ģerbonis | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | latd = 55| latm = 53| lats = 42| latNS = N | longd = 27| longm = 09| longs = 54| longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1923. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|ltg|Kruoslova}} <br />{{val|la|Craslavia}}<br /> {{val|de|Kreslau}} <br /> {{val|ru|Краслава}} <br /> {{val|pl|Krasław}} | area_total_km2 = 8.5 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 6691 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5601 | area_code = | website = {{URL|www.kraslava.lv}} | footnotes = }} '''Krāslava''' ({{val|ltg|Kruoslova}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}</ref> ir [[pilsēta]] [[Latvija]]s dienvidaustrumos [[Daugava]]s abos krastos ([[Latgale]]s un [[Sēlija]]s teritorijā), [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] centrs. Atrodas 225 km attālumā no [[Rīga]]s. == Ģeogrāfija == Krāslava atrodas šaurajā Daugavas ielejas [[Latgales augstiene]]s [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], kuru ziemeļos no ielejas norobežo [[Dagdas pauguraine]], bet dienvidos — [[Augšzemes augstiene]]s [[Skrudalienas pauguraine]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −7 °C, jūlijā — +17 — +17,5 °C. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 155 dienas.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Lielākā daļa pilsētas atrodas Daugavas labajā krastā, kreisā krasta daļu sauc par Priedaini.<ref name="LME">{{LME|2|138}}</ref> Krāslavas rietumos, iekļaujot nelielu pilsētas daļu, sākas dabas parks [[Daugavas loki]], pilsētas daļa gar Daugavu ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū [[Augšdaugava]]. == Vēsture == {{Pamatraksts|Krāslavas vēsture}} [[Attēls:Krasłaŭ. Краслаў (N. Orda, 1876).jpg|thumb|200px|left|Buru laivas Daugavā pie Krāslavas ([[Napoleons Orda]], 1876).]] === 9. - 15.gadsimts === Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas—Dņepras ūdensceļa]] malā ([[Vikingi|vikingu]] [[sāgas|sāgās]] tā dēvēta par ''Dynasaiforgarðr'' jeb "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt"). Sākot no 8. gadsimta, šeit ir sastopami [[latgaļi]]em raksturīgie arheoloģiskie atradumi. 10. gadsimtā Krāslavas novada iedzīvotāji maksāja meslus [[Polockas kņazi|Polockas varjagu kņazam]] [[Ragnvalds|Ragnvaldam]], un leģenda vēsta, ka Krāslavā uz dzīvi apmetusies viņa meita Ragneda (Ragnhilda).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2023-04-14-kruoslovys-suokumi-adamova|title=Kruoslovys suokumi: Adamova|website=Latgales Laiks|access-date=2023-07-29|language=lv}}</ref> 11.—12. gadsimtā Krāslavas novads ietilpa latgaļu [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valstī, kas atradās vasaļattiecībās ar Polockas kņazisti. [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā pēc [[Letijas dalīšanas līgums|Letijas zemju dalīšanas]] tas atdots atpakaļ Jersikas ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]] kā vasaļa lēnis ([[Lotigola]]). 14. gadsimtā Krāslavā tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava. === 16. - 18.gadsimts === 16. un 17. gadsimtā Krāslavas īpašnieki bieži mainījās. 1558. gadā Krāslava kļuva par ordeņa lēņa muižu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitkraslava.com/lv/sena-kraslava|title=Senā Krāslava {{!}} Visit Kraslava|website=www.visitkraslava.com|access-date=2022-10-11|archive-date=2022-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20221011212357/https://www.visitkraslava.com/lv/sena-kraslava}}</ref> 1562. gadā pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] un [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma Krāslavas novads tika iekļauts [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]]. 1626. gadā Krāslavu nopirka [[Līdinghauzeni-Volfi|Līdinghauzenu-Volfu]] dzimta, jezuīts Jeremijs Līdinghauzens (''Lüdinghausen'') 1676. gadā nodibināja [[jezuīti|jezuītu ordeņa]] nodaļu un uzcēla koka baznīcu. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]], laikaposmā no 1667. - 1772.gadam, Krāslavas novads ietilpa [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā esošajā [[Livonijas vaivadija|Livonijas vaivadijā]] (sauktā par Inflantiju) Kad 1729. gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs [[Jans Ludvigs Plāters]] no [[Plāteri|Plāteru]] dzimtas, viņa dzimtas īpašumā Krāslava palika līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Plāteri Krāslavu centās izveidot par Latgales administratīvo, garīgo un saimniecisko centru, tādā veidā arī Krāslava ieguva [[Miests|miesta]] tiesības.<ref name=":0" /> 1730. gados pilsētā uzbūvēja divstāvu mūra rātsnamu. No 1757. līdz 1842. gadam Krāslavā darbojās [[Krāslavas katoļu seminārs|katoļu seminārs]] un apriņķa skola. 1772. gadā pēc [[Polijas dalīšanas|Pirmās Polijas -Lietuvas dalīšanas]] un Latgales kā [[Daugavas province|Daugavas provinces]] pievienošanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņai]], Krāslava no 1802. gada bija [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. 1791. gadā pabeidza būvēt [[Krāslavas pils|Krāslavas pili]] — grāfu [[Plāteri|Plāteru]] rezidenci. === 19. - 20.gadsimts === 1808. gadā no Daugavpils uz Krāslavu (gan tikai līdz 1822. gadam) pārcēla Latgales administratīvās iestādes. Tomēr pēc 1826. gada ugunsgrēka miesta agrākais spožums pamazām sāka zust.<ref name=":0" /> 1864. gadā pēc poļu [[Janvāra sacelšanās]] apspiešanas tika slēgts katoļu klosteris. Krāslava atkal atdzīvojās 1865. gadā, kad cauri Krāslavai izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas—Daugavpils—Vitebskas dzelzceļu]]. 1893. gadā miests vēlreiz smagi cieta ugunsgrēkā. Pirms Pirmā pasaules kara Krāslava bija otrs lielākais miests Latvijā ar 10 500 iedzīvotājiem.<ref name=":0" /> 1920. gada 7. janvārī, [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas sākumā, Krāslavu [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|ieņēma Polijas karaspēks]], atbrīvojot to no [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] karaspēka.<ref>[http://www.bibliotekakraslava.lv/docs/532/CD/Kr_pils/20_gadsimts.htm Krāslavas novada centrālās bibliotēkas dati, sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008]</ref> 1920. gada 11. augustā [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Krievija atsacījās no teritoriālajām pretenzijām]] uz Latgali, arī Krāslavas novadu, kas ''de jure'' pārgāja Latvijas Republikas sastāvā. 1923. gada 16. aprīlī Latvijas valdība Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1947. gadā Krāslava kļuva par [[Krāslavas apriņķis|Krāslavas apriņķa]] centru, no 1950. gada par [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajona]] centru. === 21.gadsimts === 2001. gada 22. decembrī, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tika izveidots [[Krāslavas novads (2001—2021)|Krāslavas novads]]. 2021. gadā to apvienoja ar [[Dagdas novads|Dagdas novadu]], faktiski atjaunojot agrāko Krāslavas rajonu. == Attēlu galerija == <gallery> Krasłaŭski zamak. Краслаўскі замак (D. Strukov, 1864).jpg|Krāslavas pilsdrupas (D. Strukovs, 1864) Krasłaŭ, Dźvina. Краслаў, Дзьвіна (N. Orda, 1875-76).jpg|Skats pāri Daugavai pie Krāslavas ([[Napoleons Orda|N. Orda]], 1875—1876) Krasłaŭskaja ratuša. Краслаўская ратуша (N. Orda, 1875-76).jpg|Krāslavas rātsnams (N. Orda, 1875—1876) Krasłaŭ, Plater. Краслаў, Плятэр (N. Orda, 1875-76).jpg|Plāteru pils (N. Orda, 1875—1876) Krasłaŭ, Rynak. Краслаў, Рынак (1918).jpg|Krāslavas tirgus skats (1918) Brivibas iela in Kraslava.jpg|Krāslavas Brīvības iela (1898) </gallery> == Vēstures un kultūras objekti == * [[Krāslavas pils|Plāteru pils]] Pils ielā ir celta vairāk kā 40 gadu laikā (1750—1791), 19. gadsimta sākumā tā pārbūvēta klasicisma stilā. Pēc [[1920. gada Latvijas zemes reforma]]s un muižu atsavināšanas pilī atradās [[Krāslavas Valsts ģimnāzija]], vēlāk — vidusskola (1923—1972). Kopš 1972. gada pils bija izdemolētā stāvoklī, bet 1980. gados tika uzsākta ēkas ārsienu atjaunošana, kas tika pabeigta 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kraslavaspils.lv/lv/page/par_projektu |title=Krāslavas pils — Par projektu |access-date={{dat|2015|10|02||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151027173528/http://kraslavaspils.lv/lv/page/par_projektu }}</ref> * Plāteru bibliotēka Grāfu Plāteru ielā ir celta baroka stilā, grāfa Ludviga Plātera laikā bibliotēkā bijušas apmēram 20 000 grāmatas. * [[Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca|Krāslavas katoļu baznīca]] Sv. Ludvika laukumā. Celta pēc itāļu arhitekta [[Antonio Parokko]] projekta (1755—1767). * Krāslavas luterāņu baznīca — iesvētīta 1938. gada 30. oktobrī. 1954. gadā tās torni nojauca un baznīcas interjeru izpostīja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/category/darbi-un-cilveki/article//totalitarisma-pecgarsa-kraslavas-pils-kompleksa.html|title=TOTALITĀRISMA PĒCGARŠA KRĀSLAVAS PILS KOMPLEKSĀ {{!}}{{!}} Krāslavas portāla ziņas|last=Andžāne|first=Ilze|website=www.kraslavasvestis.lv|access-date=2021-11-25|date=2017-02-13|archive-date=2021-11-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20211125122557/http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/category/darbi-un-cilveki/article//totalitarisma-pecgarsa-kraslavas-pils-kompleksa.html}}</ref> 1984. gadā baznīcā iekārtoja Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāli, kas tur atradās līdz 1996. gadam, kad to atguva draudze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.eu/travel/apskates-vietas/baznicas/kraslavas-luteranu-baznica|title=Krāslavas Luterāņu baznīca - redzet.eu|website=www.redzet.eu|access-date=2021-11-25}}</ref> 2021. gada novembrī tornis atjaunots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kraslavas-luteranu-baznica-atjauno-padomju-gados-nopostito-torni.a428869/|title=Krāslavas luterāņu baznīcā atjauno padomju gados nopostīto torni|last=Zute-Vītola|first=Lāsma|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-25|date=2021-11-05|language=}}</ref> * Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Brīvības ielā 28. Ierīkota 1864. gadā slēgtajā katoļu klosterī, kas būvēts 1789. gadā kā Sv. Vincenta slimnīcas katoļu kapliča. * Jāzepa Karņicka piemineklis (1838) Mīlestības kalniņā Augusta ielā. * Augusta akmens Augusta ielā pie mājas Nr. 12. Akmens sānos iekalts grāfu [[Plāteri|Plāteru]] dzimtas ģerbonis un gada skaitlis „1729”. Šajā gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Plāters un šajā pašā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības. * Krāslavas tirgus laukums Brīvības ielā, kas izveidots 1720.—1770. gados, tajā atradies miesta rātsnams (1752) un aptieka (1810). == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|7834 |1905|4915 |1914|10500 |1920|3564 |1925|4485 |1935|4276 |1943|2378 |1959|5339 |1970|7523 |1979|10347 |1989|12518 |2000|11412 |2011|9112 |2021|7289 }} {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāju skaits!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[baltkrievi]]!! [[poļi]]!! [[ukraiņi]]!! [[čigāni]]!! [[lietuvieši]]!! [[igauņi]]!! [[Latvijas ebreji|ebreji]]!! un citi |- | 1935|| 4276|| 1422|| 435|| 216|| 647|| nez.|| nez.|| 30|| nez.|| 1444|| 64 |- | 1970|| 7523|| 2334|| 2409|| 1682|| 728|| 81|| nez.|| 26|| nez.|| 103|| 160 |- | 1979|| 10110|| 3362|| 3131|| 2279|| 895|| 139|| nez.|| 59|| nez.|| 72|| 172 |- | 1989|| 12520|| 4294|| 3843|| 2766|| 1139|| 187|| nez.|| 50|| 13|| nez.|| 225 |- | 2000|| 11412|| 4567|| 2940|| 2305|| 1190|| 131|| 133|| 53|| 5|| 18|| 70 |- | 2011|| 9112|| 4085|| 2309|| 1548|| 849|| 112|| nez.|| 37|| nez.|| nez.|| nez. |- | 2021|| 7303|| 3191|| 1733|| 1229|| 598|| 94|| nez.|| 32|| nez.|| nez.|| 172 |} == Uzņēmējdarbība == Lielākā daļa no Krāslavas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ir zemnieku saimniecības, kā arī mazie un vidējie uzņēmēji. Pēc 2020. gada apgrozījuma datiem, 24 no Krāslavas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem apgrozījums pārsniedz 1 miljonu eiro. Lielākie no tiem:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/|title=Lursoft - uzņēmumu datu bāzes|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-11|date=2022-10-12|language=lv|archive-date=2019-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20190323121605/https://www.lursoft.lv/}}</ref> * SIA Vārpa; * AS Krāslavas Piens; * SIA ADLV; * SIA GL Plus; * SIA Krāslavas nami. Nozaru dalījumā, lielākās nozares pēc NACE saimnieciskās klasifikācijas:<ref name=":1" /> * Koka izstrādājumu ražošana (16.29), zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana (16.10); * Mežizstrāde (02.20); * Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) (01.50), graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana (01.10); * Piena pārstrāde un siera ražošana (10.51); * Mazumtirdzniecība pārtikas veikalos (47.11). == Politiskās un sociālās aktivitātes == [[14. Saeimas vēlēšanas|14.Saeimas vēlēšanās]] Krāslavas novada vēlētāji atdeva balsu vairākumu par partiju [[Stabilitātei!]]. Salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem, augstāks balsu īpatsvars šai partijai tika atdots vēl vienīgi Augšdaugavas un Rēzeknes novados.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/politiska-partija-stabilitatei|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-11}}</ref> Kopumā, Krāslavas novadā visaugstākais atdoto balsu īpatsvars no visām derīgajām balsīm bija sekojošiem sarakstiem:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kraslavas-novads/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-11}}</ref> * Stabilitātei! - 18.67%; * Zaļo un zemnieku savienība - 16.54%; * Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa - 10.78%; * Latvija Pirmajā vietā - 9.56%; * Latvijas Krievu Savienība - 7.57%. Novadā 2020. gadā bija reģistrētas 37 reliģiskās organizācijas.<ref name=":1" /> == Cilvēki == Krāslavā dzimuši: * [[Nikolajs Loskis]] (''Николай Онуфриевич Лосский'', 1870—1965) — filozofs * [[Naums Āronsons]] (1872—1943) — tēlnieks * [[Īzaks Rabinovičs (matemātiķis)|Izāks Rabinovičs]] (1911—1977) — matemātiķis * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs * [[Cecīlija Dinere]] (Cecīlija Boiko; 1919—1996) — dzejniece * [[Vanda Zēvalde]] (1922—1997) — tēlniece * [[Pēteris Koroševskis]] (1940) — lauksaimnieks, LPSR Augstākās padomes deputāts * [[Valentīna Gotovska]] (1965) — vieglatlēte * [[Ineta Radēviča]] (1981) — vieglatlēte * [[Inga Pizāne]] (1986) — dzejniece * [[Jānis Timma]] (1992—2024) — basketbolists * [[Sergejs Žukovs]] (1982) — rakstnieks == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="4"> Attēls:Krāslavas pils (3) - panoramio.jpg|<center><small>Krāslavas pils</small></center> Attēls:Kraslava1.jpeg|<center><small> Krāslavas novada tūrisma un informācijas centrs</small></center> Attēls:Krāslava museum.jpg|<center><small> Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs</small></center> Attēls:Kraslava2.jpeg|<center><small> Grāfu Plāteru parks</small></center> Attēls:Kraslava3.jpeg|<center><small> Rīgas iela</small></center> Attēls:Kraslava4.jpeg|<center><small> Zvejnieku iela</small></center> Attēls:Skatu tornis Krāslavā. - panoramio.jpg|<center><small> Skats uz Daugavu no Priedaines skatu torņa</small></center> Attēls:Krāslavas panorāma.jpg|<center><small> Krāslavas panorāma (skats no Grāfu Plāteru parka)</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.kraslava.lv Krāslavas novada portāls] * [https://web.archive.org/web/20080327011930/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=102&what=54 Senie robežakmeņi pie Krāslavas] {{Krāslavas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Krāslavas rajons}} {{Daugavpils apriņķis}} {{Krāslavas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Krāslava| ]] ae3oq5xb3kjmp7jwylm6zustli16ypo 0 5480 4487177 4459332 2026-06-27T06:26:33Z ZANDMANIS 91184 /* Ievērojamas personības */ 4487177 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pilsētu|Valmiera (nozīmju atdalīšana)|Valmiera}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Valmiera | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Valmiera kesklinn.JPG |caption1 = Valmieras centrs ar [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētā Sīmaņa baznīcu]] |image2 = Tilts pār Gauju Valmierā.jpg |caption2 = Tilts pār [[Gauja|Gauju]] |image3 = Gauja near Valmiera 2.jpg |caption3 = Gauja pie Valmieras |image4 = Valmiera ordulinnuse varemed.jpg |caption4 = [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras Livonijas ordeņa pilsdrupas]] |image5 = 20 Rīgas iela, Valmiera.jpg |caption5 = Rīgas iela |image6 = Jāņa Daliņa stadions.jpg |caption6 = [[Jāņa Daliņa stadions]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Valmiera flag.svg | flag_link = Valmieras karogs | image_shield = COA LV Valmiera.svg | shield_link = Valmieras ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = left | latd = 57 | latm = 32 | lats = 19 | latNS = N | longd = 25 | longm = 25 | longs = 32 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1323. gads|1323]]. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|ru|Вольмар}}<br />{{val|et|Volmari}}<br />{{val|de|Wolmar}} | leader_title = [[Valmieras novads|Valmieras novada]] domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Jānis Baiks]]<br /><small>([[Valmierai un Vidzemei]])</small> | area_total_km2 = 19.35 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Valmiera}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 9 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4201<br />LV-4202<br />LV-4204 | website = [http://www.valmiera.lv/ www.valmiera.lv] | footnotes = | image_blank_emblem = Valmiera logo.svg | official_name = Valmieras valstspilsēta }} '''Valmiera''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s centrālajā daļā, [[Valmieras novads|Valmieras novada]] administratīvais centrs, viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]] (bez atsevišķas pašvaldības). Ar 22 812 iedzīvotājiem Valmiera ir lielākā pilsēta [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|8. lielākā Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Valmierā no citām pašvaldībām katru dienu ierodas aptuveni 7000 cilvēku, kuri šeit strādā, mācās vai izmanto pakalpojumus, bet ir deklarēti citur.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmiera.lv/images/userfiles/cits/Gada_parskats_2018_26062019_DOMEI.pdf |title=Gada pārskats 2018 |access-date={{dat|2020|04|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929120615/https://www.valmiera.lv/images/userfiles/cits/Gada_parskats_2018_26062019_DOMEI.pdf }}</ref> Valmiera ir viena no senākajām pilsētām Latvijā, bijusi [[Hanzas savienība]]s locekle. == Etimoloģija == Dažādos laikos pilsētai ir bijuši dažādi vārdi — ''Waldemer, Wolmaria, Wolmahr, Vladimirec, Wolmar, Valmiera'' —, kas visi atvasināti no [[Vikingi|vikingu]]—rūsu personvārda "Valdemārs" jeb "Vladimirs".{{nepieciešama atsauce}} Populārākā versija ir par Pleskavas kņazu [[Vladimirs Mstislavičs|Vladimiru Mstislaviču]], kas šeit ievāca meslus un sprieda tiesu pēc padzīšanas no Pleskavas 1214. gadā. Otra versija pieņem, ka pils ir nosaukta Dānijas karaļa [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāra II]] vārdā, kas 1221. gadā uz īsu laiku kļuva ne tikai par ziemeļu [[Igaunija]]s, bet arī [[Livonija]]s feodālo senjoru. Šai versijai par labu runā fakts, ka [[Zobenbrāļu ordenis]], kam piederēja Valmieras apkārtne, tajā laikā kļuva par Dānijas karaļa sabiedroto. Maz ticams, ka savu jauno pili ordenis būtu nosaucis sava ienaidnieka vārdā, bet pilnīgi iespējams, ka abu feodālo senjoru vārdi ar laiku vienkārši saplūda vienā valdnieka Valdemāra personvārdā. == Vēsture == {{Pamatraksts|Valmieras vēsture}} [[Attēls:Volmari ordulinnus.gif|thumb|220x220px|Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524)|left]] Apmetne tagadējās Valmieras vietā pastāvējusi jau 11. gadsimtā un ietilpa seno [[Latgaļi|latgaļu]] apdzīvotās [[Tālava]]s teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas latīņu tekstos saukts par ''via Ruthenorum'' un gāja gar Gauju uz [[rūsi|rūsu]] pārvaldīto [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. Aiz Valmieras tas sadalījās divos virzienos — uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Tartu|Tērbatu]]. 1224. gadā Tālavas dalīšanas līguma rezultātā Gaujas tirdzniecības ceļš (t.s. "[[Gaujas koridors]]") nonāca [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] kontrolē, kas šeit lika pamatus ordeņa pilij. 1283. gadā [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Villekens fon Endorps]] vadīja [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras pils]] (''Wolmar'') un [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Sv. Sīmaņa baznīcas]] celtniecību [[Gauja]]s krastos. 1323. gadā Valmiera pirmo reizi pieminēta kā "Valdemāra pilsēta", drīz vien tā kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]] Valmieru aprakstīja kā nocietinātu pilsētu. Līdz 16. gadsimtam te sanāca vairākas [[Livonijas landtāgs|landtāgu]] un pilsētu pārstāvju sapulces. 1622. gadā pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] Valmiera nonāca [[Zviedrija]]s valsts kanclera [[Aksels Ūksenšerna|Aksela Ūksenšernas]] pārvaldījumā, viņa dzimtas [[ģerbonis|ģerboņa]] vērša piere joprojām rotā pilsētas ģerboni. [[Attēls:Skats uz Valmieru.jpg|thumb|220x220px|Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara|left]] 1738. gadā [[Magdalēna Elizabete fon Hallarte]] Valmierā atvēra [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] skolotāju semināru, kas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. 1785. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. 19. gadsimtā Valmierā izveidojās pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas, darbojās [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valkas-Valmieras skolotāju seminārs]], sieviešu ģimnāzija (tagadējā [[Valmieras sākumskola]]) un tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru. 1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva [[latvieši]] (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), kas par Valmieras pilsētas galvu ievēlēja Valmieras pilsētas ārstu [[Georgs Apinis|Georgu Apini]]. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais uzņēmums pilsētā bija "Bekona eksporta" fabrika. Otrā pasaules kara [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada septembra Sarkanās armijas uzbrukuma]] ("Rīgas operācijas") laikā trešdaļa pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to uzbūvēja no jauna. Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmiera bija [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] centrs, bet līdz 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai - [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] centrs. 2009. gadā Valmiera kļuva par republikas nozīmes pilsētu ar savu pašvaldību, neietilpstot nevienā novadā (tai blakus gan izveidoja pirmo Valmieras novadu, kuru 2010. gada janvārī pārdēvēja par [[Kocēnu novads|Kocēnu novadu]] tā centra vārdā). Nākamās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2021. gada 1. jūlijā Valmieras pilsēta zaudēja atsevišķas pirmā līmeņa pašvaldības statusu, bet tā kļuva par [[Valstspilsēta|valstspilsētu]] un jaunā [[Valmieras novads|Valmieras novada]] centru. === Kultūras un vēstures pieminekļi === {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valmierā}} * Valmieras senpilsēta un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras pils drupas]]. Pils celta militāros nolūkos stratēģiski izdevīgā vietā uz paugura, ko veido Gaujas krasts un Rātsupītes grava. Pils sagrauta [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702. gadā, kad krievu karaspēks uzbruka pilsētai un aizdedzināja pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/|title=Valmieras muzejs|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131014105053/http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/|archivedate={{dat|2013|10|14||bez}}}}</ref> * [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]. Draudze baznīcā atgriezās 1990. gadā, 1996. gadā dievnamu juridiski atdeva draudzei.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arhivi.lv/index.php?&1877|title=Latvijas Valsts arhīvi|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2014|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140830092701/http://www.arhivi.lv/index.php?&1877}}</ref> * [[Elku saliņa]], senā kulta vieta. Atrodas tieši blakus viduslaiku pils kompleksam un [[Lucas pilskalns|Lucas pilskalnam]]. Viduslaikos tā bijusi apņemta ar ūdeni no visām pusēm un apaugusi ar ozoliem, saliņas vidū reiz zaļojis svētozols ar dievu tēliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskarte.lv/lv/kulturvesturiska-vieta/elku-salina- |title=Kultūras karte |access-date={{dat|2013|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305040036/http://www.kulturaskarte.lv/lv/kulturvesturiska-vieta/elku-salina- }}</ref> * [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināra]] ēka (arhitekts [[Aleksejs Kīzelbašs]]).<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vvg.edu.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/254-valmieras-skolotaju-seminara-vesture|title=VVĢ vēsture|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121105201745/http://vvg.edu.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/254-valmieras-skolotaju-seminara-vesture|archivedate={{dat|2012|11|05||bez}}}}</ref> '''Seni pilsētas skati no [[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] zīmējumu krājuma'''<gallery> Attēls:BM06028Am.jpg|Gaujas pārceltuve pie Valmieras 1795. gadā Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1791.jpg|Apriņķa pilsētas Valmieras panorāma 1791. gadā Attēls:BM08159Am.jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1799 (2).jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1797.jpg|Valmiera no Gaujas puses 1797. gadā </gallery> == Ģeogrāfija == === Fiziskā ģeogrāfija === [[Attēls:Gauja near Valmiera 1.jpg|thumb|Gauja pie Valmieras]] Valmiera ģeogrāfiski atrodas Vidzemes ziemeļu daļā dabas ainavu un reljefa apvidu pārejas krustpunktā. No Valmieras sākas [[Gaujas senieleja|Gaujas senleja]], aiz pilsētas robežām, no [[Jumara]]s ietekas — arī [[Gaujas nacionālais parks]]. Gar Gauju no ziemeļaustrumiem iesniedzas Sedas līdzenuma atzars, kas šķir divas citas [[Tālavas zemiene]]s daļas: uz ziemeļiem no Valmieras ir Burtnieka līdzenums, uz austrumiem — Trikātas pacēlums. Gaujas līmenis ir zemāks par 30 m vjl., augstākās vietās pilsētā ir 56—59 m virs jūras līmeņa.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Valmieras pilsētas hidrogrāfisko tīklu veido gan dabiskas izcelsmes ūdensteces un ūdenstilpes, gan mākslīgi veidoti dīķi un grāvji. Kopumā zeme zem ūdeņiem pilsētā aizņem 5% no Valmieras pilsētas teritorijas. Valmieras pilsētas teritoriju uz pusēm sadala [[Gauja]]s upe. Tās kopgarums pilsētas teritorijas robežās sasniedz 8 km. Pilsētas robežās Gaujai ir trīs pietekas: [[Ģīmes upe|Ģīmes upīte]], [[Rātsupīte|Rātes upīte]], Kaugurmuižas strauts un [[Gaides upīte]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2022/08/Vides_parskats.pdf|title=VALMIERAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS. VIDES PĀRSKATS|date=2016}}</ref> Pārgaujā ir atteku ezeriņi, mežu nogabali (Kauguru vēris, Pauku priedes). Pie Dīvalina meža labajā krastā Gauja veido līkumu un Kazu krāces.<ref name=":0" /> === Politiskā ģeogrāfija === [[Attēls:Valmiera City Council - 1.jpg|thumb|Valmieras pašvaldība]] Valmiera atrodas [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]]. Tā ir Vidzemes lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un astotā lielākā pilsēta Latvijā pēc platības. Tā atrodas 107 km attālumā no Rīgas un 50 km attālumā no Igaunijas robežas.<ref name=":1" /> Valmiera ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar [[Valmieras pagasts|Valmieras pagastu]], rietumos ar [[Kocēnu pagasts|Kocēnu pagastu]] un dienvidos un austrumos ar [[Kauguru pagasts|Kauguru pagastu]]. Valmieras vēsturiskais centrs un teritorijas viena daļa atrodas Gaujas vidusteces labajā krastā, gandrīz tikpat liela, vēlāk un mazāk apbūvēta teritorija ir kreisajā krastā. Pilsētas platība mainījusies galvenokārt Pārgaujā, aiz dzelzceļa, paplašināta rūpniecības un zaļā zona, individuālās apbūves rajoni. Pilsētu no trim pusēm apņem apvedceļš, autoceļi sazaroti 12 virzienos.<ref name=":0" /> 2020. gadā Valmieras pašvaldība noteica pilsētas teritoriālo dalījumu un ir otrā Latvijas pašvaldība aiz Rīgas, kas ir publicējusi apkaimju jeb iekšpilsētas teritoriju robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-sadarbiba-ar-csp-publicejusi-pilsetas-apkaimju-robezas/|title=Valmiera sadarbībā ar CSP publicējusi pilsētas apkaimju robežas|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2023-08-02|date=2020-08-07|language=lv}}</ref> === Klimats === Klimats Gaujas ietekmē ir samērā vēss un mitrs. Veģetācijas periods ilgst 130 dienas. Vidējais sniega periods ir 105 dienas. Sniega segas vidējais ir biezums 25 cm. Maksimālais sniega segas biezums ir 43 cm. Vidējais grunts sasalums ir līdz 70 cm, maksimālais — 120 cm. Migla novērojama līdz 36 dienām gadā. Vidēji 22 dienas gadā puteņo, pērkons novērots vidēji 20 dienas gadā. Valdošie vēji — dienvidu, dienvidrietumu vēji.<ref name=":1" /> {{Laikapstākļu kaste|location=Valmieras|width=100%|single line=Yes|metric first=Yes|Jan high C=-2.6|Feb high C=-2.2|Mar high C=2.6|Apr high C=10.5|May high C=16.2|Jun high C=19.5|Jul high C=22.2|Aug high C=20.8|Sep high C=16.1|Oct high C=9.1|Nov high C=4|Dec high C=0.3|Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.7|Mar mean C=-0.9|Apr mean C=6.1|May mean C=11.8|Jun mean C=15.6|Jul mean C=18.5|Aug mean C=17.2|Sep mean C=12.6|Oct mean C=6.5|Nov mean C=2.3|Dec mean C=.1.4|Jan low C=-7.1|Feb low C=-7.6|Mar low C=-4.7|Apr low C=1.1|May low C=6.4|Jun low C=10.7|Jul low C=14|Aug low C=13.1|Sep low C=9.2|Oct low C=3.9|Nov low C=0.4|Dec low C=-3.4|precipitation colour=green|Jan precipitation mm=56|Feb precipitation mm=45|Mar precipitation mm=45|Apr precipitation mm=45|May precipitation mm=58|Jun precipitation mm=79|Jul precipitation mm=74|Aug precipitation mm=78|Sep precipitation mm=58|Oct precipitation mm=67|Nov precipitation mm=60|Dec precipitation mm=52|Jan precipitation days=9|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=8|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=10|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=86|Feb humidity=85|Mar humidity=80|Apr humidity=70|May humidity=67|Jun humidity=70|Jul humidity=74|Aug humidity=75|Sep humidity=79|Oct humidity=83|Nov humidity=87|Dec humidity=86|source 1=climate-data.org<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = https://en.climate-data.org/europe/latvia/vidzeme/valmiera-383/table | title = VALMIERA CLIMATE | access-date = 2 August 2023 }}{{Novecojusi saite}}</ref>}} == Demogrāfija == Valmierā ir augsts Latvijas pilsoņu īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 23 113 Latvijas pilsoņi (93,5% no kopējā skaita), 1475 [[Latvijas nepilsoņi]] (5,7%) un 91 Krievijas Federācijas pilsonis (0,4%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 21 767 Latvijas pilsoņi (95,4%), 840 Latvijas nepilsoņi (3,7%) un 49 Krievijas pilsoņi (0,2%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>23 113</small><br />(93,5%) | <small>22 702</small><br /> | <small>22 125</small><br /> | <small>21 938</small><br /> | <small>21 836</small><br /> | <small>21 610</small><br /> | <small>21 793</small><br /> | <small>21 825</small><br /> | <small>21 823</small><br /> | <small>21 841</small><br /> | <small>21 671</small><br /> | <small>21 827</small><br /> | <small>22 001</small><br /> | <small>21 767</small><br />(95,4%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>1 475</small><br />(5,7%) | <small>1 417</small><br /> | <small>1 352</small><br /> | <small>1 290</small><br /> | <small>1 226</small><br /> | <small>1 150</small><br /> | <small>1 095</small><br /> | <small>1 055</small><br /> | <small>1 004</small><br /> | <small>967</small><br /> | <small>924</small><br /> | <small>906</small><br /> | <small>874</small><br /> | <small>840</small><br />(3,7%) | | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>91</small><br />(0,4%) | <small>87</small><br /> | <small>92</small><br /> | <small>98</small><br /> | <small>93</small><br /> | <small>89</small><br /> | <small>87</small><br /> | <small>82</small><br /> | <small>78</small><br /> | <small>77</small><br /> | <small>76</small><br /> | <small>63</small><br /> | <small>61</small><br /> | <small>49</small><br />(0,2%) | | |} {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> |1800|600 |1840|900 |1863|1100 |1881|2500 |1897|5050 |1914|5200 |1920|6946 |1925|8141 |1930|7700 |1935|8482 |1939|8300 |1943|9225 |1959|11589 |1970|20331 |1979|25584 |1989|29457 |2000|27752 |2011|25130 |2021|22971 }} {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Valmierā 2023. gadā.<ref name=":5">[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2024. gada 11. maijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 19159 : Latvieši : green | slice 2 = 2140 : Krievi : red | slice 3 = 348 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 276 : Ukraiņi : aqua | slice 5 = 157 : Poļi : orange | slice 6 = 92 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 63 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 19 : Igauņi : brown | slice 9 = 2 : Ebreji : white | slice 10 = 329 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 22 585 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Ukraiņi}} {{legend|orange|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 84,8% | style="text-align:center;" | 19 159 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 9,5% | style="text-align:center;" | 2 140 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 348 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1,2% | style="text-align:center;" | 276 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 0,7% | style="text-align:center;" | 157 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,4% | style="text-align:center;" | 92 |- | [[Latvijas čigāni|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,3% | style="text-align:center;" | 63 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 19 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,0% | style="text-align:center;" | 2 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 329 |} == Izglītība == [[Attēls:Valmieras Valsts gimnazija kreisa puse 2014-12-27.jpg|250px|thumbnail|right|Valmieras Valsts ģimnāzija]] Zināms, ka 1632. gadā Valmieras pilsētas skolā par skolotāju strādāja Heinrihs Oldenburgs, kurš vēlāk bija Tērbatas [[Gustava akadēmija]]s valodniecības profesors.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/16367849.pdf Geschichte der Stadt Wolmar.] Von Wilhelm Heine. Rigaː Druck von W. F, Höcker, 1894]</ref> Jau 1738. gadā [[Valmiermuiža|Valmiermuižā]] atvēra [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] skolotāju semināru, bet Valmierā palīgmācītāju diakonātu. 1788. gadā nodibināja tautskolu ar mācībām latviešu valodā. 1804. gadā pilsētas skolu pārveidoja par [[Valmieras apriņķa skola|Valmieras apriņķa skolu]]. 1839. gadā Valmierā nodibināja [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes draudžu skolotāju semināru]], kas 1902. gadā tika pārveidots par Valmieras skolotāju semināru. 1996. gadā Valmierā izveidoja [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolu]], kur iespējams iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādu piecās fakultātēs: Tūrisma vadības un viesmīlības, Politoloģijas, Biznesa vadības un ekonomikas, Inženierzinātņu un Sociālo zinātņu fakultātē. Vidzemes Augstskolai ir īpaša loma reģionālās attīstības veicināšanā — augstskola attīstās kā inovatīvs reģionāls akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un pētniecības centrs. Vidzemes Augstskolā darbojas Valodu studiju un eksaminācijas centrs, Vidzemes Mūžizglītības centrs un Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts. Valmierā ir 7 vispārējās izglītības skolas, kas ir Valmieras pilsētas pašvaldības dibinātas ([[Valmieras sākumskola]], [[Valmieras Pārgaujas sākumskola]], [[Valmieras Valsts ģimnāzija]], [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija]], [[Valmieras 5. vidusskola]], [[Valmieras 2. vidusskola]], [[Valmieras Viestura vidusskola]]). Valmierā ir viena speciālās izglītības skola ([[Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs|Valmieras Gaujas krasta vidusskola — attīstības centrs]]). Valmierā darbojas arī divas privātās skolas (Zaļā skola un pamatskola "Universum").<ref>[http://www.zalaskola.lv/ Zaļā skola]</ref><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.universum.school/ |title=pamatskola "Universum" |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324075720/https://www.universum.school/ }}</ref> Ir vairākas interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes: * [[Valmieras Mūzikas skola]] — dibināta jau 1920. gada novembrī. Pirmā direktore un skolas dibinātāja bija [[Anna Ķirpīte]], kura strādāja skolā no 1920. līdz 1922. gada janvārim. Skolas ēka toreiz atrodas Ziloņu ielā, bet Otrā pasaules kara beigās skola pilnībā nodega. Pēc tam mācības notika dažādās vietās, arī pedagogu mājās. No 1947. gada mūzikas skola ieguva telpas K.Baumaņa ielā. Pieaugot audzēkņu skaitam, skola tika paplašināta un ieguva telpas mācībām vēl divās ēkās: Beātes ielā 10 un Beātes ielā 12. 2013. gada 14. decembrī svinīgi tika atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka Pilskalna ielā 3.<ref>[https://www.delfi.lv/novados/valmiera/zinas/svinigi-atklata-valmieras-muzikas-skolas-jauna-eka.d?id=43901052 Delfi: Svinīgi atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka]</ref> Skolas uzdevumi ir nodrošināt iespēju iegūt profesionālās ievirzes izglītības pamatzināšanas un prasmes mūzikā, kā arī sagatavot izglītojamos mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmu apguvei. Skola īsteno šādas licencētas profesionālās ievirzes izglītības programmas: vokālā mūzika, taustiņinstrumentu spēle, sitaminstrumentu spēle un stīgu instrumentu spēle.<ref name=":7">[https://vms.valmiera.lv/category/izglitibas-programmas/ VMS izglītības programmas]</ref> * [[Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola]] — skolā tiek īstenotas gan profesionālās ievirzes, gan profesionālās izglītības, gan interešu izglītības programmas. Skola piedāvā apgūt šādas profesionālās vidējās izglītības četru gadu programmas: interjera dizains, reklāmas dizains, multimediju dizains un apģērbu dizains (uzņem izglītojamos ar iegūtu pamatizglītību), savukārt divu gadu programmās: interjera dizains, apģērbu dizains, foto dizains un metāla izstrādājumu dizains (uzņem izglītojamos ar iegūtu vidējo izglītību).<ref>[https://www.vdmv.lv/vidusskola VDM Vidusskola]</ref> * [[Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda"]] — centra pirmsākumi meklējami jau padomju laikā, kad Valmierā Vecpuišu parkā tika dibināts Pionieru nams. 1996. gadā iestāde tika reorganizēta par Valmieras Skolēnu namu, bet jau 1998. gadā tā iegūst jaunu nosaukumu — Valmieras Bērnu un Jauniešu interešu centrs. Pēc gada — 1999. gada 1. oktobrī iestāde tiek nodēvēta par Valmieras Jaunatnes centru “Vinda". Centra pastāvēšanas gados tam bijuši 10 direktori. Kopš 2015. gada Valmieras Jaunatnes centru "Vinda" vada Sanita Loze.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/izglitibas_zinas/12108_par_valmieras_jaunatnes_centra_vinda_direktori_iecelta_sanita_loze |title=Par Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” direktori iecelta Sanita Loze |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324161824/https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/izglitibas_zinas/12108_par_valmieras_jaunatnes_centra_vinda_direktori_iecelta_sanita_loze }}</ref> Centrs dod iespēju bērniem un jauniešiem izkopt intereses mākslinieciskajā pašdarbībā un netradicionālajos sporta veidos, veicina profesijas izvēli, brīvā laika saturīgu un lietderīgu pavadīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vinda.valmiera.lv/|title=Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda"|last=|first=|access-date={{dat|2009|02|19||bez}}|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313070957/http://www.vjcvinda.lv/public/par_mums/|archivedate={{dat|2009|03|13||bez}}}}</ref> * [[Valmieras Bērnu sporta skola]] — īsteno šādas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas: peldēšanu, vieglatlētiku, hokeju, basketbolu, orientēšanās sportu un futbolu. * [[Valmieras tehnikums]] — izglītības iestāde, kas sadarbojas ar darba devējiem un nozaru profesionāļiem. Izglītības iestāde pēc darba devēju pieprasījuma izstrādā papildu izglītības programmas un kursus. Studiju virzieni: telemehānika un loģistika, mehānika un metālapstrāde, informācijas tehnoloģijas, pārtikas produktu ražošana, viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi, grāmatvedība, klientu apkalpošana.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierastehnikums.lv/lv/par-mums/mes-agrak-un-tagad.html|title=Valmieras tehnikums|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|03|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200325070643/https://www.valmierastehnikums.lv/lv/par-mums/mes-agrak-un-tagad.html}}</ref> === Statistika 2019./2020. gadā === * Bērnu skaits pirmskolas izglītības iestādēs — 1625 * Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs — 4084 * Studējošo skaits [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolā]] — 715 == Kultūra == [[Attēls:Valmieras teātris.jpg|thumb|Valmieras teātris]] [[Valmieras Kultūras centrs]] dibināts 1966. gadā kā Valmieras rajona kultūras nams, no 1989. gada — Valmieras pilsētas kultūras nams, bet no 2004. gada — Valmieras Kultūras centrs. Pirmā tā direktore bija [[Inta Rasa]]. Sekojošie tā vadītāji bija Balfurs Ferbers, Visvaldis Tilibs, Antonija Šmite, Valts Bermaks, Ieva Gaide, Dzidra Grase, Pēteris Dundurs un [[Vaira Dundure]].<ref>[http://www.valmiera.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1860&Itemid=421 www.valmiera.lv]</ref> Pašlaik Valmieras Kultūras centru vada [[Toms Upners]]. Citas pilsētā nozīmīgas kultūras iestādes ir [[Valmieras Drāmas teātris]], [[Valmieras integrētā bibliotēka]], [[Valmieras muzejs]], [[Laipa (mākslas galerija)|mākslas "Galerija Laipa"]] un [[Gaisma (kinoteātris)|kinoteātris "Gaisma"]]. Klasiskās mūzikas koncerti norisinās arī Sv. Sīmaņa baznīcā un Valmieras 5. vidusskolas zālē. Lieli pasākumi tiek organizēti arī [[Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskajā centrā]], vasarā — brīvdabas pasākumi pilsētas vēsturiskajā centrā un citur pilsētā. Kultūras pasākumiem un atpūtai iecienīta vieta ir [[Vecpuišu parks]]. Tas atrodas Valmieras pilsētas centrā blakus kinoteātrim "Gaisma". Vecpuišu parks tika ierīkots 20. gadsimta sākumā pēc dr. med. [[Georgs Apinis|Georga Apiņa]] ierosinājuma. Parka ierīkošanai Georgs Apinis nodibināja "Septiņu vecpuišu biedrību’’. 1913. gadā Georgs Apinis un pārējie septiņi līdzīpašnieki nopirka Valmieras pilsētas vidū esošo "Lilijas dārzu", kur arī tapa Vecpuišu parks. Paviljona ēka Vecpuišu parkā tika uzcelta 1914. gadā, pašlaik tajā darbojas koncertzāle "Valmiera". Vecpuišu parku Valmieras pilsētai pilnībā savā īpašumā izdevās iegūt tikai trīsdesmito gadu beigās. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā paviljona zālē bija izveidota [[lazarete]]. Dažādos laikos Vecpuišu parku dēvēja par ''Kultūras parku'', ''Komjauniešu'' un ''Vidus parku''. Valmierā darbojas 7 kori, 8 deju kolektīvi, 2 instrumentālie kolektīvi, Vidzemes pūtēju orķestris un vairākas mākslas studijas. === Populārākie un pazīstamākie pasākumi, kas regulāri notiek Valmierā === * Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls * Koru un deju kolektīvu konkursi * Valmieras vasaras teātra festivāls * Pilsētas svētki * Mākslas dienas * Simjūda gadatirgus * Velo un kino festivāls "Kino Pedālis" * Teātra festivāls == Sports == [[Attēls:Dalina stadions.jpg|thumb|200x200px|[[Jāņa Daliņa stadions]]]] [[Attēls:EČ BMX 2019 .jpg|thumb|200x200px|2019. gada Eiropas [[BMX]] čempionāts [[Māra Štromberga BMX trase|Māra Štromberga BMX trasē]] Valmierā]] Kopumā pilsētā ir vairāk nekā 40 sporta organizācijas vairāk kā 30 sporta veidos. Bērnu sporta skolā darbojas vairāk kā 1200 audzēkņu.{{nepieciešama atsauce}} Liela nozīmē sporta attīstībai Valmierā un apkārtnē ir [[Valmieras Olimpiskais centrs|Vidzemes Olimpiskajam centram]], kas savu darbību sāka 2005. gadā, ļaujot attīstīt tādus sporta veidus kā [[basketbols]] ([[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]), [[volejbols]], [[florbols]] (florbola klubs "Valmiera"),<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce |url=http://fbkvalmiera.lv/index.php/lv/ |title=florbola klubs "Valmiera" |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324065810/http://fbkvalmiera.lv/index.php/lv/ }}</ref> [[hokejs]] un [[futbols]] ([[Valmiera FC]] — [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada čempions]], klubs [[FC Gauja]]). Iecienīts ir arī [[orientēšanās sports]]. Bez jau pieminētajiem sporta klubiem darbojas vēl daudzi citi sporta klubi, no kuriem nozīmīgākie ir Valmieras [[regbijs|regbija]] klubs "Fēnikss", [[airēšana (sports)|airēšanas]] klubs "Straume", Valmieras Vieglatlētikas klubs, Valmieras pauerliftinga klubs "Spēka Pasaule" (Valmiera ir četras reizes ir izcīnījusi ikgadējā tautas sporta pasākuma "Latvijas Spēcīgākā pilsēta" čempiones titulu), Valmieras [[BMX]] sporta klubs "Tālava". Valmieras BMX sportisti regulāri piedalās starptautiskās sacensībās, šādas sacensības tiek rīkotas arī Valmierā [[Māris Štrombergs|Māra Štromberga]] BMX trasē.<ref>[https://bmxvalmiera.lv/ BMX Valmiera]{{Novecojusi saite}}</ref> Vieglatlētikai un dažādām sacensībām nozīmīgs ir 1938. gada 31. jūlijā atklātais [[Jāņa Daliņa stadions]], kas 1988. gadā pārsaukts par godu valmierietim un soļotājam [[Jānis Daliņš|Jānim Daliņam]],<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce |author=Viesturs Sprūde |title= 1938. gada 31. jūlijā. Valmierai savs stadions |date= 2018. gada 31. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url= https://www.la.lv/1938-gada-31-julija-valmierai-savs-stadions |accessdate= 2020. gada 24. martā}}</ref> kurš [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Losandželosā ieguva pirmo olimpisko medaļu Latvijai. Pilsētā ir arī skriešanas un nūjošanas trases. Airēšanas treniņi un sacensības notiek airēšanas trasē "Kazu krāces"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://airesanasslaloms.lv/trases.php |title=Informācija par airēšanas trasēm Latvijā |access-date={{dat|2014|10|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140809084848/http://airesanasslaloms.lv/trases.php |archivedate={{dat|2014|08|09||bez}} }}</ref> jeb "Krācītes".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vieglicelot.lv/lv/object/airesanas-trasekracites.htm |title=Informācija par trasi ''Krācītes''. |access-date={{dat|2014|10|31||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190814102809/http://www.vieglicelot.lv/lv/object/airesanas-trasekracites.htm }}</ref> 2018. gada 2. oktobrī darbu uzsāka jaunais Valmieras peldbaseins.<ref>[https://www.valmieraspeldbaseins.lv/ Valmieras peldbaseins]{{Novecojusi saite}}</ref> === Olimpisko spēļu dalībnieki no Valmieras === * [[Jānis Daliņš]] — [[vieglatlētika]] (soļošana) 🥈 * [[Jolanta Dukure]] — [[vieglatlētika]] (soļošana) * [[Arnis Rumbenieks]] — [[vieglatlētika]] (soļošana) * [[Oskars Ķibermanis]] — [[bobslejs]] * [[Oskars Melbārdis]] — bobslejs 🥇🥉🥉 * [[Māris Štrombergs]] — [[riteņbraukšana]] ([[BMX]]) 🥇🥇 * [[Artūrs Matisons]] — [[riteņbraukšana]] (BMX) * [[Ivo Lakučs]] — [[riteņbraukšana]] (treks, BMX) * [[Edžus Treimanis]] — [[riteņbraukšana]] (BMX) * [[Rihards Veide]] — [[riteņbraukšana]] (BMX) === Regulāri sporta pasākumi Valmierā === * Vidzemes Olimpiskā skrējēju diena * Valmieras maratons * [[Latvijas valsts mežu Kalnu Divriteņu maratons]] * Skrējiensoļojums "Rīga-Valmiera"<ref>[https://ultrataka.lv/ Skrējiensoļojums "Rīga-Valmiera"]{{Novecojusi saite}}</ref> * Valsts Prezidenta balvas izcīņa [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] * Latvijas un starptautisko čempionātu basketbola spēles * Florbola turnīrs "Latvian Open" * Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles handbolā vīriešiem * Starptautiskā BMX čempionāta posms === Lieli vienreizēji sporta notikumi Valmierā === * 2011. gada [[FIBA]] Pasaules čempionāta basketbolā apakšgrupu spēles U-19 juniorēm * 2014. gada [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] izcīņas spēles tenisā * 2018. gada IFF Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs florbolā vīriešiem * 2019. gada UEC Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā<ref>*[https://www.eurobmx2019.eu/lv/ 2019. gada UEC Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190629154644/https://www.eurobmx2019.eu/lv/ |date={{dat|2019|06|29||bez}} }}</ref> == Ekonomika == 2020. gadā Valmiera bija 2. vietā aiz [[Rīga]]s ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem ziņā, rūpniecībā nodarbināti 27,9% no visiem pilsētā reģistrētajos uzņēmumos nodarbinātajiem. Attīstīta ir arī tirdzniecība, kas veido 20,2% no visiem pilsētā esošajiem uzņēmumiem, šajā nozarē strādājošo skaits ir 16%. Nemainīgi augsts ir pakalpojumu nozarē esošais uzņēmumu skaits, kurā reģistrēti 26% uzņēmumu un nodarbināti 14,5% strādājošo. Par sabalansētu attīstību savukārt liecina kultūras, izglītības, veselības un sporta nozares uzņēmumu īpatsvars, kas sastāda 9,8% no reģistrēto uzņēmumu skaita un 13,3% no nodarbināto skaita.{{nepieciešama atsauce}} Valmierā ir vairāki lieli ražošanas un rūpniecības uzņēmumi, kas ražo mēbeles, piena produktus, ugunsdzēšamos aparātus un un citus metālizstrādājumus, stikla šķiedru un saistītas lietas, rūpniecisko un medicīnisko gāzi, veic kokapstrādi. Ar tirdzniecību pārsvarā nodarbojas vietējie uzņēmumi, bet dažos pēdējos gados ienākušas arī Latvijas un ārvalstu tirdzniecības ķēdes. Valmierā darbojas 44 ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumi, kas kopā veido 10% no pilsētas kopējā darbaspēka, 26% no kopējā pilsētas uzņēmumu apgrozījuma un pilsētai ir piesaistījuši ārvalstu investīcijas no Vācijas, ASV, Itālijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, Igaunijas, Somijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Dānijas, Kipras, Beļģijas un Indijas. Bezdarba līmenis 2019. gada beigās pilsētā bija 3,2%. Lielākie darba devēji: Valmieras pašvaldība (ieskaitot arī izglītības iestādes), AS "Valmieras stikla šķiedra", SIA "VALPRO", SIA "Woltec", SIA "[[Vidzemes slimnīca]]".{{nepieciešama atsauce}} Valmieras pilsētai ir 10 oficiālas sadraudzības pilsētas un reģioni: {| class="wikitable" |- valign="top" | * {{flaga|Vācija}} [[Halle]] (1994) * {{flaga|DEN}} [[Hojes-Тоstrupas komūna]] (''Høje-Taastrup'') (1995) * {{flaga|Zviedrija}} [[Solna|Solnas komūna]] (1991) * {{flaga|Vācija}} [[Giterslo apriņķis]] (1994) * {{flaga|EST}} [[Viljandi]] (1992) || * {{flaga|Polija}} [[Zduņska Vola]] (2002) * {{flaga|RUS}} [[Pleskava]] (2001) * {{flaga|BLR}} [[Barisava]] (2010) * {{flaga|AZE}} [[Sijezena]] (2014) * {{flaga|ITA}} [[Vallefoļjī komūna]] (2016) |} == Attīstība == === Teritorijas plānojums === Pēc 2021. gada teritoriālās reformas un Valmieras novada izveides 2023. gadā uzsākās teritoriālā plānojuma izstrāde. 2025. gada nogalē tika pabeigta plānojuma pirmās redakcijas izstrāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/noslegusies-valmieras-novada-teritorijas-planojuma-1-redakcijas-apspriesana/|title=Noslēgusies Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas apspriešana|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-24|language=lv-LV}}</ref> Teritorijas plānojums paredz Valmiermuižas, Pilātu un Kaugurmuižas ciemu iekļaušanu Valmieras pilsētas teritorijā, un Brandeļu ciema iekļaušanu Kocēnu administratīvajā teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/noslegusies-valmieras-novada-teritorijas-planojuma-1-redakcijas-apspriesana/|title=Noslēgusies Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas apspriešana|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-24|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2026/03/Valmiera_05032026.pdf|title=Valmieras Novads}}</ref> === Dzīvojamā fonda attīstība === Valmierā ir ļoti izteikta dzīvojamā fonda trūkuma problēma, kas daļēji tiek risināta ar zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvi Valmieras pilsētā. 2018. gadā tika uzbūvēti pirmie divi zemas īres daudzdzīvokļu nami kopā ar 150 dzīvokļiem starp Ķieģeļu un Dakstiņu ielām. 2025. gadā tika izbūvēti vēl divi šāda tipa nami, plānoti vēl divi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-atklatas-pirmas-ar-valsts-atbalstu-uzbuvetas-zemas-ires-maksas-daudzdzivoklu-dzivojamas-majas-120-jauni-dzivokli-specialistu-piesaistei/|title=Valmierā atklātas pirmās ar valsts atbalstu uzbūvētās zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas – 120 jauni dzīvokļi speciālistu piesaistei|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2025-10-09|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/valmiera-turpinas-daudzdzivoklu-namu-izbuvi|title=Valmierā turpinās daudzdzīvokļu namu izbūvi|website=abc.lv|access-date=2026-04-04|date=2018-03-22|language=lv}}</ref> == Uzņēmējdarbības īpašās teritorijas == === Valmieras Rūpniecības un Eksporta parks === Atrodas pie dzelzceļa stacijas, bijušajā gaļas kombināta teritorijā. Ražošanas ēkas un zemes nomas tiesības tika izsolītas atklātā izsolē, nomas tiesības 2023. gada 6. jūlijā ieguva SIA "Defence Partnership Latvia". 2024. gada 24. maijā Valmierā uzsāka "Patria 6x6" [[bruņumašīna|bruņumašīnu]] ražošanu, tas gada laikā spēj saražot līdz 160 bruņumašīnu.<ref name=":2" /> === Valmieras Industriālais parks === Atrodas līdzās Valmieras apvedceļam pie dzelzceļa. 55 hektāru lielajā teritorijā ir izbūvēta infrastruktūra industriālai uzņēmējdarbībai - izbūvēts iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas un izkraušanas laukumi un industriālais elektroenerģijas pieslēgums. Projektam ir 20 miljonu eiro līdzfinansējums no Atveseļošanās un noturības mehānisma.<ref name=":9" /> == Transports == === Sabiedriskais transports === {{see also|Sabiedriskais transports Valmierā}} Valmierā ir plašs sabiedriskā transporta tīkls, kura pārvadājumus nodrošina SIA [[VTU Valmiera]]. Pilsētā ir 18 sabiedriskā transporta maršruti, pasažieru pārvadājumiem tiek izmantoti 10 hibrīdautobusi, 2 elektroautobusi un 3 mikroautobusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/valmiera-pasazieriem-erts-musdienigs-un-videi-draudzigs-sabiedriskais-transports/|title=Valmierā pasažieriem ērts, mūsdienīgs un videi draudzīgs sabiedriskais transports – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/valmieras-pilsetas-marsrutos-kurses-elektroautobusi/|title=Valmieras pilsētas maršrutos kursēs elektroautobusi – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vidēji viena pasažiera pārvadājuma reisa pašizmaksa ir 1,89 eiro.<ref name="eis.gov.lv">https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/122115</ref> Braukšanas biļetes tarifs vienam braucienam 2025. gadā ir 1 eiro, pārējo līdzfinansē pašvaldība. 2022. gadā Valmieras sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 919 tūkstoši pasažieru — no tiem 228 tūkstoši pensionāri un 236 tūkstoši skolēni.<ref name="eis.gov.lv"/> == Tūrisms == Valmierā un tuvākajā apkaimē atrodas gan dabas, gan vēsturiski, kultūras un arhitektūras pieminekļi, tiek organizēti daudzveidīgi pasākumi. Pilsētā nav viena izteikta tūristu piesaistes veida, taču tas netraucē pilsētā attīstīties darījumu, gardēžu, kultūras pasākumu un sporta tūrismam. Populārākie tūrisma objekti Valmierā ir * '''Valmieras vecpilsēta'''; * [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]] — pilsētas centrā esošā vērienīgā izmēra būve ir Valmieras vēsturiskais simbols, kas celta 1283. vai 1284. gadā; * [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Livonijas ordeņa pilsdrupas]] un [[Valmieras muzejs]] — liecība par Valmieras kā viduslaiku pilsētas nozīmību. Valmieras pilsdrupu teritorijas vidū atrodas Valmieras muzeja ēkas, kurās apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskās izstādes; * [[Valmieras Drāmas teātris]] un mākslas "Galerija Laipa"; * [[Gaujas stāvie krasti|Gaujas Stāvo krastu]] Sajūtu parks — gada siltākajos mēnešos iespējams doties pa 2 kilometrus garo Baskāju taku, kas veidota no dažādiem dabas un veiklības elementiem, vai pa kokos izveidotu taku un laisties pāri Gaujai trošu pārbraucienos; * '''Gaujas tramvajs''' — vasarā kursē noteiktos laikos, gida pavadībā ļaujot iepazīt ievērojamākos Valmieras apskates objektus skatā no upes. Viena brauciena ilgums ir 45 minūtes; * '''Ģīmes dabas taka''' — vides izglītības objekts Valmierā.<ref>[https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-atklata-gimes-dabas-taka/ Valmierā atklāta Ģīmes dabas taka]</ref> Ģīmes upes un dzirnavu dīķa krastos ir izvietoti informācijas stendi ar interaktīviem elementiem un uzskates materiāliem par takas trīs pamatelementiem — ūdeni, zemi un gaisu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_darit/5965_gimes__dabas_taka/ |title=Ģīmes dabas taka |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324161826/http://www.visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_darit/5965_gimes__dabas_taka/ }}</ref> * '''Dzelzs tilts''' — šaursliežu dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainaži—Valmiera—Smiltene]] tilts, kas būvēts 1912. gadā. Brauciens no Valmieras līdz Ainažiem ar "bānīti" ilga 4 stundas. Pasažieru līnija tika slēgta agrāk, bet kravas pārvadājumus izbeidza 1979. gadā. Dzelzs tiltu mūsdienās izmanto kājāmgājēji un velosipēdisti; * ziemā — '''slēpošanas centrs "Baiļi"''' [[Beverīnas novads|Beverīnas novada]] teritorijā; * [[Valmieras Olimpiskais centrs]]. Galvenās valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Valmierā, ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]] un [[Krievija]]. Liela daļa apmeklētāju pilsētā ierodas arī biznesa darīšanās. Valmiera tiek saukta par [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] ziemeļu vārtiem, un izveidoti dažādi maršruti aktīvās atpūtas cienītājiem pa Valmieru un apkārtni, kurus iespējams veikt gan ar velosipēdu, gan kājām. Ziemā tiek atklāti slēpošanas maršruti. Pa Gauju notiek laivošana, kurai Valmiera bieži ir sākumpunkts. Gaujas Kazu krācēs Valmierā ir labiekārtotākā airēšanas slaloma trase Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edruva.lv/parvarot-gaujas-kraces-un-sevi/ |title=Pārvarot Gaujas krāces un sevi |access-date={{dat|2019|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180815034017/http://edruva.lv/parvarot-gaujas-kraces-un-sevi/ }}</ref> Vasaras tūrisma sezonā pilsēta un apkārtējie novadi organizē kopīgu velo-kino festivālu "Kino pedālis", kurš pulcē velobraukšanas entuziastus, kuri festivāla laikā veic velo maršrutus un brīvdabā skatās ar velosipēdiem saistītas dokumentālās filmas. == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Bridge over Gauja river.JPG|Tilts pār Gauju Attēls:Rigas Iela, summer 2013.JPG|Rīgas iela Attēls:Valmiera muuseum.JPG|Valmieras muzejs Attēls:Valmiera Old Pharmacy in Castle ruins.JPG|Valmieras pilsdrupas Attēls:Valmiera railway station 2.JPG|Valmieras dzelzceļa stacija Attēls:Valmiera Sv Simana baznica.jpg|Sv. Sīmaņa baznīca </gallery> == Reliģija == Valmierā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami: * [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]] (luterāņu draudze) * [[Valmieras Romas Katoļu Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas draudzes baznīca]] * [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]] == Interesanti fakti == Valmiera ir pirmā pilsēta Latvijā, kas īstenoja ugunsdrošības plānus.{{nepieciešama atsauce}} Pirmie pieminējumi datēti ar 1673. gadu, zviedru grāfa Karla Ūksenšernas valdības laikā tika izstrādāti ugunsgrēku dzēšanas noteikumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.vugd.gov.lv/lv/media/69/download|title=Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas VĒSTURES FORMULĀRS}}</ref> == Ievērojamas personības == Valmierā dzimuši: * [[Johans Heinrihs Rozenplenters]] (''Johann Heinrich Rosenplänter'', 1798—1846), [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]]/[[Igaunija|igauņu]] literāts; * [[Johans Eduards Erdmanis]] (''Johann Eduard Erdmann'', 1805—1892), filozofs; * [[Jūlijs fon Ekards]] (''Julius Albert Wilhelm von Eckardt'', 1836—1908), žurnālists un diplomāts; * [[Georgs fon Petersens]] (''Georg von Petersenn'', 1849—1930), mūzikas teorētiķis; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948), komponists; * [[Jānis Daliņš]] (1904—1978), soļotājs; * [[Aleksis Dreimanis]] (1914—2011), Kanādas latviešu ģeologs; * [[Andrejs Kampe]] (1905—1942), diplomāts; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019), aktrise; * [[Daina Avotiņa]] (1926—2025), latviešu rakstniece, dzejniece un tulkotāja; * [[Visvaldis Lācis]] (1924—2020), politiķis un publicists; * [[Arturs Maskats]] (1957), komponists; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953), režisors; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003), valodniece un folkloriste; * [[Andris Piebalgs]] (1957), politiķis; * [[Ģirts Ķesteris]] (1964), aktieris; * [[Liene Šomase]] (1986), dziedātāja un mūziķe; * [[Alberts Šmits]] (2007), hokejists; * [[Māris Štrombergs]] (1987), BMX riteņbraucējs; * [[Oskars Melbārdis]] (1988), bobslejists; * [[Francis Balodis]] (1882—1947), arheologs un eģiptologs; * [[Oskars Ķibermanis]] (1993), bobslejists. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.valmiera.lv Pilsētas oficiālā mājaslapa] * [http://visit.valmiera.lv Valmieras un Valmieras apkārtnes oficiālā tūrisma mājaslapa] * [http://www.valmiera24.lv Pilsētas interneta portāls] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8107 Valmiera Latvijas ceļvedī] {{Valmieras novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Valmieras rajons}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hanzas pilsētas]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Valmiera| ]] hbzjio21ve6v1rky5w2huj2j6pgf7c8 4487178 4487177 2026-06-27T06:27:05Z ZANDMANIS 91184 /* Ievērojamas personības */ 4487178 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pilsētu|Valmiera (nozīmju atdalīšana)|Valmiera}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Valmiera | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Valmiera kesklinn.JPG |caption1 = Valmieras centrs ar [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētā Sīmaņa baznīcu]] |image2 = Tilts pār Gauju Valmierā.jpg |caption2 = Tilts pār [[Gauja|Gauju]] |image3 = Gauja near Valmiera 2.jpg |caption3 = Gauja pie Valmieras |image4 = Valmiera ordulinnuse varemed.jpg |caption4 = [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras Livonijas ordeņa pilsdrupas]] |image5 = 20 Rīgas iela, Valmiera.jpg |caption5 = Rīgas iela |image6 = Jāņa Daliņa stadions.jpg |caption6 = [[Jāņa Daliņa stadions]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Valmiera flag.svg | flag_link = Valmieras karogs | image_shield = COA LV Valmiera.svg | shield_link = Valmieras ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = left | latd = 57 | latm = 32 | lats = 19 | latNS = N | longd = 25 | longm = 25 | longs = 32 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1323. gads|1323]]. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|ru|Вольмар}}<br />{{val|et|Volmari}}<br />{{val|de|Wolmar}} | leader_title = [[Valmieras novads|Valmieras novada]] domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Jānis Baiks]]<br /><small>([[Valmierai un Vidzemei]])</small> | area_total_km2 = 19.35 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Valmiera}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 9 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4201<br />LV-4202<br />LV-4204 | website = [http://www.valmiera.lv/ www.valmiera.lv] | footnotes = | image_blank_emblem = Valmiera logo.svg | official_name = Valmieras valstspilsēta }} '''Valmiera''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s centrālajā daļā, [[Valmieras novads|Valmieras novada]] administratīvais centrs, viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]] (bez atsevišķas pašvaldības). Ar 22 812 iedzīvotājiem Valmiera ir lielākā pilsēta [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|8. lielākā Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Valmierā no citām pašvaldībām katru dienu ierodas aptuveni 7000 cilvēku, kuri šeit strādā, mācās vai izmanto pakalpojumus, bet ir deklarēti citur.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmiera.lv/images/userfiles/cits/Gada_parskats_2018_26062019_DOMEI.pdf |title=Gada pārskats 2018 |access-date={{dat|2020|04|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929120615/https://www.valmiera.lv/images/userfiles/cits/Gada_parskats_2018_26062019_DOMEI.pdf }}</ref> Valmiera ir viena no senākajām pilsētām Latvijā, bijusi [[Hanzas savienība]]s locekle. == Etimoloģija == Dažādos laikos pilsētai ir bijuši dažādi vārdi — ''Waldemer, Wolmaria, Wolmahr, Vladimirec, Wolmar, Valmiera'' —, kas visi atvasināti no [[Vikingi|vikingu]]—rūsu personvārda "Valdemārs" jeb "Vladimirs".{{nepieciešama atsauce}} Populārākā versija ir par Pleskavas kņazu [[Vladimirs Mstislavičs|Vladimiru Mstislaviču]], kas šeit ievāca meslus un sprieda tiesu pēc padzīšanas no Pleskavas 1214. gadā. Otra versija pieņem, ka pils ir nosaukta Dānijas karaļa [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāra II]] vārdā, kas 1221. gadā uz īsu laiku kļuva ne tikai par ziemeļu [[Igaunija]]s, bet arī [[Livonija]]s feodālo senjoru. Šai versijai par labu runā fakts, ka [[Zobenbrāļu ordenis]], kam piederēja Valmieras apkārtne, tajā laikā kļuva par Dānijas karaļa sabiedroto. Maz ticams, ka savu jauno pili ordenis būtu nosaucis sava ienaidnieka vārdā, bet pilnīgi iespējams, ka abu feodālo senjoru vārdi ar laiku vienkārši saplūda vienā valdnieka Valdemāra personvārdā. == Vēsture == {{Pamatraksts|Valmieras vēsture}} [[Attēls:Volmari ordulinnus.gif|thumb|220x220px|Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524)|left]] Apmetne tagadējās Valmieras vietā pastāvējusi jau 11. gadsimtā un ietilpa seno [[Latgaļi|latgaļu]] apdzīvotās [[Tālava]]s teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas latīņu tekstos saukts par ''via Ruthenorum'' un gāja gar Gauju uz [[rūsi|rūsu]] pārvaldīto [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. Aiz Valmieras tas sadalījās divos virzienos — uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Tartu|Tērbatu]]. 1224. gadā Tālavas dalīšanas līguma rezultātā Gaujas tirdzniecības ceļš (t.s. "[[Gaujas koridors]]") nonāca [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] kontrolē, kas šeit lika pamatus ordeņa pilij. 1283. gadā [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Villekens fon Endorps]] vadīja [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras pils]] (''Wolmar'') un [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Sv. Sīmaņa baznīcas]] celtniecību [[Gauja]]s krastos. 1323. gadā Valmiera pirmo reizi pieminēta kā "Valdemāra pilsēta", drīz vien tā kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]] Valmieru aprakstīja kā nocietinātu pilsētu. Līdz 16. gadsimtam te sanāca vairākas [[Livonijas landtāgs|landtāgu]] un pilsētu pārstāvju sapulces. 1622. gadā pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] Valmiera nonāca [[Zviedrija]]s valsts kanclera [[Aksels Ūksenšerna|Aksela Ūksenšernas]] pārvaldījumā, viņa dzimtas [[ģerbonis|ģerboņa]] vērša piere joprojām rotā pilsētas ģerboni. [[Attēls:Skats uz Valmieru.jpg|thumb|220x220px|Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara|left]] 1738. gadā [[Magdalēna Elizabete fon Hallarte]] Valmierā atvēra [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] skolotāju semināru, kas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. 1785. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. 19. gadsimtā Valmierā izveidojās pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas, darbojās [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valkas-Valmieras skolotāju seminārs]], sieviešu ģimnāzija (tagadējā [[Valmieras sākumskola]]) un tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru. 1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva [[latvieši]] (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), kas par Valmieras pilsētas galvu ievēlēja Valmieras pilsētas ārstu [[Georgs Apinis|Georgu Apini]]. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais uzņēmums pilsētā bija "Bekona eksporta" fabrika. Otrā pasaules kara [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada septembra Sarkanās armijas uzbrukuma]] ("Rīgas operācijas") laikā trešdaļa pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to uzbūvēja no jauna. Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmiera bija [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] centrs, bet līdz 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai - [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] centrs. 2009. gadā Valmiera kļuva par republikas nozīmes pilsētu ar savu pašvaldību, neietilpstot nevienā novadā (tai blakus gan izveidoja pirmo Valmieras novadu, kuru 2010. gada janvārī pārdēvēja par [[Kocēnu novads|Kocēnu novadu]] tā centra vārdā). Nākamās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2021. gada 1. jūlijā Valmieras pilsēta zaudēja atsevišķas pirmā līmeņa pašvaldības statusu, bet tā kļuva par [[Valstspilsēta|valstspilsētu]] un jaunā [[Valmieras novads|Valmieras novada]] centru. === Kultūras un vēstures pieminekļi === {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valmierā}} * Valmieras senpilsēta un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras pils drupas]]. Pils celta militāros nolūkos stratēģiski izdevīgā vietā uz paugura, ko veido Gaujas krasts un Rātsupītes grava. Pils sagrauta [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702. gadā, kad krievu karaspēks uzbruka pilsētai un aizdedzināja pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/|title=Valmieras muzejs|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131014105053/http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/|archivedate={{dat|2013|10|14||bez}}}}</ref> * [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]. Draudze baznīcā atgriezās 1990. gadā, 1996. gadā dievnamu juridiski atdeva draudzei.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arhivi.lv/index.php?&1877|title=Latvijas Valsts arhīvi|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2014|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140830092701/http://www.arhivi.lv/index.php?&1877}}</ref> * [[Elku saliņa]], senā kulta vieta. Atrodas tieši blakus viduslaiku pils kompleksam un [[Lucas pilskalns|Lucas pilskalnam]]. Viduslaikos tā bijusi apņemta ar ūdeni no visām pusēm un apaugusi ar ozoliem, saliņas vidū reiz zaļojis svētozols ar dievu tēliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskarte.lv/lv/kulturvesturiska-vieta/elku-salina- |title=Kultūras karte |access-date={{dat|2013|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305040036/http://www.kulturaskarte.lv/lv/kulturvesturiska-vieta/elku-salina- }}</ref> * [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināra]] ēka (arhitekts [[Aleksejs Kīzelbašs]]).<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vvg.edu.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/254-valmieras-skolotaju-seminara-vesture|title=VVĢ vēsture|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121105201745/http://vvg.edu.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/254-valmieras-skolotaju-seminara-vesture|archivedate={{dat|2012|11|05||bez}}}}</ref> '''Seni pilsētas skati no [[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] zīmējumu krājuma'''<gallery> Attēls:BM06028Am.jpg|Gaujas pārceltuve pie Valmieras 1795. gadā Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1791.jpg|Apriņķa pilsētas Valmieras panorāma 1791. gadā Attēls:BM08159Am.jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1799 (2).jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1797.jpg|Valmiera no Gaujas puses 1797. gadā </gallery> == Ģeogrāfija == === Fiziskā ģeogrāfija === [[Attēls:Gauja near Valmiera 1.jpg|thumb|Gauja pie Valmieras]] Valmiera ģeogrāfiski atrodas Vidzemes ziemeļu daļā dabas ainavu un reljefa apvidu pārejas krustpunktā. No Valmieras sākas [[Gaujas senieleja|Gaujas senleja]], aiz pilsētas robežām, no [[Jumara]]s ietekas — arī [[Gaujas nacionālais parks]]. Gar Gauju no ziemeļaustrumiem iesniedzas Sedas līdzenuma atzars, kas šķir divas citas [[Tālavas zemiene]]s daļas: uz ziemeļiem no Valmieras ir Burtnieka līdzenums, uz austrumiem — Trikātas pacēlums. Gaujas līmenis ir zemāks par 30 m vjl., augstākās vietās pilsētā ir 56—59 m virs jūras līmeņa.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Valmieras pilsētas hidrogrāfisko tīklu veido gan dabiskas izcelsmes ūdensteces un ūdenstilpes, gan mākslīgi veidoti dīķi un grāvji. Kopumā zeme zem ūdeņiem pilsētā aizņem 5% no Valmieras pilsētas teritorijas. Valmieras pilsētas teritoriju uz pusēm sadala [[Gauja]]s upe. Tās kopgarums pilsētas teritorijas robežās sasniedz 8 km. Pilsētas robežās Gaujai ir trīs pietekas: [[Ģīmes upe|Ģīmes upīte]], [[Rātsupīte|Rātes upīte]], Kaugurmuižas strauts un [[Gaides upīte]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2022/08/Vides_parskats.pdf|title=VALMIERAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS. VIDES PĀRSKATS|date=2016}}</ref> Pārgaujā ir atteku ezeriņi, mežu nogabali (Kauguru vēris, Pauku priedes). Pie Dīvalina meža labajā krastā Gauja veido līkumu un Kazu krāces.<ref name=":0" /> === Politiskā ģeogrāfija === [[Attēls:Valmiera City Council - 1.jpg|thumb|Valmieras pašvaldība]] Valmiera atrodas [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]]. Tā ir Vidzemes lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un astotā lielākā pilsēta Latvijā pēc platības. Tā atrodas 107 km attālumā no Rīgas un 50 km attālumā no Igaunijas robežas.<ref name=":1" /> Valmiera ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar [[Valmieras pagasts|Valmieras pagastu]], rietumos ar [[Kocēnu pagasts|Kocēnu pagastu]] un dienvidos un austrumos ar [[Kauguru pagasts|Kauguru pagastu]]. Valmieras vēsturiskais centrs un teritorijas viena daļa atrodas Gaujas vidusteces labajā krastā, gandrīz tikpat liela, vēlāk un mazāk apbūvēta teritorija ir kreisajā krastā. Pilsētas platība mainījusies galvenokārt Pārgaujā, aiz dzelzceļa, paplašināta rūpniecības un zaļā zona, individuālās apbūves rajoni. Pilsētu no trim pusēm apņem apvedceļš, autoceļi sazaroti 12 virzienos.<ref name=":0" /> 2020. gadā Valmieras pašvaldība noteica pilsētas teritoriālo dalījumu un ir otrā Latvijas pašvaldība aiz Rīgas, kas ir publicējusi apkaimju jeb iekšpilsētas teritoriju robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-sadarbiba-ar-csp-publicejusi-pilsetas-apkaimju-robezas/|title=Valmiera sadarbībā ar CSP publicējusi pilsētas apkaimju robežas|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2023-08-02|date=2020-08-07|language=lv}}</ref> === Klimats === Klimats Gaujas ietekmē ir samērā vēss un mitrs. Veģetācijas periods ilgst 130 dienas. Vidējais sniega periods ir 105 dienas. Sniega segas vidējais ir biezums 25 cm. Maksimālais sniega segas biezums ir 43 cm. Vidējais grunts sasalums ir līdz 70 cm, maksimālais — 120 cm. Migla novērojama līdz 36 dienām gadā. Vidēji 22 dienas gadā puteņo, pērkons novērots vidēji 20 dienas gadā. Valdošie vēji — dienvidu, dienvidrietumu vēji.<ref name=":1" /> {{Laikapstākļu kaste|location=Valmieras|width=100%|single line=Yes|metric first=Yes|Jan high C=-2.6|Feb high C=-2.2|Mar high C=2.6|Apr high C=10.5|May high C=16.2|Jun high C=19.5|Jul high C=22.2|Aug high C=20.8|Sep high C=16.1|Oct high C=9.1|Nov high C=4|Dec high C=0.3|Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.7|Mar mean C=-0.9|Apr mean C=6.1|May mean C=11.8|Jun mean C=15.6|Jul mean C=18.5|Aug mean C=17.2|Sep mean C=12.6|Oct mean C=6.5|Nov mean C=2.3|Dec mean C=.1.4|Jan low C=-7.1|Feb low C=-7.6|Mar low C=-4.7|Apr low C=1.1|May low C=6.4|Jun low C=10.7|Jul low C=14|Aug low C=13.1|Sep low C=9.2|Oct low C=3.9|Nov low C=0.4|Dec low C=-3.4|precipitation colour=green|Jan precipitation mm=56|Feb precipitation mm=45|Mar precipitation mm=45|Apr precipitation mm=45|May precipitation mm=58|Jun precipitation mm=79|Jul precipitation mm=74|Aug precipitation mm=78|Sep precipitation mm=58|Oct precipitation mm=67|Nov precipitation mm=60|Dec precipitation mm=52|Jan precipitation days=9|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=8|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=10|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=86|Feb humidity=85|Mar humidity=80|Apr humidity=70|May humidity=67|Jun humidity=70|Jul humidity=74|Aug humidity=75|Sep humidity=79|Oct humidity=83|Nov humidity=87|Dec humidity=86|source 1=climate-data.org<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = https://en.climate-data.org/europe/latvia/vidzeme/valmiera-383/table | title = VALMIERA CLIMATE | access-date = 2 August 2023 }}{{Novecojusi saite}}</ref>}} == Demogrāfija == Valmierā ir augsts Latvijas pilsoņu īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 23 113 Latvijas pilsoņi (93,5% no kopējā skaita), 1475 [[Latvijas nepilsoņi]] (5,7%) un 91 Krievijas Federācijas pilsonis (0,4%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 21 767 Latvijas pilsoņi (95,4%), 840 Latvijas nepilsoņi (3,7%) un 49 Krievijas pilsoņi (0,2%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>23 113</small><br />(93,5%) | <small>22 702</small><br /> | <small>22 125</small><br /> | <small>21 938</small><br /> | <small>21 836</small><br /> | <small>21 610</small><br /> | <small>21 793</small><br /> | <small>21 825</small><br /> | <small>21 823</small><br /> | <small>21 841</small><br /> | <small>21 671</small><br /> | <small>21 827</small><br /> | <small>22 001</small><br /> | <small>21 767</small><br />(95,4%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>1 475</small><br />(5,7%) | <small>1 417</small><br /> | <small>1 352</small><br /> | <small>1 290</small><br /> | <small>1 226</small><br /> | <small>1 150</small><br /> | <small>1 095</small><br /> | <small>1 055</small><br /> | <small>1 004</small><br /> | <small>967</small><br /> | <small>924</small><br /> | <small>906</small><br /> | <small>874</small><br /> | <small>840</small><br />(3,7%) | | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>91</small><br />(0,4%) | <small>87</small><br /> | <small>92</small><br /> | <small>98</small><br /> | <small>93</small><br /> | <small>89</small><br /> | <small>87</small><br /> | <small>82</small><br /> | <small>78</small><br /> | <small>77</small><br /> | <small>76</small><br /> | <small>63</small><br /> | <small>61</small><br /> | <small>49</small><br />(0,2%) | | |} {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> |1800|600 |1840|900 |1863|1100 |1881|2500 |1897|5050 |1914|5200 |1920|6946 |1925|8141 |1930|7700 |1935|8482 |1939|8300 |1943|9225 |1959|11589 |1970|20331 |1979|25584 |1989|29457 |2000|27752 |2011|25130 |2021|22971 }} {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Valmierā 2023. gadā.<ref name=":5">[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2024. gada 11. maijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 19159 : Latvieši : green | slice 2 = 2140 : Krievi : red | slice 3 = 348 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 276 : Ukraiņi : aqua | slice 5 = 157 : Poļi : orange | slice 6 = 92 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 63 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 19 : Igauņi : brown | slice 9 = 2 : Ebreji : white | slice 10 = 329 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 22 585 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Ukraiņi}} {{legend|orange|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 84,8% | style="text-align:center;" | 19 159 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 9,5% | style="text-align:center;" | 2 140 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 348 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1,2% | style="text-align:center;" | 276 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 0,7% | style="text-align:center;" | 157 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,4% | style="text-align:center;" | 92 |- | [[Latvijas čigāni|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,3% | style="text-align:center;" | 63 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 19 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,0% | style="text-align:center;" | 2 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 329 |} == Izglītība == [[Attēls:Valmieras Valsts gimnazija kreisa puse 2014-12-27.jpg|250px|thumbnail|right|Valmieras Valsts ģimnāzija]] Zināms, ka 1632. gadā Valmieras pilsētas skolā par skolotāju strādāja Heinrihs Oldenburgs, kurš vēlāk bija Tērbatas [[Gustava akadēmija]]s valodniecības profesors.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/16367849.pdf Geschichte der Stadt Wolmar.] Von Wilhelm Heine. Rigaː Druck von W. F, Höcker, 1894]</ref> Jau 1738. gadā [[Valmiermuiža|Valmiermuižā]] atvēra [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] skolotāju semināru, bet Valmierā palīgmācītāju diakonātu. 1788. gadā nodibināja tautskolu ar mācībām latviešu valodā. 1804. gadā pilsētas skolu pārveidoja par [[Valmieras apriņķa skola|Valmieras apriņķa skolu]]. 1839. gadā Valmierā nodibināja [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes draudžu skolotāju semināru]], kas 1902. gadā tika pārveidots par Valmieras skolotāju semināru. 1996. gadā Valmierā izveidoja [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolu]], kur iespējams iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādu piecās fakultātēs: Tūrisma vadības un viesmīlības, Politoloģijas, Biznesa vadības un ekonomikas, Inženierzinātņu un Sociālo zinātņu fakultātē. Vidzemes Augstskolai ir īpaša loma reģionālās attīstības veicināšanā — augstskola attīstās kā inovatīvs reģionāls akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un pētniecības centrs. Vidzemes Augstskolā darbojas Valodu studiju un eksaminācijas centrs, Vidzemes Mūžizglītības centrs un Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts. Valmierā ir 7 vispārējās izglītības skolas, kas ir Valmieras pilsētas pašvaldības dibinātas ([[Valmieras sākumskola]], [[Valmieras Pārgaujas sākumskola]], [[Valmieras Valsts ģimnāzija]], [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija]], [[Valmieras 5. vidusskola]], [[Valmieras 2. vidusskola]], [[Valmieras Viestura vidusskola]]). Valmierā ir viena speciālās izglītības skola ([[Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs|Valmieras Gaujas krasta vidusskola — attīstības centrs]]). Valmierā darbojas arī divas privātās skolas (Zaļā skola un pamatskola "Universum").<ref>[http://www.zalaskola.lv/ Zaļā skola]</ref><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.universum.school/ |title=pamatskola "Universum" |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324075720/https://www.universum.school/ }}</ref> Ir vairākas interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes: * [[Valmieras Mūzikas skola]] — dibināta jau 1920. gada novembrī. Pirmā direktore un skolas dibinātāja bija [[Anna Ķirpīte]], kura strādāja skolā no 1920. līdz 1922. gada janvārim. Skolas ēka toreiz atrodas Ziloņu ielā, bet Otrā pasaules kara beigās skola pilnībā nodega. Pēc tam mācības notika dažādās vietās, arī pedagogu mājās. No 1947. gada mūzikas skola ieguva telpas K.Baumaņa ielā. Pieaugot audzēkņu skaitam, skola tika paplašināta un ieguva telpas mācībām vēl divās ēkās: Beātes ielā 10 un Beātes ielā 12. 2013. gada 14. decembrī svinīgi tika atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka Pilskalna ielā 3.<ref>[https://www.delfi.lv/novados/valmiera/zinas/svinigi-atklata-valmieras-muzikas-skolas-jauna-eka.d?id=43901052 Delfi: Svinīgi atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka]</ref> Skolas uzdevumi ir nodrošināt iespēju iegūt profesionālās ievirzes izglītības pamatzināšanas un prasmes mūzikā, kā arī sagatavot izglītojamos mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmu apguvei. Skola īsteno šādas licencētas profesionālās ievirzes izglītības programmas: vokālā mūzika, taustiņinstrumentu spēle, sitaminstrumentu spēle un stīgu instrumentu spēle.<ref name=":7">[https://vms.valmiera.lv/category/izglitibas-programmas/ VMS izglītības programmas]</ref> * [[Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola]] — skolā tiek īstenotas gan profesionālās ievirzes, gan profesionālās izglītības, gan interešu izglītības programmas. Skola piedāvā apgūt šādas profesionālās vidējās izglītības četru gadu programmas: interjera dizains, reklāmas dizains, multimediju dizains un apģērbu dizains (uzņem izglītojamos ar iegūtu pamatizglītību), savukārt divu gadu programmās: interjera dizains, apģērbu dizains, foto dizains un metāla izstrādājumu dizains (uzņem izglītojamos ar iegūtu vidējo izglītību).<ref>[https://www.vdmv.lv/vidusskola VDM Vidusskola]</ref> * [[Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda"]] — centra pirmsākumi meklējami jau padomju laikā, kad Valmierā Vecpuišu parkā tika dibināts Pionieru nams. 1996. gadā iestāde tika reorganizēta par Valmieras Skolēnu namu, bet jau 1998. gadā tā iegūst jaunu nosaukumu — Valmieras Bērnu un Jauniešu interešu centrs. Pēc gada — 1999. gada 1. oktobrī iestāde tiek nodēvēta par Valmieras Jaunatnes centru “Vinda". Centra pastāvēšanas gados tam bijuši 10 direktori. Kopš 2015. gada Valmieras Jaunatnes centru "Vinda" vada Sanita Loze.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/izglitibas_zinas/12108_par_valmieras_jaunatnes_centra_vinda_direktori_iecelta_sanita_loze |title=Par Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” direktori iecelta Sanita Loze |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324161824/https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/izglitibas_zinas/12108_par_valmieras_jaunatnes_centra_vinda_direktori_iecelta_sanita_loze }}</ref> Centrs dod iespēju bērniem un jauniešiem izkopt intereses mākslinieciskajā pašdarbībā un netradicionālajos sporta veidos, veicina profesijas izvēli, brīvā laika saturīgu un lietderīgu pavadīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vinda.valmiera.lv/|title=Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda"|last=|first=|access-date={{dat|2009|02|19||bez}}|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313070957/http://www.vjcvinda.lv/public/par_mums/|archivedate={{dat|2009|03|13||bez}}}}</ref> * [[Valmieras Bērnu sporta skola]] — īsteno šādas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas: peldēšanu, vieglatlētiku, hokeju, basketbolu, orientēšanās sportu un futbolu. * [[Valmieras tehnikums]] — izglītības iestāde, kas sadarbojas ar darba devējiem un nozaru profesionāļiem. Izglītības iestāde pēc darba devēju pieprasījuma izstrādā papildu izglītības programmas un kursus. Studiju virzieni: telemehānika un loģistika, mehānika un metālapstrāde, informācijas tehnoloģijas, pārtikas produktu ražošana, viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi, grāmatvedība, klientu apkalpošana.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierastehnikums.lv/lv/par-mums/mes-agrak-un-tagad.html|title=Valmieras tehnikums|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|03|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200325070643/https://www.valmierastehnikums.lv/lv/par-mums/mes-agrak-un-tagad.html}}</ref> === Statistika 2019./2020. gadā === * Bērnu skaits pirmskolas izglītības iestādēs — 1625 * Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs — 4084 * Studējošo skaits [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolā]] — 715 == Kultūra == [[Attēls:Valmieras teātris.jpg|thumb|Valmieras teātris]] [[Valmieras Kultūras centrs]] dibināts 1966. gadā kā Valmieras rajona kultūras nams, no 1989. gada — Valmieras pilsētas kultūras nams, bet no 2004. gada — Valmieras Kultūras centrs. Pirmā tā direktore bija [[Inta Rasa]]. Sekojošie tā vadītāji bija Balfurs Ferbers, Visvaldis Tilibs, Antonija Šmite, Valts Bermaks, Ieva Gaide, Dzidra Grase, Pēteris Dundurs un [[Vaira Dundure]].<ref>[http://www.valmiera.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1860&Itemid=421 www.valmiera.lv]</ref> Pašlaik Valmieras Kultūras centru vada [[Toms Upners]]. Citas pilsētā nozīmīgas kultūras iestādes ir [[Valmieras Drāmas teātris]], [[Valmieras integrētā bibliotēka]], [[Valmieras muzejs]], [[Laipa (mākslas galerija)|mākslas "Galerija Laipa"]] un [[Gaisma (kinoteātris)|kinoteātris "Gaisma"]]. Klasiskās mūzikas koncerti norisinās arī Sv. Sīmaņa baznīcā un Valmieras 5. vidusskolas zālē. Lieli pasākumi tiek organizēti arī [[Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskajā centrā]], vasarā — brīvdabas pasākumi pilsētas vēsturiskajā centrā un citur pilsētā. Kultūras pasākumiem un atpūtai iecienīta vieta ir [[Vecpuišu parks]]. Tas atrodas Valmieras pilsētas centrā blakus kinoteātrim "Gaisma". Vecpuišu parks tika ierīkots 20. gadsimta sākumā pēc dr. med. [[Georgs Apinis|Georga Apiņa]] ierosinājuma. Parka ierīkošanai Georgs Apinis nodibināja "Septiņu vecpuišu biedrību’’. 1913. gadā Georgs Apinis un pārējie septiņi līdzīpašnieki nopirka Valmieras pilsētas vidū esošo "Lilijas dārzu", kur arī tapa Vecpuišu parks. Paviljona ēka Vecpuišu parkā tika uzcelta 1914. gadā, pašlaik tajā darbojas koncertzāle "Valmiera". Vecpuišu parku Valmieras pilsētai pilnībā savā īpašumā izdevās iegūt tikai trīsdesmito gadu beigās. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā paviljona zālē bija izveidota [[lazarete]]. Dažādos laikos Vecpuišu parku dēvēja par ''Kultūras parku'', ''Komjauniešu'' un ''Vidus parku''. Valmierā darbojas 7 kori, 8 deju kolektīvi, 2 instrumentālie kolektīvi, Vidzemes pūtēju orķestris un vairākas mākslas studijas. === Populārākie un pazīstamākie pasākumi, kas regulāri notiek Valmierā === * Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls * Koru un deju kolektīvu konkursi * Valmieras vasaras teātra festivāls * Pilsētas svētki * Mākslas dienas * Simjūda gadatirgus * Velo un kino festivāls "Kino Pedālis" * Teātra festivāls == Sports == [[Attēls:Dalina stadions.jpg|thumb|200x200px|[[Jāņa Daliņa stadions]]]] [[Attēls:EČ BMX 2019 .jpg|thumb|200x200px|2019. gada Eiropas [[BMX]] čempionāts [[Māra Štromberga BMX trase|Māra Štromberga BMX trasē]] Valmierā]] Kopumā pilsētā ir vairāk nekā 40 sporta organizācijas vairāk kā 30 sporta veidos. Bērnu sporta skolā darbojas vairāk kā 1200 audzēkņu.{{nepieciešama atsauce}} Liela nozīmē sporta attīstībai Valmierā un apkārtnē ir [[Valmieras Olimpiskais centrs|Vidzemes Olimpiskajam centram]], kas savu darbību sāka 2005. gadā, ļaujot attīstīt tādus sporta veidus kā [[basketbols]] ([[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]), [[volejbols]], [[florbols]] (florbola klubs "Valmiera"),<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce |url=http://fbkvalmiera.lv/index.php/lv/ |title=florbola klubs "Valmiera" |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324065810/http://fbkvalmiera.lv/index.php/lv/ }}</ref> [[hokejs]] un [[futbols]] ([[Valmiera FC]] — [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada čempions]], klubs [[FC Gauja]]). Iecienīts ir arī [[orientēšanās sports]]. Bez jau pieminētajiem sporta klubiem darbojas vēl daudzi citi sporta klubi, no kuriem nozīmīgākie ir Valmieras [[regbijs|regbija]] klubs "Fēnikss", [[airēšana (sports)|airēšanas]] klubs "Straume", Valmieras Vieglatlētikas klubs, Valmieras pauerliftinga klubs "Spēka Pasaule" (Valmiera ir četras reizes ir izcīnījusi ikgadējā tautas sporta pasākuma "Latvijas Spēcīgākā pilsēta" čempiones titulu), Valmieras [[BMX]] sporta klubs "Tālava". Valmieras BMX sportisti regulāri piedalās starptautiskās sacensībās, šādas sacensības tiek rīkotas arī Valmierā [[Māris Štrombergs|Māra Štromberga]] BMX trasē.<ref>[https://bmxvalmiera.lv/ BMX Valmiera]{{Novecojusi saite}}</ref> Vieglatlētikai un dažādām sacensībām nozīmīgs ir 1938. gada 31. jūlijā atklātais [[Jāņa Daliņa stadions]], kas 1988. gadā pārsaukts par godu valmierietim un soļotājam [[Jānis Daliņš|Jānim Daliņam]],<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce |author=Viesturs Sprūde |title= 1938. gada 31. jūlijā. Valmierai savs stadions |date= 2018. gada 31. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url= https://www.la.lv/1938-gada-31-julija-valmierai-savs-stadions |accessdate= 2020. gada 24. martā}}</ref> kurš [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Losandželosā ieguva pirmo olimpisko medaļu Latvijai. Pilsētā ir arī skriešanas un nūjošanas trases. Airēšanas treniņi un sacensības notiek airēšanas trasē "Kazu krāces"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://airesanasslaloms.lv/trases.php |title=Informācija par airēšanas trasēm Latvijā |access-date={{dat|2014|10|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140809084848/http://airesanasslaloms.lv/trases.php |archivedate={{dat|2014|08|09||bez}} }}</ref> jeb "Krācītes".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vieglicelot.lv/lv/object/airesanas-trasekracites.htm |title=Informācija par trasi ''Krācītes''. |access-date={{dat|2014|10|31||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190814102809/http://www.vieglicelot.lv/lv/object/airesanas-trasekracites.htm }}</ref> 2018. gada 2. oktobrī darbu uzsāka jaunais Valmieras peldbaseins.<ref>[https://www.valmieraspeldbaseins.lv/ Valmieras peldbaseins]{{Novecojusi saite}}</ref> === Olimpisko spēļu dalībnieki no Valmieras === * [[Jānis Daliņš]] — [[vieglatlētika]] (soļošana) 🥈 * [[Jolanta Dukure]] — [[vieglatlētika]] (soļošana) * [[Arnis Rumbenieks]] — [[vieglatlētika]] (soļošana) * [[Oskars Ķibermanis]] — [[bobslejs]] * [[Oskars Melbārdis]] — bobslejs 🥇🥉🥉 * [[Māris Štrombergs]] — [[riteņbraukšana]] ([[BMX]]) 🥇🥇 * [[Artūrs Matisons]] — [[riteņbraukšana]] (BMX) * [[Ivo Lakučs]] — [[riteņbraukšana]] (treks, BMX) * [[Edžus Treimanis]] — [[riteņbraukšana]] (BMX) * [[Rihards Veide]] — [[riteņbraukšana]] (BMX) === Regulāri sporta pasākumi Valmierā === * Vidzemes Olimpiskā skrējēju diena * Valmieras maratons * [[Latvijas valsts mežu Kalnu Divriteņu maratons]] * Skrējiensoļojums "Rīga-Valmiera"<ref>[https://ultrataka.lv/ Skrējiensoļojums "Rīga-Valmiera"]{{Novecojusi saite}}</ref> * Valsts Prezidenta balvas izcīņa [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] * Latvijas un starptautisko čempionātu basketbola spēles * Florbola turnīrs "Latvian Open" * Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles handbolā vīriešiem * Starptautiskā BMX čempionāta posms === Lieli vienreizēji sporta notikumi Valmierā === * 2011. gada [[FIBA]] Pasaules čempionāta basketbolā apakšgrupu spēles U-19 juniorēm * 2014. gada [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] izcīņas spēles tenisā * 2018. gada IFF Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs florbolā vīriešiem * 2019. gada UEC Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā<ref>*[https://www.eurobmx2019.eu/lv/ 2019. gada UEC Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190629154644/https://www.eurobmx2019.eu/lv/ |date={{dat|2019|06|29||bez}} }}</ref> == Ekonomika == 2020. gadā Valmiera bija 2. vietā aiz [[Rīga]]s ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem ziņā, rūpniecībā nodarbināti 27,9% no visiem pilsētā reģistrētajos uzņēmumos nodarbinātajiem. Attīstīta ir arī tirdzniecība, kas veido 20,2% no visiem pilsētā esošajiem uzņēmumiem, šajā nozarē strādājošo skaits ir 16%. Nemainīgi augsts ir pakalpojumu nozarē esošais uzņēmumu skaits, kurā reģistrēti 26% uzņēmumu un nodarbināti 14,5% strādājošo. Par sabalansētu attīstību savukārt liecina kultūras, izglītības, veselības un sporta nozares uzņēmumu īpatsvars, kas sastāda 9,8% no reģistrēto uzņēmumu skaita un 13,3% no nodarbināto skaita.{{nepieciešama atsauce}} Valmierā ir vairāki lieli ražošanas un rūpniecības uzņēmumi, kas ražo mēbeles, piena produktus, ugunsdzēšamos aparātus un un citus metālizstrādājumus, stikla šķiedru un saistītas lietas, rūpniecisko un medicīnisko gāzi, veic kokapstrādi. Ar tirdzniecību pārsvarā nodarbojas vietējie uzņēmumi, bet dažos pēdējos gados ienākušas arī Latvijas un ārvalstu tirdzniecības ķēdes. Valmierā darbojas 44 ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumi, kas kopā veido 10% no pilsētas kopējā darbaspēka, 26% no kopējā pilsētas uzņēmumu apgrozījuma un pilsētai ir piesaistījuši ārvalstu investīcijas no Vācijas, ASV, Itālijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, Igaunijas, Somijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Dānijas, Kipras, Beļģijas un Indijas. Bezdarba līmenis 2019. gada beigās pilsētā bija 3,2%. Lielākie darba devēji: Valmieras pašvaldība (ieskaitot arī izglītības iestādes), AS "Valmieras stikla šķiedra", SIA "VALPRO", SIA "Woltec", SIA "[[Vidzemes slimnīca]]".{{nepieciešama atsauce}} Valmieras pilsētai ir 10 oficiālas sadraudzības pilsētas un reģioni: {| class="wikitable" |- valign="top" | * {{flaga|Vācija}} [[Halle]] (1994) * {{flaga|DEN}} [[Hojes-Тоstrupas komūna]] (''Høje-Taastrup'') (1995) * {{flaga|Zviedrija}} [[Solna|Solnas komūna]] (1991) * {{flaga|Vācija}} [[Giterslo apriņķis]] (1994) * {{flaga|EST}} [[Viljandi]] (1992) || * {{flaga|Polija}} [[Zduņska Vola]] (2002) * {{flaga|RUS}} [[Pleskava]] (2001) * {{flaga|BLR}} [[Barisava]] (2010) * {{flaga|AZE}} [[Sijezena]] (2014) * {{flaga|ITA}} [[Vallefoļjī komūna]] (2016) |} == Attīstība == === Teritorijas plānojums === Pēc 2021. gada teritoriālās reformas un Valmieras novada izveides 2023. gadā uzsākās teritoriālā plānojuma izstrāde. 2025. gada nogalē tika pabeigta plānojuma pirmās redakcijas izstrāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/noslegusies-valmieras-novada-teritorijas-planojuma-1-redakcijas-apspriesana/|title=Noslēgusies Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas apspriešana|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-24|language=lv-LV}}</ref> Teritorijas plānojums paredz Valmiermuižas, Pilātu un Kaugurmuižas ciemu iekļaušanu Valmieras pilsētas teritorijā, un Brandeļu ciema iekļaušanu Kocēnu administratīvajā teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/noslegusies-valmieras-novada-teritorijas-planojuma-1-redakcijas-apspriesana/|title=Noslēgusies Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas apspriešana|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-24|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2026/03/Valmiera_05032026.pdf|title=Valmieras Novads}}</ref> === Dzīvojamā fonda attīstība === Valmierā ir ļoti izteikta dzīvojamā fonda trūkuma problēma, kas daļēji tiek risināta ar zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvi Valmieras pilsētā. 2018. gadā tika uzbūvēti pirmie divi zemas īres daudzdzīvokļu nami kopā ar 150 dzīvokļiem starp Ķieģeļu un Dakstiņu ielām. 2025. gadā tika izbūvēti vēl divi šāda tipa nami, plānoti vēl divi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-atklatas-pirmas-ar-valsts-atbalstu-uzbuvetas-zemas-ires-maksas-daudzdzivoklu-dzivojamas-majas-120-jauni-dzivokli-specialistu-piesaistei/|title=Valmierā atklātas pirmās ar valsts atbalstu uzbūvētās zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas – 120 jauni dzīvokļi speciālistu piesaistei|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2025-10-09|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/valmiera-turpinas-daudzdzivoklu-namu-izbuvi|title=Valmierā turpinās daudzdzīvokļu namu izbūvi|website=abc.lv|access-date=2026-04-04|date=2018-03-22|language=lv}}</ref> == Uzņēmējdarbības īpašās teritorijas == === Valmieras Rūpniecības un Eksporta parks === Atrodas pie dzelzceļa stacijas, bijušajā gaļas kombināta teritorijā. Ražošanas ēkas un zemes nomas tiesības tika izsolītas atklātā izsolē, nomas tiesības 2023. gada 6. jūlijā ieguva SIA "Defence Partnership Latvia". 2024. gada 24. maijā Valmierā uzsāka "Patria 6x6" [[bruņumašīna|bruņumašīnu]] ražošanu, tas gada laikā spēj saražot līdz 160 bruņumašīnu.<ref name=":2" /> === Valmieras Industriālais parks === Atrodas līdzās Valmieras apvedceļam pie dzelzceļa. 55 hektāru lielajā teritorijā ir izbūvēta infrastruktūra industriālai uzņēmējdarbībai - izbūvēts iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas un izkraušanas laukumi un industriālais elektroenerģijas pieslēgums. Projektam ir 20 miljonu eiro līdzfinansējums no Atveseļošanās un noturības mehānisma.<ref name=":9" /> == Transports == === Sabiedriskais transports === {{see also|Sabiedriskais transports Valmierā}} Valmierā ir plašs sabiedriskā transporta tīkls, kura pārvadājumus nodrošina SIA [[VTU Valmiera]]. Pilsētā ir 18 sabiedriskā transporta maršruti, pasažieru pārvadājumiem tiek izmantoti 10 hibrīdautobusi, 2 elektroautobusi un 3 mikroautobusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/valmiera-pasazieriem-erts-musdienigs-un-videi-draudzigs-sabiedriskais-transports/|title=Valmierā pasažieriem ērts, mūsdienīgs un videi draudzīgs sabiedriskais transports – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/valmieras-pilsetas-marsrutos-kurses-elektroautobusi/|title=Valmieras pilsētas maršrutos kursēs elektroautobusi – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vidēji viena pasažiera pārvadājuma reisa pašizmaksa ir 1,89 eiro.<ref name="eis.gov.lv">https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/122115</ref> Braukšanas biļetes tarifs vienam braucienam 2025. gadā ir 1 eiro, pārējo līdzfinansē pašvaldība. 2022. gadā Valmieras sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 919 tūkstoši pasažieru — no tiem 228 tūkstoši pensionāri un 236 tūkstoši skolēni.<ref name="eis.gov.lv"/> == Tūrisms == Valmierā un tuvākajā apkaimē atrodas gan dabas, gan vēsturiski, kultūras un arhitektūras pieminekļi, tiek organizēti daudzveidīgi pasākumi. Pilsētā nav viena izteikta tūristu piesaistes veida, taču tas netraucē pilsētā attīstīties darījumu, gardēžu, kultūras pasākumu un sporta tūrismam. Populārākie tūrisma objekti Valmierā ir * '''Valmieras vecpilsēta'''; * [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]] — pilsētas centrā esošā vērienīgā izmēra būve ir Valmieras vēsturiskais simbols, kas celta 1283. vai 1284. gadā; * [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Livonijas ordeņa pilsdrupas]] un [[Valmieras muzejs]] — liecība par Valmieras kā viduslaiku pilsētas nozīmību. Valmieras pilsdrupu teritorijas vidū atrodas Valmieras muzeja ēkas, kurās apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskās izstādes; * [[Valmieras Drāmas teātris]] un mākslas "Galerija Laipa"; * [[Gaujas stāvie krasti|Gaujas Stāvo krastu]] Sajūtu parks — gada siltākajos mēnešos iespējams doties pa 2 kilometrus garo Baskāju taku, kas veidota no dažādiem dabas un veiklības elementiem, vai pa kokos izveidotu taku un laisties pāri Gaujai trošu pārbraucienos; * '''Gaujas tramvajs''' — vasarā kursē noteiktos laikos, gida pavadībā ļaujot iepazīt ievērojamākos Valmieras apskates objektus skatā no upes. Viena brauciena ilgums ir 45 minūtes; * '''Ģīmes dabas taka''' — vides izglītības objekts Valmierā.<ref>[https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-atklata-gimes-dabas-taka/ Valmierā atklāta Ģīmes dabas taka]</ref> Ģīmes upes un dzirnavu dīķa krastos ir izvietoti informācijas stendi ar interaktīviem elementiem un uzskates materiāliem par takas trīs pamatelementiem — ūdeni, zemi un gaisu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_darit/5965_gimes__dabas_taka/ |title=Ģīmes dabas taka |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324161826/http://www.visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_darit/5965_gimes__dabas_taka/ }}</ref> * '''Dzelzs tilts''' — šaursliežu dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainaži—Valmiera—Smiltene]] tilts, kas būvēts 1912. gadā. Brauciens no Valmieras līdz Ainažiem ar "bānīti" ilga 4 stundas. Pasažieru līnija tika slēgta agrāk, bet kravas pārvadājumus izbeidza 1979. gadā. Dzelzs tiltu mūsdienās izmanto kājāmgājēji un velosipēdisti; * ziemā — '''slēpošanas centrs "Baiļi"''' [[Beverīnas novads|Beverīnas novada]] teritorijā; * [[Valmieras Olimpiskais centrs]]. Galvenās valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Valmierā, ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]] un [[Krievija]]. Liela daļa apmeklētāju pilsētā ierodas arī biznesa darīšanās. Valmiera tiek saukta par [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] ziemeļu vārtiem, un izveidoti dažādi maršruti aktīvās atpūtas cienītājiem pa Valmieru un apkārtni, kurus iespējams veikt gan ar velosipēdu, gan kājām. Ziemā tiek atklāti slēpošanas maršruti. Pa Gauju notiek laivošana, kurai Valmiera bieži ir sākumpunkts. Gaujas Kazu krācēs Valmierā ir labiekārtotākā airēšanas slaloma trase Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edruva.lv/parvarot-gaujas-kraces-un-sevi/ |title=Pārvarot Gaujas krāces un sevi |access-date={{dat|2019|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180815034017/http://edruva.lv/parvarot-gaujas-kraces-un-sevi/ }}</ref> Vasaras tūrisma sezonā pilsēta un apkārtējie novadi organizē kopīgu velo-kino festivālu "Kino pedālis", kurš pulcē velobraukšanas entuziastus, kuri festivāla laikā veic velo maršrutus un brīvdabā skatās ar velosipēdiem saistītas dokumentālās filmas. == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Bridge over Gauja river.JPG|Tilts pār Gauju Attēls:Rigas Iela, summer 2013.JPG|Rīgas iela Attēls:Valmiera muuseum.JPG|Valmieras muzejs Attēls:Valmiera Old Pharmacy in Castle ruins.JPG|Valmieras pilsdrupas Attēls:Valmiera railway station 2.JPG|Valmieras dzelzceļa stacija Attēls:Valmiera Sv Simana baznica.jpg|Sv. Sīmaņa baznīca </gallery> == Reliģija == Valmierā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami: * [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]] (luterāņu draudze) * [[Valmieras Romas Katoļu Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas draudzes baznīca]] * [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]] == Interesanti fakti == Valmiera ir pirmā pilsēta Latvijā, kas īstenoja ugunsdrošības plānus.{{nepieciešama atsauce}} Pirmie pieminējumi datēti ar 1673. gadu, zviedru grāfa Karla Ūksenšernas valdības laikā tika izstrādāti ugunsgrēku dzēšanas noteikumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.vugd.gov.lv/lv/media/69/download|title=Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas VĒSTURES FORMULĀRS}}</ref> == Ievērojamas personības == Valmierā dzimuši: * [[Johans Heinrihs Rozenplenters]] (''Johann Heinrich Rosenplänter'', 1798—1846), [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]]/[[Igaunija|igauņu]] literāts; * [[Johans Eduards Erdmanis]] (''Johann Eduard Erdmann'', 1805—1892), filozofs; * [[Jūlijs fon Ekards]] (''Julius Albert Wilhelm von Eckardt'', 1836—1908), žurnālists un diplomāts; * [[Georgs fon Petersens]] (''Georg von Petersenn'', 1849—1930), mūzikas teorētiķis; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948), komponists; * [[Jānis Daliņš]] (1904—1978), soļotājs; * [[Aleksis Dreimanis]] (1914—2011), Kanādas latviešu ģeologs; * [[Andrejs Kampe]] (1905—1942), diplomāts; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019), aktrise; * [[Daina Avotiņa]] (1926—2025), latviešu rakstniece, dzejniece un tulkotāja; * [[Visvaldis Lācis]] (1924—2020), politiķis un publicists; * [[Arturs Maskats]] (1957), komponists; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023), režisors; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003), valodniece un folkloriste; * [[Andris Piebalgs]] (1957), politiķis; * [[Ģirts Ķesteris]] (1964), aktieris; * [[Liene Šomase]] (1986), dziedātāja un mūziķe; * [[Alberts Šmits]] (2007), hokejists; * [[Māris Štrombergs]] (1987), BMX riteņbraucējs; * [[Oskars Melbārdis]] (1988), bobslejists; * [[Francis Balodis]] (1882—1947), arheologs un eģiptologs; * [[Oskars Ķibermanis]] (1993), bobslejists. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.valmiera.lv Pilsētas oficiālā mājaslapa] * [http://visit.valmiera.lv Valmieras un Valmieras apkārtnes oficiālā tūrisma mājaslapa] * [http://www.valmiera24.lv Pilsētas interneta portāls] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8107 Valmiera Latvijas ceļvedī] {{Valmieras novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Valmieras rajons}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hanzas pilsētas]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Valmiera| ]] q5e66bne9sp9p43f3mzeptgufp5oqul 0 5899 4487154 4484412 2026-06-27T04:22:16Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Plaue.jpg]] → [[File:DEU Plaue COA.svg]] JPG → SVG 4487154 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA alt.svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Plaue COA.svg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] 67mg6d0erj7spxhokrj4ac8dphp3ie8 0 7056 4487190 4445621 2026-06-27T07:06:53Z Lasks 38532 /* Cilvēki */ 4487190 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Krievijā|pilsētu ASV|Sentpītersbērga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sanktpēterburga | official_name = ''Санкт-Петербург'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = Winter Palace Panorama 3.jpg{{!}}The Winter Palace | photo2a = Palace Bridge SPB (img2).jpg{{!}}Palace Bridge | photo2b = Peter & Paul fortress in SPB 03.jpg{{!}}Peter and Paul Cathedral | photo3a = Saint Isaacs cathedral Southern facade.jpg{{!}}Saint Isaac's Cathedral | photo3b = Western Military District buildings Saint Petersburg arch.jpg{{!}}The General Staff Building | photo4a = Spb 06-2017 img01 Spit of Vasilievsky Island.jpg{{!}}Spit of Vasilievsky Island and the Neva | color = white | color_border = white | position = center | spacing = 2 | size = 266 }} | imagesize = | image_caption = '''''No augšas uz leju, no kreisās uz labo:''''' [[Ziemas pils]]; Pils tilts; Pētera un Pāvila cietoksnis; [[Svētā Izaka katedrāle]]; Vispārējā personāla ēka; Vasiļjevska salas un [[Ņeva]]s iesma | image_flag = Flag of Saint Petersburg.svg | image_seal = | image_shield = Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Krievija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 59 | latm = 57 | lats = | latNS = N | longd = 30 | longm = 19 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_name1 = Federālas nozīmes pilsēta | subdivision_type2 = Federālais apgabals | subdivision_name2 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1703]]. gadā | established_title2 = | established_date2 = | founder = | named_for = | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{ubl|Petrograda {{small|(''Петроград''; 1914—1924)}}| Ļeņingrada {{small|(''Ленинград''; 1924—1991)}}| ''Peterburi'' (igauņu)| ''Pietari'' (somu)| ''Pēterpils'' (latviešu)}} | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 1439 | population_footnotes = | population_total = 4848700 | population_as_of = {{dat|2010|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[MSD]] | utc_offset = +4 | iso_code = RU-SPE | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 190000—199406 | area_code = 812 | website = {{URL|http://gov.spb.ru/}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un saistītie pieminekļi | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, ii, iv, vi | designation1_date = 1990. gads (14. sesija) | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/540 540] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{RUS}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Sanktpēterburga''' ({{val|ru|Санкт-Петербург}}), arī '''Pēterburga''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1188523|title=Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/P%C4%93terburga|title=tezaurs.lv|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/74871|title=Pēterburga kā augstākās tehniskās izglītības metropole|work=Latvijas Vēstnesis|access-date=25.03.2016|date=15.05.2003}}</ref> ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], tās [[Eiropa]]s daļas ziemeļrietumos pie [[Ņeva]]s ietekas [[Baltijas jūra]]s [[Somu līcis|Somu līcī]]. [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu federālā apgabala]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] centrs. Otra lielākā (aiz [[Maskava]]s) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs. Dibināta 1638. gadā kā [[Zviedru Ingrija]]s pilsēta Nīena (''Nyen''), no 1712. gada Sanktpēterburga bija [[Krievijas cariste]]s, no 1721. gada līdz 1918. gadam [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par '''Pēterpili'''. No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija '''Petrograda''' (''Петрогра́д''), no 1924. līdz 1991. gadam — '''Ļeņingrada''' (''Ленингра́д''). No 1721. gada līdz pat [[Oktobra revolūcija]]i bija Krievijas Impērijas politiskais un kultūras centrs un [[cars|cara]] galma rezidences vieta. Sanktpēterburgas politiskā ietekme atkal palielinājās pēc [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] ievēlēšanas par [[Krievijas Federācija]]s prezidentu. == Vēsture == [[Attēls:Nyenschantz model.jpg|thumb|left|200px|Nīenas pilsēta ar cietoksni 17. gadsimtā (modelis)]] [[Krievijas cars]] [[Pēteris I]], kas [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie [[Baltijas jūra]]s, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt '''Nīenas''' pilsētu [[Zviedrija|zviedriem]] atņemtajās [[Ingrija]]s teritorijās [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par [[Krievijas cariste]]s galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja [[Eiropa]]s arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā. 1825. gadā Senāta laukumā notika [[Dekabristu sacelšanās]]. 1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]]. [[1905. gada revolūcija]]s notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija ([[1905. gada revolūcija#Revolūcijas gaita|Asiņainā svētdiena]]). Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu. Kad, sākoties 1917. gada [[Februāra revolūcija]]i, imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] [[Pleskava|Pleskavā]] atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par [[Krievijas Pagaidu valdība]]s rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] lojālie spēki, kas bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākums. 1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka [[balto spēki]] ir tuvu Sanktpēterburgai, [[Padomju Krievija]]s galvaspilsētu pārcēla uz [[Maskava|Maskavu]]. 1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvēja par Ļeņingradu. 1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika [[boļševiki|boļševiku]] darbinieka [[Sergejs Kirovs|Kirova]] slepkavība, kas bija signāls [[Staļina terors|Staļina terora]] sākšanai. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija [[Ļeņingradas blokāde|blokādē]]. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju. 1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums. == Ievērojamākās vietas == Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Sanktpēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. * Pils laukums ar [[Ziemas pils|Ziemas pili]] — bijusī [[Krievijas Impērija]]s valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — [[Ermitāža]] * Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas * Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols * [[Marijas teātris]] * Ņevas prospekts — centrālā iela * Īzaka katedrāle * Paceļamie tilti pār Ņevu * Pēterburgas pilis * Pēterburgas metro <gallery mode="packed" heights="200px"> Hermitage_night.jpg|[[Ziemas pils]] (tagad mākslas muzejs [[Ermitāža]]) </gallery> <gallery> Petersburg-square.jpg|Pils laukums ar Aleksandra kolonu Собор_Воскресения_Христова_1.jpg|Kristus Augšāmcelšanās baznīca Naval Cathedral of St Nicholas in Kronstadt 01.jpg|Kronštates Sv. Nikolaja katedrāle RUS-2016-Aerial-SPB-St_Michael's_Castle_02.jpg|Sv. Mihaila pils Grand_Cascade_of_Peterhof_01.jpg|Pēterhofas pils </gallery> == Sports == {{dubultattēls|right|Ice_Palace_(Saint_Petersburg)_(cropped).png|240|Spb_06-2017_img40_Krestovsky_Stadium.jpg|200|[[Sanktpēterburgas Ledus pils]] (pa kreisi) un [[Sanktpēterburgas stadions]]}} Sanktpēterburgā norisinājās [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā]], kura vajadzībām tika uzbūvēta [[Sanktpēterburgas Ledus pils]]. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Sanktpēterburgas SKA]]. [["Юбилейный" sporta pils]] noticis [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā]] spēles. [[Sanktpēterburgas stadions]] noticis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles. Stadionā savas mājas spēles aizvada [[Krievijas futbola Premjerlīga]]s [[Sanktpēterburgas "Zenit"]]. == Cilvēki == *[[Krievijas Impērija]]s ķeizari un augstmaņi — [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]] (''Пётр II'', 1715–1730), [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI'', 1740–1764), [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] (''Павел I'', 1754–1801), [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] (''Александр I'', 1777–1825), [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] (''Александр III'', 1845 - 1894), [[Felikss Jusupovs]] (''Юсупов'', 1887–1967), [[Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна'', 1882–1960), [[Pavle Karadžordževičs]] (''Карађорђевић'', 1893–1976), *karavadoņi - [[Mihails Kutuzovs]] (''Кутузов'', 1745–1813), [[Mihails Skobeļevs]] (''Скобелев'', 1843–1882) *mākslinieki - [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine'', 1904–1983), [[Aleksandrs Benuā]] (''Бенуа'', 1870-1960), [[Ivans Biļibins]] (''Билибин'', 1876–1942), [[Kārlis Brilovs]] (''Брюллов'', 1799-1852), [[Kārlis Faberžē]] (''Фаберже'', 1846–1920), [[Saša Gitrī]] (''Sacha Guitry'', 1885-1957), [[Anna Pavlova]] (''Павлова'', 1881–1931), [[Vasilijs Poļenovs]] (''Поленов'', 1844–1927), [[Nikolajs Rērihs]] (''Рёрих'', 1874–1947), [[Aleksandrs Rodčenko]] (''Родченко'', 1891–1956), [[Gaļina Ulanova]] (''Уланова'', 1910–1998) *mūziķi — [[Aleksandrs Borodins]] (''Бородин'', 1833–1887), [[Aleksandrs Glazunovs]] (''Глазунов'', 1865-1936), [[Dmitrijs Kabaļevskis]] (''Кабалевский'', 1904—1987), [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Шостакович'', 1906-1975), [[Georgs Otss]] (''Ots'', 1920-1975), [[Viktors Cojs]] (''Цой'', 1962-1990) *politiķi un sabiedriski darbinieki - [[Sergejs Ivanovs]] (''Иванов'', 1953—2026), [[Nikolajs Ježovs]] (''Ежов'', 1895-1940), [[Kirils I]] (''Кирилл'', 1946), [[Aleksandrs Kolčaks]] (''Колчак'', 1874-1920), [[Aleksandra Kolontaja]] (''Коллонтай'', 1872-1952), [[Aleksejs Kosigins]] (''Косыгин'', 1904-1980), [[Nadežda Krupska]] (''Крупская'', 1869-1939), [[Vladimirs Putins]] (''Путин'', 1952), *rakstnieki un dzejnieki — [[Aleksandrs Bloks]] (''Блок'', 1880–1921), [[Josifs Brodskis]] (''Бродский'', 1940—1996), [[Kornejs Čukovskis]] (''Чуковский'', 1882-1969), [[Dmitrijs Merežkovskis]] (''Мережковский'', 1866-1941), [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] (''Набоков'', 1899-1977), [[Lū Salome]] (''Lou Salomé'', 1861-1937), [[Viktors Šklovskis]] (''Шкловский'', 1893-1984), [[Konstantīns Simonovs]] (''Симонов'', 1915-1979), [[Edīte Sēdergrāna]] (''Södergran'', 1892-1923), [[Aleksejs Tolstojs]] (''Толстой'', 1817-1875) *zinātnieki un izgudrotāji — [[Georgs Kantors]] (''Cantor'', 1845-1918), [[Aleksandrs Frīdmans]] (''Фридман'', 1888-1925), [[Iļja Franks]] (1908-1990), [[Ļevs Gumiļevs]] (''Гумилёв'', 1912-1992), [[Leonīds Kantorovičs]] (''Канторович'', 1912-1986), [[Vladimirs Kepens]] (''Köppen'', 1846-1940), [[Jurijs Lotmans]] (''Lotman'', 1922-1993), [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Острогорски'', 1902-1976), [[Grigorijs Pereļmans]] (''Перельман'', 1966), [[Vladimirs Props]] (''Пропп'', 1895-1970), [[Aina Renda]] (''Ayn Rand'', 1905-1982), [[Ļevs Termens]] (''Термен'', 1896-1993), [[Vladimirs Vernadskis]] (''Вернадский'', 1863-1945), [[Dmitrijs Ļihačovs]] (''Лихачёв'', 1906-1999). Sanktpēterburgā dzīvojuši [[Anna Ahmatova]], [[Pēteris Čaikovskis]], [[Fjodors Dostojevskis]] un [[Aleksandrs Puškins]]. == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | percentages = pagr | align = none | cols = 5 |1764|149700 |1765|150300 |1780|174800 |1789|217900 |1800|220200 |1811|335600 |1817|363900 |1825|424700 |1833|442900 |1837|468800 |1840|470200 |1850|487300 |1852|532200 |1863|539500 |1870|668000 |1882|928000 |1891|1033600 |1897|1264920 |1900|1418000 |1901|1439600 |1910|1905600 |1914|2118500 |1915|2314500 |1920|740000 |1925|1379000 |1930|2009500 |1935|2715700 |1940|2920000 |1945|927000 |1950|2258000 |1955|2797000 |1960|3432000 |1965|3777200 |1970|3949501 |1975|4418000 |1980|4635200 |1985|4844200 |1990|5002444 |1995|4845407 |2000|4741923 |2005|4600000 |2010|4879566 |2015|5191690 |2021|5384342 || |2024|5597763 }} == Sanktpēterburgas klimats == {{Laikapstākļu kaste |location = Sanktpēterburgas |metric first = Yes |single line = yes |Jan record high C = 8.7 |Feb record high C = 10.2 |Mar record high C = 14.9 |Apr record high C = 25.3 |May record high C = 32.0 |Jun record high C = 34.6 |Jul record high C = 35.3 |Aug record high C = 37.1 |Sep record high C = 30.4 |Oct record high C = 21.0 |Nov record high C = 12.3 |Dec record high C = 10.9 |year record high C = 37.1 |Jan high C = -3.0 |Feb high C = -3.0 |Mar high C = 2.0 |Apr high C = 9.1 |May high C = 16.0 |Jun high C = 20.0 |Jul high C = 23.0 |Aug high C = 20.8 |Sep high C = 15.0 |Oct high C = 8.6 |Nov high C = 2.0 |Dec high C = -1.5 |year high C = 9.1 |Jan mean C = -5.5 |Feb mean C = -5.8 |Mar mean C = -1.3 |Apr mean C = 5.1 |May mean C = 11.3 |Jun mean C = 15.7 |Jul mean C = 18.8 |Aug mean C = 16.9 |Sep mean C = 11.6 |Oct mean C = 6.2 |Nov mean C = 0.1 |Dec mean C = -3.7 |year mean C = 5.8 |Jan low C = -8.0 |Feb low C = -8.5 |Mar low C = -4.2 |Apr low C = 1.1 |May low C = 7.0 |Jun low C = 11.7 |Jul low C = 15.0 |Aug low C = 13.4 |Sep low C = 8.8 |Oct low C = 4.0 |Nov low C = -1.8 |Dec low C = -6.1 |year low C = 2.7 |Jan record low C = -35.9 |Feb record low C = -35.2 |Mar record low C = -29.9 |Apr record low C = -21.8 |May record low C = -6.6 |Jun record low C = 0.1 |Jul record low C = 4.9 |Aug record low C = 1.3 |Sep record low C = -3.1 |Oct record low C = -12.9 |Nov record low C = -22.2 |Dec record low C = -34.4 |year record low C = -35.9 |Jan precipitation mm = 44 |Feb precipitation mm = 33 |Mar precipitation mm = 37 |Apr precipitation mm = 31 |May precipitation mm = 46 |Jun precipitation mm = 71 |Jul precipitation mm = 79 |Aug precipitation mm = 83 |Sep precipitation mm = 64 |Oct precipitation mm = 68 |Nov precipitation mm = 55 |Dec precipitation mm = 51 |year precipitation mm = 661 |Jan rain days = 9 |Feb rain days = 7 |Mar rain days = 10 |Apr rain days = 13 |May rain days = 16 |Jun rain days = 18 |Jul rain days = 17 |Aug rain days = 17 |Sep rain days = 20 |Oct rain days = 20 |Nov rain days = 16 |Dec rain days = 10 |year rain days = 173 |Jan snow days = 25 |Feb snow days = 23 |Mar snow days = 16 |Apr snow days = 8 |May snow days = 1 |Jun snow days = 0.1 |Jul snow days = 0 |Aug snow days = 0 |Sep snow days = 0.1 |Oct snow days = 5 |Nov snow days = 16 |Dec snow days = 23 |year snow days = 117 |Jan humidity = 86 |Feb humidity = 84 |Mar humidity = 79 |Apr humidity = 66 |May humidity = 65 |Jun humidity = 69 |Jul humidity = 71 |Aug humidity = 76 |Sep humidity = 80 |Oct humidity = 83 |Nov humidity = 86 |Dec humidity = 87 |year humidity = 78 |Jan sun = 21.7 |Feb sun = 53.7 |Mar sun = 124.0 |Apr sun = 180.0 |May sun = 260.4 |Jun sun = 276.0 |Jul sun = 266.6 |Aug sun = 213.9 |Sep sun = 129.0 |Oct sun = 71.3 |Nov sun = 24.0 |Dec sun = 12.4 |year sun = 1633.0 }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20061231222926/http://eng.gov.spb.ru/ Mājaslapa] {{ru ikona}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{Krievijas administratīvais iedalījums}} {{Ziemeļrietumu federālais apgabals}} {{Krievijas centri}} {{Krievija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sanktpēterburga| ]] [[Kategorija:Krievijas pilsētas]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas federālās nozīmes pilsētas]] gbu1n2nghfj11z658eq1hv8oymyhgvv 0 9765 4487130 4479440 2026-06-26T22:29:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487130 wikitext text/x-wiki {{Infobox settlement |name = Kito |official_name = ''San Francisco de Quito'' |settlement_type = Galvaspilsēta |image_skyline = {{multiple image | total_width = 280 | border = infobox | perrow = 1/2/1/2 | caption_align = center | image1 = FACHADA ASAMBLEA NACIONAL. QUITO, 20 DE FEBRERO 2020. 01.jpg | image2 = Quito calle Venezuela Basilica.jpg | image3 = A view from the Roof deck (Palacio de Pizarro) Historic Center of Quito, pic.bb2633.jpg | image4 = Plaza Grande - Quito.jpg }} |image_size = |image_caption = |image_flag = Flag of Quito.svg |image_seal = Coat of Arms of Quito.svg |nickname = <!-- images and maps -----------> |map_caption= <!-- Location ------------------> |coordinates_region=EC |subdivision_type=[[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_type1=[[Ekvadoras provinces|Province]] |subdivision_type2=[[Ekvadoras kantoni|Kantons]] |subdivision_name={{ECU}} |subdivision_name1=[[Pičinčas province|Pičinča]] |subdivision_name2=[[Kito kantons|Kito]] <!-- Politics -----------------> |established_title=Dibināta |established_date={{dat|1534|12|6}} |founder=[[Sebastians de Benalkasars]] <!-- Elevation --------------------------> |elevation_m=2850 <!-- Area ---------------------> |area_magnitude= |area_total_km2=372.39 |area_land_km2= |area_water_km2=0 |area_metro_km2=4217.95 |area_footnotes=<small>ap.</small> <!-- Population -----------------------> |population_as_of=2019 |population_note= |population_total=1978376 |population_density_km2=auto |population_metro=2700000 |population_density_metro_km2=auto <!-- General information ---------------> |timezone=[[Ekvadoras laiks|ECT]] |utc_offset=-5 |postal_code_type=Pasta indekss |postal_code=EC1701 |area_code=(0)2 |latd=00 |latm=14 |lats=00 |latNS=S |longd=78 |longm=31 |longs=00 |longEW=W|coordinates_display=d |pushpin_map=Ecuador |pushpin_map_caption= |website={{URL|http://www.quito.gob.ec}} }} '''Kito''' ({{val|es|Quito}}, {{Val-qu|Kitu}}) ir [[Ekvadora]]s [[galvaspilsēta]]. Pilsēta atrodas 2850 metru augstumā, netālu no Pičinčas vulkāna. Kito vārds nāk no Kito indiāņu cilts nosaukuma. Pilsēta dibināta 1534. gadā. [[Attēls:Plaza de San Francisco en Centro histórico de Quito, Ecuador.JPG|thumb|center|577px|Kito]] [[File:Teleferico de quito23.JPG|thumb|right|400px|[[TelefériQo]]]] == Guápulo, Kito == <gallery> File:(Guápulo) Buena Vista black and white.JPG File:(Guápulo) Calle pic. z.JPG File:(Guápulo) Calle pic. e.JPG File:(Iglesia de Guápulo) vista to gonzalez suarez quito.JPG File:(Iglesia de Guápulo) pic. b.JPG File:(Guápulo) Calle pic. b.JPG File:(Guápulo) Calle pic. a.JPG </gallery> == Sadraudzības pilsētas == Kito sadraudzības pilsētas ir: {{div col|colwidth=20em}} * {{flagicon|COL}} [[Bogota]], Kolumbija<ref>{{cite web |title=Cabildos de Quito y Bogotá aumentan la cooperación |url=https://www.eltelegrafo.com.ec/noticias/informacion-general/1/cabildos-de-quito-y-bogota-aumentan-la-cooperacion |website=eltelegrafo.com.ec |publisher=El Telégrafo |language=es |date=15 February 2012 |access-date=17 December 2021}}</ref> * {{flagicon|ESP}} [[Kadisa]], Spānija<ref>{{cite web |title=Quito y Cádiz firman Hermanamiento y estrechan lazos de cooperación |url=http://www.quitoinforma.gob.ec/2018/11/08/quito-y-cadiz-firman-convenio-de-hermanamiento/ |website=quitoinforma.gob.ec |publisher=Quito Informa |language=es |date=8 November 2018 |access-date=17 December 2021 |archive-date={{dat|2023|11|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231103172132/https://www.quitoinforma.gob.ec/2018/11/08/quito-y-cadiz-firman-convenio-de-hermanamiento/ }}</ref> * {{flagicon|QAT}} [[Doha]], Katara<ref>{{cite web |title=Quito y Doha firman acuerdo de hermanamiento |url=http://www.quitoinforma.gob.ec/2018/10/03/municipios-de-quito-y-doha-firman-acuerdo-de-hermanamiento/ |website=quitoinforma.gob.ec |publisher=Quito Informa |language=es |date=3 October 2018 |access-date=17 December 2021 |archive-date={{dat|2021|12|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211217140752/http://www.quitoinforma.gob.ec/2018/10/03/municipios-de-quito-y-doha-firman-acuerdo-de-hermanamiento/ }}</ref> * {{flagicon|CHN}} [[Guandžou]], Ķīna<ref>{{cite web |title=Sister Cities |url=http://www.eguangzhou.gov.cn/2018-06/05/c_253291.htm |website=eguangzhou.gov.cn |publisher=Guangzhou |access-date=17 December 2021 |archive-date=15 November 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201115142206/http://www.eguangzhou.gov.cn/2018-06/05/c_253291.htm |url-status= }}</ref> * {{flagicon|BRA}} [[Guaruljosa]], Brazīlija<ref>{{cite web |title=Cooperação Internacional |url=https://www.guarulhos.sp.gov.br/index.php/cooperacao-internacional |website=guarulhos.sp.gov.br |publisher=Guarulhos |language=pt |access-date=17 December 2021 |archive-date=11 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200611094036/https://www.guarulhos.sp.gov.br/index.php/cooperacao-internacional |url-status= }}</ref> * {{flagicon|POL}} [[Krakova]], Polija<ref>{{cite web |title=Współpraca międzynarodowa z miastami zagranicznymi |url=https://www.bip.krakow.pl/?sub_dok_id=887 |website=bip.krakow.pl |publisher=Biuletyn informacji publicznej miasta Krakowa |language=pl |access-date=17 December 2021}}</ref> * {{flagicon|PER}} [[Lima]], Peru<ref>{{cite web |title=Información de Gobierno |url=https://proyectoallas.net/members/lima/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028170304/https://proyectoallas.net/members/lima/ |url-status= |archive-date=28 October 2020 |website=proyectoallas.net |date=2 January 2014 |publisher=AL-LAs |language=es |access-date=18 December 2021}}</ref> * {{flagicon|USA}} [[Lūivila]], ASV<ref>{{cite web |title=Home |url=https://www.sclou.org/ |website=sclou.org |publisher=Sister Cities of Louisville |access-date=17 December 2021 |archive-date=30 September 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200930211642/https://www.sclou.org/ |url-status=}}</ref> * {{flagicon|ESP}} [[Madride]], Spānija<ref>{{cite web |title=Agreements with cities |url=https://www.madrid.es/vgn-ext-templating/v/index.jsp?vgnextoid=76957c275129a310VgnVCM2000000c205a0aRCRD&vgnextchannel=ce069e242ab26010VgnVCM100000dc0ca8c0RCRD&vgnextfmt=default&idCapitulo=7182437 |website=madrid.es |publisher=Madrid |access-date=16 December 2021 |archive-date={{dat|2020|06|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200610162129/https://www.madrid.es/vgn-ext-templating/v/index.jsp?vgnextoid=76957c275129a310VgnVCM2000000c205a0aRCRD&vgnextchannel=ce069e242ab26010VgnVCM100000dc0ca8c0RCRD&vgnextfmt=default&idCapitulo=7182437 }}</ref> * {{flagicon|NIC}} [[Managva]], [[Nikaragva]]<ref>{{cite web |title=Condecoración al embajador del Ecuador Antonio Preciado Bedoya |url=http://www.bolsadenoticias.com.ni/2013/Julio/31/ecuador.html |website=bolsadenoticias.com.ni |publisher=Bolsa de Noticias |language=es |date=31 July 2013 |access-date=17 December 2021 |archive-date=7 April 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230407065650/http://www.bolsadenoticias.com.ni/2013/Julio/31/ecuador.html |url-status= }}</ref> * {{flagicon|COL}} [[Medeljina]], Kolumbija<ref>{{cite web |title=Medellín is Puerto Morelos' first twin city |url=https://www.acimedellin.org/medellin-is-puerto-morelos-first-twinn-city/?lang=en |website=acimedellin.org |publisher=ACI Medellín |date=6 August 2019 |access-date=17 December 2021 |archive-date={{dat|2023|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231031195802/https://acimedellin.org/medellin-is-puerto-morelos-first-twinn-city/?lang=en }}</ref> * {{flagicon|MEX}} [[Mehiko]], Meksika<ref>{{cite web |title=Acuerdos interinstitucionales registrados por dependencias y municipios de Ciudad de México |url=https://coordinacionpolitica.sre.gob.mx/index.php/entidades/76-distrito-federal |website=sre.gob.mx |publisher=Secretaría de relaciones exteriores |language=es |access-date=17 December 2021}}</ref> * {{flagicon|BOL}} [[Lapasa]], Bolīvija<ref>{{cite web |title=Hermanamientos |url=https://www.lapaz.bo/hermanamientos-amc/ |website=lapaz.bo |publisher=La Paz |language=es |access-date=17 December 2021 |archive-date=14 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211214125824/https://www.lapaz.bo/hermanamientos-amc/ |url-status=}}</ref> * {{flagicon|TWN}} [[Taibei]], Taivāna<ref>{{cite web |title=International Sister Cities |url=https://www.tcc.gov.tw/en/cp.aspx?n=13702 |website=tcc.gov.tw |publisher=Taipei City Council |access-date=17 December 2021}}</ref> * {{flagicon|PAR}} [[Asunsjona]], [[Paragvaja]]<ref>{{cite web |title=Asunción y Quito restablecerán hermanamiento conjunto |url=https://www.asuncion.gov.py/intendencia/asuncion-y-quito-restableceran-hermanamiento-conjunto |website=asuncion.gov.py |publisher=Asunción |date=17 March 2016 |access-date=16 December 2021}}</ref> {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ecuadors.org/quito/ Informācija par Kito angliski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060526010526/http://www.ecuadors.org/quito/ |date={{dat|2006|05|26||bez}} }} {{Ekvadora-aizmetnis}} {{Dienvidamerikas galvaspilsētas}} {{Ekvadora UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidamerikas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Ekvadoras pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ekvadorā]] cqskcvm1euqx8s352p6ynwymvhedc91 0 15112 4487052 4466160 2026-06-26T18:32:39Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ 4487052 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #6e273d | team = Colorado Avalanche | logo = Colorado Avalanche logo.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Kolorādo|Denvera}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]] | founded = 1972 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Ball Arena]]'' | ietilpība = 18 007 | colors = Tumši sarkana, zila, melna, sudraba, balta<br />{{color box|#6e273d}} {{color box|#165788}} {{color box|#1e1e1e}} {{color box|83878a}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Stens Krenke]] | prezidents = | GM = {{flaga|ASV}} [[Džo Sakiks]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Džereds Bednārs]] | coach2 = | captain = {{flaga|Zviedrija}} [[Gābriels Landeskogs]] | media = | affiliates = [[Leikerijas "Monsters"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Tulsas "Oilers"]] ([[Austrumkrasta hokeja līga|ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Kvebekas "Nordiques"]] (WHA) | dates1 = 1972–1979 | name2 = [[Kvebekas "Nordiques"]] (NHL) | dates2 = 1979–1995 | name3 = Kolorādo "Avalanche" | dates3 = 1995—pašlaik <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 3 }} '''Kolorādo "Avalanche"''' ({{val|en|Colorado Avalanche}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Denvera|Denverā]], [[Kolorādo|Kolorādo štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''Kvebekas "Nordiques"'''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://funwhileitlasted.net/2015/07/19/1972-1995-quebec-nordiques/|title=Quebec Nordiques|date=2015. gada 19. jūl.|access-date={{dat|2022|04|22||bez}}|archive-date={{dat|2022|05|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220504052939/https://funwhileitlasted.net/2015/07/19/1972-1995-quebec-nordiques/}}</ref> un kopš 1979. gada spēlē NHL, pirms tam komanda piedalījās [[WHA]] līgā. 1995. gadā komanda tika pārdota un tā pārcēlās uz [[Denvera|Denveru]]. Savas pastāvēšanas vēsturē "Avalanche" ir izcīnījusi [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] trīs reizes. To komandai izdevās paveikt 1995.—96., 2000.—01. un 2021.-2022. gada sezonā. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Pepsi Center]]'' hallē. 1995.—96. gada sezonā "Avalanche" rindās Stenlija kausu izcīnīja arī latviešu aizsargs [[Sandis Ozoliņš]]. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 3 ** 1995.—96., 2000.—01., 2021.—22.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/gamecenter/col-vs-tbl/2022/06/26/2021030416#game=2021030416,game_state=final|title=Colorado Avalanche - Tampa Bay Lightning - Jun 26, 2022 &#124; NHL.com|website=www.nhl.com}}</ref> * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1995.—96., 2000.—01., 2021.—22.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/07062022-makars_atkarto_ozolina_rekordu_avalanche_|title=Makārs atkārto Ozoliņa rekordu, "Avalanche" pirmo reizi kopš 2001. gada spēlēs finālā|date=2022. gada 7. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * '''[[Prezidenta balva]]''': 4 ** 1996.–97., 2000.–01., 2020.–21., 2025.–26. * '''Divīzijas čempioni''': 13 ** 1995.—96., 1996.—97., 1997.—98., 1998.—99., 1999.—00., 2000.—01., 2001.—02., 2002.—03., 2013.—14., 2020.—21., 2021.—22., 2022.—23., 2025.—26., == Vēsture == === Kvebekas "Nordiques" (1972—1995) === "Nordiques" bija viena no komandām, kas spēlēja [[WHA]] līdz ar tās izveidi [[1972]]. gadā. [[1977]]. gadā komanda arī izcīnīja līgas čempiones titulu. Kopumā "Nordiques" WHA aizvadīja septiņas sezonas. [[1979]]. gadā "Nordiques" kopā ar [[Edmontonas "Oilers"]], [[Hartfordas "Whalers"]] un [[Vinipegas "Jets"]] pievienojās [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]. No [[1981]]. līdz pat [[1987]]. gadam katru gadu "Nordiques" izdevās iekļūt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņā. Turpmākajos gados gan Kvebeka kļuva par vienu no vājākajām komandām NHL. No [[1988]]. līdz [[1992]]. gadam katru sezonu "Nordiques" noslēdza pēdējā vietā savā divīzijā, trīs reizes noslēdzot sezonu arī pēdējā vietā visā līgā. Līdz ar to komanda trīs gadus pēc kārtas ieguva [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās izvēles tiesības. "Nordiques" izvēlējās [[Matss Sundīns|Matsu Sundīnu]], [[Ovens Nolans|Ovenu Nolanu]] un [[Ēriks Lindross|Ēriku Lindrosu]]. Lindrosu gan pēc gada tika aizmainīts uz [[Filadelfijas "Flyers"]], "Nordiques" pretī saņemot piecus spēlētājus, kā arī tiesības uz [[Pēters Fošbergs|Pēteru Fošbergu]]. 1992.—93. gada sezonā "Nordiques" atkal izdevās iekļūt Stenlija kausa izcīņā. 1994.—95. gada regulāro sezonu komanda noslēdza otrajā vietā visā NHL. Paralēli tam komandas finansiālais stāvoklis bija smags, līdz ar ko [[1995]]. gada vasarā tā mainīja īpašnieku, un tika pārcelta uz [[Denvera|Denveru]]. === "Avalanche" sākotnējie gadi === 1995.—96. gada sezonā "Avalanche" kapteinis bija [[Džo Sakiks]], savukārt trenera funkcijas pildīja [[Marks Krofords]]. Jau sezonas ievadā "Avalanche" pievienojās vārtsargs [[Patriks Ruā]]. Regulāro sezonu komanda noslēdza otrajā vietā visā NHL. "Avalanche" izdevās izcīnīt [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], finālsērijā ar 4—0 pārspējot [[Floridas "Panthers"]]. Sērijas izšķirošo vārtu guvumu guva [[Ūve Krups]], savukārt Sakiks ieguva [[Kona Smita balva|Kona Smita balvu]]. Arī turpmākajās sezonās "Avalanche" bija viena no spēcīgākajām līgas komandām, no [[1997]]. līdz pat [[2000]]. gadam trīs reizes sasniedzot Rietumu konferences finālu. [[2000]]. gada martā "Avalanche" pievienojās [[Rejs Burks]] un [[Deivs Andrejčuks]]. 2000.—01. gadā "Avalanche" otro reizi tās pastāvēšanas vēsturē izdevās izcīnīt uzvaru NHL regulārajā sezonā. [[Džo Sakiks]] sezonu noslēdza kā otrs rezultatīvākais līgas spēlētājs, vien par trim punktiem atpaliekot no [[Jaromīrs Jāgrs|Jaromīra Jāgra]]. Īsi pirms [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas "Avalanche" pievienojās [[Robs Bleiks]] un [[Stīvens Rainprehts]]. "Avalanche" izdevās izcīnīt [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], septiņu spēļu sērijā pārspējot [[Ņūdžersijas "Devils"]]. Sakiks ieguva gan Kona Smita, gan arī [[Harta balva|Harta balvu]]. == Visu sezonu rezultāti == ''Paskaidrojumi:'' S - spēles, U - uzvaras, Z - zaudējumi, N - neizšķirti, ZP - zaudējumi pagarinājumā, P - punkti, IsV - iesistie vārti, IlV - ielaistie vārti, RS - regulārās sezonas rezultāts {| class="wikitable" |- ! Sezona !! S !! U !! Z !! N !! ZP !! P !! IsV !! IlV !! RS !! Izslēgšanas kārta |- |'''1995.—96.''' || '''82''' ||'''47'''||'''25'''||'''10'''||—|| '''104''' || '''326'''|| '''240''' ||'''1. Klusā okeāna divīzijā''' ||'''Izcīna [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]''' |-bgcolor="#eeeeee" |1996.—97. || 82||49|| 24|| 9 ||—|| 107|| 277|| 205 || 1. Klusā okeāna divīzijā || Zaudējums konferences finālā |- |1997.—98. || 82||39 ||26 ||17 ||—|| 95 || 231 ||205 || 1. Klusā okeāna divīzijā || Zaudējums konferences ceturtdaļfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |1998.—99. || 82||44|| 28 ||10 ||—|| 98 || 239 ||205 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences finālā |- |1999.—00. || 82||42|| 28 ||11 ||1 ||96 || 233|| 201 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences finālā |-bgcolor="#eeeeee" |'''2000.—01.''' || '''82''' || '''52''' ||'''16''' ||'''10''' ||'''4''' ||'''118''' || '''270''' ||'''192''' || '''1. Ziemeļrietumu divīzijā''' ||'''Izcīna [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]''' |- |2001.—02. || 82 ||45|| 28|| 8 ||1 ||99 || 212 ||169 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences finālā |-bgcolor="#eeeeee" |2002.—03. || 82||42 ||19 ||13 ||8 ||105 || 251|| 194 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences ceturtdaļfinālā |- |2003.—04. || 82|| 40 ||22 ||13|| 7 ||100 || 236 ||198 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences pusfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |2004.—05.¹ || —|| —|| — || —|| —|| —|| —|| —||— || — |- |2005.—06. || 82 || 43 || 30 || — || 9 || 95 || 283 || 257 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences pusfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |2006.—07. || 82 || 44 || 31 || — || 7 || 95 || 272 || 251 || 4. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |- |2007.—08. || 82 || 44 || 31 || — || 7 || 95 || 231 || 219 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences pusfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |2008.—09. || 82 || 32 || 45 || — || 5 || 69 || 199 || 257 || 5. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |- |[[2009.–2010. gada NHL sezona|2009.—10.]] || 82 || 43 || 30 || — || 9 || 95 || 244 || 233 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences ceturtdaļfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |2010.—11. || 82 || 30 || 44 || — || 8 || 68 || 227 || 288 || 4. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |- |2011.—12. || 82 || 41 || 35 || — || 6 || 88 || 203 || 209 || 3. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |-bgcolor="#eeeeee" |2012.—13. || 48 || 16 || 25 || — || 7 || 39 || 116 || 152 || 5. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |- |2013.—14. || 82 || 52 || 22 || — || 8 || 112 || 250 || 220 || 1. Centrālajā divīzijā || Zaudējums divīzijas pusfinālā |} :¹ <small>[[2004-05 NHL lokauts|2004.-05. gada NHL lokauta]] dēļ sezona nenotika.</small> == Spēlētāji == Savulaik klubā spēlējušas tādas zvaigznes kā vārtsargs [[Patriks Ruā]], aizsargi [[Robs Bleiks]], [[Rejs Burks]], [[Ādams Fūts]], kā arī uzbrucēji [[Ādams Dedmaršs]], [[Kriss Drarijs]], [[Pēters Fošbergs]], [[Stīvs Konovalčuks]] un [[Jari Kurri]] un latvieši [[Sandis Ozoliņš]], [[Kārlis Skrastiņš]] === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 10. maijā.'' ====Vārtsargi==== * 39 {{Flaga|CAN}} [[Makenzijs Blekvuds]] * 41 {{flaga|CAN}} [[Skots Vedžvuds]] ====Aizsargi==== * {{0}}7 {{flaga|CAN}} [[Devons Teivss]] * {{0}}8 {{flaga|CAN}} [[Keils Makars]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|kapteiņa palīgs]])</small> * 27 {{Flaga|CAN}} [[Brets Kulaks]] * 37 {{Flaga|USA}} [[Niks Blankenbergs]] * 42 {{Flaga|USA}} [[Džošs Mensons]] * 70 {{Flaga|USA}} [[Sems Malinskis]] * 84 {{flaga|CAN}} [[Brents Bērnss]] ====Uzbrucēji==== * 10 {{flaga|CAN}} [[Nikolā Ruā]] * 11 {{flaga|USA}} [[Broks Nelsons]] * 17 {{Flaga|CAN}} [[Pārkers Kellijs]] * 18 {{Flaga|USA}} [[Džeks Drūrijs]] * 20 {{Flaga|USA}} [[Ross Koltons]] * 25 {{flaga|CAN}} [[Logans O'Konors]] * 29 {{flaga|CAN}} [[Neitans Makinnons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|kapteiņa palīgs]])</small> * 62 {{flaga|FIN}} [[Arturi Lehkonens]] * 88 {{flaga|CZE}} [[Martins Nečass]] * 91 {{flaga|CAN}} [[Nazems Kadri]] * 92 {{flaga|SWE}} [[Gābriels Landeskogs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|kapteinis]])</small> * 93 {{flaga|RUS}} [[Zahars Bardakovs]] * 94 {{flaga|FIN}} [[Joels Kiviranta]] === Latvijas hokejisti "Avalanche" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||333||72||181||253||1995—2000 |- |align=left| [[Kārlis Skrastiņš]]||275||9||33||42||2003—2008 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džo Sakiks]] || C || 1378 || 625 || 1016 || '''1641''' || 1,19 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Peters Štjastnijs]] || C || 737 || 380 || 668 || '''1048''' || 1,42 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mišels Gulē]] || KM || 813 || 456 || 489 || '''945''' || 1,16 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Milans Hejduks]] || LM || 1020 || 375 || 430 || '''805''' || 0,78 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Pēters Fošbergs]] || C || 591 || 217 || 538 || '''755''' || 1,27 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Antons Štjastnijs]] || KM || 650 || 252 || 384 || '''636''' || 0,98 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Neitans Makinnons]]''' || C || 525 || 190 || 305 || '''495''' || 0,94 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Alekss Tangvē]] || KM || 598 || 167 || 321 || '''488''' || 0,81 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deils Hanters]] || C || 523 || 140 || 318 || '''458''' || 0,88 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Gābriels Landeskogs]] || KM || 633 || 198 || 262 || '''460''' || 0,73 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džo Sakiks]] || C || 625 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mišels Gulē]] || KM || 456 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Peters Štjastnijs]] || C || 380 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Milans Hejduks]] || LM || 375 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Antons Štjastnijs]] || KM || 252 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Pēters Fošbergs]] || C || 217 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Gābriels Landeskogs]]''' || KM || 198 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Neitans Makinnons]]''' || C || 190 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mets Dišēns]] || C || 178 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Alekss Tangvē]] || KM || 167 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džo Sakiks]] || C || 1016 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Peters Štjastnijs]] || C || 668 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Pēters Fošbergs]] || C || 538 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mišels Gulē]] || KM || 489 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Milans Hejduks]] || LM || 430 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Antons Štjastnijs]] || KM || 384 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Alekss Tangvē]] || KM || 321 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deils Hanters]] || C || 318 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Neitans Makinnons]]''' || C || 305 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Pols Štjastnijs]] || C || 298 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Džo Sakiks]], 54 (2000.—01.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Pēters Fošbergs]], 86 (1995.—96.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Džo Sakiks]], 120 (1995.—96.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Kriss Saimons]], 250 (1995.—96.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Pols Štjastnijs]], 78 (2006.—07.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Sandis Ozoliņš]], 68 (1996.—97.) === Galvenie treneri === *[[Marks Kraufords]] (1995—1998) *[[Bobs Hārtlijs]] (1998—2002) *[[Tonijs Granato]] (2002—2004) *[[Joel Quenneville|Džoels Kvennevills]] (2005—2008) *Tonijs Granato (2008—2009) *[[Džo Sako]] (2009—2013) *[[Patriks Ruā]] (2013—2016) *[[Džereds Bednārs]] (2016—''pašlaik'') === Kapteiņi === *{{flaga|Kanāda}} [[Džo Sakiks]] (1995—2009) *{{flaga|Kanāda}} [[Ādams Fūts]] (2009—2011) *{{flaga|Čehija}} [[Milans Hejduks]] (2011—2012) *{{flaga|Zviedrija}} [[Gābriels Landeskogs]] (2012—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Colorado Avalanche|Kolorādo "Avalanche"}} * [http://avalanche.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/COL/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111021005558/http://www.hockey-reference.com/teams/COL/ |date={{dat|2011|10|21||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.avalanchedb.com/ Kolorādo "Avalanche" datubāze] {{en ikona}} * [http://www.denverpost.com/avalanche Kolorādo "Avalanche" ziņas] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche"| ]] 22mt1tnymyp08p9ww0pbf4xf29j11jz 0 15332 4487121 4480802 2026-06-26T21:25:02Z Krišjānis 51961 4487121 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Skotija | Badge = Scotland national football team logo 2014.svg | FIFA Trigramme = SCO | Nickname = | Association = [[Skotijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Skotija}} [[Stīvs Klārks]] | Captain = [[Endrū Robertsons]] | Most caps = [[Kenijs Dalglišs]] (102) | Top scorer = [[Kenijs Dalglišs]] (30)<br />[[Deniss Lo]] (30) | Home Stadium = ''[[Hampden Park]]'' <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _sco26h | pattern_b1 = _sco26hA | pattern_ra1 = _sco26h | pattern_sh1 = _sco26h | pattern_so1 = _sco26hl | leftarm1 = 000040 | body1 = 000040 | rightarm1 = 000040 | shorts1 = 000040 | socks1 = 000040 | pattern_la2 = _sco26a | pattern_b2 = _sco26aA | pattern_ra2 = _sco26a | pattern_sh2 = _sco26a2 | pattern_so2 = _adidaswhitel | leftarm2 = fa4d4f | body2 = fa4d4f | rightarm2 = fa4d4f | shorts2 = 4C2882 | socks2 = 4C2882 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = | FIFA Rank = {{Nft rank|43.|down|5|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 13. | FIFA max date = 2007. gada oktobris | FIFA min = 88. | FIFA min date = 2005. gada marts | First game = {{fb|Skotija}} 0:0 {{fb-rt|Anglija}}<br />([[Glāzgova]], [[Skotija]]; {{dat|1872|11|30|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Skotija}} 11:0 [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Īrija]] [[Attēls:St_Patrick's_saltire.svg|20px]]<br />([[Glāzgova]], [[Skotija]]; {{dat|1901|2|23|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Urugvaja}} 7:0 {{fb-rt|Skotija}}<br />([[Bāzele]], [[Šveice]]; {{dat|1954|6|19|N|bez}}) | World cup apps = 9 | World cup first = 1954 | World cup best = Grupu turnīrs | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]], [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Skotijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Skotija|Skotiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Skotijas futbola izlasi pārvalda [[Skotijas Futbola asociācija]]. Skotijas izlase astoņas reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], taču ne reizi nav iekļuvusi izslēgšanas turnīra kārtā. Skotijas izlase piedalījās pašā pirmajā oficiālajā [[Futbols|futbola]] valstsacīkstē, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0-0 ar [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Kvalificējās, bet izstājās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — Grupu turnīrs * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Grupu turnīrs * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Grupu turnīrs * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]—[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''Nekvalificējās'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Grupu turnīrs * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/24062024-ungarija_kompensacijas_pedeja_minute_izra</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|6|8||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Kenijs Dalglišs]] |1971—1986 |102 |- |'''[[Endrū Robertsons]]''' |2014—pašlaik |94 |- |[[Džims Leitons]] |1982—1998 |91 |- |'''[[Džons Makgins]]''' |2016—pašlaik |86 |- |'''[[Kreigs Gordons]]''' |2004—pašlaik |84 |- |[[Derens Flečers]] |2003—2017 |80 |- |[[Alekss Maklīšs]] |1980—1993 |77 |- |[[Pols Makstejs]] |1983—1997 |76 |- |[[Toms Boids]] |1990—2001 |72 |- |'''[[Skots Maktominejs]]''' |2018—pašlaik |70 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |[[Deniss Lo]] |1958—1974 |30 |- |[[Kenijs Dalglišs]] |1971—1986 |30 |- |[[Hjū Galahers]] |1924—1935 |24 |- |[[Lorijs Railijs]] |1948—1957 |22 |- |'''[[Džons Makgins]]''' |2016—pašlaik |20 |- |[[Elijs Makoists]] |1986—1998 |19 |- |[[Kenijs Millers]] |2001—2013 |18 |- |[[Roberts Hamiltons]] |1899—1911 |15 |- |[[Džeimss Makfadens]] |2002—2010 |15 |- |'''[[Skots Maktominejs]]''' |2018—pašlaik |15 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Skotija}} <!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] izslēgšanas spēli pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]] (12.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] (15.11.2020) un [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]] (18.11.2020). {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|age={{Birth date and age|1982|12|31|df=y}}|caps=54|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Deivids Maršals]]|age={{Birth date and age|1985|3|5|df=y}}|caps=39|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džons Maklahlens]]|age={{Birth date and age|1987|9|9|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Konsidins]]|age={{Birth date and age|1987|4|1|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]|clubnat=SCO}} {{Nat fs g player|no=|name=[[Liams Kūpers]]|pos=DF|age={{Birth date and age|1991|8|30|df=y}}|goals=0|caps=4|clubnat=ENG|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deklans Gelahers]]|age={{Birth date and age|1991|2|13|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Skots Makkena]]|age={{Birth date and age|1996|11|12|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvens O'Donels]]|age={{Birth date and age|1992|5|11|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Liams Palmers]]|age={{Birth date and age|1991|9|19|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|age={{Birth date and age|1994|3|11|df=y}}|caps=38|goals=3|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gregs Teilors]]|age={{Birth date and age|1997|11|5|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|age={{Birth date and age|1997|6|5|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stjuarts Ārmstrongs]]|age={{Birth date and age|1992|3|30|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|age={{Birth date and age|1995|2|22|df=y}}|caps=13|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Džeks]]|age={{Birth date and age|1992|2|27|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|age={{Birth date and age|1994|10|18|df=y}}|caps=26|goals=7|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kalums Makgregors]]|age={{Birth date and age|1993|6|14|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|age={{Birth date and age|1992|1|8|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|age={{Birth date and age|1996|12|8|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivers Bērks]]|age={{Birth date and age|1997|4|7|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|age={{Birth date and age|1995|10|7|df=y}}|caps=5|goals=2|club=[[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lī Grifits]]|age={{Birth date and age|1990|8|20|df=y}}|caps=19|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivers Makbērnijs]]|age={{Birth date and age|1996|6|4|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kalums Pītersons]]|age={{Birth date and age|1994|10|13|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lorenss Šenklands]]|age={{Birth date and age|1995|8|10|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|clubnat=SCO}} {{nat fs end}}--> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.scottishfa.co.uk Skotijas futbola mājaslapa] {{UEFA izlases}} {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] m0bu7xurn19rk4w6bk6oq8wzqqa9hc5 0 15401 4487071 4464211 2026-06-26T18:47:25Z ZANDMANIS 91184 /* Aizsargi */ 4487071 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FDBB30 | bg_color = #002D62 | team = Buffalo Sabres | logo = 2011 season logo of the Buffalo Sabres.png | logosize = | city = {{flaga|ASV}} [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]] | founded = 1970 | dissolved = | operated = | arena = ''[[KeyBank Center]]'' | ietilpība = 19,070 | colors = Tumši zila, zelta, sudraba, balta<br />{{color box|#002147}} {{color box|#ffb612}} {{color box|#85888b}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Terijs Pegula]] | prezidents = {{flaga|ASV}} [[Teds Bleks]] | GM = {{flaga|FIN}} [[Jarmo Kekalainens]] | coach = {{flaga|CAN}} [[Lindijs Rafs]] | coach2 = | captain = {{flaga|SWE}} [[Rasmuss Dālīns]] | media = | affiliates = [[Ročesteras "Americans"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Elmīras "Jackals"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 0 }} '''Bufalo "Sabres"''' ({{val|en|Buffalo Sabres}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1970. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Sabres" ne reizi nav izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 7 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[KeyBank Center]]''. "Sabres" komandai pieder NHL rekords: lielākais sezonu skaits bez dalības izslēgšanas spēlēs – 14 sezonas, tas notika laika periodā no [[2010.—2011. gada NHL sezona|2010.–2011.]] līdz 2025.–2026. gada sezonai.<ref name="14thseason">{{cite news|url=https://www.usatoday.com/story/sports/nhl/sabres/2025/04/08/buffalo-sabres-playoff-drought-14-seasons/82650978007/|title=Sabres' playoff drought hits 14 seasons: Why they fell short again|last=Brehm|first=Mike|newspaper=USA Today|date=April 8, 2025|accessdate=April 8, 2025}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 0 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1974.—75., 1979.—80., 1998.—99. * '''Divīzijas čempioni''': 7 ** 1974.—75., 1979.—80., 1980.—81., 1996.—97., 2006.—07., 2009.—10., 2025.—26 == Vēsture == "Sabres" tika izveidota [[1970]]. gadā, un 1970.—71. gada sezonā kopā ar [[Vankūveras "Canucks"]] uzsāka spēlēt [[NHL]]. Vasarā "Sabres" ieguva pirmās izvēles tiesības [[NHL drafts|NHL draftā]], un komanda izvēlējās [[Žilbērs Pero|Žilbēru Pero]]. Savā debijas sezonā viņš "Sabres" rindās guva 38 vārtus un kā līgas labākais debitants ieguva [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Nākamajā sezonā Pero pievienojās [[Riks Martins]] un [[Renē Robērs]], izveidojoties vienai no vadošajām [[NHL]] uzbrucēju maiņām 1970. gados. 1972.—73. gada sezonā "Sabres" pirmo reizi sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņu, taču tajā jau pirmajā kārtā komanda piekāpās [[Monreālas "Canadiens"]]. [[1974]]. gada februārī auto avārijā bojā gāja [[Tims Hortons]], viens no vadošajiem "Sabres" aizsargiem. Nākamajā sezonā komandai izdevās sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju. Tajā gan "Sabres" ar 2—4 piekāpās [[Filadelfijas "Flyers"]] hokejistiem. == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 29. aprīlī.'' ==== Vārtsargi ==== * {{0}}1 {{flaga|FIN}} [[Uko-Peka Lukonens]] * 34 {{flaga|USA}} [[Alekss Laions]] * 92 {{flaga|CAN}} [[Koltens Eliss]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}5 {{flaga|CAN}} [[Lūks Šenns]] * {{0}}8 {{flaga|USA}} [[Maikls Keselrings]] * 21 {{flaga|CAN}} [[Konors Timinss]] * 23 {{flaga|ASV}} [[Matiass Samuelsons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 25 {{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pauers]] * 26 {{Flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 64 {{flaga|CAN}} [[Logans Stenlijs]] * 73 {{flaga|USA}} [[Zeks Metsa]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}6 {{flaga|CAN}} [[Zeks Bensons]] * {{0}}9 {{flaga|USA}} [[Džošs Noriss]] * 10 {{flaga|CAN}} [[Sems Keriks]] * 12 {{flaga|USA}} [[Džordans Grīnvejs]] * 15 {{flaga|CAN}} [[Džastins Denforts]] * 17 {{flaga|USA}} [[Džeisons Zakers]] * 19 {{flaga|CAN}} [[Peitons Krebss]] * 20 {{flaga|CZE}} [[Jirži Kuličs]] * 22 {{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]] * 29 {{flaga|CAN}} [[Beks Malenstins]] * 44 {{flaga|USA}} [[Džošs Danns]] * 48 {{flaga|CAN}} [[Taisons Kozaks]] * 70 {{flaga|CAN}} [[Taners Pīrsons]] * 71 {{flaga|CAN}} [[Raiens Maklods]] * 72 {{flaga|USA}} [[Teidžs Tompsons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 86 {{flaga|SWE}} [[Noa Ostlunds]] * 89 {{flaga|USA}} [[Alekss Taks]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 91 {{flaga|USA}} [[Džošs Douns]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žilbērs Pero]] || C || 1191 || 512 || 814 || '''1326''' || 1,11 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 837 || 368 || 436 || '''804''' || 0,96 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Martins]] || KM || 681 || 382 || 313 || '''695''' || 1,02 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 1070 || 252 || 420 || '''672''' || 0,63 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Fils Hauslijs]] || A || 608 || 178 || 380 || '''558''' || 0,92 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Renē Roberts]] || LM || 524 || 222 || 330 || '''552''' || 1,05 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dons Lass]] || C || 766 || 216 || 310 || '''526''' || 0,69 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džeisons Pominvils]] || LM || 733 || 217 || 304 || '''521''' || 0,71 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Foliņo]] || LM || 664 || 247 || 264 || '''511''' || 0,79 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Denijs Geirs]] || LM || 503 || 267 || 233 || '''500''' || 0,99 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žilbērs Pero]] || C || 512 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Martins]] || KM || 382 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 368 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Denijs Geirs]] || LM || 267 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Tomass Vaneks]] || LM || 254 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 252 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Foliņo]] || LM || 247 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Miroslavs Šatans]] || KM || 224 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Renē Roberts]] || C || 222 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dons Lass]] || C || 216 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žilbērs Pero]] || C || 814 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 436 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 420 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Fils Hauslijs]] || A || 380 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Renē Roberts]] || C || 330 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Martins]] || KM || 313 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dons Lass]] || C || 310 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deils Haverčuks]] || C || 275 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dereks Ruā]] || C || 266 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Foliņo]] || LM || 264 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Aleksandrs Mogiļnijs]], 76 (1992.—93.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Pets Lafontēns]], 95 (1995.—96.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Pets Lafontēns]], 148 (1995.—96.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Robs Rejs]], 354 (1991.—92.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Fils Hauslijs]], 81 (1989.—90.) === Latvijas hokejisti "Sabres" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Zemgus Girgensons]]||688||89||99||188||2013—2024 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Buffalo Sabres|Bufalo "Sabres"}} * [http://www.sabres.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Bufalo "Sabres"| ]] ddlgtppjyryielm9wxw52rvaphpoeup 4487083 4487071 2026-06-26T19:03:56Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ 4487083 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FDBB30 | bg_color = #002D62 | team = Buffalo Sabres | logo = 2011 season logo of the Buffalo Sabres.png | logosize = | city = {{flaga|ASV}} [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]] | founded = 1970 | dissolved = | operated = | arena = ''[[KeyBank Center]]'' | ietilpība = 19,070 | colors = Tumši zila, zelta, sudraba, balta<br />{{color box|#002147}} {{color box|#ffb612}} {{color box|#85888b}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Terijs Pegula]] | prezidents = {{flaga|ASV}} [[Teds Bleks]] | GM = {{flaga|FIN}} [[Jarmo Kekalainens]] | coach = {{flaga|CAN}} [[Lindijs Rafs]] | coach2 = | captain = {{flaga|SWE}} [[Rasmuss Dālīns]] | media = | affiliates = [[Ročesteras "Americans"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Elmīras "Jackals"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 0 }} '''Bufalo "Sabres"''' ({{val|en|Buffalo Sabres}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1970. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Sabres" ne reizi nav izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 7 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[KeyBank Center]]''. "Sabres" komandai pieder NHL rekords: lielākais sezonu skaits bez dalības izslēgšanas spēlēs – 14 sezonas, tas notika laika periodā no [[2010.—2011. gada NHL sezona|2010.–2011.]] līdz 2025.–2026. gada sezonai.<ref name="14thseason">{{cite news|url=https://www.usatoday.com/story/sports/nhl/sabres/2025/04/08/buffalo-sabres-playoff-drought-14-seasons/82650978007/|title=Sabres' playoff drought hits 14 seasons: Why they fell short again|last=Brehm|first=Mike|newspaper=USA Today|date=April 8, 2025|accessdate=April 8, 2025}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 0 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1974.—75., 1979.—80., 1998.—99. * '''Divīzijas čempioni''': 7 ** 1974.—75., 1979.—80., 1980.—81., 1996.—97., 2006.—07., 2009.—10., 2025.—26 == Vēsture == "Sabres" tika izveidota [[1970]]. gadā, un 1970.—71. gada sezonā kopā ar [[Vankūveras "Canucks"]] uzsāka spēlēt [[NHL]]. Vasarā "Sabres" ieguva pirmās izvēles tiesības [[NHL drafts|NHL draftā]], un komanda izvēlējās [[Žilbērs Pero|Žilbēru Pero]]. Savā debijas sezonā viņš "Sabres" rindās guva 38 vārtus un kā līgas labākais debitants ieguva [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Nākamajā sezonā Pero pievienojās [[Riks Martins]] un [[Renē Robērs]], izveidojoties vienai no vadošajām [[NHL]] uzbrucēju maiņām 1970. gados. 1972.—73. gada sezonā "Sabres" pirmo reizi sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņu, taču tajā jau pirmajā kārtā komanda piekāpās [[Monreālas "Canadiens"]]. [[1974]]. gada februārī auto avārijā bojā gāja [[Tims Hortons]], viens no vadošajiem "Sabres" aizsargiem. Nākamajā sezonā komandai izdevās sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju. Tajā gan "Sabres" ar 2—4 piekāpās [[Filadelfijas "Flyers"]] hokejistiem. == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 29. aprīlī.'' ==== Vārtsargi ==== * {{0}}1 {{flaga|FIN}} [[Uko-Peka Lukonens]] * 34 {{flaga|USA}} [[Alekss Laions]] * 92 {{flaga|CAN}} [[Koltens Eliss]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}5 {{flaga|CAN}} [[Lūks Šenns]] * {{0}}8 {{flaga|USA}} [[Maikls Keselrings]] * 21 {{flaga|CAN}} [[Konors Timinss]] * 23 {{flaga|ASV}} [[Matiass Samuelsons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 25 {{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pauers]] * 26 {{Flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 64 {{flaga|CAN}} [[Logans Stenlijs]] * 73 {{flaga|USA}} [[Zeks Metsa]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}6 {{flaga|CAN}} [[Zeks Bensons]] * {{0}}9 {{flaga|USA}} [[Džošs Noriss]] * 10 {{flaga|CAN}} [[Sems Keriks]] * 12 {{flaga|USA}} [[Džordans Grīnvejs]] * 15 {{flaga|CAN}} [[Džastins Denforts]] * 17 {{flaga|USA}} [[Džeisons Zakers]] * 19 {{flaga|CAN}} [[Peitons Krebss]] * 20 {{flaga|CZE}} [[Jirži Kuličs]] * 22 {{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]] * 29 {{flaga|CAN}} [[Beks Malenstins]] * 44 {{flaga|USA}} [[Džošs Danns]] * 48 {{flaga|CAN}} [[Taisons Kozaks]] * 70 {{flaga|CAN}} [[Taners Pīrsons]] * 71 {{flaga|CAN}} [[Raiens Maklods]] * 72 {{flaga|USA}} [[Teidžs Tompsons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 86 {{flaga|SWE}} [[Noa Ostlunds]] * 91 {{flaga|USA}} [[Džošs Douns]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žilbērs Pero]] || C || 1191 || 512 || 814 || '''1326''' || 1,11 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 837 || 368 || 436 || '''804''' || 0,96 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Martins]] || KM || 681 || 382 || 313 || '''695''' || 1,02 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 1070 || 252 || 420 || '''672''' || 0,63 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Fils Hauslijs]] || A || 608 || 178 || 380 || '''558''' || 0,92 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Renē Roberts]] || LM || 524 || 222 || 330 || '''552''' || 1,05 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dons Lass]] || C || 766 || 216 || 310 || '''526''' || 0,69 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džeisons Pominvils]] || LM || 733 || 217 || 304 || '''521''' || 0,71 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Foliņo]] || LM || 664 || 247 || 264 || '''511''' || 0,79 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Denijs Geirs]] || LM || 503 || 267 || 233 || '''500''' || 0,99 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žilbērs Pero]] || C || 512 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Martins]] || KM || 382 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 368 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Denijs Geirs]] || LM || 267 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Tomass Vaneks]] || LM || 254 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 252 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Foliņo]] || LM || 247 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Miroslavs Šatans]] || KM || 224 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Renē Roberts]] || C || 222 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dons Lass]] || C || 216 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žilbērs Pero]] || C || 814 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 436 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 420 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Fils Hauslijs]] || A || 380 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Renē Roberts]] || C || 330 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Martins]] || KM || 313 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dons Lass]] || C || 310 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deils Haverčuks]] || C || 275 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dereks Ruā]] || C || 266 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Foliņo]] || LM || 264 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Aleksandrs Mogiļnijs]], 76 (1992.—93.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Pets Lafontēns]], 95 (1995.—96.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Pets Lafontēns]], 148 (1995.—96.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Robs Rejs]], 354 (1991.—92.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Fils Hauslijs]], 81 (1989.—90.) === Latvijas hokejisti "Sabres" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Zemgus Girgensons]]||688||89||99||188||2013—2024 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Buffalo Sabres|Bufalo "Sabres"}} * [http://www.sabres.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Bufalo "Sabres"| ]] lc2ftoy8cp58pbexq4eaypwxjsv3brr 4487094 4487083 2026-06-26T19:36:28Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ 4487094 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FDBB30 | bg_color = #002D62 | team = Buffalo Sabres | logo = 2011 season logo of the Buffalo Sabres.png | logosize = | city = {{flaga|ASV}} [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]] | founded = 1970 | dissolved = | operated = | arena = ''[[KeyBank Center]]'' | ietilpība = 19,070 | colors = Tumši zila, zelta, sudraba, balta<br />{{color box|#002147}} {{color box|#ffb612}} {{color box|#85888b}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Terijs Pegula]] | prezidents = {{flaga|ASV}} [[Teds Bleks]] | GM = {{flaga|FIN}} [[Jarmo Kekalainens]] | coach = {{flaga|CAN}} [[Lindijs Rafs]] | coach2 = | captain = {{flaga|SWE}} [[Rasmuss Dālīns]] | media = | affiliates = [[Ročesteras "Americans"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Elmīras "Jackals"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 0 }} '''Bufalo "Sabres"''' ({{val|en|Buffalo Sabres}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1970. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Sabres" ne reizi nav izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 7 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[KeyBank Center]]''. "Sabres" komandai pieder NHL rekords: lielākais sezonu skaits bez dalības izslēgšanas spēlēs – 14 sezonas, tas notika laika periodā no [[2010.—2011. gada NHL sezona|2010.–2011.]] līdz 2025.–2026. gada sezonai.<ref name="14thseason">{{cite news|url=https://www.usatoday.com/story/sports/nhl/sabres/2025/04/08/buffalo-sabres-playoff-drought-14-seasons/82650978007/|title=Sabres' playoff drought hits 14 seasons: Why they fell short again|last=Brehm|first=Mike|newspaper=USA Today|date=April 8, 2025|accessdate=April 8, 2025}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 0 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1974.—75., 1979.—80., 1998.—99. * '''Divīzijas čempioni''': 7 ** 1974.—75., 1979.—80., 1980.—81., 1996.—97., 2006.—07., 2009.—10., 2025.—26 == Vēsture == "Sabres" tika izveidota [[1970]]. gadā, un 1970.—71. gada sezonā kopā ar [[Vankūveras "Canucks"]] uzsāka spēlēt [[NHL]]. Vasarā "Sabres" ieguva pirmās izvēles tiesības [[NHL drafts|NHL draftā]], un komanda izvēlējās [[Žilbērs Pero|Žilbēru Pero]]. Savā debijas sezonā viņš "Sabres" rindās guva 38 vārtus un kā līgas labākais debitants ieguva [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Nākamajā sezonā Pero pievienojās [[Riks Martins]] un [[Renē Robērs]], izveidojoties vienai no vadošajām [[NHL]] uzbrucēju maiņām 1970. gados. 1972.—73. gada sezonā "Sabres" pirmo reizi sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņu, taču tajā jau pirmajā kārtā komanda piekāpās [[Monreālas "Canadiens"]]. [[1974]]. gada februārī auto avārijā bojā gāja [[Tims Hortons]], viens no vadošajiem "Sabres" aizsargiem. Nākamajā sezonā komandai izdevās sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju. Tajā gan "Sabres" ar 2—4 piekāpās [[Filadelfijas "Flyers"]] hokejistiem. == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 29. aprīlī.'' ==== Vārtsargi ==== * {{0}}1 {{flaga|FIN}} [[Uko-Peka Lukonens]] * 34 {{flaga|USA}} [[Alekss Laions]] * 92 {{flaga|CAN}} [[Koltens Eliss]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}5 {{flaga|CAN}} [[Lūks Šenns]] * {{0}}8 {{flaga|USA}} [[Maikls Keselrings]] * 21 {{flaga|CAN}} [[Konors Timinss]] * 23 {{flaga|ASV}} [[Matiass Samuelsons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 25 {{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pauers]] * 26 {{Flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 64 {{flaga|CAN}} [[Logans Stenlijs]] * 73 {{flaga|USA}} [[Zeks Metsa]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}6 {{flaga|CAN}} [[Zeks Bensons]] * {{0}}9 {{flaga|USA}} [[Džošs Noriss]] * 10 {{flaga|CAN}} [[Sems Keriks]] * 12 {{flaga|USA}} [[Džordans Grīnvejs]] * 15 {{flaga|CAN}} [[Džastins Denforts]] * 17 {{flaga|USA}} [[Džeisons Zakers]] * 19 {{flaga|CAN}} [[Peitons Krebss]] * 20 {{flaga|CZE}} [[Jirži Kuličs]] * 22 {{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]] * 29 {{flaga|CAN}} [[Beks Malenstins]] * 44 {{flaga|USA}} [[Džošs Danns]] * 48 {{flaga|CAN}} [[Taisons Kozaks]] * 70 {{flaga|CAN}} [[Taners Pīrsons]] * 71 {{flaga|CAN}} [[Raiens Maklods]] * 72 {{flaga|USA}} [[Teidžs Tompsons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 86 {{flaga|SWE}} [[Noa Ostlunds]] * 91 {{flaga|USA}} [[Džošs Douns]] * {{flaga|Čehija}} [[Dāvids Kempfs]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žilbērs Pero]] || C || 1191 || 512 || 814 || '''1326''' || 1,11 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 837 || 368 || 436 || '''804''' || 0,96 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Martins]] || KM || 681 || 382 || 313 || '''695''' || 1,02 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 1070 || 252 || 420 || '''672''' || 0,63 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Fils Hauslijs]] || A || 608 || 178 || 380 || '''558''' || 0,92 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Renē Roberts]] || LM || 524 || 222 || 330 || '''552''' || 1,05 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dons Lass]] || C || 766 || 216 || 310 || '''526''' || 0,69 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džeisons Pominvils]] || LM || 733 || 217 || 304 || '''521''' || 0,71 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Foliņo]] || LM || 664 || 247 || 264 || '''511''' || 0,79 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Denijs Geirs]] || LM || 503 || 267 || 233 || '''500''' || 0,99 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žilbērs Pero]] || C || 512 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Martins]] || KM || 382 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 368 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Denijs Geirs]] || LM || 267 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Tomass Vaneks]] || LM || 254 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 252 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Foliņo]] || LM || 247 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Miroslavs Šatans]] || KM || 224 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Renē Roberts]] || C || 222 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dons Lass]] || C || 216 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žilbērs Pero]] || C || 814 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 436 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 420 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Fils Hauslijs]] || A || 380 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Renē Roberts]] || C || 330 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Martins]] || KM || 313 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dons Lass]] || C || 310 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deils Haverčuks]] || C || 275 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dereks Ruā]] || C || 266 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Foliņo]] || LM || 264 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Aleksandrs Mogiļnijs]], 76 (1992.—93.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Pets Lafontēns]], 95 (1995.—96.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Pets Lafontēns]], 148 (1995.—96.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Robs Rejs]], 354 (1991.—92.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Fils Hauslijs]], 81 (1989.—90.) === Latvijas hokejisti "Sabres" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Zemgus Girgensons]]||688||89||99||188||2013—2024 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Buffalo Sabres|Bufalo "Sabres"}} * [http://www.sabres.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Bufalo "Sabres"| ]] brh7fb1urukqv0sh7j1zlr1y7na7p6i 10 15425 4487091 4486624 2026-06-26T19:23:13Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4 4487091 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? bgcei24ka0bh94b5s1ppzxkca43l0n4 4487142 4487091 2026-06-27T02:10:12Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4487142 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? f122m6lqo12egz2m0nwsb3a4qh5vkzn 4487165 4487142 2026-06-27T05:21:21Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4 4487165 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... ''[[fika]]'' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 7w1ad1o8re8xovepzpzvox998qvrjqm 4487166 4487165 2026-06-27T05:22:37Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4487166 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? j6c5af0ikxx3mb5y48run3j2igevtk4 0 15914 4487285 4478850 2026-06-27T11:07:12Z Krišjānis 51961 4487285 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Urugvaja | Badge = [[Attēls:Futbols-Urugvaja.gif|100px]] | FIFA Trigramme = URU | Nickname = ''La Celeste'' (Debesszilie) | Association = Urugvajas Futbola asociācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] | Captain = [[Hose Himeness]] | Most caps = [[Djego Godins]] (161) | Top scorer = [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] (69) | Home Stadium = [[Sentenario stadions]],<br />[[Montevideo]] | pattern_la1 =_uru18h | pattern_b1 =_uru18h | pattern_ra1 =_uru18h | pattern_sh1 = | pattern_so1 =_urug18h | leftarm1 =FFFFFF | body1 =FFFFFF | rightarm1 =FFFFFF | shorts1 =000000 | socks1 =000000 | pattern_la2 =_uru18a | pattern_b2 =_uru18a | pattern_ra2 =_uru18a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 =FFFFFF | body2 =FFFFFF | rightarm2 =FFFFFF | shorts2 =7e9fff | socks2 =FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|17.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} <!-- up / down / steady --> | FIFA max = 2. | FIFA max date = 2012. gada jūnijs | FIFA min = 76. | FIFA min date = 1998. gada decembris | First game = {{fb|Urugvaja}} 2:3 {{fb-rt|Argentīna}}<br />([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1901|5|16|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Urugvaja}} 9:0 {{fb-rt|BOL}}<br />([[Lima]], [[Peru]]; {{dat|1927|11|9|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Urugvaja}} 0:6 {{fb-rt|Argentīna}}<br />([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1902|7|20|N|bez}}) | World cup apps = 15 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni''': [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]], [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 45 | Regional cup first = 1916 | Regional cup best = '''Čempioni''':<br />1916, 1917, 1920, 1923,<br />1924, 1926, 1935, 1942,<br />1956, 1959, 1967, 1983,<br />1987, 1995, [[2011. gada Copa América|2011]] | current = }} '''Urugvajas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Urugvaja|Urugvajas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Urugvajas futbola izlasi pārvalda Urugvajas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1901. gadā pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]. Urugvajas izlase [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]] kļuva par pašiem pirmajiem [[FIFA Pasaules kauss|pasaules čempioniem]]. Urugvajieši uzvarēja arī [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada Pasaules kausā]]. Urugvajas izlase ir piedalījusies 14 Pasaules kausa finālturnīros. ''[[Copa América]]'' turnīros Urugvajas izlase ir piedalījusies 45 reizes, 15 reizes kļūstot par [[Dienvidamerika]]s čempioniem, pēdējo reizi [[2011. gada Copa América|2011. gadā]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - '''Čempioni''' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - '''Čempioni''' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] - 4. vieta * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - Ceturtdaļfināls * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - 4. vieta * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - Grupu turnīrs * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - Astotdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nekvalificējās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - 4. vieta * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - Astotdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Ceturtdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs (20. vieta) * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - Grupu turnīrs {{div col end}} == ''Copa América'' == {| |valign="top"| * 1916 — '''Čempioni''' * 1917 — '''Čempioni''' * 1919 — 2. vieta * 1920 — '''Čempioni''' * 1921 — 3. vieta * 1922 — 3. vieta * 1923 — '''Čempioni''' * 1924 — '''Čempioni''' * 1925 — ''Nepiedalījās'' * 1926 — '''Čempioni''' * 1927 — 2. vieta * 1929 — 3. vieta * 1935 — '''Čempioni''' * 1937 — 3. vieta * 1939 — 2. vieta * 1941 — 2. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1942 — '''Čempioni''' * 1945 — 4. vieta * 1946 — 4. vieta * 1947 — 3. vieta * 1949 — 6. vieta * 1953 — 3. vieta * 1955 — 4. vieta * 1956 — '''Čempioni''' * 1957 — 3. vieta * 1959 — 6. vieta * 1959 — '''Čempioni''' * 1963 — ''Nepiedalījās'' * 1967 — '''Čempioni''' * 1975 — 4. vieta * 1979 — Grupu turnīrs * 1983 — '''Čempioni''' |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1987 — '''Čempioni''' * 1989 — 2. vieta * 1991 — Grupu turnīrs * 1993 — Ceturtdaļfināls * 1995 — '''Čempioni''' * 1997 — Grupu turnīrs * 1999 — 2. vieta * 2001 — 4. vieta * 2004 — 3. vieta * 2007 — 4. vieta * [[2011. gada Copa América|2011]] — '''Čempioni''' * [[2015. gada Copa América|2015]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Copa América|2016]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Copa América|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Copa América|2021]] — Ceturtdaļfināls * [[2024. gada Copa América|2024]] — 3. vieta<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Urugvaja}} == Skatīt arī == * [[Urugvajas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.auf.org.uy Urugvajas Futbola asociācija] {{es ikona}} * [http://www.fifa.com/associations/association=uru/index.html Urugvajas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120614134619/http://www.fifa.com/associations/association=uru/index.html |date={{dat|2012|06|14||bez}} }} {{en ikona}} {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:Urugvajas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] 4b2rjwwhci9hdvjhk2mv28x65ab889h 0 16103 4487119 4479409 2026-06-26T21:24:38Z Krišjānis 51961 4487119 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Irāka | Badge = Iraq National Team Badge 2021 v2.svg | Nickname = Mezopotāmijas lauvas | Association = Irākas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|AUS}} [[Greiems Arnolds]] | Captain = [[Džalāls Hasans]] | Most caps = Jūniss Mahmuds (148) | Top scorer = Huseins Saīds (78) | Home Stadium = Basras starptautiskais stadions | FIFA Trigramme = IRQ <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _iraq23h | pattern_b1 = _iraq23h | pattern_ra1 = _iraq23h | pattern_sh1 = _iraq23h | pattern_so1 = _iraq23h | leftarm1 = 00AB66 | body1 = 00AB66 | rightarm1 = 00AB66 | shorts1 = 00AB66 | socks1 = 00AB66 | pattern_la2 = _iraq23a | pattern_b2 = _iraq23a | pattern_ra2 = _iraq23a | pattern_sh2 = _iraq23a | pattern_so2 = _iraq23a | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = ffffff | socks2 = ffffff | FIFA Rank = {{Nft rank|57.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 39. | FIFA max date = 2004. gada oktobris | FIFA min = 139. | FIFA min date = 1996. gada jūlijs | First game = {{fb|MAR}} 3:3 {{fb-rt|IRQ|1924}}<br>([[Beirūta]], [[Libāna]]; {{dat|1957|10|19|N|bez}}) | Largest win = {{fb|IRQ|1991}} 13:0 {{fb-rt|ETH|1991}}<br>([[Irbida]], [[Jordānija]]; {{dat|1992|8|18|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|TUR}} 7:1 {{fb-rt|IRQ|1959}}<br>([[Adana]], [[Turcija]]; {{dat|1959|12|6|N|bez}})<br>{{fb|BRA}} 6:0 {{fb-rt|IRQ}}<br>([[Malme]], [[Zviedrija]]; {{dat|2012|10|11|N|bez}})<br>{{fb|CHI}} 6:0 {{fb-rt|IRQ}}<br>([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|2013|8|14|N|bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 1986 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]],[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 9 | Regional cup first = [[1972. gada Āzijas kauss futbolā|1972]] | Regional cup best = '''Čempioni''' (2007) | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2009 | Confederations cup best = Grupu turnīrs ([[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009]]) }} '''Irākas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Irāka|Irāku]] starptautiskās futbola sacensībās. Irākas futbola izlasi pārvalda Irākas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1957. gadā pret [[Marokas futbola izlase|Marokas izlasi]]. Pirmo un pagaidām vienīgo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā Irāka ir piedalījusies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gadā]], kad gan neizkļuva no apakšgrupas. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] Irākas izlase ir piedalījusies 9 reizes, un tās augstākais sasniegums ir iegūtais čempionu tituls 2007. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Izstājās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Grupu turnīrs * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs == Āzijas kausā == * 1956—1968 — ''Nepiedalījās'' * 1972 — Grupu turnīrs * 1976 — 4. vieta * 1980—1992 — ''Nepiedalījās'' * 1996 — Ceturtdaļfināls * 2000 — Ceturtdaļfināls * 2004 — Ceturtdaļfināls * 2007 — '''Čempioni''' * 2011 — Ceturtdaļfināls * 2015 — 4. vieta * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — Astotdaļfināls * [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — Astotdaļfināls == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Irāka}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{AFC izlases}} [[Kategorija:Irākas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] pbngrlawijs52128o6jkwwqp1227naz 0 16118 4487284 4479504 2026-06-27T11:06:32Z Krišjānis 51961 4487284 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Jaunzēlande | Badge = New Zealand Football Crest.svg | Nickname = ''All Whites'' | Association = ''New Zealand Football'' (NZF) | Confederation = [[OFC]] ([[Okeānija]]) | Coach = {{flaga|ENG}} [[Darens Beizlijs]] | Captain = [[Kriss Vuds]] | Most caps = [[Kriss Vuds]] (90) | Top scorer = [[Kriss Vuds]] (45) | Home Stadium = dažādi | FIFA Rank = {{Nft rank|85.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 47. | FIFA max date = 2002. gada augusts | FIFA min = 161. | FIFA min date = 2016. gada aprīlis — maijs | FIFA Trigramme = NZL | pattern_la1 = _pumaglory22w | pattern_b1 = _nzl24h | pattern_ra1 = _pumaglory22w | pattern_sh1 = _nzl24h | pattern_so1 = _nzl24h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _nzl24a | pattern_b2 = _nzl24a | pattern_ra2 = _nzl24a | pattern_sh2 = _nzl24a | pattern_so2 = _nzl24a | leftarm2 = 131515 | body2 = 131515 | rightarm2 = 131515 | shorts2 = 131515 | socks2 = 131515 | First game = {{fb|NZL}} 3:1 {{fb-rt|AUS}} <br /> ([[Danīdina]], [[Jaunzēlande]]; {{dat|1922|6|17|N|bez}}) | Largest win = {{fb|NZL}} 13:0 {{fb-rt|FIJ}} <br /> ([[Oklenda]], [[Jaunzēlande]]; {{dat|1981|8|16|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|NZL}} 0:10 {{fb-rt|AUS}} <br /> ([[Velingtona]], [[Jaunzēlande]]; {{dat|1936|7|11|N|bez}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 1982 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]],[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]],[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) | Regional name = [[Okeānijas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = 1973 | Regional cup best = '''Čempioni'''<br/>(1973, 1998, 2002, 2008, 2016, 2024) | Confederations cup apps = 4 | Confederations cup first = 1999 | Confederations cup best = Grupu turnīrs<br/>([[1999. gada FIFA Konfederāciju kauss|1999]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]], [[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009]], [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]]) }} '''Jaunzēlandes futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] starptautiskās futbola sacensībās. Jaunzēlandes futbola izlasi pārvalda ''New Zealand Football''. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1922. gadā pret [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas izlasi]]. Trīs reizes jaunzēlandieši ir piedalījušies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā — [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]], taču nespēja tikt ārā no apakšgrupas. Jaunzēlande 11 reizes ir piedalījusies [[Okeānijas Nāciju kauss|Okeānijas Nāciju kausa izcīņā]] un ir seškārtēji [[Okeānija]]s čempioni. == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kausā === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nepiedalījās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — Grupu turnīrs * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''Nekvalificējās'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs === Okeānijas Nāciju kausā === * 1973 — '''Čempioni''' * 1980 — Grupu turnīrs * 1996 — Pusfināls * 1998 — '''Čempioni''' * 2000 — 2. vieta * 2002 — '''Čempioni''' * 2004 — 3. vieta * 2008 — '''Čempioni''' * 2012 — 3.vieta * 2016 — '''Čempioni''' * 2020 — ''Turnīrs atcelts'' * 2024 — '''Čempioni''' == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Jaunzēlande}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.nzfootball.co.nz/ New Zealand Football] * [https://www.oceaniafootball.com/new-zealand/ New Zealand] [[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] profils * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/NZL New Zealand] [[FIFA]] profils {{OFC izlases}} [[Kategorija:Jaunzēlandes futbola izlase| ]] [[Kategorija:Okeānijas futbola izlases]] d7whg7x4fn2bnrrnkcdkptebuhr0eig 0 16167 4487040 2715822 2026-06-26T18:19:02Z Baisulis 11523 pārrakstīts un papildināts raksts..... 4487040 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = The Chemical Brothers |Attēls = Thechemicalbrothers-logo.svg |Att_izm = 220 px |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Anglija|Mančestra}} |Žanrs = {{hlist|[[elektroniskā mūzika]]|[[bigbīts]]|[[hausmūzika]]|[[tehno]]}} |Gadi = 1993—pašlaik |Izdevējkompānija = {{hlist|''Junior Boy's Own''|''[[Astralwerks]]''|''Freestyle Dust''|''[[Virgin Records|Virgin]]''|''[[Ultra Music|Ultra]]''}} |Mlapa = {{URL|thechemicalbrothers.com}} |Dalībnieki = [[Toms Roulandss]]<br />[[Eds Simonss]] }} '''''The Chemical Brothers''''' ir [[Anglija]]s [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] duets,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/the-chemical-brothers-p165318 |title=The Chemical Brothers |author=John Bush |publisher=AllMusic |access-date=24 September 2011}}</ref> ko 1992. gadā [[Mančestra|Mančestrā]] izveidoja [[Eds Saimonss]] un [[Toms Roulendss]].<ref name="manchester">{{Ziņu atsauce |title=Chemical Brothers Interview |url=http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |work=IGN |date=16 February 2005 |access-date=10 October 2011 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120404022845/http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |archive-date=4 April 2012 }}</ref><ref name="The Great Rock Discography">{{grāmatas atsauce| first= Martin C.| last= Strong| year= 2000| title= The Great Rock Discography| edition= Piektais| publisher=Mojo Books| location= Edinburgh| pages= 172| isbn= 1-84195-017-3}}</ref> Viņi bija pionieri [[bigbīts|bigbīta]] žanra izvirzīšanā [[masu kultūra|popkultūras]] priekšplānā. Sākotnēji viņi bija pazīstami kā ''The Dust Brothers'', bet pēc uzzināšanas par ASV producentu duetu ''[[Dust Brothers]]'', viņi nomainīja nosaukumu, lai izvairītos no pārpratumiem.<ref name="Larkin90">{{grāmatas atsauce|title=The Virgin Encyclopedia of Nineties Music|editor=Colin Larkin|publisher=Virgin Books|date=2000|edition=Pirmais|isbn=0-7535-0427-8|page=137}}</ref> Viņu pirmais albums ''[[Exit Planet Dust]]'' tika pārdots vairāk nekā miljons eksemplāros un debitēja 9. vietā [[Apvienotās Karalistes albumu tops|Apvienotās Karalistes albumu topā]]. Pēc līguma parakstīšanas ar ''[[Virgin Records]]'' duets saņēma kritiķu atzinību ar savu otro un trešo albumu ''[[Dig Your Own Hole]]'' (1997) un ''[[Surrender]]'' (1999), kas abi ieņēma Apvienotās Karalistes albumu topa virsotni. Viņu nākamie albumi ''[[Come with Us]]'' (2003), ''[[Push the Button]]'' (2005) un ''[[We Are The Night]]'' (2007) visi sasniedza pirmo vietu un vēl vairāk paplašināja savu skanējumu ietekmējoties no [[neopsihedēlija]]s, [[hausmūzika]]s un [[popmūzika]]s. Savas karjeras laikā viņi ir sadarbojušies ar daudziem viesvokālistiem, tostarp [[Noels Galahers|Noelu Galaheru]], [[Bets Ortons|Betu Ortonu]], [[Bernards Samners|Bernardu Samneru]], ''[[Q-Tip]]'', ''[[St. Vincent]]'', ''[[Beck (mūziķis)|Beck]]'' un [[Aurora (dziedātāja)|Auroru]], pēdējās sadarbībā ar Roulandsu izveidota [[supergrupa|supergrupu]] ''Tomora''. Ar 13 singliem, kas iekļuvuši Apvienotās Karalistes top 20, tostarp ''Setting Sun'' un ''Block Rockin' Beats'', kas abi sasniedza pirmo vietu, viņi ir ieguvuši sešas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], tostarp kategorijās "Labākais roka instrumentālais izpildījums", "Labākais deju ieraksts" un "Labākais deju/elektroniskais albums" par albumu ''[[No Geography]]'' (2018).<ref name="Grammy Winners List 2020">[https://www.vulture.com/2020/01/grammy-winners-2020-the-full-list.html Grammy Winners List 2020] by Zoe Haylock, Vulture.com, 27 January 2020.</ref> == Diskogrāfija == === Albumi === * 1995 ''Exit Planet Dust'' #9 UK * 1997 ''Dig Your Own Hole'' #1 UK, #14 US * 1999 ''Surrender'' #1 UK, #32 US * 2002 ''Come With Us'' #1 UK, #32 US * 2005 ''Push the Button'' #1 UK, #59 US, #25 CAN * 2005 ''Flip The Swich (reMixed)'' === Singli === ==== No albuma ''Exit Planet Dust''==== * 1995 "Leave Home" #17 UK * 1995 "Life is Sweet" #25 UK ==== Ārpus albumiem ==== * 1996 "Loops of Fury EP" #13 UK ==== No albuma ''Dig Your Own Hole''==== * 1996 "Setting Sun" #1 UK, #80 US (1997. gada izdevums) * 1997 "Block Rockin' Beats" #1 UK, #4 LV * 1997 "Elektrobank" #17 UK * 1997 "The Private Psychedelic Reel" ==== No albuma ''Surrender''==== * 1999 "Hey Boy Hey Girl" #3 UK, #16 LV * 1999 "Let Forever Be" #9 UK * 1999 "Out of Control" #21 UK * 2000 "Music:Response" ==== No albuma ''Come With Us''==== * 2001 "It Began in Afrika" #8 UK * 2002 "Star Guitar" #8 UK * 2002 "Come with Us/The Test" #14 UK ==== No albuma ''Singles 93-03''==== * 2003 "The Golden Path" (ar [[The Flaming Lips]]) #17 UK * 2003 "Get Yourself High" ==== No albuma ''Push the Button''==== * 2005 "Galvanize" #3 UK, #4 LV * 2005 "Believe" #18 UK * 2005 "The Boxer" #41 UK (#7 SeMa topā) == Ārējās saites == * [http://www.thechemicalbrothers.com Oficiālā mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:The Chemical Brothers}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas alternatīvās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas breikbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas bigbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas hausmūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas triphopa grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] dcwnfl80i9afwrdbxrvhby74bq404m2 4487041 4487040 2026-06-26T18:19:55Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4487041 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = The Chemical Brothers |Attēls = Thechemicalbrothers-logo.svg |Att_izm = 220 px |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Anglija|Mančestra}} |Žanrs = {{hlist|[[elektroniskā mūzika]]|[[bigbīts]]|[[hausmūzika]]|[[tehno]]}} |Gadi = 1993—pašlaik |Izdevējkompānija = {{hlist|''Junior Boy's Own''|''[[Astralwerks]]''|''Freestyle Dust''|''[[Virgin Records|Virgin]]''|''[[Ultra Music|Ultra]]''}} |Mlapa = {{URL|thechemicalbrothers.com}} |Dalībnieki = [[Toms Roulandss]]<br />[[Eds Simonss]] }} '''''The Chemical Brothers''''' ir [[Anglija]]s [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] duets,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/the-chemical-brothers-p165318 |title=The Chemical Brothers |author=John Bush |publisher=AllMusic |access-date=24 September 2011}}</ref> ko 1992. gadā [[Mančestra|Mančestrā]] izveidoja [[Eds Saimonss]] un [[Toms Roulendss]].<ref name="manchester">{{Ziņu atsauce |title=Chemical Brothers Interview |url=http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |work=IGN |date=16 February 2005 |access-date=10 October 2011 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120404022845/http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |archive-date=4 April 2012 }}</ref><ref name="The Great Rock Discography">{{grāmatas atsauce| first= Martin C.| last= Strong| year= 2000| title= The Great Rock Discography| edition= Piektais| publisher=Mojo Books| location= Edinburgh| pages= 172| isbn= 1-84195-017-3}}</ref> Viņi bija pionieri [[bigbīts|bigbīta]] žanra izvirzīšanā [[masu kultūra|popkultūras]] priekšplānā. Sākotnēji viņi bija pazīstami kā ''The Dust Brothers'', bet pēc uzzināšanas par ASV producentu duetu ''[[Dust Brothers]]'', viņi nomainīja nosaukumu, lai izvairītos no pārpratumiem.<ref name="Larkin90">{{grāmatas atsauce|title=The Virgin Encyclopedia of Nineties Music|editor=Colin Larkin|publisher=Virgin Books|date=2000|edition=Pirmais|isbn=0-7535-0427-8|page=137}}</ref> Viņu pirmais albums ''[[Exit Planet Dust]]'' tika pārdots vairāk nekā miljons eksemplāros un debitēja 9. vietā [[Apvienotās Karalistes albumu tops|Apvienotās Karalistes albumu topā]]. Pēc līguma parakstīšanas ar ''[[Virgin Records]]'' duets saņēma kritiķu atzinību ar savu otro un trešo albumu ''[[Dig Your Own Hole]]'' (1997) un ''[[Surrender]]'' (1999), kas abi ieņēma Apvienotās Karalistes albumu topa virsotni. Viņu nākamie albumi ''[[Come with Us]]'' (2003), ''[[Push the Button]]'' (2005) un ''[[We Are The Night]]'' (2007) visi sasniedza pirmo vietu un vēl vairāk paplašināja savu skanējumu ietekmējoties no [[neopsihedēlija]]s, [[hausmūzika]]s un [[popmūzika]]s. Savas karjeras laikā viņi ir sadarbojušies ar daudziem viesvokālistiem, tostarp [[Noels Galahers|Noelu Galaheru]], [[Bets Ortons|Betu Ortonu]], [[Bernards Samners|Bernardu Samneru]], ''[[Q-Tip]]'', ''[[St. Vincent]]'', ''[[Beck (mūziķis)|Beck]]'' un [[Aurora (dziedātāja)|Auroru]], pēdējās sadarbībā ar Roulandsu izveidota [[supergrupa|supergrupu]] ''Tomora''. Ar 13 singliem, kas iekļuvuši Apvienotās Karalistes top 20, tostarp ''Setting Sun'' un ''Block Rockin' Beats'', kas abi sasniedza pirmo vietu, viņi ir ieguvuši sešas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], tostarp kategorijās "Labākais roka instrumentālais izpildījums", "Labākais deju ieraksts" un "Labākais deju/elektroniskais albums" par albumu ''[[No Geography]]'' (2018).<ref name="Grammy Winners List 2020">[https://www.vulture.com/2020/01/grammy-winners-2020-the-full-list.html Grammy Winners List 2020] by Zoe Haylock, Vulture.com, 27 January 2020.</ref> == Diskogrāfija == === Albumi === * 1995 ''Exit Planet Dust'' #9 UK * 1997 ''Dig Your Own Hole'' #1 UK, #14 US * 1999 ''Surrender'' #1 UK, #32 US * 2002 ''Come With Us'' #1 UK, #32 US * 2005 ''Push the Button'' #1 UK, #59 US, #25 CAN * 2005 ''Flip The Swich (reMixed)'' === Singli === ==== No albuma ''Exit Planet Dust''==== * 1995 "Leave Home" #17 UK * 1995 "Life is Sweet" #25 UK ==== Ārpus albumiem ==== * 1996 "Loops of Fury EP" #13 UK ==== No albuma ''Dig Your Own Hole''==== * 1996 "Setting Sun" #1 UK, #80 US (1997. gada izdevums) * 1997 "Block Rockin' Beats" #1 UK, #4 LV * 1997 "Elektrobank" #17 UK * 1997 "The Private Psychedelic Reel" ==== No albuma ''Surrender''==== * 1999 "Hey Boy Hey Girl" #3 UK, #16 LV * 1999 "Let Forever Be" #9 UK * 1999 "Out of Control" #21 UK * 2000 "Music:Response" ==== No albuma ''Come With Us''==== * 2001 "It Began in Afrika" #8 UK * 2002 "Star Guitar" #8 UK * 2002 "Come with Us/The Test" #14 UK ==== No albuma ''Singles 93-03''==== * 2003 "The Golden Path" (ar [[The Flaming Lips]]) #17 UK * 2003 "Get Yourself High" ==== No albuma ''Push the Button''==== * 2005 "Galvanize" #3 UK, #4 LV * 2005 "Believe" #18 UK * 2005 "The Boxer" #41 UK (#7 SeMa topā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:The Chemical Brothers}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas alternatīvās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas breikbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas bigbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas hausmūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas triphopa grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] mlfsjpa6futxl9vaipznsinjv6aoya1 4487042 4487041 2026-06-26T18:20:03Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Anglijas alternatīvās deju mūzikas grupas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4487042 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = The Chemical Brothers |Attēls = Thechemicalbrothers-logo.svg |Att_izm = 220 px |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Anglija|Mančestra}} |Žanrs = {{hlist|[[elektroniskā mūzika]]|[[bigbīts]]|[[hausmūzika]]|[[tehno]]}} |Gadi = 1993—pašlaik |Izdevējkompānija = {{hlist|''Junior Boy's Own''|''[[Astralwerks]]''|''Freestyle Dust''|''[[Virgin Records|Virgin]]''|''[[Ultra Music|Ultra]]''}} |Mlapa = {{URL|thechemicalbrothers.com}} |Dalībnieki = [[Toms Roulandss]]<br />[[Eds Simonss]] }} '''''The Chemical Brothers''''' ir [[Anglija]]s [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] duets,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/the-chemical-brothers-p165318 |title=The Chemical Brothers |author=John Bush |publisher=AllMusic |access-date=24 September 2011}}</ref> ko 1992. gadā [[Mančestra|Mančestrā]] izveidoja [[Eds Saimonss]] un [[Toms Roulendss]].<ref name="manchester">{{Ziņu atsauce |title=Chemical Brothers Interview |url=http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |work=IGN |date=16 February 2005 |access-date=10 October 2011 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120404022845/http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |archive-date=4 April 2012 }}</ref><ref name="The Great Rock Discography">{{grāmatas atsauce| first= Martin C.| last= Strong| year= 2000| title= The Great Rock Discography| edition= Piektais| publisher=Mojo Books| location= Edinburgh| pages= 172| isbn= 1-84195-017-3}}</ref> Viņi bija pionieri [[bigbīts|bigbīta]] žanra izvirzīšanā [[masu kultūra|popkultūras]] priekšplānā. Sākotnēji viņi bija pazīstami kā ''The Dust Brothers'', bet pēc uzzināšanas par ASV producentu duetu ''[[Dust Brothers]]'', viņi nomainīja nosaukumu, lai izvairītos no pārpratumiem.<ref name="Larkin90">{{grāmatas atsauce|title=The Virgin Encyclopedia of Nineties Music|editor=Colin Larkin|publisher=Virgin Books|date=2000|edition=Pirmais|isbn=0-7535-0427-8|page=137}}</ref> Viņu pirmais albums ''[[Exit Planet Dust]]'' tika pārdots vairāk nekā miljons eksemplāros un debitēja 9. vietā [[Apvienotās Karalistes albumu tops|Apvienotās Karalistes albumu topā]]. Pēc līguma parakstīšanas ar ''[[Virgin Records]]'' duets saņēma kritiķu atzinību ar savu otro un trešo albumu ''[[Dig Your Own Hole]]'' (1997) un ''[[Surrender]]'' (1999), kas abi ieņēma Apvienotās Karalistes albumu topa virsotni. Viņu nākamie albumi ''[[Come with Us]]'' (2003), ''[[Push the Button]]'' (2005) un ''[[We Are The Night]]'' (2007) visi sasniedza pirmo vietu un vēl vairāk paplašināja savu skanējumu ietekmējoties no [[neopsihedēlija]]s, [[hausmūzika]]s un [[popmūzika]]s. Savas karjeras laikā viņi ir sadarbojušies ar daudziem viesvokālistiem, tostarp [[Noels Galahers|Noelu Galaheru]], [[Bets Ortons|Betu Ortonu]], [[Bernards Samners|Bernardu Samneru]], ''[[Q-Tip]]'', ''[[St. Vincent]]'', ''[[Beck (mūziķis)|Beck]]'' un [[Aurora (dziedātāja)|Auroru]], pēdējās sadarbībā ar Roulandsu izveidota [[supergrupa|supergrupu]] ''Tomora''. Ar 13 singliem, kas iekļuvuši Apvienotās Karalistes top 20, tostarp ''Setting Sun'' un ''Block Rockin' Beats'', kas abi sasniedza pirmo vietu, viņi ir ieguvuši sešas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], tostarp kategorijās "Labākais roka instrumentālais izpildījums", "Labākais deju ieraksts" un "Labākais deju/elektroniskais albums" par albumu ''[[No Geography]]'' (2018).<ref name="Grammy Winners List 2020">[https://www.vulture.com/2020/01/grammy-winners-2020-the-full-list.html Grammy Winners List 2020] by Zoe Haylock, Vulture.com, 27 January 2020.</ref> == Diskogrāfija == === Albumi === * 1995 ''Exit Planet Dust'' #9 UK * 1997 ''Dig Your Own Hole'' #1 UK, #14 US * 1999 ''Surrender'' #1 UK, #32 US * 2002 ''Come With Us'' #1 UK, #32 US * 2005 ''Push the Button'' #1 UK, #59 US, #25 CAN * 2005 ''Flip The Swich (reMixed)'' === Singli === ==== No albuma ''Exit Planet Dust''==== * 1995 "Leave Home" #17 UK * 1995 "Life is Sweet" #25 UK ==== Ārpus albumiem ==== * 1996 "Loops of Fury EP" #13 UK ==== No albuma ''Dig Your Own Hole''==== * 1996 "Setting Sun" #1 UK, #80 US (1997. gada izdevums) * 1997 "Block Rockin' Beats" #1 UK, #4 LV * 1997 "Elektrobank" #17 UK * 1997 "The Private Psychedelic Reel" ==== No albuma ''Surrender''==== * 1999 "Hey Boy Hey Girl" #3 UK, #16 LV * 1999 "Let Forever Be" #9 UK * 1999 "Out of Control" #21 UK * 2000 "Music:Response" ==== No albuma ''Come With Us''==== * 2001 "It Began in Afrika" #8 UK * 2002 "Star Guitar" #8 UK * 2002 "Come with Us/The Test" #14 UK ==== No albuma ''Singles 93-03''==== * 2003 "The Golden Path" (ar [[The Flaming Lips]]) #17 UK * 2003 "Get Yourself High" ==== No albuma ''Push the Button''==== * 2005 "Galvanize" #3 UK, #4 LV * 2005 "Believe" #18 UK * 2005 "The Boxer" #41 UK (#7 SeMa topā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:The Chemical Brothers}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas breikbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas bigbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas hausmūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas triphopa grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 1wnmbrulw5oto5e6jlmz52y12jmjqu3 4487044 4487042 2026-06-26T18:22:18Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4487044 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = The Chemical Brothers |Attēls = Thechemicalbrothers-logo.svg |Att_izm = 220 px |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Anglija|Mančestra}} |Žanrs = {{hlist|[[elektroniskā mūzika]]|[[bigbīts]]|[[hausmūzika]]|[[tehno]]}} |Gadi = 1993—pašlaik |Izdevējkompānija = {{hlist|''Junior Boy's Own''|''[[Astralwerks]]''|''Freestyle Dust''|''[[Virgin Records|Virgin]]''|''[[Ultra Music|Ultra]]''}} |Mlapa = {{URL|thechemicalbrothers.com}} |Dalībnieki = Toms Roulandss<br />Eds Simonss }} '''''The Chemical Brothers''''' ir [[Anglija]]s [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] duets,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/the-chemical-brothers-p165318 |title=The Chemical Brothers |author=John Bush |publisher=AllMusic |access-date=24 September 2011}}</ref> ko 1992. gadā [[Mančestra|Mančestrā]] izveidoja Eds Saimonss un Toms Roulendss.<ref name="manchester">{{Ziņu atsauce |title=Chemical Brothers Interview |url=http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |work=IGN |date=16 February 2005 |access-date=10 October 2011 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120404022845/http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |archive-date=4 April 2012 }}</ref><ref name="The Great Rock Discography">{{grāmatas atsauce| first= Martin C.| last= Strong| year= 2000| title= The Great Rock Discography| edition= Piektais| publisher=Mojo Books| location= Edinburgh| pages= 172| isbn= 1-84195-017-3}}</ref> Viņi bija pionieri [[bigbīts|bigbīta]] žanra izvirzīšanā [[masu kultūra|popkultūras]] priekšplānā. Sākotnēji viņi bija pazīstami kā ''The Dust Brothers'', bet pēc uzzināšanas par ASV producentu duetu ''[[Dust Brothers]]'', viņi nomainīja nosaukumu, lai izvairītos no pārpratumiem.<ref name="Larkin90">{{grāmatas atsauce|title=The Virgin Encyclopedia of Nineties Music|editor=Colin Larkin|publisher=Virgin Books|date=2000|edition=Pirmais|isbn=0-7535-0427-8|page=137}}</ref> Viņu pirmais albums ''[[Exit Planet Dust]]'' tika pārdots vairāk nekā miljons eksemplāros un debitēja 9. vietā [[Apvienotās Karalistes albumu tops|Apvienotās Karalistes albumu topā]]. Pēc līguma parakstīšanas ar ''[[Virgin Records]]'' duets saņēma kritiķu atzinību ar savu otro un trešo albumu ''[[Dig Your Own Hole]]'' (1997) un ''[[Surrender]]'' (1999), kas abi ieņēma Apvienotās Karalistes albumu topa virsotni. Viņu nākamie albumi ''[[Come with Us]]'' (2003), ''[[Push the Button]]'' (2005) un ''[[We Are The Night]]'' (2007) visi sasniedza pirmo vietu un vēl vairāk paplašināja savu skanējumu ietekmējoties no [[neopsihedēlija]]s, [[hausmūzika]]s un [[popmūzika]]s. Savas karjeras laikā viņi ir sadarbojušies ar daudziem viesvokālistiem, tostarp [[Noels Galahers|Noelu Galaheru]], [[Bets Ortons|Betu Ortonu]], [[Bernards Samners|Bernardu Samneru]], ''[[Q-Tip]]'', ''[[St. Vincent]]'', ''[[Beck (mūziķis)|Beck]]'' un [[Aurora (dziedātāja)|Auroru]], pēdējās sadarbībā ar Roulandsu izveidota [[supergrupa|supergrupu]] ''Tomora''. Ar 13 singliem, kas iekļuvuši Apvienotās Karalistes top 20, tostarp ''Setting Sun'' un ''Block Rockin' Beats'', kas abi sasniedza pirmo vietu, viņi ir ieguvuši sešas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], tostarp kategorijās "Labākais roka instrumentālais izpildījums", "Labākais deju ieraksts" un "Labākais deju/elektroniskais albums" par albumu ''[[No Geography]]'' (2018).<ref name="Grammy Winners List 2020">[https://www.vulture.com/2020/01/grammy-winners-2020-the-full-list.html Grammy Winners List 2020] by Zoe Haylock, Vulture.com, 27 January 2020.</ref> == Diskogrāfija == === Albumi === * 1995 ''Exit Planet Dust'' #9 UK * 1997 ''Dig Your Own Hole'' #1 UK, #14 US * 1999 ''Surrender'' #1 UK, #32 US * 2002 ''Come With Us'' #1 UK, #32 US * 2005 ''Push the Button'' #1 UK, #59 US, #25 CAN * 2005 ''Flip The Swich (reMixed)'' === Singli === ==== No albuma ''Exit Planet Dust''==== * 1995 "Leave Home" #17 UK * 1995 "Life is Sweet" #25 UK ==== Ārpus albumiem ==== * 1996 "Loops of Fury EP" #13 UK ==== No albuma ''Dig Your Own Hole''==== * 1996 "Setting Sun" #1 UK, #80 US (1997. gada izdevums) * 1997 "Block Rockin' Beats" #1 UK, #4 LV * 1997 "Elektrobank" #17 UK * 1997 "The Private Psychedelic Reel" ==== No albuma ''Surrender''==== * 1999 "Hey Boy Hey Girl" #3 UK, #16 LV * 1999 "Let Forever Be" #9 UK * 1999 "Out of Control" #21 UK * 2000 "Music:Response" ==== No albuma ''Come With Us''==== * 2001 "It Began in Afrika" #8 UK * 2002 "Star Guitar" #8 UK * 2002 "Come with Us/The Test" #14 UK ==== No albuma ''Singles 93-03''==== * 2003 "The Golden Path" (ar [[The Flaming Lips]]) #17 UK * 2003 "Get Yourself High" ==== No albuma ''Push the Button''==== * 2005 "Galvanize" #3 UK, #4 LV * 2005 "Believe" #18 UK * 2005 "The Boxer" #41 UK (#7 SeMa topā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:The Chemical Brothers}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas breikbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas bigbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas hausmūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas triphopa grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 1wn3ktbpmc3738wb6zma4sh5db75pjq 4487047 4487044 2026-06-26T18:29:32Z Baisulis 11523 /* Diskogrāfija */ saīsināta.... 4487047 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = The Chemical Brothers |Attēls = Thechemicalbrothers-logo.svg |Att_izm = 220 px |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Anglija|Mančestra}} |Žanrs = {{hlist|[[elektroniskā mūzika]]|[[bigbīts]]|[[hausmūzika]]|[[tehno]]}} |Gadi = 1993—pašlaik |Izdevējkompānija = {{hlist|''Junior Boy's Own''|''[[Astralwerks]]''|''Freestyle Dust''|''[[Virgin Records|Virgin]]''|''[[Ultra Music|Ultra]]''}} |Mlapa = {{URL|thechemicalbrothers.com}} |Dalībnieki = Toms Roulandss<br />Eds Simonss }} '''''The Chemical Brothers''''' ir [[Anglija]]s [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] duets,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/the-chemical-brothers-p165318 |title=The Chemical Brothers |author=John Bush |publisher=AllMusic |access-date=24 September 2011}}</ref> ko 1992. gadā [[Mančestra|Mančestrā]] izveidoja Eds Saimonss un Toms Roulendss.<ref name="manchester">{{Ziņu atsauce |title=Chemical Brothers Interview |url=http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |work=IGN |date=16 February 2005 |access-date=10 October 2011 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120404022845/http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |archive-date=4 April 2012 }}</ref><ref name="The Great Rock Discography">{{grāmatas atsauce| first= Martin C.| last= Strong| year= 2000| title= The Great Rock Discography| edition= Piektais| publisher=Mojo Books| location= Edinburgh| pages= 172| isbn= 1-84195-017-3}}</ref> Viņi bija pionieri [[bigbīts|bigbīta]] žanra izvirzīšanā [[masu kultūra|popkultūras]] priekšplānā. Sākotnēji viņi bija pazīstami kā ''The Dust Brothers'', bet pēc uzzināšanas par ASV producentu duetu ''[[Dust Brothers]]'', viņi nomainīja nosaukumu, lai izvairītos no pārpratumiem.<ref name="Larkin90">{{grāmatas atsauce|title=The Virgin Encyclopedia of Nineties Music|editor=Colin Larkin|publisher=Virgin Books|date=2000|edition=Pirmais|isbn=0-7535-0427-8|page=137}}</ref> Viņu pirmais albums ''[[Exit Planet Dust]]'' tika pārdots vairāk nekā miljons eksemplāros un debitēja 9. vietā [[Apvienotās Karalistes albumu tops|Apvienotās Karalistes albumu topā]]. Pēc līguma parakstīšanas ar ''[[Virgin Records]]'' duets saņēma kritiķu atzinību ar savu otro un trešo albumu ''[[Dig Your Own Hole]]'' (1997) un ''[[Surrender]]'' (1999), kas abi ieņēma Apvienotās Karalistes albumu topa virsotni. Viņu nākamie albumi ''[[Come with Us]]'' (2003), ''[[Push the Button]]'' (2005) un ''[[We Are The Night]]'' (2007) visi sasniedza pirmo vietu un vēl vairāk paplašināja savu skanējumu ietekmējoties no [[neopsihedēlija]]s, [[hausmūzika]]s un [[popmūzika]]s. Savas karjeras laikā viņi ir sadarbojušies ar daudziem viesvokālistiem, tostarp [[Noels Galahers|Noelu Galaheru]], [[Bets Ortons|Betu Ortonu]], [[Bernards Samners|Bernardu Samneru]], ''[[Q-Tip]]'', ''[[St. Vincent]]'', ''[[Beck (mūziķis)|Beck]]'' un [[Aurora (dziedātāja)|Auroru]], pēdējās sadarbībā ar Roulandsu izveidota [[supergrupa|supergrupu]] ''Tomora''. Ar 13 singliem, kas iekļuvuši Apvienotās Karalistes top 20, tostarp ''Setting Sun'' un ''Block Rockin' Beats'', kas abi sasniedza pirmo vietu, viņi ir ieguvuši sešas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], tostarp kategorijās "Labākais roka instrumentālais izpildījums", "Labākais deju ieraksts" un "Labākais deju/elektroniskais albums" par albumu ''[[No Geography]]'' (2018).<ref name="Grammy Winners List 2020">[https://www.vulture.com/2020/01/grammy-winners-2020-the-full-list.html Grammy Winners List 2020] by Zoe Haylock, Vulture.com, 27 January 2020.</ref> == Diskogrāfija == '''Studijas albumi''' * ''[[Exit Planet Dust]]'' (1995) * ''[[Dig Your Own Hole]]'' (1997) * ''[[Surrender]]'' (1999) * ''[[Come with Us]]'' (2002) * ''[[Push the Button]]'' (2005) * ''[[We Are the Night]]'' (2007) * ''[[Further]]'' (2010) * ''[[Born in the Echoes]]'' (2015) * ''[[No Geography]]'' (2019) * ''[[For That Beautiful Feeling]]'' (2023)<ref>{{Ziņu atsauce|url= https://www.billboard.com/music/music-news/the-chemical-brothers-new-song-no-reason-coachella-1235288375/ |title= The Chemical Brothers Return With First New Track in Two Years: Stream It Now|website=Billboard.com|access-date=29 April 2023}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Chemical Brothers on Instagram |url=https://www.instagram.com/p/Cu4T3ybMsbN/ |access-date=19 July 2023 |via=Instagram}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:The Chemical Brothers}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas breikbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas bigbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas hausmūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas triphopa grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] kh7s7qtodxz23py0f83o418hur3xafj 4487050 4487047 2026-06-26T18:32:03Z Baisulis 11523 /* Diskogrāfija */ + bilde..... 4487050 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = The Chemical Brothers |Attēls = Thechemicalbrothers-logo.svg |Att_izm = 220 px |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Anglija|Mančestra}} |Žanrs = {{hlist|[[elektroniskā mūzika]]|[[bigbīts]]|[[hausmūzika]]|[[tehno]]}} |Gadi = 1993—pašlaik |Izdevējkompānija = {{hlist|''Junior Boy's Own''|''[[Astralwerks]]''|''Freestyle Dust''|''[[Virgin Records|Virgin]]''|''[[Ultra Music|Ultra]]''}} |Mlapa = {{URL|thechemicalbrothers.com}} |Dalībnieki = Toms Roulandss<br />Eds Simonss }} '''''The Chemical Brothers''''' ir [[Anglija]]s [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] duets,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/the-chemical-brothers-p165318 |title=The Chemical Brothers |author=John Bush |publisher=AllMusic |access-date=24 September 2011}}</ref> ko 1992. gadā [[Mančestra|Mančestrā]] izveidoja Eds Saimonss un Toms Roulendss.<ref name="manchester">{{Ziņu atsauce |title=Chemical Brothers Interview |url=http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |work=IGN |date=16 February 2005 |access-date=10 October 2011 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120404022845/http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |archive-date=4 April 2012 }}</ref><ref name="The Great Rock Discography">{{grāmatas atsauce| first= Martin C.| last= Strong| year= 2000| title= The Great Rock Discography| edition= Piektais| publisher=Mojo Books| location= Edinburgh| pages= 172| isbn= 1-84195-017-3}}</ref> Viņi bija pionieri [[bigbīts|bigbīta]] žanra izvirzīšanā [[masu kultūra|popkultūras]] priekšplānā. Sākotnēji viņi bija pazīstami kā ''The Dust Brothers'', bet pēc uzzināšanas par ASV producentu duetu ''[[Dust Brothers]]'', viņi nomainīja nosaukumu, lai izvairītos no pārpratumiem.<ref name="Larkin90">{{grāmatas atsauce|title=The Virgin Encyclopedia of Nineties Music|editor=Colin Larkin|publisher=Virgin Books|date=2000|edition=Pirmais|isbn=0-7535-0427-8|page=137}}</ref> Viņu pirmais albums ''[[Exit Planet Dust]]'' tika pārdots vairāk nekā miljons eksemplāros un debitēja 9. vietā [[Apvienotās Karalistes albumu tops|Apvienotās Karalistes albumu topā]]. Pēc līguma parakstīšanas ar ''[[Virgin Records]]'' duets saņēma kritiķu atzinību ar savu otro un trešo albumu ''[[Dig Your Own Hole]]'' (1997) un ''[[Surrender]]'' (1999), kas abi ieņēma Apvienotās Karalistes albumu topa virsotni. Viņu nākamie albumi ''[[Come with Us]]'' (2003), ''[[Push the Button]]'' (2005) un ''[[We Are The Night]]'' (2007) visi sasniedza pirmo vietu un vēl vairāk paplašināja savu skanējumu ietekmējoties no [[neopsihedēlija]]s, [[hausmūzika]]s un [[popmūzika]]s. Savas karjeras laikā viņi ir sadarbojušies ar daudziem viesvokālistiem, tostarp [[Noels Galahers|Noelu Galaheru]], [[Bets Ortons|Betu Ortonu]], [[Bernards Samners|Bernardu Samneru]], ''[[Q-Tip]]'', ''[[St. Vincent]]'', ''[[Beck (mūziķis)|Beck]]'' un [[Aurora (dziedātāja)|Auroru]], pēdējās sadarbībā ar Roulandsu izveidota [[supergrupa|supergrupu]] ''Tomora''. Ar 13 singliem, kas iekļuvuši Apvienotās Karalistes top 20, tostarp ''Setting Sun'' un ''Block Rockin' Beats'', kas abi sasniedza pirmo vietu, viņi ir ieguvuši sešas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], tostarp kategorijās "Labākais roka instrumentālais izpildījums", "Labākais deju ieraksts" un "Labākais deju/elektroniskais albums" par albumu ''[[No Geography]]'' (2018).<ref name="Grammy Winners List 2020">[https://www.vulture.com/2020/01/grammy-winners-2020-the-full-list.html Grammy Winners List 2020] by Zoe Haylock, Vulture.com, 27 January 2020.</ref> == Diskogrāfija == [[Attēls:The Chemical Brothers performing in Barcelona, Spain (2007).jpg|thumb|Saimonss (pa kreisi) un Roulandss (pa labi) 2007. gadā]] '''Studijas albumi''' * ''[[Exit Planet Dust]]'' (1995) * ''[[Dig Your Own Hole]]'' (1997) * ''[[Surrender]]'' (1999) * ''[[Come with Us]]'' (2002) * ''[[Push the Button]]'' (2005) * ''[[We Are the Night]]'' (2007) * ''[[Further]]'' (2010) * ''[[Born in the Echoes]]'' (2015) * ''[[No Geography]]'' (2019) * ''[[For That Beautiful Feeling]]'' (2023)<ref>{{Ziņu atsauce|url= https://www.billboard.com/music/music-news/the-chemical-brothers-new-song-no-reason-coachella-1235288375/ |title= The Chemical Brothers Return With First New Track in Two Years: Stream It Now|website=Billboard.com|access-date=29 April 2023}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Chemical Brothers on Instagram |url=https://www.instagram.com/p/Cu4T3ybMsbN/ |access-date=19 July 2023 |via=Instagram}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:The Chemical Brothers}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas breikbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas bigbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas hausmūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas triphopa grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 56aleirdt3wtx1hn55i435q8yz55861 4487051 4487050 2026-06-26T18:32:31Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4487051 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = The Chemical Brothers |Attēls = Thechemicalbrothers-logo.svg |Att_izm = 220 px |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Anglija|Mančestra}} |Žanrs = {{hlist|[[elektroniskā mūzika]]|[[bigbīts]]|[[hausmūzika]]|[[tehno]]}} |Gadi = 1993—pašlaik |Izdevējkompānija = {{hlist|''Junior Boy's Own''|''[[Astralwerks]]''|''Freestyle Dust''|''[[Virgin Records|Virgin]]''|''[[Ultra Music|Ultra]]''}} |Mlapa = {{URL|thechemicalbrothers.com}} |Dalībnieki = Toms Roulandss<br />Eds Saimonss }} '''''The Chemical Brothers''''' ir [[Anglija]]s [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] duets,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/the-chemical-brothers-p165318 |title=The Chemical Brothers |author=John Bush |publisher=AllMusic |access-date=24 September 2011}}</ref> ko 1992. gadā [[Mančestra|Mančestrā]] izveidoja Eds Saimonss un Toms Roulendss.<ref name="manchester">{{Ziņu atsauce |title=Chemical Brothers Interview |url=http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |work=IGN |date=16 February 2005 |access-date=10 October 2011 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120404022845/http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |archive-date=4 April 2012 }}</ref><ref name="The Great Rock Discography">{{grāmatas atsauce| first= Martin C.| last= Strong| year= 2000| title= The Great Rock Discography| edition= Piektais| publisher=Mojo Books| location= Edinburgh| pages= 172| isbn= 1-84195-017-3}}</ref> Viņi bija pionieri [[bigbīts|bigbīta]] žanra izvirzīšanā [[masu kultūra|popkultūras]] priekšplānā. Sākotnēji viņi bija pazīstami kā ''The Dust Brothers'', bet pēc uzzināšanas par ASV producentu duetu ''[[Dust Brothers]]'', viņi nomainīja nosaukumu, lai izvairītos no pārpratumiem.<ref name="Larkin90">{{grāmatas atsauce|title=The Virgin Encyclopedia of Nineties Music|editor=Colin Larkin|publisher=Virgin Books|date=2000|edition=Pirmais|isbn=0-7535-0427-8|page=137}}</ref> Viņu pirmais albums ''[[Exit Planet Dust]]'' tika pārdots vairāk nekā miljons eksemplāros un debitēja 9. vietā [[Apvienotās Karalistes albumu tops|Apvienotās Karalistes albumu topā]]. Pēc līguma parakstīšanas ar ''[[Virgin Records]]'' duets saņēma kritiķu atzinību ar savu otro un trešo albumu ''[[Dig Your Own Hole]]'' (1997) un ''[[Surrender]]'' (1999), kas abi ieņēma Apvienotās Karalistes albumu topa virsotni. Viņu nākamie albumi ''[[Come with Us]]'' (2003), ''[[Push the Button]]'' (2005) un ''[[We Are The Night]]'' (2007) visi sasniedza pirmo vietu un vēl vairāk paplašināja savu skanējumu ietekmējoties no [[neopsihedēlija]]s, [[hausmūzika]]s un [[popmūzika]]s. Savas karjeras laikā viņi ir sadarbojušies ar daudziem viesvokālistiem, tostarp [[Noels Galahers|Noelu Galaheru]], [[Bets Ortons|Betu Ortonu]], [[Bernards Samners|Bernardu Samneru]], ''[[Q-Tip]]'', ''[[St. Vincent]]'', ''[[Beck (mūziķis)|Beck]]'' un [[Aurora (dziedātāja)|Auroru]], pēdējās sadarbībā ar Roulandsu izveidota [[supergrupa|supergrupu]] ''Tomora''. Ar 13 singliem, kas iekļuvuši Apvienotās Karalistes top 20, tostarp ''Setting Sun'' un ''Block Rockin' Beats'', kas abi sasniedza pirmo vietu, viņi ir ieguvuši sešas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], tostarp kategorijās "Labākais roka instrumentālais izpildījums", "Labākais deju ieraksts" un "Labākais deju/elektroniskais albums" par albumu ''[[No Geography]]'' (2018).<ref name="Grammy Winners List 2020">[https://www.vulture.com/2020/01/grammy-winners-2020-the-full-list.html Grammy Winners List 2020] by Zoe Haylock, Vulture.com, 27 January 2020.</ref> == Diskogrāfija == [[Attēls:The Chemical Brothers performing in Barcelona, Spain (2007).jpg|thumb|Saimonss (pa kreisi) un Roulandss (pa labi) 2007. gadā]] '''Studijas albumi''' * ''[[Exit Planet Dust]]'' (1995) * ''[[Dig Your Own Hole]]'' (1997) * ''[[Surrender]]'' (1999) * ''[[Come with Us]]'' (2002) * ''[[Push the Button]]'' (2005) * ''[[We Are the Night]]'' (2007) * ''[[Further]]'' (2010) * ''[[Born in the Echoes]]'' (2015) * ''[[No Geography]]'' (2019) * ''[[For That Beautiful Feeling]]'' (2023)<ref>{{Ziņu atsauce|url= https://www.billboard.com/music/music-news/the-chemical-brothers-new-song-no-reason-coachella-1235288375/ |title= The Chemical Brothers Return With First New Track in Two Years: Stream It Now|website=Billboard.com|access-date=29 April 2023}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Chemical Brothers on Instagram |url=https://www.instagram.com/p/Cu4T3ybMsbN/ |access-date=19 July 2023 |via=Instagram}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:The Chemical Brothers}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas breikbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas bigbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas hausmūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas triphopa grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 4yoj189wkvphss6bnus5zlncjct0v5h 4487055 4487051 2026-06-26T18:35:09Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4487055 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = The Chemical Brothers |Attēls = Thechemicalbrothers-logo.svg |Att_izm = 220 px |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Anglija|Mančestra}} |Žanrs = {{hlist|[[elektroniskā mūzika]]|[[bigbīts]]|[[hausmūzika]]|[[tehno]]}} |Gadi = 1993—pašlaik |Izdevējkompānija = {{hlist|''Junior Boy's Own''|''[[Astralwerks]]''|''Freestyle Dust''|''[[Virgin Records|Virgin]]''|''[[Ultra Music|Ultra]]''}} |Mlapa = {{URL|thechemicalbrothers.com}} |Dalībnieki = Toms Roulendss<br />Eds Saimonss }} '''''The Chemical Brothers''''' ir [[Anglija]]s [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] duets,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/the-chemical-brothers-p165318 |title=The Chemical Brothers |author=John Bush |publisher=AllMusic |access-date=24 September 2011}}</ref> ko 1992. gadā [[Mančestra|Mančestrā]] izveidoja Eds Saimonss un Toms Roulendss.<ref name="manchester">{{Ziņu atsauce |title=Chemical Brothers Interview |url=http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |work=IGN |date=16 February 2005 |access-date=10 October 2011 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120404022845/http://uk.music.ign.com/articles/588/588382p1.html |archive-date=4 April 2012 }}</ref><ref name="The Great Rock Discography">{{grāmatas atsauce| first= Martin C.| last= Strong| year= 2000| title= The Great Rock Discography| edition= Piektais| publisher=Mojo Books| location= Edinburgh| pages= 172| isbn= 1-84195-017-3}}</ref> Viņi bija pionieri [[bigbīts|bigbīta]] žanra izvirzīšanā [[masu kultūra|popkultūras]] priekšplānā. Sākotnēji viņi bija pazīstami kā ''The Dust Brothers'', bet pēc uzzināšanas par ASV producentu duetu ''[[Dust Brothers]]'', viņi nomainīja nosaukumu, lai izvairītos no pārpratumiem.<ref name="Larkin90">{{grāmatas atsauce|title=The Virgin Encyclopedia of Nineties Music|editor=Colin Larkin|publisher=Virgin Books|date=2000|edition=Pirmais|isbn=0-7535-0427-8|page=137}}</ref> Viņu pirmais albums ''[[Exit Planet Dust]]'' tika pārdots vairāk nekā miljons eksemplāros un debitēja 9. vietā [[Apvienotās Karalistes albumu tops|Apvienotās Karalistes albumu topā]]. Pēc līguma parakstīšanas ar ''[[Virgin Records]]'' duets saņēma kritiķu atzinību ar savu otro un trešo albumu ''[[Dig Your Own Hole]]'' (1997) un ''[[Surrender]]'' (1999), kas abi ieņēma Apvienotās Karalistes albumu topa virsotni. Viņu nākamie albumi ''[[Come with Us]]'' (2003), ''[[Push the Button]]'' (2005) un ''[[We Are The Night]]'' (2007) visi sasniedza pirmo vietu un vēl vairāk paplašināja savu skanējumu ietekmējoties no [[neopsihedēlija]]s, [[hausmūzika]]s un [[popmūzika]]s. Savas karjeras laikā viņi ir sadarbojušies ar daudziem viesvokālistiem, tostarp [[Noels Galahers|Noelu Galaheru]], [[Bets Ortons|Betu Ortonu]], [[Bernards Samners|Bernardu Samneru]], ''[[Q-Tip]]'', ''[[St. Vincent]]'', ''[[Beck (mūziķis)|Beck]]'' un [[Aurora (dziedātāja)|Auroru]], pēdējās sadarbībā ar Roulendsu izveidota [[supergrupa|supergrupu]] ''Tomora''. Ar 13 singliem, kas iekļuvuši Apvienotās Karalistes top 20, tostarp ''Setting Sun'' un ''Block Rockin' Beats'', kas abi sasniedza pirmo vietu, viņi ir ieguvuši sešas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], tostarp kategorijās "Labākais roka instrumentālais izpildījums", "Labākais deju ieraksts" un "Labākais deju/elektroniskais albums" par albumu ''[[No Geography]]'' (2018).<ref name="Grammy Winners List 2020">[https://www.vulture.com/2020/01/grammy-winners-2020-the-full-list.html Grammy Winners List 2020] by Zoe Haylock, Vulture.com, 27 January 2020.</ref> == Diskogrāfija == [[Attēls:The Chemical Brothers performing in Barcelona, Spain (2007).jpg|thumb|Saimonss (pa kreisi) un Roulendss (pa labi) 2007. gadā]] '''Studijas albumi''' * ''[[Exit Planet Dust]]'' (1995) * ''[[Dig Your Own Hole]]'' (1997) * ''[[Surrender]]'' (1999) * ''[[Come with Us]]'' (2002) * ''[[Push the Button]]'' (2005) * ''[[We Are the Night]]'' (2007) * ''[[Further]]'' (2010) * ''[[Born in the Echoes]]'' (2015) * ''[[No Geography]]'' (2019) * ''[[For That Beautiful Feeling]]'' (2023)<ref>{{Ziņu atsauce|url= https://www.billboard.com/music/music-news/the-chemical-brothers-new-song-no-reason-coachella-1235288375/ |title= The Chemical Brothers Return With First New Track in Two Years: Stream It Now|website=Billboard.com|access-date=29 April 2023}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Chemical Brothers on Instagram |url=https://www.instagram.com/p/Cu4T3ybMsbN/ |access-date=19 July 2023 |via=Instagram}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:The Chemical Brothers}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas breikbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas bigbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas hausmūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas triphopa grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 9f80qboput8c7nnj5dzik0du1pzqg7t 0 18472 4486879 4352962 2026-06-26T12:09:11Z Meistars Joda 781 4486879 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1701. gadu|1701 (nozīmju atdalīšana)|1701}} {{Gads|1701}} {{Gada citi notikumi|1701}} {{Gads citos kalendāros|1701}} '''1701. gads''' ({{Rom sk gadam|1701}}) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]] === Janvāris === * [[18. janvāris]] — [[Frīdrihs I Hoencollerns]] kļuva par [[Prūsijas karaļi|karali Prūsijā]]. === Marts === * Sākās [[karš par Spānijas mantojumu]]. === Maijs === * [[23. maijs]] — pēc apsūdzības [[Viljams Mūrs (pirāts)|Viljama Mūra]] slepkavībā un [[pirātisms|pirātismā]] Londonā tika pakārts kapteinis [[Viljams Kids]]. === Jūlijs === * [[9. jūlijs]] — [[Daugavas kauja|Daugavas kaujā]] [[Spilve (Rīga)|Spilves]] pļavās pie [[Rīga]]s [[Zviedrija]]s karaspēks sakāva [[Saksija]]s, Kurzemes un [[Krievijas cariste]]s apvienotos spēkus. * [[24. jūlijs]] — nodibināta [[Detroita]]. === Septembris === * [[16. septembris]] — princis [[Džeimss Frensiss Edvards Stjuarts]] kļuva par jauno pretendentu uz [[Skotija]]s troni kā karalis Džeimss VIII un [[Anglija]]s troni kā karalis Džeimss III. === Oktobris === * [[9. oktobris]] — [[Konektikuta|Konektikutā]] tika reģistrēta Konektikutas koleģiātu skola (vēlāk pārdēvēta par [[Jeila Universitāte|Jeila Universitāti]]). === Nezināms datums === * [[Japāna|Japānā]] jaunajam [[daimjo]] [[Asano Naganori]] tika pavēlēts izdarīt ''[[harakiri|seppuku]]'' (rituāla pašnāvība). Viņa pakļautībā esošie 47 samuraji sāka plānot atriebību par viņa nāvi. * [[Slovēnija|Slovēnijā]], [[Ļubļana|Ļubļanā]] nodibināta Filharmonijas sabiedrība (''Academia philharmonicorum''). == Dzimuši == * [[18. marts]] — [[Niklāss Zālgrēns]], zviedru tirgotājs un filantrops (miris 1776. gadā) * [[27. aprīlis]] — [[Sardīnijas Čārlzs Emanuēls III]] (miris 1773. gadā) * [[14. maijs]] — [[Viljams Emersons]], angļu matemātiķis (miris 1782. gadā) * [[4. augusts]] — [[Tomass Blakvels]], skotu zinātnieks (miris 1757. gadā) * [[5. novembris]] — [[Pjetro Longi]], venēciešu gleznotājs (miris 1785. gadā) * [[27. novembris]] — [[Anderss Celsijs]], zviedru fiziķis un astronoms (miris 1744. gadā) == Miruši == * [[14. janvāris]] — [[Tokugava Mitsukuni]], japāņu militārists (dzimis 1628. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Asano Naganori]], japāņu militārists (dzimis 1667. gadā) * [[23. maijs]] — [[Viljams Kids]], skotu pirāts (dzimis 1645. gadā) * [[9. jūnijs]] — [[Orleānas hercogs Filips I|Filips I]] (''Philippe de France, duc d’Orléans''), Orleānas hercogs (dzimis 1640. gadā) * [[20. augusts]] — [[Čārlzs Sedlijs]], angļu libretists (dzimis 1639. gadā) * [[16. septembris]] — [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]] (''James II''), Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis (dzimis 1633. gadā) {{pg6}} [[Kategorija:1701. gads]] t5mt7vsbthg866i1lurciu34wxrcxym 3 20907 4486938 4475985 2026-06-26T14:03:10Z MediaWiki message delivery 42254 /* June 2026 CEE Newsletter is out */ jauna sadaļa 4486938 wikitext text/x-wiki {{Diskusiju arhīva infokaste |nosaukums = [[Lietotājs:Papuass|Papuass]] <br>diskusiju arhīvs |arhivs1 = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs1|2006. gada novemberis—2015. gada marts]] |arhivs2 = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs2|2015. gada marts—2017. gada janvāris]] |arhivs3 = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs3|2017. gada janvāris—2022. gada februāris]] }} == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> 2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&oldid=22532651 --> == Jautājums no [[User:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46) == Sveiks! Nesaprotu kādēļ manis nupat veidoto lapu "Mākslinieks -8" uzreiz izdzēsa ar pamatojumu, ka tā esot reklāma? Nesaprotu ar ko tā atšķirās no citu mākslinieku un personu lapām un pat, ja šādas atšķirības bija, kādēļ uz tām netika norādīts, bet vienkārši tā tika izdzēsta. Es saprotu, ka dažiem uzraugiem te noteikti ir jāuztur savs ego ar autoratitatīviem paņēmieniem, bet tas nešķiet adekvāti. --[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46 (EET) :Labdien, lūdzu apskatīt [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], Vikipēdija nav vieta savu CV veidošanai. Rakstā nebija nevienas atsauces un teksts nerada pārliecību par atbilstību minētajiem nozīmīguma kritērijiem, piemēram, minēti vismaz kādi savas nozares apbalvojumi. Pirms pārmetam administratoriem par ego, novērtējam arī sevi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 11.23 (EET) ::Apbalvojumi ir diezgan vājš arguments, es varu veselu rindu ielikt ar māksliniekiem, kuriem ir sava wikipēdijas lapa, bet nav neviena apbalvojuma. Otrkārt, mākslas pasaule nav sports, kur balvas ir vienīgā vai galvenā mēraukla. Ja kaut uz mirkli iedziļinās šī mākslinieka veikumā, tad arguments par nozīmības trūkumu neiztur kritiku. Treškārt, mākslinieks, par kuru bija šī lapa, atbilst pat vairākiem wikipēdijas nozīmīguma principiem, piemēram: ::# Cilvēks ir saņēmis labi zināmu un nozīmīgu apbalvojumu vai tādam ir vairākkārt nominēts. (konkrētajā gadījumā otrais variants un mākslinieks kvalificējās tam, ja nemaldos četras reizes) ::# Cilvēks ir izveidojis vai bijis būtisks līdzdalībnieks kāda būtiska vai labi zināma darba izveidē, par ko ir uzrakstīta neatkarīga grāmata vai uzņemta pilnmetrāžas filma, vai radīti vairāki neatkarīgi periodikas raksti vai recenzijas. (šajā gadījumā recenzijas tiek rakstītas par teju katru izrādi, kurās viens no autoriem ir arī šis mākslinieks) ::# Cilvēks savas jomas profesionāļu vidū tiek uzskatīts par būtisku personu šajā jomā. Piekritīšu par atsaucēm, taču raksts vēl tika pilnveidots un uz nepilnībām varēja norādīt, nevis dzēst bez brīdinājuma. ::[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 09.25 (EET) :::@[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] Ja ir vēlme turpināt konstruktīvi, turpiniet darbu šeit [[Dalībnieks:LaimonsDimants/Smilšu kaste]] (atjaunoju dzēsto saturu) un sagādājiet atsauces. Ja jau ir nominēts kādām balvām, tad tur būtu jābūt atsaucēm. Pēc tam, kad raksts būs kārtībā, to varēs pārvietot uz pareizo nosaukumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.14 (EET) ::::Bet jebkurā gadījumā enciklopēdijas rakstam nav jāizskatās pēc CV, un nav tik skrupulozi jāuzskaita pilnīgi viss. Tur jau tas saraksts lielāks, nekā Raimondam Paulam :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.43 (EET) :::::Liels paldies par atbildi, ieteikumiem un otro iespēju. Noteikti pieķeršos šim un pozitīva rezultāta gadījumā centīšos turpināt ar nākamajiem. Veidotie darbi tik tiešām tika ņemti no mākslinieka mājas lapā pieejamā CV, jo citiem māksliniekiem darbi arī tiek uzskaitīti, bet saprotu, ka ir jāizvirza kādi ķvalitatīvi ne kvantitativi kritēriji, pēc kuriem būtu tie jāatlasa. Jauku dienu! [[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 10.29 (EET) == Jautājums no [[User:Spnq|Spnq]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31) == Labdien! Es cenšos sasaistīt rakstu "Oleandru dzimta" ar angļu valodas wiki rakstu "Apocynaceae", taču man Vikipēdija atgriež kļūdu "You do not have the permissions needed to carry out this action. / Šī lapa ir aizsargāta, lai novērstu tās izmainīšanu vai citas darbības." Šādu ziņojumu redzu pirmo reizi, man citus jaunos rakstus ir veiksmīgi izdevies sasaistīt un no modālajā logā sniegtās informācijas nevaru saprast, kas man jādara, lai rakstus sasaistītu. Vai tu varētu, lūdzu, palīdzēt sasaistīt šos divus rakstus? :) --[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :Sasaistīju. Nesastapu problēmu... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.50 (EET) :@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]], lūk @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] jau palīdzēja. Iemeslu atradu - tā saite starp valodām tiek glabāta vēl citur (Vikidatu projektā: [[wikidata:Q173756|Q173756]]) un tur to lapu var labot tikai pieredzējuši dalībnieki. Vairumā gadījumu šādu problēmu nav. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.59 (EET) ::Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 15.36 (EET) :::{{ping|Spnq}} konkrētais Vikidatu ieraksts bija pa daļai aizsargāts (slēdzenes simbols augšā labajā pusē), tas nozīmē, ka jābūt pagājušām vismaz 4 dienām kopš dalībnieka reģistrēšanās, un jābūt veiktiem 50 labojumiem. Tā ka šī problēma ar laiku atrisināsies pati no sevis. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 16.17 (EET) == Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41) == Hello! I'm trying to create a new page. The system doesn't allow to publish User:Think Tank Creative Museum/Nicolaus von Himsel Would you be so kind to help? Regards --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41 (EET) :Hello, @[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]]! Please try again with smaller edits. There is a restriction for new users to make big changes in articles to protec against vandalism. As you will gain more edits this restriction will go away. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 23.59 (EET) == Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49) == Hi! I have been blocked by someone who calls himself crazycomputers? Is this ok? And how you suggest to proceed if I still would like to contribute and publish info about Himsel in English - such info about this person doesn't exsist in wikipedia. I have solid and edited translation. Sorry if question is stupid, I am new here on this platform. --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49 (EET) :I am not able to help in any way on English Wikipedia. It seems that you have been blocked based on [[:en:Wikipedia:Username_policy#Promotional_usernames|Promotional username policy]]. I suggest discussing the problem on English Wikipedia in areas where you are allowed to post. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.14 (EET) == Maznozīmīgs temats? == Apšaubīji Patriks Peterson raksta nozīmīgumu, minēdams, ka Eirovīzijas atlases dalībnieiem lapas netaisat. Uzskatām, ka Patriks guvis un turpina gūt pietiekamu atpazīstamību, lai viņam tiktu saglabāta jau esošā vikipēdijas lapa un nekādas izmaiņas netiktu veiktas. Pat ja šobrīd divas esošās dziesmas, kuras bijušas un joprojām ir gan radio gan straumēšanas vietņu topos, kā arī Eirovīzijas atlases dalība līdzās Latvijas zināmākajiem mūziķiem tev nešķiet pietiekami "nozīmīgi", būtu stulbi rakstu izdzēst un pēc mēneša vai diviem taisīt atkal tādu pašu jaunu, Patrika atpazīstamībai augot līdz "nozīmīgi" pietiekamam standartam, kurš, mūsuprāt, jau šobrīd ir sasniegts. --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 03.52 (EET)PEproduction :Ja jūs runājat par sevi daudzskaitlī, tas vien ir pietiekams Vikipēdijas noteikumu pārkāpums, lai jūs bloķētu - akauntiem jābūt individuāliem. Patiesībā, arī šāds dalībnieka vārds stingrākās valodu redakcijās var novest pie bloka, sk. augstāk esošo sarunu. Un Vikipēdijas politiku attiecībā uz nenozīmīgiem tematiem nenosaka latviešu redakcija - tā ir kopīga projekta līnija, ka šeit nav reklāmas dēlis un ka raksti par personām, kas neatbilst minimālajām nozīmības prasībām, kaitē Vikipēdijas reputācijai un tādēļ ir nevēlami. Tas vai šī politika patīk personiski Papuasam vai citiem, ir nesvarīgi, tāpat ir nesvarīgi, vai tam cilvēkam izdosies kaut ko sasniegt nākotnē. No raksta jābūt redzamai cilvēka/grupas nozīmībai, citādi viņš ir dzēšams - un kā saprotu, neviens nespēj vai negrib šādus apliecinājumus atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.40 (EET) ::Daudzskaitlī, jo ir komandas cilvēki, ar kuriem par šo esmu apspriedies. Vai tas arī ir aizliegts? ::Mākslinieka biogrāfija, diskogrāfija un informācija, kura jau tapusi noderīga žurnālistiem preses relīžu veidošanā, it nemaz nav sevis popularizēšana. ::Tad tieši kas pietrūkst un kādu apliecinājumu tev vajag, lai mākslinieks būtu pieskaitāms šiem 'guidelines'? [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.47 (EET) ::: Šeit lietotāji runā savā, nevis kaut kādas grupas vārdā, lai uzpūstu savu nozīmību. ::: Ievietošana Vikipēdijā nav popularizēšana tad, ja popularitāte jau ir iegūta bez tās. Ja tādas nav, tā ir tikai reklāma uz sveša rēķina. ::: Pietrūkst sasniegumu, kas pierādītu personas nozīmību. Prasības tās pašas kas agrāk: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]]. Ja kaut kas tāds bijis - gādājam par to atsauces. Neaizmirstam, ka mēs te visi esam ieinteresēti, lai būtu vairāk rakstu - bet noteikumiem atbilstošu. Pašlaik viņš tāds nav, un guglis arī nekādus sasniegumus neuzrāda. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 13.06 (EET) : Iepriekšējā reize: [[Dalībnieka diskusija:DJ EV#Lapas dzēšana]]. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.53 (EET) :@[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] - Arī jums labrīt! Kolēģis jau atbildēja - Vikipēdija nav sevis popularizēšanas rīks, tā ir enciklopēdija un tai ir savi kritēriji un standarti. Šobrīd rakstu neviens vēl nedzēš, tikai atzīmē kā problemātisku. Apskatot atsauces redzam tikai startu Eirovīzijas atlasē, divas preses relīzes (bez konkrēta autora) par Eirovīzijas dziesmu un viena ziņa par radošas nometnes rezultātu. Spotify divām dziesmām kopā ir ap 35 000 klausījumu. Novēlu panākumus un kad tie būs, tad arī nebūs problēmu savākt atsauces. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 10.30 (EET) ::Labrīt un paldies! Apskatīšu kādas atsauces vēl varu pievienot, ja ar šīm ir par maz. [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.50 (EET) == Jautājums no [[User:Amandazule|Amandazule]] par [[Dalībnieks:Amandazule/Smilšu kaste]] (2022. gada 10. marts, plkst. 19.57) == Labdien! Esmu izveidojusi savā "Smilšu kastē" rakstu, taču vēlos to pārvietot uz īsto raksta veidošanas vietu, neko no jauna nepārrakstot. Kā tas būtu jāveic? Paldies! --[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 10. marts, plkst. 19.57 (EET) :@[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] Labdien, kolēģis jau pārvietoja pareizi. Droši jautājiet, ja vēl vajadzīga palīdzība. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.06 (EET) ::Labdien! ::Manis izveidotajam un publicētajam rakstam "Sirds troponīna tests" ir vajadzīga kategorija. Es pievienoju kategoriju "Veselība", taču redzu, ka šis paziņojums par kategorijas pievienošanu vēl joprojām nav pazudis. ::Jautājums par raksta definīciju ievadā - Vai lūgums pēc tās nozīmē, ka man nepieciešams jau pašā ievadā norādīt, ko "sirds troponīna tests" nozīmē? ::Paldies. [[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.42 (EET) :::Tās veidnes par nepilnībām pieliku es, pašas viņas nepazūd. Es ceru, ka kāds no mūsu medicīnas speciālistiem pamanīs un uzliks sīkāku kategoriju, tāpēc nesteidzos noņemt (nezinātājiem tais kategoriju dzīlēs grūti ko saprast). Par ievadu - jā, ja jau raksts saucas "Sirds troponīna tests", tad jāraksta tieši par to, kas tas ir. Raksts apmēram par 50% vispār ir par citām tēmām, kam nav sakara ar tā nosaukumu - par troponīnu, kardiovaskulārajām slimībām utt., kas - manuprāt - būtu pārnesami uz atsevišķiem rakstiem par šīm lietām, bet tās ir tikai manas personiskās domas, kas nav citiem obligātas. Bet ievads par nosaukuma tēmu vajadzīgs noteikti. Vēl ir pāris sīkumi, kā iekšsaišu trūkums, bet tas nav tik principiāli. :::Piemēra pēc - raksts par līdzīgu tēmu [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija]], kurš veltīts tieši nosauktajai tēmai. :::Jā, un nekrītiet pesimismā - jūsu raksts pirmajam mēģinājumam ir izcili labs, reti kuram jau no sākuma tā sanāk. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 13.07 (EET) == Jautājums no [[User:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] (2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15) == kā man izveidot savu lapu? --[[Dalībnieks:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] ([[Dalībnieka diskusija:Sofiaaggg|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15 (EEST) :{{ping|Sofiaaggg}} klikšķis uz sarkanās saites šajā pašā tekstā. Eksperimentiem lūgums izmantot [[Dalībnieks:Sofiaaggg/Smilšu kaste|smilšu kasti]], nevis rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.27 (EEST) == Borgward == @[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 01.35 (EEST) == Jautājums no [[User:Eremu1|Eremu1]] (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) == Labdien! Rakstu par nepieciešamo atsauci rakstā "Stabilitātei!", vienu atsauci esmu pielicis, taču otro es neesmu sapratis, vai jūs varētu paskaidrot, kādu vajag atsauci? Ja runa iet par populismu, partijas lozungi un vispārējā darbība ir diezgan populistiski (piemēram, programma kurā partija grib samazināt Saeimas deputātu skaitu vai arī vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšana, kura ir dzirdama jebkurā Alekseja Rosļikova runā), taču neviena partija nesauc sevi par populistiem. Paldies! --[[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58 (EEST) :Manuprāt - pats vārds "populistiska" ir neenciklopēdisks, jo aizskarošs un neinformatīvs (jebkura partija, kuru interesē vēlētāju atbalsts, ir populistiska). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 00.09 (EEST) == Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47) == Sveiki! Lūdzu,vai man ir atļauja izlabot kļūdainu tekstu,vai tāda ir tikai administratoriem? --[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47 (EEST) :Visiem, pat anonīmiem šāda atļauja ir, izņemot dažas īpaši aizsargātas lapas :) Administratori vairāk pieskata citu labojumus nekā labo paši. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.54 (EEST) :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Labrīt! Labojumus droši var veikt jebkurš dalībnieks. Mēs kā administratori pieskatīsim, lai viss ir korekti. Veiksmi darbā un nekautrējaties lūgt palīdzību. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 10.10 (EEST) Paldies Jums, [[Egilus]] un [[Papuass|Papuas]],veiksmi Jums šajā atbildīgajā darbā. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 18.52 (EEST) == Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 31. jūlijs, plkst. 09.02) == Labrīt! Vēlējos palūgt,kā var izveidot atsauci? --[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 31. jūlijs, plkst. 09.02 (EEST) :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ir vairāki varianti. Vizuālajā redaktorā tas ir pāris pogu klikšķināšana (rīkojslā poga "Atsauce", iekopējam URL un spiežam "Ģenerēt"), vikikoda režīmā mums ir garāks apraksts [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites]] (īsumā: liekam URL saiti starp ref iezīmēm <nowiki><ref>https://www.lsm.lv/</ref></nowiki>). Droši jautājiet vēl — darbadienās atbildēšu savlaicīgāk. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.40 (EEST) Sveiki! Lieliski Jūs saprotu,paldies arī par atbildi,bet es ieskatījos pamācībā un sapratu. Paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 12.15 (EEST)Aérospatiale Concorde. == Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 5. augusts, plkst. 10.18) == Labrīt! Vēlējos pajautāt,kādēļ automātiskā atsauču veidošana pārstāja funkcionēt? Es spiežu,rāda,ka automātiskā veidošana nenostrādāja,vajag manuāli. Es jau varu mēģināt arī manuāli,bet automātiski sanāk daudz ātrāk. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 10.18 (EEST)Aérospatiale Concorde :Viņa funkcionē, bet ne vienmēr. Piemēram, uz PDF failiem viņa nestrādā vispār. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 13.36 (EEST) Paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 20.20 (EEST) == Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 20. septembris, plkst. 16.20) == Sveiki! Kā var pats savus fotografētos attēlus ievietot Vikipēdijas rakstā? --[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 20. septembris, plkst. 16.20 (EEST) :Šis ir darāms 2 soļos: :1. Ielādējam attēlu. Ja tur nav nekā autortiesībām aizsargāta (plakāts, jauna* skulptūra vai arhitektūra), tad var lādēt [[Vikikrātuve|Vikikrātuvē]], tad to varēs lietot arī citās valodās. Ja ir, tad lādējam tikai lvwiki. :2. Liekam rakstā, izmantojot faila nosaukumu. :Ielādes saites: [[:c:Special:UploadWizard|Vikikrātuvē]] vai [[Special:Upload|tepat lvwiki]]. -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. septembris, plkst. 16.26 (EEST) :[[Palīdzība:Attēli un citi faili]] :[[Dalībnieks:Edgars2007/Attēlu pamācība]] :[https://ahlamoon.livejournal.com/1331.html Pamācība galīgiem čaiņikiem] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. septembris, plkst. 18.33 (EEST) == Jautājums no [[User:Elektrichka2|Elektrichka2]] (2022. gada 20. oktobris, plkst. 22.32) == Es biju rakstījis jaunu nodaļu Coldplay lapā, taču notika starpgadījums, ka kāds cits radīja izmaiņas laikā, kad rakstīju jaunu nodaļu, un mans progress izdzēsās, vai ir iespēja to kaut kā atgūt? --[[Dalībnieks:Elektrichka2|Elektrichka2]] ([[Dalībnieka diskusija:Elektrichka2|diskusija]]) 2022. gada 20. oktobris, plkst. 22.32 (EEST) :@[[Dalībnieks:Elektrichka2|Elektrichka2]], sveiki, visdrīzāk tagad vairs šādas iespējas nav. Ja tika izmantots tulkošanas rīks, tad varbūt tas ir pieejams kaut kur tulkojuma melnrakstos. Šādos gadījumos pievienotais teksts ir vēl pieejams pie kļūdas par labošanas konfliktu. Žēl, ka sanākusi tāda pieredze. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. oktobris, plkst. 22.47 (EEST) ::Skaidrs, paldies 😔 [[Dalībnieks:Elektrichka2|Elektrichka2]] ([[Dalībnieka diskusija:Elektrichka2|diskusija]]) 2022. gada 21. oktobris, plkst. 21.17 (EEST) == You are invited to join/orginize Wikipedia Asain Month 2022 ! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2022|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2022]] Hi WAM organizers and participants! Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2022|Wikipedia Asian Month 2022]], which will take place in this November. '''For organizers:''' Here are the [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2022/Rules|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to: # use '''[https://outreachdashboard.wmflabs.org/campaigns/wikipedia_asian_month_2022/overview/ Wikipedia Asian Month 2022 Programs & Events Dashboard.]''' , or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team. # Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2022#Communities and Organizers|meta page]] 1 week before '''your campaign start date'''. # Inform your community members WAM 2022 is coming!!! # If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki. If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2022#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one. '''For participants:''' Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2022#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2022/FAQ|Q&A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes! '''Here are some updates from WAM team:''' # Based on the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic situation in different region, this year we still suggest all the Edit-a-thons are online, but you are more then welcome to organize local offline events. # The international postal systems are not stable, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers a [[:m:Wikipedia Asian Month 2022/Barnstars|digital Barnstars]]. If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''reke@wikimedia.tw'''). Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2022 Sincerely yours, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2022/Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2022.10</div> </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=23975688 --> :Kaut ko darīsi lietas labā? Skaidrs, ka dalība nebūs liela, bet tomēr kāds gribēs piedalīties.--[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2022. gada 7. novembris, plkst. 23.45 (EET) :PS. Es pirms kāda mēneša saņēmu pa pastu no Taivānas kartiņu par 2019. gada konkursu. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2022. gada 7. novembris, plkst. 23.45 (EET) :Sveiks, @[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]]! Šogad esmu paņēmis par daudz pienākumu un jātiek galā ar iesākto. Āzijas mēnesim gan daudz nevajag — pietiktu nokopēt pagājušā gada lapu un nedaudz pareklamēt, to drīkst jebkurš. Es arī saņēmu iepriekšējo gadu kartiņu un pāris diplomiņus kā organizators. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. novembris, plkst. 23.51 (EET) ::Vai tad nav jau sen par vēlu? Ja nav, tad es varu pāris stundās tās lapas pārkopēt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 01.46 (EET) ::Ahā, skatos šāgada noteikumos - nav par vēlu, varam iestiept līdz decembrim. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 01.48 (EET) :::Jā, var rīkot no 15. līdz 15. datumam, var pastiept garāku par mēnesi (varbūt lieki). Priecāšos, ja kāds uzņemsies, varbūt pat kādu rakstu iesniegšu (kur te man palika tie Āzijas riteņbraucēji). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 09.31 (EET) ::::Ok. No 15. līdz 14. datumiem tātad (30 dienas), ja līdz 19:00 neviens neiebildīs, sākšu. Darāmais, ja pareizi sapratu, šādā kārtībā: ::::1. Izveidot pasākumu [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month/Fountain_tool Fountain], ::::2. Uztaisīt pārkopējot (ar labojumiem, dāvanās vairs nav pat virtuālo pastkaršu) vietējo infolapu un dalībnieku pašpieteikšanās lapu (pēdējās jēgu īsti neizprotu, visus darošos redz Fountain) ::::3. Atzīmēties [https://outreachdashboard.wmflabs.org/campaigns/wikipedia_asian_month_2022/overview starptautiskajā lapā] ::::4. Nobļaut diskusijās potenciālajiem sportistiem. Pieejas soctīklu lv-Vikiakauntiem reklāmai tajos man nav, bet gan jau to kāds. ::::x Viņu centrālā paziņojuma reklāmbaneri, kā saprotu, tulkot nevajag, mums pašiem savs kaut kur pikseļu kaudzē mētājas un visi, kas kaut ko varētu darīt, info atradīs. ::::x Viņi aicina pāriet Fountain vietā uz [https://outreachdashboard.wmflabs.org/campaigns/wikipedia_asian_month_2022/overview jaunu vietu], bet jaunā vieta ir tik neģēlīgi negatava, ka man pat viņu pamatlapa rādās izkropļota un kāda puse dalībnieku palikuši pie Fountain, tā ka es ar šogad nesteigšos. ::::Pēc tam - procesa laikā pārskatīt rakstus uz formālo atbilstību. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 11.54 (EET) :::::Veltīju 5 minūtes atbildei, manas piezīmes: :::::# Varam vienkāršot savu lapu, izmetot pieteikšanās sarakstu. :::::# Paliekam pie Fountain. Tā kā tur ir nepieciešama rokasgrāmata, lai saprastu iespējas, nokopēju iestatījumus no iepriekšējā gada (ja kas nav labi, varu palabot). [https://fountain.toolforge.org/editathons/asian-month-2022-lv Links šeit]. :::::[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 12.06 (EET) ::::::Paldies. Tad es uzreiz realizēju 2) un 3). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 14.07 (EET) :::::::Vecie banneri un instrukcija [[Vikipēdija:Centrālā paziņojuma saturs|stāv te]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 14.41 (EET) == Jautājums no [[User:Edgarskulinics12|Edgarskulinics12]] (2022. gada 18. novembris, plkst. 03.48) == Sveiki, cik ilgā laikā Wikipedia akceptē jaunus rakstus? --[[Dalībnieks:Edgarskulinics12|Edgarskulinics12]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgarskulinics12|diskusija]]) 2022. gada 18. novembris, plkst. 03.48 (EET) :@[[Dalībnieks:Edgarskulinics12|Edgarskulinics12]] Ja ir runa par Vikipēdiju latviešu valodā, tad nav nekāda akceptēšanas procesa — raksts parādās uzreiz. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 21. novembris, plkst. 00.08 (EET) ::{{ping|Edgarskulinics12}} bet uzreiz var arī tikt dzēsts, ja izveidots pašreklāmas nolūkos un tā enciklopēdiskā nozīmība ir apšaubāma... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 21. novembris, plkst. 00.51 (EET) ::Izdzēsu: sorī, bet Vikipēdijai ir personu [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmīguma kritēriji]], līdz kuriem aprakstītā persona vismaz pašlaik nav izvelkama pat aiz ausīm. Starp citu, sākt ar rakstu par sevi ir [[:en:Wikipedia:List of really, really, really stupid article ideas that you really, really, really should not create|vissmagākā kļūda]], ko vien šeit var izdarīt :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. novembris, plkst. 01.34 (EET) == Messages to Wikipedian Asian Month 2022 Organizers == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello all Wikipedia Asian Month campaign organizors, The last WAM campaign has ended yesterday. Thank you all so much for organizing and participating this year's Wikipedia Asian Month Campaign. Give yourself and all editors a big applaud! While editors can take a break, the jury's work is just about to begin. Some WAM ended earlier, and has already finished the audit and review of all contributions. Just a reminder, this year, the rules has changed to whoever edit more than 3000 bytes with relaible sources can grant a barnstar (it doesn's has to be a newly created page). So make sure you include those editors, no matter with tool you are using for edit tracking. We suggest '''January 20th''' to be the deadline for all campaign to finalize their list, and report the username of [[Wikipedia_Asian_Month_2022/Ambassadors|"Ambassador"]] (who has the most edit at your campaign) and a list of all eligible editors at the WAM 2022 Ambassadors page, List of eligible editors(page link) column. Thank you! And wish you all a happy new year. WAM International Team 2022 </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Joycewikiwiki/WAM2022_Post_Campaign_Mass_Message_receiver&oldid=24259258 --> == Invitation to organize Feminism and Folklore 2023 == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;> [[File:Feminism and Folklore 2023 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <center>''{{int:please-translate}}''</center> Dear {{PAGENAME}}, Christmas Greetings and a Happy New Year 2023, You are humbly invited to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2023|Feminism and Folklore 2023]]''' writing competition from February 1, 2023, to March 31, 2023. This year, Feminism and Folklore will focus on feminism, women's issues, and gender-focused topics for the project, with a [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2023|Wiki Loves Folklore]] gender gap focus and a folk culture theme on Wikipedia. You can help Wikipedia's coverage of folklore from your area by writing or improving articles about things like folk festivals, folk dances, folk music, women and queer folklore figures, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales, and more. Users can help create new articles, expand or translate from a [[:m:Feminism and Folklore 2023/List of Articles|list]] of suggested articles. Organisers are requested to work on the following action items to sign up their communities for the project: # Create a page for the contest on the local wiki. # Set up a fountain tool or dashboard. # Create the local list and mention the timeline and local and international prizes. # Request local admins for site notice. # Link the local page and the fountain/dashboard link on the [[:m:Feminism and Folklore 2023/Project Page|meta project page]]. This year we would be supporting the community's financial aid for Internet and childcare support. This would be provided for the local team including their jury and coordinator team. This support is opt-in and non mandatory. Kindly fill in [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSea81OO0lVgUBd551iIiENXht7BRCISYZlKyBQlemZu_j2OHQ/viewform this Google form] and mark a mail to [mailto:support@wikilovesfolklore.org support@wikilovesfolklore.org] with the subject line starting as [Stipend] Name or Username/Language. The last date to sign up for internet and childcare aid from our team is 20th of January 2023, We encourage the language coordinators to sign up their community on this link by the 25th of January 2023. Learn more about the contest and prizes on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2023|project page]]. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2023/Project Page|meta talk page]] or by email us if you need any assistance. We look forward to your immense coordination. Thank you and Best wishes, [[:m:Feminism and Folklore 2023|Feminism and Folklore 2023 International Team]] ::::Stay connected [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 24. decembris, plkst. 12.11 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/fnf&oldid=24282249 --> == 2022 Wikipedia Asian Month Organizer Update == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear all WAM organizers, Happy 2023! Thank you for updating the Ambassador list. We will '''start issuing the Barnstar''' to all eligible participants by late January. All ambassadors will received an additional special Barnstar. Please be sure to update '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2022/Ambassadors|the list]]''' if you haven't done so. We also provide a '''[https://docs.google.com/document/d/1t1UEXwVkTsP5oP0sQmE74302M1SUDrlFW-kz2uTT5X0/edit?usp=sharing certificate template]''' for you to edit and print out to your participants. Once again, thank you for organizing and participating the 2022WAM, we like to hear your comment. Much appreciate for filling, and spreading out this [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSd8Jo4ixbwKS1rC6KmfC1q6wW53nmoCQATbmsMatbZ4A1RCwA/viewform?usp=sf_link '''feedback survey''']. Look forward to seeing you again in 2023 WAM! best, Wikipedia Asian Month International Team </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Joycewikiwiki/WAM2022_Post_Campaign_Mass_Message_receiver&oldid=24259258 --> == Jautājums no [[User:Gaiķu|Gaiķu]] (2023. gada 23. janvāris, plkst. 13.03) == Sveiks! Te ir kāds cilvēks, jeb roboti? --[[Dalībnieks:Gaiķu|Gaiķu]] ([[Dalībnieka diskusija:Gaiķu|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 13.03 (EET) :95% te ir no olbaltumvielām :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 13.14 (EET) :@[[Dalībnieks:Gaiķu|Gaiķu]] pagaidām vēl cilvēki ir pārsvarā 🤖 [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 13.28 (EET) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Ieteiktu izlabot sākuma tekstu pēc reģistrēšanās == Pēc tam, kad tu esi veici<s>e</s>s dažus vienkāršus labojumus. [[Dalībnieks:AgneseIvane|AgneseIvane]] ([[Dalībnieka diskusija:AgneseIvane|diskusija]]) 2023. gada 2. februāris, plkst. 21.48 (EET) :@[[Dalībnieks:AgneseIvane|AgneseIvane]] Liels paldies par norādi — pašam jau grūti pamanīt un spellčekeris priekšā nesaka. Labotais tulkojums būs pāris dienu laikā. Starp citu, ja [[Special:Preferences|iestatījumos]] norāda, tad Vikipēdija jūs var uzrunāt vēlamajā dzimumā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 3. februāris, plkst. 11.39 (EET) ::Nav par ko @[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]]! Cilvēki vien esam, tikai man tā acs maziet patrenēta. Iestatījumos arī daži vientuļi, nelatviskoti teikumi bija, bet varbūt ar mērķi atstāti tādi :) [[Dalībnieks:AgneseIvane|AgneseIvane]] ([[Dalībnieka diskusija:AgneseIvane|diskusija]]) 2023. gada 4. februāris, plkst. 14.33 (EET) == Wikipedia Asian Month 2022 Campaign Survey - We'd like to hear from you! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> '''Dear WAM2022 organizors and participants,''' Once again, the WAM international team would like to hear your feedback by filling out the survey below. === [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSd8Jo4ixbwKS1rC6KmfC1q6wW53nmoCQATbmsMatbZ4A1RCwA/viewform?usp=sf_link Wikipedia Asian Month 2022 Survey] === We apologize for the permission setting that was blocking many of you from open the survey, this problem have been fixed. Please share this survey with your community. We hope to see you again with a better version in the 2023 campaign. all the best, The WAM International Team </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Joycewikiwiki/WAM2022_Post_Campaign_Mass_Message_receiver&oldid=24259258 --> == Jautājums no [[User:Ha4ne3 s|Ha4ne3 s]] par [[Viktorija Brīvkalne]] (2023. gada 13. februāris, plkst. 11.49) == Kā pievienot attēlu? --[[Dalībnieks:Ha4ne3 s|Ha4ne3 s]] ([[Dalībnieka diskusija:Ha4ne3 s|diskusija]]) 2023. gada 13. februāris, plkst. 11.49 (EET) :@[[Dalībnieks:Ha4ne3 s|Ha4ne3 s]] Būtu jāsāk ar to, ka raksts visdrīzāk tiks dzēsts, jo no tā satura nav noprotama temata enciklopēdiskā nozīmība. Attēlus var augšupielādēt, bet tikai ar rakstisku fotogrāfa atļauju (ja nav paša fotografēts). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 13. februāris, plkst. 11.52 (EET) == Jautājums no [[User:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] (2023. gada 23. februāris, plkst. 20.05) == Labdien! Veidoju jaunu lapu, bet kādēļ nav pogas "Saglabāt" --[[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 23. februāris, plkst. 20.05 (EET) :Nu kaut kas tiek darīts ne tā vai meklēts ne tur :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. februāris, plkst. 22.05 (EET) == Jautājums no [[User:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] par [[Vikipēdija:Lauma Kazaka]] (2023. gada 23. februāris, plkst. 20.27) == Kā dzēst šo lapu Vikipēdija:Lauma Kazaka? --[[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 23. februāris, plkst. 20.27 (EET) :Es jau pirms pāris dienām izdzēsu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. februāris, plkst. 22.04 (EET) == Jautājums no [[User:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] par [[Dalībnieks:Pauluka-Ieva/Lauma Kazaka]] (2023. gada 23. februāris, plkst. 20.28) == Kā šo lapu, kas uzrādās kā Dalībnieka lapa pārveidot par rakstu (bez dalībnieka uzrādīšanas). --[[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 23. februāris, plkst. 20.28 (EET) :Iekopējot pirmkodu jaunveidojamā lapā ar pareizu nosaukumu. :Jā, un ārsaites tekstā neliekam, ja viņas neapstiprina kādu apgalvojumu kā atsauces, tad labāk nelikt vispār, [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. februāris, plkst. 22.03 (EET) == Dzēst lapu == Labdien! Vēlos lūgt izdzēst šo labu: "Dalībnieks:Pauluka-Ieva/Lauma Kazaka" pavisam. [[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 13.33 (EET) :@[[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] Vai nav vēlme vispirms to publicēt? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 13.36 (EET) ::Labdien! ::Nē, veidošu jaunu. [[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 19.12 (EET) :::Varat vienkārši izdzēst visu tekstu, nedzēšot pašu lapu. Tad vecais saglabāsies lapas izmaiņu sarakstā un to varēsiet paskatīties pie vajadzības. Lai gan pats es šādā reizē izvēlētos pielabot to pašu, kas jau ir, bet tas ir katra savu apstākļu jautājums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 22.52 (EET) ::::Labdien! Es tomēr gribētu dzēst šo lapu, lai tā vairs neuzrādās nekur publiskajā vidē, jo šobrīd šo saiti (nosaukumu) var redzēt. [[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 4. marts, plkst. 15.09 (EET) :::::Izdarīts [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 4. marts, plkst. 15.44 (EET) ::::::Paldies!!! Vai varētu, lūdzu, izdzēst pavisam arī šo lapu: "Vikipēdija:Lauma Kazaka", lai to nevar nekur publiski redzēt arī nosaukumu. Jo šobrīd, to var redzēt. [[Dalībnieks:Pauluka-Ieva|Pauluka-Ieva]] ([[Dalībnieka diskusija:Pauluka-Ieva|diskusija]]) 2023. gada 4. marts, plkst. 16.40 (EET) :::::::Laba ir dzēsta bet Google nav reaģējis. Nezinu, vai ko var darīt lietas labā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 4. marts, plkst. 23.54 (EET) == Modulis:Country alias == Hello there! Can you do something regarding the Country alias module?. There has not been done something for months now. This template was created by [[User:Treisijs|Treisijs]] about five years ago. I have added the correct flags in the sandbox module and I have also corrected the competition names and some country names. I think you can copy over the current English module. Can you check the changes and then update the live version. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 15.36 (EEST) == Jautājums no [[User:FelixEco|FelixEco]] (2023. gada 27. aprīlis, plkst. 13.33) == Sveiki! Es nezinu kā uzlabot lapu ja manus darbus visu laiku atceļ? Lūdzu palīdzību --[[Dalībnieks:FelixEco|FelixEco]] ([[Dalībnieka diskusija:FelixEco|diskusija]]) 2023. gada 27. aprīlis, plkst. 13.33 (EEST) :{{ping|FelixEco}} redzu [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Alb%C4%81nijas_karogs&diff=next&oldid=3837214 vienu vienīgu] atceltu labojumu (to veidni nevajag dzēst). Starp citu, vajag radināties ierakstīt kopsavilkumā īsu paskaidrojumu, kas un kāpēc tiek darīts — tas var novērst liekus pārpratumus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 27. aprīlis, plkst. 14.05 (EEST) : Man vispār arī gribētu saprast jūsu devuma jēgu, kā arī to, kāpēc radās šāda iebilde — atcelta ir tikai viena izmaiņa, kura bija kaitnieciska (noņemta veidne bez pamata), bet visās pārējās jūsu veiktās izmaiņās liekas bezjēdzīgas, jo ir tikai mainītas vietām tabulas rindiņas bez pamatojuma.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 27. aprīlis, plkst. 15.00 (EEST) ::Meli man bija jēga un pamats ::Albānijas karoga lapa ilgi nebija pārstaisīta ::Un Vikipēdijai angļu valodā visi moderatori man ļauj labot Karogus no viņiem vajadzētu pamācīties! [[Dalībnieks:FelixEco|FelixEco]] ([[Dalībnieka diskusija:FelixEco|diskusija]]) 2023. gada 27. aprīlis, plkst. 15.04 (EEST) :::Rindiņu pārvietošana, lai tikai būtu lapā kāda izmaiņa, arī ir kaitniecība, jo patērē datorresursus nevajadzīgu versiju glabāšanai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 27. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) ::::Te [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A176.67.35.15 viss ir skaidrs]. Tātad — {{ping|FelixEco}} vēl viens bezjēgas labojums, un šai kārtējai "inkarnācijai" būs kārtējais beztermiņa bans, bet IP adresei — atkal gadiņš klāt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 27. aprīlis, plkst. 20.16 (EEST) :::::Pirmkārt es atvainojos par situāciju :::::Otrkārt Informācija ir novecojis un tie notikumi ir veci :::::un šie izteikumi ir vienkārši nekorekti [[Dalībnieks:FelixEco|FelixEco]] ([[Dalībnieka diskusija:FelixEco|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 18.39 (EEST) == Jautājums no [[User:Vēsture 2|Vēsture 2]] (2023. gada 25. maijs, plkst. 11.29) == Kā var kļūt par administratoru --[[Dalībnieks:Vēsture 2|Vēsture 2]] ([[Dalībnieka diskusija:Vēsture 2|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 11.29 (EEST) :Ar [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti|kopienas balsojumu]]. Lai tajā sekmētos, būtu nepieciešama saturīga iepriekšējā aktivitāte un vēme veikt apnicīgus darbiņus kopienas labā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 12.05 (EEST) :Tev jāsadraudzejas ar administratoru Feenu, viņš nepotisma garā izvēlas kroņprinčus kurus sūtīt uz [Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|konferencēm]. Un tad jau arī iecels par adminu. [[Special:Contributions/144.36.114.113|144.36.114.113]] 2023. gada 25. maijs, plkst. 12.28 (EEST) == Jautājums no [[User:Regitazeila|Regitazeila]] (2023. gada 3. jūlijs, plkst. 22.04) == Sveiki! Esmu jaunpienācējs un vēl cenšos saprast, kā šeit viss strādā. Šodien pamanīju, ka viens no manis izveidotajiem rakstiem ir izdzēsts (Mārcis Apsītis), kā noskaidrot, kādi tam ir bijuši iemesli? Izveidoju rakstu ar mērķi laika gaitā to papildināt, bet ievietot informāciju, kas uz to brīdi ir pieejama par Latvijas arhitektiem. Ar cieņu, Regita Zeiļa --[[Dalībnieks:Regitazeila|Regitazeila]] ([[Dalībnieka diskusija:Regitazeila|diskusija]]) 2023. gada 3. jūlijs, plkst. 22.04 (EEST) :No raksta nebija redzama nekāda cilvēka [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|enciklopēdiska nozīmība]], nekādi sasniegumi vai apbalvojumi. Gluži par katru arhitektu te tomēr nav rakstāms. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 08.44 (EEST) :@[[Dalībnieks:Regitazeila|Regitazeila]] šeit problēma ir tas, ko raksta kolēģis. Ja mums nav noteikti kādi savi kritēriji, tad vadāmies pēc šī vadlīnijām [[:en:Wikipedia:Notability_(people)#Creative_professionals]], kur prasības izskatās samērā augstas. Jautājums, vai Vikipēdijā latviešu valodā ir iekļaujams jebkuras sabiedriskas ēkas (šajā gadījumā Dzemdību nams) arhitekts, gan ir apspriežams @[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]]. Šobrīd iesaku turpināt ar nozīmīgākajiem arhitektiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 09.29 (EEST) ::Mārcis Apsītis ir arhitekts arī dzīvojamajam rajonam Ziepniekkals 2 un daudziem citiem projektiem. Iepriekš bija norāde nerakstīt visus projektus, tāpēc minu tikai nozīmīgākos, tomēr tagad esmu diezgan apmulsusi, kas tad ir "vidusceļš" un, kad tad arhitekts skaitās "pietiekami" svarīgs, jo minētie projekti (Ziepniekkalns 2, tajā skaitā garākā ēka Baltijā) un Dzemdību nams ir nozīmīgi. Ja tas no raksta nenolasījās, tad tāda veida komentāru arī sagaidīju, nevis vienkārši izdzēšanu. [[Dalībnieks:Regitazeila|Regitazeila]] ([[Dalībnieka diskusija:Regitazeila|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 10.39 (EEST) :::{{ping|Regitazeila}} šādā strīdīgā situācijā iesākumam prasītos vairāk atsauču, nevis tikai grāmata, pēc kuras vēl jāiet pakaļ uz bibliotēku. Periodika.lv var [http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:539966|article:DIVL152|query:M%C4%81rcis%20Aps%C4%ABtis%20 daudz ko] sameklēt. Un jā, ļoti derētu nevis tikai izdarīto darbu uzskaitījums, bet arī kāds apbalvojums vai atzinība attiecīgajā sfērā. Pārnesu Jūsu rakstu uz [[Dalībnieks:Regitazeila/Smilšu kaste|smilšu kasti]], varbūt vēl izdosies izvilkt to nozīmību. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 11.24 (EEST) == CEE Newsletter - Volume 3 • Issue 2 • April-June 2023 == Hello everyone, you are receiving this message, as you subscribe in the past to receive copy of the Newsletter. Therefore, please be informed that [[:m:CEE/Newsletter/About|CEE Newsletter]] is published to a second issue for this year, covering previous month from April to June. You can read whole issue '''[[:m:CEE/Newsletter/April-June 2023|here]]''' with a stories from all over the CEE Region. The CEE Newsletter is open for new members in the editorial team, so please show your interest by writing an email to [[:m:User:BKlen-CEEhub|Barbara Klen]] or [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni Ristovski]] where you will express your interest and you will share with us if you are good in programming templates, in proofreading, translations, or in writing or finding interesting articles from CEE. --Toni Ristovski on behalf of the CEE Hub --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=25223373 --> == Need your input on a policy impacting gadgets and UserJS == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear interface administrator, This is Samuel from the Security team and I hope my message finds you well. There is an [[m:Talk:Third-party resources policy|ongoing discussion]] on a proposed policy governing the use of external resources in gadgets and UserJS. The proposed [[m:Special:MyLanguage/Third-party resources policy|Third-party resources policy]] aims at making the UserJS and Gadgets landscape a bit safer by encouraging best practices around external resources. After an initial non-public conversation with a small number of interface admins and staff, we've launched a much larger, public consultation to get a wider pool of feedback for improving the policy proposal. Based on the ideas received so far, the proposed policy now includes some of the risks related to user scripts and gadgets loading third-party resources, best practices for gadgets and UserJS developers, and exemptions requirements such as code transparency and inspectability. As an interface administrator, your feedback and suggestions are warmly welcome until July 17, 2023 on the [[m:Talk:Third-party resources policy|policy talk page]]. Have a great day!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:User:Samuel (WMF)|Samuel (WMF)]], on behalf of the Foundation's Security team</bdi> 2023. gada 10. jūlijs, plkst. 15.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/IAdmins_MassMessage_list_2&oldid=25272792 --> == Jautājums no [[User:Vecaisopis|Vecaisopis]] (2023. gada 11. jūlijs, plkst. 06.26) == Ok varu bet esmu iesācējs --[[Dalībnieks:Vecaisopis|Vecaisopis]] ([[Dalībnieka diskusija:Vecaisopis|diskusija]]) 2023. gada 11. jūlijs, plkst. 06.26 (EEST) :@[[Dalībnieks:Vecaisopis|Vecaisopis]] nezinu, uz ko šī ir atbilde, bet jebkurā gadījumā laipni lūgts Vikipēdijā un droši turpiniet labot kļūdas vai apgūt rakstu veidošanas prasmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 11. jūlijs, plkst. 09.23 (EEST) ::paldies [[Dalībnieks:Vecaisopis|Vecaisopis]] ([[Dalībnieka diskusija:Vecaisopis|diskusija]]) 2023. gada 11. jūlijs, plkst. 09.32 (EEST) == Lapas noformējums == Labdien, vai Jūs varētu paskatīties rakstu Divdīgļlapji - kā var salabot ievietoto shēmu, lai tā nepārsniedz lapas robežas. Paldies! [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2023. gada 3. augusts, plkst. 20.01 (EEST) :Labdien, @[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] - neizskatās pārāk vienkārši izdarāms. Ko var pārbaudīt - vai angļu viki, no kurienes tas ir nācis, tas jau nav salabots un tad nokopēt. Pats gan šobrīd šeit pieslēdzos epizodiski. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 14.19 (EEST) == Jautājums no [[User:MagisterJedi|MagisterJedi]] (2023. gada 20. septembris, plkst. 18.56) == Sveiki! Kā es varu izveidot jaunu amatu kādai amatpersonai? --[[Dalībnieks:MagisterJedi|MagisterJedi]] ([[Dalībnieka diskusija:MagisterJedi|diskusija]]) 2023. gada 20. septembris, plkst. 18.56 (EEST) :@[[Dalībnieks:MagisterJedi|MagisterJedi]] Sveiks, tur tajā infokastes veidnē ir parametri amats, amats2, amats3 un tā tālāk. Tāpat ir ar term_sākums, term_sākums2, .. un citiem parametriem. Drusku vieglāk to saprast, ja labo pirmkoda režīmā, nevis vizuālajā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 21. septembris, plkst. 12.26 (EEST) == Jautājums no [[User:MagisterJedi|MagisterJedi]] (2023. gada 23. septembris, plkst. 21.54) == Sveiki! Kā savā Vikipēdijas profijā pievienot kaut ko par sevi, kā citos profilos? Piem., "šis dalībnieks ir vīrietis", "viņa dzimtā valoda ir latviešu valoda" utt.? --[[Dalībnieks:MagisterJedi|Luke]] ([[Dalībnieka diskusija:MagisterJedi|diskusija]]) 2023. gada 23. septembris, plkst. 21.54 (EEST) :Iemet aci attiecígás lapas pirmkodá un nokopé :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. septembris, plkst. 22.28 (EEST) == Invite to Join Wikipedia Asian Month 2023 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> ''You are receiving this message because you participated in the [[:m:Wikipedia Asian Month 2022|Wikipedia Asian Month 2022]] as an organizer or editor.'' [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|thumb|Join the Wikipedia Asian Month 2023 ]] <big>Dear all,</big> <big>The '''[[:m:Wikipedia Asian Month Home|Wikipedia Asian Month 2023]]'''[1] is coming !</big> <big>The campaign start within a flexible 30 days from November to December. Following with the changes of the rules made by last year, the wish to have more people get to know Asia and Asian related topic is the same! </big>'''<big>Click [[:m:Wikipedia Asian Month 2023/Join an Event|"Here"]] to Organize/Join a WAM Event.</big>''' '''1. Propose "Focus Theme" related to Asia !''' If you are based somewhere in Asia, or have specific passion on an Asian topic, please propose your "Focus Theme" by October 25th. The WAM international team will select 5 themes. Please propose your focus theme through [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfPLz8kvSP_0LlI4vGRHAP2ydJPnLY__1hb9-p8AsRcS2R2NQ/viewform?usp=sf_link this link][2]. '''2. Enhancing existing articles can also count as part of campaign contribution.''' Any edits, including creating new articles or adding new content to existing articles, over 3000 bytes in total would be able to get a reward. Last year, due to this change of rules, the Programs & Events Dashboard was suggested. However, according to community survey of 2022, Fountain Tool is still the best platform for tracking edit and points. You don’t need to create any Dashboard. For the tracking of editing existing article, the international team is currently designing a form. Will soon publish to the main page of WAM 2023. '''3. More flexible campaign time''' The contribution duration would remain 30days, but we extended the overall campaign timeline to 2 months. All organizers can decide when to start their WAM as long as the whole duration is within November 1st to December 31th. It means that you can participate in WAM based on the needs of your local community. '''Timetable''' * October 1st, 2023 : Publish International Campaign Page of the Year * October 5th to 25th, 2023 : Call for focus themes of WAM 2023. * Before 29 October, 2023: Complete '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2023/Join an Event|Registration]]''' [3] of Each language Wikipedia. * November 1st, UTC 00:00 to December 31th, UTC 00:00, 2023: Running the Campaign. (Find your local campaign for the actual event date.) * January 1st to March 15th, 2024: Auditing of each language Wikipedia. * March 30th, 2024: Deadline of reporting statistics and eligible editors to the International Team * April 1st to May 15th, 2024: The international team distributes Barnstars and Certificates to eligible editors of each event. For your information, the main page of Wikipedia Asian Month is currently undertaking a reconstruction for archiving purpose. For the 2023 event please bookmarked this page. We hope you will enjoy Wikipedia Asian Month! If you have any inquiry, feel free to contact us by info@asianmonth.wiki [4]. <big> We look forward to your participation. Cheers!!! WAM 2023 International Team</big> [1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2023 [2] https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfPLz8kvSP_0LlI4vGRHAP2ydJPnLY__1hb9-p8AsRcS2R2NQ/viewform?usp=sf_link [3] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2023/Join_an_Event [4] info@asianmonth.wiki </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Joycewikiwiki/Wikipedia_Asian_Month_2023_Message_receiver_main&oldid=25753309 --> : Vai spēlēsim šito atkal? Kā saprotu, varam mierīgi atkārtot visu no pagājušā gada, atšķirībā no CEE Springa, te gandrīz nekas nav pēc tam jāskaitļo pašiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 27. oktobris, plkst. 22.38 (EEST) :@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Darām. Es varu sakārtot to reģistrācijas rīku. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 28. oktobris, plkst. 00.32 (EEST) ::Datumi? Atkal no 15. novembra līdz 14. decembrim? [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. oktobris, plkst. 09.06 (EET) :::Nav vērts sākt jau tagad? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 29. oktobris, plkst. 22.51 (EET) ::::Ja varam. Pēdējais brīdis pieteikties bija [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_Home vakar]! [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 30. oktobris, plkst. 05.48 (EET) :::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] pieteicu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 30. oktobris, plkst. 09.42 (EET) ::::::Fountain tu uztaisīsi, jeb vai man paķimerēties? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 06.13 (EET) :::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Gatavs: https://fountain.toolforge.org/editathons/asian-month-2023-lv [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 09.51 (EET) == Jautājums no [[User:Tetraeder808|Tetraeder808]] (2023. gada 27. oktobris, plkst. 21.02) == Labdien! Kā pareizi izveidot hipersaiti uz esošu lapu? Piemēram, ir zināms ka konkrētā lapa ir, bet uz viņu nav saites un atslēgvārds paliek "sarkanais " nevis "zilais". Es izdarīju pēc parauga kā pārējiem, bet nekas nemainās. --[[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 27. oktobris, plkst. 21.02 (EEST) :Tāpēc, ka nebija uzrakstīts pareizi raksta nosaukums. Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 27. oktobris, plkst. 22.12 (EEST) == Jautājums no [[User:Tetraeder808|Tetraeder808]] (2023. gada 31. oktobris, plkst. 15.47) == Labdien! Esmu šeit jauns, palasīju špikerus, bet neatradu atbildi kāpēc atsauces gadījumā, es nevaru norādīt saiti uz web.archive.org, nav iespējams nekā pievienot archiveurl, archive date, ka it kā ir aizliegts !? Un kāpēc pārslēdzoties starp enciklopēdijām ( no Vācu uz Latvijas) izvēlnē nav latviešu saites, lietuviešu valoda protams ir ( atkal kāds jauc Latviju un Lietuvu)? [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 15.47 (EET) :Arhīviem nevajadzētu būt aizliegtiem, pilna Vikipēdija ar saitēm uz Wayback Machine. Principā tam domāta speciāla Webarchive veidne, kā [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krimuldas_mui%C5%BEa&action=edit&section=3 šeit]. Par valodu saitēm — tas, kādas saites rādās pirmās, ir atkarīgs no daudz kā, sīkāk var palasīt [[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Jautājums_par_valodām|šeit]] beigās. Bet vācu vikipēdijai ir vēl vecais noklusētais paskats, valodu saites ir kreisajā pusē apakšā, ja vajadzīgās nav, jāspiež pašā apakšā "weitere". Protams, ja attiecīgā raksta latviešu valodā vēl nav, saites nebūs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 16.22 (EET) ::Jā, bet ja apskatīt citas atsauces, tur archiveurl ir. Vācu wikipēdijā var vajadzīgo pievienot, bet latviešu sadaļā nav iespējams, tieši pie manis. ::Par valodu saitēm - tas ir vienkārši galvenā lapa, nevis kāds raksts. Nospiežot "weitere" arī nekas nav. It kā kļūda kodos... Ja nospiest kādu citu valodu, english piemēram, tad latviešu tur ir. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 16.48 (EET) :::Ā, runa ir par vācu sākumlapu — tas jājautā pašiem vāciešiem, man nerādās nedz latviešu, nedz lietuviešu saite. Pie "Alle Sprachen", protams, ir. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 17.05 (EET) ::Par atsaucēm un arhīvēšanu. Tur kur norādījāt piemēru es saprotu, bet atsauces gadījumā, mana gadījumā, es viņu neredzu wikikodā, tikai vizuāli, un ievietot rur kodu loģiski nevaru(( [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 1. novembris, plkst. 18.47 (EET) :::Īsti nesapratu problēmu, vikikodā kā reize visam jābūt redzamam, ar Vizuālo redaktoru gan mēdz būt visādi brīnumi. Nevar būt, ka koda rediģēšanas režīmā neļauj ielikt atsauci tāpat, kā bija paraugā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 2. novembris, plkst. 07.58 (EET) ::::Bet man tieši tāds brīnums. Ja izmantot atsauces pogu ka "tīmekļa logu" nav iespējams izvēlēt archive url ( bet redzu citas atsauces kur archive url ir) , ja izmantot atsauci kā "publikācija " var ierakstīt archive url , vinš redzams pirmskodā, bet vienalga nav redzams vizuāla redaktorā. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 3. novembris, plkst. 18.11 (EET) == CEE Newsletter Volume 3 • Issue 4 • July-August 2023 == Hi everyone, Please find '''latest [[:m:CEE/Newsletter/August-November 2023|issue]] of the CEE Newsletter''', where you can find a variety of the articles from various communities across the CEE region, and as well a lot of articles connected with the CEE Meeting 2023. Enjoy reading and contact us on '''newsletter@wmceehub.org''' if you have any ideas for proposals :) --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2023. gada 6. novembris, plkst. 11.36 (EET) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=25656704 --> == Jautājums no [[User:Hokeja123456|Hokeja123456]] (2023. gada 24. novembris, plkst. 15.43) == Sveiki es nolēmu reģistrēties lai labotu kļūdas lapās un lasītu Wikipedia --[[Dalībnieks:Hokeja123456|Hokeja123456]] ([[Dalībnieka diskusija:Hokeja123456|diskusija]]) 2023. gada 24. novembris, plkst. 15.43 (EET) :Esi sveicināts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 26. novembris, plkst. 23.04 (EET) == Modulis:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing I have long since added the flags and competitions in the module sandbox. It will make it easier for someone if the module could be opened and then the changes can be made afterwards. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 15.49 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you replace the Country alias module with the current one, mainly because this is an old version that you use. Can you also create a new sandbox module with the same content as in the English one with correct competition names and so on. I have added a data module can you also add a sandbox for that?. Many countries is listed with the wrong names. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 5. decembris, plkst. 15.34 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you create a new country alias module with the same content as the English one with correct wording and phrasing for competitions the version you use is the old one but that has changed very much throughout the time. See if you can copy over the English one to your site. I have added the data module and the flags are in there. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.16 (EET) == Atzīmēt šo kā pārbaudītu == Sveiks, pēc kādiem principiem tu šo, [[2024. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanas]], atzīmēji kā pārbaudītu. Tur pagātnē uzrakstīts par nākotni. Un vēl atsevišķas lietas jāuzlabo. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 10.38 (EET) :Neprasīta piezīme: man domāt, pēc principa - nav vandālisms, un jau labi :) Bet 13. janvāris būs ātrāk, kā kaut viens lasītājs tur ieskatīsies, man arī būtu slinkums divreiz labot. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 10.55 (EET) :Starp citu, kā man Vikipēdijā pietrūkst - tas ir nākamo darbību kalendārs, kur sev ielikt ķeksīti - tai dienā paskatīties to rakstu. Izlīdzos ar visādu mandeļu anālo operēšanu, bet pie kvalitatīva Vikipēdijas verķa viss būtu krietni efektīvāk. -- . [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 10.59 (EET) ::O jā, šāds verķis būtu lielisks!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 11.52 (EET) :::Kādreiz Edgars kaut ko tādu taisīja, neesmu ilgi lietojis, nezinu, vai vēl darbojas. [https://edgars.toolforge.org/reminders/new.html saite te] -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 13.37 (EET) :Varbūt nebiju līdz galam precīzs, bet pa lielam raksts ir kārtībā. Arī ja uzlabošanas veidnes ir saliktas, tad atzīmēju kā pārbaudītu. @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 14.25 (EET) == Jautājums no [[User:Snowdens|Snowdens]] (2024. gada 7. janvāris, plkst. 17.39) == Nopietni! Papuass! :) --[[Dalībnieks:Snowdens|Snowdens]] ([[Dalībnieka diskusija:Snowdens|diskusija]]) 2024. gada 7. janvāris, plkst. 17.39 (EET) == Jautājums no [[User:DigitaI1|DigitaI1]] (2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.15) == Sveiks mentor! Kā sākt labot rakstus par raķetēm? --[[Dalībnieks:DigitaI1|DigitaI1]] ([[Dalībnieka diskusija:DigitaI1|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.15 (EET) :{{ping|DigitaI1}} vispirms paskaidrojiet, kā tas nākas, ka minūti pēc anonīmā "labvēļa" 87.246.151.113 [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Laurijs&curid=11476&diff=3986327&oldid=3967827 komentāra] dalībnieka Laurija diskusijā, tiek izveidots konts ar Laurija bijušajam lietotājvārdam maksimāli līdzīgu nosaukumu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.28 (EET) ::Vikipēdiju drīkst labot katrs, man jums nekas nav jāpaskaidro, esmu bibliotēkā. [[Dalībnieks:DigitaI1|DigitaI1]] ([[Dalībnieka diskusija:DigitaI1|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.35 (EET) :::Ja viņam jau ir cits vārds, kāpēc es nevaru sev tad ņemt? [[Dalībnieks:DigitaI1|DigitaI1]] ([[Dalībnieka diskusija:DigitaI1|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.35 (EET) ::::[[Dalībnieks:DigitaI1|DigitaI1]], "...esmu bibliotēkā" ir lielisks arguments :D Gribi līdzināties man? --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 17.32 (EET) == Jautājums no [[User:DigitaI1|DigitaI1]] (2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.36) == Sveiks mentor! Kā nomainīt vārdu? --[[Dalībnieks:DigitaI1|DigitaI1]] ([[Dalībnieka diskusija:DigitaI1|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.36 (EET) :Jāpiesaka šeit: [[:m:Steward requests/Username changes]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 17.31 (EET) ::Skaidrs, paldies, kad scavengers pateiks, kuru vārdu drīkst, es pieprasīšu. [[Dalībnieks:DigitaI1|DigitaI1]] ([[Dalībnieka diskusija:DigitaI1|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 19.21 (EET) :::Tikai nestāstiet, ka neesat rūpīgi izstudējis [[Vikipēdija:Dalībnieku_uzvedības_noteikumi#Dalībnieka_vārda_izveidošanas_noteikumi|šo]], lai atrastu spraudziņu patroļļošanai :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 08.44 (EET) == 2023 WAM Message to Organizers == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Dear Wikipedia Asian Month Campaign organizers, The [[m:Wikipedia_Asian_Month_2023|2023 Wikipedia Asian Month (WAM)]] Campaign has ended. On behalf of the WAM International Team, we express our gratitude for your effort and participation. We are writing to remind you to begin the jury process. Some WAM Campaigns ended earlier, and have already finished auditing and reviewing contributions. Please suggest all campaigns to complete the following before '''January 31th, 2024''': 1. Finalize their list 2. Report the username of your [[m:Wikipedia_Asian_Month_2023/Ambassadors|Wikipedia Asian Ambassador]], the participant who has the most edit in your campaign 3. Update a list of all eligible editors on the [[m:Wikipedia_Asian_Month_2023/Ambassadors|2023 WAM Ambassadors page]], list of eligible editors column We look forward to your updates. Thanks so much! WAM International Team <br> </div> [[User:Theredunicorn|Theredunicorn]] ([[User talk:Theredunicorn|talk]]) </div> <!-- Message sent by User:Theredunicorn@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Theredunicorn/WAM2023_Post_Campaign_Mass_Message_receiver&oldid=26020278 --> == Invitation to Organize Feminism and Folklore 2024 Writing Competition == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;> [[File:Feminism and Folklore 2024 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <center>''{{int:please-translate}}''</center> Dear {{PAGENAME}}, Hope you are doing well, Wishing you a Happy New Year!. We extend a heartfelt invitation to you to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2024|Feminism and Folklore 2024]]''' writing competition, which is scheduled to take place from February 1, 2024, to March 31, 2024. This year's edition of Feminism and Folklore will concentrate on feminism, women's issues, and gender-focused topics, aligning with a Wiki Loves Folklore gender gap focus and featuring a folk culture theme on Wikipedia. This year we have created two new Tools for the Feminism and Folklore project. The tool is called '''Campwiz'''. This tool is created by the international Tech team of Wiki Loves Folkore especially crafted for Feminism and Folklore project. The tool works as same as fountain or dashboard but has extra abilities required for jury and submission of articles. To create a new campaign on Campwiz, organizers to follow these steps: # Go to the tool link: <nowiki>https://tools.wikilovesfolklore.org/</nowiki> # Select your wiki on which you want to organize the campaign (enter the name or short code, such as "{{CONTENTLANG}}" for {{#language:{{PAGELANGUAGE}}}} {{SITENAME}}). # Give your campaign a name example "Feminism and Folklore 2024 on {{#language:{{PAGELANGUAGE}}}} {{SITENAME}})". # Select the start and end dates (note: keep your start date as Feb 1 and end date as March 31). # Provide a description for your campaign (you can briefly describe the campaign in this section). # Make sure to keep the checkboxes ticked for "Allow users to submit articles that were not created but expanded." if you want to use the campaign for expanded articles also. # Keep minimum added bytes as 4000 and minimum added words as 400 and click next. # In the jury section, keep the checkboxes ticked for "Allow jury members to participate in the campaign" and "Prevent jury members from seeing each other's votes." As per your preference. # Under the jury search box, type the username of your jury and click on the "+" button to add; you can add multiple jury members. # Click next to review and then click on save. With this we have also created a '''Missing article tool'''. This tool identifies articles in the English Wikipedia that are absent from your native language Wikipedia. You can customize your selection criteria, and our tool will provide you with a table displaying the missing articles along with suggested titles. You also have the option to download the list in both CSV and wikitable formats. Both tools, the Missing Article Tool and the Campwiz Tool, are now available for public use during the Feminism and Folklore campaign. You can find more information about these tools here: <nowiki>https://tools.wikilovesfolklore.org/</nowiki> There are also some changes in the rules and criteria's. Please go through the rules below. # '''Minimum Length:''' The expanded or new article should have a minimum of '''''4000 bytes or 400 words''''', ensuring sufficient depth and coverage of the chosen topic. The local organizers are free to choose the minimum length criteria as per needs of their local Wikipedia and must be clearly mention on local project page. # '''Language Quality:''' Articles should not be poorly machine-translated, ensuring that language quality and readability are maintained at a high standard. # '''Timeline of Creation or Expansion:''' The article should be created or expanded between 1 February and 31 March, aligning with the specified contest timeline. # '''Theme Relevance''': Articles should directly address the theme of feminism and folklore, exploring connections between gender, cultural traditions, and intangible heritage. # '''No Orphaned Articles:''' Articles must not be orphaned, meaning they should be linked from at least one other article to ensure visibility within the Wikipedia ecosystem. # '''No Copyright violations:''' There should be no copyright violations, and articles should adhere to local Wikipedia policies on notability, ensuring that the content meets the standards for notability. # '''Adequate references and Citations:''' Each article should include proper references and citations following local Wikipedia policies, ensuring the reliability and credibility of the information presented. Learn more about the contest details and prizes on our project page [[:m:Feminism and Folklore 2024|here]]. Should you require any assistance, please feel free to contact us on our meta talk page or via email. We eagerly anticipate your enthusiastic coordination and participation in Feminism and Folklore 2024. Thank you and Best wishes, '''Feminism and Folklore 2024 International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. janvāris, plkst. 08.51 (EET) </div></div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/fnf&oldid=26088038 --> == CEE Newsletter - January 2024 Issue Now Available! == Good evening, We're excited to announce the release of the '''[[:m:CEE/Newsletter/January 2024|January 2024 issue of the CEE Newsletter]]'''! This edition is filled with captivating stories, community highlights, and collaborative achievements from across Central and Eastern Europe region in the Wikimedia movement. '''In This Issue:''' * '''CEE Hub and WMF Updates:''' Explore the latest from the Wikimedia Foundation with the Talking 2024 series and insights into the impacts on children participating in Wikimedia projects. Additionally, discover CEE Hub's plans for 2024 as outlined in the recently approved grant proposal named Stronger CEE Hub * '''Highlights from CEE Communities:''' From the Georgian Wikipedia's 20th birthday celebration to the Wiki Loves EuroPride event in Albania, delve into the vibrant activities of our diverse communities. Journey through time with the celebration of Czech Wikipedia's founder and the resilience of Ukrainian Wikipedia editors. Explore the outcomes of Wiki Loves Earth 2023 and Wikimedia Czech Republic's presence at the Archives, Libraries, Museums in the Digital World 2023 conference. * '''Community Initiatives and Beyond:''' Read about the unique efforts of the CEE Youth Group and the unification of GLAM Macedonia and Shared Knowledge into Wikimedia MKD. * '''Looking Ahead:''' Anticipate the 2024 Wikimedia Hackathon in Tallinn, Estonia, and gain insights from Marija Mihajlova's report on the Wikimedia CEE Meeting 2023. You can read the full newsletter [[:m:CEE/Newsletter/January 2024|here]]. We hope you enjoy the inspiring stories and achievements showcased by our vibrant CEE communities. Happy reading and here's to another year of Wikimedia excellence in the CEE region! Best regards, [[user:Janbery|Jan Beránek]] <br /> Editor-in-chief <br /> Wikimedia CEE Newsletter 2024. gada 29. janvāris, plkst. 17.55 (EET) <!-- Message sent by User:Janbery@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=26021253 --> == Jautājums no [[User:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] (2024. gada 2. februāris, plkst. 14.00) == Kur var izveidot raskstu? --[[Dalībnieks:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] ([[Dalībnieka diskusija:Elīna Džejda Aigro|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 14.00 (EET) :@[[Dalībnieks:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] Sākumlapā ir sadaļa "Izveido rakstu". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 15.03 (EET) == Jautājums no [[User:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] (2024. gada 9. februāris, plkst. 13.10) == Sveiki! Kā var izdzēst akountu? --[[Dalībnieks:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] ([[Dalībnieka diskusija:Elīna Džejda Aigro|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 13.10 (EET) :Kontu nevar izdzēst nekādi. Var tikai pārdēvēt, bet arī tas nav pavisam vienkārši. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 15.11 (EET) :@[[Dalībnieks:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] Var vienkārši pārtraukt to lietot, Google neindeksē lietotāju lapas. Ja tiešām vajag, tad var [[:m:Steward requests/Username changes|pieprasīt pārsaukšanu]], bet tāpat paliks vietas, kur būs vecais lietotājvārds. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 15.39 (EET) == Modulis:Country alias == Hello! Can you add the same flags that I have added in the module sandbox?. I have also corrected some errors regarding country names too. I think you should update the module to its current interface you use an old version which is not in common use anymore. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 13. februāris, plkst. 16.43 (EET) == Jautājums no [[User:R.karlsone|R.karlsone]] (2024. gada 15. februāris, plkst. 10.24) == Sveicināti! Es ceru, ka esmu pareizi visu izdarījusi - tas ir standarts, ka papildinātā informācija jau ir publiski pieejama? Man likās, ka no sākuma tas iziet cauri redaktora akceptam. --[[Dalībnieks:R.karlsone|razzles]] ([[Dalībnieka diskusija:R.karlsone|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 10.24 (EET) :Sveicināti, @[[Dalībnieks:R.karlsone|R.karlsone]], jā visi labojumi ir redzami uzreiz. Atsevišķās Vikipēdijās (citās valodās) var būt process, ka publi9ski parādās tikai pēc pieredzējušo dalībnieku apskata, bet mēs esam pārāk mazi šādai birokrātijai. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 10.32 (EET) :Jā, tas ir standarts. Bet pats stils, diemžēl, nav pieņemams enciklopēdijā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 10.34 (EET) ::Nesapratu - jūs par laboto tekstu? Pārāk literārā tekstā? [[Dalībnieks:R.karlsone|razzles]] ([[Dalībnieka diskusija:R.karlsone|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 10.52 (EET) :::Viss papildinājums bija taisīts reklāmas stilā, cik gan banka labiņa, bet šeit jāraksta neitrāli. Es nupat pārtaisīju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 10.56 (EET) ::::Paldies - es varētu piekrist par vairumu korekciju, bet, manuprāt, rindkopa par regulatora iepriekšējām pārbaudēm un tā rezultātu bija faktoloģiska, objektīva realitāte, kas ņemta no konkrēta 2017.gada delfu raksta. Un formulējums par atspēkošanu bija ņemts no raksta. [[Dalībnieks:R.karlsone|razzles]] ([[Dalībnieka diskusija:R.karlsone|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 11.17 (EET) ::::Bet protams - paļaujos uz Jūsu ekspertīzi. Paldies. [[Dalībnieks:R.karlsone|razzles]] ([[Dalībnieka diskusija:R.karlsone|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 11.19 (EET) :::::Delfiem, atšķirībā no mums, nav pienākuma būt neitrāliem :) Par kreditoru pārbaudēm - tas vienkārši nebija par konkrēto gadījumu, bet vispārīga spriešana par šādiem procesiem kā tādiem, tādēļ noīsināju, jo raksts ir par citu tēmu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 11.29 (EET) ::::::Ok - paldies! [[Dalībnieks:R.karlsone|razzles]] ([[Dalībnieka diskusija:R.karlsone|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 11.32 (EET) == Jautājums no [[User:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] (2024. gada 29. marts, plkst. 11.36) == Vai kāds, var redzēt manu smiļšu kasti? Gan reģistrējies, gan neriģestrējies cilvēks! --[[Dalībnieks:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] ([[Dalībnieka diskusija:Elīna Džejda Aigro|diskusija]]) 2024. gada 29. marts, plkst. 11.36 (EET) :@[[Dalībnieks:Elīna Džejda Aigro|Elīna Džejda Aigro]] jā, visas smilšu kastes ir publiskas, tās var atvērt, zinot lapas nosaukumu, vai pamanot tās pēdējo izmaiņu sarakstā. Tulkošanas rīkā gan līdz publicēšanai citiem nav redzams. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 29. marts, plkst. 15.53 (EET) == Kuram rakstīt par pamanītām dīvainībām? == Sveiks! Kurš būtu pareizais adresāts tehniskākiem „vaimanu-vai” rakstiem? Sākumā likās, ka tā varētu būt «Dalībnieka diskusija:Edgars2007», bet, šķiet, ka tur pamatā darbojas tikai robotiņi. Vai jāpaliek pie [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls Kopienas portāla]? Tehniskāku „vaimanu-vai” rakstu piemēri: * [https://lv.wikipedia.org/wiki/T%C4%93ma:Y1lbcmats0gm992o Ekrāna izšķirtspēja reģistrētiem lietotājiem]; * [https://lv.wikipedia.org/wiki/T%C4%93ma:Y1le7d9gjrn0f1x7 Infokastes vietām, kurām ir ierakstītas koordinātas]. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 29. marts, plkst. 11.40 (EET) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Reminder to vote now to select members of the first U4C</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote reminder|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote reminder}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Dear Wikimedian, You are receiving this message because you previously participated in the UCoC process. This is a reminder that the voting period for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) ends on May 9, 2024. Read the information on the [[m:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|voting page on Meta-wiki]] to learn more about voting and voter eligibility. The Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members were invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]]. Please share this message with members of your community so they can participate as well. On behalf of the UCoC project team,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 3. maijs, plkst. 02.11 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2024/Previous_voters_list_2&oldid=26721207 --> == CEE Newsletter - July 2024 Issue Now Available! == Good morning, We're excited to announce the release of the '''[[:m:CEE/Newsletter/July 2024|July 2024 issue of the CEE Newsletter!]]''' Once again we have captivating stories, community highlights, and collaborative achievements from across the Central and Eastern Europe region in the Wikimedia movement. '''In This Issue:''' * '''International Updates:''' Stay informed with the "Wikimedia International Update Corner", covering key developments, events and initiatives in the international Wikimedia space for 2024. * '''CEE in the News:''' Discover notable mentions of CEE region activities in "This month in Education" and "This month in GLAM" newsletters. * '''Reader's Digest:''' Catch up on the latest insights and stories from around the globe with the "Reader’s Digest". * '''Open calls and consultations:''' Voice your opinion! These topics are open to discussion. Also, please take a look at the open calls and apply! * '''Updates from Communities:''' Learn about the successful second quarter of Wikimedia MKD and the first half of 2024 of Wikimedia Ukraine, read more about the Third Ionian Wikithon 2024, review activities in the past months of the Wikimedia Serbia, read the report from the event in the Buffer Zone on Cyprus, discover the new area of focus for Wikimedia Poland, and many more community updates. We hope you enjoy this issue and find inspiration in the diverse stories and impactful work being done by our CEE communities. Thank you for being a part of our journey toward promoting free knowledge and collaboration. You can read the full newsletter [[:m:CEE/Newsletter/July 2024|here]]. We hope you enjoy the inspiring stories and achievements showcased by our vibrant CEE communities. Happy reading! Toni Ristovski on behalf of the CEE Newsletter team --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 30. jūlijs, plkst. 11.30 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=26862317 --> == Jautājums no [[User:Vilciens335|Vilciens335]] par [[Dzelzceļa līnija Rīga - Krustpils]] (2024. gada 12. augusts, plkst. 15.00) == Kā lapā ielikt attēlu? --[[Dalībnieks:Vilciens335|Vilciens335]] ([[Dalībnieka diskusija:Vilciens335|diskusija]]) 2024. gada 12. augusts, plkst. 15.00 (EEST) :@[[Dalībnieks:Vilciens335|Vilciens335]]: Jauniem dalībniekiem iesākumā neļauj ielādēt attēlus Vikipēdijā. Bet attēlus var ielādēt https://commons.wikimedia.org un tad izmantot visu valodu Vikipēdijās. Te gan jāizmanās ar [[Panorāmas brīvība|Panorāmas brīvību]] — ja, piemēram, ēkas arhitekts nav miris pirms 70+ gadiem, tad attēlus dzēsīs. Šajā gadījumā esam vienojušies, ka attēlus drīkst ielādēt Vikipēdijā latviešu valodā (pēc pāris dienām būs tās tiesības). :Rakstā bildi pēc tam var ielikt, izmantojot precīzu ielādētā faila nosaukumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 12. augusts, plkst. 16.29 (EEST) :Jauni dalībnieki attēlus var sākt ielādēt pēc 4 dienām kopš reģistrēšanās, bet tiem jebkurā gadījumā jābūt brīviem attēliem — paša fotografētiem vai vismaz tādiem, kurus autors atļāvis brīvi publiski izplatīt. Der arī ļoti vecas vēsturiskas bildes, norādot izcelsmes avotu. Ja nu ļoti negribas gaidīt, tiesības var piešķirt arī ātrāk. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 12. augusts, plkst. 16.39 (EEST) == Jautājums no [[User:CoolPage|CoolPage]] (2024. gada 15. augusts, plkst. 16.59) == Sveiks Vai vari lūdz apskatīties manus labojumus rakstos par ielām Dobelē. Es gribu saprast vai tas kā es tos veidoju ir labi un kur vēl jāmācās? --[[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 15. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :{{Komentārs}}: Google Maps ir brīvi rediģējamais avots, labāk atsaukties uz <code>kadastrs.lv</code> vai piemēram <code>balticmaps.eu</code>. Arī katrā rakstā jabūt kategorijas, vismaz <code><nowiki>[[Kategorija:Ielas Dobelē]]</nowiki></code>. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2024. gada 15. augusts, plkst. 19.56 (EEST) :@[[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ir diezgan OK. Piekrītu, ka uzmērīt garumu un likt atsauces ir labāk no Latvijas avotiem. Nedaudz bija arī pareizrakstības problēmas. Ja dzīvo Dobelē, tad droši nobildē šīs ielas un pievieno attēlus. To var darīt ar telefonu un bez steigas (lai sanāk labāk). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 16. augusts, plkst. 12.54 (EEST) ::Paldies [[Dalībnieks:CoolPage|CoolPage]] ([[Dalībnieka diskusija:CoolPage|diskusija]]) 2024. gada 16. augusts, plkst. 15.05 (EEST) == Jautājums no [[User:Katakombas|Katakombas]] par [[Ciklops]] (2024. gada 2. oktobris, plkst. 08.14) == Labrīt! Es varētu uzrakstīt par Ciklopu Homēra Odisejā, bet grūti saprast, kā iekārtot to tekstu rakstā (zem sadaļas utt). Vai varat palīdzēt? --[[Dalībnieks:Katakombas|Katakombas]] ([[Dalībnieka diskusija:Katakombas|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 08.14 (EEST) :Labrīt, @[[Dalībnieks:Katakombas|Katakombas]]! Bija jau gandrīz labi, es tikai pieliku apakšvirsrakstu. To citātu var noformēt arī glītāk, bet tam nav būtiskas nozīmes. Svarīgākais ir pamata teksts, bet jāatceras, ka nedrīkst vienkārši kopēt tekstu no citiem avotiem. Lai veicas turpmākos uzlabojumos, pie mitoloģijas mums sen neviens nav darbojies. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 09.48 (EEST) :paldies! [[Dalībnieks:Katakombas|Katakombas]] ([[Dalībnieka diskusija:Katakombas|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 10.14 (EEST) == Jautājums no [[User:Katakombas|Katakombas]] (2024. gada 7. oktobris, plkst. 00.54) == Labdien! Grūtības ielikt rakstu kategorijā un pievienot attēlu. runa ir par rakstu "praktiskā prāta kritika". Gribu, lai tas parādās meklētājā kā pilntiesīgs pilsonis! Nevaru labot nosaukumu, kur, kā saprotu, ir jāpievieno rindiņa. --[[Dalībnieks:Katakombas|Katakombas]] ([[Dalībnieka diskusija:Katakombas|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 00.54 (EEST) :Labrīt! @[[Dalībnieks:Katakombas|Katakombas]] :# Kategorijas: var paskatīties, kādas kategorijas ir citās valodās, daļai varētu būt analogi latviešu valodā. Var domāt pats. Vizuālajā redaktorā kategorijas slēpjas zem triju horizontālo svītru ikonas labajā pusē. Man pašam labāk patīk "HotCat" rīks, ko var pieslēgt [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]]. Kad rīku pieslēdz, lapas apakšā pie kategorijām parādās (+) iespēja, kur var rakstīt kategoriju nosaukumus. :# Attēlu šādam rakstam droši vien var aizņemties no citas valodas Vikipēdijas. Uzspiežot uz attēla, tas atvērsies jaunā lapā, kur varēs tikt pie attēla nosaukuma. Rakstu labojot, tad izvēlas "Ievietot->Attēli un mediji" un iekopē faila nosaukumu meklētājā. Šādi aizņemties varē tikai ar autortiesībām neaizsargātos failus, kas ielādēti [[Wikimedia Commons]]. Tādas lietas, kā mūsdienu filmu plakāti vai dažādi logo, būs jāaugšupielādē pašam un korekti jānoformē apraksts. :[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 10.16 (EEST) ::paldies! [[Dalībnieks:Katakombas|Katakombas]] ([[Dalībnieka diskusija:Katakombas|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 16.27 (EEST) == Join the Wikipedia Asian Month Campaign 2024 == <div lang="en" dir="ltr"> Dear 2022 & 2023 WAM Organizers, Greetings from Wikipedia Asian Month User Group! The [[m:Wikipedia_Asian_Month_2024|Wikipedia Asian Month Campaign 2024]] is just around the corner. We invite you to register your language for the event on the "[[m:Wikipedia_Asian_Month_2024/Join_an_Event|Join an event]]" page and once again become an organizer for your language's Wikipedia. Additionally, this year we have selected [[m:Wikipedia_Asian_Month_User_Group/Ambassadors|ambassadors]] for various regions in Asia. If you encounter any issues and need support, feel free to reach out to the ambassador responsible for your area or contact me for further communication. We look forward to seeing you again this year. Thank you! [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|thumb|100px|right]] [[m:User:Betty2407|Betty2407]] ([[m:User talk:Betty2407|talk]]) 11:00, 20 October 2024 (UTC) on behalf of [[m:Wikipedia_Asian_Month_2024/Team|Wikipedia Asian Month 2024 Team]] <small>You received this message because you was an organizer in the previous campaigns. - [[m:User:Betty2407/WAMMassMessagelist|Unsubscribe]]</small> </div> <!-- Message sent by User:Betty2407@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Betty2407/WAMMassMessagelist&oldid=27632678 --> == WikiCelebrating... you! == <div style="border: 3px solid #C58940; background-color: #FDEEDC; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;border-radius: 1em; box-shadow: 0.1em 0.1em 0.5em rgba(0,0,0,0.75);" class="plainlinks">[[Attēls:WMF_Wikicelebrate_barnstar1.svg|left|180x180px]]{{Center|{{resize|150%|'''''Celebrating... You!'''''}}}}<div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> A star among stars. Thank you for your endless contributions to our movement and beyond.  We [[metawiki:Communications/WikiCelebrate|celebrate]] you today and everyday. </div><div style="color: #15133C; text-align:right; font-size:80%; ">The Official WikiCelebrate Barnstar</div></div>{{clear}} [[Dalībnieks:NSzafran-WMF|NSzafran-WMF]] ([[Dalībnieka diskusija:NSzafran-WMF|diskusija]]) 2024. gada 30. oktobris, plkst. 12.13 (EET) == CEE Newsletter - November 2024 Issue Now Available! == We're excited to announce the release of the '''[[:m:CEE/Newsletter/November 2024|November 2024 issue of the CEE Newsletter!]]''' This edition is particularly special, with 23 updates from affiliates and communities in the CEE region — a record high for this newsletter! We hope you enjoy the inspiring stories and achievements showcased by our vibrant CEE communities. Happy reading! --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 28. novembris, plkst. 17.11 (EET) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=27661867 --> == Jautājums no [[User:Bestthan|Bestthan]] (2024. gada 12. decembris, plkst. 17.24) == vēlos izveidot lapu par savu plaši pazīstamu draugu --[[Dalībnieks:Bestthan|Bestthan]] ([[Dalībnieka diskusija:Bestthan|diskusija]]) 2024. gada 12. decembris, plkst. 17.24 (EET) :Kāds ir šī drauga vārds? :'''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:yellow;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 17.27 (EET) :@[[Dalībnieks:Bestthan|Bestthan]] ja tiešām par draugu pietiekami plaši raksta avīzēs un internetā, tad to var darīt. Jārēķinās gan, ja draugs ir sašmucējies, tad jebkuram Vikipēdijas dalībniekam būs tiesības šo informāciju pievienot. Autors rakstu nevar "privatizēt". Jāņem vērā arī autortiesības - tekstu nevar kopēt no citurienes un fotogrāfijas var izmantot tikai paša bildētas (ar īpašu atļauju var arī citas, bet tas ir sarežģīti). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 12. decembris, plkst. 18.06 (EET) == April 2025 CEE Hub Newsletter Now Available == Good morning, The latest edition of the CEE Hub Newsletter is [[m:CEE/Newsletter/October_2024|now available]], bringing you updates from across the region and beyond. This issue features new initiatives, event highlights, and opportunities for engagement. '''In This Issue:''' * '''Meet Karolina Gruszczyk''' – Introducing the new Community & Communications Specialist at CEE Hub, working to strengthen communication and support communities across the region. * '''International Wikimedia Updates''' – A look at key global events and discussions shaping the movement in 2025. * '''Next CEE Catch-up (April 23, 2025)''' – A Foundation Annual Planning Workshop focused on global trends affecting Wikimedia communities. * '''Wiki Loves Food in Latvia''' – The Latvian Wikipedia community successfully revives engagement with a culinary writing competition. * '''Czechoslovakia 2024 Challenge''' – Over 210 articles and 498 photographs contributed to document history, culture, and everyday life. * '''WikiGap Tirana 2025''' – The 8th edition of this initiative continues efforts to improve the representation of women on Albanian Wikipedia. * '''Wikipedia for 55+ in Ukraine''' – A new program supporting senior citizens in becoming active Wikipedia editors. * '''Cultural Heritage Under Threat''' – A photography exhibition in St. Petersburg showcasing endangered cultural heritage sites. * '''Open Calls & Consultations''' – Opportunities for community members to share their perspectives and participate in movement-wide discussions. Read the full newsletter [[m:CEE/Newsletter/October_2024|here]]. Happy reading! On behalf of the CEE Newsletter team, --[[User:Janbery|janbery]], 2025. gada 2. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Janbery@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=28259219 --> == Vai CEE Spring 2025 noteikumi ir pareizi? == Vai CEE Spring 2025 noteikumi ir pareizi? Apskati šo diskusiju - [[Vikipēdijas diskusija:CEE Spring 2025/Noteikumi]].-- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 07.49 (EEST) : Kāpēc nereaģē uz manām ziņām? Vai tiešām loterijai mums ir jāraksta par Igauniju? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 8. maijs, plkst. 17.05 (EEST) ::Sveiks, @[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]]! Esmu darbos līdz ausīm. Zinu par problēmu un līdz svētdienai sakārtošu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. maijs, plkst. 09.45 (EEST) :::Es jau arī varu sakārtot. Tu tik apstiprini, vai es esmu pareizi sapratis. Ja neesmu sapratis, tad kas konkrēti nav tā, kā es ierakstīju [[Vikipēdijas diskusija:CEE Spring 2025/Noteikumi|diskusijā]]. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 10. maijs, plkst. 07.22 (EEST) == Paldies == paldies ka pielaboji to gadu spēlētāja karjerā Rodrigo ābols[[Special:Contributions/89.221.127.155|89.221.127.155]] 2025. gada 16. maijs, plkst. 12.56 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Wikimedia CEE Newsletter – August 2025 == Dear CEE Community, We’re happy to share with you the '''[https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/August_2025 August edition of the CEE Newsletter]'''! In this issue: * Read how the CEE Hub is supporting the region and preparing for the next meetings * Celebrate 22 years of Romanian Wikipedia and 10 years of the Albanian Language User Group * Discover the winning photos from the Albanian cuisine contest * Learn how CEE Spring 2025 gathered over 10,000 articles * Find out how communities marked World Refugee Day and Francophonie Month * And much more – from Thessaloniki to Kırklareli! Read the full newsletter '''[https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/August_2025 here]'''. Happy reading! On behalf of the CEE Newsletter team, --[[user:janbery|janbery]] ([[user talk:janbery|talk]]) 2025. gada 1. augusts, plkst. 17.06 (EEST) <!-- Message sent by User:Janbery@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=29008937 --> == Jautājums no [[User:Laimapriekule|Laimapriekule]] (2025. gada 31. augusts, plkst. 10.47) == Sveiki! Kā lai es pievienoju lietotāja šablonus (piemēram, infobox) rakstā? --[[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 10.47 (EEST) :Labdien! Vikipēdijas lapu rediģēšana notiek divos režīmos — vizuālajā (kā MS Word) un vikiteksta (visplašākās iespējas). Infokastes var pielikt abos režīmos, bet iespējams, ka vienkāršāk ir saprast vikiteksta režīmā, tu tās parādās aptuveni šādi (no raksta par [[Kioto]]): :<code> :{{Apdzīvotas vietas infokaste : | name = Kioto : | official_name = 京都市 : | settlement_type = ar valdības rīkojumu noteikta pilsēta Japānā : | image_skyline = Kyoto montage.jpg : | image_caption = : | image_flag = Flag of Kyoto City.svg : | image_seal = Emblem of Kyoto, Kyoto.svg : | seal_size = 70px :.... :}} :</code> :Arī vizuālajā režīmā var klikšķināt uz infokastēm un mainīt lauku vērtības. :Praksē visērtāk ir nokopēt infokasti no līdzīgas tēmas raksta un pamainīt atbilstošos laukus. Var kopēt arī no angļu valodas rakstiem (tas gan ne vienmēr strādās). Kopēšana strādās gan vizuālajā, gan vikikoda režīmā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 14.33 (EEST) == Jautājums == Vai var izdzēst vikipēdijas lapu par Annu Janiselu? [[Dalībnieks:Amanda Kraukle|Amanda Kraukle]] ([[Dalībnieka diskusija:Amanda Kraukle|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 16.31 (EEST) :Izdzēsu, bet kāpēc tādi raksti jāveido? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 16.38 (EEST) ::Ja iemeklē Anna Janisela tad vel joprojām var redzēt to rakstu, bet ja uzspiež tad rādās ka ir izdzēsts. Vel ir arī redzema diskusija par to mājaslapu. Vai var pilnībā izdzēst? [[Dalībnieks:Amanda Kraukle|Amanda Kraukle]] ([[Dalībnieka diskusija:Amanda Kraukle|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 16.48 (EEST) :::No ''Google'' meklēšanas rezultātiem nav mūsu ziņā kaut ko izdzēst, mēs kontrolējam tikai latviešu Vikipēdiju. Bet neko traku es tur neredzu, atšķirībā no [[Dalībnieka_diskusija:Egilus#Jautājums_no_Rk8988_(2023._gada_13._novembris,_plkst._18.44)|šī gadījuma]]. Tā vai tā šis rezultāts pēc laika pazudīs, jo lapas vairs nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.29 (EEST) :::Kā jau augstāk aizrādīja, tādēļ vajag vispirms labi padomāt, un tad tikai darīt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.32 (EEST) ::::😢😔 [[Dalībnieks:Amanda Kraukle|Amanda Kraukle]] ([[Dalībnieka diskusija:Amanda Kraukle|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 14.32 (EEST) == Jautājums no [[User:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] (2025. gada 11. septembris, plkst. 08.44) == Labdien. Es vēlējos izveidot rakstu Dāvidam Bundžam, bet tiek norādīts, ka raksts jau ir ticis dzēsts 2 reizes. Es vēlētos uzzināt, vai rakstu drīkst izveidot no jauna, vai alternatīvi uzzināt konkrētāk, kāpēc tas tika dzēsts, jo šobrīd nav līdz galam skaidri sniegtie apraksti. https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=D%C4%81vids_Bund%C5%BEa&action=edit&redlink=1 --[[Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaunais Strēlnieks|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 08.44 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] Droši raksti, paskatījos dzēsto saturu, tur kaut kādi skolnieki māžojās un administratori izdzēsa. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 08.54 (EEST) == Jautājums no [[User:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] (2025. gada 16. septembris, plkst. 20.19) == Labdien. Es vēlējos pievienot rakstā https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%81nis_Imaks augstākas kvalitātes personas bildi. Wikimedia es augšupielādēju bildi https://commons.wikimedia.org/wiki/File:J%C4%81nis_Imaks.jpg, bet es neapdomāti iedevu tai tādu pašu nosaukumu Jānis Imaks.jpg, kāda jau bija bildei lokālajā vikipēdijā https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:J%C4%81nis_Imaks.jpg. Es vēlētos uzzināt, kā labāk rīkoties, lai to labotu, lai rakstā rādītu jauno bildi. --[[Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaunais Strēlnieks|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 20.19 (EEST) :Pārdēvēju to sīko bildi par [[:Attēls:Jānis Imaks 2.jpg]]. Tagad rakstā automātiski ir kvalitatīvā bilde. Vispār jau Vikikrātuves uzraugiem ļoti nepatīk, ka tiek ielādēti nezināmu autoru foto — teorētiski kopš fotogrāfa nāves 70 gadi var nebūt pagājuši, tie nav tik veci attēli. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.15 (EEST) ::Liels paldies! ::Sakarā ar Vikikrātuvi, tā ir ļoti nepatīkama situācija, ja bildes tā var noņemt nost. Ja kādreiz uzraugi kārtīgi izies cauri latviešu bildēm, tad raksti angļu un citās vikipēdijās par latviešiem var palikt bez bildēm. Man ļoti nepatika, kad biju uzzinājis par šo rīcību https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Deletion_requests/Files_uploaded_by_%C5%BDeng ::Vai man tādā gadījumā labāk turpināt augšupielādēt bilžu failus caur Latvijas vikipēdiju? Es nezināju, kur to labāk darīt. "Augšupielādēt failu" sadaļā vienkārši bija aicinājums to darīt Vikikrātuvē, lai bildes būtu pieejamas arī citur. [[Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaunais Strēlnieks|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 22.51 (EEST) :::Brīvus failus - labāk Commons, kā norādīts aicinājumā. Tādus nebrīvus kā jūsējos - labāk šeit un arī tad nav garantijas. Vikipēdijai tiesu darbi par autortiesībām nav vajadzīgi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::Visu, kas šaubīgs, labāk ielādēt lokāli pie mums. Pat saviem foto formāli var būt pārkāptas autortiesības, jo Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s. Vecajām bildēm — vai nu jābūt zināmam autoram un viņa miršanas gadam (vismaz līdz 1955.), vai fotogrāfijai jābūt pavisam vecai, pirms 1905. gada. Labā ziņa — šādi attēli Vikikrātuvē netiek izdzēsti pavisam, tie automātiski tiek atjaunoti, ja autors ir zināms un paiet tie 70 gadi, vai arī laikam vismaz aptuveni 120 gadi kopš foto uzņemšanas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 12.56 (EEST) ::::Protams, nav nekāda prieka arī mūsu failus kārtot. Tāpēc svarīgi tāpat pielikt jebkādu informāciju par avotu un autoru, ideālā gadījumā šajā veidnē: ::::<code> ::::{{Information ::::| description = ::::| source = ::::| date = ::::| author = ::::| permission = ::::| other_versions = ::::}} ::::</code> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 14.06 (EEST) :::::Atvainojiet, ka turpinu ar šo tēmu traucēt. Es centos informāciju par šo sameklēt internetā, bet es nevarēju atrast konkrētu atbildi. :::::Vai drīkst iesniegt ātro dzēšanas lūgumu vikikrātuvē, lai noņemtu tos dažus (sešus) nebrīvos failus, ko pats tur augšupielādēju, un tad pēc tā tos pašus failus kā jaunus augšupielādēt šeit lokāli? Jo, ja es pareizi saprotu, tad vikikrātuve un lokālā vikipēdijas krātuve nav saistīta, un lokālais fails neskaitīsies kā dublikāts, jo vikikrātuves fails vairs nepastāvēs? :::::Tādā veidā es vēlētos mazināt problēmu iespējamību nākotnē ar vikikrātuves uzraugiem par autortiesībām, lai raksti, kuros es personas bildes pievienoju, nepaliktu bez šīm bildēm. [[Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaunais Strēlnieks|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 16.28 (EEST) ::::::Jā, tā būtu OK. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 16.31 (EEST) ::::Sapratu. Liels paldies par informāciju! ::::Vai tās dažas personu bildes, ko jau augšupielādēju vikikrātuvē, lai tur arī paliek? Tās vairs neaugšupielādēt/nekopēt lokāli? [[Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks|Jaunais Strēlnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaunais Strēlnieks|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 15.41 (EEST) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Jautājums no [[User:Miskaste2025|Miskaste2025]] (2025. gada 23. novembris, plkst. 16.45) == Labdien! Kā var izmainīt lapas nosaukumu jeb kā to sauc. Vajag izmainīt nosaukumā vienu garo patskani uz īso. Meklējo ar google pamācības pavīd angliskais termins "move", kas lapu nedzēš, bet pārvietojot. Paldies. --[[Dalībnieks:Miskaste2025|Miskaste2025]] ([[Dalībnieka diskusija:Miskaste2025|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 16.45 (EET) :Baidos, ka tā raksta galvenā problēma bija nevis kļūda nosaukumā, bet reklāmiska stila iestarpinājumi. Novācu. Pārvietošanu izdarīju, to veic ar izvēlni lapas augšā labajā pusē, kur rakstīts "Vairāk" (vismaz attēlošanas stilā "Vector 2010", nezinu, kāds jums). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 21.10 (EET) ::Paldies, sapratu. [[Dalībnieks:Miskaste2025|Miskaste2025]] ([[Dalībnieka diskusija:Miskaste2025|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 21.32 (EET) == Jautājums no [[User:Zalenieku vesture|Zalenieku vesture]] (2025. gada 15. decembris, plkst. 15.29) == ''Pārvietots uz [[Diskusija:Zaļenieku luterāņu baznīca]]''. == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge; padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|center|550px|frameless]] <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr" style="padding: 1em 2em;"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear {{BASEPAGENAME}}, We are pleased to invite you to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and women. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support *For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. * Join the office hours on 23 January 2026 and connect with the international Team. ([[:m:Event:Wiki Loves Folklore 2026 Office Hours|sign up now]]) If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp;[[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 18.31 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/fnf25&oldid=29949330 --> == Jautājums no [[User:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] (2026. gada 30. Janvāris, plkst. 18.05) == Sveiki! Paldies, ka piekritāt būt mans mentors. Es šobrīd uzlaboju rakstus par Latvijas ekonomiku un valsts institūcijām, galvenokārt pievienojot atsauces un labojot novecojušas saites, izmantojot oficiālus avotus (Likumi.lv, bank.lv, stat.gov.lv). Vai varat ieteikt, kā vislabāk noformēt atsauces ar arhīva saitēm (kad atstāt Webarchive, kad pietiek ar dzīvo saiti), lai labojumi būtu pēc iespējas “droši” un viegli pārbaudāmi? --[[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 18.05 (EET) :@[[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] Ja ir šaubas par avota dzīvotspēju, tad arhīva saiti var pielikt ar roku. Citos gadījumos arhivēšanu veiks automatizēts bots. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 19.34 (EET) ::Paldies par skaidrojumu! Ņemšu vērā. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.56 (EET) == Jautājums no [[User:Ilzze27|Ilzze27]] (2026. gada 4. Februāris, plkst. 23.00) == Labvakar! Mani interesē izveidot jaunu lapu - par pirmo latviešu meiteņu elementārskolu Rīgā (dibināta 1885. gadā). Es tikko esmu beigusi pētījumu par to, bet secinu, ka nekur internetā nav pat īsa informācija par to. Tāpēc īsu kopsavilkumu par šo elementārskolu es labprāt ievietotu Wikipedia. Ar ko man sākt? Ar cieņu, Ilze --[[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 23.00 (EET) :@[[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] Labvakar! Avota trūkums ir būtiska problēma. Kur ir plānots publicēt pētījumu? Ļoti iespējams, ka tas pēc tam derēs kā avots. Protams, ka par avotiem der arī grāmatas. Sākt varētu ar rakstu vienas rindkopas apjomā, kurā pateikts svarīgākais. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 23.04 (EET) ::Daļa no pētījuma būs publicēta grāmatā, kas dienas gaismu ieraudzīs martā. Jā, tāda man doma ir - sākotnēji tikai 1-2 rindkopas par svarīgāko - ka tāda skola tika dibināta, kur tā atradās, kā sauca direktoru, kādus priekšmetus pasniedza un cik bērni skolā mācījās. [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 00.00 (EET) ::Labvakar! Man pavisam vienkāršs jautājums - kā izveidot jaunu lapu? Man kādam jāsūta melnraksts ar sagatavoto tekstu? Būs kāds redaktors? [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.15 (EET) :::[[Palīdzība:Īsa lietošanas pamācība]] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.27 (EET) :Kaut kas jau minēts ir, [https://www.rchv.lv/web/par-mums/vesture-un-attistiba te, piemēram]. Un vēl, par "pirmo" - [https://www.literatura.lv/organizacijas/1507029 te ir viena agrāka]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 23.54 (EET) ::Jā, grāmata tieši būs par Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 140 gadu vēsturi. Šis arī ir vienīgais publiski pieejamais avots šobrīd internetā. Manam un citu pētnieku kopīgajam pētījumam ir atsauces uz dažādiem arhīva dokumentiem un periodika.lv publicētajiem 1880-1914.gada avīžu rakstiem. [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 00.03 (EET) :::Ja gribās tikai pamēģināt, tad var spiest uz šīs sarkanās saites un veidot lapā, kas atveras: [[Dalībnieks:Ilzze27/Smilšu kaste]]. Būs iespēja strādāt "vizuālajā" režīmā (kā Word) vai "vikikoda" kur formatējuma sākumus var norādīt precīzāk (bet jāzina, vai jāprasa LLM, kā to pareizi izdarīt). Kad raksts būs gatavs, tad to varēs pārvietot uz īsta raksta nosaukumu, ko atradīs arī Google. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.24 (EET) ::::Paldies [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.42 (EET) ::::Labvakar! ::::Izveidoju smilškastē šo mazo aprakstu. ::::Man ir jautājumi: ::::1. Kas jādara, lai to publicētu kā visiem redzamu tekstu? ::::2. Vai šim tekstam būs redaktors? ::::3. Kā šo varētu savienot ar RCHV teksta atsauci uz vēsturi? https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_Centra_humanit%C4%81r%C4%81_vidusskola - t.i., kurš var pielikt saiti starp RCHV vēsturē minēto Meiteņu skolu un jaunizveidoto rakstu? [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 22.16 (EET) :::::Manuprāt - tādā negatavā izskatā viņu labāk nepublicēt, citādi kāds var ņemt un izdzēst kā nenoformētu. Redaktors te ir jebkurš, ieskaitot jūs pašu, un derētu salīdzināt ar to, kā noformēti citi raksti par skolām. Nu vai izlasīt to pašu lietošanas pamācību, tur atbildēts uz visiem jautājumiem :) Infokasti var nelikt, bet vismaz strukturēt rakstu, uzrakstīt ievada definīciju un mazliet vikificēt (salikt iekšsaites uz citiem rakstiem) vajag, un apstiprinošām atsaucēm arī jābūt saliktām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 22.51 (EET) ::::::Tas ir īsais variants, pati pamata informācija. ::::::Atsauces salikšu (uz arhīva dokumentiem un periodiku). Diemžēl šo rakstu nav īsti iespējams strukturēt pēc tā parauga, kā citas Rīgas skolas, jo šī skola sen kā neeksistē, pat ēka sen nojaukta. Tomēr gribētos šai skolai atsevišķu rakstu, jo tā ir pirmā Pilsētas Meiteņu elementārskolas Rīgā, kur mācības notiek latviešu valodā (1885.g.). [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 23.47 (EET) ::::::Labvakar! Raksts smilšukastē ir būtiski papildināts (raksta struktūra, informācija, atsauces). Es labprāt ivietotu arī 2-3 fotogrāfijas, kas vizualē informāciju. Piemēram, varu ievietot 1885. gada avīzes sludinājumu (Baltijas Vēstnesis), kur latviešu meitenes ir aicinātas pieteikties uz skolu. Vai arī skolas ēkas fotogrāfiju, ko pārfotografēju arhīvā (foto autors nav zināms, bet Arhīva fonda lietu varu norādīt). Tāpat arī varu ievietot skolas pārziņu foto no viņu senajām pasēm. Arhīvs ir šos materiālus atļāvis publicēt, tikai jānorāda fonda un lietas numurs. ::::::Kā ir iespējams pievienot fotogrāfijas? [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 23.05 (EET) :::::::Arhīvs diezi vai atļāvis publicēt ar brīvo licenci, jo viņi par to neko nezina (publikācija Vikipēdijā nozīmē, ka attēls tiek nodots brīvā lietošanā jebkam, ne tikai Vikipēdijai, un diez vai kāds viņiem to paskaidroja). Bet visdrīzāk fotogrāfiju vecums jau dzēsis autortiesības, tā ka tas nav kritiski. :::::::Starp citu, atsauces liek tekstā attiecīgajās vietās, nevis apakšā - citādi tās nav atsauces. Pašlaik tekstā nav nekādu atsauču un šādā rakstā tās būs vajadzīgas, ievērojot pašpētījumu strīdīgumu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 00.10 (EET) ::::::::Paldies par komentāriem un paskaidrojumiem! Atsauces saliku tekstā, un beigās norādīju gan atsauces, gan izmantotās literatūras sarakstu, pagaidām gan tāds necils. Papildināšu, kad iznāks jaunā grāmata (šo ceturtdien), kuras autori ir gan vēsturnieki, gan Rīgas Skolu muzeja pārstāvji. ::::::::Par foto - tātad es varu pievienot fotogrāfijas? Viena varētu būt periodikas sludinājuma ekrānšāviņš un dažas no arhīva (ko pati pārfotografēju) - piem., viena ir ar skolas ēku, kurai arhīva lietā nebija norādīts fotogrāfs, tikai paraksts, kad uzņemta. [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 21.02 (EET) == Jautājums no [[User:Aija Lielpētere|Aija Lielpētere]] (2026. gada 7. marts, plkst. 16.14) == Labdien! Vēlos izveidot savu pirmo rakstu "Juris Tūns" biogrāfiju sadaļā. Iepazinos ar vadlīnijām un sapratu, ka man vispirms to vajag darīt Smilšu kastē. Šķiet, ka izdarīju - ievietoju tekstu, bildi un izmantotos avotus, saglabāju. Kas ar to notiks tālāk? Kā tas nokļūs no smilšu kastes publiskajā vidē? Ar cieņu Aija --[[Dalībnieks:Aija Lielpētere|Aija Lielpētere]] ([[Dalībnieka diskusija:Aija Lielpētere|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 16.14 (EET) :Jūs izdarījāt pareizi, sākot darbu smilšu kastē, bet tas raksts vēl bija tehniski nelasāmā stāvoklī un es atļāvos to mazliet pielabot (vispār līst svešās smilšu kastēs nav labi, bet nolēmu uztaisīt izņēmumu). Taču gatavs viņš vēl nav - visas tās saites, ko es noliku pie ārējām saitēm, jānoformē kā atsauces pa vienai un jāsaliek tekstā tur, kur tās apstiprina attiecīgo apgalvojumu. Pats teksts (manuprāt - tikai manuprāt!), ja neskaita pārmērīgu info par personas atvasēm, ir normāls diezgan; lai gan var pacelties jautājums par personas pietiekamu nozīmību enciklopēdijai, bet pie pareiza noformējuma, manuprāt, derēs. :Pēc gatavības - atveram [[Juris Tūns]] un pirmkoda režīmā iekopējam tur raksta kodu no smilšu kastes. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 17.59 (EET) :@[[Dalībnieks:Aija Lielpētere|Aija Lielpētere]]: nedaudz papildināju rakstu ar saitēm. Apskatīju atsauču sarakstu — piekrītu, ka tās jāpieliek konkrētiem teikumiem, bet daļa no tām ir tādas, par kurām nekas nav minēts (piemēram, kandidēšana Jūrmalas domes vēlešanās) un citās Juris Tūns vispārīgi pieminēts, bet atsaucei tas nav izmantojams. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 09.59 (EET) == No smilšu kastes uz rakstu? == Labdien! Es esmu iesācēja Wikipedia vietnē, tāpēc man ir jautājums par smilšu kastē izveidotu rakstu ("Pilsētas latviešu meiteņu elementārskola")un to, kā to transferēt par Wikipedia rakstu, ko var redzēt un izlasīt jebkurš interesents. Kā to tehniski izdarīt? [[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] ([[Dalībnieka diskusija:Ilzze27|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.08 (EET) :@[[Dalībnieks:Ilzze27|Ilzze27]] labajā malā ir saite "Pārvietot". Tad jānomaina "Dalībnieks" uz "(Pamatlapa)" un jāivada jaunais nosaukums. Šajā gadījumā tiks saglabāta arī smilšukastes labojumu vēsture. Ja to nevajag, tad var vienkārši nokopēt smilšu kastes tekstu (vikikodu) un iekopēt jaunā lapā — tajā var nonākt no meklētāja vai spiežot uz sarkanas saites [[Pilsētas latviešu meiteņu elementārskola]]. Sākumlapā ir arī poga "Izveidot rakstu". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 16.28 (EET) == CEE Newsletter is out now! == Dear all, The first CEE Newsletter issue of 2026 is now live, and we are happy to share it with you. The past few months have been anything but quiet across our region. From Wikimedia CEE Spring and the CEE Women Campaign, to cross-border collaborations, youth initiatives, and new ideas taking shape, there is a lot happening -- and this issue brings together many of those stories in one place. You will find highlights from community activities, updates from the CEE Hub, international news, and a wide range of contributions from across the region. It is a good snapshot of what we have been working on together at the start of the year. As always, thank you to everyone who contributed -- by writing, sharing updates, or supporting behind the scenes. Take a moment to explore the issue and see what is going on across the region: https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/March_2026 As always, we have prepared a Russian version of the same issue: https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/March_2026/ru Happy reading! On behalf of the CEE Newsletter team, Karo <!-- Message sent by User:KGruszczyk-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30270755 --> == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30513878 --> == Jautājums no [[User:Zināšanu gaisma|Zināšanu gaisma]] (2026. gada 25. maijs, plkst. 22.44) == Labdien! Esmu nolēmis mēģināt izprast ''Vikipēdijas'' rakstu veidošanas principus sakarā ar vēlmi padarīt pieejamus latviski atsevišķus rakstus, piemēram, par autoru M. Karimu, ko esmu iesācis tulkot. Vēl ir daudz dažādu funkciju, iespēju, kuras neizprotu, bet esmu apņēmības pilns rakstu pabeigt un vēlos noskaidrot, kā saglabāt ''melnrakstu'', kā rakstu saglabāt tieši sev. Noprotu, ka virsrakstā jāiekļauj savs lietotājvārds. Šādi tas izskatās pašlaik: Lietotājs:"Zināšanu_gaisma"/"Mustajs Karims'' Vai esmu to izdarījis pareizi? --[[Dalībnieks:Zināšanu gaisma|Zināšanu gaisma]] ([[Dalībnieka diskusija:Zināšanu gaisma|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 22.44 (EEST) :[[Lietotājs:Zināšanu_gaisma/Mustajs Karims]] <-- spiediet uz sīs saites un saglabājiet lapā, kas atvērsies. Pēc tam var labot un papildināt, līdz gatavs. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 22.58 (EEST) == Par rakstu Nutri-Score == Labdien! Esmu jauns Vikipēdijas lietotājs un nupat publicēju savu pirmo rakstu — [[Nutri-Score]]. Es pārstāvu starptautisko organizāciju Open Food Facts Latvijā, man bija svarīgi, lai latviešu valodā būtu pieejama precīza informācija par šo tēmu. Vēlētos lūgt pieredzējušāku redaktoru viedokli: vai raksts atbilst Vikipēdijas neitralitātes un noformējuma standartiem? Esmu centies balstīties uz neatkarīgiem avotiem (medijiem un tiesību aktiem), lai izvairītos no interešu konflikta, taču būšu pateicīgs par jebkādiem ieteikumiem vai labojumiem. Paldies par Jūsu darbu Vikipēdijas uzturēšanā! Ar cieņu, [[Dalībnieks:Jurijs Ivanovs|Jurijs Ivanovs]] ([[Dalībnieka diskusija:Jurijs Ivanovs|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :Es (viens no adminiem) uz ātro pārskatīju - nekā kritiska neredzēju, jaunpienācējiem nezināmus stila sīkumus kā kursīva lietošanas detaļas vai strīdīgu laika lietošanu ("ir sākta" - ar rakstu atjaunošanu te ir smagi, tā ka tas bez labošanas visdrīzāk arī desmit gadus stāvētu, kad tēma jau vairs nebūs aktuāla) pie gadījuma piekārtosim. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 22.01 (EEST) :::Liels paldies par operatīvo atbildi un viedokli! Sapratu piezīmi par laika lietojumu — centīšos pats sekot līdzi un aktualizēt informāciju, lai raksts nepaliktu neaktuāls. Ja ir vēl kādi konkrēti stila ieteikumi, labprāt tos iestrādāšu pats. Ar cieņu, [[Dalībnieks:Jurijs Ivanovs|Jurijs Ivanovs]] ([[Dalībnieka diskusija:Jurijs Ivanovs|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 22.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jurijs Ivanovs|Jurijs Ivanovs]] Raksts izskatās labi. Pietrūkst kritikas sadaļas, ja nemaldos bija piemērs ar A marķējumu Coca Cola Zero. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 23.06 (EEST) :::Paldies par vērtīgo piezīmi! Tieši šādas diskusijas par saldinātājiem un "Zero" dzērieniem bija galvenais iemesls, kāpēc zinātniskā komiteja izstrādāja jauno 2024. gada algoritmu. Es papildināju rakstu ar kritikas sadaļu, iekļaujot gan šo piemēru, gan skaidrojumu, kā jaunā metodoloģija to risina. [[Dalībnieks:Jurijs Ivanovs|Jurijs Ivanovs]] ([[Dalībnieka diskusija:Jurijs Ivanovs|diskusija]]) 2026. gada 31. maijs, plkst. 10.13 (EEST) == June 2026 CEE Newsletter is out == Dear all, The [https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/June_2026 June 2026 issue] of the CEE Newsletter has been published. After a three years of being an editor of the Newsletter, this will be my last issue. Over the years, I've been putting on multiple hats and now is time to take one off. I would like to share many thanks to everyone I had the honor of collaborating with. Many of you are not only readers, but also authors. It was always a great joy to read all the amazing stories from all around the region, you are the ones making this newsletter special. '''Read the full newsletter [https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/June_2026 here].''' As always, we have prepared a [https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/June_2026/ru Russian version] of the same issue. Happy reading! Take care, Jan --[[User:Janbery|janbery]] ([[User talk:Janbery|talk]]) 2026. gada 26. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Janbery@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30548854 --> js2gmsm55pgbt3538j9kd3xcn9t0gjk 0 23027 4487070 4465892 2026-06-26T18:46:40Z ZANDMANIS 91184 /* Aizsargi */ 4487070 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #C60C30 | team = Chicago Blackhawks | logo = ChicagoBlackhawksLogo.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]] | founded = 1926 | dissolved = | operated = | arena = ''[[United Center]]'' | ietilpība = 19 717 | colors = Sarkana, melna, balta | owner = {{flaga|ASV}} [[Rokijs Vircs]] | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Kails Deividsons]] | coach = {{flaga|SWE}} [[Anders Sorensens]] (pagaidu) | coach2 = | captain = {{flaga|ASV}} [[Niks Foliņo]] | media = | affiliates = [[Rokfordas "IceHogs"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Tolīdo "Walleye"]] ([[ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = Čikāgas "Black Hawks" | dates1 = 1926–1986 | name2 = Čikāgas "Blackhawks" | dates2 = 1986– <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 6 }} '''Čikāgas "Blackhawks"''' ({{val|en|Chicago Blackhawks}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]]. Tas tika dibināts 1926. gadā kā '''Čikāgas "Black Hawks"''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Blackhawks" ir sešas reizes uzvarējis NHL, četras reizes kļuvis par konferences uzvarētāju un 14 reizes — par divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[United Center]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 6 ** 1933–34, 1937–38, 1960–61, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], 2012-13, 2014-15 * '''Konferences čempioni''': 4 ** 1991–92, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], 2012-13, 2014-15 * '''Divīzijas čempioni''': 16 ** 1969–70, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1975–76, 1977–78, 1978–79, 1979–80, 1982–83, 1985–86, 1989–90, 1990–91, 1992–93, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], 2012-13, 2016-17 == Spēlētāji == Komandā savulaik spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Stens Mikita]], [[Fils Espozito]], [[Bobijs Halls]], [[Deniss Savārs]], [[Braiens Smoļinskis]], [[Glenns Hols]], [[Tuomo Rūtu]] un [[Tonijs Espozito]], kā arī vārtsargs [[Dominiks Hašeks]]. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 1. maijā.'' ==== Vārtsargi ==== * 30 {{flaga|USA}} [[Spensers Naits]] * 40 {{flaga|SWE}} [[Arvīds Sēderbloms]] ==== Aizsargi ==== * 4 {{flaga|CAN}} [[Bouens Bairems]] * {{0}}6 {{flaga|USA}} [[Sems Rinzels]] * 14 {{flaga|CAN}} [[Kevins Korčinskis]] * 38 {{flaga|CAN}} [[Ītans Delmastro]] * 44 {{flaga|USA}} [[Vaijats Kaisers]] * 46 {{flaga|CAN}} [[Luī Krevjē]] * 48 {{flaga|USA}} [[Mets Grizliks]] * 55 {{flaga|BLR}} [[Arcjoms Levšunovs]] * 72 {{flaga|USA}} [[Alekss Vlasiks]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}8 {{flaga|CAN}} [[Raiens Donato]] * 11 {{flaga|USA}} [[Olivers Mūrs]] * 12 {{flaga|CAN}} [[Saša Boisverts]] * 16 {{flaga|SWE}} [[Antons Frondels]] * 20 {{flaga|CAN}} [[Raiens Grīns]] * 24 {{flaga|USA}} [[Sems Lafertijs]] * 25 {{Flaga|USA}} [[Dominiks Toninato]] * 26 {{Flaga|CAN}} [[Endrū Mandžapane]] * 28 {{Flaga|SWE}} [[Andrē Burakovskis]] * 59 {{flaga|CAN}} [[Tailers Bertuci]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 76 {{flaga|CAN}} [[Niks Lardiss]] * 84 {{flaga|USA}} [[Lendons Slagerts]] * 86 {{flaga|FIN}} [[Teuvo Tereveinens]] * 91 {{flaga|USA}} [[Frenks Nazārs]] * 95 {{Flaga|RUS}} [[Iļja Mihejevs]] * 98 {{flaga|CAN}} [[Konors Bedārds]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> == Komandas spēlētāju rekordi sezonā == * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bobijs Halls]], 58 (1968.-69.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Deniss Savārs]], 87 (1981.-82. & 1987.-88.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Deniss Savārs]], 131 (1987.-88.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Maiks Peluso]], 408 (1991.-92.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, no aizsargiem: [[Dāgs Vilsons]], 85 (1981.-82.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, no debitantiem: [[Stīvs Lārmers]], 90 (1982.-83.) * Visvairāk trāpīto soda sitienu sezonā: [[Tonijs Espozito]], 15 (1969.-70.) == Komandas iepriekšējie logo == <center><gallery> Attēls:Chicagoblackhawkslogo30s.gif|Kluba logo no 1926. līdz 1935. gadam Attēls:Chicagoblackhawkslogo40s.gif|Kluba logo no 1938. līdz 1955. gadam </gallery></center> == Ārējās saites == {{Commonscat|Chicago Blackhawks|Čikāgas "Blackhawks"}} * [http://blackhawks.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CHI/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081203222103/http://www.hockey-reference.com/teams/CHI/ |date={{dat|2008|12|03||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks"| ]] 706mjfyyem0551k3mts3fze4tsyu16e 0 24147 4487257 4483554 2026-06-27T09:01:39Z ZANDMANIS 91184 4487257 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Anže Kopitars | vārds_orig = ''Anže Kopitar'' | attēls = Anze Kopitar 2023-12-16 (cropped).jpg | att_izm = 230px | paraksts = Kopitars 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|8|24}} | dz_viet = {{Vieta|Slovēnija|Jesenice}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = 101 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2004 | kar_beig = 2026 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = 11 | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 11., 1. kārtā | dr_gads = [[2005. gada NHL drafts|2005]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Losandželosas "Kings"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2004—2006 | klubs 1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Södertälje SK]] | kl_sez 2 = 2006—2026 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Kings"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2005—2026 | taut 1 = {{ih|SLO}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Lēdijas Bingas balva]] — 2016, 2023, 2025 * [[Frenka Selkes balva]] — 2016, 2018 * [[Stenlija kauss]] — 2012, 2014 * [[Marka Mesjē balva]] — 2022<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/02062022-losandzelosas_kings_kapteinis_kopitars_sa|title=Losandželosas "Kings" kapteinis Kopitars saņem NHL līdera apbalvojumu|date=2022. gada 2. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2026|6|27||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Anže Kopitars''' ({{Val|sl|Anže Kopitar}}; dzimis {{dat|1987|08|24}} [[Jesenice|Jesenicē]], [[Slovēnija|Slovēnijā]]) ir bijušais profesionāls slovēņu [[hokejs|hokejists]], spēlēja [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] un [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijās, bija [[Slovēnijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Karjeras laikā pārstāvēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Losandželosas "Kings"]], kur pildīja kapteiņa funkcijas, Zviedrijas [[Hockeyallsvenskan]] līgas klubā [[Södertälje SK]] un Slovēnijas klubā [[HK Kranjska Gora]]. == Spēlētāja karjera == Losandželosas klubs Kopitaru izraudzījās [[2005. gada NHL drafts|2005. gada NHL draftā]] ar kopējo 11. kārtas numuru. Pirms spēlēšanas "Kings" sastāvā viņš pārstāvēja [[Zviedrija]]s Elites sērijas klubu [[Sēderteljes SK]]. "Kings" sastāvā slovēnis spēlē kopš 2006.—2007. gada sezonas un ir kļuvis par vienu no komandas labākajiem uzbrucējiem. A. Kopitars ir pirmais slovēņu hokejists, kurš spēlējis NHL.<ref name="KopitarBio">{{Tīmekļa atsauce | url = http://kings.nhl.com/team/app?page=PlayerDetail&playerId=8471685&service=page&tab=bio | title = Los Angeles Kings- Team: Anze Kopitar Official Player Page | date = 2008-11-11 | accessdate = 2008-11-12 | publisher = Los Angeles Kings | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090317085129/http://kings.nhl.com/team/app?page=PlayerDetail&playerId=8471685&service=page&tab=bio | archivedate = 2009-03-17 }}</ref> Nacionālajā hokeja līgā debitēja 2006. gada 6. oktobrī pret [[Anahaimas "Ducks"]], šajā spēlē viņš guva 2 vārtus, taču "Kings" zaudēja ar 3—4.<ref name = "OnlineKingdom">{{Tīmekļa atsauce | last = Matsuda | first = Gann | title = Rookie Kopitar Shines In Debut, But Can't Do It Alone | publisher = Online Kingdom | date = 2007-10-07 | url = http://www.kingshockey.com/articles.cfm?id=48 | accessdate = 2007-10-27 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071224213509/http://www.kingshockey.com/articles.cfm?id=48 | archivedate = 2007-12-24 }}</ref> Piedalījās 2008. gada NHL Visu zvaigžņu spēlē.<ref name="2008All-Star">{{Tīmekļa atsauce | publisher = Los Angeles Kings | title = Kopitar Named To All-Star Team | url = http://kings.nhl.com/team/app?articleid=349402&page=NewsPage&service=page | date = 2008-01-10 | accessdate = 2008-01-27 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2011.—12. un 2013.—14. gada sezonās "Kings" sastāvā izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2016. gadā kļuva par "Kings" [[kapteinis (hokejs)|kapteini]]. Kopitars 2023. gada 28. februārī izcīnija savu sesto "hat-trick" karjerā, gūstot četrus vārtus pēcspēles metienu sērijā 6:5 uzvarā pret [[Vinipegas Jets]].<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/los-angeles-kings-winnipeg-jets-game-recap-341377206|title=Kopitar scores 4 goals, Kings defeat Jets in shootout &#124; NHL.com|date=2023. gada 1. marts|website=www.nhl.com}}</ref> Sezonas beigās viņš ieguva savu otro [[Lēdijas Bingas balva|Lēdijas Bingas balvu]], kļūstot par pirmo "karali" kopš Veina Grecka, kurš vairākas reizes ieguvis šo balvu.<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/kings-anze-kopitar-wins-lady-byng-trophy-345017792|title=Kopitar of Kings wins Lady Byng Trophy for gentlemanly conduct &#124; NHL.com|date=2023. gada 27. jūn.|website=www.nhl.com}}</ref> 2023. gada 6. jūlijā "Kings" pagarināja līgumu ar Kopitaru, vēl uz uz diviem gadiem.<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/kings/news/la-kings-sign-captain-anze-kopitar-to-two-year-contract-extension-345254812|title=LA Kings Sign Captain Anze Kopitar To Two-Year Contract Extension &#124; Los Angeles Kings|date=2023. gada 6. jūl.|website=www.nhl.com}}</ref> Iespaidīgi iesākot 2023.–2024. gada sezonu, 2023. gada 8. novembrī Kopitars guva savus 400. vārtus [[NHL]], kas bija arī spēles uzvaras vārti pret [[Vegasas "Golden Knights"]].<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/los-angeles-kings-vegas-golden-knights-game-recap-november-8|title=Kings defeat Golden Knights to stay perfect on road &#124; NHL.com|date=2023. gada 9. nov.|website=www.nhl.com}}</ref> 2024.–2025. gada sezonā viņš 81 spēlē guva 21 vārtus un atdeva 46 rezultatīvas piespēles, kopā sakrājot 67 punktus, vienlaikus saņemot tikai divus nelielus spēles sodus. Kopitars ceturto reizi tika nosaukts par [[Lēdijas Bingas balva]]s finālistu.<ref>{{cite web |title=Eichel, Kopitar, Point named finalists for Lady Byng Trophy |url=https://www.nhl.com/news/jack-eichel-anze-kopitar-brayden-point-2025-finalists-lady-byng-trophy |website=NHL.com |date=2 May 2025 |access-date=2 May 2025}}</ref> 2025. gada 12. jūnijā Kopitars tika pasludināts par šīs trofejas ieguvēju, iegūstot šo balvu trešo reizi savā karjerā.<ref>{{cite web|url=https://www.nhl.com/kings/news/anze-kopitar-wins-2024-25-lady-byng-memorial-trophy|title=Anze Kopitar Wins Lady Byng Memorial Trophy|website=NHL.com |date=12 June 2025 |access-date=12 June 2025}}</ref> 2025. gada 18. septembrī Kopitars paziņoja, ka noslēgs spēlētāja karjeru pēc 2025.–2026. gada sezonas.<ref>{{cite web |last1=Kaplan |first1=Emily |title=Kings captain Anze Kopitar retiring after 2025-26 season |url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/46304322/kings-captain-anze-kopitar-retiring-2025-26-season |website=ESPN.com |access-date=18 September 2025 |date=18 September 2025}}</ref> Šajā sezonā Kopitars kļuva par 25. spēlētāju NHL vēsturē, kurš regulārajā sezonā ir nospēlējis 1500 spēles.<ref>{{cite web |last1=Len |first1=Samuel |title=Anze Kopitar Closing in on Kings Legend's Points Record |url=https://www.si.com/onsi/breakaway/los-angeles-kings/anze-kopitar-closing-marcel-dionne-points-record |website=Break Away ON SI |access-date=7 March 2026 |date=5 March 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada 14. martā Kopitars guva divus punktus, iegūstot 1307 un 1308 punktus, atkārtojot un pārspējot [[Marsels Dions|Marsela Diona]] rekordu par visvairāk punktiem karjerā "Kings" kluba vēsturē.<ref>{{cite web |title=Losandželosā divas slovēņu zvaigznes: Kopitars kļūst par "Kings" rekordistu |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/15032026-losandzelosa_divas_slovenu_zvaigznes_kopi |website=sportacentrs.com |date= |access-date=15 March 2026}}</ref> == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center;" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2004-05 | [[Södertälje SK]] | [[Zviedrijas hokeja līga|Elitsērija]] | 5 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005-06 | Södertälje SK | Elitsērija | 47 | 8 | 12 | 20 | 28 | — | — | — | — | — |- | 2006–07 | [[Losandželosas "Kings"]] | [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | 72 | 20 | 41 | 61 | 24 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2007–08 | Losandželosas "Kings" | NHL | 82 | 32 | 45 | 77 | 22 | — | — | — | — | — |- | 2008–09 | Losandželosas "Kings" | NHL | 82 | 27 | 39 | 66 | 32 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2009–10 | Losandželosas "Kings" | NHL | 82 | 34 | 47 | 81 | 16 | 6 | 2 | 3 | 5 | 2 |- | 2010-11 | Losandželosas "Kings" | NHL | 75 | 25 | 48 | 73 | 20 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2011-12 | Losandželosas "Kings" | NHL | 82 | 25 | 51 | 76 | 20 | 20 | 8 | 12 | 20 | 9 |- | 2012-13 | [[IK Mora]] | [[Hockeyallsvenskan|Allsvenskan]] | 31 | 10 | 24 | 34 | 14 | — | — | — | — | — |- | 2012-13 | Losandželosas "Kings" | NHL | 47 | 10 | 32 | 42 | 16 | 18 | 3 | 6 | 9 | 12 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2013-14 | Losandželosas "Kings" | NHL | 82 | 29 | 41 | 70 | 24 | 26 | 5 | 21 | 26 | 14 |- | 2014-15 | Losandželosas "Kings" | NHL | 79 | 16 | 48 | 64 | 10 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2015-16 | Losandželosas "Kings" | NHL | 81 | 25 | 49 | 74 | 16 | 5 | 2 | 2 | 4 | 2 |- | 2016-17 | Losandželosas "Kings" | NHL | 76 | 12 | 40 | 52 | 28 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2017-18 | Losandželosas "Kings" | NHL | 82 | 35 | 57 | 92 | 20 | 4 | 1 | 1 | 2 | 0 |- | 2018-19 | Losandželosas "Kings" | NHL | 81 | 22 | 38 | 60 | 30 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | NHL kopā ! 1003 ! 312 ! 576 ! 888 ! 278 ! 79 ! 21 ! 45 ! 66 ! 39 |} ==Rekordi== === NHL === * Pirmais [[slovēņi|slovēņu]] spēlētājs līgas vēsturē * Visvairāk punktu karjerā slovēņu spēlētāja iegūti (1278) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu karjerā slovēņu spēlētāja iegūtas (838) * Visvairāk vārtu karjerā slovēņu spēlētāja gūti (440) * Visvairāk punktu sezonā slovēņu spēlētāja iegūti (92 [[2017.—2018. gada NHL sezona|2017.–2018. gadā]]) * Visvairāk vārtu sezonā slovēņu spēlētāja gūti (35, 2017.–2018. gadā) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā slovēņu spēlētāja iegūtas (57, 2017.–2018. gadā) ===Losandželosas Kings=== {{dat|2026|3|14}} * Visvairāk nospēlēto sezonu (20) * Visvairāk nospēlēto spēļu (1505) * Visvairāk punktu (1308) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu (858) * Visvairāk uzvaras vārtu (79) * Visilgāk komandā bijis kapteinis (10 sezonas, no [[2016.—2017. gada NHL sezona|2016.–2017. g.]] līdz [[2025.—2026. gada NHL sezona|2025.–2026. g.]]) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *{{eliteprospects|4233}} * [https://web.archive.org/web/20101001073500/http://www.anzeseleven.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=83457 The Internet Hockey Database profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080607073503/http://www.eurohockey.net/players/show_player.cgi?serial=63532 European Hockey profils] {{en ikona}} * [http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8471685 NHL profils] {{en ikona}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Losandželosas "Kings"]] [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |pirms={{flaga|ASV}} [[Dastins Brauns]]|pēc= |periods= 2016-2026}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Lauri Tukonens]] | title = [[Losandželosas "Kings"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2005. gada NHL drafts|2005]] | after = [[Džonatans Bernjē]]}} {{succession box | before = [[Patriss Beržerons]]<br> Patriss Beržerons | title = [[Frenka Selkes balva]]s ieguvējs | years = [[2015.—2016. gada NHL sezona|2016]]<br />[[2017.—2018. gada NHL sezona|2018]] | after = Patriss Beržerons <br> [[Raiens O'Railijs]]}} {{succession box | before = [[Jirži Hudlers]]<br> [[Kails Konors]] <br> Džeikobs Sleivins | title = [[Lēdijas Bingas balva]]s ieguvējs | years = [[2015.—2016. gada NHL sezona|2016]]<br />[[2022.—2023. gada NHL sezona|2023]]<br />[[2024.—2025. gada NHL sezona|2025]] | after = [[Džonijs Gudro]] <br> [[Džeikobs Sleivins]] <br> [[Kouls Kofīlds]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Kopitars, Anzze}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas hokejisti]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Lēdijas Bingas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] n7ibenp5lixip9qkno8eruvzdep3a4r 4487259 4487257 2026-06-27T09:02:52Z ZANDMANIS 91184 4487259 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Anže Kopitars | vārds_orig = ''Anže Kopitar'' | attēls = Anze Kopitar 2023-12-16 (cropped).jpg | att_izm = 230px | paraksts = Kopitars 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|8|24}} | dz_viet = {{Vieta|Slovēnija|Jesenice}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = 101 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2004 | kar_beig = 2026 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = 11 | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 11., 1. kārtā | dr_gads = [[2005. gada NHL drafts|2005]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Losandželosas "Kings"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2004—2006 | klubs 1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Södertälje SK]] | kl_sez 2 = 2006—2026 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Kings"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2005—2026 | taut 1 = {{ih|SLO}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Lēdijas Bingas balva]] — 2016, 2023, 2025 * [[Frenka Selkes balva]] — 2016, 2018 * [[Stenlija kauss]] — 2012, 2014 * [[Marka Mesjē balva]] — 2022<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/02062022-losandzelosas_kings_kapteinis_kopitars_sa|title=Losandželosas "Kings" kapteinis Kopitars saņem NHL līdera apbalvojumu|date=2022. gada 2. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2026|6|27||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Anže Kopitars''' ({{Val|sl|Anže Kopitar}}; dzimis {{dat|1987|08|24}} [[Jesenice|Jesenicē]], [[Slovēnija|Slovēnijā]]) ir bijušais profesionāls slovēņu [[hokejs|hokejists]], spēlēja [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] un [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijās, bija [[Slovēnijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Karjeras laikā pārstāvēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Losandželosas "Kings"]], kur pildīja kapteiņa funkcijas, Zviedrijas [[Hockeyallsvenskan]] līgas klubā [[Södertälje SK]] un Slovēnijas klubā [[HK Kranjska Gora]]. == Spēlētāja karjera == Losandželosas klubs Kopitaru izraudzījās [[2005. gada NHL drafts|2005. gada NHL draftā]] ar kopējo 11. kārtas numuru. Pirms spēlēšanas "Kings" sastāvā viņš pārstāvēja [[Zviedrija]]s Elites sērijas klubu [[Sēderteljes SK]]. "Kings" sastāvā slovēnis spēlē kopš 2006.—2007. gada sezonas un ir kļuvis par vienu no komandas labākajiem uzbrucējiem. A. Kopitars ir pirmais slovēņu hokejists, kurš spēlējis NHL.<ref name="KopitarBio">{{Tīmekļa atsauce | url = http://kings.nhl.com/team/app?page=PlayerDetail&playerId=8471685&service=page&tab=bio | title = Los Angeles Kings- Team: Anze Kopitar Official Player Page | date = 2008-11-11 | accessdate = 2008-11-12 | publisher = Los Angeles Kings | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090317085129/http://kings.nhl.com/team/app?page=PlayerDetail&playerId=8471685&service=page&tab=bio | archivedate = 2009-03-17 }}</ref> Nacionālajā hokeja līgā debitēja 2006. gada 6. oktobrī pret [[Anahaimas "Ducks"]], šajā spēlē viņš guva 2 vārtus, taču "Kings" zaudēja ar 3—4.<ref name = "OnlineKingdom">{{Tīmekļa atsauce | last = Matsuda | first = Gann | title = Rookie Kopitar Shines In Debut, But Can't Do It Alone | publisher = Online Kingdom | date = 2007-10-07 | url = http://www.kingshockey.com/articles.cfm?id=48 | accessdate = 2007-10-27 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071224213509/http://www.kingshockey.com/articles.cfm?id=48 | archivedate = 2007-12-24 }}</ref> Piedalījās 2008. gada NHL Visu zvaigžņu spēlē.<ref name="2008All-Star">{{Tīmekļa atsauce | publisher = Los Angeles Kings | title = Kopitar Named To All-Star Team | url = http://kings.nhl.com/team/app?articleid=349402&page=NewsPage&service=page | date = 2008-01-10 | accessdate = 2008-01-27 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2011.—12. un 2013.—14. gada sezonās "Kings" sastāvā izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2016. gadā kļuva par "Kings" [[kapteinis (hokejs)|kapteini]]. Kopitars 2023. gada 28. februārī izcīnija savu sesto "hat-trick" karjerā, gūstot četrus vārtus pēcspēles metienu sērijā 6:5 uzvarā pret [[Vinipegas Jets]].<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/los-angeles-kings-winnipeg-jets-game-recap-341377206|title=Kopitar scores 4 goals, Kings defeat Jets in shootout &#124; NHL.com|date=2023. gada 1. marts|website=www.nhl.com}}</ref> Sezonas beigās viņš ieguva savu otro [[Lēdijas Bingas balva|Lēdijas Bingas balvu]], kļūstot par pirmo "karali" kopš Veina Grecka, kurš vairākas reizes ieguvis šo balvu.<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/kings-anze-kopitar-wins-lady-byng-trophy-345017792|title=Kopitar of Kings wins Lady Byng Trophy for gentlemanly conduct &#124; NHL.com|date=2023. gada 27. jūn.|website=www.nhl.com}}</ref> 2023. gada 6. jūlijā "Kings" pagarināja līgumu ar Kopitaru, vēl uz uz diviem gadiem.<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/kings/news/la-kings-sign-captain-anze-kopitar-to-two-year-contract-extension-345254812|title=LA Kings Sign Captain Anze Kopitar To Two-Year Contract Extension &#124; Los Angeles Kings|date=2023. gada 6. jūl.|website=www.nhl.com}}</ref> Iespaidīgi iesākot 2023.–2024. gada sezonu, 2023. gada 8. novembrī Kopitars guva savus 400. vārtus [[NHL]], kas bija arī spēles uzvaras vārti pret [[Vegasas "Golden Knights"]].<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/los-angeles-kings-vegas-golden-knights-game-recap-november-8|title=Kings defeat Golden Knights to stay perfect on road &#124; NHL.com|date=2023. gada 9. nov.|website=www.nhl.com}}</ref> 2024.–2025. gada sezonā viņš 81 spēlē guva 21 vārtus un atdeva 46 rezultatīvas piespēles, kopā sakrājot 67 punktus, vienlaikus saņemot tikai divus nelielus spēles sodus. Kopitars ceturto reizi tika nosaukts par [[Lēdijas Bingas balva]]s finālistu.<ref>{{cite web |title=Eichel, Kopitar, Point named finalists for Lady Byng Trophy |url=https://www.nhl.com/news/jack-eichel-anze-kopitar-brayden-point-2025-finalists-lady-byng-trophy |website=NHL.com |date=2 May 2025 |access-date=2 May 2025}}</ref> 2025. gada 12. jūnijā Kopitars tika pasludināts par šīs trofejas ieguvēju, iegūstot šo balvu trešo reizi savā karjerā.<ref>{{cite web|url=https://www.nhl.com/kings/news/anze-kopitar-wins-2024-25-lady-byng-memorial-trophy|title=Anze Kopitar Wins Lady Byng Memorial Trophy|website=NHL.com |date=12 June 2025 |access-date=12 June 2025}}</ref> 2025. gada 18. septembrī Kopitars paziņoja, ka noslēgs spēlētāja karjeru pēc 2025.–2026. gada sezonas.<ref>{{cite web |last1=Kaplan |first1=Emily |title=Kings captain Anze Kopitar retiring after 2025-26 season |url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/46304322/kings-captain-anze-kopitar-retiring-2025-26-season |website=ESPN.com |access-date=18 September 2025 |date=18 September 2025}}</ref> Šajā sezonā Kopitars kļuva par 25. spēlētāju NHL vēsturē, kurš regulārajā sezonā ir nospēlējis 1500 spēles.<ref>{{cite web |last1=Len |first1=Samuel |title=Anze Kopitar Closing in on Kings Legend's Points Record |url=https://www.si.com/onsi/breakaway/los-angeles-kings/anze-kopitar-closing-marcel-dionne-points-record |website=Break Away ON SI |access-date=7 March 2026 |date=5 March 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada 14. martā Kopitars guva divus punktus, iegūstot 1307 un 1308 punktus, atkārtojot un pārspējot [[Marsels Dions|Marsela Diona]] rekordu par visvairāk punktiem karjerā "Kings" kluba vēsturē.<ref>{{cite web |title=Losandželosā divas slovēņu zvaigznes: Kopitars kļūst par "Kings" rekordistu |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/15032026-losandzelosa_divas_slovenu_zvaigznes_kopi |website=sportacentrs.com |date= |access-date=15 March 2026}}</ref> == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center;" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2004-05 | [[Södertälje SK]] | [[Zviedrijas hokeja līga|Elitsērija]] | 5 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2005-06 | Södertälje SK | Elitsērija | 47 | 8 | 12 | 20 | 28 | — | — | — | — | — |- | 2006–07 | [[Losandželosas "Kings"]] | [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | 72 | 20 | 41 | 61 | 24 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2007–08 | Losandželosas "Kings" | NHL | 82 | 32 | 45 | 77 | 22 | — | — | — | — | — |- | 2008–09 | Losandželosas "Kings" | NHL | 82 | 27 | 39 | 66 | 32 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2009–10 | Losandželosas "Kings" | NHL | 82 | 34 | 47 | 81 | 16 | 6 | 2 | 3 | 5 | 2 |- | 2010-11 | Losandželosas "Kings" | NHL | 75 | 25 | 48 | 73 | 20 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2011-12 | Losandželosas "Kings" | NHL | 82 | 25 | 51 | 76 | 20 | 20 | 8 | 12 | 20 | 9 |- | 2012-13 | [[IK Mora]] | [[Hockeyallsvenskan|Allsvenskan]] | 31 | 10 | 24 | 34 | 14 | — | — | — | — | — |- | 2012-13 | Losandželosas "Kings" | NHL | 47 | 10 | 32 | 42 | 16 | 18 | 3 | 6 | 9 | 12 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2013-14 | Losandželosas "Kings" | NHL | 82 | 29 | 41 | 70 | 24 | 26 | 5 | 21 | 26 | 14 |- | 2014-15 | Losandželosas "Kings" | NHL | 79 | 16 | 48 | 64 | 10 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2015-16 | Losandželosas "Kings" | NHL | 81 | 25 | 49 | 74 | 16 | 5 | 2 | 2 | 4 | 2 |- | 2016-17 | Losandželosas "Kings" | NHL | 76 | 12 | 40 | 52 | 28 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2017-18 | Losandželosas "Kings" | NHL | 82 | 35 | 57 | 92 | 20 | 4 | 1 | 1 | 2 | 0 |- | 2018-19 | Losandželosas "Kings" | NHL | 81 | 22 | 38 | 60 | 30 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | NHL kopā ! 1003 ! 312 ! 576 ! 888 ! 278 ! 79 ! 21 ! 45 ! 66 ! 39 |} ==Rekordi== === NHL === * Pirmais [[slovēņi|slovēņu]] spēlētājs līgas vēsturē * Visvairāk punktu karjerā slovēņu spēlētāja iegūti (1278) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu karjerā slovēņu spēlētāja iegūtas (838) * Visvairāk vārtu karjerā slovēņu spēlētāja gūti (440) * Visvairāk punktu sezonā slovēņu spēlētāja iegūti (92 [[2017.—2018. gada NHL sezona|2017.–2018. gadā]]) * Visvairāk vārtu sezonā slovēņu spēlētāja gūti (35, 2017.–2018. gadā) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā slovēņu spēlētāja iegūtas (57, 2017.–2018. gadā) ===Losandželosas Kings=== {{dat|2026|3|14}} * Visvairāk nospēlēto sezonu (20) * Visvairāk nospēlēto spēļu (1505) * Visvairāk punktu (1308) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu (858) * Visvairāk uzvaras vārtu (79) * Visilgāk komandā bijis kapteinis (10 sezonas, no [[2016.—2017. gada NHL sezona|2016.–2017. g.]] līdz [[2025.—2026. gada NHL sezona|2025.–2026. g.]]) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *{{eliteprospects|4233}} * [https://web.archive.org/web/20101001073500/http://www.anzeseleven.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=83457 The Internet Hockey Database profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080607073503/http://www.eurohockey.net/players/show_player.cgi?serial=63532 European Hockey profils] {{en ikona}} * [http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8471685 NHL profils] {{en ikona}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Losandželosas "Kings"]] [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |pirms={{flaga|ASV}} [[Dastins Brauns]]|pēc= |periods= 2016-2026}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Lauri Tukonens]] | title = [[Losandželosas "Kings"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2005. gada NHL drafts|2005]] | after = [[Džonatans Bernjē]]}} {{succession box | before = [[Patriss Beržerons]]<br> Patriss Beržerons | title = [[Frenka Selkes balva]]s ieguvējs | years = [[2015.—2016. gada NHL sezona|2016]]<br />[[2017.—2018. gada NHL sezona|2018]] | after = Patriss Beržerons <br> [[Raiens O'Railijs]]}} {{succession box | before = [[Jirži Hudlers]]<br> [[Kails Konors]] <br> Džeikobs Sleivins | title = [[Lēdijas Bingas balva]]s ieguvējs | years = [[2015.—2016. gada NHL sezona|2016]]<br />[[2022.—2023. gada NHL sezona|2023]]<br />[[2024.—2025. gada NHL sezona|2025]] | after = [[Džonijs Gudro]] <br> [[Džeikobs Sleivins]] <br> [[Kouls Kofīlds]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Kopitars, Anzze}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas hokejisti]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Lēdijas Bingas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Frenka Selkes balvas ieguvēji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] 8cyq0qlep6yt0ibfqky6oberxnjjxh6 0 26236 4487116 4464763 2026-06-26T21:21:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487116 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #00703C | klubs = Kauno Žalgiris | logo = File:BC Žalgiris 2023.png | logo_izm = 150px | pilsēta = {{vieta|Lietuva|Kauņa}} | līga = [[LKL|Lietuvas Basketbola līga]]<br>[[ULEB Eirolīga]] | konference = | divīzija = | sezona = | pozīcija = | dibināts = 1944 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = ''[[Žalgiris Arena]]'' | ietilpība = 15688 | krāsas = Zaļa, balta<br/>{{color box|#006A4E}} {{color box|white}} | īpašnieks = | prezidents = | menedžeris = {{flaga|Lietuva}} [[Paulius Motiejūnas]] | galvenais_treneris = {{flaga|LTU}} [[Tomass Masjulis]] | kapteinis = {{flaga|Lietuva}} [[Edgars Ulanovs]] | mediji = {{url|http://www.zalgiris.lt/}} | sadarbojas = BC Žalgiris-2 <!------ čempiontituli -------> | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = 1 | LKL = 25 | BBL = 6 | PSRS = 5 | līga1 = | uzvaras1 = | līga2 = | uzvaras2 = }} '''Kauņas "Žalgiris"''' ({{val|lt|Kauno Žalgiris}}) ir [[Lietuva]]s [[basketbols|basketbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Kauņa|Kauņā]]. Tas tika dibināts 1944. gadā. "Žalgiris" ir visu laiku titulētākā Lietuvas basketbola komanda, [[Lietuvas Basketbola līga|Lietuvas Basketbola līgā]] klubs ir svinējis 19 uzvaras, 5 reizes uzvarēja arī [[Baltijas basketbola līga|Baltijas basketbola līgā]], 1998.—1999. gada sezonā arī [[ULEB Eirolīga|Eirolīgā]]. 2023.—2024. gada sezonā "Žalgiris" piedalās [[LKL]] un [[ULEB Eirolīga|Eirolīgā]]. No 2025. gada 28. jūnija komandas galvenais treneris ir lietuviešu speciālists Tomass Masjulis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zalgiris.lt/naujienos/zalgirietis-grizta-namo-zalgirio-vairas-patiketas-eurolygos-cempionui |title=Žalgirietis grįžta namo: „Žalgirio“ vairas patikėtas Eurolygos čempionui |accessdate=2025-10-19 |website=zalgiris.ļt |language=lt |date= }}</ref> No 2023. gada līdz 2025. gadam komandas galvenais treneris bija itāļu speciālists [[Andrea Trinkjēri]].<ref>https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/30122023-uz_smita_parstaveta_zalgiris_komandtiltin</ref> == Izcīnītās vietas == === LKL === * 1993-1994 - 1. * 1994-1995 - 1. * 1995-1996 - 1. * 1996-1997 - 1. * 1997-1998 - 1. * 1998-1999 - 1. * 1999-2000 - 2. * 2000-2001 - 1. * 2001-2002 - 2. * 2002-2003 - 1. * 2003-2004 - 1. * 2004-2005 - 1. * 2005-2006 - 2. * 2006-2007 - 1. * 2007-2008 - 1. * 2008-2009 - 2. * 2009-2010 - 2. * 2010-2011 - 1. * 2011-2012 - 1. * 2012-2013 - 1. * 2013-2014 - 1. * 2014-2015 - 1. * 2015-2016 - 1. * 2016-2017 - 1. * 2017-2018 - 1. * 2022-2023 - 1. * 2024-2025 - 1. === BBL === * 2005 - 1. * 2006 - 2. * 2007 - 2. * 2008 - 1. * 2009 - 2. * 2010 - 1. * 2011 - 1. * 2012 - 1. == Tituli == * [[LKL]] čempioni - 1994, 1995, 1996, 1997, 1998, 1999, 2001, 2003, 2004, 2005, 2007, 2008, 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2021, 2023, 2025 * [[Padomju Savienība|PSRS]] čempioni - 1947, 1951, 1985, 1986, 1987 * [[ULEB Eirolīga|Eirolīgas]] čempioni - 1999 * [[FIBA Eiropas kauss|Eiropas kausa]] ieguvēji - 1998 * [[BBL]] čempioni - 2005, 2008, 2010, 2011, 2012 * [[NEBL]] čempioni - 1999 == Formas == "Žalgiris" komandas formas tērpu pamata krāsas ir zaļa un balta. Mājas spēles tiek spēlētas zaļās formās, bet izbraukuma spēles — baltā. Kopš 2012. gada kluba formas tērpu ražotājs ir [[Adidas]].<ref>{{cite web|title=Naujajame sezone "Žalgirio" krepšininkai vilkės adidas aprangas|url=https://www.tv3.lt/naujiena/615863/naujajame-sezone-zalgirio-krepsininkai-vilkes-adidas-aprangas|website=tv3.lt|access-date=22 August 2012}}</ref> 2018. gadā Žalgiris sāka ražot savas formas tērpus, cenšoties popularizēt komandas zīmola tēlu, vienlaikus padarot tās pieejamākas līdzjutējiem.<ref>{{cite web|title=Kauno "Žalgirio" krepšininkams sukurti nauji žaidybiniai marškinėliai|url=http://zalgiris.lt/news/bc-zalgiris/74672|website=zalgiris.lt|date=5 September 2018|access-date=5 September 2018|archive-date={{dat|2023|04|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230411184601/https://zalgiris.lt/news/bc-zalgiris/74672/}}</ref> {| |{{Basketball kit | pattern_b=_zalgiriskaunas14h | pattern_s=_zalgiriskaunas14h | body=00703C | shorts=00703C | title=2013–2015 }} |{{Basketball kit | pattern_b=_zalgiriskaunas1516h | pattern_s=_zalgiriskaunas1516h | body=00703C | shorts=00703C | title=2015–2016 }} |{{Basketball kit | pattern_b=_zalgiriskaunas1617 | pattern_s=_zalgiriskaunas1617 | body=00703C | shorts=00703C | title=2016–2018 }} |{{Basketball kit | pattern_b=_zalgiriskaunas14a | pattern_s=_zalgiriskaunas14a | body=ffffff | shorts=ffffff | title=2013–2015 }} |{{Basketball kit | pattern_b=_zalgiriskaunas1516a | pattern_s=_zalgiriskaunas1516a | body=ffffff | shorts=ffffff | title=2015–2016 }} |{{Basketball kit | pattern_b=_zalgiriskaunas1617a | pattern_s=_zalgiriskaunas1617a | body=ffffff | shorts=ffffff | title=2016–2018 }} |} == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [http://www.zalgiris.lt Oficiālā mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110303233727/http://www.zalgiris.lt/ |date={{dat|2011|03|03||bez}} }} {{lt ikona}} {{BBL}} {{DEFAULTSORT:Kaunzas Zzalgiris}} [[Kategorija:BBL klubi]] [[Kategorija:Lietuvas basketbola klubi]] [[Kategorija:Kauņa|Zzalgiris]] 7i1h2z067lwiv2118hso0nxdz636sqr 0 29917 4487134 4349599 2026-06-26T22:54:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487134 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #{{NBA color|Cleveland Cavaliers|2}} | bg_color = #{{NBA color|Cleveland Cavaliers|1}} | klubs = Cleveland Cavaliers | logo = Cleveland Cavaliers logo.svg | logo_izm = 180px | pilsēta = {{Vieta|ASV|Ohaio|Klīvlenda|2s=Ohaio (štats)}} | līga = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā basketbola asociācija]] | konference = [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konference]] | divīzija = [[Centrālā divīzija (NBA)|Centrālā divīzija]] | dibināts = 1970 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = ''[[Rocket Arena]]'' | ietilpība = 19 432 | krāsas = [[Bordo (krāsa)|bordo]], zelta, melns<ref name="CavsModernLogos">{{cite press release|title=Cavaliers Introduce Modernized Logo Collection|url=https://www.nba.com/cavaliers/news/releases-brand-launch-220602|publisher=NBA Media Ventures, LLC|website=Cavs.com|date=June 2, 2022|access-date=June 3, 2022|quote=The updated colorway of wine, gold and black, carries forward the same iconic Cavaliers Wine and brings back a reflective, shiny, proper Cavaliers Gold that originated in the early 80s and re-emerged in the details of 2003-10 era uniforms.|archive-date=June 3, 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220603024001/https://www.nba.com/cavaliers/news/releases-brand-launch-220602|url-status=live}}</ref><ref name="CavsBringBackGold">{{cite press release|title=Cavaliers bring back gold, introduce modernized logo collection|url=https://www.nba.com/news/cavaliers-introduce-modernized-logo-collection|publisher=NBA Media Ventures, LLC|website=NBA.com|date=June 2, 2022|access-date=June 3, 2022|archive-date=June 3, 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220603024208/https://www.nba.com/news/cavaliers-introduce-modernized-logo-collection|url-status=live}}</ref><ref>{{cite web|title=Cleveland Cavaliers Reproduction and Usage Guideline Sheet|url=https://cdn-assets-us.frontify.com/s3/frontify-enterprise-files-us/eyJwYXRoIjoibmJhXC9maWxlXC9OS0RFSHJNMk5hR1FlNUJBb050ay5wZGYifQ:nba:dAoD3VUaHUTzSkBuTfQA0dx_vbSWpZXjI0Rbv6vbI6g|publisher=NBA Properties, Inc.|access-date=March 1, 2025}}</ref><br />{{color box|#860038}} {{color box|#BC945C}} {{color box|#000000}} | īpašnieks = {{flaga|ASV}} [[Dens Gilberts]] | prezidents = [[Niks Berleidžs]] | menedžeris = [[Maiks Gensijs]] | galvenais_treneris = [[Kenijs Atkinsons]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.cavs.com/}} | sadarbojas = ''[[Cleveland Charge]]'' ([[D-Līga]]) <!------ čempiontituli -------> | BAA = | NBA = 1 (2016) }} '''Klīvlendas "Cavaliers"''' ({{val|en|Cleveland Cavaliers}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[basketbols|basketbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NBA)|Centrālajā divīzijā]]. Tas tika dibināts 1970. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NBA. Savas pastāvēšanas vēsturē "Cavaliers" ir izcīnījis vienu NBA čempiontitulu, 2016. gadā. 2007. gadā klubs uzvarēja savā konferencē. Mājas spēles komanda aizvada ''Rocket Mortgage FieldHouse'' arēnā. "Cavaliers" [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] sāka spēlēt 1970. gadā kā jauna komanda, kura piederēja [[Niks Mileti|Nikam Mileti]]. Spēlējot spēlēs tajā laikā savā "Klīvlendas arēnā" un trenera Billa Fitčera vadībā viņi uzstādīja līgas antirekordu, uzvarot tikai 15 spēlēs, bet zaudējot 67. == Vēsture == === Komandas izveide === Savu pirmo sezonu [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], "Cavaliers" aizvadīja [[1970. gads|1970. gadā]]. Komandas nosaukuma idejas autors ir Džerijs Tomko.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nj.com/yankees/index.ssf/2009/05/cc_sabathia_lebron_james_and_t.html |date=May 28, 2009 |accessdate=May 28, 2009 |title=CC Sabathia, LeBron James and the naming of the Cleveland Cavaliers |publisher=The Star-Ledger}} {{en ikona}}</ref> Mājas spēles komanda izvadīja Klīvlendas arēnā. Savā pirmajā sezonā, trenera [[Bills Fitčers|Billa Fitčera]] vadībā, komanda bija vājākā visā līgā ar 15 uzvarām un 67 zaudējumiem. Komandu bija paredzēts būvēt ap 1971. gada drafta pirmo numuru Ostinu Karru, kurš uzstādīja vairākus rekordus koledžu līgā, taču Karrs savainoja savu kāju, savas profesionālās karjeras pašā sākumā un nespēja realizēt savu potenciālu === 1970.–1980. gads === Nākamajās sezonās "Cavaliers" pakāpeniski sāka uzlabot savu sniegumu basketbola laukumā, pateicoties tādiem talantīgiem spēlētājiem, kā [[Bingo Smits|Bingo Smitam]], [[Džims Čounss|Džimam Čounsam]], [[Džims Klīmonss|Džimam Klīmonsam]] un [[Diks Snaiders|Dikam Snaideram]]. Savā otrajā sezonā "Cavaliers" guva 23 uzvaras un piedzīvoja 59 zaudējumus. [[1972.—1973. gada NBA sezona|1972.-73.]] gada sezonā "Cavaliers" uzvarēja 30 spēlēs, bet zaudēja 50 spēlēs, [[1973.—1974. gada NBA sezona|1973.-74.]] gada sezonā komanda guva 29 uzvaras, taču piedzīvoja 53 zaudējumus. 1974. gadā par "Cavaliers" mājas spēļu norises vietu kļuva ''Richfield Coliseum'', kas atrodas 30 jūdzes no Klīvlendas centra. Tajā [[1974.—1975. gada NBA sezona|sezonā]], "Cavaliers" guva 40 uzvaras, taču ar to bija mazliet par maz, lai kvalificētos izslēgšanas spēlēm. [[1975.—1976. gada NBA sezona|1975.-76.]] gada sezonā, trenera Fitčera vadībā, "Cavaliers" guva 49 uzvaras un piedzīvoja 33 zaudējumus un kļuva par Centrālās divīzijas čempioniem. Fitčers saņēma [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labākā trenera balvu]] un "Cavaliers pirmo reizi kvalificējās izslēgšanas spēlēm. "Cavaliers" uzvarēja sērijā pret [[Washington Wizards|Washington Bullets]] ar 4–3, dēļ vairākiem veiksmīgiem pēdējo sekunžu metieniem. Viņi uzvarēja 7. spēli ar 87–85, pateicoties veiksmīgam Snaidera metienam četras sekundes pirms spēles beigām. Daudzo savainojumu dēļ "Cavaliers" zaudēja [[Bostonas Celtics]] Austrumu konferences finālā. Klīvlenda guva 43 uzvaras gan [[1976.—1977. gada NBA sezona|1976.-1977.]], gan [[1977.—1978. gada NBA sezona|1977.-1978.]] gada sezonās, taču tālāk par pirmo kārtu nespēja tikt. Pēc [[1978.—1979. gada NBA sezona|1978.-1979.]] gada sezonas, Fitčers atkāpās no galvenā trenera amata. === 1980.–1983. gads === Pēc [[1979.—1980. gada NBA sezona|1979.-1980.]] gada sezonas komandas īpašnieks Mileti pārdeva savas kluba akcijas Džo Zingalam. Dažus mēnešus vēlāk Zingals pārdeva klubu reklāmu biznesa magnātam Tedam Stepjēnam.<ref>[http://news.google.com/newspapers?id=hklPAAAAIBAJ&sjid=IwMEAAAAIBAJ&dq=ted%20stepien%20cleveland&pg=7118%2C6256145] {{en ikona}}</ref> Jaunais īpašnieks pārraudzīja darbinieku pieņemšanu un atlaišanu, Viņš bija iesaistīts neveiksmīgos spēlētāju maiņas darījumos. Stepjēna apspriežamo maiņas darījumu rezultātā, komanda zaudēja vairākus jaunos spēlētājus. Stepjēns ierosināja mainīt komandas nosaukumu uz "Ohaio Cavaliers", viņa plānos bija aizvadīt mājas spēles ne tikai Klīvlendā, bet arī [[Sinsinati]], [[Bufalo]] un [[Pitsburga|Pitsburgā]]. Esošais haoss atstāja iespaidu ne tikai uz "Cavaliers" spēļu rezultātiem, bet arī uz atbalsta trūkumu no vietējiem atbalstītājiem, noslēdzot [[1980.—1981. gada NBA sezona|1980.-1981.]] gada sezonu ar 28 uzvarām un 54 zaudējumiem. [[1981.—1982. gada NBA sezona|1981.-1982.]] gada sezonā komanda bija spējīga uzvarēt tikai 15 spēlēs, ciešot zaudējumu 67 spēlēs. 1981.-1982. gada sezonā "Cavaliers" zaudēja 19 spēles pēc kārtas, kas pievienojot 5 zaudētas spēles [[1982.—1983. gada NBA sezona|1982.-1983.]] gada sezonā, radīja otru garāko zaudējumu sēriju NBA vēsturē. Kaut arī nākamajā sezonā "Cavaliers" uzlaboja sniegumu, apmeklētāju skaits vidēji sezonā bija 3900 fanu. Stepjēns draudēja komandu pārcelt uz Toronto un nosaukt to par Toronto "Towers". Brāļi Džordžs un Gordons Gandi nopirka klubu astoņdesmito gadu vidū un nolēma to atstāt Klīvlendā. === 1983–1992. gads: Breda Dohertija ēra === [[Attēls:Brad Daugherty basketball 270.jpg|right|thumb|200px|[[Breds Dohertijs]], 1986. gada NBA drafta pirmais numurs]] Neilgi pēc kluba iegādes brāļi Gandi mainīja kluba krāsas uz tumši zilu. Viņi oficiāli pieņēma "Cavs", kā kluba nosaukuma saīsinājumu mārketinga nolūkos, šis saīsinājums neoficiāli tika lietots starp faniem kopš komandas pirmssākumiem. Trenera Džordža Karla vadībā, "Cavaliers" atkal neizdevās kvalificēties izslēgšanas spēlēm, [[1983.—1984. gada NBA sezona|1983.-1984.]] gada sezonā izcīnot 28 uzvaras. "Cavaliers" beidzot iekļuva izslēgšanas spēlēs [[1984.—1985. gada NBA sezona|1985.]] gadā, pirmajā kārtā zaudējot Austrumu konferences čempioniem [[Bostonas Celtics]]. Šajā brīdī komandā sākās pārejas posms, ko vadīja tādi dinamiski spēlētāji, kā [[Vorlds B. Frīss]], [[Rojs Hinsons]] un [[Džons Beglijs]]. 1986. gadā, pēc 66 aizvadītām spēlēm, no trenera amata tiek atlaists Džordžs Karls. Pagaidu galvenais treneris Džīnss Litlss vadīja komandu atlikušajās spēlēs. Septiņu sezonu laikā "Cavaliers" ir trenējuši 9 galvenie treneri, vienīgo reizi iekļūstot izslēgšanas spēlēs Džordža Karla vadībā. 1986. gadā "Cavaliers" pievienojās [[Breds Dohertijs]], [[Marks Praiss]], [[Rons Hārpers]] un [[Lerijs Nenss]]. Trenera [[Lenijs Vilkenss|Lenija Vilkensa]] vadībā, šie četri spēlētāji kļuva par komandas kodolu, nākamo 9 sezonu laikā 8 reizes iekļūstot izslēgšanas spēlēs un 3 reizes sezonu beidzot ar 50+ uzvarām. 1989. gada izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā "Cavaliers" bija jāspēlē ar Maikla Džordana [[Čikāgas Bulls]]. Sērijā ceturtajā spēlē Klīvlenda uzvarēja Čikāgu papildlaikā ar 108-105, panākot neizšķirtu rezultātu sērijā 2–2. Pēdējā spēle notika Klīvlendā, spēle ritēja vienlīdzīgi, līdz Klīvlendai izdevās panākt viena punkta pārsvaru trīs sekundes pirms spēles beigām. Pēc Čikāgas pieprasītā pārtraukuma, bumbu saņēma [[Maikls Džordans]], kurš gāja uz metienu. Klīvlendietis Kregs Elo mēģināja bloķēt Džordana metienu, taču neveiksmīgi, metiens līdz ar beigu sirēnu ielidoja grozā, ļaujot Čikāgai uzvarēt sērijā ar 3-2. Šis metiens tiek atzīts par vienu no lielākajiem momentiem Džordana karjerā, bet pati spēle ir uzskatīta par vienu no labākajām visā NBA vēsturē. [[1991.—1992. gada NBA sezona|1991.-1992.]] gada sezonā "Cavaliers" guva 57 uzvaras un iekļuva izslēgšanas spēlēs, taču pirmajā kārtā, atkal zaudēja Čikāgai ar 2-4. === 1993.–2003. gads === [[Attēls:Zydrunas Cavs.jpg|right|thumb|175px|[[Žīdrūns Ilgausks]], "Cavaliers" līderis aizvadīto spēļu ziņā.]] Drīz pēc Nensa, Dohertija un Praisa aiziešanas no komandas, "Cavaliers" vairs nebija spējīga konkurēt izslēgšanas spēlēs. Treneris [[Lenijs Vilkenss]] pameta komandu pēc [[1992.—1993. gada NBA sezona|1992.-1993.]] gada sezonas, kurā "Cavaliers guva 54 uzvaras, taču Austrumu konferences pusfinālā piekāpās [[Čikāgas Bulls]]. [[1993.—1994. gada NBA sezona|1993.-1994.]] gada sezonā, jaunā trenera [[Maiks Fratello|Maika Fratello]] vadība, "Cavaliers" kļuva par vienu no līgas labākajām aizsardzības tipa komandām. Lai gan "Cavaliers" bieži iekļuva izslēgšanas spēlēs, tā nebija spējīga tikt tālāk par pirmo kārtu. 1997. gada starpsezonas laikā "Cavaliers" atbrīvojās no vairākiem pamatsastāva spēlētājiem, [[Terels Brendons]] un [[Tairons Hils]] tika aizmainīti uz [[Milvoki Bucks]], bet [[Bobijs Fils]] un [[Kriss Mils]] kļuva par brīvajiem aģentiem. Komandai pievienojās [[Šons Kemps]] no [[Sietlas "SuperSonics"]] un [[Veslijs Pīrsons]] no [[Fīniksas Suns]]. [[1998.—1999. gada NBA sezona|1998.-1999.]] gada sezonas laikā galvenais treneris Fratello tika atlaists Neskatoties uz [[Karloss Būzers|Karlosa Būzera]] un citu potenciālo līderu pievienošanos komandai, "Cavaliers" vēl aizvien nespēja iekļūt izslēgšanas spēlēs. [[2002.—2003. gada NBA sezona|2002.-2003.]] gada sezonā "Cavaliers spēja uzvarēt tikai 17 spēlēs, kas kļuva par trešo sliktāko rezultātu kluba vēsturē. === 2003.–2010. gads: Lebrona Džeimsa ēra === [[Attēls:LebronFT.jpg|thumb|right|175px| "Cavaliers" uzbrucējs [[Lebrons Džeimss]] ir kluba visu laiku labākais punktu guvējs.]] Pēc [[2002.—2003. gada NBA sezona|2002.-2003.]] gada sezonas, "Cavaliers ieguva drafta pirmās izvēles tiesības. Komanda izvēlējās vietējo basketbola fenomenu Lebronu Džeimsu. Džeimsa pievienošanos komandai kļuva par "Cavaliers" pagrieziena punktu. [[2003.—2004. gada NBA sezona|2003.–2004. gada]] sezona sākās ar cerīgu skatu nākotnē, jo Džeimss ātri kļuva par vienu no līgas vadošajiem spēlētājiem un ieguva [[NBA sezonas labākais debitants|NBA sezonas labākā debitanta]] balvu. Pēc Karlosa Buzera aiziešanas no komandas, Džeimss kopā [[Žīdrūns Ilgausks|Žīdrūnu Ilgausku]] un [[Drū Gūdens|Drū Gūdenu]] veidoja komandas kodolu. [[2004.—2005. gada NBA sezona|2004.-2005. gada]] sezonu "Cavaliers" iesāka daudzsološi, taču drīz komandu piemeklēja lejupslīde, kas noveda pie komandas trenera Pola Sailasa un ģenerālmenedžera Džima Peksona atlaišanas. "Cavaliers" noslēdza sezonu ar 42 uzvarām un 40 zaudējumiem, taču ar to nepietika, lai iekļūtu izslēgšanas spēlēs. 2005. gada starpsezonā par "Cavaliers" jauno treneri kļuva [[Dens Gilberts]], bet par ģenerālmenedžeri - Denijs Ferijs. [[2005.—2006. gada NBA sezona|2005.-2006. gada]] sezonā, "Cavaliers" iekļuva izslēgšanas spēlēs, pirmo reizi kopš 1998. gada un pirmajā kārtā pieveica [[Vašingtonas Wizards]]. Otrajā kārtā pret [[Detroitas Pistons]], "Cavaliers" atspēlējās no 0-2 gūstot trīs uzvaras pēc kārtas, taču ar to nepietika, lai iekļūtu nākamajā kārtā, jo "Pistons" uzvarēja sērijā ar 4-3. [[Attēls:QuickenLoansArena.jpg|thumb|right|175px|Klīvlendas "Cavaliers" pret [[Čikāgas Bulls]] 2006. gadā]] "Cavaliers" turpināja rādīt labu sniegumu arī 2006.-2007 gada sezonā, gūstot 50 uzvaras un iekļūstot izslēgšanas spēlēs. Pirmajā kārtā "Cavaliers" pieveica savainojumu mocīto [[Vašingtonas Wizards]] ar 4-0, otrajā kārtā tika pieveikti [[Ņūdžersijas Nets]] ar 4-2. Austrumu konferences finālā "Cavaliers" tikās ar [[Detroitas Pistons]]. Pēc divām zaudētām spēlēm Detroitā, "Cavaliers" spēja izcīnīt trīs uzvaras pēc kārtas un panākt pārsvaru sērijā ar 3-2. Sestajā spēlē "Cavaliers" uzvarēja ar 98-82, pirmo reizi kluba vēsturē uzvarot Austrumu konferencē un iekļūstot NBA finālā. Pirmo reizi spēlējot NBA finālā, "Cavaliers" zaudēja ļoti stiprajai [[San Antonio Spurs]] komandai. [[2007.-2008. gada NBA sezona|2007.-2008. gada]] sezonā "Cavaliers" spēra soli atpakaļ. Komandu vajāja traumas un biežas sastāva maiņas, kā rezultātā komandai pievienojās Džo Smits, Vollijs Ščerbjaks, [[Bens Volless]] un Delonte Vests. "Cavaliers" sezonu noslēdza ar 45 uzvarām un 37 zaudējumiem un izslēgšanas spēļu otrajā kārtā zaudēja nākamajiem NBA čempioniem [[Bostonas Celtics]]. [[Attēls:Mike Brown NBA cropped.jpg|right|thumb|175px|[[Maiks Brauns]] 2008.-2009. gada sezonā tika atzīts par [[NBA sezonas labākais treneris|līgas labāko treneri]].]] [[2008.-2009. gada NBA sezona|2008.-2009. gada]] sezonā "Cavaliers" veica apbrīnojamu progresu, sezonā gūstot 66 uzvaras, kas kļuva par kluba rekordu. kluba galvenais treneris [[Maiks Brauns]] ieguva [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labākā trenera]] balvu, bet Lebrons Džeimss tika atzīts par [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|sezonas vērtīgāko spēlētāju]]. Izslēgšanas spēles "Cavaliers" sāka ar 4-0 uzvaru pār [[Detroitas Pistons]]. Konferences pusfinālā "Cavaliers" tikās ar [[Atlantas Hawks]], kas septiņās spēlēs pieveica [[Maiami Heat]]. Neskatoties uz ilgo pauzi starp pirmo un otro kārtu, "Cavaliers" uzvarēja sērijā ar 4-0, uzvarot katru spēli vismaz ar desmit punktu pārsvaru, kļūstot par pirmo komandu NBA vēsturē, kas uzvarēja astoņas izslēgšanas spēles pēc kārtas ar vismaz desmit punktu starpību. Austrumu konferences finālā "Cavaliers" tikās ar [[Orlando Magic]]. Neskatoties uz Džeimsa gūtajiem 49 punktiem "Cavaliers" zaudēja pirmajā spēlē ar 106-107. "Cavaliers" spēja uzvarēt tikai divās spēlēs un zaudēja sērijā ar 2-4. 2009. gada 25. jūnijā, maiņas darījumā ar [[Fīniksas Suns]], "Cavaliers" ieguva četrkārtējo NBA čempionu [[Šakils O'Nīls|Šakilu O'Nīlu]], pretī dodot [[Bens Volless|Benu Vollesu]], [[Saša Pavlovičs|Sašu Pavloviču]], 46. izvēles tiesības [[2010. gada NBA drafts|2010. gada NBA draftā]] un 500 tūkstošus dolāru.<ref>"ESPN", http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=4285489, Retrieved June 24, 2009. {{en ikona}}</ref> 2009. gada starpsezonas laikā "Cavaliers" parastīja līgumus ar [[Entonijs Pārkers|Entoniju Pārkeru]], [[Leons Povs|Leonu Povu]] un [[Džamario Mūns|Džamario Mūnu]]. 2010. gada 17. februārī trīs komandu maiņas darījuma rezultātā, "Cavaliers" ieguva [[Antons Džemisons|Antonu Džemisonu]] no [[Vašingtonas Wizards]] un [[Sebastians Telfērs|Sebastianu Telfēru]] no [[Losandželosas Clippers]]. "Cavaliers pabeidza [[2009.-2010. gada NBA sezona|2009.-2010. gada]] sezonu ar 61 uzvaru 21 zaudējumu. Lebrons Džeimss tika atzīts par [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|sezonas vērtīgāko spēlētāju]] otro gadu pēc kārtas. Izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā "Cavaliers" pieveica [[Čikāgas Bulls]] ar 4–1, taču otrajā kārtā piedzīvoja vilšanos, zaudējot [[Bostonas Celtics]] ar 2-4. Beidzoties sezonai [[Lebrons Džeimss]] kļuva par brīvo aģentu. 2010. gada 8. jūlijā Džeimss paziņoja, ka parakstīs līgumu ar [[Maiami Heat]]. Šis paziņojums, vairākos komandas fanos, radīja dusmas un vilšanos. Daudzas Džeimsa spēļu formas tika sadedzinātas, slavenais Nike "Witness" plakāts Klīvlendas centrā nekavējoties tika noņemts. Īsi pēc Džeimsa paziņojuma, "Cavaliers" īpašnieks [[Dens Gilberts]], kluba mājaslapā, Džeimsa izvēli nosauca par gļēvu un nodevīgu, un apsolīja, ka "Cavaliers" iegūs čempiona titulu ātrāk nekā Džeimss. === 2010.–2011. gads === [[Attēls:Byron Scott 2008.jpg|right|thumb|175px|"Cavaliers" galvenais treneris [[Bairons Skots]]]] 2010. gada starpsezonā tika atlaists galvenais treneris [[Maiks Brauns]]. 2010. gada 4. jūnijā, komandas ģenerālmenedžeris Denijs Ferijs atkāpās no amata, viņa vietu ieņēma Kriss Grants. 1. jūlijā par jauno komandas treneri kļuva [[Bairons Skots]]. Visa 2010. gada starpsezona un liela daļa sezonas tika pavadīta pārbūvējot komandu. [[2010.—2011. gada NBA sezona|2010.-2011. gada sezona]] bija pilnīgs pretstats iepriekšējai sezonai, visā sezonā gūtas tikai 19 uzvaras, kas "Cavaliers" ierindoja pēdējā vietā konferencē. "Cavaliers" uzstādija NBA rekordu, zaudējot 28 spēles pēc kārtas.<ref>[http://www.cleveland.com/cavs/index.ssf/2011/02/sloppy_from_start_to_finish_cl.html] {{en ikona}}</ref> === 2011–tagadne: Kairija Irvinga ēra === [[2011. gada NBA drafts]] "Cavaliers" izvēlējās [[Kairijs Ērvings|Kairiju Ērvingu]] ar pirmo kārtas numuru. 2011.-2012. gada sezonā "Cavaliers uzvarēja 21 spēlē, bet zaudēja 45 spēlēs. Kairijs Ērvings tika iebalsots [[NBA simboliskā debitantu izlase|simboliskajā debitantu izlasē]] un tika atzīts par [[NBA sezonas labākais debitants|sezonas labāko debitantu]]. 2012. gadā draftā "Cavaliers" ar 4. numuru izvēlējās Dionu Veitersu, bet ar 17. numuru Taileru Zelleru. == Sasniegumi == * '''[[NBA čempioni|Čempioni]]''': 1 ** {{NBA Year|2015|end}} * '''Konferences čempioni''': 3 ** {{NBA Year|2006|end}}, {{NBA Year|2014|end}}, {{NBA Year|2015|end}} * '''Divīzijas čempioni''': 5 ** {{NBA Year|1975|end}}, {{NBA Year|2008|end}}, {{NBA Year|2009|end}}, {{NBA Year|2014|end}}, {{NBA Year|2015|end}} <!-- == Komandas sastāvs == {{Klīvlendas "Cavaliers" sastāvs}} --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nba.com/cavaliers/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://nbahoopsonline.com/teams/ClevelandCavs/Index.html Kluba vēsture] {{en ikona}} * [http://www.basketball-reference.com/teams/CLE/ Basketball-Reference.com profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120810000924/http://www.basketball-reference.com/teams/CLE/ |date={{dat|2012|08|10||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.sportsecyclopedia.com/nba/cleveland/cavs.html Sports E-Cyclopedia profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100105074544/http://www.sportsecyclopedia.com/nba/cleveland/cavs.html |date={{dat|2010|01|05||bez}} }} {{en ikona}} {{NBA}} [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers"| ]] cqb3qlarodl9jk34cabjygd9vx8adbe 0 32350 4487032 4484948 2026-06-26T17:55:05Z Jaunais Strēlnieks 127483 Daži labojumi 4487032 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Jukumu Vācieti|cilvēkiem ar šādu uzvārdu|Vācietis (uzvārds)}} {{Personas infokaste | vārds = Jukums Vācietis | attēls = Jukums Vacietis.jpg | att_izmērs = 135px | att_nosaukums = Krievijas Impērijas armijas pulkvedis | dz_dat_alt = | dz_gads = 1873 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 11 | dz_vieta = Jaunmuiža, {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Jaunlutriņu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 28 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small komandarm 2-go ranga.svg|55px]]<br />[[2. ranga armijas komandieris]] | dienesta_laiks = | valsts = {{plainlist| * {{karogs|Krievijas Impērija}} * {{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]] * {{flaga|Latvija|LSPR}} [[LSPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks]]<br />[[Latviešu strēlnieku padomju divīzija]]<br />[[Padomju Latvijas armija]]<br />[[Sarkanā armija]] | kaujas = {{plainlist| * [[Pirmais pasaules karš]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] * [[Latvijas Neatkarības karš]] * [[Igaunijas Neatkarības karš]] }} | izglītība = [[Viļņas karaskola]], [[Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija]] | apbalvojumi = | cits_darbs = Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijas profesors }} }} '''Jukums''' (arī '''Joakims''') '''Vācietis''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1873|11|23}}|{{dat||11|11}}}} Jaunmuižā (tagad [[Jaunlutriņi]]), miris {{dat|1938|7|28}} [[Maskava|Maskavā]]) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] komandieris [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, vēlāk pirmais [[Krievijas SFPR]] visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas Pilsoņu kara]] laikā. Nošauts 1938. gadā sakarā ar apsūdzību par dalību [[NKVD "Latviešu operācija"|"latviešu fašistiski teroristiskā spiegu organizācijā"]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/149710-Jukums-V%C4%81cietis NE. Jukums Vācietis]</ref> == Dzīvesgājums == Jukums Vācietis dzimis 1873. gada 11. novembrī [[Jaunlutriņu pagasts|Jaunlutriņu pagastā]] Jaunmuižas kalpa Jukuma Vācieša un viņa sievas Līzes daudzbērnu ģimenē. Mācījās [[Šķēdes pagasts|Šķēdes pagasta]] skolā, Jaunmuižas skolā un [[Kuldīga]]s ministrijas skolā, līdztekus strādājot [[Vulkāns (fabrika)|sērkociņu fabrikā "Vulkāns"]]. 1891. gadā septembrī Jukums iestājās Rīgas apakšvirsnieku mācību bataljonā, pēc gada iestājās [[Viļņas karaskola|Viļņas junkuru karaskolā]], ko beidza 1897. gadā un sāka dienēt [[Kauņas cietoksnis|Kauņas cietokšņa]] garnizonā. 1902. gadā Vācietis turpināja dienestu Rīgas unteroficieru bataljonā. 1904. gadā apprecējās ar Margaretu Kergeri, un viņiem piedzima trīs bērni — Irēna, Jukums un Vera. 1905. gadā Vācieti paaugstināja par [[Štabskapteinis|štābskapteini]], un 1906. gadā viņš iestājās [[Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija|Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijā]] [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]. Pēc tās beigšanas [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] Vācietis dienēja [[Kauņa|Kauņā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], bet 1912. gadā kļuva par [[Pulkvežleitnants|apakšpulkvedi]] un 102. [[Kirova|Vjatkas]] kājnieku pulka [[Bataljons|bataljona]] komandieri [[Grodņa|Grodņā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā kā bataljona komandieris piedalījās [[Austrumprūsija]]s operācijā un 1914. gada novembra kaujās pie [[Varšava|Varšavas]], kur tika ievainots kājā. Pēc ārstēšanās kara hospitālī no 1915. gada februāra pasniedza taktiku Viļņas karaskolā. 1915. gada novembrī Jukumu Vācieti iecēla par [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona]] komandieri un paaugstināja par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. Pēc 1916. gada jūlija kaujām viņš dedzīgi aizstāvēja ideju par latviešu bataljonu pārveidošanu par pulkiem. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā Vācietis publiski izteica atbalstu idejai "[[Latvijas autonomijas idejas|brīva Latviju brīvā Krievijā]]", bet pēc [[Oktobra revolūcija]]s pārgāja [[boļševiki|boļševiku]] pusē. Pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās no Rīgas Vācietis 1917. gada novembrī tika iecelts par [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] pavēlnieku un decembrī kā Revolucionārā lauka štāba pārvaldes priekšnieks sāka [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] organizēšanu. 1918. gada februārī viņš Baltkrievijā vadīja [[Juzefs Dovbors-Musņickis|Dovbora-Musņicka]] [[1. Poļu korpuss|1. poļu korpusa]] sacelšanās apspiešanu. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] parakstīšanas Vācietis 1918. gada aprīlī kļuva par [[Latdivīzija|latviešu strēlnieku divīzijas]] komandieri, kas 6.—7. jūlijā Maskavā apspieda [[Kreiso eseru dumpis|Kreiso eseru sacelšanos]]. 18. jūlijā viņu iecēla par [[Austrumu fronte (RSFPR)|Austrumu frontes]] pavēlnieku, bet 2. septembrī par pirmo [[Krievijas PFSR|Krievijas SFPR]] visu bruņoto spēku virspavēlnieku ({{val|ru|главнокомандующий всеми Вооружёнными Силами РСФСР}}). Pēc Sarkanās armijas iebrukuma [[Latvija|Latvijā]] 1919. gada janvārī viņu iecēla arī par [[Padomju Latvijas armija]]s virspavēlnieku, taču jau martā viņš tika atcelts no šī posteņa. Pēc vairākām militārām neveiksmēm 1919. gada 8. jūlijā Vācietis pēc kara un jūras lietu tautas komisāra [[Ļevs Trockis|Trocka]] rīkojuma tika atcelts no Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieka amata sakarā ar aizdomām "par dalību [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārā]] baltgvardu organizācijā". Pats Vācietis vēlāk rakstīja, ka iemesls bijusi Vācieša pretestība visu spēku koncentrēšanai pret uz tobrīd mazsvarīgo un grūti sasniedzamo [[Sibīrija|Āziju]] aizbēgušo [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaku]], bet labāk būtu pielietot tos dienvidos pret galvu paceļošo [[Antons Deņikins|Deņikinu]].<ref name="IepazīsimLatviju3">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (3)''", 2008., "Aplis", 77.-78. lpp. ISBN 9984-10-213-0</ref> Pēc izmeklēšanas Vācieti atbrīvoja un augustā piekomandēja [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārajai kara padomei]] "sevišķi svarīgu uzdevumu izpildei". Saskaņā ar [[Pēteris Dardzāns|Pētera Dardzāna]] atmiņām pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām pulkvedis Jukums Vācietis, šķiroties no saviem bijušajiem virsniekiem, kad tie devušies atpakaļ uz atbrīvoto Latviju, esot teicis: {{Citāts|Pasakiet tiem tur dzimtenē, lai Dievs pasarga latviešu tautu un Latviju, ja kādreiz notiktu, ka izbadējušo, mežonīgo krievu masas iebruktu un ietu pāri Latvijai.<ref>[http://www.zagarins.net/jg/jg64/JG64_gramatas_Dardzans.htm DIPLOMĀTISKAS ATMIŅAS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310115010/http://www.zagarins.net/jg/jg64/JG64_gramatas_Dardzans.htm |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} [[Pēteris Dardzāns]] Jaunā Gaita nr. 64, 1967 par Edgara Krieviņa grāmatu "Viņās dienās. Atmiņas, apcerējumi un laika biedru suminājumi" (1966)</ref>}} 1921. gadā Vācieti iecēla par [[Frunzes Militārā akadēmija|Sarkanās armijas Militārās akadēmijas]] pasniedzēju, 1927. gadā par profesoru. Militārajā akadēmijā viņš lasīja kara vēstures, militāri sabiedriskās psiholoģijas kursu un uzrakstīja vairākas grāmatas. Savā darbā "Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme" viņš apgalvoja, ka latviešu strēlnieki aizstāvējuši padomju varu tādēļ, ka, viņaprāt, tikai lielinieku uzvara deva iespēju Latvijai būt neatkarīgai. Vācietis bija arī viens no augstākajiem padomju valstsvīriem, kurš nekad neiestājās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|komunistiskajā partijā]]. 1935. gadā Vācietim tika piešķirta [[2. ranga armijas komandieris|2. ranga armijas komandiera]] dienesta pakāpe (atbilst vēlākai [[Ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkveža]] pakāpei), bet 1937. gada 29. novembrī lekciju starpbrīdī viņš tika apcietināts. Spīdzināšanas un sišanas rezultātā Vācietis esot atzinies "kontrrevolucionāra apvērsuma gatavošanā" un dalībā "[[NKVD "Latviešu operācija"|latviešu fašistiski teroristiskā spiegu organizācijā]]" kopā ar 20 augstām Sarkanās armijas militārpersonām, kā arī esot spiegojis Vācijas (no 1918.) un Latvijas (no 1921.) labā. 1938. gada 26. jūlijā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā [[Josifs Staļins|Staļins]] un [[Vjačeslavs Molotovs|Molotovs]] apstiprināja 138 apsūdzēto cilvēku nošaušanu, pēc kā 28. jūlijā [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] visiem piesprieda nāvessodu nošaujot, kas tajā pašā dienā tika izpildīts [[Valsts drošības komiteja|NKVD]] palīgsaimniecībā [[Komunarka (poligons)|"Komunarka"]] Maskavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/m_kaplauki.htm |title=Ruta Ozoliņa. Maskavas kapu lauki (no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti") |access-date={{dat|2012|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110604140520/http://vip.latnet.lv/lpra/m_kaplauki.htm |archivedate={{dat|2011|06|04||bez}} }}</ref> Reabilitēts 1957. gadā. == Galerija == <gallery> II Vatsetis 02.png|Krievijas Impērijas armijas virsnieka formā Vacietis 1918.JPG|Pēc iecelšanas par Austrumu frontes komandieri 1918. gada augustā Лев Троцкий, 1920 год.jpg|Kopā ar [[Ļevs Trockis|Trocki]] (labajā pusē) viņa štāba bruņuvilcienā (1920) Vacetis NKWD.jpg|Neilgi pirms nošaušanas 1938. gadā </gallery> == Piemiņas vietas == * 1973. gadā Jaunmuižas kalpu mājā atklāts Jukuma Vācieša piemiņas muzejs, kura priekšā atrodas tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darināts Jukuma Vācieša skulpturāls tēls. * Piemiņas akmens pie [[Piņķi|Piņķu]] Svētā Nikolaja baznīcas, kur 1916. gada 19. jūlijā Jukums Vācietis pirms došanās uz Smārdes iecirkņa fronti teica runu sava bataljona kareivjiem, kas iemūžināta [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzejolī "Sprediķis Piņķu baznīcā". * 1983. gadā Jukuma Vācieša vārdā nosaukta [[Jukuma Vācieša iela|iela]] Rīgā, Pļavniekos.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas ielas|volume=3. sējums|year=2009|publisher=Drukātava|location=Mārupe|isbn=9789984798868|page=252}}</ref> == Darbi == * "Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme" LKP CK apgāds 1922. gadā, (atkārtots izdevums — Avots, 1989, 304 lpp.) * "О военной доктрине будущего", Москва, 1923 * "Боевые действия в Восточной Пруссии в июле, августе и начале сентября 1914 г." — М., 1923. — 105 с. * "Человек и война", 1925 * "Операции на восточной границе Германии в 1914", ч. 1, Москва, 1929 * Из воспоминаний Главкома И. И. Вацетиса, "Военно-исторический журнал", 1962, № 4 * "Выступление левых эсеров в Москве", в сборнике: Этапы большого пути, Москва, 1962. * "Моя жизнь и мои воспоминания". "Даугава", Рига, 1980. № 3, 4, 5. == Apbalvojumi == * Svētā Staņislava ordenis, 3. šķira (''орден Св. Станислава'', 1906) * Svētās Annas ordenis, 3. šķira (''орден Св. Анны'' 16.03.1911) * Sarkanā Karoga ordenis (''Орден Красного Знамени'', 1928) * Sarkanās Zvaigznes ordenis == Literatūra == * [[Uldis Ģērmanis]]. ''Jukums Vācietis, Pa aizputinātām pēdām'', Daugava, 1956. * Uldis Ģērmanis. ''Zemgaliešu komandieris''. Jaunā Gaita, 1969.—1972. * Uldis Ģērmanis. ''Oberst Vacietis und die lettischen Schützen im Weltkrieg und in der Oktoberrevolution''. Acta Universitatis Stockholmiensis; Stockholm studies in history. 20. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974 (vāciski) * [[Voldemārs Šteins]]. ''Dižais kurzemnieks. Jukums Vācietis''. Zvaigzne ABC, 2010, 176 lpp. * [http://orenbkazak.narod.ru/PDF/Lat.pdf Gaņins A. Sarkanās armijas veidotāju savstarpējās attiecības: J. Vācietis, M. Bončs-Brujevičs, S. Kameņevs // Latvijas Kara Muzeja Gadagrāmata (Riga). 2017. XVIII. S. 50-80.] == Sprediķis Piņķu baznīcā == Dienu pirms kaujas [[Smārde]]s iecirkņa frontē 1916. gada 17. jūlijā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandieris pulkvedis Jukums Vācietis lika saviem karavīriem pulcēties [[Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca|Piņķu Nikolaja baznīcā]], kur mācītāja vietā noturēja sprediķi. [[Aleksandrs Čaks]] 1937.—1939. gadā rakstītajā poēmā "Mūžības skartie" ietvēra balādi "Sprediķis Piņķu baznīcā", kurā iemūžināja šo notikumu. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikā pie baznīcas šim notikumam par godu atklāja piemiņas akmeni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20051214035158/http://www.la.lv/dati/vacietis.pdf Jukums Vācietis. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons. "Mājas Viesis"] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vacietis, Jukums}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]] [[Kategorija:Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:2. ranga komandarmi]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] 4obqgsfr10ts443gn6e6p9ty4f94bjp 4487188 4487032 2026-06-27T07:05:38Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4487188 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Jukumu Vācieti|cilvēkiem ar šādu uzvārdu|Vācietis (uzvārds)}} {{Personas infokaste | vārds = Jukums Vācietis | attēls = Jukums Vacietis.jpg | att_izmērs = 135px | att_nosaukums = Krievijas Impērijas armijas pulkvedis | dz_dat_alt = | dz_gads = 1873 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 11 | dz_vieta = Jaunmuiža, {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Jaunlutriņu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 28 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|4s=Komunarka (poligons)|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small komandarm 2-go ranga.svg|55px]]<br />[[2. ranga armijas komandieris]] | dienesta_laiks = | valsts = {{plainlist| * {{karogs|Krievijas Impērija}} * {{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]] * {{flaga|Latvija|LSPR}} [[LSPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks]]<br />[[Latviešu strēlnieku padomju divīzija]]<br />[[Padomju Latvijas armija]]<br />[[Sarkanā armija]] | kaujas = {{plainlist| * [[Pirmais pasaules karš]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] * [[Latvijas Neatkarības karš]] * [[Igaunijas Neatkarības karš]] }} | izglītība = [[Viļņas karaskola]], [[Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija]] | apbalvojumi = | cits_darbs = Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijas profesors }} }} '''Jukums''' (arī '''Joakims''') '''Vācietis''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1873|11|23}}|{{dat||11|11}}}} Jaunmuižā (tagad [[Jaunlutriņi]]), miris {{dat|1938|7|28}} [[Maskava|Maskavā]]) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] komandieris [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, vēlāk pirmais [[Krievijas SFPR]] visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas Pilsoņu kara]] laikā. Nošauts 1938. gadā sakarā ar apsūdzību par dalību [[NKVD "Latviešu operācija"|"latviešu fašistiski teroristiskā spiegu organizācijā"]].<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/149710-Jukums-V%C4%81cietis NE. Jukums Vācietis]</ref> == Dzīvesgājums == Jukums Vācietis dzimis 1873. gada 11. novembrī [[Jaunlutriņu pagasts|Jaunlutriņu pagastā]] Jaunmuižas kalpa Jukuma Vācieša un viņa sievas Līzes daudzbērnu ģimenē. Mācījās [[Šķēdes pagasts|Šķēdes pagasta]] skolā, Jaunmuižas skolā un [[Kuldīga]]s ministrijas skolā, līdztekus strādājot [[Vulkāns (fabrika)|sērkociņu fabrikā "Vulkāns"]]. 1891. gadā septembrī Jukums iestājās Rīgas apakšvirsnieku mācību bataljonā, pēc gada iestājās [[Viļņas karaskola|Viļņas junkuru karaskolā]], ko beidza 1897. gadā un sāka dienēt [[Kauņas cietoksnis|Kauņas cietokšņa]] garnizonā. 1902. gadā Vācietis turpināja dienestu Rīgas unteroficieru bataljonā. 1904. gadā apprecējās ar Margaretu Kergeri, un viņiem piedzima trīs bērni — Irēna, Jukums un Vera. 1905. gadā Vācieti paaugstināja par [[Štabskapteinis|štābskapteini]], un 1906. gadā viņš iestājās [[Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija|Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijā]] [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]. Pēc tās beigšanas [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] Vācietis dienēja [[Kauņa|Kauņā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], bet 1912. gadā kļuva par [[Pulkvežleitnants|apakšpulkvedi]] un 102. [[Kirova|Vjatkas]] kājnieku pulka [[Bataljons|bataljona]] komandieri [[Grodņa|Grodņā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā kā bataljona komandieris piedalījās [[Austrumprūsija]]s operācijā un 1914. gada novembra kaujās pie [[Varšava]]s, kur tika ievainots kājā. Pēc ārstēšanās kara hospitālī no 1915. gada februāra pasniedza taktiku Viļņas karaskolā. 1915. gada novembrī Jukumu Vācieti iecēla par [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona]] komandieri un paaugstināja par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. Pēc 1916. gada jūlija kaujām viņš dedzīgi aizstāvēja ideju par latviešu bataljonu pārveidošanu par pulkiem. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā Vācietis publiski izteica atbalstu idejai "[[Latvijas autonomijas idejas|brīva Latvija brīvā Krievijā]]", bet pēc [[Oktobra revolūcija]]s pārgāja [[boļševiki|boļševiku]] pusē. Pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās no Rīgas Vācietis 1917. gada novembrī tika iecelts par [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] pavēlnieku un decembrī kā Revolucionārā lauka štāba pārvaldes priekšnieks sāka [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] organizēšanu. 1918. gada februārī viņš Baltkrievijā vadīja [[Juzefs Dovbors-Musņickis|Dovbora-Musņicka]] [[1. Poļu korpuss|1. poļu korpusa]] sacelšanās apspiešanu. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] parakstīšanas Vācietis 1918. gada aprīlī kļuva par [[Latdivīzija|latviešu strēlnieku divīzijas]] komandieri, kas 6.—7. jūlijā Maskavā apspieda [[Kreiso eseru dumpis|Kreiso eseru sacelšanos]]. 18. jūlijā viņu iecēla par [[Austrumu fronte (RSFPR)|Austrumu frontes]] pavēlnieku, bet 2. septembrī par pirmo [[Krievijas PFSR|Krievijas SFPR]] visu bruņoto spēku virspavēlnieku ({{val|ru|главнокомандующий всеми Вооружёнными Силами РСФСР}}). Pēc Sarkanās armijas iebrukuma [[Latvija|Latvijā]] 1919. gada janvārī viņu iecēla arī par [[Padomju Latvijas armija]]s virspavēlnieku, taču jau martā viņš tika atcelts no šī posteņa. Pēc vairākām militārām neveiksmēm 1919. gada 8. jūlijā Vācietis pēc kara un jūras lietu tautas komisāra [[Ļevs Trockis|Trocka]] rīkojuma tika atcelts no Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieka amata sakarā ar aizdomām "par dalību [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārā]] baltgvardu organizācijā". Pats Vācietis vēlāk rakstīja, ka iemesls bijusi Vācieša pretestība visu spēku koncentrēšanai pret uz tobrīd mazsvarīgo un grūti sasniedzamo [[Sibīrija|Āziju]] aizbēgušo [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaku]], bet labāk būtu pielietot tos dienvidos pret galvu paceļošo [[Antons Deņikins|Deņikinu]].<ref name="IepazīsimLatviju3">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (3)''", 2008., "Aplis", 77.-78. lpp. ISBN 9984-10-213-0</ref> Pēc izmeklēšanas Vācieti atbrīvoja un augustā piekomandēja [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārajai kara padomei]] "sevišķi svarīgu uzdevumu izpildei". Saskaņā ar [[Pēteris Dardzāns|Pētera Dardzāna]] atmiņām pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām pulkvedis Jukums Vācietis, šķiroties no saviem bijušajiem virsniekiem, kad tie devušies atpakaļ uz atbrīvoto Latviju, esot teicis: {{Citāts|Pasakiet tiem tur dzimtenē, lai Dievs pasarga latviešu tautu un Latviju, ja kādreiz notiktu, ka izbadējušo, mežonīgo krievu masas iebruktu un ietu pāri Latvijai.<ref>[http://www.zagarins.net/jg/jg64/JG64_gramatas_Dardzans.htm DIPLOMĀTISKAS ATMIŅAS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310115010/http://www.zagarins.net/jg/jg64/JG64_gramatas_Dardzans.htm |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} [[Pēteris Dardzāns]] Jaunā Gaita nr. 64, 1967 par Edgara Krieviņa grāmatu "Viņās dienās. Atmiņas, apcerējumi un laika biedru suminājumi" (1966)</ref>}} 1921. gadā Vācieti iecēla par [[Frunzes Militārā akadēmija|Sarkanās armijas Militārās akadēmijas]] pasniedzēju, 1927. gadā par profesoru. Militārajā akadēmijā viņš lasīja kara vēstures, militāri sabiedriskās psiholoģijas kursu un uzrakstīja vairākas grāmatas. Savā darbā "Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme" viņš apgalvoja, ka latviešu strēlnieki aizstāvējuši padomju varu tādēļ, ka, viņaprāt, tikai lielinieku uzvara deva iespēju Latvijai būt neatkarīgai. Vācietis bija arī viens no augstākajiem padomju valstsvīriem, kurš nekad neiestājās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|komunistiskajā partijā]]. 1935. gadā Vācietim tika piešķirta [[2. ranga armijas komandieris|2. ranga armijas komandiera]] dienesta pakāpe (atbilst vēlākai [[Ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkveža]] pakāpei), bet 1937. gada 29. novembrī lekciju starpbrīdī viņš tika apcietināts. Spīdzināšanas un sišanas rezultātā Vācietis esot atzinies "kontrrevolucionāra apvērsuma gatavošanā" un dalībā "[[NKVD "Latviešu operācija"|latviešu fašistiski teroristiskā spiegu organizācijā]]" kopā ar 20 augstām Sarkanās armijas militārpersonām, kā arī esot spiegojis Vācijas (no 1918.) un Latvijas (no 1921.) labā. 1938. gada 26. jūlijā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā [[Josifs Staļins|Staļins]] un [[Vjačeslavs Molotovs|Molotovs]] apstiprināja 138 apsūdzēto cilvēku nošaušanu, pēc kā 28. jūlijā [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] visiem piesprieda nāvessodu nošaujot, kas tajā pašā dienā tika izpildīts [[Valsts drošības komiteja|NKVD]] palīgsaimniecībā [[Komunarka (poligons)|"Komunarka"]] Maskavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/m_kaplauki.htm |title=Ruta Ozoliņa. Maskavas kapu lauki (no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti") |access-date={{dat|2012|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110604140520/http://vip.latnet.lv/lpra/m_kaplauki.htm |archivedate={{dat|2011|06|04||bez}} }}</ref> Reabilitēts 1957. gadā. == Galerija == <gallery> II Vatsetis 02.png|Krievijas Impērijas armijas virsnieka formā Vacietis 1918.JPG|Pēc iecelšanas par Austrumu frontes komandieri 1918. gada augustā Лев Троцкий, 1920 год.jpg|Kopā ar [[Ļevs Trockis|Trocki]] (labajā pusē) viņa štāba bruņuvilcienā (1920) Vacetis NKWD.jpg|Neilgi pirms nošaušanas 1938. gadā </gallery> == Piemiņas vietas == * 1973. gadā Jaunmuižas kalpu mājā atklāts Jukuma Vācieša piemiņas muzejs, kura priekšā atrodas tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darināts Jukuma Vācieša skulpturāls tēls. * Piemiņas akmens pie [[Piņķi|Piņķu]] Svētā Nikolaja baznīcas, kur 1916. gada 19. jūlijā Jukums Vācietis pirms došanās uz Smārdes iecirkņa fronti teica runu sava bataljona kareivjiem, kas iemūžināta [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzejolī "Sprediķis Piņķu baznīcā". * 1983. gadā Jukuma Vācieša vārdā nosaukta [[Jukuma Vācieša iela|iela]] Rīgā, Pļavniekos.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas ielas|volume=3. sējums|year=2009|publisher=Drukātava|location=Mārupe|isbn=9789984798868|page=252}}</ref> == Darbi == * "Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme" LKP CK apgāds 1922. gadā, (atkārtots izdevums — Avots, 1989, 304 lpp.) * "О военной доктрине будущего", Москва, 1923 * "Боевые действия в Восточной Пруссии в июле, августе и начале сентября 1914 г." — М., 1923. — 105 с. * "Человек и война", 1925 * "Операции на восточной границе Германии в 1914", ч. 1, Москва, 1929 * Из воспоминаний Главкома И. И. Вацетиса, "Военно-исторический журнал", 1962, № 4 * "Выступление левых эсеров в Москве", в сборнике: Этапы большого пути, Москва, 1962. * "Моя жизнь и мои воспоминания". "Даугава", Рига, 1980. № 3, 4, 5. == Apbalvojumi == * Svētā Staņislava ordenis, 3. šķira (''орден Св. Станислава'', 1906) * Svētās Annas ordenis, 3. šķira (''орден Св. Анны'' 16.03.1911) * Sarkanā Karoga ordenis (''Орден Красного Знамени'', 1928) * Sarkanās Zvaigznes ordenis == Literatūra == * [[Uldis Ģērmanis]]. ''Jukums Vācietis, Pa aizputinātām pēdām'', Daugava, 1956. * Uldis Ģērmanis. ''Zemgaliešu komandieris''. Jaunā Gaita, 1969.—1972. * Uldis Ģērmanis. ''Oberst Vacietis und die lettischen Schützen im Weltkrieg und in der Oktoberrevolution''. Acta Universitatis Stockholmiensis; Stockholm studies in history. 20. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974 (vāciski) * [[Voldemārs Šteins]]. ''Dižais kurzemnieks. Jukums Vācietis''. Zvaigzne ABC, 2010, 176 lpp. * [http://orenbkazak.narod.ru/PDF/Lat.pdf Gaņins A. Sarkanās armijas veidotāju savstarpējās attiecības: J. Vācietis, M. Bončs-Brujevičs, S. Kameņevs // Latvijas Kara Muzeja Gadagrāmata (Riga). 2017. XVIII. S. 50-80.] == Sprediķis Piņķu baznīcā == Dienu pirms kaujas [[Smārde]]s iecirkņa frontē 1916. gada 17. jūlijā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandieris pulkvedis Jukums Vācietis lika saviem karavīriem pulcēties [[Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca|Piņķu Nikolaja baznīcā]], kur mācītāja vietā noturēja sprediķi. [[Aleksandrs Čaks]] 1937.—1939. gadā rakstītajā poēmā "Mūžības skartie" ietvēra balādi "Sprediķis Piņķu baznīcā", kurā iemūžināja šo notikumu. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikā pie baznīcas šim notikumam par godu atklāja piemiņas akmeni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20051214035158/http://www.la.lv/dati/vacietis.pdf Jukums Vācietis. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons. "Mājas Viesis"] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vacietis, Jukums}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]] [[Kategorija:Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:2. ranga komandarmi]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] bqi3g4aflrqctn08vvwolkwkf2duja5 0 33247 4487015 4484579 2026-06-26T16:44:15Z Autors 2882 4487015 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Satellites LV'' |Attēls = Satellites_LV.jpg |Att_izm = |Apraksts = Satellites LV [[2010. gads|2010]]. gadā |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] |Žanrs = [[popmūzika|pops]], [[rokmūzika|roks]], [[elektroniskā mūzika]], [[britpops]], [[postroks]], [[indīroks]] |Gadi = [[1996]]—pašlaik |Dalībnieki = [[Jānis Žilde]]<br />[[Edgars Žilde]]<br />[[Toms Ostrovskis]]<br />[[Mareks Ameriks]]<br />[[Ervings Znotiņš]] }} '''''Satellites LV''''' ir [[Latvija|latviešu]] [[mūzika]]s grupa, kas darbojas jau 30 gadu un ir viena no [https://sejas.tvnet.lv/4551823/ar-musdienigu-briedumu-satellites-lv-albuma-recenzija pašmāju alternatīvās mūzikas stūrmaņiem]. Tās sastāvā šobrīd ir apvienības dibinātāji [[Jānis Žilde]] un [[Edgars Žilde]], kā arī[[Mareks Ameriks]] un Andris Apīnis. Grupa [[1990. gadi|1990. gadu]] otrajā pusē, kā '''''The Satellites''''', ieguva popularitāti ar vairākiem veiksmīgiem singliem un uzvaru mūzikas festivālā "[[Liepājas Dzintars]]" [[1997]]. gadā. Grupa saņēmusi četras "Zelta Mikrofons" balvas un [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/austras-balva-2017-pieskirta-grupai-satellites-lv.a257821/ 2017. gadā "Austras balvu"]. Gan grupas pirmais britpopa albums "Piens", gan arī 2001. gadā izdotais postroka ieraksts "Kind of Glue" ir uzskatāmi par pirmajiem savā stilā izdotiem albumiem Baltijas valstīs.{{Nepieciešama atsauce}} == Vēsture == === 1996–1999: Britpop vilnis un "Piens" === Grupas darbība aizsākās deviņdesmito gadu vidū ar nosaukumu ''The Satellites''. Plašāku atpazīstamību viņi ieguva 1997. gada pavasarī, kad debijas singls "Nekad, nekad" kļuva par radio hitu. Tajā pašā vasarā grupa guva lielu panākumu, izcīnot ''Grand Prix'' tajā brīdī lielākajā Baltijas rokfestivālā "Liepājas Dzintars '97". Pēc ilgām ierakstu sesijām 1998. gadā klajā nāca debijas albums "Piens" (izdevējs ''Platforma Records''), kas joprojām tiek uzskatīts par vienu no Latvijas alternatīvās popmūzikas stūrakmeņiem.{{fact}} Tajā pašā gadā iznāca arī grupas singls "Happy To Follow", bet [[1999]]. gadā iznāca grupas pirmais dubultsingls "This Is More Than You Could Ever Hope/Move Inside". === 2000–2001: "Satellites LV" un kosmopolītiskais "Kind of Glue" === [[Attēls:TheSatellitesPiens.jpg|120px|thumb|right|''The Satellites'' — "Piens" ([[1998]])]] Gadsimtu mijā grupa mainīja nosaukumu (no ''The Satellites'' uz ''Satellites LV)'' un pievērsās eksperimentālākiem skanējumiem, ietekmējoties no postroka un minimālisma. Otrais albums "[[Kind Of Glue]]" datējams ar [[2001. gads|2001]]. gadu. [[2000. gads|2000]]. gada izskaņā albuma ieraksta sesiju beigās Edgars Žilde devās studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Ierakstā piedalījās viesmūziķi, tostarp džeza trompetists [[Gunārs Rozenbergs]]. === 2007–2009: Atgriešanās un konceptuālie dubultalbumi === [[Attēls:KindofGlue.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV — "Kind of Glue" ([[2001. gads|2001]])]] Grupa atjaunoja darbību [[2006. gads|2006]]. gadā. ''Satellites LV'' jaunās muzikālās ietekmes ieplūda no dažādām pusēm — Edgara ASV iespaidi, "Kubas" [[džezs|džeza]] un [[krautroks|krautroka]] sakausējums, ''The Satellites'' [[Melodija|melodiskums]], vēlīnais "Kind of Glue" [[Postroks|postroka]] posms, "kubas" skaņas, Ervinga taustiņi un Jāņa Žildes soloalbuma "[[Stāvi]]" minimālisms.{{Nepieciešama atsauce}} {{dat|2007|7|16}} iznāca jauns grupas radio singls "Dienas Gaismas Detaļas". Tam sekoja uzstāšanās "[[Positivus AB]]" festivālā. {{dat|2007|9|10}} iznāca jauns grupas radio singls "Karavīriņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/18975515/noklausies-grupas-satellites-lv-jaunako-dziesmu-karavirini |title=Noklausies grupas 'Satellites LV' jaunāko dziesmu 'Karavīriņi'! |date=2007. gada 17. septembris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/5094966/satellites-lv-piedava-singlu-karavirini |title=«Satellites LV» piedāvā singlu «Karavīriņi» |date=2007. gada 18. septembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Tas tika pirmatskaņots [[Radio SWH]] {{dat||9|12}}. Septembrī radiosingls "Dienas Gaismas Detaļas" studentu radiostacijā "Naba" iekaroja topa 1. vietu un noturējās līderpozīcijās vienu nedēļu. Gan "Dienas Gaismas Detaļas", gan "Karavīriņi" ierakstīti vienā vasaras ierakstu sesijā. Rudens ierakstu sesijās ''Satellites LV'' strādāja ar četriem jauniem skaņdarbiem — "Policija brauc!", "Rotaļlietu veikalā", "Baidos atklāt" un "Pirmais", pēdējais no tiem novembra beigās izvēlēts kā trešais radiosingls. {{dat||12|1}} ''Satellites LV'' uzstājās kā iesildošā grupa britu ''indie'' mūzikas leģendu ''[[The Wedding Present]]'' koncertā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/19321127/the-wedding-present-koncertu-iesildis-zig-zag-un-satellites-lv |title='The Wedding Present' koncertu iesildīs 'Zig Zag' un 'Satellites LV' |date=2007. gada 25. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada janvārī grupas radiosingls "Pirmais" iekaroja "Radio SWH top 20" 1. vietu un noturējās šajā pozīcijā divas nedēļas pēc kārtas. 2008. gada martā pie klausītājiem nonāca ceturtais radiosingls "Policija brauc!", kas Radio "SWH" ieņēma 2. vietu, bet Radio "Naba" sasniedza topa virsotni. [[Attēls:satelliteslvvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Vadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2008. gada 7 oktobrī ''indie''/''shoegaze'' grupa ''[[Tribes of the City]]'', sadarbojoties ar brāļiem Žildēm no ''Satellites LV'', ierakstīja kopīgu dziesmu "Vienā pārī".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4788134/tribes-of-the-city-pied-satellites-lv-viena-pari-audio |title=Tribes Of The City pied. Satellites LV "Vienā pārī" (audio) |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/22115529/noklausies-tribes-of-the-city-jauno-dziesmu-viena-pari |title=Noklausies 'Tribes of the City' jauno dziesmu 'Vienā pārī'! |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Jau 28. novembrī pie klausītājiem nonāca jauns singls "Rotaļlietu veikalā", kā arī b-puse "Vēlos, lai tu zini". [[Attēls:satelliteslvbezvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Bezvadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2009. gadā martā grupa pabeidza darbu pie abiem albumiem un nodod klausītājiem radio singlu "Grāvējs",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/5653807/satellites-lv-gravejs-audio |title=Satellites LV "Grāvējs" (audio) |date=2009. gada 13. februāris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/23223726/satellites-lv-laiz-klaja-singlu-gravejs |title='Satellites LV' laiž klajā singlu 'Grāvējs' |date=2009. gada 13. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas sasniedza topa virsotnes gan [[Radio SWH]] — #2, gan arī [[Rietumu Radio]] — #1. 2009. gada pavasarī grupa plānoja vairākus koncertus gaidāmo albumu prezentāciju ietvaros. Tiek dibināta ierakstu izdevniecība "asd records". 2010. gada 23. februārī ''Satellites LV'' ieguva divas [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"]] nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Labākais roka albums]]" ("Vadu") un "Labākais video" (Mārtiņš Grauds "Pirmais"). Cīņā par nomināciju "[[Labākais alternatīvās mūzikas albums|Labākais alternatīvās mūzikas albums]]" grupas ieraksts "Bezvadu" palika otrais aiz ''Tribes of the City''. 2010. gada decembrī iznāca Edgara Žildes solo projekta [[Augusts IV]] [[mazalbums]]. "Augusts IV" 2011. gada janvārī tika nominēts Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". [[Attēls:Satellites LV Pagride.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Pagrīdē" (2012)]] [[Attēls:Satellites LV Pagride Remix.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Pagrīdē" Remix (2012)]] === 2012–2016: "Pagrīdē" albums un sadarbība === 2012. gadā tika izdots studijas albums "Pagrīdē", kas bija pieteikums indīroka un postpanka estētikā. 2013. gada 26. februārī grupa saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu par albumu «Pagrīdē» kategorijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". Lai paplašinātu albuma skanējuma robežas un parādītu dziesmu potenciālu elektroniskās mūzikas kontekstā, ierakstam sekoja arī īpašs remiksu albums kopā ar bītmeikeru apvienību "Dirty Deal Audio". Tajā grupas materiālu dekonstruēja un savās versijās pārlika dažādi Latvijas elektroniskās un alternatīvās skatuves producenti un dīdžeji, tostarp Ansis, Oriole un NiklāvZ. 2014. gadā grupu uzaicināja ieskaņot savu versiju kādai no mūzikas autora Edgara Šverna dziesmām albumam "[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/72-dazadi-izpilditaji-albums-brali-un-masas-2014.a97602/ Brāļi un māsas]", grupai izvēloties dziesmu "Cilvēks tik uz pus". === 2017: "Varavīksnes galā" === [[Attēls:Satellites LV Varavīksnes galā.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Varavīksnes galā" (2017)]] 2017. gada oktobrī iznāca albums "Varavīksnes galā".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4552730/satellites-lv-laiz-klaja-albumu-varaviksnes-gala|title=«Satellites LV» laiž klajā albumu «Varavīksnes galā»|website=Mūzika Latvijā|access-date=2026-06-20|date=2017-10-12|language=lv}}</ref> Albumu producējusi grupa kopā ar līdzproducentu Gati Zaķi. 2017. gada novembrī "Austras balvas" mūzikas kritiķu un industrijas pārstāvju žūrija "Varavīksnes galā" nosauca par gada labāko Latvijas albumu.<ref name=":0" /> 2018. gadā albums ieguva arī "Zelta mikrofonu" kā labākais "Indie vai alternatīvās mūzikas albums". [[Attēls:Satellites LV Ego Uguno.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Ego Uguņo" (2018)]] === 2018: "Ego Uguņo" === Grupa turpināja aktīvi strādāt studijā. 2018. gadā izdeva b-pušu un retumu albumu "Ego uguņo". === 2020-2026: "Nedrošība", "Asaras" un "Svētdienas svārki" === 2026. gadā CD singla formātā izdeva jaunu singlu "Svētdienas svārki", atsaucoties uz grupas 30 gadu garo vēsturi. == Blakusprojekti == === Kuba === [[Attēls:kuba15.jpg|120px|thumb|right|Kuba — "15 Episodes Of Kuba" ([[2003. gads|2003]])]] Grupa sastāvēja no [[Toms Ostrovskis|Toma Ostrovska]], [[Mareks Ameriks|Mareka Amerika]], [[Jānis Žilde|Jāņa Žildes]], [[Martinezs Gonzalezs|Martineza Gonzalesa]], [[Arnis Račinskis|Arņa Račinska]] un [[Mikus Solovejs|Mikus Soloveja]]. [[2002]]. gadā izdotais albums "15 Episodes Of Kuba" 2003. gadā saņēma divas Mūzikas ierakstu gada balvas (nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Labākā debija]]" un "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums|Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums]]"). [[2005. gads|2005]]. gada novembrī iznāca grupas radio singls "Baku". 2006. gada augustā iznāca grupas radio/TV singls "Aukstu tēju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4803106/kuba-aukstu-teju-augstu-leju-video |title=kuba «Aukstu tēju augstu lēju» (video) |date=2006. gada 16. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Dziesmai tiek izveidots arī video, kura autors ir režisors Roberts Kuļenko. 2006. gadā pēc 5 gadu pastāvēšanas grupa paziņoja par muzikālās darbības pārtraukšanu. === Raadio === Jānis Žilde (Konstruktoriņš) un Arnis Račinskis (Laborants) izveidoja projektu "Raadio", par kura galvenajām ietekmēm min [[1980. gadi|1980. gadu]] popmūziku un tā dēvēto elektronisko "datapop" mūzikas stilu. [[2004. gads|2004]]. gada nogalē tika ierakstīti divi jauni elektroniski skaņdarbi, no kuriem viens ar nosaukumu "Automāts" kļuva par radiosinglu. Dziesma ar Edmunda Jansona videoklipu tika nominēta arī Gada balvai. === "Stāvi" (Jāņa Žildes soloalbums) === [[Attēls:Stavi.jpg|120px|thumb|right|Jānis Žilde — "Stāvi" ([[2004. gads|2004]])]] Albums "Stāvi" tika izdots [[2004. gads|2004]]. gadā un Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā tika nominēts labākā instrumentālās mūzikas albuma kategorijā. Mūzika no šī albuma jau izmantota vairākās kinofilmās.{{Nepieciešama atsauce}} Plates pirmā singla videoklipu darinājis režisors un animators [[Edmunds Jansons]]. Skaņdarbs pagājušogad jau guvis ievērojamus panākumus radio "Naba" gada noslēguma topā un ierindojies augstajā 32. vietā. Animētais video ir savdabīgs ieskats mākslinieka Edmunda Jansona ("[[Haikas]]", "[[Šūpuļdziesma]]", "[[Zvaigžņu tēja]]", "[[Baltā]]") topošajā multiplikācijas filmiņā "[[Šķērrocis]]", tajā izmantoti vairāki fragmenti no jaunās īsfilmas. Filmiņas pamatā ir Heinriha Hofmaņa dzejolis "[[Stāsts par īkšķa sūkātāju]]" ([[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] tulkojumā). === "Augusts IV" (Edgara Žildes solo projekts) === [[Augusts IV]] ir [[mūzika]]s grupas ''Satellites LV'' dalībnieka Edgara Žildes viena cilvēka solo projekts, kas ierakstīts mājas studijā. [[Attēls:Augusts-IV_EP_2010_Edgars_Zilde.jpg|120px|thumb|right|Augusts IV — "Augusts IV" ([[2010. gads|2010]])]] 2010. gada janvārī "Augusts IV" tika izvirzīts Mūzikas Gada Balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gadabalva.lv/index.php?mact=News,cntnt01,detail,0&cntnt01articleid=7&cntnt01origid=56&cntnt01returnid=75 |title=Noskaidroti nominētie ieraksti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai 2010|date=2011-01-11|work=gadabalva.lv}}</ref> Pirmais projekta vēstnesis bija radio singls „Mūsu Politika”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4818768/augusts-iv-musu-politika |title=Augusts IV "Mūsu politika" |date=2010. gada 6. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas stāsta par draugu un laika biedru paaudzi kādā noteiktā vēstures posmā. Jau pirmajās nedēļās dziesma iekļuva radio "Naba" rotācijā un Top 10. Laikraksts "Diena" 2011. gada 13. janvāra "Izklaidē" albumam piešķīra 5/5 zvaigznītes, nodēvējot to par "nesteidzīgas ziemas mūziku". 2010. gada 12. decembrī kultūras namā "Ziemeļblāzma" tika uzņemts dziesmas video klips, tā režisore Kate Krolle, operators Aigars Sērmukšs. == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|Satellites LV diskogrāfija}} == Bijušie dalībnieki un viesmākslinieki == * [[Gunārs Rozenbergs]] ([[trompete]]) * [[Jānis Volkmanis]] ([[trompete]]) * [[Mikus Solovejs]] ([[saksofons]]) * [[Tīna Ostrovska]] ([[sitamie instrumenti]], [[ksilofons]], [[vijole]]) * [[Haralds Bondars]] ([[sitamie instrumenti]]) * [[Uldis Zariņš]] ([[bungas]]; [[1996]]—[[2000. gads|2000]]) * [[Laura Ziemele]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Kristīne Blekte]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Egīls Eglītis]] ([[basģitāra]]; [[1996]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.instagram.com/satelliteslv ''Satellites LV'' ''Instagram'' lapa] * [https://www.facebook.com/satelliteslv/ ''Satellites LV'' ''Facebook'' lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Latvijas britpopa grupas]] [[Kategorija:Latvijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas postroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas indīroka grupas]] lee16uaoqapipzwryv6bncfab56l3yy 4487286 4487015 2026-06-27T11:16:33Z Autors 2882 /* Kuba */ 4487286 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Satellites LV'' |Attēls = Satellites_LV.jpg |Att_izm = |Apraksts = Satellites LV [[2010. gads|2010]]. gadā |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] |Žanrs = [[popmūzika|pops]], [[rokmūzika|roks]], [[elektroniskā mūzika]], [[britpops]], [[postroks]], [[indīroks]] |Gadi = [[1996]]—pašlaik |Dalībnieki = [[Jānis Žilde]]<br />[[Edgars Žilde]]<br />[[Toms Ostrovskis]]<br />[[Mareks Ameriks]]<br />[[Ervings Znotiņš]] }} '''''Satellites LV''''' ir [[Latvija|latviešu]] [[mūzika]]s grupa, kas darbojas jau 30 gadu un ir viena no [https://sejas.tvnet.lv/4551823/ar-musdienigu-briedumu-satellites-lv-albuma-recenzija pašmāju alternatīvās mūzikas stūrmaņiem]. Tās sastāvā šobrīd ir apvienības dibinātāji [[Jānis Žilde]] un [[Edgars Žilde]], kā arī [[Mareks Ameriks]] un Andris Apīnis. Grupa [[1990. gadi|1990. gadu]] otrajā pusē, kā '''''The Satellites''''', ieguva popularitāti ar vairākiem veiksmīgiem singliem un uzvaru mūzikas festivālā "[[Liepājas Dzintars]]" [[1997]]. gadā. Grupa saņēmusi četras "Zelta Mikrofons" balvas un [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/austras-balva-2017-pieskirta-grupai-satellites-lv.a257821/ 2017. gadā "Austras balvu"]. Gan grupas pirmais britpopa albums "Piens", gan arī 2001. gadā izdotais postroka ieraksts "Kind of Glue" ir uzskatāmi par pirmajiem savā stilā izdotiem albumiem Baltijas valstīs.{{Nepieciešama atsauce}} == Vēsture == === 1996–1999: Britpop vilnis un "Piens" === Grupas darbība aizsākās deviņdesmito gadu vidū ar nosaukumu ''The Satellites''. Plašāku atpazīstamību viņi ieguva 1997. gada pavasarī, kad debijas singls "Nekad, nekad" kļuva par radio hitu. Tajā pašā vasarā grupa guva lielu panākumu, izcīnot ''Grand Prix'' tajā brīdī lielākajā Baltijas rokfestivālā "Liepājas Dzintars '97". Pēc ilgām ierakstu sesijām 1998. gadā klajā nāca debijas albums "Piens" (izdevējs ''Platforma Records''), kas joprojām tiek uzskatīts par vienu no Latvijas alternatīvās popmūzikas stūrakmeņiem.{{fact}} Tajā pašā gadā iznāca arī grupas singls "Happy To Follow", bet [[1999]]. gadā iznāca grupas pirmais dubultsingls "This Is More Than You Could Ever Hope/Move Inside". === 2000–2001: "Satellites LV" un kosmopolītiskais "Kind of Glue" === [[Attēls:TheSatellitesPiens.jpg|120px|thumb|right|''The Satellites'' — "Piens" ([[1998]])]] Gadsimtu mijā grupa mainīja nosaukumu (no ''The Satellites'' uz ''Satellites LV)'' un pievērsās eksperimentālākiem skanējumiem, ietekmējoties no postroka un minimālisma. Otrais albums "[[Kind Of Glue]]" datējams ar [[2001. gads|2001]]. gadu. [[2000. gads|2000]]. gada izskaņā albuma ieraksta sesiju beigās Edgars Žilde devās studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Ierakstā piedalījās viesmūziķi, tostarp džeza trompetists [[Gunārs Rozenbergs]]. === 2007–2009: Atgriešanās un konceptuālie dubultalbumi === [[Attēls:KindofGlue.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV — "Kind of Glue" ([[2001. gads|2001]])]] Grupa atjaunoja darbību [[2006. gads|2006]]. gadā. ''Satellites LV'' jaunās muzikālās ietekmes ieplūda no dažādām pusēm — Edgara ASV iespaidi, "Kubas" [[džezs|džeza]] un [[krautroks|krautroka]] sakausējums, ''The Satellites'' [[Melodija|melodiskums]], vēlīnais "Kind of Glue" [[Postroks|postroka]] posms, "kubas" skaņas, Ervinga taustiņi un Jāņa Žildes soloalbuma "[[Stāvi]]" minimālisms.{{Nepieciešama atsauce}} {{dat|2007|7|16}} iznāca jauns grupas radio singls "Dienas Gaismas Detaļas". Tam sekoja uzstāšanās "[[Positivus AB]]" festivālā. {{dat|2007|9|10}} iznāca jauns grupas radio singls "Karavīriņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/18975515/noklausies-grupas-satellites-lv-jaunako-dziesmu-karavirini |title=Noklausies grupas 'Satellites LV' jaunāko dziesmu 'Karavīriņi'! |date=2007. gada 17. septembris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/5094966/satellites-lv-piedava-singlu-karavirini |title=«Satellites LV» piedāvā singlu «Karavīriņi» |date=2007. gada 18. septembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Tas tika pirmatskaņots [[Radio SWH]] {{dat||9|12}}. Septembrī radiosingls "Dienas Gaismas Detaļas" studentu radiostacijā "Naba" iekaroja topa 1. vietu un noturējās līderpozīcijās vienu nedēļu. Gan "Dienas Gaismas Detaļas", gan "Karavīriņi" ierakstīti vienā vasaras ierakstu sesijā. Rudens ierakstu sesijās ''Satellites LV'' strādāja ar četriem jauniem skaņdarbiem — "Policija brauc!", "Rotaļlietu veikalā", "Baidos atklāt" un "Pirmais", pēdējais no tiem novembra beigās izvēlēts kā trešais radiosingls. {{dat||12|1}} ''Satellites LV'' uzstājās kā iesildošā grupa britu ''indie'' mūzikas leģendu ''[[The Wedding Present]]'' koncertā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/19321127/the-wedding-present-koncertu-iesildis-zig-zag-un-satellites-lv |title='The Wedding Present' koncertu iesildīs 'Zig Zag' un 'Satellites LV' |date=2007. gada 25. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada janvārī grupas radiosingls "Pirmais" iekaroja "Radio SWH top 20" 1. vietu un noturējās šajā pozīcijā divas nedēļas pēc kārtas. 2008. gada martā pie klausītājiem nonāca ceturtais radiosingls "Policija brauc!", kas Radio "SWH" ieņēma 2. vietu, bet Radio "Naba" sasniedza topa virsotni. [[Attēls:satelliteslvvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Vadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2008. gada 7 oktobrī ''indie''/''shoegaze'' grupa ''[[Tribes of the City]]'', sadarbojoties ar brāļiem Žildēm no ''Satellites LV'', ierakstīja kopīgu dziesmu "Vienā pārī".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4788134/tribes-of-the-city-pied-satellites-lv-viena-pari-audio |title=Tribes Of The City pied. Satellites LV "Vienā pārī" (audio) |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/22115529/noklausies-tribes-of-the-city-jauno-dziesmu-viena-pari |title=Noklausies 'Tribes of the City' jauno dziesmu 'Vienā pārī'! |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Jau 28. novembrī pie klausītājiem nonāca jauns singls "Rotaļlietu veikalā", kā arī b-puse "Vēlos, lai tu zini". [[Attēls:satelliteslvbezvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Bezvadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2009. gadā martā grupa pabeidza darbu pie abiem albumiem un nodod klausītājiem radio singlu "Grāvējs",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/5653807/satellites-lv-gravejs-audio |title=Satellites LV "Grāvējs" (audio) |date=2009. gada 13. februāris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/23223726/satellites-lv-laiz-klaja-singlu-gravejs |title='Satellites LV' laiž klajā singlu 'Grāvējs' |date=2009. gada 13. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas sasniedza topa virsotnes gan [[Radio SWH]] — #2, gan arī [[Rietumu Radio]] — #1. 2009. gada pavasarī grupa plānoja vairākus koncertus gaidāmo albumu prezentāciju ietvaros. Tiek dibināta ierakstu izdevniecība "asd records". 2010. gada 23. februārī ''Satellites LV'' ieguva divas [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"]] nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Labākais roka albums]]" ("Vadu") un "Labākais video" (Mārtiņš Grauds "Pirmais"). Cīņā par nomināciju "[[Labākais alternatīvās mūzikas albums|Labākais alternatīvās mūzikas albums]]" grupas ieraksts "Bezvadu" palika otrais aiz ''Tribes of the City''. 2010. gada decembrī iznāca Edgara Žildes solo projekta [[Augusts IV]] [[mazalbums]]. "Augusts IV" 2011. gada janvārī tika nominēts Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". [[Attēls:Satellites LV Pagride.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Pagrīdē" (2012)]] [[Attēls:Satellites LV Pagride Remix.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Pagrīdē" Remix (2012)]] === 2012–2016: "Pagrīdē" albums un sadarbība === 2012. gadā tika izdots studijas albums "Pagrīdē", kas bija pieteikums indīroka un postpanka estētikā. 2013. gada 26. februārī grupa saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu par albumu «Pagrīdē» kategorijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". Lai paplašinātu albuma skanējuma robežas un parādītu dziesmu potenciālu elektroniskās mūzikas kontekstā, ierakstam sekoja arī īpašs remiksu albums kopā ar bītmeikeru apvienību "Dirty Deal Audio". Tajā grupas materiālu dekonstruēja un savās versijās pārlika dažādi Latvijas elektroniskās un alternatīvās skatuves producenti un dīdžeji, tostarp Ansis, Oriole un NiklāvZ. 2014. gadā grupu uzaicināja ieskaņot savu versiju kādai no mūzikas autora Edgara Šverna dziesmām albumam "[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/72-dazadi-izpilditaji-albums-brali-un-masas-2014.a97602/ Brāļi un māsas]", grupai izvēloties dziesmu "Cilvēks tik uz pus". === 2017: "Varavīksnes galā" === [[Attēls:Satellites LV Varavīksnes galā.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Varavīksnes galā" (2017)]] 2017. gada oktobrī iznāca albums "Varavīksnes galā".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4552730/satellites-lv-laiz-klaja-albumu-varaviksnes-gala|title=«Satellites LV» laiž klajā albumu «Varavīksnes galā»|website=Mūzika Latvijā|access-date=2026-06-20|date=2017-10-12|language=lv}}</ref> Albumu producējusi grupa kopā ar līdzproducentu Gati Zaķi. 2017. gada novembrī "Austras balvas" mūzikas kritiķu un industrijas pārstāvju žūrija "Varavīksnes galā" nosauca par gada labāko Latvijas albumu.<ref name=":0" /> 2018. gadā albums ieguva arī "Zelta mikrofonu" kā labākais "Indie vai alternatīvās mūzikas albums". [[Attēls:Satellites LV Ego Uguno.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Ego Uguņo" (2018)]] === 2018: "Ego Uguņo" === Grupa turpināja aktīvi strādāt studijā. 2018. gadā izdeva b-pušu un retumu albumu "Ego uguņo". === 2020-2026: "Nedrošība", "Asaras" un "Svētdienas svārki" === 2026. gadā CD singla formātā izdeva jaunu singlu "Svētdienas svārki", atsaucoties uz grupas 30 gadu garo vēsturi. == Blakusprojekti == === Kuba === [[Attēls:kuba15.jpg|120px|thumb|right|Kuba — "15 Episodes Of Kuba" ([[2003. gads|2003]])]] Grupa sastāvēja no [[Toms Ostrovskis|Toma Ostrovska]], [[Mareks Ameriks|Mareka Amerika]], [[Jānis Žilde|Jāņa Žildes]], [[Martinezs Gonzalezs|Martineza Gonzalesa]], [[Arnis Račinskis|Arņa Račinska]] un [[Mikus Solovejs|Mikus Soloveja]]. [[2002]]. gadā izdotais albums "15 Episodes Of Kuba" 2003. gadā saņēma divas Mūzikas ierakstu gada balvas (nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Labākā debija]]" un "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums|Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums]]"). [[2005. gads|2005]]. gada novembrī iznāca grupas radio singls "Baku". 2006. gada augustā iznāca grupas radio/TV singls "Aukstu tēju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4803106/kuba-aukstu-teju-augstu-leju-video |title=kuba «Aukstu tēju augstu lēju» (video) |date=2006. gada 16. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Dziesmai tiek izveidots arī video, kura autors ir režisors Roberts Kuļenko. 2006. gadā pēc 5 gadu pastāvēšanas grupa paziņoja par muzikālās darbības pārtraukšanu. 2024. gadā Kuba ar albumu "Laukumi" iegūst alternatīvās popmūzikas balvu "Austras balva"[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/15.09.2024-alternativas-popmuzikas-austras-balvu-sogad-ieguvusi-grupa-kuba.a568830/]. === Raadio === Jānis Žilde (Konstruktoriņš) un Arnis Račinskis (Laborants) izveidoja projektu "Raadio", par kura galvenajām ietekmēm min [[1980. gadi|1980. gadu]] popmūziku un tā dēvēto elektronisko "datapop" mūzikas stilu. [[2004. gads|2004]]. gada nogalē tika ierakstīti divi jauni elektroniski skaņdarbi, no kuriem viens ar nosaukumu "Automāts" kļuva par radiosinglu. Dziesma ar Edmunda Jansona videoklipu tika nominēta arī Gada balvai. === "Stāvi" (Jāņa Žildes soloalbums) === [[Attēls:Stavi.jpg|120px|thumb|right|Jānis Žilde — "Stāvi" ([[2004. gads|2004]])]] Albums "Stāvi" tika izdots [[2004. gads|2004]]. gadā un Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā tika nominēts labākā instrumentālās mūzikas albuma kategorijā. Mūzika no šī albuma jau izmantota vairākās kinofilmās.{{Nepieciešama atsauce}} Plates pirmā singla videoklipu darinājis režisors un animators [[Edmunds Jansons]]. Skaņdarbs pagājušogad jau guvis ievērojamus panākumus radio "Naba" gada noslēguma topā un ierindojies augstajā 32. vietā. Animētais video ir savdabīgs ieskats mākslinieka Edmunda Jansona ("[[Haikas]]", "[[Šūpuļdziesma]]", "[[Zvaigžņu tēja]]", "[[Baltā]]") topošajā multiplikācijas filmiņā "[[Šķērrocis]]", tajā izmantoti vairāki fragmenti no jaunās īsfilmas. Filmiņas pamatā ir Heinriha Hofmaņa dzejolis "[[Stāsts par īkšķa sūkātāju]]" ([[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] tulkojumā). === "Augusts IV" (Edgara Žildes solo projekts) === [[Augusts IV]] ir [[mūzika]]s grupas ''Satellites LV'' dalībnieka Edgara Žildes viena cilvēka solo projekts, kas ierakstīts mājas studijā. [[Attēls:Augusts-IV_EP_2010_Edgars_Zilde.jpg|120px|thumb|right|Augusts IV — "Augusts IV" ([[2010. gads|2010]])]] 2010. gada janvārī "Augusts IV" tika izvirzīts Mūzikas Gada Balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gadabalva.lv/index.php?mact=News,cntnt01,detail,0&cntnt01articleid=7&cntnt01origid=56&cntnt01returnid=75 |title=Noskaidroti nominētie ieraksti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai 2010|date=2011-01-11|work=gadabalva.lv}}</ref> Pirmais projekta vēstnesis bija radio singls „Mūsu Politika”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4818768/augusts-iv-musu-politika |title=Augusts IV "Mūsu politika" |date=2010. gada 6. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas stāsta par draugu un laika biedru paaudzi kādā noteiktā vēstures posmā. Jau pirmajās nedēļās dziesma iekļuva radio "Naba" rotācijā un Top 10. Laikraksts "Diena" 2011. gada 13. janvāra "Izklaidē" albumam piešķīra 5/5 zvaigznītes, nodēvējot to par "nesteidzīgas ziemas mūziku". 2010. gada 12. decembrī kultūras namā "Ziemeļblāzma" tika uzņemts dziesmas video klips, tā režisore Kate Krolle, operators Aigars Sērmukšs. == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|Satellites LV diskogrāfija}} == Bijušie dalībnieki un viesmākslinieki == * [[Gunārs Rozenbergs]] ([[trompete]]) * [[Jānis Volkmanis]] ([[trompete]]) * [[Mikus Solovejs]] ([[saksofons]]) * [[Tīna Ostrovska]] ([[sitamie instrumenti]], [[ksilofons]], [[vijole]]) * [[Haralds Bondars]] ([[sitamie instrumenti]]) * [[Uldis Zariņš]] ([[bungas]]; [[1996]]—[[2000. gads|2000]]) * [[Laura Ziemele]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Kristīne Blekte]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Egīls Eglītis]] ([[basģitāra]]; [[1996]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.instagram.com/satelliteslv ''Satellites LV'' ''Instagram'' lapa] * [https://www.facebook.com/satelliteslv/ ''Satellites LV'' ''Facebook'' lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Latvijas britpopa grupas]] [[Kategorija:Latvijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas postroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas indīroka grupas]] m6orcoaeycm4wnh9azh9174np5py235 0 35257 4487225 4470843 2026-06-27T08:08:03Z Lasks 38532 /* Balsojumu tabula */ 4487225 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Eirovīzijas dziesmu konkurss 2003 |tēma = ''"Magical Rendez-vous"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2003 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2003|5|24|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Naumova]]<br />[[Renārs Kaupers]] |koordinators = Sāra Juena |režisors = Svens Stojanovičs |pārraidītājs = {{flaga|Latvija}} [[LTV]] |vieta = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Rīga]]<br />[[Skonto halle]] |uzvarētājs = {{flaga|Turcija}} [[Sertaba Erenere]] - ''[[Everyway That I Can]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 26 valstis |valstis, kas debitē = {{ESC|Ukraina}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Norvēģija}}<br />{{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Dānija}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<br />{{ESC|Lietuva}}<br />{{ESC|Šveice}} |nulle punktu = {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |viesmākslinieki = [[Iļģi]], ''[[Brainstorm]]'', ''[[Marie N]]'', [[Raimonds Pauls]] |map = ESC 2003 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2003. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2002]] |nākamais = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004 ►]] }} '''2003. gada Eirovīzijas Dziesmu konkurss''' bija 48. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika {{dat|2003|5|24}} [[Skonto halle|Skonto hallē]], [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Vakaru vadīja [[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]]. Konkursā uzvarēja [[Turcija]]s pārstāve [[Sertaba Erenere]] ar dziesmu ''[[Everyway That I Can]]'', iegūstot 164 punktus. Šīs dziesmas komponisti un dziesmas vārdu autori bija pati dziesmas izpildītāja un [[Demirs Demirkans]]. [[Beļģija]] ieguva 2. vietu, atpaliekot tikai par 1 punktu, un [[Krievija]] — 3.vietu, no [[Turcija]]s rezultāta atpaliekot par 3 punktiem.<br /> Šis bija pēdējais gads, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]] notika viena vakara laikā, jo, sākot ar 2004. gadu, tika ieviesta pusfinālu sistēma. Konkursā piedalījās divdesmit sešas valstis. Šis konkurss ievērojams ar to, ka šajā gadā bija rekordliels dalībnieku skaits. Sešas valstis, kuras nekvalificējās [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], bija atgriezušās, un tām pievienojās debitējošā valsts [[Ukraina]]. == Norises vieta == [[Attēls:Olimpiskā Skonto halle.jpg|thumb|220x220px|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta [[Skonto halle]]]] 2002. gada 22. augustā [[Latvijas Televīzija]] (LTV) paziņoja, ka konkurss notiks [[Rīga|Rīgā]] [[Skonto halle|Skonto hallē]]. Latvija tiesības rīkot konkursu ieguva pēc [[Marija Naumova|Marijas Naumovas]] uzvaras {{ESCg|2002}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Lielākais bažas par konkursa rīkošanu sagādāja nepieciešamais budžets. [[Nacionālā radio un televīzijas padome|Nacionālās radio un televīzijas padomes]] tā laika priekšsēdētājs [[Ojārs Rubenis]] paziņoja, ka ja [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|valdība]] būtu atteikusies piešķirt finansējumu konkursa rīkošanai, Latvija būtu atteikusies no tiesībām rīkot konkursu. Vislielākās problēmas sagādāja ne tikai finansiālas problēmas, bet arī infrastruktūras un izmitināšanas vietu trūkums. Vēlāk valdība, konkursa rīkošanai piešķīra 5,3 miljonus eiro, kam klāt nāca arī [[Rīgas dome]]s piešķirtie 1,1 miljons eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Vēstulē noliedz Eirovīzijas finansu problēmas|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906|publisher=[[Delfi (web portal)|Delfi]]|date=31 January 2003|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=27 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200927002250/https://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{VietasKarte+ |Latvia |float=right|width=300 |caption=Zilā krāsā pasvītrota rīkotājpilsēta. Sarkanā krāsā pilsētas, kas bija izteikušas vēlmi rīkot konkursu. |places= <small>{{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.966667 |long=23.75 |label=[[Jūrmala]]|mark=Red pog.svg|marksize=7|position=left }}</small> {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.948889 |long=24.106389 |label=<u>'''[[Rīga]]'''</u>|mark=Blue pog.svg|marksize=7 }} <small>{{VietasKarte~ |Latvia |lat=57.3833 |long=21.5500|label=[[Ventspils]]|mark=Red pog.svg|marksize=7 }}</small> }} Par galvenajām norises vietas pilsētām tika uzskatītas trīs: Rīga, [[Jūrmala]] un [[Ventspils]].<ref name=EUR20031>{{tīmekļa atsauce|title=Dzintaru koncertzāles pārbūve Eirovīzijas rīkošanai izmaksātu trīs miljonus latu|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=6 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=29 October 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131029185628/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu}}</ref> Rīgas dome par iespējamajām norises vietām ieteica [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka estrādi]], [[Skonto halle|Skonto halli]] un [[Ķīpsalas izstāžu halle|Ķīpsalas izstāžu halli]]. [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kā potenciālu norises vietu ierosināja [[Ventspils Olimpiskais centrs|Ventspils Olimpisko]] centru, piebilstot, kas Ventspils var nodrošināt arī divus kruīza maršrutus, kas varētu nodrošināt aptuveni 8000 konkursa apmeklētāju pārvietošanos.<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Vēsma|last=Lēvalde|title=Ventspils dome vēlas Eirovīzijas rīkošanu Ventspilī (papildināts)|url=http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167|publisher=db.lv|date=3 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181103210340/http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167}}</ref> Savukārt, [[Jūrmalas dome]] par vienu no potenciālajām norises vietām izteica [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzāli]] ar mērķi zāli paplašināt un uzbūvēt apkārt jaunu nepieciešamo infrastruktūru.<ref name=EUR20031 /> LTV par potenciālajām konkursa norises vietām nolēma virzīt Rīgu un Ventspili, no potenciālās kandidatūras svītrojot, Mežaparka estrādi un Dzintaru koncertzāli. 2002. gada 15. jūnijā [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] darba grupa paziņoja, ka konkurss norisināsies Rīgā, atstājot izvēli LTV starp Skonto halli un Ķīpsalas izstāžu halli.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Eirovīzija izmaksās 4,7 vai 5,5 miljonus latu|url=http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=2 July 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161103220908/http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu}}</ref> 22. augustā LTV lēma par labu Skonto hallei kā norises vietai. {{Color box|#CEDFF2|{{dagger}}&nbsp;|border=darkgray}} Konkursa norises vieta {{Color box|#F2E0CE|‡|border=darkgray}} Potenciālā norises vieta {| class="wikitable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Norises vieta |- ! scope="row" | [[Jūrmala]] | [[Dzintaru koncertzāle]] |- ! scope="row" style="background:#CEDFF2; font-weight:bold;" rowspan="3" | [[Rīga]] | [[Mežaparka Lielā estrāde]] |- style="background:#CEDFF2;" | '''[[Skonto halle]]''' {{dagger}} |- style="background:#F2E0CE;" | [[Ķīpsalas Izstāžu halle]] ‡ |- ! scope="row" | [[Ventspils]] | [[Ventspils Olimpiskais centrs]] |} == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 1 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Birgita Haukdala]] | ''Open Your Heart'' | "Atver savu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81. |- | 2 | {{ESC|Austrija}} | [[Vācu valoda|vācu]] | [[Alfs Poiers]] | ''Weil Der Mensch Zählt'' | "Jo cilvēce ir svarīga" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 101 |- | 3 | {{ESC|Īrija}} | angļu | [[Maikijs Hārts]] | ''We've Got The World'' | "Mums pieder pasaule" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 4 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Sertaba Erenere]] | ''[[Everyway That I Can]]'' | "Visādā veidā es varu" | 1. | 167 |- | 5 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Lina Čirkopa]] | ''To Dream Again'' | "Sapņot atkal" | 25. | 4 |- | 6 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Mija Martina]] | ''Ne Brini'' | "Vai tas var būt" | 16. | 27 |- | 7 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|portugāļu]], angļu | [[Rita Gerra]] | ''Deixa-me Sonhar (Só Mais Uma Vez)'' | "Ļauj man sapņot" | 22. | 13 |- | 8 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Klaudija Beni]] | ''Više Nisam Tvoja'' | "Es nevaru būt tava mīla" | 15. | 29 |- | 9 | {{ESC|Kipra}} | angļu | [[Stelios Konstantas]] | ''Feeling Alive'' | "Sajusties dzīvam" | 20. | 15 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Lou (Vācu dziedātāja)|Lou]] | ''Let's Get Happy'' | "Kļūstam laimīgi" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- | 11 | {{ESC|Krievija}} | [[Krievu valoda|krievu]] | [[t.A.T.u.]] | ''Ne Ver', Ne Boysia'' | "Netici, Nebaidies" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 164 |- | 12 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Elizabete Rodergasa Kolsa|Beth]]'' | ''Dime'' | "Saki man" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81 |- | 13 | {{ESC|Izraēla}} | angļu, [[ivrits]] | [[Liors Narkis]] | ''Milim La'ahava'' | "Mīlestības vārdi" | 18. | 19 |- | 14 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | [[Estere Harta]] | ''One More Night'' | "Vēl viena nakts" | 13. | 45 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | ''[[Jemini]]'' | ''Cry Baby'' | "Raudi mazā" | bgcolor="#FFDEAD" | 26. | bgcolor="#FFDEAD" | 0 |- | 16 | {{ESC|Ukraina}} | angļu | [[Aleksandrs Ponomariovs]] | ''Hasta La Vista'' | — | 14. | 30 |- | 17 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | ''[[Mando]]'' | ''Never Let You Go'' | "Nekad tevi neatlaidīšu" | 17. | 25 |- | 18 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | [[Justeins Haselgors]] | ''I'm Not Afraid To Move On'' | "Es nebaidos iet tālāk"" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 123 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Luīza Beileša]] | ''Monts Et Marveilles'' | "Mēness un zvaigznes" | bgcolor="#FFDEAD" | 18. | bgcolor="#FFDEAD" | 19 |- | 20 | {{ESC|Polija}} | vācu, [[Poļu valoda|poļu]], krievu | ''[[Ich Troje]]'' | ''Keine Grenzen — Zadnych Granic'' | "Bez robežām" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 90 |- | 21 | {{ESC|Latvija}} | angļu | [[F.L.Y.]] | ''[[Hello from Mars]]'' | "Sveiciens no Marsa" | 24. | 5 |- | 22 | {{ESC|Beļģija}} | [[mākslīgā valoda]] | ''[[Urban Trad]]'' | ''Sanomi'' | — | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 165 |- | 23 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | ''[[Ruffus]]'' | ''Eighties Coming Back'' | "Astoņdesmitie atgriežas" | 21. | 14 |- | 24 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | ''[[Nikoleta Aleksandru|Nicola]]'' | ''Don't Break My Heart'' | "Nesalauz manu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 73 |- | 25 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[Fame (grupa)|Fame]]'' | ''Give Me Your Love'' | "Sniedz man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 107 |- | 26 | {{ESC|Slovēnija}} | angļu | [[Karmena Stavece]] | ''Nanana'' | "Na na na" | 23. | 7 |} == Balsojumu tabula == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="40" | Balsošanas rezultāti |- ![[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCAustrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ![[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ![[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] ![[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 7 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 6 || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || '''12''' || 1 || 1 || 3 || 3 || 1 || 0 || 7 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Austrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 101 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 6 || 0 || 5 || 10 || 5 || 4 || 2 || 0 || 8 || 0 || 8 || 8 || 0 || 2 || 8 || 0 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 7 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Īrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 2 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 5 || 5 || 0 || 7 || 4 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 1 || 0 || 6 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 |- bgcolor="gold" | style="text-align:left; background-color:gold" | '''Turcija''' | style="text-align:right; background-color:gold" | '''167''' || 3 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:gold" | || 4 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 7 || 2 || 7 || 10 || 10 || 2 || 0 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Malta | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 27 || 0 || 7 || 0 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 13 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 29 || 0 || 5 || 6 || 3 || 0 || 6 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Kipra | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 15 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 8 || 1 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 7 || 4 || 0 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 1 || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Krievija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 164 || 4 || 8 || 0 || 10 || 1 || 3 || 4 || '''12''' || 10 || 8 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 || 10 || 1 || 0 || '''12''' || 10 || 2 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 2 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || 6 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 6 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 4 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 17 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0|| 3 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Nīderlande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 0 || 0 || 5 || 0 || 7 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 30 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 5 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 25 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 123 || '''12''' || 2 || '''12''' || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 0 || 3 || 7 || 6 || 7 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 6 || 7 || 6 || 10 || 3 || '''12''' || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 19 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 90 || 0 || 10 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 4 || 2 || 8 || 6 || 4 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 5 || 4 || 4 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Beļģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 165 || 7 || 4 || 10 || 7 || 0 || 10 || 6 || 0 || 3 || 6 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 5 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 8 || 0 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Igaunija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 73 || 0 || 6 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 1 || 2 || 4 || '''12''' || 10 || 6 || 0 || 0 || 6 || 4 || 1 || 4 || 8 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 107 || 5 || 3 || 0 || 0 || 8 || 1 || 3 || 2 || 1 || 3 || 0 || 7 || 5 || 3 || 10 || 5 || 0 || 7 || 2 || 7 || 6 || 4 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Slovēnija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | |- | bgcolor="#efefef" colspan=29 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} == 12 punkti == Valstis, kuras saņēma 12 punktus, augstāko novērtējumu. {| class="wikitable" width=100% |- ! Skaits !! Saņēmējvalsts !! No |- | 5 || [[Krievija]] || [[Horvātija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Slovēnija]], [[Ukraina]] |- | 4 || [[Turcija]] || [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Nīderlande]] |- |rowspan="2"| 3 | [[Beļģija]] || [[Francija]], [[Polija]], [[Spānija]] |- | [[Norvēģija]] || [[Islande]], [[Īrija]], [[Zviedrija]] |- |rowspan="2"| 2 | [[Islande]] || [[Malta]], [[Norvēģija]] |- | [[Spānija]] || [[Izraēla]], [[Portugāle]] |- |rowspan="7"| 1 | [[Bosnija un Hercegovina]] || [[Turcija]] |- | [[Kipra]] || [[Grieķija]] |- | [[Grieķija]] || [[Kipra]] |- | [[Īrija]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | [[Polija]] || [[Vācija]] |- | [[Rumānija]] || [[Krievija]] |- | [[Zviedrija]] || [[Rumānija]] |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2003]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2003. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] bstp282okux0b7pboxvywt5ixci96m2 4487226 4487225 2026-06-27T08:10:39Z Lasks 38532 4487226 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Magical Rendez-vous"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2003 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2003|5|24|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Naumova]]<br />[[Renārs Kaupers]] |koordinators = Sāra Juena |režisors = Svens Stojanovičs |pārraidītājs = {{flaga|Latvija}} [[LTV]] |vieta = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Rīga]]<br />[[Skonto halle]] |uzvarētājs = {{flaga|Turcija}} [[Sertaba Erenere]] - ''[[Everyway That I Can]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 26 valstis |valstis, kas debitē = {{ESC|Ukraina}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Norvēģija}}<br />{{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Dānija}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<br />{{ESC|Lietuva}}<br />{{ESC|Šveice}} |nulle punktu = {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |viesmākslinieki = [[Iļģi]], ''[[Brainstorm]]'', ''[[Marie N]]'', [[Raimonds Pauls]] |map = ESC 2003 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2003. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2002]] |nākamais = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004 ►]] }} '''2003. gada Eirovīzijas Dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2003}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2003}}) bija 48. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika {{dat|2003|5|24}} [[Skonto halle|Skonto hallē]], [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Vakaru vadīja [[Marija Naumova]] un [[Renārs Kaupers]]. Konkursā uzvarēja [[Turcija]]s pārstāve [[Sertaba Erenere]] ar dziesmu ''[[Everyway That I Can]]'', iegūstot 164 punktus. Šīs dziesmas komponisti un dziesmas vārdu autori bija pati dziesmas izpildītāja un [[Demirs Demirkans]]. [[Beļģija]] ieguva 2. vietu, atpaliekot tikai par 1 punktu, un [[Krievija]] — 3.vietu, no [[Turcija]]s rezultāta atpaliekot par 3 punktiem.<br /> Šis bija pēdējais gads, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]] notika viena vakara laikā, jo, sākot ar 2004. gadu, tika ieviesta pusfinālu sistēma. Konkursā piedalījās divdesmit sešas valstis. Šis konkurss ievērojams ar to, ka šajā gadā bija rekordliels dalībnieku skaits. Sešas valstis, kuras nekvalificējās [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], bija atgriezušās, un tām pievienojās debitējošā valsts [[Ukraina]]. == Norises vieta == [[Attēls:Olimpiskā Skonto halle.jpg|thumb|220x220px|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta [[Skonto halle]]]] 2002. gada 22. augustā [[Latvijas Televīzija]] (LTV) paziņoja, ka konkurss notiks [[Rīga|Rīgā]] [[Skonto halle|Skonto hallē]]. Latvija tiesības rīkot konkursu ieguva pēc [[Marija Naumova|Marijas Naumovas]] uzvaras {{ESCg|2002}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Lielākais bažas par konkursa rīkošanu sagādāja nepieciešamais budžets. [[Nacionālā radio un televīzijas padome|Nacionālās radio un televīzijas padomes]] tā laika priekšsēdētājs [[Ojārs Rubenis]] paziņoja, ka ja [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|valdība]] būtu atteikusies piešķirt finansējumu konkursa rīkošanai, Latvija būtu atteikusies no tiesībām rīkot konkursu. Vislielākās problēmas sagādāja ne tikai finansiālas problēmas, bet arī infrastruktūras un izmitināšanas vietu trūkums. Vēlāk valdība, konkursa rīkošanai piešķīra 5,3 miljonus eiro, kam klāt nāca arī [[Rīgas dome]]s piešķirtie 1,1 miljons eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Vēstulē noliedz Eirovīzijas finansu problēmas|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906|publisher=[[Delfi (web portal)|Delfi]]|date=31 January 2003|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=27 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200927002250/https://www.delfi.lv/news/national/politics/vestule-noliedz-eirovizijas-finansu-problemas.d?id=4700906}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{VietasKarte+ |Latvia |float=right|width=300 |caption=Zilā krāsā pasvītrota rīkotājpilsēta. Sarkanā krāsā pilsētas, kas bija izteikušas vēlmi rīkot konkursu. |places= <small>{{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.966667 |long=23.75 |label=[[Jūrmala]]|mark=Red pog.svg|marksize=7|position=left }}</small> {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.948889 |long=24.106389 |label=<u>'''[[Rīga]]'''</u>|mark=Blue pog.svg|marksize=7 }} <small>{{VietasKarte~ |Latvia |lat=57.3833 |long=21.5500|label=[[Ventspils]]|mark=Red pog.svg|marksize=7 }}</small> }} Par galvenajām norises vietas pilsētām tika uzskatītas trīs: Rīga, [[Jūrmala]] un [[Ventspils]].<ref name=EUR20031>{{tīmekļa atsauce|title=Dzintaru koncertzāles pārbūve Eirovīzijas rīkošanai izmaksātu trīs miljonus latu|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=6 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=29 October 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131029185628/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47667-dzintaru_koncertzales_parbuve_eirovizijas_span_classhiliterikosanaispan_izmaksatu_tris_miljonus_latu}}</ref> Rīgas dome par iespējamajām norises vietām ieteica [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka estrādi]], [[Skonto halle|Skonto halli]] un [[Ķīpsalas izstāžu halle|Ķīpsalas izstāžu halli]]. [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kā potenciālu norises vietu ierosināja [[Ventspils Olimpiskais centrs|Ventspils Olimpisko]] centru, piebilstot, kas Ventspils var nodrošināt arī divus kruīza maršrutus, kas varētu nodrošināt aptuveni 8000 konkursa apmeklētāju pārvietošanos.<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Vēsma|last=Lēvalde|title=Ventspils dome vēlas Eirovīzijas rīkošanu Ventspilī (papildināts)|url=http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167|publisher=db.lv|date=3 June 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181103210340/http://www.db.lv/citas-zinas/ventspils-dome-velas-eirovizijas-rikosanu-ventspili-papildinats-197167}}</ref> Savukārt, [[Jūrmalas dome]] par vienu no potenciālajām norises vietām izteica [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzāli]] ar mērķi zāli paplašināt un uzbūvēt apkārt jaunu nepieciešamo infrastruktūru.<ref name=EUR20031 /> LTV par potenciālajām konkursa norises vietām nolēma virzīt Rīgu un Ventspili, no potenciālās kandidatūras svītrojot, Mežaparka estrādi un Dzintaru koncertzāli. 2002. gada 15. jūnijā [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] darba grupa paziņoja, ka konkurss norisināsies Rīgā, atstājot izvēli LTV starp Skonto halli un Ķīpsalas izstāžu halli.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Eirovīzija izmaksās 4,7 vai 5,5 miljonus latu|url=http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu|publisher=TVNET|date=2 July 2002|access-date=27 October 2013|language=lv|archive-date=3 November 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161103220908/http://financenet.tvnet.lv/zinas/115462-eirovizija_izmaksas_47_vai_55_miljonus_latu}}</ref> 22. augustā LTV lēma par labu Skonto hallei kā norises vietai. {{Color box|#CEDFF2|{{dagger}}&nbsp;|border=darkgray}} Konkursa norises vieta {{Color box|#F2E0CE|‡|border=darkgray}} Potenciālā norises vieta {| class="wikitable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Norises vieta |- ! scope="row" | [[Jūrmala]] | [[Dzintaru koncertzāle]] |- ! scope="row" style="background:#CEDFF2; font-weight:bold;" rowspan="3" | [[Rīga]] | [[Mežaparka Lielā estrāde]] |- style="background:#CEDFF2;" | '''[[Skonto halle]]''' {{dagger}} |- style="background:#F2E0CE;" | [[Ķīpsalas Izstāžu halle]] ‡ |- ! scope="row" | [[Ventspils]] | [[Ventspils Olimpiskais centrs]] |} == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 1 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|angļu]] | [[Birgita Haukdala]] | ''Open Your Heart'' | "Atver savu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81. |- | 2 | {{ESC|Austrija}} | [[Vācu valoda|vācu]] | [[Alfs Poiers]] | ''Weil Der Mensch Zählt'' | "Jo cilvēce ir svarīga" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 101 |- | 3 | {{ESC|Īrija}} | angļu | [[Maikijs Hārts]] | ''We've Got The World'' | "Mums pieder pasaule" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 4 | {{ESC|Turcija}} | angļu | [[Sertaba Erenere]] | ''[[Everyway That I Can]]'' | "Visādā veidā es varu" | 1. | 167 |- | 5 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Lina Čirkopa]] | ''To Dream Again'' | "Sapņot atkal" | 25. | 4 |- | 6 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Mija Martina]] | ''Ne Brini'' | "Vai tas var būt" | 16. | 27 |- | 7 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|portugāļu]], angļu | [[Rita Gerra]] | ''Deixa-me Sonhar (Só Mais Uma Vez)'' | "Ļauj man sapņot" | 22. | 13 |- | 8 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]], angļu | [[Klaudija Beni]] | ''Više Nisam Tvoja'' | "Es nevaru būt tava mīla" | 15. | 29 |- | 9 | {{ESC|Kipra}} | angļu | [[Stelios Konstantas]] | ''Feeling Alive'' | "Sajusties dzīvam" | 20. | 15 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Lou (Vācu dziedātāja)|Lou]] | ''Let's Get Happy'' | "Kļūstam laimīgi" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 53 |- | 11 | {{ESC|Krievija}} | [[Krievu valoda|krievu]] | [[t.A.T.u.]] | ''Ne Ver', Ne Boysia'' | "Netici, Nebaidies" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 164 |- | 12 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Elizabete Rodergasa Kolsa|Beth]]'' | ''Dime'' | "Saki man" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 81 |- | 13 | {{ESC|Izraēla}} | angļu, [[ivrits]] | [[Liors Narkis]] | ''Milim La'ahava'' | "Mīlestības vārdi" | 18. | 19 |- | 14 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | [[Estere Harta]] | ''One More Night'' | "Vēl viena nakts" | 13. | 45 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | ''[[Jemini]]'' | ''Cry Baby'' | "Raudi mazā" | bgcolor="#FFDEAD" | 26. | bgcolor="#FFDEAD" | 0 |- | 16 | {{ESC|Ukraina}} | angļu | [[Aleksandrs Ponomariovs]] | ''Hasta La Vista'' | — | 14. | 30 |- | 17 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | ''[[Mando]]'' | ''Never Let You Go'' | "Nekad tevi neatlaidīšu" | 17. | 25 |- | 18 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | [[Justeins Haselgors]] | ''I'm Not Afraid To Move On'' | "Es nebaidos iet tālāk"" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 123 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Luīza Beileša]] | ''Monts Et Marveilles'' | "Mēness un zvaigznes" | bgcolor="#FFDEAD" | 18. | bgcolor="#FFDEAD" | 19 |- | 20 | {{ESC|Polija}} | vācu, [[Poļu valoda|poļu]], krievu | ''[[Ich Troje]]'' | ''Keine Grenzen — Zadnych Granic'' | "Bez robežām" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 90 |- | 21 | {{ESC|Latvija}} | angļu | [[F.L.Y.]] | ''[[Hello from Mars]]'' | "Sveiciens no Marsa" | 24. | 5 |- | 22 | {{ESC|Beļģija}} | [[mākslīgā valoda]] | ''[[Urban Trad]]'' | ''Sanomi'' | — | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 165 |- | 23 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | ''[[Ruffus]]'' | ''Eighties Coming Back'' | "Astoņdesmitie atgriežas" | 21. | 14 |- | 24 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | ''[[Nikoleta Aleksandru|Nicola]]'' | ''Don't Break My Heart'' | "Nesalauz manu sirdi" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 73 |- | 25 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[Fame (grupa)|Fame]]'' | ''Give Me Your Love'' | "Sniedz man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 107 |- | 26 | {{ESC|Slovēnija}} | angļu | [[Karmena Stavece]] | ''Nanana'' | "Na na na" | 23. | 7 |} == Balsojumu tabula == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="40" | Balsošanas rezultāti |- ![[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCAustrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ![[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ![[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ![[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] ![[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ![[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ![[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] |- !rowspan="26" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Islande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 7 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 6 || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || '''12''' || 1 || 1 || 3 || 3 || 1 || 0 || 7 || 4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Austrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 101 || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 6 || 0 || 5 || 10 || 5 || 4 || 2 || 0 || 8 || 0 || 8 || 8 || 0 || 2 || 8 || 0 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 7 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Īrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 2 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 5 || 5 || 0 || 7 || 4 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 1 || 0 || 6 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 |- bgcolor="gold" | style="text-align:left; background-color:gold" | '''Turcija''' | style="text-align:right; background-color:gold" | '''167''' || 3 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:gold" | || 4 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 7 || 2 || 7 || 10 || 10 || 2 || 0 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Malta | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 3 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 27 || 0 || 7 || 0 || '''12''' || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Portugāle | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 13 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Horvātija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 29 || 0 || 5 || 6 || 3 || 0 || 6 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Kipra | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 15 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Vācija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 53 || 8 || 1 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 7 || 4 || 0 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 1 || 10 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Krievija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 164 || 4 || 8 || 0 || 10 || 1 || 3 || 4 || '''12''' || 10 || 8 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 || 10 || 1 || 0 || '''12''' || 10 || 2 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 2 || '''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Spānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 81 || 6 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 6 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || '''12''' || 5 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 4 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Izraēla | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 17 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0|| 3 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Nīderlande | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 45 || 0 || 0 || 5 || 0 || 7 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 2 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Ukraina | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 30 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 10 || 5 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Grieķija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 25 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Norvēģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 123 || '''12''' || 2 || '''12''' || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 0 || 3 || 7 || 6 || 7 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 6 || 7 || 6 || 10 || 3 || '''12''' || 5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Francija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 19 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Polija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 90 || 0 || 10 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 4 || 2 || 8 || 6 || 4 || 5 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 5 || 4 || 4 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Latvija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Beļģija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 165 || 7 || 4 || 10 || 7 || 0 || 10 || 6 || 0 || 3 || 6 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 5 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 8 || 8 || 0 || 3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Igaunija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 14 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Rumānija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 73 || 0 || 6 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 1 || 2 || 4 || '''12''' || 10 || 6 || 0 || 0 || 6 || 4 || 1 || 4 || 8 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 1 || 0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Zviedrija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 107 || 5 || 3 || 0 || 0 || 8 || 1 || 3 || 2 || 1 || 3 || 0 || 7 || 5 || 3 || 10 || 5 || 0 || 7 || 2 || 7 || 6 || 4 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background-color:#efefef" | || 6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | Slovēnija | style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background-color:#efefef" | |- | bgcolor="#efefef" colspan=29 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} == 12 punkti == Valstis, kuras saņēma 12 punktus, augstāko novērtējumu. {| class="wikitable" width=100% |- ! Skaits !! Saņēmējvalsts !! No |- | 5 || [[Krievija]] || [[Horvātija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Slovēnija]], [[Ukraina]] |- | 4 || [[Turcija]] || [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Nīderlande]] |- |rowspan="2"| 3 | [[Beļģija]] || [[Francija]], [[Polija]], [[Spānija]] |- | [[Norvēģija]] || [[Islande]], [[Īrija]], [[Zviedrija]] |- |rowspan="2"| 2 | [[Islande]] || [[Malta]], [[Norvēģija]] |- | [[Spānija]] || [[Izraēla]], [[Portugāle]] |- |rowspan="7"| 1 | [[Bosnija un Hercegovina]] || [[Turcija]] |- | [[Kipra]] || [[Grieķija]] |- | [[Grieķija]] || [[Kipra]] |- | [[Īrija]] || [[Apvienotā Karaliste]] |- | [[Polija]] || [[Vācija]] |- | [[Rumānija]] || [[Krievija]] |- | [[Zviedrija]] || [[Rumānija]] |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2003]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2003. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] cmnmtu6mjm5lsqyufdcz8x2e3cnadov 0 37682 4487183 4466572 2026-06-27T06:59:27Z Lasks 38532 4487183 wikitext text/x-wiki {{atjaunināt}} {{Valsts armijas infokaste |country = |name = Nacionālie bruņotie spēki |native_name = |image = [[Attēls:Coat of Arms of Latvian National Armed Forces.svg]] |caption = Latvijas Nacionālo bruņoto spēku emblēma |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1919|7|10}} |current_form = {{dat|1994|11|24}} |disbanded = |branches = [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]]<br />[[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]]<br />[[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]]<br />[[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] |headquarters = [[Rīga]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Edgars Rinkēvičs]] |commander-in-chief_title = Prezidents |minister = [[Raivis Melnis]] |minister_title = Aizsardzības ministrs |commander = [[Kaspars Pudāns]] |commander_title = <!-- Personālsastāvs --> |age = no 18 gadiem |conscription = |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = {{sk|17870}}<ref name="mil.lv" /> |ranked = |reserve = {{sk|38000}}<ref name="mil.lv">{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.mil.lv/lv/par-mums | title=Par mums: Nacionālie bruņotie spēki}}</ref> |deployed = {{karogs|Mali}} — 7<br />[[Attēls:Flag of Somalia.svg|25px]] [[Somālija]] — 2 |amount = {{€|1,559 miljardi}} (2025)<ref name="Budget">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/en/news/saeima-approves-latvian-defence-budget-2025-more-eur-1559-billion|title=Saeima approves Latvian defence budget for 2025 of more than EUR 1,559 billion {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2025-01-07|language=en}}</ref> |percent_GDP = 3,45% (2025)<ref name="Budget"/> |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]]<br />[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā]]<br />[[Irākas karš]] |ranks = [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dienesta pakāpes]] }} '''Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki''' jeb '''Nacionālie bruņotie spēki''' ('''NBS''') ir [[Latvijas Republika]]s [[karaspēks|bruņotie spēki]]. Tie dibināti {{dat|1919|7|10||l}} [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā kā [[Latvijas Bruņotie spēki]], apvienojot [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvija]]s un [[Dienvidlatvijas brigāde]]s. [[Attēls:Latvian National Armed Forces structure.svg|thumb|303x303px|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra]] Tagadējā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra ir izveidota {{dat|1994|12|24||bez}}, apvienojot [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Aizsardzības spēkus]] un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]]. Saskaņā ar Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], tiesību aktiem un Nacionālo drošības koncepciju Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargā valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, kā arī demokrātisku konstitucionālo kārtību un pilsoņu brīvības. Sabiedrība, izmantojot civilās valsts iestādes, veic Nacionālo bruņoto spēku [[Demokrātija|demokrātisku]] kontroli. Latvijas Republikai ir tiesības izmantot savus Nacionālos bruņotos spēkus individuālai un kolektīvai aizsardzībai no bruņota uzbrukuma, kā arī starptautisko saistību izpildei saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1945. gada Hartu, 1949. gada [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma]] 5. pantu, Latvijas Republikas Satversmi un citiem tiesību aktiem. Saeima kvantitatīvi nosaka Latvijas Republikas militāri politiskos mērķus. == Atjaunoto NBS izveides vēsture == 1991. gada novembrī [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] nolēma nodibināt [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministriju]]. 13. novembrī [[deputāts|deputātu]] vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19. novembra sēdē par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministru]] iecēla [[Tālavs Jundzis|Tālavu Jundzi]]. Aizsardzības ministrija tika veidota uz [[Sabiedrības drošības departaments|Sabiedrības drošības departamenta]] bāzes, pārņemot tā materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī šajā laikā organizēšanās stadijā esošie valsts Aizsardzības spēki (AS), kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras. Jau 1990. gadā latviešu strēlnieku apvienībā un 1991. gadā zemessardzē [[Andrejs Kasparovičs]] kopā ar citiem virsniekiem aizsāka gatavot militāros reglamentus un ieroču aprakstus latviešu valodā, paralēli izstrādājot latvisko terminoloģiju. 1992. gada 13. februārī LR MP pieņēma lēmumu Nr. 54 "Par Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijas dibināšanu", kur apmācītu un gatavotu profesionālus virsniekus valsts Aizsardzības spēkiem (AS).<ref>Pirmais NAA organizētais sešu mēnešu kurss bija Mālpilī no 1992. gada 6. aprīļa līdz 1992. gada 30. septembrim, kuru sekmīgi pabeidza 73 cilvēki. No tiem 61 tika piešķirta leitnanta un 12 saņēma virsniekvietnieka dienesta pakāpi. 1992. gada decembrī sākās virsnieku un virsniekvietnieku kursi, kurus 1993. gadā pabeidza 136 ''Aizsardzības spēku'' karavīri. 1993. gada martā sākās mācības pēc trīsgadīgās virsnieku sagatavošanas programmas, kur mācības uzsāka 82 kadeti, kas jau līdzās militārajai izglītībai vada un daļēji rotas komandiera līmenī ieguva akadēmisko izglītību. 1993. gada maijā pēc divgadīgās neklātienes mācību programmas mācības uzsāka 43 Latvijas Republikas Drošības dienesta (DD) virsnieki, kuri pēc kursu beigšanas ieguva vidējo militāro izglītību. Līdzīgi mācījās daudzi Zemessardzes pārstāvji, kuri bija ielikti virsnieku amatos un kuriem nebija militārās izglītības. 1993. gada septembrī sākās 1 gada apmācības virsnieku sagatavošanā 10 cilvēku grupai ar augstāko izglītību.</ref> Tā kā 1992.—1993. gadā ne Zemessardze, ne Drošības dienests nebija Aizsardzības spēku vai pat Aizsardzības ministrijas pakļautībā, visas šīs LR militārās drošības struktūras vienoja [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]] (NAA), kur tajā laikā koncentrējās izglītotākie virsnieki, kuri izstrādāja LR Militārās apmācības koncepciju un gatavoja karavīrus gan Aizsardzības spēkiem, ieskaitot Robežsardzi, gan Zemessardzei, gan Drošības dienestam, gan Iekšlietu militārajiem formējumiem — t. i., NAA reāli bija NBS pirmā struktūra, kur NBS karavīri kopā mācījās, kaut gan oficiāli NBS vienotā struktūra vēl nebija izveidota. Teorētiski par Nacionālo bruņoto spēku izveides nepieciešamību tika runāts un rakstīts Valsts aizsardzības koncepcijā jau 1992. gadā, jo Aizsardzības spēku un citu militāro un paramilitāro vienību sastāvdaļas bija dažādu ministriju un Augstākās padomes padotībā bez vienotas struktūras un vadības. 1993. gada 24. un 25. martā notika LR militāro spēku štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotas NBS vadības pamatprincipus, vadības orgānu struktūru un uzdevumus. Izveidoja arī darba grupu (darba grupas vadītājs — pulkvedis Ā. Lilientāls) no bruņoto spēku sastāvdaļu pārstāvjiem "Galvenā štāba" struktūras un funkciju izstrādei. Pamatojoties uz [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] 1994. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 1 tika organizēts atkārtots štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotu izpratni par Latvijas Republikas bruņoto spēku uzdevumiem un to darbības plānošanu izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā valstī. Rīkojumā bija noteikts, ka štābu treniņā iesaistīt: Aizsardzības ministrijas ''Stratēģiskās plānošanas departamenta'' ''Sakaru un informātikas nodaļu'' un ''Personāla departamentu'', ''Aizsardzības spēku štābu'' pilnā sastāvā, ''Zemessardzes štābu'' pilnā sastāvā, ''Iekšlietu ministrijas operatīvo grupu'' un uzdot NAA ''Aizsardzības zinātniskajam centram'' sagatavot štābu treniņa analīzes materiālu, izstrādāt secinājumus un priekšlikumus "Nacionālo bruņoto spēku" izveidošanai un darbības plānošanas pilnveidošanai.<ref>Pārskats par Nacionālo bruņoto spēku štābu treniņu. — Rīga, 1994.</ref> Tika secināts, ka, pirmkārt, dažādu valstu Bruņoto spēku pakļautība un vadības struktūra miera un kara laikā īpaši neatšķiras, otrkārt, jebkura veida militarizētie policijas un teritoriālie formējumi visās valstīs jau miera laikā atrodas, kā minimums, Bruņoto spēku štāba un Aizsardzības ministrijas pakļautībā, treškārt, Nacionālo bruņoto spēku galvenie štābi ir pakļauti aizsardzības ministrijām. Savukārt kopīgas struktūras un plānu neesamība ievērojami mazina LR bruņoto spēku kaujasspējas. Lai apvienotu visus bruņotos spēkus vienā struktūrā ar vienu vadību, koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī tika likvidēts AS komandiera amats un AS štābs, bet izveidots NBS štābs, kas uzsāka NBS veidošanas praktisko darbu. Par NBS komandieri 1994. gada 5. oktobrī iecēla ZS pulkvežleitnantu [[Juris Dalbiņš|Juri Dalbiņu]], vienlaikus saglabājot ZS komandiera amatu un ZS štābu. 1999. gada 10. martā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] ar rīkojumu Nr.119 "Par nekustamās mantas Ādažu nacionālajā mācību centrā saglabāšanu valsts īpašumā" nodeva Aizsardzības ministrijas valdījumā zemi 7784 [[Hektārs|hektāru]] platībā un 150 ēkas [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Sējas pagasts|Sējas pagastā]]. === Sadarbība ar NATO === [[Attēls:CVR(T) Scimitar In Latvia.jpg|thumb|Vieglais tanks ''CVR(T) Scimitar'' Ādažu poligonā.]] Pēc [[Krimas okupācija]]s un aneksijas Krievijas Federācijas sastāvā 2014. gadā Latvijā ieradās pirmās NATO valstu karaspēka vienības, bet vienošanos par pastāvīgu NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs noslēdza 2016. gadā NATO samitā Varšavā. 2022. gadā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu ''AijJacks'' veidoja gandrīz 2000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nato-paplasinatas-klatbutnes-kaujas-grupai-latvija--piekta-gadadiena.a461644/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā — piektā gadadiena] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 2022. gada jūnijā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Spānijas bruņotie spēki [[Lielvārdes lidlauks|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku bāzē Lielvārdē]] izvietoja NASAMS zenītraķešu bateriju vidējās distances pretgaisa aizsardzībai ar rādiusu līdz 100 kilometriem, kurā ietilpst gan raķetes, gan radari, gan komandstruktūra, kā arī apkalpojošais personāls.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielvarde-izvietota-spanijas-pretgaisa-aizsardzibas-zenitrakesu-nasams-baterija.a462999/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Lielvārdē izvietota Spānijas pretgaisa aizsardzības zenītraķešu NASAMS baterija] lsm.lv 2022. gada 26. jūnijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri NATO samitā Madridē parakstīja deklarāciju par NATO kaujas grupas Latvijā palielināšanu līdz [[brigāde]]s līmenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanada-kopa-ar-sabiedrotajiem-paplasinas-un-pastiprinas-savu-klatbutni-latvija.a463448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Kanāda kopā ar sabiedrotajiem paplašinās un pastiprinās savu klātbūtni Latvijā] 2022. gada 29. jūnijā</ref> Nacionālo bruņoto spēku komandieris [[Leonīds Kalniņš]] paziņoja, ka NATO brigādes vajadzībām vajadzēs uzbūvēt jaunu armijas bāzi, jo Ādažu poligonā paliek pārāk šauri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-valstu-lideri-atzist-krieviju-par-nopietnu-draudu-un-vienojas-palielinat-baltijas-valstu-aizsardzibu.a463466/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO valstu līderi atzīst Krieviju par nopietnu draudu un vienojas palielināt Baltijas valstu aizsardzību] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 5. jūlijā aizsardzības ministrs [[Artis Pabriks]] informēja, ka jauno [[Sēlijas militārais poligons|Zalves militāro bāzi]] 1072,78 hektāru platībā divu gadu laikā izveidos Aizkraukles un Jēkabpils novados.<ref name="bāzes">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/ Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados] lsm.lv 2022. gada 5. jūlijā</ref> == Uzdevumi == Lai īstenotu valsts drošības intereses, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pilda šādus uzdevumus: * Nodrošina Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību: ** sadarbībā ar sabiedrotajiem attīsta valsts aizsardzības spējas; ** miera laikā nodrošina valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli un neaizskaramību; ** iebrukuma gadījumā aizsargā Latvijas Republikas suverenitāti, teritoriju, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu, sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem dod prettriecienu jebkurai [[Militārā agresija|militārai agresijai]]. * Nodrošina reģionālo un globālo stabilitāti: ** nodrošina kolektīvo aizsardzību — saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies; ** piedalās NATO, [[Eiropas Savienība]]s vai ANO vadītajās starptautiskajās operācijās, kā arī īpašās koalīcijās, kas īsteno šo organizāciju mērķus; ** piedalās drošības un aizsardzības pasākumos, kā arī ieroču kontrolē; ** dod ieguldījumu valsts un sabiedroto drošības nodrošināšanā, atbildot uz terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudiem. * Rūpējas par mieru un labklājību valstī: ** piedalās ārvalstu izlūkdienestu darbību neitralizēšanā un nodrošina klasificētās informācijas aizsardzību; ** sniedz palīdzību valsts un pašvaldību varas iestādēm, atbildot uz nemilitāriem un [[Terorisms|terorisma]] uzbrukumu draudiem. Citu neparedzētu uzdevumu veikšanā NBS drīkst iesaistīt tikai ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rīkojumu. === Funkcijas miera, krīzes un kara laikā === Latvijas stratēģijas pamatā ir sabiedroto solidaritāte un mērķis ar kopīgiem centieniem novērst apdraudējumu, piedalīties NATO pasākumos, ieskaitot alianses militārās operācijās miera, krīzes vai kara laikā. * Miera laikā NBS saglabā noteiktu gatavības līmeni: turpina uzlabot savas spējas un dienesta apstākļu kvalitāti. Prioritātes ir gatavība reaģēt uz militāriem un nemilitāriem draudiem, uzticības veidošana un iesaistīšanās dialogā miera laikā, kā arī dalība starptautiskās sabiedrības cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatības novēršana. Latvija kā aktīva alianses locekle piedalās alianses organizētajos vingrinājumos, apmācībās un citās programmās. * Krīzes laikā NBS piedalās NATO, Eiropas Savienības, īpašo koalīciju un citu organizāciju vadītās starptautiskās operācijās. * Latvijas kara laika koncepcijas pamatā ir visu sabiedroto apņēmība kopīgi cīnīties ar pretinieku. Latvija izpildīs savas saistības ar Sauszemes spēku brigādi un to atbalstošām ātri izvēršamām vienībām, lai kopā ar NATO papildspēkiem aizsargātu valsti. Šo vienību veido pakāpeniskas gatavības aktīvais komponents, ko nepieciešamības gadījumā krīzes vai konflikta laikā var palielināt, mobilizējot rezerves personālu. Jūras spēki kontrolē jūras pievedceļus valstij. Sadarbībā ar NATO Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargās un kontrolēs valsts gaisa telpu un nodrošinās ierobežotu gaisa satiksmi. Rezerves vienības nodrošinās atbalstu operācijās izvērstajām vienībām, pirmkārt, kaujas atbalsta, kaujas atbalsta nodrošinājuma, uzņēmējvalsts atbalsta, uzņemšanas scenārija un sabiedroto papildspēku virzībā uz militārajām koncentrēšanās vietām, kā arī palīdzībā civilajām varas iestādēm.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp. — Pamatnostādnes nav mainījušās arī turpmāko gadu Valsts aizsardzības koncepcijās.</ref> == Aizsardzības sistēmas pārraudzība == Visus lēmumus par Latvijas aizsardzības politiku, kā arī Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu pieņem demokrātiski ievēlētas civilas varas iestādes. === Stratēģiskais līmenis === Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrijas sastāvā ir civilie darbinieki un karavīri. Integrēta Aizsardzības ministrijas darbība dod iespēju ministrijas vadītājiem pieņemt lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos. === Operatīvais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. === Taktiskais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. == NBS vadība == Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija, kur pieņem lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. * Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris (pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos). Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. * Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba (NBS AŠ) priekšnieks, kas atbild par apvienoto operāciju plānošanu un vadību, militārās apmācības plānošanu un vadību, militāro spēju attīstības analīzi un plānošanu un budžeta izpildes rezultātiem, izstrādā priekšlikumus tā koriģēšanai. NBS AŠ priekšniekam ir divi vietnieki: operatīvajos un vienību atbalsta, kā arī nodrošinājuma jautājumos. * Operatīvais komandieris, ko ieceļ NBS komandieris noteiktai operācijai, atbild par viņam pakļauto vienību operatīvo vadību, kā arī militāro operāciju veikšanu. Ikdienā operatīvā komandiera pienākumus pilda NBS AŠ priekšnieka vietnieks operatīvajos jautājumos, kas ir NBS atsevišķu Spēku veidu komandieru tiešais priekšnieks. * Militārās vienības savu komandieru vadībā plāno un izpilda kaujas uzdevumus taktiskā līmenī. (Ja Latvija piedalās kopējās militārās operācijās, valsts militāro vienību operatīvā pakļautība var tikt nodota NATO, Eiropas Savienības un speciālajām koalīcijām, kas īsteno šo organizāciju mērķus.) === NBS komandieri === No 1919. līdz 1940. gadam [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotos spēkus]] komandēja Latvijas armijas komandieri. 1992. gada 29. oktobrī par Latvijas Aizsardzības spēku komandieri iecēla Maskavas Ģenerālštāba akadēmiju beigušo pulkvedi [[Dainis Turlais|Daini Turlo]], kas atkāpās no amata 1994. gada 25. oktobrī. * [[Juris Dalbiņš]] (25.10.1994. — 08.06.1998.) * [[Juris Eihmanis]] (25.06.1998. — 10.12.1998.) * [[Raimonds Graube]] (01.02.1999. — 31.01.2003.) * [[Gaidis Andrejs Zeibots]] (01.02.2003. — 06.07.2006.) * [[Juris Maklakovs]] (6.07.2006. — 06.07.2010.) * [[Raimonds Graube]] (atkārtoti, 06.07.2010. — 27.01.2017.) * [[Leonīds Kalniņš]] (27.01.2017. — 24.01.2025.) * [[Kaspars Pudāns]] (kopš 24.01.2025.) == Personālsastāvs == Nacionālie bruņotie spēki ir militāro vienību kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. NBS personāls miera laikā sastāv no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem, civilajiem darbiniekiem un NBS rezerves karavīriem. Personālsastāvu komplektē tikai no 18 gadu vecumu sasniegušiem Latvijas Republikas pilsoņiem. NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieskaitīti NBS rezervē. NBS rezerve tiek mobilizēta kara laikā. NBS lielums kara laika situācijai tika noteikts 50 000 karavīru apjomā. Līdz 2008. gadam bija paredzēts sasniegt spēju mobilizēt 32 300 karavīru lielu spēku. NBS kā miera, tā arī kara laikā sastāv no Apvienotā štāba un Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp.</ref> 2008. gadā NBS dienēja 5052 profesionālā militārā dienesta karavīri (1817 kareivji un dižkareivji, 1940 instruktori un 1295 virsnieki). Sauszemes spēkos dienēja 952 karavīri, Jūras spēkos 552, bet Gaisa spēkos — 291. [[Latvijas Republikas Zemessardze]] tolaik sastāvēja no 550 karavīriem un 10 642 zemessargiem. 2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 6500 profesionālā dienesta karavīrus. 2018. gadā NBS papildus tika pieņemti 640 karavīri.<ref>[https://www.mil.lv/en/node/3582 Šogad sasniegts gadā lielākais profesionālajā dienestā pieņemto karavīru skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190624143439/https://www.mil.lv/en/node/3582 |date={{dat|2019|06|24||bez}} }} Preses nodaļa mil.lv 2018. gada 27. decembrī</ref> * [[Attēls:NBS HQ.jpg|frameless|30px]] [[NBS Apvienotais štābs]] ir NBS komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. * NBS komandiera personīgais štābs * [[Attēls:Latvian National Armed Forces Staff Battalion emblem.svg|30px]] [[NBS Štāba bataljons]] * [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]] * [[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]] * [[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]] * [[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] * [[Attēls:Latvian Special Tasks Unit emblem.svg|30px]] [[NBS Speciālo uzdevumu vienība|Speciālo uzdevumu vienība]] * [[Attēls:Latvian Military Police emblem.svg|30px]] [[Latvijas Militārā policija|Militārā policija]] * [[Attēls:Latvian Logistics Command emblem.svg|30px]] Nodrošinājuma pavēlniecība * [[Attēls:Latvian Training and Doctrine Command emblem.svg|30px]] Mācību vadības pavēlniecība == NBS budžets == * 2003. gads — 63 miljoni LVL * 2004. gads — 69 miljoni LVL * 2005. gads — 80 miljoni LVL * 2006. gads — 117 miljoni LVL * 2007. gads — 150 miljoni LVL * 2008. gads — 184 miljoni LVL<ref name="autogenerated1">Armiju baro skopāk. // Latvijas avīze. 16.04.2009<nowiki/>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213142351/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> * 2009. gads — 116 miljoni LVL * 2010. gads — 86 miljoni LVL * 2011. gads — 93,1 miljoni LVL * 2012. gads — 96,1 miljoni LVL * 2013. gads — 102,7 miljoni LVL * 2014. gads — 225 miljoni EUR * 2015. gads — 253,8 miljoni EUR * 2016. gads — 368 miljoni EUR * 2017. gads — 449,57 miljoni EUR * 2018. gads — 576,3 miljoni EUR * 2019. gads — 636,6 miljoni EUR * 2020. gads — 663,6 miljoni EUR * 2021. gads — 707,8 milijoni EUR [https://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-nozares-budzets] * 2022. gads — 758.17 miljoni EUR * 2023. gads — 986,83 miljoni EUR * 2024. gads — 1128,38 miljoni EUR * 2025. gads — 1559,43 miljoni EUR 2016. ɡadā Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Latvijas aizsardzības budžets ir viens no straujāk augošajiem pasaulē.<ref>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213142351/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> ̩2019. gadā Latvijas aizsardzības jomas tēriņi sasniedza 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). == Dalība starptautiskajās operācijās == [[Attēls:Latvian G36KV.JPEG|thumb|250px|Latvijas armijas karavīrs, šaujot ar kaujas munīciju, mācībās Irākā 2007. gadā]] Lai apliecinātu Latvijas apņemšanos būt ne tikai drošības patērētājiem, bet arī aktīvi iesaistīties drošības uzturēšanā citās valstīs, Latvijas Bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, tādējādi dodot lielu ieguldījumu gan Latvijas drošības gan NATO labā. NBS vienības ir iekļautas arī NATO Reaģēšanas spēku (NRF) un ES Kaujas grupas sastāvā. NBS piedalījās šādā starptautiskajās operācijās: * Koalīcijas spēku operācijā ''Operation Iraqi Freedom'' ([[Operation Iraqi Freedom|OIF]]) [[Irākas karš|Irākas karā]]; * ES militārajā operācijā "''ALTHEA''" [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]; * [[EDSO]] novērošanas misijā [[Gruzija|Gruzijā]]; * NATO ''Kosovo Force'' ([[KFOR]]) [[Kosova|Kosovā]]; * NATO Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos ([[ISAF]]) [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas karā (2001—2014)]]; * Pretpirātisma operācijā "Atalanta" [[Somālija]]s piekrastē (EU-NAVFOR-ATALANTA);<ref>[http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment Uz pretpirātisma operāciju "Atalanta" dodas vēl viens Latvijas karavīrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307045821/http://www.sargs.lv/zinas/dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} 2014. gada 12. martā</ref> * Eiropas Savienības apmācību misijā [[Mali]] (EUTM Mali);<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/zinas/2014/oktobris/03-10/ Latvija stingri nosoda deviņu ANO miera uzturētāju nogalināšanu Mali]{{Novecojusi saite}} 2014. gada 3. oktobrī</ref> * Eiropas Savienības militārajā operācijā [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republikā]] (EUFOR RCA). == Modernizācija == Saeima 2003. gadā pieņēma Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredzēja pakāpenisku NBS profesionalizāciju. 2006. gadā obligāto militāro dienestu (OMD) pilnībā nomainīja profesionālais militārais dienests (PD). NBS prioritāte ir izveidot nelielu, bet mobilu, augsti motivētu, labi apgādātu un tehnoloģiski attīstītu vienību kopumu, kas spētu ātri reaģēt uz mūsdienu draudiem. Saskaņā ar noteiktajām prioritātēm NBS spēs efektīvāk darboties kopā ar sabiedrotajiem gan Latvijas teritorijā, gan arī ārpus tās. NBS turpina iegādāties modernu apbruņojumu un militāro aprīkojumu atbilstoši NATO prasībām. Tiek nodrošināts, ka jaunā bruņojuma un aprīkojuma iegādei piešķirtais finansējums, kā arī esošā aprīkojuma modernizācija veido vienu ceturto daļu no visiem aizsardzības sistēmas izdevumiem. == Obligātā Valsts aizsardzības dienesta ieviešana == Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] Aizsardzības ministrija ierosināja no 2023. gada pakāpeniski atjaunot obligāto militāro dienestu. 2023. gada 19. aprīlī spēkā stājās Valsts aizsardzības dienesta likums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts aizsardzības dienesta likums |url=https://likumi.lv/ta/id/341210-valsts-aizsardzibas-dienesta-likums |website=likumi.lv |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref> Pirmais iesaukums, kuru nokomplektēja tikai no brīvprātīgajiem, notika 2023. gada 1. jūlijā, otrais — 2024. gada janvārī. Aizsardzības ministrijas vietā tās kapacitātes trūkuma dēļ pirmos divus iesaukumus organizēja [[NBS Rekrutēšanas un atlases centrs]], kurš nodrošina pilsoņu piesaistīšanu profesionālajam dienestam. No 2023. gada valsts aizsardzības dienests jau ir daļēji obligāts [[vīrietis|vīriešiem]] vecumā no 18 līdz 27 gadiem. 2024. gada 23. janvārī notika pirmā atlase pēc nejaušības principa,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Atlase valsts aizsardzības dienestam pēc nejaušības principa |url=https://www.mod.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-dienests/atlase-valsts-aizsardzibas-dienestam-pec-nejausibas-principa |website=Aizsardzības ministrija |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref> lai nodrošinātu obligātu iesaukumu (trešajam iesaukumam) 2024. gada jūlijā, jo brīvprātīgi nepieteicās pietiekams iesaucamo skaits. Obligātā kārtā iesauktie pildīs 11 mēnešu dienestu kādā no NBS vienībām. Obligāti iesauktajam pilsonim, kurš savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo (alternatīvo) dienestu. Savukārt brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no šādiem veidiem: 11 mēnešus NBS vienībā, piecus gadus [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Republikas Zemessardzē]] (ne mazāk kā 21 dienu gadā) vai piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu (kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nedrīkst būt mazāks par 180 dienām).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Iespējas valsts aizsardzības dienestā |url=https://www.klustikaravirs.lv/valsts-aizsardzibas-dienests/iespejas |website=klustikaravirs.lv |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/obligata-dienesta-sakuma-izmaksas--ministrs-sauc-nelielas-summas-nbs-komandiera-ieskata-lidz-800-miljoniem-eiro.a464424/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Obligātā dienesta sākuma izmaksas — ministrs sauc «nelielas summas», NBS komandiera ieskatā līdz 800 miljoniem eiro] lsm.lv 2022. gada 7. jūlijā</ref> == Skatīt arī == * [[Ādažu poligons]] * [[Sēlijas militārais poligons]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) * [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes]] == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Literatūra == * Nacionālo bruņoto spēku attīstības koncepcija. — Nacionālo bruņoto spēku štābs: Rīga, 1998. * Krēsliņš K. Par Nacionālo drošības koncepciju. // Militārais apskats, 1994. gada Nr.2 * Krēsliņš K. Latvijas Republikas NBS izveides koncepcijas pamatnostādnes. // Militārais Apskats, 1995., Nr. 1(101), 7. — 21. lpp. * Dalbiņš J. NBS perspektīva un problēmas. // Militārais Apskats, 1996., Nr.1(103)., 13.-14. lpp. * Krēsliņš K., Stiprais G. Eiropas valstu daudznacionālo militāro veidojumu pieredze un Baltijas valstu Bruņoto spēku integrācijas pasākumi. // Militārais Apskats’’, 1997., Nr.1(105)., 12.—18. lpp. == Ārējās saites == * [https://www.klustikaravirs.lv/ Vienotā rekrutēšanas platforma "klustikaravirs.lv"] * [https://web.archive.org/web/20200528073455/https://www.mil.lv/ NBS tīmekļvietne] * [https://web.archive.org/web/20130723060532/http://www.la90.lv/ Latvijas armijas 90. gadadienai veltītā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20130703073119/http://www.karavirs.lv/ Militārais apskats Latvijā un pasaulē] {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki| ]] 8nozf9r58k091gdlvpyo7gex6ceptaa 0 42596 4487046 4373025 2026-06-26T18:27:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487046 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tree of Life, Medieval.jpg|thumb|''Portae Lucis'' ("Gaismas vārti"), Jāzeps Gikatilla (1248-1305). Kabalists tur Dzīvības koku ar desmit garīgajām sfērām]] {{Jūdaisms}} '''Kabala''' ({{val|he|קבלה}}, {{val|en|Kabbalah}}) ir garīga mācība, kas radusies no ļoti senas [[Misticisms|mistiskas]] tradīcijas, ko tās lietpratēji gadu tūkstošiem mutiskā veidā nodeva nelielam skaitam īpaši izraudzītu mācekļu. Ebreju valodā ar jēdzienu קבלה sākotnēji tika saprasta "piegādāšana, pārņemšana un tālāknodošana". Ar laiku arī ebreju svēto rakstu ([[Tora]]s) apslēpto zināšanu kopēji tika saukti par ''Ba’ale Ha-Kabbalah'' (בעלה הקבלה) vai ''Mekuballim'' (מקובלים), no šiem vārdiem pakāpeniski izveidojās jauns vārds "Kabala". == Kabalas mērķis == Kabalas studiju mērķis ir panākt īstenības vienotību sajūtās un apziņā, dziļāk izprast dzīves un pasaules likumsakarības, kas ļautu cilvēkam, tautai un cilvēcei pareizi orientēties parādību norisēs. == Mācības apraksts == Kabalistiskās tradīcijas pamatā ir nepastarpinātas Dieva izpratnes meklējumi. Pēc kabalistu uzskata Dievam piemīt viss, ko tas ir radījis visumā un cilvēkā. No tā rodas uzskats par Augšējā un Apakšējā abpusējo atbilstību, kas izpaužas kā Kabalas pamatideja par mikrokosmu un makrokosmu. Tātad visa "apakšējā" pasaule ir veidota pēc "augšējās" pasaules parauga un katrs cilvēks pats par sevi ir Visuma samazināts attēls. Līdz ar to cilvēka ķermenis iegūst universālu nozīmi, jo tā norises atspoguļo norises visuma radītājā. Cilvēks, kaut arī nepilnīgs, ir veidots pēc dievišķā pirmcilvēka [[Ādams Kadmons|Ādama Kadmona]] parauga. Bezgalīgajam un mūžīgajam Dievam ir nepieciešams cilvēks kā starpnieks, lai tas ar desmit garīgo spēku palīdzību varētu īstenot savu dievišķo varu. Šīs desmit dievišķās izpausmes sauc par garīgajām [[sfēra|sfērām]] jeb ''cipariem'' (ivritā סְפִירוֹת – „sefirot“). Tās sarežģītā mijiedarbē veido [[Dzīvības koku]] (ivr.: ''Ez Chajim''), kas citur tiek saukts arī par [[Pasaules koku]], cauraužot visus īstenības līmeņus. Pasaules koks un ar to saistītais cilvēks atveido Visuma organismu. Šī atbilstība starp cilvēku un dievišķo universālo sistēmu veido pamatu dievišķā un cilvēciskā līmeņa savstarpējās mijiedarbības potenciālam – cilvēku nepārtraukti iespaido universālās norises, tomēr arī viņš var tās iespaidot. Uz tā balstās kabaliskā vārdu maģija, kas apgalvo, ka vārdu izrunāšana noteiktā veidā iespaido to, ko tie apzīmē. Ar īpašas tehnikas palīdzību var apzināti un kontrolēti ieiet ekstāzes stāvoklī, kad Es spēj iziet no ķermeņa. Kabaliskajai pieredzei ir jānojauc robeža starp subjektu un objektu. Tiek teikts, ka kabalists izlaužas caur mūri, kas ir "cietāks par dimantu" un izdzīvo vienotības sajūtu ar Visumu. Pastāv dažādas Kabalas skolas un daudzi pamatteksti, tomēr nav vienotas dogmatikas vai vispārīgas kabaliskas mācības. Kabala ir apzīmējums vienotai metodei, kas ir adaptējama dažādiem laikmetiem un dažādām kultūrām. == Garīgās sfēras (sefirot) == ''Sefirot'' ir daudzskaitļa forma ebreju vārdam „sefira”, kura sākotnējā nozīme ir bijusi „cipars”. Tajā var atrast arī grieķu vārda „sfēra” izcelsmi, ar ko sākotnēji tika saprasts "Debesu jums" tā ezotēriskajā nozīmē, t.i., kā dievišķo parādību mājvieta. Šo šķietami nesaistīto jēdzienu kopīgā izcelsme visticamāk ir saistīta ar [[Pitagors|Pitagora]] mācību par ciparu un dabas parādību maģisko vienotību. Dzīvības koks tiek attēlots ar desmit sfērām un 22 savienojošām līnijām. Sfēras raksturo cipari un vārdi, bet savienojošās līnijas – 22 [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabēta]] burti. Pirmo reizi Dzīvības koka un sfēru zīmējumi un apraksti ir atrodami vienā no senākajām Kabalas grāmatām ''[[Sefer Jezirah]]'' (ivr.: „Veidošanas grāmata“), kas radusies vēl pirms mūsu ēras 6. gadsimta. Dzīvības koka struktūras pamatā ir ciparu secība no 1 līdz 10 (1 = ''Kether'', 10 = ''Malchuth''), ar kuriem saistītās sfēras veido pretējo parādību saskarsmes dinamisku modeli, kas uz viduslīnijas veido līdzsvaru. Šo pasaules modeli teorētiskie kabalisti lieto meditācijām, bet praktiskie kabalisti – maģiskām darbībām. 10 sfērām tiek sistemātiski piekārtotas laicīgās un garīgās pasaules parādības, ieskaitot krāsas, formas, burtus, ķermeņa daļas, [[Tora]]s jēdzienus, eņģeļus utt. Ar mērķi padziļināt gara un [[dvēsele]]s spējas, prasmīgs kabalists spēj savienot šajā modelī visus iespējamos elementus, notikumus un pieredzējumus. == Garīgo sfēru nozīmes == # ''Kether'' (kronis) # ''Chochmah'' (gudrība, viedums, izmanība) # ''Binah'' (ieskats, sapratne, analītiskās spējas) # ''Chesed'' (mīlestība, žēlastība, labvēlība) # ''Gewurah'' (spēks, vara, uzvara, taisnīgums) # ''Tiphereth'' (slava, greznība, skaistums) # ''Nezach'' (ilgums, stabilitāte, uzvara; slava, spožums, asinis, sula) # ''Hod'' (greznums, spožums, majestātiskums) # ''Jesod'' (dibināšana, pamats, pamatakmens, princips) # ''Malchuth'' (karaļvalsts, valdīšana, karaliskā cieņa, valdība). [[Attēls:Kabbalistic Tree of Life (Sephiroth) 2.svg|thumb|right|250px|10 garīgās sfēras, kas veido Pasaules koku]] {| CELLSPACING="0" CELLPADDING="2" BORDER="1" align=center |+ '''[[Ivrits|Ivrita]] alfabēta 22 burtu atbilstība latīņu alfabētam un to skaitliskā vērtība, ko izmanto Kabalas mācībā''' |- ! Burts ! Izruna ! Simbols ! Atbilstība ! Vērtība ! Burts ! Izruna ! Simbols ! Atbilstība ! Vērtība |- | א | 'Alef | A | A | 1 | ס | Sámej | S | S | 60 |- | ב | Bet | B | B V | 2 | ע |'Áyin | O | O | 70 |- | ג | Gimel | G | G | 3 | פ | Pe | P | P | 80 |- | ד | Dálet | D | D | 4 | צ | Tsadi | Ts | Ts | 90 |- | ה | He' | H | H | 5 | ק | Qof | Q | Q | 100 |- | ו | Vau | V | U, W, F | 6 | ר | Reish | R | R | 200 |- | ז | Zayín | Z | Z | 7 | ש | Shin | Sh | Sh S | 300 |- | ח | Jet | J | J | 8 | ת | Tau | T | T | 400 |- | ט | Tet | T | T | 9 | ך | K final | | | 500 |- | י | Yod | I | Y, I | 10 | ם | M final | | | 600 |- | כ | Kaf | K | K | 20 | ן | N final | | |700 |- | ל | Lámed | L | L | 30 | ף | P final | | | 800 |- | מ | Mem | M | M | 40 | ץ | Ts final | | | 900 |- | נ | Nun | N | N | 50 | א” | Alef' | | | 1000 |} == Kabalas pamatteksti == * ''Heichalot'' ("Debesu pilis") – tekstu kopa, kas aptver ''Hekhalot Rabbati'', ''Hekhalot Zutarti'', ''Shiur Komah'', trīs ''Khanokh'' no 6. gadsimta un vēl simtiem mazāku dokumentu vai to fragmentu. Šī žanra sacerējumi apraksta veidus, kā pacelties Dieva "debesu pilīs" un saistīties ar eņģeļu gariem, iegūstot to palīdzību. * ''Sefer Yetzirah'' („Veidošanas grāmata“) – viens no Kabalas pamatavotiem, par tā autoru leģendāri tiek uzskatīts ebreju ciltstēvs [[Ābrahams]]. Pirmie komentāri par to ir saglabājušies no 10. gadsimta, tomēr teksta analīze liecina par daudz senāku tā izcelsmi no mūsu ēras 2.–6. gadsimta. Grāmata ir pamatā veltīta Visuma struktūrai, kas tiek sadalīts 32 "gudrības jomās", ko raksturo 10 cipari jeb "sfēras" un 22 ebreju alfabēta burti. 10 sfēras ietver trīs pamatelementus un septiņus ģeometriskus elementus – 6 telpiskos virzienus un centru. Alfabēta burti ietver 3 mātes burtus, 7 dubultburtus un 12 parastos burtus. Tādējādi izveidotā kompleksā ciparu-burtu struktūra ļauj kodētā veidā aprakstīt dažādas dabas parādības, sākot no kalendāra cikliem un beidzot ar intelektuālajiem fenomeniem. * ''Sefer Bahir'' ("Apgaismība") – pirmo reizi Provansā 1176. gadā publicēts teksts, kas jau ietver būtiskākos Kabalas uzskatus. Kaut arī tas tiek piedēvēts rabīnam Nehunya ben Ha-Kana, 1. gadsimta Talmūdistam, tomēr galīgais teksts ir sarakstīts viduslaiku Eiropā. Par tā autoru tiek uzskatīts [[rabīns]] [[Īzaks Aklais]] (Ichaks Ha-Ivvers). * ''Sefer Chasidim'' ("Dievbijīgo grāmata") – vācu ebreju hasīdu kustības galvenais teksts no 12. gadsimta, par kura autoru tiek uzskatīts [[rabīns]] [[Jūda ben Zamuels no Rēgensburgas]]. * ''Ezrat Adonai'' – komentārs par Bezgalīgo un par desmit sfērām, ko sarakstījis [[Azriēls no Žironas]]. * ''Sefer Raziel HaMalakh'' ("Eņģeļa Raciēla grāmata") – astroloģisks un maģisks teksts, ko piedēvē [[Eliazārs no Vormsas|Eliazāram no Vormsas]] – vācu ebreju piētistam un kabalistam. * ''Sefer HaZohar'' („Mirdzuma grāmata“) – visslavenākais un pilnīgākais Kabalas teksts, kuru sacerējis [[Mozus no Leonas]] viduslaiku Spānijā. Tas veidots kā komentārs [[Tora]]i, kuru pats autors ir piedēvējis 2. gadsimtā dzīvojušajam rabīnam Simonam bar Johai. Tajā jaušama ne tikai [[Tora]]s, bet arī [[Talmūds|Talmūda]], ''Sefer Yetzirah'', ''Sefer Bahir'' un citu rabīnisko tekstu elementi. * ''Pardes Rimonim'' ("Granātābolu dārzs") – apjomīgs [[Moše Kordovero|Mozus Kordovero]] sacerējums no 16. gadsimta, kas ietver ''Sefer HaZohar'' interpretāciju. * ''Etz Hayim'' ("Dzīvības koks") – [[rabīns|rabīna]] [[Īzaks Luria|Īzaka Luria]] jeb Ari mācība, ko sarakstījuši viņa skolnieki 16. gadsimtā * ''Orot'' – [[rabīns|rabīna]] [[Ābrams Īzaks Kūks|Ābrama Īzaka Kūka]] uzskatu apkopojums, kas blakus politiskajiem un ētiskajiem tekstiem ietver arī viņa Kabalas mācības elementus. * ''Sulam'' ("Kāpnes") – savā būtībā ir ''Sefer HaZohar'' tulkojums no aramiešu valodas ebreju valodā, ko publicējis [[rabīns]] [[Jehuda Leibs Ašlags]] 1943. gadā, ietverot plašus komentārus. * ''Talmud Eser HaSfirot'' ("Pētījums par desmit sfērām") – komentārs par Ari mācību, ko sarakstījis [[rabīns]] [[Jehuda Leibs Ašlags]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.kabbalah.info/latvikab/index_lat.htm Rabīna Laitmana ievads Kabalas mācībā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071207163640/http://www.kabbalah.info/latvikab/index_lat.htm |date={{dat|2007|12|07||bez}} }} {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20071228100308/http://www.kabbalaonline.org/Introductions/whatis/Kabbala_A_Brief_Definition.asp Kabalas definīcija], {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20071215125025/http://www.koshertorah.com/what-kabbalah-is.html Kas ir un kas nav Kabala?], {{en ikona}} * [http://www.jewishencyclopedia.com/view.jsp?artid=1&letter=C&search=cabala Ebreju enciklopēdija par Kabalu]. {{en ikona}} * [http://www.kabbalaonline.org/ Izraēlas Košera kabalistu mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071213205954/http://www.kabbalaonline.org/ |date={{dat|2007|12|13||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.digital-brilliance.com/kab/ Kabalisko tekstu krājums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071009060419/http://www.digital-brilliance.com/kab/ |date={{dat|2007|10|09||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100825165032/http://www.hagalil.com/judentum/kabbala/kabbala.htm Kabalistu mājas lapa] {{de ikona}} * [http://www.rodurago.de/index.php?site=lebensbaum Interaktīvais dzīves koks] {{de ikona}} {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kabala| ]] [[Kategorija:Jūdaisms]] [[Kategorija:Misticisms]] [[Kategorija:Ebreju kultūra]] 9slccqj1prxcg6m2zihzihpsfnoq0om 0 46544 4487189 4485248 2026-06-27T07:06:02Z Lasks 38532 /* Dzimuši */ 4487189 wikitext text/x-wiki '''31. janvāris''' ir gada 31. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 334 (335 garajā gadā) dienas. == Vārda dienas == [[Tekla]], [[Violeta]] == Notikumi == * [[1929. gads]] — no [[Padomju Savienība|PSRS]] tika izraidīts [[Ļevs Trockis]]. * [[1946. gads]] — pieņemta jauna [[Dienvidslāvija]]s konstitūcija pēc PSRS parauga. * [[1947. gads]] — [[Komunisms|komunisti]] pārņēma varu [[Polija|Polijā]]. * [[1948. gads]] —izveidota [[Malajas Federācija]]. * [[1949. gads]] — [[Ķīnas pilsoņu karš]]: [[Pekina|Pekinu]] ieņēma komunistu karaspēks [[Mao Dzeduns|Mao Dzeduna]] vadībā. * [[1950. gads]] — [[ASV prezidents]] [[Harijs Trumens]] paziņoja par [[ūdeņraža bumba]]s izstrādi. * [[1953. gads]] — [[Ziemeļjūra]]s plūdi izraisīja 1800 cilvēku bojāeju [[Nīderlande|Nīderlandē]]. * [[1956. gads]] — [[Gī Molle]] (''Guy Mollet'') kļuva par Francijas premjerministru. * [[1959. gads]] — [[Čīle|Čīlē]] noslēdzās [[1959. gada Pasaules čempionāts basketbolā|trešais Pasaules čempionāts basketbolā]], par čempioniem kļuva [[Brazīlija]]s izlase. * [[1961. gads]] — [[Mercury (kosmiskais projekts)|''Mercury'' projekts]]: suborbitālā lidojumā startēja ''[[Mercury-Redstone 2]]'' ar šimpanzi ''Chimp'' * [[1968. gads]]: ** [[Nauru]] deklarēja neatkarību no [[Austrālija]]s. ** pieņemts pašreizējais [[Nauru karogs]]. ** [[Dienvidvjetnama]]s partizāni uzbruka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecībai [[Hošimina|Saigonā]]. * [[1961. gads]] — [[Apollo programma]]: [[Mēness]] misijā startēja nesējraķete ''[[Saturn 5]]'' ar kosmosa kuģi ''[[Apollo 14]]'', kurā atradās astronauti [[Alans Šepards]], [[Stjuarts Rosa]] un [[Edgars Mičels]]. * [[1980. gads]] — [[Gvatemala|Gvatemalā]] grupa indiāņu ieņēma un aizdedzināja [[Spānija]]s vēstniecību, protestējot pret armijas zvērībām; tika nogalināti 36 cilvēki; Spānija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Gvatemalu. * [[1983. gads]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] obligāta kļuva [[drošības josta]] automašīnu vadītājiem un priekšējo sēdekļu pasažieriem. * [[2002. gads]] — no [[Larsena šelfs|Larsena šelfa]] ledāja [[Antarktīdas pussala|Antarktīdas pussalā]], [[Antarktīda|Antarktīdā]] atlūza milzīgs ledus gabals. Kopumā 35 dienu periodā atdalījās 3,250 km² ledus šelfa. * [[2007. gads]] — [[Venecuēla]]s parlaments izdeva dekrētu par varas piešķiršanu uz vēl 18 mēnešiem prezidentam [[Ugo Čavess|Ugo Čavesam]]. * [[2020. gads]] — ''[[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Brexit]]'': Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības, sākot 11 mēnešu pārejas periodu. == Dzimuši == * [[1797. gads]] — [[Francis Šūberts]] (''Franz Schubert''), austriešu komponists (miris 1828. gadā) * [[1878. gads]] — [[Edvards Mečlings]] (''Edward Mechling''), ASV vieglatlēts (miris 1938. gadā) * [[1881. gads]]: ** [[Ērvings Lengmīrs]] (''Irving Langmuir''), ASV ķīmiķis un fiziķis (miris 1957. gadā) ** ([[Vecā un jaunā stila datumi|vecais stils]], pēc j.s. {{dat||2|12}}) — [[Anna Pavlova]] (''Анна Павлова''), krievu baletdejotāja (mirusi 1931. gadā) * [[1884. gads]]: ** [[Antons Austriņš]], latviešu rakstnieks (miris 1934. gadā) ** [[Teodors Heiss]] (''Theodor Heuss''), Vācijas prezidents (miris 1963. gadā) * [[1912. gads Latvijā|1912. gads]] — [[Velta Toma]], latviešu dzejniece (mirusi 1999. gadā) * [[1923. gads]] — [[Normans Meilers]] (''Norman Mailer''), ASV rakstnieks, žurnālists un kino producents (miris 2007. gadā) * [[1929. gads]]: ** [[Rudolfs Mesbauers]] (''Rudolf Mößbauer''), vācu fiziķis (miris 2011. gadā) ** [[Džīna Simonsa]] (''Jean Simmons''), angļu aktrise (mirusi 2010. gadā) * [[1935. gads]] — [[Kendzaburo Oe]] (大江 健三郎), japāņu rakstnieks (miris 2023. gadā) * [[1937. gads]]: ** [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), lietuviešu aktieris (miris 2022. gadā) ** [[Filips Glāss]] (''Philip Glass''), ASV komponists * [[1938. gads]] — [[Beatrikse]] (''Beatrix der Nederlanden''), Nīderlandes karaliene * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Dzintra Geka-Vaska]], latviešu režisore un politiķe * [[1953. gads]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), krievu politiķis (miris 2026. gadā) * [[1964. gads Latvijā|1964. gads]] — [[Nils Muižnieks]], Latvijas politologs, politiķis * [[1966. gads]] — [[Jirki Jervilehto]] (''Jyrki Järvilehto''), somu autobraucējs * [[1975. gads]] — [[Priti Zinta]] (प्रीति ज़िंटा), indiešu kinoaktrise * [[1977. gads]] — [[Kerija Vašingtona]] (''Kerry Washington''), amerikāņu aktrise * [[1981. gads]] — [[Džastins Timberleiks]] (''Justin Timberlake''), ASV dziedātājs * [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Jānis Sprukts]], latviešu hokejists * [[1983. gads]] — [[Fabio Kvaljarella]] (''Fabio Quagliarella''), itāļu futbolists * [[2000. gads]] — [[Hulians Alvaress]] (''Julián Alvarez''), argentīniešu futbolists == Miruši == * [[1418. gads]] — [[Mirča Vecais]] (''Mircea cel Bătrân''), Valahijas hospodars (dzimis 1355. gadā) * [[1828. gads]] — [[Aleksandrs Ipsilants]] (Αλέξανδρος Υψηλάντης), grieķu karavīrs (dzimis 1792. gadā) * [[1933. gads]] — [[Džons Golsvertijs]] (''John Galsworthy''), angļu rakstnieks (dzimis 1867. gadā) * [[1944. gads]] — [[Žans Žirodū]] (''Jean Giraudoux''), franču rakstnieks (dzimis 1882. gadā) * [[1956. gads]] — [[Alans Aleksandrs Milns]] (''Alan Alexander Milne''), angļu rakstnieks (dzimis 1882. gadā) * [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Ernests Blanks]], latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks (dzimis 1894. gadā) * [[1973. gads]] — [[Rangnars Frišs]] (''Ragnar Frisch''), norvēģu ekonomists (dzimis 1895. gadā) * [[2000. gads Latvijā|2000. gads]] — [[Elija Kacs]] (pseidonīms ''Gil Kane''), Latvijā dzimis ASV komiksu mākslinieks (dzimis 1926. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Nauru]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Janvāris]] hist1sb220mu74lbxoewmik6kom7qza 0 48179 4487056 4307152 2026-06-26T18:35:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487056 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Cayman Islands'' | pilnais_valsts_nosaukums = Kaimanu Salas | valsts_nosaukums = ''the Cayman Islands'' | karoga_attēls = {{#property:P41}} | karoga_nosaukums = Kaimanu Salu karogs | ģerboņa_attēls = {{#property:P94}} | ģerboņa_nosaukums = Kaimanu Salu ģerbonis | ģerboņa_platums = 70px | valsts_moto = ''He hath founded it upon the seas'' | valsts_himna = ''[[Apvienotās Karalistes himna|God Save the King]]'' | kartes_attēls = Cayman Islands in United Kingdom.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Džordžtauna (Kaimanu Salas)|Džordžtauna]] |latd=19 |latm=20 |latNS=N |longd=81 |longm=24 |longEW=W | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[angļu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = {{nobr|[[Britu aizjūras teritorijas|Britu aizjūras teritorija]]}} | valsts_galvas_tituls = {{wikidata|property|linked|P1906}} | valsts_galva = {{wikidata|property|linked|P35}} | valsts_galvas_tituls2 = {{wikidata|qualifier|linked|P1906|P1875}} | valsts_galva2 = {{wikidata|qualifier|linked|P35|P1875}} | valsts_galvas_tituls3 = {{wikidata|property|linked|P1313}} | valsts_galva3 = {{wikidata|property|linked|P6}} | neatkarības_iegūšana = Izveide | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = Atdalījās no [[Jamaika]]s | neatkarības_datums = 1962. gadā | platība_km2 = 264 | platība_rangs = 206. | procenti_ūdens = 1,6 | iedzīvotāju_skaita_gads = {{wikidata|qualifier|P1082|P585}} | iedzīvotāju_skaits = {{wikidata|property|references|normal+|P1082}} | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 252,5 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = 4,78 miljardi [[ASV dolārs|USD]] | IKP_PPP_gads = 2019 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = 73 600 USD | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Kaimanu dolārs]] | valūtas_kods = KYD | laika_zona = [[UTC-5]] | utc_offset = | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ky]] | tālsarunu_kods = 1 345 | piezīmes = | iso_kods_num = 136 | iso_kods_alfa2 = KY | iso_kods_alfa3 = CYM }} '''Kaimanu Salas''' ({{val|en|Cayman Islands}}) ir [[Britu aizjūras teritorijas|Britu aizjūras teritorija]], kas atrodas [[Karību jūra]]s ziemeļrietumos, rietumos no [[Jamaika]]s un uz dienvidiem no [[Kuba]]s. Teritoriju veido trīs salas — [[Lielā Kaimana]], [[Kaimanbraka]] un [[Mazā Kaimana]]. Salu kopējā sauszemes platība ir 264 km², un {{wikidata|qualifier|P1082|P585}}. gadā Kaimanu Salās dzīvoja {{wikidata|property|references|normal+|P1082}} iedzīvotāju. Kaimanu Salu galvaspilsēta ir [[Džordžtauna (Kaimanu Salas)|Džordžtauna]], kas atrodas Lielajā Kaimanu salā un kalpo kā reģiona administratīvais, saimnieciskais un finanšu centrs. Teritorijai nav savas neatkarīgas ārpolitikas vai aizsardzības institūciju, un šīs funkcijas nodrošina [[Apvienotā Karaliste]], taču salas bauda plašu iekšpolitisko autonomiju, tostarp likumdošanas un nodokļu jomā. Kaimanu Salas ir pasaulē plaši pazīstamas kā viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem ārzonu [[finanšu centrs|finanšu centriem]], īpaši [[ārzonas banka|ārzonu banku]], apdrošināšanas un investīciju fondu jomā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Cayman Islands: Off-shore Financial Center Assessment Update-Assessment of Financial Sector Supervision and Regulation |url=https://www.imf.org/en/Publications/CR/Issues/2016/12/31/Cayman-Islands-Off-shore-Financial-Center-Assessment-Update-Assessment-of-Financial-Sector-23439 |publisher=Starptautiskais Valūtas Fonds |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=The billions attracted by tax havens do harm to sending and receiving nations alike |url=https://www.imf.org/en/Publications/fandd/issues/2019/09/tackling-global-tax-havens-shaxon |publisher=Starptautiskais Valūtas Fonds |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |language=en}}</ref> Papildus tam saimniecību būtiski veicina arī [[tūrisms]], jo salas piesaista ceļotājus ar kristāldzidru ūdeni, [[koraļļu rifs|koraļļu rifiem]], [[kūrorts|kūrortiem]] un [[luksuss|luksusa]] servisu. Šī teritorija ir arī populārs [[kruīzs|kruīzu]] galamērķis, kurā nozīmīgu vietu ieņem [[ekotūrisms|vides tūrisms]] un [[niršana]]. == Vēsture == Eiropieši Kaimanu salas atklāja 1503. gadā [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] ceturtā ceļojuma laikā, kad viņš novirzījās no kursa uz [[Haiti (sala)|Espanjolu]]. Sākotnēji spāņi šīs salas nosauca par ''Las Tortugas'' saistībā ar daudzo [[jūras bruņurupuči|jūras bruņurupuču]] klātbūtni. Vēlāk nosaukums mainījās uz Kaimanām, atsaucoties uz [[kaimani]]em, ko ceļotāji novēroja salās. Neskatoties uz [[Spānijas Impērija]]s klātbūtni [[Karību reģions|Karību reģionā]], viņi Kaimanu salas nekad aktīvi nekolonizēja, un tās ilgu laiku palika neapdzīvotas. 17. gadsimtā [[Britu impērija]]s jūrasbraucēji un pirāti salas sāka izmantot kā pieturvietu un patvērumu. Pēc 1655. gada līdz ar britu varas nostiprināšanos [[Jamaika|Jamaikā]], Kaimanu salas nonāca Britu impērijas ietekmes zonā. 1670. gadā ar [[Madrides līgums (1670)|Madrides līgumu]] Spānija impērija atzina Britu suverenitāti pār Jamaiku un tās apkaimes teritorijām, tostarp Kaimanu salām. Kopš tā laika Kaimanu salas formāli tika uzskatītas par Lielbritānijas koloniju, taču to faktiska apdzīvošana un administratīvā attīstība notika ļoti pakāpeniski. Sākotnējie iedzīvotāji bija britu kolonisti no Jamaikas, kā arī bijušie vergi un pēcnācēji no vergu kuģiem, kas cietuši avārijās. 1835. gadā verdzība tika atcelta, un pēc tam sabiedrība attīstījās kā neliela, decentralizēta kopiena, kas nodarbojās galvenokārt ar zvejniecību, kuģniecību un bruņurupuču ieguvi. Kaimanu salas koloniālā perioda lielāko daļu bija tieši pārvaldītas no Jamaikas, tās netika attīstītas kā atsevišķa koloniāla vienība. Līdz 20. gadsimta vidum Kaimanu salas bija administratīvi integrētas [[Jamaika]]s koloniālajā pārvaldē. Tomēr, kad Jamaika 1962. gadā ieguva neatkarību, Kaimanu salas izvēlējās palikt [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pārziņā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Overseas Territories |url=https://hansard.parliament.uk/Lords/2004-05-18/debates/7f4a68ff-a637-40ec-8ecf-1c7f134220dd/OverseasTerritories?highlight=hong |website=hansard.parliament.uk |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |language=en}}</ref> No šī brīža tās ieguva atsevišķas [[Britu aizjūras teritorijas]] statusu un pakāpeniski attīstīja iekšējo pašpārvaldi. Sākot ar 1970. gadiem, Kaimanu salas piedzīvoja strauju saimniecisko izaugsmi, kļūstot par globāli nozīmīgu finanšu centru. Tas sekmēja arī iedzīvotāju labklājības pieaugumu, infrastruktūras attīstību un starptautisku uzmanību. Vienlaikus tika saglabāta cieša institucionālā un politiskā saikne ar Apvienoto Karalisti. Kaimanu salas ir Britu aizjūras teritorija, kas bauda plašu iekšpolitisko autonomiju, tai skaitā likumdošanas, nodokļu un sociālās politikas jautājumos. Galvenās ārpolitikas, aizsardzības un pilsonības funkcijas nodrošina Apvienotā Karaliste. Teritoriju pārstāv Apvienotās Karalistes karalis (valsts galva), kuru uz vietas pārstāv gubernators, kurš tiek iecelts Londonā. 2009. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas stiprina Kaimanu Salu demokrātisko pārvaldību un garantē cilvēktiesības, vienlaikus atzīstot Lielbritānijas augstāko autoritāti noteiktās jomās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Cayman Islands Constitution Order 2009 |url=https://www.legislation.gov.uk/uksi/2009/1379/pdfs/uksi_20091379_en.pdf |website=legislation.gov.uk |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |language=en}}</ref> Kaimanu salas sadarbojas ar Lielbritāniju arī starptautisko [[finanšu regulācija|finanšu regulāciju]], [[naudas atmazgāšana]]s novēršanas un [[nodokļu caurskatāmība]]s jautājumos. Kaut gan periodiski tiek apspriesta lielāka neatkarība vai federācija ar citām Karību teritorijām, Kaimanu salu sabiedrībā plašs atbalsts saglabāšanai Apvienotās Karalistes aizsardzībā un ciešās ekonomiskās attiecībās ar starptautisko tirgu ir bijis noteicošs politiskais virziens. == Ģeogrāfija == Kaimanu Salas atrodas Karību jūras ziemeļrietumu daļā, aptuveni 240 km uz ziemeļrietumiem no [[Jamaika]]s un 270 km uz dienvidiem no [[Kuba]]s krastiem. Teritoriju veido trīs galvenās salas — [[Lielā Kaimana]], [[Kaimanbraka]] un [[Mazā Kaimana]], kas visas kopā veido [[Kaimanu grēda|Kaimanu grēdu]] — zemūdens kalnu grēdas daļu, kas paceļas no [[Kaimanu dziļvaga]]s. [[Lielā Kaimana]] ir lielākā un visapdzīvotākā sala, kur atrodas galvaspilsēta [[Džordžtauna (Kaimanu Salas)|Džordžtauna]] un galvenais starptautiskais lidlauks. Tā ir aptuveni 197 km² liela un pazīstama ar attīstītu tūrisma infrastruktūru, īpaši pie ''[[Seven Mile Beach]]''. [[Kaimanbraka]] atrodas aptuveni 145 km uz austrumiem no Lielās Kaimanas. Tā ir kalnaināka, ar kaļķakmens klintīm, un piedāvā gan [[ekotūrisms|ekotūrisma]] iespējas, gan [[zvejošana|zvejniecību]]. [[Mazā Kaimana]] ir vismazākā un vismazāk apdzīvotā sala, pazīstama ar neskartu dabu, putnu rezervātiem un niršanas vietām. {{Location map+ | Kaimanu Salas |relief= 1 |caption = Kaimanu salas |float = left |width = 600 |places = {{VietasKarte~| Kaimanu Salas |lat= 19.33 |long= -81.24 |position = right |label= {{nobr|[[Lielā Kaimana]]}} }} {{VietasKarte~| Kaimanu Salas |lat= 19.72 |long= -79.8 |position = left |label= [[Kaimanbraka]] }} {{VietasKarte~| Kaimanu Salas |lat= 19.683333 |long= -80.05 |position = left |label= {{nobr|[[Mazā Kaimana]]}} }} }} {{clear}} Kaimanu salām raksturīgs [[tropi|tropisks klimats]], ar karstiem un mitriem vasaras mēnešiem (maijs–oktobris) un sausāku, siltu ziemas periodu (novembris–aprīlis). Vidējā [[gaisa temperatūra]] svārstās ap 28–30 °C, bet jūras ūdens temperatūra visu gadu ir piemērota peldēšanai. [[Nokrišņu daudzums]] sasniedz 1000–1500 mm gadā, galvenokārt [[lietus sezona|lietus sezonā]]. Salās nav upju vai kalnu, un reljefs pārsvarā ir zems un līdzens, īpaši Lielajā Kaimanā, izņemot Kaimanbraku, kur augstākais punkts sasniedz 43 metrus virs jūras līmeņa. [[Saldūdens]] resursi ir ierobežoti, un [[dzeramais ūdens]] tiek iegūts galvenokārt no atsāļotā [[jūras ūdens]] vai lietusūdens savākšanas. Kaimanu salās ir plaša [[bioloģiskā daudzveidība]], īpaši [[koraļļu rifs|koraļļu rifos]], jūras zālēs un piekrastes [[mangroves|mangrovju]] mežos. Lai saglabātu šo vidi, izveidotas vairākas aizsargājamas teritorijas. [[Mucukundas rezervāts]] Lielajā Kaimanu ir tropu meža taka, kur var apskatīt vietējās augu un putnu sugas. ''[[Booby Pond Nature Reserve]]'' Mazajā Kaimanu ir svarīga ligzdošanas vieta [[sarkanpēdu sulla|sarkanpēdu sullām]] (''Sula sula'') kolonijām.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Booby Pond Nature Reserve |url=https://datazone.birdlife.org/site/factsheet/booby-pond-nature-reserve |website=datazone.birdlife.org |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |language=en}}</ref> [[Kaimanu Bruņrupuču centrs]] ir jūras bruņurupuču audzētava un vides izglītības centrs. Jūras parki un niršanas zonas, tostarp ''[[Stingray City]]'' un ''[[Bloody Bay Marine Park]]'', ir populāri gan dabas aizsardzības, gan tūrisma objekti. Kaimanu salas atrodas [[viesuļvētra|viesuļvētru]] darbības zonā, īpaši laikā no jūnija līdz novembrim, kad aktīva ir [[Atlantijas viesuļvētru sezona]]. Lielākā [[dabas katastrofa]] mūsdienu vēsturē bija viesuļvētra “[[Aivens (viesuļvētra)|Aivens]]”, kas 2004. gada septembrī nopostīja lielāko daļu Lielās Kaimanas infrastruktūras. Vētra sasniedza 5. kategoriju, nopostot mājokļus, ceļus, radot bojāmjumus elektroapgādei un radot ekonomiskus zaudējumus aptuveni 1,85 miljardu ASV dolāru apmērā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hurricane Ivan |url=https://www.weather.gov.ky/hurricanes/hurricane-ivan |website=weather.gov.ky |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |doi=en}}</ref> Neskatoties uz plašajiem postījumiem, salās tika fiksēts tikai viens tieši ar vētru saistīts nāves gadījums. Kaimanu salas atrodas arī seismiski aktīvā reģionā, kur notiek [[zemestrīce]]s, lai gan tās reti ir ļoti postošas. 2020. gada 28. janvārī reģionu satricināja 7,7 magnitūdu zemestrīce, kas bija jūtama visās trīs salās, bet nenodarīja būtiskus postījumus. Šie dabas riski veicina nepieciešamību pēc inženiertehniskām aizsardzības sistēmām, sabiedrības informēšanas kampaņām un vides ilgtspējas politikām. == Sports == [[Sports]] Kaimanu Salās ieņem nozīmīgu vietu sabiedrības un jauniešu dzīvē, kalpojot gan kā aktīvās atpūtas forma, gan kā nacionālās identitātes stiprināšanas veids. Salu klimats un ģeogrāfiskais novietojums īpaši veicina [[ūdenssports|ūdenssporta]] veidu popularitāti, bet valsts sporta politika atbalsta arī komandu sporta spēles un individuālo sportistu dalību starptautiskajās sacensībās. Kaimanu Salās starp populārākajiem sporta veidiem ir [[futbols]], [[regbijs]], [[peldēšana (sports)|peldēšana]], [[burāšana]], [[niršana]] un [[triatlons]]. Futbolu pārrauga [[Kaimanu Salu Futbola asociācija]], kas ir [[FIFA]] un [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] locekle. Futbols tiek spēlēts gan amatieru, gan jaunatnes līmenī, un [[Kaimanu Salu futbola izlase|Kaimanu Salu izlase]] regulāri piedalās reģionālās sacensībās. Regbijs ir vēl viens nozīmīgs sporta veids, ko pārstāv ''[[Cayman Rugby Football Union]]''. Salu regbija izlase ir aktīva [[Rietumindijas reģionālās sacensības|Rietumindijas reģionālajās sacensībās]], un regbijs tiek popularizēts arī skolu programmās. Ūdenssporti, īpaši peldēšana, burāšana, niršana un triatlons, ir ļoti attīstīti gan profesionālā, gan atpūtas līmenī. Niršana ar akvalangu pie koraļļu rifiem ir populāra arī tūristu vidū, taču vietējie sportisti Kaimanu Salas pārstāv starptautiskos pasākumos, tostarp peldēšanas čempionātos un atklātā ūdens sacensībās. Kaimanu Salās ir izveidota mūsdienīga sporta infrastruktūra, kas atbilst starptautiskajiem standartiem. ''[[Truman Bodden Sports Complex]]'' Lielajā Kaimanu salā ir galvenais stadions un sporta centrs, kur notiek gan vietējie, gan starptautiskie sporta notikumi, tostarp [[vieglatlētika]]s sacensības, futbola mači un regbija turnīri. ''[[Camana Bay Sports Complex]]'' ir moderna sporta un izglītības infrastruktūra, kas atbalsta jaunatnes sporta programmas. Kaimanu Salas ir uzņēmušas vairākus reģionālus un starptautiskus sporta pasākumus, tostarp [[Karību jūras regbija turnīrs|Karību jūras regbija turnīrus]], CONCACAF kvalifikācijas spēles futbolā, starptautiskas peldēšanas sacensības un [[teniss|tenisa]] turnīrus. Kaimanu Salas piedalās Starptautiskajā Olimpiskajā kustībā, un tām ir sava Olimpiskā komiteja, kas tika dibināta 1973. gadā (1976. gadā uzņemta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]]).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Cayman Islands Olympic Committee |url=https://caymanolympic.org.ky/ |website=caymanolympic.org.k |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2020|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024153708/https://caymanolympic.org.ky/ }}</ref> Kopš tā laika Kaimanu sportisti regulāri piedalās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] (kopš 1976. gada), [[Klusā okeāna spēles|Klusā okeāna spēlēs]], [[Panamerikas spēles|Panamerikas spēlēs]] un [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēlēs]]. Līdz 2025. gadam [[Kaimanu Salas olimpiskajās spēlēs]] nav ieguvušas medaļas. Labākie panākumi parasti tiek gūti [[peldēšana (sports)|peldēšanā]], piemēram, [[Jordan Crooks|Džordans Krūkss]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jordan Crooks staying in process in midst of historic season |url=https://www.worldaquatics.com/news/3118781/jordan-crooks-staying-in-process-in-midst-of-historic-season |website=worldaquatics.com |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |language=en}}</ref> [[Shaune Fraser|Šons Freizers]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=LEAVING A LEGACY: CAYMAN ISLANDS AT THE PAN AM GAMES |url=https://www.panamsports.org/en/news-sport/leaving-a-legacy-cayman-islands-at-the-pan-am-games/ |website=panamsports.org |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |language=en}}</ref> un [[Brett Fraser|Brets Freizers]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Olympedia - Brett Fraser |url=https://www.olympedia.org/athletes/116796 |website=olympedia.org |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |language=en}}</ref> kas ir ieguvuši medaļas reģionālajos čempionātos. Kaimanu sporta attīstības politikas mērķis ir veicināt fizisko aktivitāti visās vecuma grupās, atbalstīt jaunatnes sportu, un dot iespēju talantīgiem sportistiem startēt augstākā līmeņa sacensībās, vienlaikus popularizējot salas starptautiskā sporta sabiedrībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lielbritānijas teritorijas}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaimanu Salas| ]] [[Kategorija:Lielās Antiļu salas]] lybn22o6loiefkkq9h2mzndqtkwzpl5 0 52583 4487241 4202485 2026-06-27T08:42:37Z Meistars Joda 781 4487241 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1756. gadu|1756 (nozīmju atdalīšana)|1756}} {{Gadu navigācija|1756}} {{Gada citi notikumi|1756}} __NOTOC__ '''1756'''. ([[romiešu cipari|MDCCLVI]]) bija [[garais gads]], kurš pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == Sākās [[Septiņgadu karš]]. === Marts === * [[17. marts]] - pirmo reizi [[Ņujorka|Ņujorkā]] tika svinēta [[Svētā Patrika diena]]. === Aprīlis === * [[12. aprīlis]] - [[Septiņgadu karš]]: franči iebruka [[Minorka]]s salā, kura pirms tam bija angļu pakļautībā. === Maijs === * [[17. maijs]] - Septiņgadu karš: formāli sākās [[Septiņgadu karš]], kad [[Lielbritānijas Karaliste]] pieteica karu [[Francija]]i. * [[20. maijs]] - Septiņgadu karš: [[Minorkas kauja]], britu floti, kuru vadīja [[Džeimss Bings]] sakāva franči, kurus vadīja [[Rolāns Mišels Barēns de la Galisonjērs]] (''Roland-Michel Barrin de La Galissonière''). === Citi notikumi === * [[Žozefs Lagranžs]] ar [[Leonards Eilers|Leonarda Eilera]] atbalstu kļuva par Berlīnes zinātņu akadēmijas ārvalstu biedru. * Pirmo reizi lietoja terminu ''[[Polinēzija]]'', kuru attiecina uz [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salām, to darīja [[Šarls de Bross]] (''Charles de Brosses'') . == Dzimuši == * [[27. janvāris]] — [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] (''Wolfgang Amadeus Mozart''), austriešu komponists (miris [[1791]].) * [[27. maijs]] — [[Maksimiliāns I Jozefs]] (''Maximilian I. Joseph''), Bavārijas karalis (miris [[1825]].) * [[30. novembris]] — [[Ernsts Hladni]] (''Ernst Chladni''), vācu fiziķis (miris [[1827]].) {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1756. gads]] 65d36alultrrddow78at75jnjp8wt9p 0 52661 4487258 4202042 2026-06-27T09:02:17Z Meistars Joda 781 4487258 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1791. gadu|1791 (nozīmju atdalīšana)|1791}} {{Gadu navigācija|1791}} {{Gada citi notikumi|1791}} __NOTOC__ '''1791'''. ([[romiešu cipari|MDCCXCI]]) bija parastais gads, kurš pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Marts === * [[4. marts]] — [[Vērmonta]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 14. štatu. === Augusts === * [[14. augusts]] — sākās [[Haiti revolūcija]]. === Septembris === * [[13. septembris]] — [[Francijas karaļi|Francijas karalis]] [[Luijs XVI]] parakstīja konstitūciju. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Francija]]s Likumdošanas sapulce uzsāka savu darbību. == Dzimuši == * [[15. janvāris]] — [[Francis Grillparcers]] (''Franz Grillparzer''), austriešu dramaturgs un dzejnieks (miris [[1872]].) * [[21. februāris]] — [[Kārlis Černi]] (''Carl Czerny''), austriešu mūziķis (miris [[1857]].) * [[23. aprīlis]] — [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimss Bjūkenens]] (''James Buchanan''), [[ASV prezidenti|ASV 15. prezidents]] (miris [[1868]].) * [[27. aprīlis]] — [[Semjuels Morze]] (''Samuel Morse''), amerikāņu izgudrotājs (miris [[1872]].) * [[26. jūlijs]] — [[Francis Ksavers Volfgangs Mocarts]] (''Franz Xaver Wolfgang Mozart''), austriešu mūziķis (miris [[1844]].) * [[5. septembris]] — [[Džakomo Meijerbērs]] (''Giacomo Meyerbeer''), franču/vācu mūziķis (miris [[1864]].) * [[22. septembris]] — [[Maikls Faradejs]] (''Michael Faraday''), angļu fiziķis (miris [[1867]].) * [[26. septembris]] — [[Teodors Žeriko]] (''Théodore Géricault''), franču gleznotājs (miris [[1824]].) * [[12. decembris]] — [[Austrijas Marija Luīze]] (''Marie-Louise d'Autriche''), Napoleona otrā sieva (mirusi [[1847]].) * [[24. decembris]] — [[Ežēns Skribs]] (''Eugène Scribe''), franču dramturgs un libretists (miris [[1861]].) * [[26. decembris]] — [[Čārlzs Bebidžs]] (''Charles Babbage''), britu matemātiķis (miris [[1871]].) == Miruši == * [[16. oktobris]] — [[Grigorijs Potjomkins]] (''Григорий Александрович Потёмкин''), Krievijas valsts darbinieks (dzimis [[1739]].) * [[5. decembris]] — [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] (''Wolfgang Amadeus Mozart''), komponists (dzimis [[1756]].) {{pg6}} {{commonscat|1791|1791. gads}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1791. gads|*]] eyzxj07gy8t4ns6xqv81ilfrzvj50zk 0 54634 4487224 4392701 2026-06-27T08:07:07Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4487224 wikitext text/x-wiki '''22. maijs''' ir gada 142. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (143. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 223 dienas. == Vārda dienas == [[Emīlija (priekšvārds)|Emīlija]] == Notikumi == * [[1455. gads]] — [[Anglija|Anglijā]] sākās [[Sarkanās un Baltās rozes karš]]. * [[1906. gads]] — [[brāļi Raiti]] patentēja savu pirmo lidaparātu. * [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[vācieši|vācu]] vienības atbrīvoja [[Rīga|Rīgu]] no [[boļševiki]]em. * [[1939. gads]] — [[Vācija]]s diktators [[Ādolfs Hitlers]] un [[Itālija]]s diktators [[Benito Musolīni]] parakstīja "Tērauda paktu", nodibinot abpusēju militāru aliansi. * [[1960. gads]] — 9,5 ballu stiprā [[Lielā Čīles zemestrīce]] satricināja [[Čīle]]s dienvidus. * [[1968. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[atomzemūdene]] ''USS Scorpion (SSN-589)'' ar 99 cilvēkiem uz borta nogrima uz dienvidiem no [[Azoru salas|Azoru salām]]. * [[1969. gads kosmonautikā|1969. gads]] — ''[[Apollo 10]]'' mēness modulis nolaidās uz [[Mēness]] virsmas no 18 kilometru augstuma. * [[1972. gads]]: ** [[ASV prezidents]] [[Ričards Niksons]] ieradās [[Maskava|Maskavā]], kur tikās ar [[Padomju Savienība|PSRS]] līderi [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]]; ** [[Šrilanka|Ceilona]] pieņēma jaunu konstitūciju, kļūstot par [[republika|republiku]], nomainot valsts nosaukumu uz [[Šrilanka]] un pievienojoties [[Nāciju Sadraudzība]]i. ** pieņemts pašreizējais [[Šrilankas karogs]]. * [[1990. gads]]: ** [[Jemenas Arābu Republika]]s un [[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika|Jemenas TDR]] līderi paziņoja par valstu apvienošanu [[Jemena|Jemenas Republikā]]; ** ''[[Microsoft]]'' izlaida [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] ''[[Windows 3.0]]''. ** pieņemts pašreizējais [[Jemenas karogs]]. * [[1995. gads]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]] sākās devītais [[Pasaules badmintona čempionāts]]. * [[2020. gads]] — [[Pakistāna|Pakistānā]] netālu no [[Karāči]] apdzīvotā vietā avarēja pasažieru lidmašīna, bojā gāja 97 pasažieri un apkalpes locekļi, 2 izdzīvoja, bojā gāja un tika ievainoti arī vairāki cilvēki uz zemes. * [[2021. gads]] — [[Roterdama|Roterdamā]] noslēdzās [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Måneskin]]'' no [[Itālija]]s ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Rotterdam returns as Eurovision Song Contest Host City in 2021|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-to-return-to-rotterdam-in-2021|date=May 16, 2020|website=eurovision.tv|access-date=May 29, 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Dates for Eurovision 2021 announced|url=https://eurovision.tv/story/dates-for-eurovision-2021-announced|date=15 June 2020|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|website=Eurovision.tv|access-date=15 June 2020}}</ref> == Dzimuši == * [[1813. gads]] — [[Rihards Vāgners]] (''Richard Wagner''), vācu komponists (miris 1883. gadā) * [[1859. gads]] — [[Arturs Konans Doils]] (''Arthur Conan Doyle''), skotu rakstnieks (miris 1930. gadā) * [[1876. gads]] — [[Antoniuss Bauvenss]] (''Antonius Bouwens''), nīderlandiešu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1963. gadā) * [[1877. gads]] — [[Rihards Ludvigs]] (''Richard Ludwig''), vācu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1946. gadā) * [[1879. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||5|10}}) — [[Simons Petļura]] (''Симон Петлюра''), ukraiņu politiskais un militārais darbinieks (miris 1926. gadā) * [[1881. gads]] — [[Mihails Larionovs]] (''Михаил Ларионов''), krievu mākslinieks (miris 1964. gadā) * [[1885. gads]] — [[Džakomo Mateoti]] (''Giacomo Matteotti''), itāļu politiķis (miris 1924. gadā) * [[1907. gads]] — [[Lorenss Olivjē]] (''Laurence Olivier''), angļu aktieris (miris 1989. gadā) * [[1913. gads Latvijā|1913. gads]] — [[Eduards Kozlovskis (juniors)]], latviešu publicists un kultūrvēsturnieks * [[1914. gads]] — [[Lipmans Berss]] (''Lipman Bers''), Latvijā dzimis ASV matemātiķis (miris 1993. gadā) * [[1924. gads]] — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu/franču mūziķis (miris 2018. gadā) * [[1930. gads]] — [[Hārvijs Milks]] (''Harvey Milk''), ASV politiķis (miris 1978. gadā) * [[1934. gads]] — [[Dons Kjūpits]] (''Don Cupitt''), angļu filozofs un teologs (miris 2025. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Izabella Krolle]], latviešu māksliniece un keramiķe * [[1946. gads]] — [[Džordžs Bests]] (''George Best''), ziemeļīru futbolists (miris 2005. gadā) * [[1959. gads]] — [[Morisejs]] (''Morrissey''), angļu dziedātājs * [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Daira Āboliņa]], latviešu kinokritiķe * [[1964. gads]] — [[Ramūns Butauts]] (''Ramūnas Butautas''), lietuviešu basketbola treneris * [[1967. gads Latvijā|1967. gads]] — [[Gundars Vētra]], Latvijas basketbolists * [[1969. gads]] — [[Huans Karloss Agilera]] (''Juan Carlos Aguilera''), spāņu futbolists * [[1974. gads]] — [[Arsēnijs Jaceņuks]] (''Арсеній Яценюк''), ukraiņu politiķis * [[1981. gads]]: ** [[Liene Jansone]], latviešu basketboliste ** [[Jirgens Melcers]] (''Jürgen Melzer''), Austrijas tenisists * [[1982. gads]] — [[Apolo Ono]] (''Apolo Ohno''), ASV šorttrekists * [[1987. gads]]: ** [[Novaks Džokovičs]] (''Новак Ђоковић'', ''Novak Đoković''), serbu tenisists ** [[Arturo Vidals]] (''Arturo Vidal''), čīliešu futbolists * [[1999. gads]] — [[Samuels Čukvueze]] (''Samuel Chukwueze''), nigēriešu futbolists * [[2002. gads]] — [[Paulina Čavesa]] (''Paulina Chavez''), ASV aktrise == Miruši == * [[337. gads]] — [[Konstantīns I]] (''Constantinus I''), Romas imperators (dzimis 272. gadā) * [[1667. gads]] — [[Aleksandrs VII]] (''Alexander VII''), Romas pāvests (dzimis 1599. gadā) * [[1760. gads]] — [[Baalšemtovs]] (''בעל שם טוב''), ebreju mistiķis (dzimis 1698. gadā) * [[1873. gads]] — [[Alesandro Mandzoni]] (''Alessandro Manzoni''), itāļu rakstnieks (dzimis 1785. gadā) * [[1885. gads]] — [[Viktors Igo]] (''Victor Hugo''), franču rakstnieks (dzimis 1802. gadā) * [[1914. gads]] — [[Otto Simonsons]] (''Otto Simonson''), vācu arhitekts (dzimis 1829. gadā) * [[1925. gads]] — [[Džons Frenčs]] (''John French''), britu feldmaršals (dzimis 1852. gadā) * [[1939. gads]] — [[Ernsts Tollers]] (''Ernst Toller''), vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs (dzimis 1893. gadā) * [[1946. gads]] — [[Kārlis Hermanis Franks]] (''Karl Hermann Frank''), vācu politiķis (dzimis 1898. gadā) * [[1947. gads]] — [[Edvīns Hedlijs]] (''Edwin Hedley''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1864. gadā) * [[1967. gads]] — [[Lengstons Hjūzs]] (''Langston Hughes''), ASV dzejnieks (dzimis 1901. gadā) * [[1982. gads]] — [[Dževdets Sunajs]] (''Cevdet Sunay''), piektais Turcijas prezidents (dzimis 1899. gadā) * [[2020. gads]] — [[Džerijs Slouns]] (''Jerry Sloan''), ASV basketbolists un basketbola treneris (dzimis 1942. gadā) * [[2021. gads]] — [[Robērs Maršāns]] (''Robert Marchand''), franču ilgdzīvotājs un riteņbraucējs (dzimis 1911. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Pēteris Korsaks]], latviešu fotovēsturnieks (dzimis 1937. gadā) * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], latviešu ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Nacionālā diena ([[Jemena]]) * Pasaules bioloģiskās daudzveidības diena == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Maijs]] qyqzelhywr48o44qhn51z3jehkejn9d 0 55201 4486958 4242922 2026-06-26T14:55:29Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4486958 wikitext text/x-wiki '''25. janvāris''' ir gada 25. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 340 dienas (341 [[garais gads|garajā gadā]]). == Vārda dienas == [[Sigurds (vīrieša vārds)|Sigurds]], [[Zigurds]] == Notikumi == * [[1533. gads]] — [[Anglija]]s karalis [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]] slepus apprecēja [[Anna Boleina|Annu Boleinu]] un vēlāk tika izslēgts no [[Romas Katoļu baznīca]]s par viņa iepriekšējās laulības ar [[Aragonas Katrīna|Aragonas Katrīnu]] šķiršanu pretēji [[Romas pāvests|pāvesta]] gribai. * [[1554. gads]] — [[Brazīlija|Brazīlijā]] dibināta [[Sanpaulu]] pilsēta. * [[1658. gads]] — [[Jaunā Amsterdama|Jaunās Amsterdamas]] gubernators aizliedza [[Teniss|tenisu]], jo tas traucējot ļaudīm nodoties lūgšanām. * [[1799. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika patentēta mehāniskā sējmašīna. * [[1802. gads]] — [[Napoleons Bonaparts]] ievēlēts par [[Itālija]]s prezidentu. * [[1858. gads]] — pirmo reizi tika atskaņots [[Fēlikss Mendelszons|Mendelszona]] "Kāzu maršs". * [[1878. gads]]: ** [[Krievija|krievu]] torpēda nogremdēja [[Turcija|turku]] tvaikoni (pirmā reize pasaulē, kad ar torpēdu nogremdēts kuģis). ** [[Leidenes Universitāte|Leidenes Universitātē]] atvērta pasaulē pirmā teorētiskās fizikas katedra. * [[1881. gads]] — [[Tomass Edisons]] un [[Aleksandrs Greiems Bells]] nodibināja ''Oriental Telephone Company''. * [[1905. gads]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] atrasts līdz šim lielākais dimants "[[Kulinans]]" (3106 karāti). * [[1917. gads]] — [[ASV Virdžīnas|Dānijas Vestindija]] tika pārdota ASV par 25 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. * [[1919. gads]] — dibināta [[Tautu Savienība]]. * [[1924. gads]] — [[Francija]]s pilsētā [[Šamonī]] sākās [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|pirmās ziemas olimpiskās spēles]]. * [[1946. gads]] — ASV [[raķešlidmašīna]]s ''[[Bell X-1]]'' pirmais lidojums. * [[1947. gads]] — [[Honkonga|Honkongā]] avarēja [[Filipīnas|Filipīnu]] lidmašīna ar 5 miljonu dolāru vērtu zelta un naudas kravu. * [[1955. gads]] — [[Kolumbijas Universitāte]]s zinātnieki izveidoja atompulksteni, kas rāda precīzu laiku ar nobīdi 1 sekunde 300 gados. * [[1961. gads]] — [[Volts Disnejs|Disneja]] animācijas filmas "[[101 dalmācietis (1961. gada filma)|101 dalmācietis]]" pirmizrāde. * [[1971. gads]] — [[Indija|Indijā]] izveidots [[Himāčala Pradēša|Himāčala Pradēšas štats]] * [[1994. gads]] — palaista [[Mēness]] zonde ''[[Clementine]]''. * [[1999. gads]] — 6,0 ballu stipra [[zemestrīce]] [[Kolumbija]]s rietumos, kurā dzīvību zaudēja vismaz 1000 cilvēku. * [[2004. gads]]: ** ''[[Mars Exploration Rover]]'' visurgājējs ''[[Opportunity]]'' nolaidās uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas. ** pieņemts pašreizējais [[Gruzijas karogs]]. * [[2006. gads]] — [[Hamās]] ieguva vairākumu [[Palestīna|Palestīniešu]] Likumdevēju padomes vēlēšanās. * [[2021. gads]] — pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 100 miljonus. * [[2023. gads]] — par [[Jaunzēlande]]s premjerministru kļuva [[Kriss Hipkinss]], nomainot [[Džasinda Ārdērna|Džasindu Ārdērnu]]. == Dzimuši == * [[17. gads]] — [[Mesalīna]] (''Messalina''), romiešu imperatore (mirusi 48. gadā) * [[1627. gads]] — [[Roberts Boils]] (''Robert Boyle''), īru ķīmiķis (miris 1691. gadā) * [[1736. gads]] — [[Žozefs Lagranžs]] (''Joseph Lagrange''), Itālijā dzimis Francijas matemātiķis (miris 1813. gadā) * [[1759. gads]] — [[Roberts Bērnss]] (''Robert Burns''), skotu rakstnieks un dzejnieks (miris 1796. gadā) * [[1783. gads]] — [[Viljams Kolgeits]] (''William Colgate''), ASV uzņēmējs (miris 1857. gadā) * [[1832. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||1|13}}) — [[Ivans Šiškins]] (''Иван Шишкин''), krievu gleznotājs (miris 1898. gadā) * [[1874. gads]] — [[Somersets Moems]] (''Somerset Maugham''), britu rakstnieks (miris 1965. gadā) * [[1880. gads]]: ** [[Fricis Bārda]], latviešu dzejnieks (miris 1919. gadā) ** [[Hugo Betings]] (''Hugo Betting''), vācu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs * [[1882. gads]] — [[Virdžīnija Vulfa]] (''Virginia Woolf''), angļu rakstniece (mirusi 1941. gadā) * [[1913. gads]] — [[Vitolds Lutoslavskis]] (''Witold Lutosławski''), poļu komponists (miris 1994. gadā) * [[1917. gads Latvijā|1917. gads]] — [[Velta Rūķe-Draviņa]], latviešu valodniece un folkloriste (mirusi 2003. gadā) * [[1928. gads]] — [[Eduards Ševardnadze]] (''ედუარდ შევარდნაძე''), padomju un gruzīnu politiķis, Gruzijas prezidents (miris 2014. gadā) * [[1933. gads]] — [[Korasona Akino]] (''Corazón Aquino''), Filipīnu prezidente (mirusi 2009. gadā) * [[1937. gads]] — [[Anžs Felikss Patasē]] (''Ange-Félix Patassé''), Centrālāfrikas Republikas prezidents (miris 2011. gadā) * [[1938. gads]] — [[Vladimirs Visockis]] (''Владимир Высоцкий''), padomju dziedātājs, aktieris (miris 1980. gadā) * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], latviešu aktieris, mākslinieks, rakstnieks (miris 2026. gadā) * [[1942. gads]] — [[Eusebiu]] (''Eusébio''), portugāļu futbolists (miris 2014. gadā) * [[1962. gads]] — [[Kriss Čelioss]] (''Chris Chelios''), amerikāņu hokejists * [[1980. gads]] — [[Šavi]] (''Xavi''), Spānijas futbolists * [[1981. gads]]: ** [[Ališija Kīsa]] (''Alicia Keys''), ASV dziedātāja, pianiste, komponiste ** [[Toše Proeskis]] (''Тоше Проески''), maķedoniešu mūziķis (miris 2007. gadā) * [[1982. gads]] — [[Noemi]] (Veronika Skopeliti), itāliešu dziedātāja. * [[1984. gads]]: ** [[Ilze Gribule]], latviešu šķēpmetēja ** [[Robinju]] (''Robinho''), brazīliešu futbolists * [[1985. gads]] — [[Tīna Karola]] (''Тіна Кароль''), Ukrainas dziedātāja * [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Guntis Galviņš]], latviešu hokejists == Miruši == * [[1559. gads]] — [[Kristiāns II]] (''Christian 2.''), Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karalis (dzimis 1481. gadā) * [[1885. gads]] — [[Čārlzs Džordžs Gordons]] (''Charles George Gordon''), britu ģenerālis (dzimis 1833. gadā) * [[1892. gads]] — [[Bavārijas Ludovika Vilhelmīne]] (''Ludovika Wilhelmine von Bayern''), Bavārijas hercogiene (dzimusi 1808. gadā) * [[1908. gads]] — [[Mihails Čigorins]] (''Михаил Чигорин''), krievu šahists (dzimis 1850. gadā) * [[1932. gads Latvijā|1932. gads]] — [[Pēteris Stučka]], Latvijas jurists un politiķis (dzimis 1865. gadā) * [[1941. gads]] — [[Robērs Linzeljē]] (''Robert Linzeler''), franču burātājs (dzimis 1872. gadā) * [[1947. gads]] — [[Als Kapone]] (''Alfonso Capone''), amerikāņu mafijas darbonis (dzimis 1899. gadā) * [[1952. gads]] — [[Sveidns Bjernsons]] (''Sveinn Björnsson''), pirmais Islandes prezidents (dzimis 1881. gadā) * [[1971. gads]] — [[Hermanis Hots]] (''Hermann Hoth''), vācu ģenerālis (dzimis 1885. gadā) * [[1972. gads]] — [[Erhards Milhs]] (''Erhard Milch''), Vācijas ģenerālfeldmaršals (dzimis 1892. gadā) * [[1982. gads]] — [[Mihails Suslovs]] (''Михаил Суслов''), padomju politiķis (dzimis 1902. gadā) * [[2005. gads]] — [[Filips Džonsons]] (''Philip Johnson''), amerikāņu arhitekts (dzimis 1906. gadā) * [[2017. gads]] — [[Džons Hērts]] (''John Hurt''), angļu kinoaktieris (dzimis 1940. gadā) * [[2022. gads]] — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists un futbola treneris (dzimis 1946. gadā) * [[2023. gads]] — [[Sindija Viljamsa]] (''Cindy Williams''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1947. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Pēteris Cimdiņš]], latviešu biologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1944. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == Tatjanas diena (Studentu diena) ([[Krievija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Janvāris]] 9zgetxn50fgc66euwieu6r5xriyqp7q 0 58629 4486973 4212040 2026-06-26T15:33:37Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce (7), {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]] 4486973 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas žanra infokaste | nosaukums = Alternatīvais roks | krāsa = white | fona_krāsa = crimson | stila_izcelsme = [[pankroks]], [[postpankroks]], [[smagais pankroks]], [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|Jaunais Vilnis]] | kultūras_izcelsme = [[1980. gadi|1980. gadu]] sākums, [[Apvienotā Karaliste]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | instrumenti = [[elektriskā ģitāra]], [[basģitāra]], [[bungas]] | popularitāte = Ierobežota līdz [[grandžmūzika]]s un [[britpops|britpopa]] popularitātei [[1990. gadi|1990. gados]]. Kopš tā laika - plaša. | atvasinātās_formas = | apakšžanru_saraksts = | apakšžanri = [[britpops]], [[drīmpops]], [[geek rock]], [[gotiskais roks]], [[grandžmūzika]], [[indīpops]], [[indīroks]], [[koledžroks]], [[math rock]], [[trokšņu pops]], [[trokšņu roks]], ''[[Paisley Underground]]'', [[postroks]], [[shoegazing]], [[twee pop]] | jauktie_žanri = [[alternatīvā deju mūzika]], [[alternatīvais metāls]], [[industriālais roks]], [[Madchester]], [[post-punk revival]], [[psychobilly]], ''[[Riot Grrrl]]'' | reģionos = | vietējā_estrāde = | citas_tēmas = }} '''Alternatīvais roks''' ({{val|en|alternative rock}}) ir [[rokmūzika]]s žanrs, kas izveidojās 1980. gados un kļuva populārs 1990. gados. Ar šo terminu 1980. gados apzīmēja nezināmus rokmūziķus, kā arī jebkādu mūziku, kas radusies [[pankroks|pankroka]] ietekmē (ieskaitot pašu pankroku, [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jauno vilni]] un [[postpankroks|postpankroka]] mūziku). Kopš 1990. gadiem, ironiskā kārtā, par alternatīvo roku nereti sauc jebkādu rokmūziku. == Apakšžanri == * [[Britpops]] * [[Koledžroks]] * [[Drīmpops]] * [[Geek rock]] * [[Gotiskais roks]] * [[Grandžmūzika]] * [[Indīpops]] * [[Indīroks]] * [[Math rock]] * [[Noise pop]] * [[Noise rock]] * [[Paisley Underground]] * [[Post-Britpop]] * [[Postroks]] * [[Shoegazing]] == Izcelsme == Pagātnē populārās mūzikas noteicēji bija dziedātāji un grupas ar lielu potenciālu, jo senāk ierakstu kompānijas parakstīja līgumus ar tiem, kuriem bija liela iespēja kļūt slaveniem un tiem, kuri varētu radīt vislielākos ienākumus. Tikai tie mākslinieki varēja ierakstīt savas dziesmas studijās ar labu aprīkojumu un viņu darbi tika pārdoti ierakstu veikalos. Ierakstu kompānijas sadarbojās ar radio un televīziju, lai pēc iespējas vairāk reklamētu māksliniekus ar kuriem tie bija noslēguši līgumus. Cilvēki kas pieņēma lēmumus bija biznesa cilvēki, kas nodarbojās ar mūziku kā produktu un tie mākslinieki, kas nebija noslēguši līgumus, tolaik bija izslēgti no šīs sistēmas.Pirms termins alternatīvais roks tika izmantots, mūzikas veidi, uz kuriem mūsdienās šis termins attiecas, bija pazīstami ar dažādiem terminiem. 1979. gadā Terijs Tolkins izmantoja terminu alternatīvais roks, lai aprakstītu mūzikas grupas par kurām viņš rakstīja. 1979. gadā Dalasas radio stacija KZEW raidija vēlā vakara jaunā viļņa šovu «Rock and Roll Alternative». Termins koledžroks tika izmantots ASV lai apzīmētu mūziku, kas 80’s skanēja koledžas radio. Apvienotajā Karalistē panku subkultūras rezultātā radās desmitiem mazu «Do it  yourself» ierakstu firmas. Saskaņā ar vienu no šo firmu dibinātāju, Cherry Red, žurnāli NME un Sounds publicēja diagrammas, kuru pamatā ir mazi ierakstu veikali ar nosaukumu "Alternative Charts". Līdz 1985. gadam indie bija ķļuvis par noteiktu žanru vai apakšžanru nevis vienkārši izplatīšanas statusu.Termina “alternatīvs” izmantošana rokmūzikas raksturošanai radās ap 80. gadu vidu; tajā laikā parastie mūzikas industrijas termini par progresīvo mūziku bija jaunā mūzika un postmoderns, attiecīgi norādot uz svaigumu un tendenci. Cilvēki, kas astoņdesmitajos gados strādājuši par dīdžejiem un popularizētājiem, apgalvo, ka termins cēlies no 70. gadu Amerikas FM radio, kas kalpoja kā progresīva alternatīva 40 populārākajiem radio formātiem, atskaņojot garākas dziesmas un piešķirot dīdžejiem lielāku brīvību dziesmu izvēlē. Pēc kāda bijušā dīdžeja un popularizētāja teiktā, "kaut kā šo terminu "alternatīvs" 80. gados atklāja un vadīja koledžas radio cilvēki, kuri to piemēroja jaunai post-punk, indie vai underground mūzikai."Termina lietošana paplašināti, iekļaujot new wave, pop, punk rock, post-punk un reizēm “college” / “indie” rock, kas visi atrodami tā laika Amerikas “komerciālās alternatīvās” radiostacijās, piemēram, Losandželosas “KROQ-FM.” == Literatūra == *{{grāmatas atsauce|last=Azerrad |first=Michael |author-link=Michael Azerrad |title=Come As You Are: The Story of Nirvana |url=https://archive.org/details/comeasyouarestor0000azer_w8b2 |publisher=Doubleday |year=1994 |isbn=978-0-385-47199-2 }} *{{grāmatas atsauce|last=Azerrad |first=Michael |title=[[Our Band Could Be Your Life|Our Band Could Be Your Life: Scenes from the American Indie Underground, 1981–1991]] |publisher=Little Brown and Company |year=2001 |isbn=978-0-316-78753-6 }} *[[Stephen Thomas Erlewine|Erlewine, Stephen Thomas]]. [{{AllMusic|class=explore|id=essay/|pure_url=yes}} "American Alternative Rock/Post-Punk"]. [[AllMusic]]. Retrieved May 20, 2006. *Erlewine, Stephen Thomas. [{{AllMusic|class=explore|id=essay/|pure_url=yes}} "British Alternative Rock"]. [[AllMusic]]. Retrieved May 20, 2006. *{{grāmatas atsauce|last=Harris |first=John |author-link=John Harris (critic) |title=Britpop!: Cool Britannia and the Spectacular Demise of English Rock |url=https://archive.org/details/britpopcoolbrita00unse |publisher=Da Capo Press |year=2004 |isbn=978-0-306-81367-2 }} *{{grāmatas atsauce|last=Lyons |first=James |title=Selling Seattle: Representing Contemporary Urban America |url=https://archive.org/details/sellingseattlere0000lyon |publisher=Wallflower |year=2004 |isbn=978-1-903364-96-3 }} *{{grāmatas atsauce|last=Reynolds |first=Simon |author-link=Simon Reynolds |title=[[Rip It Up and Start Again|Rip It Up and Start Again: Postpunk 1978–1984]] |publisher=Faber and Faber |year=2006 |isbn=978-0-14-303672-2 }} *{{grāmatas atsauce|last=Fonarow |first=Wendy |author-link=Wendy Fonarow |title=[[Empire of Dirt|Empire of Dirt: The Aesthetics and Rituals of British Indie Music]] |publisher=Wesleyan |year=2006 |isbn=978-0-8195-6811-3 }} *{{grāmatas atsauce|last1=Lavine |first1=Michael |last2=Blashill |first2=Pat |title=Noise From The Underground : A History of Alternative Rock |url=https://archive.org/details/noisefromundergr00blas |publisher=Simon & Schuster |year=1996 |isbn=978-0-684-81513-8 }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūzikas žanrs-aizmetnis}} {{roka apakšžanri}} [[Kategorija:Rokmūzikas žanri]] ch3sz4q00isgwdg1r18bcfjh8vewqn1 0 59991 4487255 4348988 2026-06-27T09:00:25Z Meistars Joda 781 4487255 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes gadam|1789}} {{Gadu navigācija|1789}} {{Gada citi notikumi|1789}} __NOTOC__ '''1789'''. gads (MDCCLXXXIX) bija parastais gads, kurš pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā. 1789. gads tiek uzskatīts par [[Jaunie laiki|Jauno laiku]] beigu gadu. Šajā gadā sākās [[Franču revolūcija]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[23. janvāris]] — mācītājs [[Džons Kerols]] dibināja [[Džordžtaunas Universitāte|Džordžtaunas Universitāti]]. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Džordžs Vašingtons]] tika ievēlēts par pirmo [[ASV prezidents|ASV prezidentu]]. <!--- ===Marts=== ===Aprīlis=== ===Maijs=== ---> === Jūnijs === * [[17. jūnijs]] — [[Franču revolūcija]]: trešās kārtas pārstāvji pasludināja sevi par Nacionālo sapulci. === Jūlijs === * [[14. jūlijs]] — [[Franču revolūcija]]: tauta ieņēma valsts cietumu [[Bastīlija|Bastīliju]]. === Augusts === * [[26. augusts]] — [[Francija|Francijā]] tika pieņemta [["Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija"]]. === Nezināms datums === * [[Martins Heinrihs Klaprots]] atklāja ķīmisko elementu [[Cirkonijs|cirkoniju]]. * [[Martins Heinrihs Klaprots]] atklāja ķīmisko elementu [[Urāns (elements)|urānu]]. Viņš neieguva pilnībā tīru urānu, bet tā dioksīdu. == Dzimuši == * [[16. marts]] — [[Georgs Simons Oms]] (''Georg Simon Ohm''), vācu fiziķis (miris [[1854]].) * [[14. augusts]] — [[Heinrihs Georgs fon Jannavs]] (''Heinrich Johann von Jannau''), vācbaltiešu mācītājs, publicists (miris [[1869]].) * [[15. septembris]] — [[Džeimss Fenimors Kūpers]] (''James Fenimore Cooper''), ASV rakstnieks (miris [[1851]].) * [[21. augusts]] — [[Ogistēns Košī]] (''Augustin Louis Cauchy'') franču matemātiķis (miris [[1857]].) == Miruši == * [[7. aprīlis]] — [[Abdulhamīds I]] (عبد الحميد اول [abdy:l hami:di evvel]), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis [[1725]].) * [[7. aprīlis]] — [[Johans Frīdrihs Hartknohs]] (''Johann Friedrich Hartknoch''), vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs (dzimis [[1740]].) {{commons}} [[Kategorija:1789. gads| ]] hfknpo59gl79dpeixdhk3sc35733opa 0 59992 4487261 4202041 2026-06-27T09:04:45Z Meistars Joda 781 4487261 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes gadam|1792}} {{Gadu navigācija|1792}} {{Gada citi notikumi|1792}} {{Gads citos kalendāros|1792}} __NOTOC__ '''1792'''. ([[romiešu cipari|MDCCXCII]]) bija [[garais gads]], kurš pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[9. janvāris]] — tika noslēgts [[Jasu miera līgums]] starp [[Krievija]]s un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijām]], kas izbeidza krievu-turku karu (1787-1792). === Aprīlis === * [[20. aprīlis]] — [[Francija]] pieteica karu [[Austrija]]i. * [[25. aprīlis]] — pirmo reizi tika lietota [[giljotīna]]. === Maijs === * [[21. maijs]] — [[Japāna|Japānā]] notika vulkāna [[Unzens]] izvirdums. Dzīvību zaudēja aptuveni 15 000 cilvēku. === Septembris === * [[21. septembris]] — [[Parīze|Parīzē]] atklāja Nacionālo konventa sēdi. Konvents izdeva dekrētu par karaļa varas atcelšanu un republikas dibināšanu. === Novembris === * [[6. novembris]] — [[Francij]]as revolucionārā armija pie [[Žemappe]] uzvarēja [[Austrija]]s un [[Prūsija]]s karaspēku. == Notikumi Latvijā == * [[5. jūlijs]] - tika iesvētīta jaunā Gārsenes luterāņu baznīca. * [[18. oktobris]] - tika dibināta [[Vidzemes Ķeizariskā Vispārderīgā un ekonomiskā biedrība]] (Kaiserliche Livländische Gemeinnützige und Öconomische Societät). * [[Decembris]] - Jelgavā notika dzirnavnieku dumpis. * 1792. - tika uzcelta Valtaiķu baznīca. * 1792. - Liepājā tika veikts pēdējais publiskais nāvessods (salaušana uz rata, kad tika sodīti četri slepkavas). == Dzimuši == * [[28. februāris]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||2|17}}) — [[Kārlis Ernsts fon Bērs]] (''Karl Ernst von Baer''), vācbaltiešu biologs (miris [[1876]].) * [[29. februāris]] — [[Džoakīno Rosīni]] (''Gioachino Rossini''), itāliešu komponists (miris [[1868]].) * [[7. marts]] — [[Džons Heršels]] (''John Herschel''), angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis (miris [[1871]].) * [[13. maijs]] — [[Pijs IX]] (''Pius IX''), Romas pāvests (miris [[1878]].) * [[8. jūlijs]] — [[Saksijas-Hildburghauzenes Terēze]] (''Therese von Sachsen-Hildburghausen''), Bavārijas karaliene (mirusi [[1854]].) * [[4. augusts]] — [[Persijs Šellijs]] (''Percy Shelley''), angļu dzejnieks (miris [[1822]].) * [[18. augusts]] — [[Džons Rasels]] (''John Russell''), britu politiķis (miris [[1878]].) * [[28. augusts]] — [[Kārlis Kraukliņš]], žurnālists, bibliotekārs, Gētes draugs * [[1. decembris]] — [[Nikolajs Lobačevskis]] (''Николай Лобачевский''), krievu matemātiķis, domātājs (miris [[1856]].) * [[6. decembris]] — [[Villems II]] (''Willem II''), Nīderlandes karalis (miris [[1849]].) * [[12. decembris]] — [[Aleksandrs Ipsilants]] (Αλέξανδρος Υψηλάντης), grieķu karavīrs (miris [[1828]].) == Miruši == * [[1. marts]] — [[Leopolds II Hābsburgs|Leopolds II]] (''Leopold II.''), Svētās Romas imperators (dzimis [[1747]]) * [[3. marts]] — [[Roberts Adams]] (''Robert Adam''), skotu arhitekts (dzimis [[1728]].) * [[29. marts]] — [[Gustavs III]], Zviedrijas karalis * [[18. maijs]] — [[Šarls Simons Favards]], franču dramaturgs * [[4. jūnijs]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||5|24}}) — [[Jākobs Mihaels Reinholds Lencs]] (''Jakob Michael Reinhold Lenz''), vācbaltiesu dzejnieks (dzimis [[1751]].) * [[19. novembris]] — [[Johans Kristofs Bērenss]] (''Johann Christoph Berens''), Rīgas rātskungs (dzimis [[1729]].) {{Gg7}} {{commons}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1792. gads| ]] lqwq1m70b6rjfjxls26l9n2fdky020f 0 60331 4486959 4485617 2026-06-26T14:56:13Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4486959 wikitext text/x-wiki '''19. jūnijs''' ir gada 170. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (171. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 195 dienas. == Vārda dienas == [[Nils]], [[Viktors (personvārds)|Viktors]] == Notikumi == * [[1269. gads]] — karalis [[Luijs IX]] izdeva rīkojumu visus [[ebreji|ebrejus]], kuri pieķerti sabiedrībā bez identificējošās [[dzeltenā piespraude|dzeltenās piespraudes]], sodīt ar desmit [[sudrabs|sudraba]] [[Francijas livra|livrām]]. * [[1846. gads]] — [[Hobokena|Hobokenā]] tika izspēlēta pirmā oficiāli reģistrētā un organizētā [[beisbols|beisbola]] spēle pēc Aleksandra Kārtraita noteikumiem. Ņujorkas beisbola klubs uzvarēja ''Knickerbockers'' ar 23-1. Spēli tiesāja Kārtraits. * [[1862. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aizliegta [[verdzība]]. * [[1867. gads]] — [[Meksika]]s imperators [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] sodīts ar nāves sodu nošaujot, varu valstī pārņemot revolucionārajiem spēkiem [[Benito Huaress|Benito Huarsesa]] vadībā. * [[1925. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Igaunijas ģerbonis]]. * [[1961. gads]] — [[Kuveita]] deklarēja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[1978. gads]] — tika publicēts pirmais komikss "[[Gārfīlds]]", kuram pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] kā pasaulē plašāk publicētajai [[komikss|komiksu slejai]]. * [[1987. gads]] — basku separātistu grupa [[Euskadi Ta Askatasuna|ETA]] veica vienu no saviem [[1987. gada Hipercor spridzināšana|vardarbīgākajiem uzbrukumiem]], uzspridzinot bumbu [[Barselona]]s lielveikalā ''Hipercor'', nogalinot 21 un ievainojot 45 cilvēkus. == Dzimuši == * [[1566. gads]] — [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] (''James VI and I''), Anglijas, Īrijas un Skotijas karalis (miris 1625. gadā) * [[1623. gads]] — [[Blēzs Paskāls]] (''Blaise Pascal''), franču rakstnieks, filozofs, matemātiķis un fiziķis (miris 1662. gadā) * [[1858. gads]] — [[Gustavs V]] (''Gustaf V''), Zviedrijas karalis (miris 1950. gadā) * [[1869. gads]] — [[Viljams Goslings]] (''William Gosling''), angļu futbolists (miris 1952. gadā) * [[1871. gads]] — [[Fricis Hofmanis]] (''Fritz Hofmann''), vācu vieglatlēts un sporta vingrotājs (miris 1927. gadā) * [[1891. gads]] — [[Džons Hārtfīlds]] (''John Heartfield''), vācu mākslinieks (miris 1968. gadā) * [[1924. gads]] — [[Vasiļs Bikavs]] (''Васіль Быкаў''), baltkrievu rakstnieks (miris 2003. gadā) * [[1930. gads]] — [[Džīna Roulendsa]] (''Gena Rowlands''), ASV aktrise (mirusi 2024. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Andris Plotnieks]], latviešu jurists un politiķis * [[1941. gads]] — [[Vāclavs Klauss]] (''Václav Klaus''), čehu politiķis * [[1947. gads]] — [[Salmans Rušdi]] (''Salman Rushdie''), Indijā dzimis britu rakstnieks * [[1948. gads]] — [[Niks Dreiks]] (''Nick Drake''), angļu dziedātājs un komponists (miris 1974. gadā) * [[1951. gads]] — [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (miris 2022. gadā) * [[1954. gads]] — [[Ketlīna Tērnere]] (''Kathleen Turner''), amerikāņu aktrise * [[1961. gads]] — [[Bidhja Devi Bhandari]] (विद्या देवी भण्डारी), Nepālas prezidente * [[1964. gads]] — [[Boriss Džonsons]] (''Boris Johnson''), britu politiķis * [[1978. gads]]: ** [[Dirks Novickis]] (''Dirk Nowitzki''), vācu basketbolists ** [[Arstarulsmirus]], latviešu mūziķis * [[1984. gads]] — [[Pols Deino]] (''Paul Dano''), amerikāņu aktieris * [[1990. gads]] — [[Jūka Kado]] (加戸 由佳), japāņu futboliste * [[1991. gads]] — [[Andrejs Kramaričs]] (''Andrej Kramarić''), horvātu futbolists * [[2002. gads]] — [[Nunu Mendešs]] (''Nuno Mendes''), portugāļu futbolists * [[2008. gads Latvijā|2008. gads]] — [[Beate Jansone]], latviešu triatloniste == Miruši == * [[1867. gads]] — [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] (''Maximiliano I''), Meksikas imperators (dzimis 1832. gadā) * [[1893. gads]] — [[Aleksandrs Buhholcs]] (''Alexander Buchholtz''), vācbaltiešu vēsturnieks (dzimis 1851. gadā) * [[1962. gads]] — [[Frenks Borzeigijs]] (''Frank Borzage''), ASV kinorežisors un aktieris (dzimis 1894. gadā) * [[2013. gads]] — [[Ģula Horns]] (''Horn Gyula''), ungāru politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Viktors Kalnbērzs]], latviešu ķirurgs un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[2026. gads]]: ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Ernsts Johans Bīrons]] (''Ernst Johann Biron''), vācu fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], latviešu režisore (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], latviešu aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Neatkarības diena]] ([[Kuveita]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] hvc0jo8f53q4u3hktt8hvcw7ig9fqbq 0 60441 4487191 4404785 2026-06-27T07:09:00Z Lasks 38532 /* Miruši */ 4487191 wikitext text/x-wiki '''26. jūnijs''' ir gada 177. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (178. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 188 dienas. == Vārda dienas == [[Ausma (personvārds)|Ausma]], [[Ausmis]], [[Inguna]], [[Inguns]], [[Ingūna]] == Notikumi == * [[4. gads]] — [[Romas impērija|Romas]] imperators [[Oktaviāns]] uzaicināja [[Tiberijs|Tiberiju]] uz [[Roma|Romu]] un pasludināja par savu audžudēlu un pēcteci. * [[1785. gads]] — [[Jelgava|Mītavā]] [[Ernests Johans Bīnemanis]] palaida gaisā paša būvētu pirmo sakarsēta gaisa [[aerostats|aerostatu]] (pirmais [[gaisa balons|gaisa balona]] lidojums vispār bija noticis [[Parīze|Parīzē]] pirms tikai diviem gadiem). * [[1940. gads]] — saskaņā ar [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] [[Padomju Savienība|PSRS]] iesniedza [[ultimāts|ultimātu]] [[Rumānijas Karaliste|Rumānijai]], kurā pieprasīja [[Besarābija]]s un [[Ziemeļbukovina]]s teritoriju atdošanu. * [[1945. gads]] — tika parakstīti [[ANO statūti]]. * [[1948. gads]] — rietumvalstis sāka [[Rietumberlīne]]s apgādi pa gaisu pēc tam, kad PSRS sāka blokādi. * [[1960. gads]] — [[Britu Somālilenda]] (tagad [[Somālilenda]]) ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] * [[1991. gads]] — [[Desmitdienu karš]]: [[Dienvidslāvija]]s armija atstāja kazarmas un devās uz [[Slovēnija|Slovēniju]]. * [[2022. gads sportā|2022. gads]] — [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komanda [[Kolorādo "Avalanche"]] izcīnīja trešo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandas pastāvēšanas vēsturē. == Dzimuši == * [[1824. gads]] — [[Viljams Tomsons]] (''William Thomson''), britu fiziķis (miris 1907. gadā) * [[1875. gads]] — [[Oskars Goslers]] (''Oskar Goßler''), vācu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1953. gadā) * [[1877. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||6|14}}) — [[Jānis Fabriciuss]], latviešu Sarkanās armijas komisārs (miris 1929. gadā) * [[1892. gads]] — [[Pērla Baka]] (''Pearl Buck''), ASV rakstniece (mirusi 1973. gadā) * [[1893. gads]] — [[Georgs Gross]] (''George Grosz''), vācu mākslinieks (miris 1959. gadā) * [[1904. gads]] — [[Pēters Lorre]] (''Peter Lorre''), austriešu/amerikāņu kinoaktieris (miris 1964. gadā) * [[1933. gads]] — [[Klaudio Abado]] (''Claudio Abbado''), itāļu diriģents (miris 2014. gadā) * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Leopolds Ozoliņš]], latviešu ārsts un politiķis (miris 2021. gadā) * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Jānis Krūmiņš (politiķis)|Jānis Krūmiņš]], latviešu sociologs, fotogrāfs, žurnālists, diplomāts un politiķis (miris 2021. gadā) * [[1961. gads]] — [[Gregs Lemons]] (''Greg LeMond''), ASV riteņbraucējs * [[1963. gads]] — [[Mihails Hodorkovskis]] (''Михаил Ходорковский''), Krievijas uzņēmējs * [[1964. gads]] — [[Tomijs Mekinens]] (''Tommi Mäkinen''), somu autosportists * [[1971. gads Latvijā|1971. gads]] — [[Zane Kreicberga]], latviešu teātra režisore (mirusi 2024. gadā) * [[1976. gads]] — [[Eds Jovanovskis]] (''Ed Jovanovski''), maķedoniešu izcelsmes Kanādas hokejists * [[1968. gads]] — [[Paolo Maldīni]] (''Paolo Maldini''), itāļu futbolists * [[1970. gads]] — [[Pols Tomass Andersons]] (''Paul Thomas Anderson''), amerikāņu kinorežisors * [[1980. gads]] — [[Džeisons Švarcmans]] (''Jason Schwartzman''), amerikāņu aktieris * [[1985. gads]] — [[Katrīna Resa]] (''Kathrin Ress''), itāļu basketboliste * [[1987. gads Latvijā|1987. gads]]: ** [[Igors Kozlovs]], Latvijas futbolists ** [[Samīrs Nasrī]] (''Samir Nasri''), franču futbolists * [[1992. gads]]: ** [[Rudijs Gobērs]] (''Rudy Gobert''), franču basketbolists ** [[Džoels Kempbels]] (''Joel Campbell''), Kostarikas futbolists * [[1993. gads]] — [[Ariana Grande]] (''Ariana Grande''), ASV dziedātāja * [[1997. gads]] — [[Džeikobs Elordi]] (''Jacob Elordi''), austrāliešu aktieris == Miruši == * [[1541. gads]] — [[Fransisko Pisarro]] (''Francisco Pizarro González''), spāņu konkistadors (dzimis 1471. vai 1476. gadā) * [[1810. gads]] — [[Žozefs Mišels Mongolfjē]] (''Joseph Michel Montgolfier''), franču gaisa balona izgudrotājs (dzimis 1740. gadā) * [[1830. gads]] — [[Džordžs IV]] (''George IV''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1762. gadā) * [[1856. gads]] — [[Makss Štirners]] (''Max Stirner''), vācu filozofs (dzimis 1806. gadā) * [[1861. gads]] — [[Pavels Jozefs Šafāriks]] (''Pavel Jozef Šafárik''), čehu atmodas darbinieks (dzimis 1795. gadā) * [[1930. gads]] — [[Emīls Bilārs]] (''Émile Billard''), franču burātājs (dzimis 1852. gadā) * [[1938. gads]] — [[Darja Preta]] (''Daria Pratt''), ASV golfere (dzimusi 1859. gadā) * [[1941. gads]] — [[Kārlis Neikirhs]] (''Karl Neukirch''), vācu sporta vingrotājs (dzimis 1864. gadā) * [[1957. gads]] — [[Alfrēds Deblins]] (''Alfred Döblin''), vācu rakstnieks (dzimis 1878. gadā) * [[1962. gads]] — [[Emīls Vegelēns]] (''Émile Wegelin''), franču airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) * [[1984. gads]] — [[Mišels Fuko]] (''Michel Foucault''), franču filozofs (dzimis 1926. gadā) * [[1997. gads]] — [[Izraēls Kamakavivo'ole]] (''Israel Kamakawiwo’ole''), havajiešu mūziķis (dzimis 1959. gadā) * [[2010. gads]] — [[Aļģirds Brazausks]] (''Algirdas Brazauskas''), Lietuvas prezidents (dzimis 1932. gadā) * [[2012. gads]] — [[Nora Efrona]] (''Nora Ephron''), amerikāņu kinorežisore un scenāriste (dzimusi 1941. gadā) * [[2026. gads]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), krievu politiķis (dzimis 1953. gadā) <!-- == Svētku un piemiņas dienas == --> {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] 8qyhwzwlnbilwlnm61a1dr1pticycrn 0 60706 4487267 4343781 2026-06-27T09:10:29Z Meistars Joda 781 4487267 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1800}} {{Gada citi notikumi|1800}} {{Cita nozīme|1800. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1800. gads Latvijā}} __NOTOC__ '''1800. gads''' ('''[[Romiešu cipari|MDCCC]]''') bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == Turpinājās [[Napoleona kari]]. === Februāris === * [[11. februāris]] — [[Viljams Heršels]] atklāja [[infrasarkanais starojums|infrasarkano starojumu]]. * [[13. februāris]] — izveidota [[Francijas banka]]. === Marts === * [[14. marts]] — par pāvestu kļuva [[Pijs VII]]. * [[20. marts]] — [[Alesandro Volta]] publicēja pētījumu, kurā aprakstīja [[Voltas stabs|Voltas stabu]] - pirmo [[elektriskā baterija|elektrisko bateriju]]. * [[26. marts]] — britu kuģa ''Reliance'' kapteinis Henrijs Voterhauss atklāja [[Antipodu salas]]. === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — [[Vīne|Vīnē]] notika [[Bēthovena 1. simfonija]]s pirmatskaņojums * [[24. aprīlis]] — izveidota [[ASV Kongresa bibliotēka]]. === Maijs === * [[15. maijs]] — [[Napoleons Bonaparts]] šķērsoja [[Alpi|Alpus]] un iegāja [[Itālija|Itālijā]]. === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Lielbritānijas Karaliste]] un [[Īrijas Karaliste]] tika apvienota [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā Karalistē]]. === Novembris === * [[1. novembris]] — tika pabeigta [[Baltais nams|Baltā nama]] celtniecība. === Decembris === * [[24. decembris]] — [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] slepkavības mēģinājums [[Parīze|Parīzē]]. * [[25. decembris]] — [[Ziemassvētki|Ziemasvētku diena]] pirmo reizi kļuva par valsts svētkiem starptautiskā mērogā. == Dzimuši == * [[7. janvāris]] — [[Milards Filmors]] (''Millard Fillmore''), 13. ASV prezidents (miris 1874. gadā) * [[12. februāris]] — [[Džons Edvards Grejs]] (''John Edward Gray''), britu zoologs (miris 1875. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Džeimss Ross]] (''James Clark Ross''), britu jūrnieks un polārpētnieks (miris 1862. gadā) * [[9. maijs]] — [[Džons Brauns]] (''John Brown''), amerikāņu abolicionists (miris 1859. gadā) * [[19. jūlijs]] — [[Huans Hosē Floress]] (''Juan José Flores''), Ekvadoras prezidents (miris 1864. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Frīdrihs Vēlers]] (''Friedrich Wöhler''), vācu ķīmiķis (miris 1882. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Helmuts fon Moltke (vecākais)|Helmuts fon Moltke]] (''Helmuth von Moltke''), vācu ģenerālfeldmaršals (miris 1891. gadā) * [[3. decembris]] — [[France Prešerens]] (''France Prešeren''), slovēņu dzejnieks (miris 1849. gadā) == Miruši == * [[18. maijs]] — [[Aleksandrs Suvorovs]] (''Алекса́ндр Васи́льевич Суво́ров''), krievu karavadonis (dzimis 1729. gadā) * [[26. septembris]] — [[Salavats Julajevs]] (''Салауат Юлаев''), baškīru nacionālais varonis (dzimis 1754. gadā) == Notikumi Latvijā == * [[22. februāris]] — [[Vecsaule|Vecsaulē]] miris mācītājs [[Johans Heinrihs Kants]], [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] brālis * [[10. augusts]] — [[Tukums|Tukumā]] dzimis vācu astronoms [[Oto Augusts Rozenbergers]] * [[29. septembris]] — [[Līves muiža|Līves muižā]] dzimis Baltijas guberņu un Rīgas ģenerālgubernators [[Vilhelms fon Līvens]] * tika pabeigta [[Ulbrokas muiža]]s kungu nama celtniecība * uzceltas [[Brigu baznīca|Brigu]], [[Dubnas baznīca|Dubnas]], [[Sventes baznīca|Sventes]] un [[Zosnas katoļu baznīca|Zosnas]] baznīcas * Latvijas iedzīvotāju skaits sasniedz 720 000 {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1800. gads| ]] ot10jrtd8bsnhf77da9vhvwwrg9s2et 10 60899 4487039 4049194 2026-06-26T18:11:29Z Niegodzisie 82429 4487039 wikitext text/x-wiki {{Navbox Musical Artist | title = [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] albumi | name = Madonna | background = solo_singer | above = '''Madonna Luīze Veronika Čikone Ričija''' | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = [[Madonnas albumu diskogrāfija|Studijas albumi]] | list1 = * ''[[Madonna (albums)|Madonna]]'' (1983) * ''[[Like A Virgin]]'' (1984) * ''[[True Blue]]'' (1986) * ''[[Like A Prayer]]'' (1989) * ''[[Erotica]]'' (1992) * ''[[Bedtime Stories]]'' (1994) * ''[[Ray Of Light]]'' (1998) * ''[[Music (albums)|Music]]'' (2000) * ''[[American Life]]'' (2003) * ''[[Confessions On A Dance Floor]]'' (2005) * ''[[Hard Candy]]'' (2008) * ''[[MDNA]]'' (2012) * ''[[Rebel Heart]]'' (2015) * ''[[Madame X]]'' (2019) * ''[[Confessions II]]'' (2026) | group2 = Labāko dziesmu izlases<br /> un remiksu albumi | list2 = * ''[[You Can Dance]]'' (1987) * ''[[The Immaculate Collection]]'' (1990) * ''[[Something To Remember]]'' (1995) * ''[[GHV2]]'' (2001) * ''[[Remixed & Revisited]]'' (2003) * ''[[Celebration]]'' (2009) | group3 = Citas izlases | list3 = * ''[[Remixed Prayers]]'' (1989) * ''[[The Immaculate Collection|The Royal Box]]'' (1991) * ''[[The Holiday Collection]]'' (1991) * ''[[CD Single Collection]]'' (1996) * ''[[GHV2 Remixed]]'' (2001) * ''[[Confessions Remixed]]'' (2006) | group4 = Filmas oriģinālmūzika (OST) | list4 = * ''[[Vision Quest]]'' (1985) * ''[[Who's That Girl]]'' (1987) * ''[[I'm Breathless]]'' (1990) * ''With Honors'' (1994) * ''[[Evita (albums)|Evita]]'' (1996) * ''[[Austin Powers: The Spy Who Shagged Me]]'' (1999) * ''[[The Next Best Thing]]'' (2000) * ''[[Die Another Day (skaņu celiņš)|Die Another Day]]'' (2002) | group5 = Koncertalbumi | list5 = * ''Live - The Virgin Tour'' (1985) * ''Who's That Girl - Live In Japan'' (1987) * ''Ciao, Italia! - Live from Italy'' (1988) * ''Blond Ambition - Japan Tour 90'' (1990) * ''Live! - Blond Ambition World Tour 90'' (1990) * ''Madonna: Truth Or Dare / In Bed With Madonna'' (1991) * ''The Girlie Show - Live Down Under'' (1994) * ''Drowned World Tour 2001'' (2001) * ''[[I'm Going To Tell You A Secret]]'' (2006) * ''[[The Confessions Tour]]'' (2007) * ''[[Sticky & Sweet Tour (albums)|Sticky & Sweet Tour]]'' (2010) | group6 = Mūzikas video izlases | list6 = * ''Madonna'' (1984) * ''It's That Girl'' (1987) * ''She's Breathless'' (1990) * ''The Immaculate Collection'' (1990) * ''Rays Of Light'' (1999) * ''The Video Collection 93:99'' (1999) * ''The Madonna Collection'' (2000) * ''The Ultimate Collection'' (2000) | group7 = [[Madonnas koncerttūres|Koncerttūres]] | list7 = * ''The Virgin Tour'' (1985) * ''Who's That Girl World Tour'' (1987) * ''Blond Ambition World Tour'' (1990) * ''The Girlie Show - World Tour'' (1993) * ''Drowned World Tour'' (2001) * ''Re-Invention World Tour'' (2004) * ''Confessions Tour'' (2006) * ''Sticky & Sweet Tour'' (2008) * ''MDNA Tour'' (2012) }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Madonnas veidnes]] </noinclude> 5lataub5p9efesf7f81b10fsnp9j5hn 0 62363 4487133 4348172 2026-06-26T22:54:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487133 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Klīvlenda | official_name = ''Cleveland'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | perrow = 1/3/2/2/1 | total_width = 280 | caption_align = center | image1 = Cleveland skyline, January 2025.jpg | image2 = Cleveland Playhouse Square (13917560487).jpg | image3 = Art museum and lagoon.jpg | image4 = Garfield memorial - 02-29-2025.jpg | image5 = Severance Hall (30706862372).jpg | image6 = Rock-and-roll-hall-of-fame-sunset.jpg | image7 = West Side Market West 25th Street.jpg | image8 = Cleveland Arcade (51156667640).jpg | image9 = Cleveland Sign at North Coast Harbor (28120501986).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Cleveland, Ohio.svg | image_seal = Seal of Cleveland, Ohio.svg | image_shield = | pushpin_map = ASV#Ohaio#Ziemeļamerika | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 41 | latm = 28 | lats = 56 | latNS = N | longd = 81 | longm = 40 | longs = 11 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{USA}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{flag|Ohaio}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Kaijahogas apgabals]] | area_total_km2 = 213.62 | elevation_m = 199 | population_total = 372624 | population_as_of = {{dat|2020|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Eastern Time Zone|EST]] | utc_offset = -5 | timezone_DST = [[Eastern Daylight Time|EDT]] | utc_offset_DST = -4 | website = {{nobr|{{URL|http://www.city.cleveland.oh.us/}}}} | footnotes = }} '''Klīvlenda''' ({{val|en|Cleveland}}, {{izrunā|ˈkliːvlənd}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, pie [[Ēri ezers|Ēri ezera]] aptuveni 100 km attālumā no robežas ar [[Kanāda|Kanādu]]. Šī ir štata otra apdzīvotākā pilsēta<ref>{{Tīmekļa atsauce | author= Cleveland City Planning Commission | title= Population Trends | url= http://planning.city.cleveland.oh.us/cwp/pop_trend.php | work= Connecting Cleveland: 2020 Citywide Plan | accessdate= November 18, 2010 | archive-date= {{dat|2010|03|29||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20100329135759/http://planning.city.cleveland.oh.us/cwp/pop_trend.php }}</ref><ref name="Timeline">{{Tīmekļa atsauce | url= http://ech.case.edu/timeline.html | title= Cleveland: A Bicentennial Timeline | publisher= The Encyclopedia of Cleveland History, Case Western Reserve University | accessdate= August 10, 2007 | archive-date= {{dat|2010|03|27||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20100327005642/http://ech.case.edu/timeline.html}}</ref> ar 373 tūkstošiem iedzīvotāju (2020. gada ASV tautas skaitīšanas dati), bet tās [[aglomerācija|aglomerācijā]] dzīvo ap 2 miljoniem cilvēku. Klīvlenda ir [[Kaijahogas apgabals|Kaijahogas apgabala]] administratīvais centrs. Klīvlenda ir nozīmīgs saimniecības, kultūras un izglītības centrs, kas vēsturiski attīstījusies kā nozīmīga ostas un rūpniecības pilsēta. Pilsēta tika dibināta 1796. gadā pie [[Kaijahoga]]s upes, kļūstot par svarīgu transporta un tirdzniecības mezglu. 19. un 20. gadsimtā Klīvlenda piedzīvoja strauju izaugsmi, kļūstot par vienu no vadošajiem rūpniecības centriem Amerikas Savienotajās Valstīs. Mūsdienās pilsēta ir pazīstama ar tās dinamisko kultūras dzīvi, tostarp ar [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zāli]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.rockhall.com/visit | publisher= Rock and Roll Hall of Fame | title= Visitor Information| accessdate= May 14, 2007}}</ref>, kā arī ar ieguldījumiem veselības aprūpē un tehnoloģijās. Klīvlenda saglabā savu nozīmi kā viens no [[Lielie ezeri|Lielo ezero]] reģiona saimniecības un kultūras centriem. == Vēsture == Klīvlenda tika dibināta 1796. gadā pie [[Kaijahoga]]s upes, kad [[Mozuss Klīvlends|Mozusa Klīvlenda]] (''Moses Cleaveland'') vadītā izpētes ekspedīcija no [[Konektikutas zemes kompānija]]s ieradās šajā reģionā. Pilsēta sākotnēji tika izplānota kā tirdzniecības un lauksaimniecības centrs tās stratēģiskās atrašanās vietas dēļ pie [[Lielie ezeri|Lielajiem ezeriem]] un tuvumā esošajiem upju ceļiem. Klīvlendas attīstību veicināja [[Ērī kanāls|Ērī kanāla]] atklāšana 1825. gadā, kas savienoja Lielo ezeru reģionu ar [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štata]] tirgiem, padarot pilsētu par nozīmīgu transporta un tirdzniecības mezglu. [[Rūpnieciskā revolūcija]] Klīvlendai nesa strauju izaugsmi. 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā pilsēta kļuva par vienu no Amerikas rūpniecības centriem, attīstījās tērauda, mašīnbūves un ķīmijas rūpniecība. Pilsētā ieceļoja imigranti no Eiropas — īpaši no [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Polija]]s un [[Itālija]]s —, kuri apvienojumā ar jau esošo [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] kopienu veidoja Klīvlendu par daudzveidīgu un dinamisku pilsētu. Līdz ar rūpniecības lejupslīdi 20. gadsimta vidū Klīvlenda piedzīvoja ievērojamas ekonomiskas problēmas, tostarp [[bezdarbs|bezdarba]] pieaugumu, iedzīvotāju skaita samazināšanos un infrastruktūras nolietošanos. Tomēr pēdējās desmitgadēs pilsēta ir atdzimusi, attīstoties veselības aprūpes, tehnoloģiju un kultūras jomām. Mūsdienās Klīvlenda ir saglabājusi savu vēsturisko nozīmi kā viens no Lielo ezeru reģiona saimniecības un kultūras centriem. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === Klīvlendā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Hals Holbruks]] (angļu: ''Harold Rowe "Hal" Holbrook, Jr.''; 1925—2021) bija amerikāņu aktieris, televīzijas režisors un rakstnieks. == Sports == Pilsētā ir bāzēti vairāki sporta klubi, tai skaitā [[Klīvlendas "Indians"]] ([[MLB]], beisbols), [[Klīvlendas "Browns"]] ([[NFL]], amerikāņu futbols) un [[Klīvlendas "Cavaliers"]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], basketbols). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klīvlenda| ]] ncdqhzouw3h3hkmyf8z2p6cmubje4jv 0 62710 4487065 4186483 2026-06-26T18:40:33Z Baisulis 11523 /* Izpildītāji */ precizējums..... 4487065 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | | Nosaukums = Hybrid Theory | Izpildītājs = [[Linkin Park]] | Vāks = Linkin park hybrid theory.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{dat|2000|10|24}} | Ierakstīts = 2000. | Žanrs = [[Ņūmetāls]], [[Alternatīvais metāls]] | Garums = 37:50 | Ierakstu kompānija = [[Warner Records|Warner Bros.]]. | Producents = Dons Gilmors | Izpildītājsģen = Linkin Park | Iepriekšējais albums = | Šis albums = Hybrid Theory<br />(2000.) | Nākamais albums = [[Meteora (albums)|Meteora]]<br />(2003.) | Singls1 = [[One Step Closer]] | Singls1 datums = 2000. gada 28. septembris | Singls2 = [[Crawling]] | Singls2 datums = 2001. gada 1. maijs | Singls3 = [[Papercut]] | Singls3 datums = 2001. gada 25. septembris | Singls4 = [[In the End]] | Singls4 datums = 2001. gada 9. oktobris }} '''Hybrid Theory''' ir [[rokmūzika|rokgrupas]] [[Linkin Park]] debijas albums. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika pārdoti 10 miljoni albuma kopiju, ieraksts tika labi pirkts visā pasaulē un ASV albumu topā sasniedza 2. vietu. 2009. gadā ir pārdoti jau 29 miljoni kopiju, kas Hybrid Theory padara par vispirktāko albumu 21. gadsimtā un otro vispār. Kā singli iznāca dziesmas [[One Step Closer]], [[Papercut]], [[In the End]], [[Points of Authority]] un [[Crawling]], par kuru grupa saņēma [[Grammy balva|Grammy]] balvu. Ieraksta tapšanā traucēja [[Deivids Farels|Deivida Farela]] prombūtne un neziņa, vai viņš vispār atgriezīsies grupā. Tāpēc Linkin Park uz laiku nolīga divus viņa aizstājējus. Farels grupā atgriezās [[2001. gads|2001]]. gadā. == Dziesmu saraksts == # "''Papercut''" # "''One Step Closer''" # "''With You''" # "''Points of Authority''" # "''Crawling''" # "''Runaway''" # "''By Myself''" # "''In the End''" # "''A Place for My Head''" # "''Forgotten''" # "''Cure for the Itch''" # "''Pushing Me Away''" == Izpildītāji == * [[Česters Beningtons]] - [[balss|vokāls]] * [[Robs Burdons]] - [[bungas]] * [[Breds Delsons]] - [[ģitāra]]s, [[basģitāra]] * [[Džo Hans]] - miksēšana, programmēšana * [[Maiks Šinoda]] - ģitāra, vokāls, efekti, miksēšana * [[Dust Brothers]] - efekti dziesmā "With You" * [[Ians Hornbeks]] - basģitāra dziesmās "Papercut", "A Place for My Head" un "Forgotten" * [[Skots Koziols]] - basģitāra dziesmā "One Step Closer" {{Linkin Park}} [[Kategorija:2000. gada albumi]] [[Kategorija:Linkin Park albumi]] 92m5h21co0qd0bm1zc4jpjncj6605ev 0 63600 4487233 4457383 2026-06-27T08:21:28Z Lasks 38532 4487233 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''Under The Same Sky'' |attēls = ESC 2004 logo.png |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2004|5|15|N}} |pusfināls = {{dat|2004|5|12|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = Korhans Abejs<br />Meltema Džumbula |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Turcija}} [[TRT]] |vieta = {{karogs|Turcija}}, [[Stambula]]<br />[[Abdi Ipečki Arēna]] |uzvarētājs = {{ESC|Ukraina}} [[Ruslana]] - ''[[Wild Dances]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 36 valstis no kurām 24 finālā |valstis, kas debitē = {{ESC|Albānija}}<br />{{ESC|Andora}}<br />{{ESC|Baltkrievija}}<br />{{ESC|Serbija un Melnkalne}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Dānija}}<br />{{ESC|Lietuva}}<br />{{ESC|Maķedonija}}<br />{{ESC|Monako}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Šveice}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = {{ESC|Šveice}} (pusfinālā) |viesmākslinieki = [[Sertaba Erenere]]<br />''[[Fire Of Anatolia]]'' |map = ESC 2004 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2004. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2003]] |nākamais = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005 ►]] }} '''2004. gada Eirovīzijas Dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2004}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2004}}) bija 49. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], [[2004]]. gada [[12. maijs|12.]] un [[15. maijs|15. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Turcija ieguva [[2003. gads|2003]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Sertaba Erenere]]. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Turcijā. Šajā gadā pirmo reizi, kopš [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]], tika ieviesta pusfinālu sistēma. No pusfināla tālāk kvalificējās 10 visaugstāk novērtētākās dziesmas. No iepriekšēja gada konkursa, vietu finālā bija nodrošinājušas iepriekšējā gada TOP 10 valstis, kā arī "Lielais četrinieks" — [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Par 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Ruslana]] ar dziesmu ''[[Wild Dances]]''. Šī bija Ukrainas pirmā uzvara konkursā. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja [[Fomins & Kleins]] ar dziesmu "Dziesma Par Laimi", kas ar 23 punktiem ieguva 17. vietu pusfinālā un neiekļuva finālā. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Albānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Albānija]], [[Andora Eirovīzijas dziesmu konkursā|Andora]], [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] un [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija un Melnkalne]]. ==Rezultāti== ===Pusfināls=== {| class="wikitable sortable" style="width:60%;" |- ! Nr ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda]] | [[Jari Sillanpē]] | ''Takes 2 to Tango'' | 14 | 51 |- | 02 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda]] | [[Aleksandra un Konstantīns]] | ''My Galileo'' | 19 | 10 |- | 03 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda]] | [[Pjēro un mūzikas zvaigznes]] | ''Celebrate'' | 22 | 0 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | [[Latviešu valoda]] | [[Fomins & Kleins]] | ''Dziesma par laimi'' | 17 | 23 |- | 05 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda]], [[Ivrits]] | [[Dāvids Djors]] | ''Leha'amin (להאמין)'' | 11 | 57 |- | 06 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda]] | [[Marta Roure]] | ''Jugarem a estimar-nos'' | 18 | 12 |- | 07 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda]] | [[Sofija Vitorija]] | ''Foi magia'' | 15 | 38 |- style="background:#ffdead;" | 08 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda]] | [[Džūlija un Ludvigs]] | ''On Again... Off Again'' | 8 | 74 |- | 09 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda]] | [[Marjona]] | ''Notre planète'' | 19 | 10 |- style="background:#ffdead;" | 10 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda]] | [[Sakis Ruvs]] | ''Shake It'' | 3 | 238 |- style="background:#ffdead;" | 11 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda]], [[Ukraiņu valoda]] | [[Ruslana]] | ''Wild dances'' | 2 | 256 |- | 12 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda]] | [[Linas un Simona]] | ''What's Happened To Your Love?'' | 16 | 26 |- style="background:#ffdead;" | 13 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda]] | [[Anjeza Šahina]] | ''The Image of You'' | 4 | 167 |- style="background:#ffdead;" | 14 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda]] | [[Liza Andreasa]] | ''Stronger Every Minute'' | 5 | 149 |- style="background:#ffdead;" | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Angļu valoda]] | [[Toše Proeskis]] | ''Life'' | 10 | 71 |- | 16 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Angļu valoda]] | ''[[Platin]]'' | ''Stay Forever'' | 21 | 5 |- | 17 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda]] | ''[[Neiokõsõ]]'' | ''Tii'' | 11 | 57 |- style="background:#ffdead;" | 18 | {{ESC|Horvātija}} | [[Angļu valoda]] | [[Ivans Mikuličs]] | ''You Are The Only One'' | 9 | 72 |- | 19 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda]] | [[Tomass Tordarsons]] | ''Shame on You'' | 13 | 56 |- style="background:#ffdead;" | 20 | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | [[Serbu valoda]] | [[Želko Joksimovičs]] un [[Ad Hoc Orchestra]] | ''Lane moje'' | 1 | 263 |- style="background:#ffdead;" | 21 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Angļu valoda]] | [[Deen]] | ''In the Disco'' | 7 | 133 |- style="background:#ffdead;" | 22 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda]] | ''[[Re-Union]]'' | ''Without You'' | 6 | 146 |} ===Fināls=== {| class="wikitable sortable" style="width:100%;" |- ! Nr ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda]] | [[Ramons]] | ''Para llenarme de ti'' | 10 | 87 |- | 02 | {{ESC|Austrija}} | [[Vācu valoda]] | ''[[Tie Break]]'' | ''Du bist'' | 21 | 9 |- | 03 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda]] | [[Knuts Sorums]] | ''High'' | 24 | 3 |- | 04 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda]], [[Spāņu valoda]] | [[Džonatans Serada]] | ''À chaque pas'' | 15 | 40 |- | 05 | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | [[Serbu valoda]] | [[Želko Joksimovičs]] un [[Ad Hoc Orchestra]] | ''Lane moje'' | 2 | 263 |- | 06 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda]] | [[Džūlija un Ludvigs]] | ''On Again... Off Again'' | 12 | 50 |- | 07 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda]] | ''[[Re-Union]]'' | ''Without You'' | 20 | 11 |- | 08 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda]], [[Turku valoda]] | [[Maksimilians Mucke|Max]] | ''Can't Wait Until Tonight'' | 8 | 93 |- | 09 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda]] | [[Anjeza Šahina]] | ''The Image of You'' | 7 | 106 |- style="background:#ffdead;" | 10 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda]], [[Ukraiņu valoda]] | [[Ruslana]] | ''Wild dances'' | 1 | 280 |- | 11 | {{ESC|Horvātija}} | [[Angļu valoda]] | [[Ivans Mikuličs]] | ''You Are The Only One'' | 12 | 50 |- | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Angļu valoda]] | [[Deen]] | ''In the Disco'' | 9 | 91 |- | 13 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda]] | ''[[Xandee]]'' | ''1 Life'' | 22 | 7 |- | 14 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda]] | [[Jūlija Savičeva]] | ''Believe Me'' | 11 | 67 |- | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Angļu valoda]] | [[Toše Proeskis]] | ''Life'' | 14 | 47 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda]] | [[Sakis Ruvs]] | ''Shake It'' | 3 | 252 |- | 17 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda]] | [[Jonsi]] | ''Heaven'' | 19 | 16 |- | 18 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda]] | [[Kriss Dorans]] | ''If My World Stopped Turning'' | 22 | 7 |- | 19 | {{ESC|Polija}} | [[Angļu valoda]], [[Spāņu valoda]] | ''[[Blue Café]]'' | ''Love Song'' | 17 | 27 |- | 20 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda]] | [[Džeimss Fokss]] | ''Hold On to Our Love'' | 16 | 29 |- | 21 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda]] | [[Liza Andreasa]] | ''Stronger Every Minute'' | 5 | 170 |- | 22 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda]] | ''[[Athena (grupa)|Athena]]'' | ''For Real'' | 4 | 195 |- | 23 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda]] | [[Sanda Ladosi|Sanda]] | ''I Admit'' | 18 | 18 |- | 24 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda]] | [[Lena Filipsone]] | ''It Hurts'' | 5 | 170 |} Punkti, ko Latvija atdeva finālā *12 {{ESC|Ukraina}} *10 {{ESC|Krievija}} *8 {{ESC|Zviedrija}} *7 {{ESC|Grieķija}} *6 {{ESC|Malta}} *5 {{ESC|Serbija un Melnkalne}} *4 {{ESC|Kipra}} *3 {{ESC|Apvienotā Karaliste}} *2 {{ESC|Turcija}} *1 {{ESC|Albānija}} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2004]] == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2004. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 2k4f25lywbkkvcxd24yhpe2n863toid 0 65780 4487287 4401343 2026-06-27T11:25:44Z Biafra 13794 4487287 wikitext text/x-wiki '''Upmale''' var būt: * vietvārds: ** [[Upmale (zeme)|Upmale]] — seno zemgaļu zeme; ** [[Upmale (Baltinavas pagasts)|Upmale]] — apdzīvota vieta Baltinavas pagastā; ** [[Upmale (Kaplavas pagasts)|Upmale]] — apdzīvota vieta Krāslavas novada Kaplavas pagastā; * [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]] (vīriešu dzimtē '''[[Upmalis]]'''). Cilvēki ar šo uzvārdu: ** [[Vija Upmale]] (1932—1996), rakstniece. == Skatīt arī == * [[Upmala]] * [[Upmales pagasts]] {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] e7j83trtr3gmzcbj8kqcmhzum6mxizo 0 65796 4487288 412962 2026-06-27T11:26:35Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4487288 wikitext text/x-wiki '''Upmalis''' ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]] (sieviešu dzimtē '''[[Upmale]]'''). Cilvēki ar šo uzvārdu: ** [[Jānis Upmalis]] (1893—1938), padomju diplomāts; ** [[Kārlis Pelēkais|Kārlis Upmalis]] (1896—1938, pazīstams ar pieņemto vārdu Kārlis Pelēkais), revolucionārs dzejnieks. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] l9m9cikgxephdg734egbamom85pk3nx 4487289 4487288 2026-06-27T11:26:51Z Biafra 13794 4487289 wikitext text/x-wiki '''Upmalis''' ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]] (sieviešu dzimtē '''[[Upmale]]'''). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Jānis Upmalis]] (1893—1938), padomju diplomāts; * [[Kārlis Pelēkais|Kārlis Upmalis]] (1896—1938, pazīstams ar pieņemto vārdu Kārlis Pelēkais), revolucionārs dzejnieks. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] ggypydmy6wmvroypnl8fy15x75fx2jx 0 70923 4487187 4381943 2026-06-27T07:04:29Z Lasks 38532 /* Dzimuši */ 4487187 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1953. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1953. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1953}} {{Gada citi notikumi|1953}} {{Gads citos kalendāros|1953}} '''1953'''. ({{Rom sk gadam|1953}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[7. janvāris]] — [[ASV prezidents]] [[Harijs Trumens]] paziņoja, ka ASV izstrādāta ūdeņraža bumba. * [[14. janvāris]] — maršals [[Josips Brozs Tito]] kļuva par [[Dienvidslāvija]]s prezidentu. * [[31. janvāris]] — [[Ziemeļjūra]]s plūdi izraisīja 1800 cilvēku bojā eju [[Nīderlande|Nīderlandē]]. === Februāris === * [[11. februāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] pārtrauca diplomātiskās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]]. * [[21. februāris]] — [[Frānsiss Kriks]] un [[Džeimss Votsons]] atklāja [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] molekulas struktūru. === Marts === * [[6. marts]] — [[Georgijs Maļenkovs]] ieņēma PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja un PSKP ģenerālsekretāra amatu pēc Josifa Staļina nāves. * [[18. marts]] — zemestrīcē [[Turcija]]s rietumos bojā gāja 250 cilvēku. === Aprīlis === * [[10. aprīlis]] — par [[ANO ģenerālsekretārs|ANO ģenerālsekretāru]] tika iecelts [[Dāgs Hammaršelds]]. * [[19. aprīlis]] — [[Markoss Peress Himeness]] kļuva par 49. [[Venecuēla]]s prezidentu. * [[25. aprīlis]] — [[Frānsiss Kriks]] un [[Džeimss Votsons]] publicēja pētījumu rezultātus par DNS struktūru. === Maijs === * [[3. maijs]] — par [[Padomju Savienība|PSRS]] Ārlietu ministru tika iecelts [[Vjačeslavs Molotovs]]. * [[25. maijs]] — [[Nevada]]s poligonā veikts pirmais un vienīgais ASV atomartilērijas izmēģinājums. * [[29. maijs]] — jaunzēlandietis [[Edmunds Hilarijs]] kopā ar šerpu [[Tenzings Norgajs|Tenzingu Norgaju]] pirmie uzkāpa [[Everests|Everesta]] virsotnē. === Jūnijs === * [[18. jūnijs]]: ** [[Ēģipte]] pasludināta par republiku. ** par Ēģiptes pirmo prezidentu kļuva [[Muhameds Nagībs]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — izveidota [[Indonēzijas banka]]. * [[26. jūlijs]] — [[Kuba]]s revolūcija: [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]] vadītie spēki neveiksmīgi mēģināja ieņemt Monkadas kazarmas. * [[27. jūlijs]] — beidzās [[Korejas karš]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ziemeļkoreja|Ziemļkorejai]] un [[Ķīna]]i noslēdzot pamieru. * [[29. jūlijs]] — notika pirmā oficiālā [[Lībijas futbola izlase]]s spēle, kurā tā zaudēja ar 2 - 10 [[Ēģiptes futbola izlase]]i. === Augusts === * [[19. augusts]] — [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] palīdzēja [[Irānas 1953. gada apvērsums|gāzt]] [[Irāna]]s valdību un atjaunot [[Mohammads Rezā Pehlevī|šaha]] varu. * [[20. augusts]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] publiski paziņoja, ka ir izmēģinājusi ūdeņraža bumbu. === Septembris === * [[7. septembris]] — beidzās PSKP CK plēnums, kurā nodibināts pirmā seketāra amats un par to ievēlēts [[Ņikita Hruščovs]]. === Novembris === * [[2. novembris]] — [[Pakistāna]]s parlaments pārdēvēja valsti par Pakistānas Islāma Republiku. * [[9. novembris]] — [[Kambodža]] pasludināja neatkarību no [[Francija]]s. === Nezināms datums === * [[Polija]]s pilsēta [[Katovice]] tika pārsaukta par Staļinogroda (''Stalinogród'') par godu [[Josifs Staļins|Josifam Staļinam]]. * izveidota [[Sīrijas Centrālā banka]]. == Dzimuši == * [[22. janvāris]] — [[Džims Džārmušs]] (''Jim Jarmusch''), ASV kinorežisors * [[26. janvāris]] — [[Anderss Fogs Rasmusens]] (''Anders Fogh Rasmussen''), Dānijas politiķis, NATO ģenerālsekretārs * [[31. janvāris]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), krievu politiķis (miris 2026. gadā) * [[4. februāris]] — [[Kitaro]] (Masanori Takahaši), japāņu mūziķis, komponists * [[21. februāris]] — [[Viljams Pītersens]] (''William Petersen''), ASV aktieris * [[23. februāris]] — [[Satoru Nakadžima]] (中嶋 悟, ''Satoru Nakajima''), Japānas autobraucējs * [[28. februāris]] — [[Pols Krugmans]] (''Paul Krugman''), ASV ekonomists * [[3. marts]] — [[Ziku]] (''Zico''), brazīliešu futbolists un treneris * [[10. marts]] — [[Pols Hagiss]] (''Paul Haggis''), kanādiešu kinorežisors * [[16. marts]]: ** [[Izabella Ipēra]] (''Isabelle Huppert''), franču aktrise ** [[Ričards Stalmans]] (''Richard Stallman''), ASV programmētājs *[[19. marts]] — [[Lenins Moreno]] (''Lenín Moreno''), Ekvadoras prezidents * [[24. marts]] — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), ASV komiķis un aktieris (miris 2022. gadā) * [[1. aprīlis]] — [[Berijs Sonenfelds]] (''Barry Sonnenfeld''), amerikāņu kinorežisors un operators * [[11. aprīlis]] — [[Endrū Vailss]] (''Andrew Wiles''), britu matemātiķis * [[6. maijs]] — [[Tonijs Blērs]] (''Tony Blair''), Apvienotās Karalistes politiķis * [[11. maijs]] — [[Džordže Balaševičs]] (''Ђорђе Балашевић''), serbu dziedātājs, rakstnieks un aktieris (miris 2021. gadā) * [[15. maijs]] — [[Maiks Oldfīlds]] (''Mike Oldfield''), angļu mūziķis, komponists * [[16. maijs]] — [[Pīrss Brosnans]] (''Pierce Brosnan''), īru ASV aktieris * [[24. maijs]] — [[Alfreds Molina]] (''Alfred Molina''), angļu aktieris * [[25. maijs]] — [[Gaetāno Širea]] (''Gaetano Scirea''), itāļu futbolists (miris 1989. gadā) * [[29. maijs]] — [[Denijs Elfmans]] (''Danny Elfman''), ASV komponists * [[21. jūnijs]] — [[Bēnazīra Bhuto]] (''Benazir Bhutto''), Pakistānas politiķe (mirusi 2007. gadā) * [[8. augusts]] — [[Naidžels Mensels]] (''Nigel Mansell''), britu autosportists * [[9. augusts]] — [[Žans Tirols]] (''Jean Tirole''), franču ekonomists * [[13. augusts]] — [[Kristalina Georgijeva]] (''Кристалина Георгиева''), Bulgārijas ekonomiste, politiķe * [[17. augusts]] — [[Roberts Tirsks]] (''Robert Thirsk''), Kanādas kosmonauts * [[31. augusts]] — [[Pāvels Vinogradovs]] (''Павел Виноградов''), Krievijas kosmonauts * [[2. septembris]] — [[Džons Zorns]] (''John Zorn''), ASV avangarda komponists, mūziķis * [[3. septembris]] — [[Žans Pjērs Ženē]] (''Jean-Pierre Jeunet''), franču kinorežisors * [[4. septembris]] — [[Fatihs Terims]] (''Fatih Terim''), Turcijas futbolists un treneris * [[10. septembris]] — [[Eimija Ērvinga]] (''Amy Irving''), ASV aktrise * [[18. novembris]] — [[Alans Mūrs]] (''Alan Moore''), angļu komiksu autors * [[27. novembris]] — [[Boriss Grebenščikovs]] (''Борис Гребенщиков''), krievu dziedātājs, dzejnieks * [[9. decembris]] — [[Džons Malkovičs]] (''John Malkovich''), amerikāņu aktieris * [[12. decembris]] — [[Mihails Gruzdovs]], Latvijas krievu teātra režisors * [[13. decembris]] — [[Bens Bernanke]] (''Ben Bernanke''), ASV finansists * [[17. decembris]] — [[Bills Pulmans]] (''Bill Pullman''), ASV aktieris * [[26. decembris]] — [[Tomass Hendriks Ilvess]] (''Toomas Hendrik Ilves''), Igaunijas prezidents == Miruši == * [[4. februāris]] — [[Antonio Konte (paukotājs)|Antonio Konte]] (''Antonio Conte''), itāļu paukotājs (dzimis 1867. gadā) * [[15. februāris]]: ** [[Oskars Goslers]] (''Oskar Goßler''), vācu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1875. gadā) ** [[Kārlis Štāfs]] (''Karl Staaf''), zviedru vieglatlēts un virves vilkšanas speciālists (dzimis 1881. gadā) * [[24. februāris]] — [[Gerds fon Rundštets]] (''Gerd von Rundstedt''), vācu ģenerāldfeldmaršals (dzimis 1875. gadā) * [[3. marts]] — [[Jozefs Fišers]] (''Josef Fischer''), vācu riteņbraucējs (dzimis 1865. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Sergejs Prokofjevs]] (''Сергей Прокофьев''), krievu padomju komponists (dzimis 1891. gadā) ** [[Josifs Staļins]] (''Иосиф Сталин''), PSRS vadītājs (dzimis 1878. gadā) * [[14. marts]]: **[[Klements Gotvalds]] (''Klement Gottwald''), Čehoslovākijas politiķis (dzimis 1896. gadā) **[[Johans Laidoners]] (''Johan Laidoner''), Igaunijas armijas ģenerālis (dzimis 1884. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Staņislavs Vojcehovskis]] (''Stanisław Wojciechowski''), Polijas prezidents (dzimis 1869. gadā) * [[4. maijs]] — [[Aleksandrs Faramons]] (''Alexandre Pharamond''), franču regbists (dzimis 1876. gadā) * [[9. maijs]] — [[Hanss Reihenbahs]] (''Hans Reichenbach''), vācu/amerikāņu filozofs (dzimis 1891. gadā) * [[16. maijs]] — [[Džango Reinhards]] (''Django Reinhardt''), čigānu džeza ģitārists (dzimis 1910. gadā) * [[21. maijs]] — [[Ernsts Cermelo]] (''Ernst Zermelo''), vācu matemātiķis (dzimis 1871. gadā) * [[31. maijs]] — [[Vladimirs Tatļins]] (''Владимир Татлин''), krievu mākslinieks (dzimis 1885. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Rihards fon Mīzess]] (''Richard von Mises''), austriešu matemātiķis (dzimis 1883. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Fēlikss Markots]] (''Félix Marcotte''), franču burātājs (dzimis 1865. gadā) * [[9. augusts]] — [[Ogists Žirū]] (''Auguste Giroux''), franču regbists(dzimis 1874. gadā) * [[12. augusts]] — [[Jevgeņijs Patons]] (''Евгений Патон''), Ukrainas un PSRS inženieris (dzimis 1870. gadā) * [[2. septembris]] — [[Hendriks Oferhauss]] (''Hendrik Offerhaus''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1875. gadā) * [[15. septembris]] — [[Ērihs Mendelsons]] (''Erich Mendelsohn''), vācu arhitekts (dzimis 1887. gadā) * [[28. septembris]]: ** [[Edvīns Habls]] (''Edwin Hubble''), ASV astronoms (dzimis 1889. gadā) ** [[Moriss Viņero]] (''Maurice Vignerot''), franču kroketa spēlētājs (dzimis 1879. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Imre Kalmans]] (''Kálmán Imre''), ungāru komponists (dzimis 1882. gadā) * [[8. novembris]] — [[Ivans Buņins]] (''Иван Бунин''), krievu rakstnieks (dzimis 1870. gadā) * [[30. novembris]] — [[Fransiss Pikabia]] (''Francis Picabia''), franču mākslinieks (dzimis 1879. gadā) * [[19. decembris]] — [[Roberts Milikens]] (''Robert Millikan''), ASV fiziķis (dzimis 1868. gadā) * [[23. decembris]] — [[Lavrentijs Berija]] (ლავრენტი ბერია, ''Лаврентий Берия''), PSRS valsts darbinieks (dzimis 1899. gadā) {{pg4}} {{commonscat|1953}} [[Kategorija:1953. gads| ]] kz9mzq4riq50wfhmhw72sgrnu8ljvxn 0 72134 4487266 4202031 2026-06-27T09:08:47Z Meistars Joda 781 4487266 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1799. gadu|1799 (nozīmju atdalīšana)|1799}} {{Gadu navigācija|1799}} {{Gada citi notikumi|1799}} {{Gads citos kalendāros|1799}} '''1799'''. ({{Rom sk gadam|1799}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * [[15. jūlijs]] - [[Ēģipte|Ēģipē]] atrasts [[Rosetas akmens]]. == Dzimuši == * [[22. marts]] — [[Frīdrihs Vilhelms Argelanders]] (''Friedrich Wilhelm Argelander''), vācu astronoms (miris [[1875]].) * [[29. marts]] — [[Edvards Smits-Stenlijs]] (''Edward Smith-Stanley''), britu politiķis (miris [[1869]].) * [[20. maijs]] — [[Onorē de Balzaks]] (''Honoré de Balzac''), franču rakstnieks (miris [[1850]].) * [[27. maijs]] — [[Fromentāls Alevī]] (''Fromental Halévy''), franču komponists (miris [[1862]].) * [[6. jūnijs]] — (j.s., pēc v.s. 26. maijā) — [[Aleksandrs Puškins]] (''Александр Сергеевич Пушкин''), krievu dzejnieks (miris [[1837]].) * [[4. jūlijs]] — [[Oskars I]] (''Oscar I''), Zviedrijas karalis (miris [[1859]].) * [[12. decembris]] — [[Kārlis Brilovs]] (''Карл Павлович Брюллов''), krievu mākslinieks (miris [[1852]].) == Miruši == * [[7. februāris]] — [[Cjaņluns]] (''乾隆, Qianlong''), [[Cinu dinastija]]s [[Ķīna]]s imperators (dzimis [[1711]]) * [[16. februāris]] — [[Kārlis Teodors]] (''Karl Theodor''), Pfalcas kūrfirsts (dzimis [[1724]].) * [[24. oktobris]] — [[Kārlis Diterss fon Ditersdorfs]] (''Carl Ditters von Dittersdorf''), austriešu komponists (dzimis [[1739]]) * [[14. decembris]] — [[Džordžs Vašingtons]] (''George Washington''), 1. [[ASV prezidents]] (dzimis [[1732]]) {{pg2}} {{commonscat|1799}} [[Kategorija:1799. gads| ]] bgj895wb5c18huoaa8vvgh5mbi0dx6v 0 72136 4487265 4202035 2026-06-27T09:08:10Z Meistars Joda 781 4487265 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1797. gadu|1797 (nozīmju atdalīšana)|1797}} {{Gadu navigācija|1797}} {{Gada citi notikumi|1797}} {{Gads citos kalendāros|1797}} '''1797'''. ({{Rom sk gadam|1797}}) bija parastais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Oktobris === * [[18. oktobris]] - Beidza pastāvēt [[Venēcijas Republika]]. == Dzimuši == * [[4. janvāris]] — [[Vilhelms Bērs]] (''Wilhelm Beer''), vācu astronoms (miris [[1850]].) * [[31. janvāris]] — [[Francis Šūberts]] (''Franz Schubert''), Austrijas komponists (miris [[1828]].) * [[22. marts]] — [[Vilhelms I Hohencollerns|Vilhelms I]] (''Wilhelm I.''), Vācijas impērijas ķeizars (miris [[1888]].) * [[20. augusts]] — [[Mērija Šellija]] (''Mary Shelley''), angļu rakstniece (mirusi [[1851]].) * [[4. oktobris]] — [[Jeremija Gothelfs]] (''Jeremias Gotthelf''), šveiciešu rakstnieks (miris [[1854]].) * [[29. novembris]] — [[Gaetāno Doniceti]] (''Gaetano Donizetti''), itāļu komponists (miris [[1848]].) * [[13. decembris]] — [[Heinrihs Heine]] (''Heinrich Heine''), vācu dzejnieks (miris [[1856]].) * [[17. decembris]] — [[Džozefs Henrijs]] (''Joseph Henry''), amerikāņu fiziķis (miris [[1878]].) == Miruši == * [[22. februāris]] — [[Barons Minhauzens]] (''Baron Münchhausen''), neticamu stāstu autors (dzimis [[1720]].) * [[10. septembris]] — [[Mērija Volstonkrafta]] (''Mary Wollstonecraft''), britu rakstniece, filozofe, feministe (dzimusi [[1759]].) * [[16. novembris]] — [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.''), Prūsijas karalis (dzimis [[1744]].) * [[9. oktobris]] — [[Viļņas gaons]] (''Elija Ben Solomons Zalmans''), [[Lietuva]]s rabīns (dzimis [[1720]].) {{pg7}} {{commonscat|1797}} [[Kategorija:1797. gads| ]] dqppgkn16nzq4g1m5z1ij56o7f36wyj 0 72139 4487264 4202037 2026-06-27T09:07:27Z Meistars Joda 781 4487264 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1795}} {{Gada citi notikumi|1795}} {{Citas nozīmes|1795. gadu|1795 (nozīmju atdalīšana)|1795}} {{Gads citos kalendāros|1795}} '''1795. gads''' ({{Rom sk gadam|1795}}) bija parastais gads, kas sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Februāris === * [[1. februāris]] — tika nodibināta pirmā meteoroloģiskā stacija Latvijā, [[Rīga|Rīgā]] darbu sāka vecākā meteoroloģiskā stacija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. === Marts === * [[3. marts]] — Krievijas Impērija piespieda Kurzemes hercogu Pēteri atkāpties no troņa. * [[28. marts]] — [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Krievijas Impērija anektēja Kurzemes hercogisti]]. === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Francija|Francijā]] [[metrs]] pieņemts par garuma pamata mērvienību. === Oktobris === * [[24. oktobris]] — [[Polijas dalīšanas]]: [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] teritorija sadalīta starp Prūsiju, Krieviju un [[Austrija|Austriju]]. === Nezināms datums === * [[Persieši]] iekaroja [[Tbilisi]] un nodedzināja to. * [[Tukums]] ieguva [[apriņķis|apriņķa]] [[pilsēta]]s tiesības. == Dzimuši == * [[18. janvāris]] — [[Anna Paulovna (Nīderlandes karaļa sieva)|Anna Paulovna]] (''Anna Paulowna''), Nīderlandes karaliene-konsorte (mirusi [[1865]].) * [[19. aprīlis]] — [[Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs]] (''Christian Gottfried Ehrenberg''), vācu dabaspētnieks (miris [[1876]].) * [[13. maijs]] — [[Pavels Jozefs Šafāriks]] (''Pavel Jozef Šafárik''), čehu atmodas darbinieks (miris [[1861]].) * [[15. oktobris]] — [[Frīdrihs Vilhelms IV Hohencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.''), Prūsijas karalis (miris [[1861]].) * [[31. oktobris]] — [[Džons Kītss]] (''John Keats''), angļu dzejnieks (miris [[1821]].) * [[2. novembris]] — [[Džeimss Polks]] (''James Knox Polk''), 11. [[ASV prezidents]] (miris [[1849]].) * [[4. decembris]] — [[Tomass Kārlails]] (''Thomas Carlyle''), skotu rakstnieks (miris [[1881]].) == Miruši == * [[26. janvāris]] — [[Johans Kristofs Frīdrihs Bahs]] ('' Johann Christoph Friedrich Bach''), vācu komponists (dzimis [[1732]].) * [[8. jūnijs]] — [[Luijs XVII]] ('' Louis XVII''), nomināls Francijas karalis (dzimis [[1785]].) * [[26. augusts]] — [[Aleksandrs Kaljostro]] (''Alessandro Cagliostro''), itāliešu ceļotājs, avantūrists, mistiķis (dzimis [[1743]].) * [[31. augusts]] — [[Andrē Danikans Filidors]] (''André Danican Philidor''), franču komponists un šahists (dzimis [[1726]].) {{pg4}} {{commonscat|1795}} [[Kategorija:1795. gads| ]] 0ryti0iijzguwypdjs04cjkyd5pu0k5 0 72142 4487263 4304376 2026-06-27T09:06:38Z Meistars Joda 781 4487263 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1794. gadu|1794 (nozīmju atdalīšana)|1794}} {{Gadu navigācija|1794}} {{Gada citi notikumi|1794}} {{Gads citos kalendāros|1794}} '''1794'''. ({{Rom sk gadam|1794}}) bija parastais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == ===Janvāris=== * [[12. janvāris]] - Dibināta [[Krasnodara]]s pilsēta. ===Februāris=== * [[4. februāris]] - Francijā tika atcelta verdzība. ===Marts=== * [[Koscjuško sacelšanās]] sākums Polijas un Lietuvas kopvalstī. ===Novembris=== * 4. novembrī Krievijas Impērijas karaspēks Suvorova vadībā ieņēma Varšavas labā krasta priekšpilsētu Pragu un sarīkoja slaktiņu, nogalinot apmēram 20 000 civiliedzīvotāju. 16. novembrī padevās pēdējie sacelšanās dalībnieki. == Dzimuši == * [[14. marts]] - [[Juzefs Bems]] (''Józef Zachariasz Bem''), poļu politiķis un militārais darbinieks (miris [[1850]].) * [[24. jūlijs]] - [[Kristians Panders]] (''Christian Heinrich Pander''), [[Krievija]]s vācbaltiešu paleontologs, embriologs (miris [[1865]].) == Miruši == * [[10. janvāris]] — [[Georgs Forsters]] (''Georg Forster''), vācu ceļotājs (dzimis [[1754]].) * [[8. maijs]] — [[Antuāns Lavuazjē]] (''Antoine Laurent de Lavoisier''), franču ķīmiķis (dzimis [[1743]].) * [[3. oktobris]] (j.s., pēc v.s. 22. septembrī) — [[Ivans Jelagins]] (''Иван Перфильевич Елагин''), Krievijas armijas virsnieks, valsts darbinieks (dzimis [[1725]].) * [[9. novembris]] — [[Hrihorijs Skovoroda]] (''Григорій Сковорода''), ukraiņu filozofs (dzimis [[1722]].) == Skatīt arī == [[1794. gads Latvijā]] {{pg3}} {{commonscat|1794}} [[Kategorija:1794. gads| ]] h31mppfecxx3j4ya2ffz4zhqlckf70y 0 72143 4487262 4202039 2026-06-27T09:05:40Z Meistars Joda 781 4487262 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1793. gadu|1793 (nozīmju atdalīšana)|1793}} {{Gadu navigācija|1793}} {{Gada citi notikumi|1793}} {{Gads citos kalendāros|1793}} '''1793'''. ({{Rom sk gadam|1793}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — Krievija un Prūsija sadalīja Poliju. * [[21. janvāris]] — tika izpildīts nāvessods Francijas karalim [[Luijs XVI|Luijam XVI]], ar giljotīnu publiski nocērot galvu. * [[23. janvāris]] — [[Krievija]] un [[Prūsijas Karaliste|Prūsija]] veica otro [[Polija]]s dalīšanu. * [[27. janvāris]] — [[Kanāda|Kanādā]] dibināta [[Toronto]] pilsēta. === Augusts === * [[10. augusts]] — atvērts [[Luvra]]s muzejs [[Parīze|Parīzē]]. ===Oktobris=== * [[16. oktobris]] — tika izpildīts nāvessods Francijas karalienei [[Marija Antuanete|Marijai Antuanetei]], ar giljotīnu publiski nocērot galvu. === Decembris === * [[26. decembris]] — [[Geisbergas kauja]]: franči sakāva austriešus. == Dzimuši == * [[8. aprīlis]] — [[Kārlis Ludvigs Henke]] (''Karl Ludwig Hencke''), vācu astronoms (miris [[1866]].) * [[19. aprīlis]] — [[Ferdinands I Hābsburgs (Austrijas imperators)|Ferdinands I Hābsburgs]] (''Ferdinand I.''), Austrijas impērijas ķeizars (miris [[1875]].) * [[29. jūlijs]] — [[Jans Kollārs]] (''Ján Kollár''), slovāku dzejnieks (miris [[1852]].) == Miruši == * [[21. janvāris]] — [[Luijs XVI]] (''Louis XVI''), Francijas karalis (dzimis [[1754]].) * [[13. jūlijs]] — [[Žans Pols Marats]] (''Jean-Paul Marat''), franču politiķis (dzimis [[1743]].) * [[16. oktobris]] — [[Marija Antuanete]] (''Marie Antoinette''), Austrijas erchercogiene, Francijas karaliene (dzimusi [[1755. gads|1755]].) * [[8. decembris]] — [[Grāfiene Dibarī]] (''Madame du Barry, Jeanne Bécu''), [[Francija]]s kurtizāne (dzimusi [[1743. gads|1743]].) {{commonscat|1793}} [[Kategorija:1793. gads| ]] 11r2092ih5nhfno3821w3usgbjtugoa 0 72144 4487256 4202045 2026-06-27T09:01:13Z Meistars Joda 781 4487256 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1790. gadu|1790 (nozīmju atdalīšana)|1790}} {{Gadu navigācija|1790}} {{Gada citi notikumi|1790}} {{Gads citos kalendāros|1790}} '''1790'''. ({{Rom sk gadam|1790}}) bija parastais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[30. janvāris]] — pirmā specializētā laiva, kas paredzēta kā glābšanas laiva, tika izmēģināta Taines upē, Anglijā. === Maijs === * [[29. maijs]] — [[Rodailenda]] kā pēdējā no sākotnējām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kolonijām ratificēja [[ASV Konstitūcija|Konstitūciju]], kļūstot par 13. ASV štatu. === Septembris === * [[30. septembris]] — par [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatoru]] kļuva [[Leopolds II Hābsburgs]]. === Decembris === * [[26. decembris]] — [[Francija]]s karalis [[Luijs XVI]] Francijas revolūcijas laikā deva piekrišanu garīdzniecības pilsoņu konstitūcijai. === Nezināms datums === * [[1790]] — [[Adērs Krofords]] atklāja ķīmisko elementu [[stroncijs|stronciju]]. == Dzimuši == * [[29. marts]] — [[Džons Tailers]] (''John Tyler''), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 10. prezidents (miris [[1862]].) * [[23. maijs]] — [[Žils Dimons d'Irvils]] (''Jules Dumont d'Urville''), franču flotes virsnieks, jūrasbraucējs, okeanogrāfs (miris [[1842]].) == Miruši == * [[20. februāris]] - [[Jozefs II]], Svētās Romas impērijas ķeizars, [[Bohēmija]]s un [[Ungārija]]s karalis, [[Austrija]]s karalis (dzimis [[1741]].) * [[17. aprīlis]] — [[Bendžamins Franklins]] (''Benjamin Franklin''), ASV zinātnieks, žurnālists, politiskais darbinieks (dzimis [[1706]].) * [[14. jūlijs]] - [[Ernests Gideons fon Laudons]] (''Ernst Gideon von Laudon''), [[Latvija|Latvijā]] dzimis [[Austrija]]s armijas feldmaršals (dzimis [[1717]].) * [[17. jūlijs]] - [[Ādams Smits]] (''Adam Smith''), skotu ekonomists (dzimis [[1723]].) {{commonscat|1790}} [[Kategorija:1790. gads| ]] d8cakh7yndkyatr11depttajb1fu2mb 0 72146 4487254 4202138 2026-06-27T08:58:43Z Meistars Joda 781 4487254 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1788. gadu|1788 (nozīmju atdalīšana)|1788}} {{Gadu navigācija|1788}} {{Gada citi notikumi|1788}} {{Gads citos kalendāros|1788}} '''1788'''. ({{Rom sk gadam|1788}}) bija garais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — iznāca britu laikraksta ''[[The Times]]'' pirmais numurs. * [[2. janvāris]] — [[Džordžija]] kļuva par ASV štatu. * [[9. janvāris]] — [[Konektikuta]] kļuva par piekto ASV štatu. === Februāris === * [[6. februāris]] — [[Masačūsetsa]] kļuva par sesto ASV štatu. === Marts === * [[21. marts]] — ugunsgrēks Ņūorleānā iznīcināja 856 ēkas, atstājot lielāko pilsētas daļu drupās. === Aprīlis === * [[28. aprīlis]] — [[Mērilenda]] kļuva par septīto ASV štatu. === Maijs === * [[23. maijs]] — [[Dienvidkarolīna]] iestājās ASV. === Jūnijs === * [[21. jūnijs]] — [[Ņūhempšīra]] kļuva par 9. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu. * [[25. jūnijs]] — [[Virdžīnija]] kļuva par 10. ASV štatu. === Jūlijs === * [[26. jūlijs]] — [[Ņujorka]] kļuva par 11. ASV štatu. == Dzimuši == * [[22. janvāris]] - [[Džordžs Gordons Bairons]] (''George Gordon Noel Byron, 6th Baron Byron''), britu dzejnieks (miris [[1824]].) * [[5. februāris]] - [[Roberts Pīls]] (''Robert Peel''), britu politiķis (miris [[1850]].) * [[22. februāris]] - [[Artūrs Šopenhauers]] (''Arthur Schopenhauer''), vācu filozofs (miris [[1860]].) * [[10. marts]] - [[Jozefs fon Eihendorfs]] (''Joseph von Eichendorff''), vācu rakstnieks (miris [[1857]].) * [[14. novembris]] - [[Mihails Lazarevs]] (''Михаил Петрович Лазарев''), krievu jūrasbraucējs (miris [[1851]].) == Miruši == * [[8. maijs]] — [[Džovanni Antonio Skopoli]] (''Giovanni Antonio Scopoli''), austriešu dabaspētnieks (dzimis [[1723]].) * [[16. aprīlis]] — [[grāfs de Bifons]] (''comte de Buffon''), franču dabaspētnieks (dzimis [[1707]].) * [[21. jūnijs]] — [[Johans Georgs Hāmanis]] (''Johann Georg Hamann''), vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis (dzimis [[1730]].) * [[14. decembris]] — **[[Kārlis Filips Emanuels Bahs]] (''Carl Philipp Emanuel Bach''), vācu komponists (dzimis [[1714]].) **[[Karloss III]] (''Carlos III''), Spānijas karalis (dzimis [[1716]].) * nezināms datums - [[Žans Fransuā de Laperūzs]] (''Jean François de Galaup, comte de La Pérouse''), franču jūrasbraucējs (dzimis [[1741]].) {{gg2}} {{commonscat|1788}} [[Kategorija:1788. gads| ]] 4a6yrb9m7fvkbrhy6ieerd26wbwqrcd 0 72149 4487253 4202139 2026-06-27T08:57:59Z Meistars Joda 781 4487253 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1787. gadu|1787 (nozīmju atdalīšana)|1787}} {{Gadu navigācija|1787}} {{Gada citi notikumi|1787}} {{Gads citos kalendāros|1787}} '''1787'''. ({{Rom sk gadam|1787}}) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[11. janvāris]] — [[Viljams Heršels]] atklāja [[Urāns (planēta)|Urāna]] pavadoņus — [[Titānija|Titāniju]] un [[Oberons (pavadonis)|Oberonu]]. === Septembris === * [[17. septembris]] — [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņemta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] konstitūcija. === Decembris === * [[7. decembris]] — [[Delavēra]] ratificēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] konstitūciju kā pirmais štats. * [[12. decembris]] — [[Pensilvānija]] kļuva par 2. ASV štatu. == Dzimuši == * [[15. novembris]] - [[Georgs Magnuss fon Paukers]] (''Magnus Georg Paucker''), vācbaltiešu matemātiķis, dabaszinātnieks (miris [[1855]].) * [[18. novembris]] - [[Luijs Dagērs]] (''Louis Daguerre''), franču fotogrāfs (miris [[1851]].) == Miruši == * [[15. februāris]] — [[Gotholds Efraims Lesings]] (''Gotthold Ephraim Lessing''), vācu dramaturgs (dzimis [[1729]].) * [[28. maijs]] — [[Leopolds Mocarts]] (''Leopold Mozart''), vācu komponists, mūzikas skolotājs un vijolnieks (dzimis [[1719]].) {{pg1}} {{commonscat|1787}} [[Kategorija:1787. gads| ]] 8c3kjvsw0szvqvpiy1p6723o4vzvy9w 0 72150 4487252 4202143 2026-06-27T08:57:25Z Meistars Joda 781 4487252 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1786. gadu|1786 (nozīmju atdalīšana)|1786}} {{Gadu navigācija|1786}} {{Gada citi notikumi|1786}} {{Gads citos kalendāros|1786}} '''1786'''. ({{Rom sk gadam|1786}}) bija parastais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * [[12. maijs]] - [[Teherāna]] kļuva par [[Persija]]s galvaspilsētu. == Dzimuši == * [[2. februāris]] — [[Žaks Binē]] (''Jacques Binet''), franču matemātiķis (miris [[1856]].) * [[24. februāris]] — [[Vilhelms Grimms]] (''Wilhelm Grimm''), vācu filologs (miris [[1859]].) * [[25. augusts]] — [[Ludvigs I]] (''Ludwig I.''), Bavārijas karalis (miris [[1868]].) * [[18. septembris]] — [[Kristiāns VIII Oldenburgs|Kristiāns VIII]] (''Christian 8.''), Dānijas un Norvēģijas karalis (miris [[1848]].) == Miruši == * [[4. janvāris]] — [[Mozess Mendelszons]] (''Moses Mendelssohn''), Vācijas ebreju filozofs (dzimis [[1729]].) * [[21. maijs]] — [[Kārlis Vilhelms Šēle]] (''Carl Wilhelm Scheele''), zviedru ķīmiķis (dzimis [[1742]].) * [[17. augusts]] — [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große''), Prūsijas karalis (dzimis [[1712]].) {{pg7}} {{commonscat|1786}} [[Kategorija:1786. gads| ]] jm8ucw8sttytx7xmdqh6toaiqloc64y 0 72256 4487251 4202146 2026-06-27T08:56:59Z Meistars Joda 781 4487251 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1785. gadu|1785 (nozīmju atdalīšana)|1785}} {{Gadu navigācija|1785}} {{Gada citi notikumi|1785}} {{Gads citos kalendāros|1785}} '''1785'''. ({{Rom sk gadam|1785}}) bija parastais gads, kas sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Londona|Londonā]] iznāca pirmais ''Daily Universal Register'' numurs. Šis laikraksts 1788. gadā mainīja nosaukumu uz ''[[The Times]]''. * [[7. janvāris]] — franču ceļotājs [[Jean-Pierre Blanchard|Žans Pjērs Blanšārs]] un amerikāņu zinātnieks [[John Jeffries|Džons Džefrijs]] ar [[gaisa balons|gaisa balonu]] pirmo reizi pa gaisu šķērsoja [[Lamanšs|Lamanša jūras šaurumu]], lidojot no [[Duvra]]s uz [[Kalē]]. === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieviesta naudas vienība [[ASV dolārs|dolārs]]. == Dzimuši == * [[4. janvāris]] — [[Jākobs Grimms]] (''Jacob Grimm''), vācu filologs un mitoloģijas pētnieks (miris [[1863]].) * [[20. janvāris]] — [[Teodors Grothuss]], ķīmiķis un fiziķis, viens no elektroķīmijas un fotoķīmijas pamatlicējiem. (miris [[1822]].) * [[7. marts]] — [[Alesandro Mandzoni]] (''Alessandro Manzoni''), itāļu rakstnieks (miris [[1873]].) * [[27. marts]] — [[Luijs XVII]] ('' Louis XVII''), nomināls Francijas karalis (miris [[1795]].) * [[20. jūlijs]] — [[Mahmuds II]] (محمود ثاني), [[Osmaņu impērija]]s sultāns (miris [[1839]].) == Miruši == {{commonscat|1785}} [[Kategorija:1785. gads| ]] c51hn9ub2372tmfpjgfhl1znc62kh2r 0 72260 4487223 4393975 2026-06-27T08:06:33Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4487223 wikitext text/x-wiki '''22. decembris''' ir gada 356. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (357. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 9 dienas. == Vārda dienas == [[Saulvedis]] == Notikumi == * [[1894. gads]] — sākās [[Dreifusa lieta]]. * [[1942. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Ādolfs Hitlers]] parakstīja rīkojumu sākt ražot [[V-2 raķete|V-2 raķeti]] kā "atmaksas ieroci". * [[1965. gads]] — Dahomejā (tagad [[Benina]]) notika militārais apvērsums. * [[1978. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Grieķijas karogs]]. * [[1989. gads]] — pēc nedēļu ilgušām asiņainām demonstrācijām [[Rumānija|Rumānijā]] gāzts [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] komunistiskais režīms, [[Jons Iljesku]] kļuva par valsts prezidentu. * [[2001. gads]] — [[Hāmids Karzajs]] kļuva par [[Afganistāna]]s valdības vadītāju. * [[2007. gads]] — [[Francija]]s nesējraķete ''[[Ariane 5]]'' nogādāja [[orbīta|orbītā]] pirmo [[Āfrika]]s [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]]. == Dzimuši == * [[244. gads]] — [[Diokletiāns]] (''Diocletianus''), Romas imperators (miris 311. gadā) * [[1095. gads]] — [[Rožērs II]] (''Ruggero II''), Sicīlijas karalis (miris 1154. gadā) * [[1639. gads]] — [[Žans Rasins]] (''Jean Racine''), franču dramaturgs (miris 1699. gadā) * [[1856. gads]]: ** [[Frenks Kellogs]] (''Frank Kellogg''), ASV jurists un politiķis (miris 1937. gadā) ** [[Žils Trinitē]] (''Jules Trinité''), franču sporta šāvējs (miris 1921. gadā) * [[1858. gads]] — [[Džakomo Pučīni]] (''Giacomo Puccini''), itāliešu komponists (miris 1924. gadā) * [[1867. gads]] — [[Jozefs Maria Olbrihs]] (''Joseph Maria Olbrich''), Austrijas arhitekts (miris 1908. gadā) * [[1870. gads]] — [[Jūliuss Kerners]] (''Julius Körner''), vācu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1954. gadā) * [[1874. gads]] — [[Francis Šmits]] (''Franz Schmidt''), Austrijas komponists (miris 1939. gadā) * [[1878. gads]] — [[Maiers Prinšteins]] (''Myer Prinstein''), poļu izcelsmes amerikāņu vieglatlēts (miris 1925. gadā) * [[1881. gads Latvijā|1881. gads]] — [[Alberts Kviesis]], 3. Latvijas prezidents (miris 1944. gadā) * [[1887. gads]] — [[Šrīnivāsa Rāmānudžans]] (''Srinivasa Ramanujan''), Indijas matemātiķis (miris 1920. gadā) * [[1892. gads Latvijā|1892. gads]] — [[Ernests Šneiders]], latviešu skolotājs un novadpētnieks (miris 1948. gadā) * [[1907. gads]] — [[Pegija Eškrofta]] (''Peggy Ashcroft''), angļu aktrise (mirusi 1991. gadā) * [[1928. gads]] — [[Korija Vrēkena]] (''Corry Vreeken''), Nīderlandes starptautiskā lielmeistare šahā (mirusi 2025. gadā) * [[1937. gads]] — [[Eduards Uspenskis]] (''Эдуард Успенский''), krievu rakstnieks (miris 2018. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], latviešu ārste, zinātniece, profesore (mirusi 2026. gadā) * [[1943. gads]] — [[Pols Volfovics]] (''Paul Wolfowitz''), ASV politiķis * [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Sandra Kalniete]], latviešu politiķe * [[1961. gads]] — [[Jurijs Maļenčenko]] (''Юрий Маленченко''), Krievijas kosmonauts * [[1962. gads]] — [[Reifs Fainss]] (''Ralph Fiennes''), angļu aktieris, kinorežisors un producents * [[1972. gads]] — [[Vanesa Paradī]] (''Vanessa Paradis''), franču dziedātāja, aktrise un fotomodele * [[1975. gads]] — [[Takuja Oniši]] (大西 卓哉, ''Ōnishi Takuya''), Japānas kosmonauts * [[1979. gads]] — [[Petra Majdiča]] (''Petra Majdič''), Slovēnijas distanču slēpotāja * [[1987. gads]] — [[Eders (Portugāles futbolists)|Eders]] (''Eder''), portugāļu futbolists * [[1993. gads]] — [[Rafaels Gerreiru]] (''Raphaël Guerreiro''), portugāļu futbolists == Miruši == * [[1100. gads]] — [[Bržetislavs II]] (''Břetislav II.''), Bohēmijas kņazs (dzimis 1060. gadā) * [[1828. gads]] — [[Viljams Volastons]] (''William Wollaston''), angļu ķīmiķis (dzimis 1766. gadā) * [[1870. gads]] — [[Gustavo Adolfo Bekers]] (''Gustavo Adolfo Bécquer''), spāņu dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1836. gadā) * [[1919. gads]] — [[Hermanis Veingertners]] (''Hermann Weingärtner''), vācu sporta vingrotājs (miris 1864. gadā) * [[1936. gads]] — [[Nikolajs Ostrovskis]] (''Николай Островский''), padomju rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[1945. gads]] — [[Oto Neirats]] (''Otto Neurath''), austriešu filozofs (dzimis 1882. gadā) * [[1950. gads]] — [[Frederiks Frīks]] (''Frederick Freake''), britu polo spēlētājs (dzimis 1876. gadā) * [[1956. gads]] — [[Anrī Kallo]] (''Henri Callot''), franču paukotājs (dzimis 1875. gadā) * [[1963. gads]] — [[Džans Džordžo Trisīno]] (''Gian Giorgio Trissino''), itāļu jātnieks (dzimis 1877. gadā) * [[1969. gads]] — [[Armīns fon Gerkāns]] (''Armin von Gerkan''), vācu arheologs (dzimis 1884. gadā) * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Viktors Hasmanis]], latviešu pulkvežleitnants (dzimis 1892. gadā) * [[1989. gads]] — [[Semjuels Bekets]] (''Samuel Beckett''), īru rakstnieks (dzimis 1906. gadā) * [[2000. gads Latvijā|2000. gads]] — [[Gunārs Priede]], latviešu dramaturgs (dzimis 1928. gadā) * [[2014. gads]]: ** [[Džo Kokers]] (''Joe Cocker''), angļu mūziķis (dzimis 1944. gadā) ** [[Džozefs Sardžents]] (''Joseph Sargent''), ASV kino un televīzijas režisors (dzimis 1925. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Roze Stiebra]], latviešu animācijas filmu režisore (dzimusi 1942. gadā) * [[2025. gads]]: ** [[Sīverts Bakens]] (''Sivert Bakken''), norvēģu biatlonists (miris 2025. gadā) ** [[Valentīna Kozlovska]] (''Валентина Козловская''), Krievijas šahiste (dzimusi 1938. gadā) ** [[Kriss Rī]] (''Chris Rea''), britu mūziķis (dzimis 1951. gadā) {{viss gads}} [[Kategorija:Decembris]] bkpmr6jh7dwqlg83up6xwe6sp3rf982 0 72269 4487250 4267587 2026-06-27T08:55:22Z Meistars Joda 781 4487250 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1780. gadu|1780 (nozīmju atdalīšana)|1780}} {{Gadu navigācija|1780}} {{Gada citi notikumi|1780}} {{Gads citos kalendāros|1780}} '''1780. gads''' ({{Rom sk gadam|1780}}) bija garais gads, kas sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === 1780. gads === * [[16. aprīlis]] — nodibināta [[Minsteres Universitāte]]. * [[24. augusts]] — Francijas [[Luijs XVI]] atcēla spīdzināšanas izmantošanu atzīšanās izspiešanā. * [[28. novembris]] — [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] zibens izraisītā ugunsgrēkā nodega {{sk|11000}} ēkas.<ref>{{grāmatas atsauce|chapter=Fires, Great|title=The Insurance Cyclopeadia: Being an Historical Treasury of Events and Circumstances Connected with the Origin and Progress of Insurance|editor=Walford, Cornelius|publisher=C. and E. Layton|year=1876|page=59}}</ref> * [[29. novembris]] — Vīnē pēc 40 valdīšanas gadiem nomira Austrijas [[Marija Terēzija]], un [[Hābsburgi|Hābsburgu]] valdnieku pienākumus nodeva viņas ambiciozajam dēlam [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefam II]], kurš kopš 1765. gada jau bija [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|Svētās Romas imperators]]. ;Nezināms datums * [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]], lai nodibinātu draudzīgas attiecības ar [[Krievijas Impērija]]s ķeizarieni Katrīnu II, kā Falkenšteinas grāfs veica ceļojumu [[Kijiva]] (27. maijā) — [[Mogiļeva]] (4.-8. jūnijā) — [[Smoļenska]] (14. jūnijā) -[[Maskava]] (19. jūnijā) — [[Puškina|Carskoje Selo]] (3. jūlijā) — [[Sanktpēterburga|Pēterburga]] (4. jūlijā) — [[Narva]] (20. jūlijā) — [[Rīga]] (23.-25. jūlijā). * Londonā uzcelts sākotnējais ''[[Craven Cottage]]'' stadions. * [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas Karalistē]] iedzīvotāju skaits sasniedza9 miljonus. == Dzimuši == * [[29. maijs]] — [[Anrī Brakono]] (''Henri Braconnot''), franču ķīmiķis (miris 1855. gadā) * [[1. jūnijs]] — [[Karls fon Klauzevics]] (''Carl von Clausewitz''), prūšu kara teorētiķis (miris 1831. gadā) * [[29. augusts]] — [[Žans Ogists Dominiks Engrs]] (''Jean-Auguste-Dominique Ingres''), franču gleznotājs (miris 1867. gadā) * [[3. septembris]] — [[Heinrihs Kristians Šūmahers]] (''Heinrich Christian Schumacher''), vācu astronoms (miris 1850. gadā) * [[22. novembris]] — [[Konradīns Kreicers]] (''Conradin Kreutzer''), vācu komponists (miris 1849. gadā) * [[13. decembris]] — [[Johans Volfgangs Debereiners]] (''Johann Wolfgang Döbereiner''), vācu ķīmiķis (miris 1849. gadā) == Miruši == * [[18. februāris]] — [[Kristijons Donelaitis]] (''Kristijonas Donelaitis'', ''Christian Donalitius''), Prūsijas lietuviešu dzejnieks un luterāņu mācītājs (dzimis 1714. gadā) * [[17. oktobris]] — [[Bernardo Belloto]] (''Bernardo Bellotto''), itāiešu gleznotājs (dzimis 1720. gadā) * [[29. novembris]] — [[Marija Terēzija]] (''Maria Theresia von Österreich''), [[Austrija]]s ķeizariene, [[Ungārija]]s karaliene, [[Bohēmija]]s karaliene un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatore (dzimusi 1717. gadā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Gg6}} [[Kategorija:1780. gads| ]] nzfdtyoj110cnecqsvge6q05v4se5yd 0 72271 4487249 4202224 2026-06-27T08:52:44Z Meistars Joda 781 4487249 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1778. gadu|1778 (nozīmju atdalīšana)|1778}} {{Gadu navigācija|1778}} {{Gada citi notikumi|1778}} {{Gads citos kalendāros|1778}} '''1778. gads''' ({{Rom sk gadam|1778}}) bija parastais gads, kas sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[18. janvāris]] — angļu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]] atklāja [[Havaju salas]], nosaucot tās par Sendviča salām. == Dzimuši == * [[6. februāris]] — [[Ugo Foskolo]] (''Ugo Foscolo''), itāļu dzejnieks (miris [[1827]].) * [[2. septembris]] — [[Luijs Bonaparte]] (''Louis Bonaparte''), Holandes karalis (miris [[1846]].) * [[9. septembris]] — [[Fabiāns fon Belinshauzens]] (''Fabian von Bellingshausen''), baltvācu izcelsmes krievu jūrasbraucējs (miris [[1852]].) * [[11. septembris]] — [[Frīdrihs Ludvigs Jāns]] (''Friedrich Ludwig Jahn''), vācu pedagogs, vingrošanas pamatlicējs (miris [[1852]].) * [[1. novembris]] — [[Gustavs IV Ādolfs]] (''Gustav IV Adolf''), Zviedrijas karalis (miris [[1837]].) * [[14. novembris]] — [[Johans Nepomuks Hummels]] (''Johann Nepomuk Hummel''), austriešu komponists, pianists (miris [[1837]].) * [[17. decembris]] — [[Hamfrijs Deivijs]] (''Humphry Davy''), angļu ķīmiķis (miris [[1829]].) == Miruši == * [[10. janvāris]] — [[Kārlis Linnejs]] (''Carl von Linné''), zviedru botāniķis un taksonomists (dzimis [[1707]].) * [[30. maijs]] — [[Voltērs]] (''Voltaire''), franču rakstnieks (dzimis [[1694]].) * [[2. jūlijs]] — [[Žans Žaks Ruso]] (''Jean Jacques Rousseau''), franču filozofs, rakstnieks (dzimis [[1712]].) {{pg4}} {{commonscat|1778}} [[Kategorija:1778. gads| ]] 2u60tg0d06cnvytcl95gpatvs4cf1a2 0 72273 4487248 4202227 2026-06-27T08:51:51Z Meistars Joda 781 4487248 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1776. gadu|1776 (nozīmju atdalīšana)|1776}} {{Gadu navigācija|1776}} {{Gada citi notikumi|1776}} {{Gads citos kalendāros|1776}} '''1776'''. ({{Rom sk gadam|1776}}) bija garais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[28. marts]] - dibināts [[Maskavas Lielais teātris]]. * [[4. maijs]] - [[Rodailenda]] kļuva par pirmo ASV štatu, kurš pasludināja neatkarību no [[Lielbritānijas Karaliste]]s. * [[4. jūlijs]] - [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņemta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Neatkarības deklarācija. * [[11. jūlijs]] - kapteinis [[Džeimss Kuks]] uzsāka trešo ceļojumu. * [[26. decembris]] - [[Amerikas neatkarības karš]]: briti tika sakauti Trentonas kaujā. == Dzimuši == * [[24. janvāris]] — [[E. T. A. Hofmanis]] (''E. T. A. Hoffmann''), vācu rakstnieks (miris [[1822]].) * [[10. marts]] — [[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze|karaliene Luīze]] (''Königin Luise''), Prūsijas karaliene (mirusi [[1810]].) * [[4. maijs]] — [[Johans Frīdrihs Herbarts]] (''Johann Friedrich Herbart''), vācu filozofs un psihologs (miris [[1841]].) * [[13. jūlijs]] — [[Bādenes Karolīne]] (''Karoline von Baden''), Bavārijas karaliene (mirusi [[1841]].) * [[9. augusts]] — [[Amedeo Avogadro]], itāliešu zinātnieks (miris [[1856]].) == Miruši == * [[25. augusts]] - [[Deivids Hjūms]] (''David Hume''), skotu vēsturnieks un filozofs (dzimis [[1711]].) {{Gg1}} {{commonscat|1776}} [[Kategorija:1776. gads| ]] j9clo6luxxk0bot7lke0s4rrslsw8vd 0 72275 4487247 4348980 2026-06-27T08:50:43Z Meistars Joda 781 4487247 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1774. gadu|1774 (nozīmju atdalīšana)|1774}} {{Gadu navigācija|1774}} {{Gada citi notikumi|1774}} {{Gads citos kalendāros|1774}} '''1774'''. ({{Rom sk gadam|1774}}) bija parastais gads, kas sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[21. janvāris]] - Osmaņu impērijā sāka valdīt [[Abdulhamīds I]]. === Jūlijs === * [[21. jūlijs]] - [[Krievu-turku karš]]: starp [[Krievija]]s impēriju un Osmaņu impēriju parakstīts Kučuk-Kainardžas līgums. === Septembris === * [[4. septembris]] - [[Džeimss Kuks]] atklāja [[Jaunkaledonija|Jaunkaledoniju]]. * [[5. septembris]] - [[Filadelfija|Filadelfijā]], [[Pensilvānija]]s štatā sapulcējās pirmais Kontinentālais kongress. === Decembris === * [[1. decembris]] - stājās spēkā tirdzniecības boikots starp Lielbritāniju un tās [[Ziemeļamerika]]s kolonijām. == Dzimuši == * [[21. aprīlis]] — [[Žans Batists Bio]] (''Jean-Baptiste Biot''), franču fiziķis (miris [[1862]].) * [[26. aprīlis]] — [[Leopolds fon Buhs]] (''Leopold von Buch''), vācu ģeologs (miris [[1853]].) * [[5. septembris]] — [[Kaspars Dāvids Frīdrihs]] (''Caspar David Friedrich''), vācu gleznotājs (miris [[1840]].) * [[14. novembris]] — [[Gaspare Spontīni]] (''Gaspare Spontini''), itāliešu komponists (miris [[1851]].) == Miruši == * [[10. maijs]] — [[Luijs XV]] (''Louis XV''), Francijas karalis (dzimis [[1710]].) * [[22. septembris]] — [[Klements XIV]] (''Clemens XIV''), Romas pāvests (dzimis [[1705]].) {{pg6}} {{commonscat|1774}} [[Kategorija:1774. gads| ]] r0w8e267l5ydneqnikbej1fgb93xpop 0 72277 4487246 4445133 2026-06-27T08:49:29Z Meistars Joda 781 4487246 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1773. gadu|1773 (nozīmju atdalīšana)|1773}} {{Gadu navigācija|1773}} {{Gada citi notikumi|1773}} {{Gads citos kalendāros|1773}} '''1773'''. ({{Rom sk gadam|1773}}) bija parastais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == * [[16. decembris]] — notika [[Bostonas tējas dzeršana]] ([[Trīspadsmit kolonijas|Ziemeļamerikas britu koloniju]] iedzīvotāji iznīcināja [[Britu Austrumindijas kompānija]]s tējas kravu, iemetot jūrā 342 [[tēja]]s kastes). * [[Rēzekne]]i tika piešķirtas pilsētas tiesības. == Dzimuši == * [[29. janvāris]] — [[Frīdrihs Moss]] (''Friedrich Mohs''), vācu/austriešu mineralogs (miris [[1838]].) * [[9. februāris]] — [[Viljams Herisons]] (''William Harrison''), 9. ASV prezidents (miris [[1841]].) * [[28. aprīlis]] — [[Ludvigs Tīks]] (''Ludwig Tieck'') - vācu dzejnieks (miris [[1853]].) * [[15. maijs]] — [[Klēmenss fon Meternihs]] (''Klemens von Metternich'') - austriešu politiķis (miris [[1859]].) * [[13. jūnijs]] — [[Tomass Jangs]] (''Thomas Young''), angļu dabaszinātnieks, fiziķis, ēģiptologs (miris [[1829]].) * [[27. decembris]] — [[Džordžs Kailijs]] (''George Cayley''), angļu izgudrotājs (miris [[1857]].) == Miruši == * [[3. augusts]] — [[Staņislavs Konarskis]] (''Stanisław Konarski''), poļu mūks, izglītības reformators (dzimis [[1700]].) {{pg5}} {{commonscat|1773}} [[Kategorija:1773. gads| ]] dhzbaei3qp8tkqe6sle842rsbanxqtn 0 72278 4487245 4202231 2026-06-27T08:48:49Z Meistars Joda 781 4487245 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1772. gadu|1772 (nozīmju atdalīšana)|1772}} {{Gadu navigācija|1772}} {{Gada citi notikumi|1772}} {{Gads citos kalendāros|1772}} '''1772'''. ({{Rom sk gadam|1772}}) bija garais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * [[5. augusts]] — sākās pirmā [[Polija]]s dalīšana. === Nezināms datums === * [[Kalkuta]] kļuva par [[Britu Indija]]s galvaspilsētu. == Dzimuši == * [[10. marts]] — [[Frīdrihs Šlēgelis]] (''Friedrich Schlegel''), vācu rakstnieks un filozofs (miris [[1829]].) * [[2. maijs]] — [[Novāliss]] (''Novalis''), vācu rakstnieks un filozofs (miris [[1801]].) * [[24. augusts]] — [[Villems I]] (''Willem I''), Nīderlandes karalis (miris [[1843]].) * [[12. oktobris]] — [[Semjuels Kolridžs]] (''Samuel Taylor Coleridge''), angļu dzejnieks, kritiķis un filozofs (miris [[1834]].) == Miruši == * [[29. marts]] — [[Emānuels Svēdenborgs]] (''Emanuel Swedenborg''), zviedru zinātnieks un mistiķis (dzimis [[1688]].) * [[28. aprīlis]] — [[Johans Frīdrihs Štrūenzē]] (''Johann Friedrich Struensee''), dāņu ārsts un politiķis (dzimis [[1737]].) * [[29. decembris]] — [[Ernsts Johans Bīrons]] (''Ernst Johann von Biron''), Kurzemes hercogs (dzimis [[1690]].) {{gg3}} {{commonscat|1772}} [[Kategorija:1772. gads| ]] iinmwt5pz2nqol346uxu8ci8f94ek87 0 72280 4487244 4352721 2026-06-27T08:48:14Z Meistars Joda 781 4487244 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1770. gadu|1770 (nozīmju atdalīšana)|1770}} {{Gadu navigācija|1770}} {{Gada citi notikumi|1770}} {{Gads citos kalendāros|1770}} '''1770'''. ({{Rom sk gadam|1770}}) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[28. aprīlis]] - angļu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]] sasniedza auglīgo [[Austrālija]]s austrumu krastu, to pasludināja par [[Lielbritānijas Karaliste]]s īpašumu un nosauca par [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsu]]. == Dzimuši == * [[20. marts]] — [[Frīdrihs Helderlīns]] (''Friedrich Hölderlin''), vācu dzejnieks (miris 1843. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Viljams Vērdsverts]] (''William Wordsworth''), angļu dzejnieks (miris 1850. gadā) * [[11. aprīlis]] — [[Džordžs Kannings]] (''George Canning''), britu politiķis (miris 1827. gadā) * [[10. maijs]] — [[Luijs Nikolā Davū]] (''Louis-Nicolas Davout''), franču karavīrs (miris 1823. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Manuels Belgrano]] (''Manuel Belgrano''), [[Argentīna]]s politiķis (miris 1820. gadā) * [[3. augusts]] — [[Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms III]] (''Friedrich Wilhelm III''.), [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] karalis (miris 1840. gadā) * [[27. augusts]] — [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis]] (''Georg Wilhelm Friedrich Hegel''), vācu filozofs (miris 1831. gadā) * [[10. oktobris]] — [[Ādams Johans fon Krūzenšterns]] (''Иван Фёдорович Крузенштерн''), krievu admirālis (miris 1846. gadā) * [[16. decembris]] — [[Ludvigs van Bēthovens]] (''Ludwig van Beethoven''), vācu komponists (miris 1827. gadā) == Miruši == * [[26. februāris]] — [[Džuzepe Tartīni]] (''Giuseppe Tartini''), itāļu vijolnieks un komponists (dzimis 1692. gadā) * [[13. novembris]] — [[Džordžs Grenvils]] (''George Grenville''), britu politiķis (dzimis 1712. gadā) {{pg1}} {{commonscat|1770}} [[Kategorija:1770. gads| ]] 5n4cr0klcw5cc7r19s5rv45lffvltd9 0 73818 4487243 4202455 2026-06-27T08:45:43Z Meistars Joda 781 4487243 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1764. gadu|1764 (nozīmju atdalīšana)|1764}} {{Gadu navigācija|1764}} {{Gada citi notikumi|1764}} {{Gads citos kalendāros|1764}} '''1764'''. ({{Rom sk gadam|1764}}) bija garais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == == Dzimuši == * [[1. jūlijs]] — [[Johans Frīdrihs fon Reke]], vācbaltiešu valsts ierēdnis, vēsturnieks, kolekcionārs (miris 1846. gadā) == Miruši == * [[30. marts]] — [[Pjetro Lokatelli]] (''Pietro Locatelli''), itāļu vijolnieks un baroka komponists (dzimis 1695. gadā) * [[16. jūlijs]] — (j.s., pēc v.s. 5. jūlijā) — [[Ivans VI]] (''Иван VI''), [[Krievija]]s imperators (dzimis 1740. gadā) * [[12. septembris]] — [[Žans Filips Ramo]] (''Jean-Philippe Rameau''), franču komponists (dzimis 1683. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Viljams Hogārts]] (''William Hogarth''), angļu gleznotājs un grafiķis (dzimis 1697. gadā) * [[20. novembris]] — [[Kristiāns Goldbahs]] (''Christian Goldbach''), vācu matemātiķis (dzimis 1690. gadā) {{commons}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1764. gads| ]] oi6m6ga2mpihv84sex5xlc3f2p2bgzk 0 74404 4487242 4202477 2026-06-27T08:43:15Z Meistars Joda 781 4487242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1757. gadu|1757 (nozīmju atdalīšana)|1757}} {{Gadu navigācija|1757}} {{Gada citi notikumi|1757}} {{Gads citos kalendāros|1757}} '''1757'''. ({{Rom sk gadam|1757}}) bija parastais gads, kas sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == Turpinājās [[Septiņgadu karš]]. * [[2. janvāris]] - [[Lielbritānija]] ieguva [[Kalkuta|Kalkutu]], [[Indija|Indijā]]. == Dzimuši == * [[6. septembris]] - [[Žilbērs di Motjē de Lafajets]] (''Gilbert du Motier de La Fayette''), franču ģenerālis (miris [[1834]].) * [[28. novembris]] - [[Viljams Bleiks]] (''William Blake''), angļu dzejnieks un mākslinieks (miris [[1827]].) == Miruši == * [[27. marts]] — [[Johans Štāmics]] (''Johann Stamitz''), čehu/vācu komponists (dzimis [[1717]].) * [[23. jūlijs]] — [[Domeniko Skarlati]] (''Domenico Scarlatti''), itāliešu komponists (dzimis [[1685]].) * [[30. oktobris]] — [[Osmans III]] (عثمان ثالث), [[Osmaņu impērija]]s sultāns (dzimis [[1699]].) {{pg6}} {{commonscat|1757}} [[Kategorija:1757. gads| ]] d99ptx9d3jgow18d8nvanuxgnb86j6p 0 74409 4487239 4202492 2026-06-27T08:37:50Z Meistars Joda 781 4487239 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1751. gadu|1751 (nozīmju atdalīšana)|1751}} {{Gadu navigācija|1751}} {{Gada citi notikumi|1751}} {{Gads citos kalendāros|1751}} '''1751'''. ({{Rom sk gadam|1751}}) bija parastais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == == Dzimuši == * [[23. janvāris]] - (j.s., pēc v.s. 12. janvārī) — [[Jākobs Mihaels Reinholds Lencs]] (''Jakob Michael Reinhold Lenz''), vācbaltiešu dzejnieks (miris [[1792]].) * [[16. marts]] - [[Džeimss Medisons]] (''James Madison''), 4. [[ASV prezidents]] (miris [[1836]].) * [[30. jūlijs]] - [[Marija Anna Mocarte]] (''Maria Anna Mozart''), [[Austrija]]s muzikante (mirusi [[1829]].) * [[28. oktobris]] - [[Dmitrijs Bortņanskis]] (''Дмитрий Степанович Бортнянский''), ukraiņu/krievu komponists (miris [[1826]].) == Miruši == * [[17. janvāris]] — [[Tomazo Albinoni]] (''Tomaso Albinoni''), itāļu komponists (dzimis [[1671]].) * [[25. marts]] - [[Frederiks I]], [[Zviedrija]]s karalis (dzimis [[1676]]) {{pg5}} {{commonscat|1751}} [[Kategorija:1751. gads| ]] 5bkjxofko5295bz0w61cazsfm7gdtnz 0 74444 4487238 4202696 2026-06-27T08:35:18Z Meistars Joda 781 4487238 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1740. gadu|1740 (nozīmju atdalīšana)|1740}} {{Gadu navigācija|1740}} {{Gada citi notikumi|1740}} {{Gads citos kalendāros|1740}} '''1740'''. ({{Rom sk gadam|1740}}) bija garais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == * Sākās [[karš par Austrijas mantojumu]] (1740—1748). === Oktobris === * [[28. oktobris]] — par [[Krievijas impērija]]s ķeizaru tika kronēts [[Ivans VI Romanovs]]. Kā reģents valdīja [[Ernsts Johans Bīrons]]. == Dzimuši == * [[4. februāris]] — [[Karls Mihaels Belmanis]], zviedru dzejnieks (miris [[1795]].) * [[2. jūnijs]] — [[Marķīzs de Sads]] (''Marquis de Sade''), franču aristokrāts (miris [[1814]].) * [[23. augusts]] — (j.s., pēc v.s. 12. augustā) — [[Ivans VI]] (''Иван VI''), Krievijas impērijas ķeizars (miris [[1764]].) * [[28. septembris]] — [[Johans Frīdrihs Hartknohs]] (''Johann Friedrich Hartknoch''), vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs (miris [[1789]].) == Miruši == * [[6. februāris]] — [[Klements XII]] (''Clemens XII''), Romas pāvests (dzimis [[1652]].) * [[31. maijs]] — [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns]] (''Friedrich Wilhelm I.''), [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] karalis (dzimis [[1688]].) * [[20. oktobris]] — [[Kārlis VI]] (''Karl VI.''), [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] (dzimis [[1685]].) * [[28. oktobris]] - (j.s., pēc v.s. 17. oktobrī) — [[Anna I]] (''Анна I''), [[Krievija]]s impērijas ķeizariene (dzimusi [[1693]].) {{commonscat|1740}} [[Kategorija:1740. gads| ]] jbnyuxk3lpzu3gzbjjiq168mq43go0p 0 74445 4487237 4202703 2026-06-27T08:34:33Z Meistars Joda 781 4487237 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1739. gadu|1739 (nozīmju atdalīšana)|1739}} {{Gadu navigācija|1739}} {{Gada citi notikumi|1739}} {{Gads citos kalendāros|1739}} '''1739'''. ({{Rom sk gadam|1739}}) bija parastais gads, kas sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == * [[18. septembris]] — parakstīts Belgradas miera līgums starp Osmaņu impēriju un Habsburgu monarhiju. == Dzimuši == * [[24. septembris]] — [[Grigorijs Potjomkins]] (''Григорий Александрович Потёмкин''), Krievijas valsts darbinieks (miris [[1791]].) * [[2. novembris]] — [[Kārlis Diterss fon Ditersdorfs]] (''Carl Ditters von Dittersdorf''), austriešu komponists (miris [[1799]].) == Miruši == {{commonscat|1739}} [[Kategorija:1739. gads| ]] rpb7cy90mz73zs0gspmt1ts5tmmm23z 0 74448 4487236 4202734 2026-06-27T08:33:53Z Meistars Joda 781 4487236 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1737. gadu|1737 (nozīmju atdalīšana)|1737}} {{Gadu navigācija|1737}} {{Gada citi notikumi|1737}} {{Gads citos kalendāros|1737}} '''1737'''. ({{Rom sk gadam|1737}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * Atklāts teātris [[Sankarlo]] ({{val|it|Teatro San Carlo}}) — operas teātris [[Neapole|Neapolē]]. * Dibināta [[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]] pilsēta, mūsdienās [[Kostarika]]s galvaspilsēta. * Zemestrīce [[Kalkuta|Kalkutā]], 300 tūkstoši bojā gājušo. == Dzimuši == * [[9. februāris]] — [[Tomass Peins]] (''Thomas Paine''), ASV pamatlicējs (miris [[1809]].) * [[5. augusts]] — [[Johans Frīdrihs Štrūenzē]] (''Johann Friedrich Struensee''), dāņu ārsts un politiķis (miris [[1772]].) == Miruši == * [[13. aprīlis]] — [[Jons Berents]] (''Johann Behrendt''), luterāņu mācītājs, tulkotājs un redaktors (dzimis [[1667]].) * [[4. maijs]] - [[Ferdinands Ketlers]] (''Ferdinand Kettler''), [[Kurzeme]]s hercogs (dzimis [[1655]].) * [[20. novembris]] - [[Ansbahas Karolīne]] (''Caroline von Brandenburg-Ansbach''), Lielbritānijas karaļa [[Džordžs II (Lielbritānija)|Džordža II]] sieva (dzimusi [[1683]].) * [[18. decembris]] — [[Antonio Stradivāri]] (''Antonio Stradivari''), itāļu vijoļmeistars (dzimis [[1644]].) {{pg2}} {{commonscat|1737}} [[Kategorija:1737. gads| ]] mnfnoo8ayzch30a6ea5xg7vveb9mgdj 0 74468 4486919 4408632 2026-06-26T13:09:38Z Meistars Joda 781 4486919 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1726. gadu|1726 (nozīmju atdalīšana)|1726}} {{Gadu navigācija|1726}} {{Gada citi notikumi|1726}} {{Gads citos kalendāros|1726}} '''1726'''. ({{Rom sk gadam|1726}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — dibināta [[Brazīlija]]s pilsēta [[Fortaleza]]. === Nezināms datums === * Dibināta [[Mikolajki]] (tolaik ''Nikolaiken'') pilsēta Polijā. == Dzimuši == * [[7. septembris]] — [[Andrē Danikans Filidors]] (''André Danican Philidor''), franču komponists un šahists (miris [[1795]].) == Miruši == {{commonscat|1726}} [[Kategorija:1726. gads| ]] q8g11m04jw14vtescawvmaufmwbr8fg 0 74469 4486918 4348982 2026-06-26T13:08:03Z Meistars Joda 781 4486918 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1725. gadu|1725 (nozīmju atdalīšana)|1725}} {{Gadu navigācija|1725}} {{Gada citi notikumi|1725}} {{Gads citos kalendāros|1725}} '''1725'''. ({{Rom sk gadam|1725}}) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == === Maijs === * [[18. maijs]] - [[Lielbritānija]]s un [[Īrija]]s karalis [[Džordžs I]] dibināja britu [[bruņinieks|bruņinieku]] ordeni - [[Pirts ordenis|Pirts ordeni]]. === Septembris === * [[5. septembris]] - [[Francija]]s karalis [[Luijs XV]] apprecējās ar Mariju Leščinsku. == Dzimuši == * [[20. marts]] - [[Abdulhamīds I]] (عبد الحميد اول [abdy:l hami:di evvel]), [[Osmaņu impērija]]s sultāns (miris [[1789]].) * [[6. aprīlis]] — [[Paskuale Paoli]] (''Pasquale Paoli''), korsikāņu politiķis (miris [[1807]].) * [[11. decembris]] - (j.s., pēc v.s. 30. novembrī) — [[Ivans Jelagins]] (''Иван Перфильевич Елагин''), [[Krievija]]s armijas virsnieks, galma padomnieks, muižnieks (miris [[1794]].) == Miruši == * [[8. februāris]] — [[Pēteris I]] (''Пётр I''), pēdējais Krievijas cars un pirmais [[Krievijas Impērijas ķeizars]] (dzimis [[1672]].) * [[22. oktobris]] — [[Alesandro Skarlati]] (''Alessandro Scarlatti''), itāļu mūziķis (dzimis [[1660]].) {{pg1}} {{commonscat|1725}} [[Kategorija:1725. gads| ]] 0antbkzpt26617ba8wbjxdcqkhodqnh 0 74473 4486916 4202777 2026-06-26T13:07:05Z Meistars Joda 781 4486916 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1721. gadu|1721 (nozīmju atdalīšana)|1721}} {{Gadu navigācija|1721}} {{Gada citi notikumi|1721}} {{Gads citos kalendāros|1721}} '''1721'''. ({{Rom sk gadam|1721}}) bija parastais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * [[10. septembris|10. septembrī]] ar [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līguma]] parakstīšanu beidzās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * [[2. novembris|2. novembrī]] tika pasludināta [[Krievijas Impērija]], kurā inkorporēja iekarotās [[Baltijas provinces]] — [[Zviedru Vidzeme|Livonijas]], [[Zviedru Igaunija|Igaunijas]], [[Ingrija]]s provinces un daļu no Karēlijas ar Vīborgas lēni. == Dzimuši == == Miruši == * [[19. marts]] — [[Klements XI]] (''Clemens XI''), Romas pāvests (dzimis [[1649]].) * [[18. jūlijs]] — [[Antuāns Vato]] (''Antoine Watteau''), franču gleznotājs (dzimis [[1684]].) {{pg3}} {{commonscat|1721}} [[Kategorija:1721. gads| ]] j3eqs1l1dgbema1sn4cnopuefrbf1rd 0 74474 4486915 4203466 2026-06-26T13:06:14Z Meistars Joda 781 4486915 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1720. gadu|1720 (nozīmju atdalīšana)|1720}} {{Gadu navigācija|1720}} {{Gada citi notikumi|1720}} {{Gads citos kalendāros|1720}} '''1720'''. ({{Rom sk gadam|1720}}) bija garais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. == Dzimuši == * [[30. janvāris]] - [[Bernardo Belloto]] (''Bernardo Bellotto''), itāliešu gleznotājs (miris [[1780]]). * [[23. aprīlis]] - [[Viļņas gaons]] (''Elija Ben Solomons Zalmans''), Lietuvas rabīns (miris [[1797]].) * [[11. maijs]] - [[Barons Minhauzens]] (''Baron Münchhausen''), neticamu stāstu autors (miris [[1797]].) == Miruši == {{commonscat|1720}} [[Kategorija:1720. gads| ]] kychup2be0udjyvmei24m7l77dtix8c 0 74534 4486914 4203465 2026-06-26T13:05:52Z Meistars Joda 781 4486914 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1719. gadu|1719 (nozīmju atdalīšana)|1719}} {{Gadu navigācija|1719}} {{Gada citi notikumi|1719}} {{Gads citos kalendāros|1719}} '''1719'''. ({{Rom sk gadam|1719}}) bija parastais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * [[23. janvāris]] - Svētās Romas impērijas sastāvā izveidota [[Lihtenšteina]]s firstiste. * [[25. aprīlis]] - [[Daniels Defo]] publiskoja savu grāmatu [[Robinsons Krūzo]]. * [[20. jūnijs]] - spāņi sakāva austriešus Frankavillas kaujā Sicīlijā. == Dzimuši == * [[14. novembris]] - [[Leopolds Mocarts]] (''Leopold Mozart''), [[Austrija]]s komponists, mūzikas skolotājs un vijolnieks (miris [[1787]].) == Miruši == {{pg7}} {{commonscat|1719}} [[Kategorija:1719. gads| ]] edwx0tot2tuiib7ar8mfexums1h3tce 0 74535 4486913 4203464 2026-06-26T13:05:20Z Meistars Joda 781 4486913 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1718. gadu|1718 (nozīmju atdalīšana)|1718}} {{Gadu navigācija|1718}} {{Gada citi notikumi|1718}} {{Gads citos kalendāros|1718}} '''1718'''. ({{Rom sk gadam|1718}}) bija parastais gads, kas sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. === Maijs === * [[7. maijs]] — Dibināta [[Ņūorleāna]]. === Decembris === * [[17. decembris]] — [[Lielbritānija]] pieteica karu [[Spānija]]i. === Nezināms datums === * [[Bahamu Salas|Bahamas]] kļuva par Britu Kroņa koloniju. == Dzimuši == * [[7. decembris]] — [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Anna Leopoldovna]] (''Анна Леопольдовна''), Krievijas impērijas ķeizara Ivana VI reģente (mirusi [[1746]].) == Miruši == * [[7. jūlijs]] — [[Aleksejs Romanovs]] (''Алексей Петрович''), Krievijas troņmantinieks (dzimis [[1690]].) * [[30. jūlijs]] — [[Viljams Penns]] (''William Penn''), Pensilvānijas dibinātājs (dzimis [[1644]].) * [[30. novembris]] — [[Kārlis XII]] (''Karl XII''), [[Zviedrija]]s karalis (dzimis [[1682]].) {{commonscat|1718}} [[Kategorija:1718. gads| ]] 0esprygqhjoijwyj9seohr7bp6ixj2d 0 74537 4486912 4203459 2026-06-26T13:04:54Z Meistars Joda 781 4486912 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1717. gadu|1717 (nozīmju atdalīšana)|1717}} {{Gadu navigācija|1717}} {{Gada citi notikumi|1717}} {{Gads citos kalendāros|1717}} '''1717'''. ({{Rom sk gadam|1717}}) bija parastais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * [[2. marts]] - Balets "The Loves of Mars and Venus" kļuva par pirmo [[Anglija]]s baletu. == Dzimuši == * [[28. janvāris]] - [[Mustafa III]] (مصطفى ثالث), [[Osmaņu impērija]]s sultāns (miris [[1774]].) * [[2. februāris]] - [[Ernests Gideons fon Laudons]] (''Ernst Gideon von Laudon, arī Loudon''), vācbaltiešu virsnieks, [[Austrija]]s armijas feldmaršals (miris [[1790]].) * [[13. maijs]] - [[Marija Terēzija]] (''Maria Theresia''), [[Austrija]]s ķeizariene (mirusi [[1780]].) * [[18. jūnijs]] - [[Johans Štāmics]] (''Johann Stamitz''), čehu/vācu komponists (miris [[1757]].) == Miruši == {{pg5}} {{commonscat|1717}} [[Kategorija:1717. gads| ]] cqnyafegste4xqtx1eqbafc2494az56 0 74538 4486911 4203458 2026-06-26T13:04:05Z Meistars Joda 781 4486911 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1716. gadu|1716 (nozīmju atdalīšana)|1716}} {{Gadu navigācija|1716}} {{Gada citi notikumi|1716}} {{Gads citos kalendāros|1716}} '''1716'''. ({{Rom sk gadam|1716}}) bija garais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. == Dzimuši == * [[20. janvāris]] - [[Karloss III]] (''Carlos III''), [[Spānija]]s karalis (miris [[1788]].) == Miruši == * [[14. novembris]] — [[Gotfrīds Leibnics]] (''Gottfried Leibniz''), vācu filozofs un matemātiķis (dzimis [[1646]].) {{gg3}} {{commonscat|1716}} [[Kategorija:1716. gads| ]] 3cesdejmomo9i5884i5vuqgq7ajfawo 0 74539 4486910 4203456 2026-06-26T13:03:43Z Meistars Joda 781 4486910 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1715. gadu|1715 (nozīmju atdalīšana)|1715}} {{Gadu navigācija|1715}} {{Gada citi notikumi|1715}} {{Gads citos kalendāros|1715}} '''1715'''. ({{Rom sk gadam|1715}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. == Dzimuši == * [[12. oktobris]] - [[Pēteris II]] (''Пётр II''), Krievijas impērijas ķeizars (miris [[1730]].) == Miruši == * [[1. septembris]] - [[Luijs XIV]] (''Louis XIV''), [[Francija]]s un [[Navarra|Navarras]] karalis (dzimis [[1638]].) * [[13. oktobris]] - [[Nikolā Malbranšs]] (''Nicolas Malebranche''), franču [[filozofs]] (dzimis [[1638]].) {{pg2}} {{commonscat|1715}} [[Kategorija:1715. gads| ]] 7jqf7f4krfryh74l3ictnmzp0o1o55u 0 74548 4486909 4203455 2026-06-26T13:02:50Z Meistars Joda 781 4486909 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1714. gadu|1714 (nozīmju atdalīšana)|1714}} {{Gadu navigācija|1714}} {{Gada citi notikumi|1714}} {{Gads citos kalendāros|1714}} '''1714'''. ({{Rom sk gadam|1714}}) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. === Augusts === * [[1. augusts]] — par [[Apvienotās Karalistes karaļi|Apvienotās Karalistes karali]] kļuva [[Džordžs I]]. === Oktobris === * [[20. oktobris]] — par [[Apvienotās Karalistes karaļi|Apvienotās Karalistes karali]] tika kronēts [[Džordžs I]]. == Dzimuši == * [[1. janvāris]] — [[Kristijons Donelaitis]] (''Kristijonas Donelaitis''), Prūsijas lietuviešu dzejnieks un luterāņu mācītājs. (miris [[1780]].) * [[8. marts]] — [[Kārlis Filips Emanuels Bahs]] (''Carl Philipp Emanuel Bach''), vācu komponists (miris [[1788]].) == Miruši == * [[1. augusts]] — [[Anna Stjuarte|Anna]] (''Anne''), Lielbritānijas karaliene (dzimusi [[1665]].) {{Commons category|1714}} [[Kategorija:1714. gads| ]] 5hu7turtvhlaqkjxoqxxnld5ia32zfg 0 74549 4486908 4353258 2026-06-26T13:02:21Z Meistars Joda 781 4486908 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1713. gadu|1713 (nozīmju atdalīšana)|1713}} {{Gadu navigācija|1713}} {{Gada citi notikumi|1713}} {{Gads citos kalendāros|1713}} '''1713. gads''' ({{Rom sk gadam|1713}}) bija parastais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. == Dzimuši == * [[7. maijs]] - [[Aleksis Klero]] (''Alexis Claude Clairaut''), franču matemātiķis (miris 1765. gadā) * [[23. septembris]] - [[Fernando VI]], [[Spānija]]s karalis (miris 1759. gadā) * [[5. oktobris]] - [[Denī Didro]] (''Denis Diderot''), franču filozofs (miris 1784. gadā) == Miruši == * [[25. februāris]] — [[Frīdrihs I Hoencollerns|Frīdrihs I]] (''Friedrich I.''), Prūsijas karalis (dzimis 1657. gadā) * [[26. augusts]] — [[Denī Papēns]] (''Denis Papin''), franču matemātiķis, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1647. gadā) {{commonscat|1713}} [[Kategorija:1713. gads| ]] szbjx79t24y8bhzic6b3awrptm4yovm 0 74552 4486907 4203453 2026-06-26T13:02:00Z Meistars Joda 781 4486907 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1712. gadu|1712 (nozīmju atdalīšana)|1712}} {{Gadu navigācija|1712}} {{Gada citi notikumi|1712}} {{Gads citos kalendāros|1712}} '''1712'''. ({{Rom sk gadam|1712}}) bija garais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * Krievijas [[cars]] [[Pēteris I]] lika pārcelt [[Krievija]]s galvaspilsētu uz Zviedrijai atņemto Nīenu ([[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]]). == Dzimuši == * [[24. janvāris]] - [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große''), [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] karalis (miris [[1786]].) * [[28. jūnijs]] - [[Žans Žaks Ruso]] (''Jean Jacques Rousseau''), franču filozofs, rakstnieks (miris [[1778]].) * [[14. oktobris]] - [[Džordžs Grenvils]] (''George Grenville''), britu politiķis (miris [[1770]].) == Miruši == * [[12. jūlijs]] — [[Ričards Kromvels]] (''Richard Cromwell''), angļu poltiķis (dzimis [[1626]].) * [[14. septembris]] — [[Džovanni Kasīni]] (''Giovanni Domenico Cassini''), itāliešu astronoms (dzimis [[1625]].) {{commonscat|1712}} [[Kategorija:1712. gads| ]] 8tdrrj1wlzqdspas0s5dpyt54v2ln4h 0 74556 4486905 4203452 2026-06-26T12:59:21Z Meistars Joda 781 4486905 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1711. gadu|1711 (nozīmju atdalīšana)|1711}} {{Gadu navigācija|1711}} {{Gada citi notikumi|1711}} {{Gads citos kalendāros|1711}} '''1711'''. ({{Rom sk gadam|1711}}) bija parastais gads, kas sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. == Dzimuši == * [[26. aprīlis]] — [[Deivids Hjūms]] (''David Hume''), skotu vēsturnieks un filozofs (miris [[1776]].) * [[25. septembris]] — [[Cjaņluns]] (乾隆, Qianlong), [[Ķīna]]s imperators (miris [[1799]].) * [[19. novembris]] — (j.s., pēc v.s. 8. novembrī) — [[Mihails Lomonosovs]] (''Михаил Васильевич Ломоносов''), krievu zinātnieks (miris [[1765]].) == Miruši == * [[21. janvāris]] — [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers]] (''Friedrich Wilhelm Kettler''), [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] (dzimis [[1692]].) * [[17. aprīlis]] — [[Jozefs I Hābsburgs]], [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] (dzimis [[1678]].) {{pg4}} {{commonscat|1711}} [[Kategorija:1711. gads| ]] bkt36wc8oi7bua0kva64erw1aypnl5z 0 74557 4486889 4203451 2026-06-26T12:17:50Z Meistars Joda 781 4486889 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1710. gadu|1710 (nozīmju atdalīšana)|1710}} {{Gadu navigācija|1710}} {{Gada citi notikumi|1710}} {{Gads citos kalendāros|1710}} '''1710'''. ({{Rom sk gadam|1710}}) bija parastais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * Pabeigta [[Svētā Pāvila katedrāle]]s būvniecība. * [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācija]]. * Sākās [[Krievu—turku karš (1710—1711)|Krievu—turku karš]]. == Dzimuši == * [[4. janvāris]] — [[Džovanni Batista Pergolēzi]] (''Giovanni Battista Pergolesi''), itāļu komponists (miris [[1736]].) * [[15. februāris]] — [[Luijs XV]] (''Louis XV''), Francijas karalis (miris [[1774]].) * [[22. novembris]] — [[Vilhelms Frīdemans Bahs]] (''Wilhelm Friedemann Bach''), vācu komponists (miris [[1784]].) * [[Gustavs Kristiāns fon Hantvigs]], Rīgas pilsētas ārsts un galma padomnieks (miris [[1767]].) == Miruši == * [[19. septembris]] — [[Ole Rēmers]] (''Ole Rømer''), dāņu astronoms (dzimis [[1644]].) * [[5. augusts]] — [[Nikolass Sēfrenss]], tēlnieks (dzimis [[1622]].) * [[21. novembris]] — [[Bernardo Paskvīni]] (''Bernardo Pasquini''), itāļu komponists (dzimis [[1637]].) {{commonscat|1710}} {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1710. gads| ]] luti6c1m56rmmh7n4166a2novyv1tcz 0 74558 4486888 4203450 2026-06-26T12:15:59Z Meistars Joda 781 4486888 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1709. gadu|1709 (nozīmju atdalīšana)|1709}} {{Gadu navigācija|1709}} {{Gada citi notikumi|1709}} {{Gads citos kalendāros|1709}} '''1709'''. ({{Rom sk gadam|1709}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. === Bez datuma === * [[Eiropa|Eiropā]] tika piedzīvota [[1709. gada aukstuma vilnis Eiropā|aukstākā ziema]] pēdējo 300 gadu laikā.<ref>[http://www.newscientist.com/article/mg20126942.100-1709-the-year-that-europe-froze.html 1709: The year that Europe froze], newscientist.com {{dat|2009|02|07|SK}} {{en ikona}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] - [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Poltavas kauja|Poltavas kaujā]] [[Pēteris I|Pētera I]] vadītais [[Krievija]]s karaspēks sakāva [[Kārlis XII|Kārļa XII]] vadīto [[Zviedrija]]s armiju. == Dzimuši == * [[17. marts]] — [[Molla Vali Vidadi]] (''Molla Vəli Vidadi''), azerbaidžāņu dzejnieks (miris [[1809. gads|1809]].) * [[18. septembris]] - (j.s., pēc v.s. 7. septembrī) — [[Semjuels Džonsons]] (''Samuel Johnson''), angļu rakstnieks (miris [[1784]].) * [[2. novembris]] — [[Lielbritānijas Anna]] (''Anna van Hannover''), Nīderlandes stadhoudera sieva, vēlāk reģente (mirusi [[1769]].) * [[29. decembris]] - (j.s., pēc v.s. 18. decembrī) — [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete Petrovna]] (''Елизавета Петровна''), [[Krievijas impērija]]s ķeizariene (mirusi [[1761]].) == Miruši == * [[8. novembris]] — [[Svētais Dimitrijs no Rostovas]], ukraiņu un krievu baznīcas darbinieks, [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] bīskaps. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1709. gads| ]] 9gbv5kbuuuins5nw0g64rv5uokrgi2f 0 74559 4486887 4203449 2026-06-26T12:15:21Z Meistars Joda 781 4486887 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1708. gadu|1708 (nozīmju atdalīšana)|1708}} {{Gadu navigācija|1708}} {{Gada citi notikumi|1708}} {{Gads citos kalendāros|1708}} '''1708'''. ({{Rom sk gadam|1708}}) bija garais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * [[Osmaņu impērija]]i atņemto [[Azaka]]s ([[Azova]]s) pilsētu pasludināja par guberņas centru. * Beidzās pēdējais [[Fudzi]] vulkāna izvirdums. * Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ [[Bauska#M.C4.93ra laiks|Zemgalē]] nebija iespējams novākt ražu, kā rezultātā sākās bads un [[Melnā nāve|mēris]]. * Ārkārtīgi aukstajā ziemā ledus biezums [[Daugava|Daugavā]] [[Daugava#V.C4.93sture|sasniedza 1,7 metrus]]. == Dzimuši == * [[8. decembris]] — [[Francis I Stefans]] (''Franz Stefan''), [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] (miris [[1765]].) == Miruši == {{commonscat|1708}} [[Kategorija:1708. gads| ]] pmumfy2d5vsa2qwu4xwc1bjp2gwrxrz 0 74562 4486886 4203448 2026-06-26T12:14:39Z Meistars Joda 781 4486886 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1707. gadu|1707 (nozīmju atdalīšana)|1707}} {{Gadu navigācija|1707}} {{Gada citi notikumi|1707}} {{Gads citos kalendāros|1707}} '''1707. gads''' ({{Rom sk gadam|1707}}) bija parastais gads, kas sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Žoau V]] tika kronēts par [[Portugāle]]s karali. === Maijs === * [[1. maijs]]: ** Par [[Apvienotās Karalistes karaļi|Apvienotās Karalistes karalieni]] kļuva [[Anna Stjuarte|Anna]]. ** Stājās spēkā [[Akts par ūniju]]. == Dzimuši == * [[15. aprīlis]] — [[Leonards Eilers]] (''Leonhard Euler''), [[Šveice]]s matemātiķis un fiziķis (miris [[1783]].) * [[23. maijs]] — [[Kārlis Linnejs]] (''Carl von Linné''), zviedru botāniķis un taksonomists (miris [[1778]].) * [[7. septembris]] — [[grāfs de Bifons]] (''comte de Buffon''), franču dabaspētnieks (miris [[1788]].) == Miruši == * [[3. marts]] — [[Aurangzebs]], Mogulu impērijas valdnieks * [[9. maijs]] — [[Dītrihs Bukstehūde]] (''Dieterich Buxtehude''), vācu komponists (dzimis [[1637]].) * [[11. oktobris]] — [[Johans Reinholds fon Patkuls]] (''Johann Reinhold von Patkul''), vācbaltiešu jurists un politiķis (dzimis [[1660]].) {{commonscat|1707}} [[Kategorija:1707. gads| ]] 7rwhyepcbv7qm812lheoj281wmrz43x 0 74563 4486885 4336314 2026-06-26T12:13:44Z Meistars Joda 781 4486885 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1706. gadu|1706 (nozīmju atdalīšana)|1706}} {{Gadu navigācija|1706}} {{Gada citi notikumi|1706}} {{Gads citos kalendāros|1706}} '''1706'''. ({{Rom sk gadam|1706}}) bija parastais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * [[3. februāris]] - zviedru karaspēks [[Frauštates kauja|kaujā pie Frauštates]] Silēzijā uzvarēja apvienoto sakšu-krievu armiju. == Dzimuši == * [[17. janvāris]] - [[Bendžamins Franklins]] (''Benjamin Franklin''), ASV zinātnieks un politiķis (miris [[1790]].) == Miruši == * [[marts]] - [[Johans Pahelbels]] (''Johann Pachelbel'') - vācu [[komponists]] un [[ērģelnieks]] (dzimis [[1653]]) {{pg5}} {{commonscat|1706}} [[Kategorija:1706. gads| ]] 6tfl78jxt2s5s6erdya1go4m6q7c3v3 0 74566 4486883 4203443 2026-06-26T12:13:19Z Meistars Joda 781 4486883 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1705. gadu|1705 (nozīmju atdalīšana)|1705}} {{Gadu navigācija|1705}} {{Gada citi notikumi|1705}} {{Gads citos kalendāros|1705}} '''1705'''. ({{Rom sk gadam|1705}}) bija parastais gads, kas sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * [[16. jūlijs]] — [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]] zviedri sakāva [[Krievija]]s karaspēku. == Dzimuši == * [[24. janvāris]] — [[Farinelli]] (''Farinelli''), itāļu operdziedātājs (miris [[1782]].) * [[31. oktobris]] — [[Klements XIV]] (''Clemens XIV''), Romas pāvests (miris [[1774]].) == Miruši == * [[3. janvāris]] — [[Luka Džordāno]] (''Luca Giordano''), itāliešu gleznotājs (dzimis [[1634]].) * [[1. februāris]] — [[Hanoveres Sofija Šarlote]] (''Sophie Charlotte von Hannover''), Prūsijas karaliene (dzimusi [[1668]].) * [[5. jūnijs]] — [[Leopolds I Hābsburgs|Leopolds I]] (''Leopold I''), Austrijas erchercogs (dzimis [[1640]].) * [[13. septembris]] — [[Imre Tekeli]] (''Thököly Imre''), ungāru politiķis (dzimis [[1657]].) * [[31. decembris]] — [[Bragansas Katrīna]] (''Catherine of Braganza'') Anglijas karaliene (dzimusi [[1638]].) {{pg4}} {{commonscat|1705}} [[Kategorija:1705. gads| ]] glqt1wotb6vllwox4x7mjebju5amjc2 0 74568 4486882 4203437 2026-06-26T12:11:39Z Meistars Joda 781 4486882 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1704. gadu|1704 (nozīmju atdalīšana)|1704}} {{Gadu navigācija|1704}} {{Gada citi notikumi|1704}} {{Gads citos kalendāros|1704}} '''1704'''. ({{Rom sk gadam|1704}}) bija garais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * [[26. jūlijs]] - [[Kauja pie Jēkabpils|Kaujā pie Jēkabpils]] zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva krievu karaspēku. * [[9. augusts]] - Krievijas armija ieņēma [[Narva]]s cietoksni. == Dzimuši == * [[7. maijs]] — [[Kārlis Heinrihs Grauns]] (''Carl Heinrich Graun''), vācu komponists (miris [[1759]].) == Miruši == * [[24. februāris]] — [[Marks Antuāns Šarpentjē]] (''Marc-Antoine Charpentier''), franču komponists (dzimis [[1643]].) * [[12. aprīlis]] — [[Žaks Bosiē]] (''Jacques-Bénigne Bossuet''), franču bīskaps, teologs (dzimis [[1627]].) * [[3. maijs]] — [[Heinrihs Ignacs Francis Bībers]] (''Heinrich Ignaz Franz Biber''), austriešu komponists (dzimis [[1644]].) * [[14. jūlijs]] — (j.s., pēc v.s. 3. jūlijā) — [[Sofija Romanova (Krievijas reģente)|Sofija Romanova]] (''Софья Алексеевна Романова''), mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente (dzimusi [[1657]].) * [[28. oktobris]] — [[Džons Loks]] (''John Locke''), angļu filozofs (dzimis [[1632]].) {{gg2}} {{commonscat|1704}} [[Kategorija:1704. gads| ]] 50mpkvuapgv04r965vlb2nkc3a2fl19 0 74570 4486881 4203435 2026-06-26T12:11:00Z Meistars Joda 781 4486881 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1703. gadu|1703 (nozīmju atdalīšana)|1703}} {{Gadu navigācija|1703}} {{Gada citi notikumi|1703}} {{Gads citos kalendāros|1703}} '''1703'''. ({{Rom sk gadam|1703}}) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * [[27. maijs]] - [[Krievija]]s cars [[Pēteris I]] zviedriem atņemtajā [[Nīena]]s pilsētā lika uzcelt Petropavlovskas cietoksni, šī diena pieņemta par [[Sanktpēterburga]]s dibināšanas dienu. == Dzimuši == * [[23. jūnijs]] — [[Marija Leščiņska]] (''Marie Leszczyńska''), Francijas karaliene (mirusi [[1768]].) == Miruši == * [[16. janvāris]] — [[Ēriks Dālbergs]] (''Erik Jonsson Dahlberg''), zviedru kara inženieris, arhitekts (dzimis [[1625]].) * [[18. marts]] — [[Marija de Dominiči]] (''Maria de Dominici''), Maltas gleznotāja, tēlniece un karmelītu ordeņa mūķene (dzimusi [[1645]].) * [[16. maijs]] — [[Šarls Pero]], franču rakstnieks (dzimis [[1628]].) * [[26. maijs]] — [[Semjuels Pīpss]] (''Samuel Pepys''), angļu ierēdnis (dzimis [[1633]].) {{pg1}} {{commonscat|1703}} [[Kategorija:1703. gads| ]] 0fnqr840d5yoh48nsfsd16h4o8ddvgq 0 74571 4486880 4203433 2026-06-26T12:09:56Z Meistars Joda 781 4486880 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1702. gadu|1702 (nozīmju atdalīšana)|1702}} {{Gadu navigācija|1702}} {{Gada citi notikumi|1702}} {{Gads citos kalendāros|1702}} '''1702'''. ({{Rom sk gadam|1702}}) bija parastais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]/ === Marts === * [[8. marts]] — par [[Anglija]]s, [[Skotija]]s un [[Īrija]]s karalieni tika kronēta [[Anna Stjuarte]]. === Maijs === * [[14. maijs]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: zviedru karaspēks ieņēma [[Varšava|Varšavu]]. === Jūlijs === * [[18. jūlijs]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Krievija]]s karaspēks sakāva zviedru spēkus kaujā pie Omuļiem netālu no [[Valka]]s. === Augusts=== * [[26. augusts]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Krievija]]s karaspēks ieņēma [[Alūksnes cietoksnis|Alūksnes cietoksni]]. == Dzimuši == == Miruši == * [[8. marts]] — [[Viljams III]] (''William III''), Anglijas karalis, Nīderlandes stadhaulders (dzimis [[1650]].) {{commonscat|1702}} [[Kategorija:1702. gads| ]] 0exnq016eb7z7d4phmklbsusbs7e2qn 0 77915 4487235 4194613 2026-06-27T08:26:09Z Biafra 13794 /* Izplatība */ atj. 4487235 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Alone_Ranger_(cropped).jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Canidae | dzimta_lv = Suņu dzimta | ģints = Canis | ģints_lv = Suņi | suga = Canis aureus | suga_lv = Zeltainais šakālis | binomial = Canis aureus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Canis_aureus_range.svg|center|260px]] {{center|Izplatība 20. gadsimtā}} [[Attēls:Canis_aureus_distribution_map.png|center|260px]] {{center|Izplatība 21. gadsimtā}} }} '''Zeltainais šakālis''' (''Canis aureus'') jeb '''zelta šakālis''', arī vienkārši '''šakālis''' ir [[Suņu dzimta|suņu dzimtas]] (''Canidae'') [[plēsējs]]. Tas apdzīvo [[Eiropa]]s [[Vidusjūra]]s reģiona austrumus, [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumus]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāziju]] līdz [[Birma]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/3744 |title=Canis aureus (Golden Jackal, Asiatic Jackal, Common Jackal) |access-date={{dat|2009|02|19||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090413111957/http://www.iucnredlist.org/details/3744 }}</ref> Tas ir lielākais starp šakāļiem, un vienīgais, kas dzīvo ārpus [[Āfrika]]s. Šakālis mājo galvenokārt [[tuksnesis|tuksnešu]] un pustuksnešu [[bioma|biomās]].<ref name="dz"/> Eiropā pēdējās desmitgadēs izplatījies uz ziemeļiem un rietumiem, sasniedzot arī [[Baltijas valstis]]. == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem 2015. gadā no zeltainā šakāļa ir nodalīta jauna vilku suga — [[Āfrikas zeltainais vilks]] (''Canis anthus'').<ref name=nat>[http://news.nationalgeographic.com/2015/07/150730-jackals-wolves-evolution-new-species-animals-africa/?sf11516048=1 National Geographic: Meet the First New Canine Found in 150 Years]</ref> Ārēji zeltainais šakālis ir ļoti līdzīgs Āfrikas zeltainajam vilkam, bet ir par to nedaudz mazāks, ar šaurāku [[galvaskauss|galvaskausu]] un sīkākiem zobiem. [[DNS]] pētījumos atklājās, ka Āfrikas zeltainais vilks un zeltainais šakālis ir ļoti attāli radinieki, to attīstības ceļi šķīrās apmēram pirms 2 miljoniem gadu. == Izplatība == [[Attēls:Canis_aureus_Kaeng_Krachan_national_park.jpg|thumb|left|250px|Zeltainais šakālis [[Indija|Indijā]]]] [[Āzija|Āzijā]] šakāļu izplatības areāls ietver [[Arābijas pussala|Arābijas pussalu]], [[Turcija|Turciju]], [[Libāna|Libānu]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Sīrija|Sīriju]], [[Irāka|Irāku]], [[Irāna|Irānu]], [[Pakistāna|Pakistānu]], [[Centrālāzija|Centrālāziju]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentu]], [[Šrilanka|Šrilanku]], [[Mjanma|Mjanmu]], [[Taizeme|Taizemi]] un daļu [[Indoķīna]]s. Nav sastopams [[Āfrika|Āfrikā]]. Eiropā zeltainie šakāļi pēdējās desmitgadēs izplatās uz ziemeļiem. Tie ir sastopami [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Ungārija|Ungārijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], arī [[Austrija|Austrijā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]] un ziemeļaustrumu [[Itālija|Itālijā]].<ref>Lapini L., Molinari P., Dorigo L., Are G. & Beraldo P., 2009. Reproduction of the Golden Jackal (Canis aureus moreoticus I. Geoffroy Saint Hilaire, 1835) in Julian Pre-Alps, with new data on its range-expansion in the High-Adriatic Hinterland (Mammalia, Carnivora, Canidae). Boll. Mus. Civ. St. nat. Venezia, 60 (2009): 169-186.</ref> Pieaug novērojumu skaits [[Vācija|Vācijā]], un ir sastopams arī [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Dānija|Dānijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.birdguides.com/articles/mammals/human-altered-landscapes-aid-golden-jackal-westward-expansion-in-europ/|title=Human-altered landscapes aid Golden Jackal westward expansion in Europe|website=BirdGuides|access-date=2026-06-27|date=2026-06-20|language=en}}</ref> Pēdējā desmitgadē ir atklāta šakāļu populācija arī [[Baltija|Baltijas valstīs]]. Kopš 2013. gada sākuma suga konstatēta [[Igaunija|Igaunijā]]. Sākotnēji nebija zināms, vai dzīvnieki ieradušies dabīgas migrācijas ceļā vai arī izbēguši no nebrīves.<ref>[http://eestielu.delfi.ee/eesti/laanemaa/lihula/elu/peep-mannil-laanemaal-elab-veel-vahemalt-kaks-saakalit-toenaoliselt-rohkem.d?id=65914222 Peep Männil: Läänemaal elab veel vähemalt kaks šaakalit, tõenäoliselt rohkem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130502183334/http://eestielu.delfi.ee/eesti/laanemaa/lihula/elu/peep-mannil-laanemaal-elab-veel-vahemalt-kaks-saakalit-toenaoliselt-rohkem.d?id=65914222 |date={{dat|2013|05|02||bez}} }} (igauniski)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/463840-zoologi_igaunijas_mezos_klist_sakali_var_ierasties_ari_latvija |title=Zoologi: Igaunijas mežos klīst šakāļi; var ierasties arī Latvijā |access-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archive-date={{dat|2013|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130609164050/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/463840-zoologi_igaunijas_mezos_klist_sakali_var_ierasties_ari_latvija }}</ref> 2013. gada decembrī pirmo reizi zeltainais šakālis ticis nomedīts [[Latvija|Latvijā]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]],<ref>[http://www.la.lv/iespejams-ari-latvija-paradijusies-sakali/ Iespējams, arī Latvijā parādījušies šakāļi], Latvijas Avīze, 09.01.2014.</ref> 2014. gadā DNS rezultāti apstiprināja šīs sugas noteikšanu, kā arī tika konstatēts jauns zeltainā šakāļa sastapšanas gadījums [[Aizpute|Aizputes]] apkārtnē. Tiek uzskatīts, ka Latvijā zeltainie šakāļi ieceļojuši dabīgā veidā.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/dziivnieki/dzive/dns-analiizes-apstiprina-zeltaino-shakalju-klatbutni-latvija.a103530/ DNS analīzes apstiprina zeltaino šakāļu klātbūtni Latvijā] lsm.lv</ref> Kopš 2015. gada tā ir medījamo dzīvnieku suga Latvijā.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/nauksenos-plesona-saples-telu-aizdomas-tur-sakali.d?id=50766329 Naukšēnos plēsoņa saplēš teļu; aizdomās tur šakāli] Delfi</ref> 2015. gadā pirmo reizi šakāļi konstatēti arī vairākās vietās [[Lietuva|Lietuvā]],<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/558533-ari_lietuva_paradijusies_sakali Arī Lietuvā parādījušies šakāļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150506013531/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/558533-ari_lietuva_paradijusies_sakali |date={{dat|2015|05|06||bez}} }} tvnet.lv</ref> kā arī [[Dānija|Dānijā]] un [[Polija|Polijā]]. 2016. gadā — pirmo reizi [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>[http://phys.org/news/2016-03-golden-jackal-netherlands.html?utm_source=nwletter&utm_medium=email&utm_content=ctgr-item&utm_campaign=daily-nwletter First golden jackal spotted in the Netherlands] phys.org</ref> 2019. gadā zeltainie šakāļi konstatēti arī [[Somija|Somijā]], kas ir šobrīd vistālāk uz ziemeļiem esošā valsts, kur tie sastopami. == Izskats == [[Attēls:Canis aureus revivim2.JPG|thumb|left|250px|Zeltainajam šakālim ir īss, ass apmatojums]] Zeltainais šakālis ir vidēji liels suņu dzimtas plēsējs. Tā ķermeņa garums ir 70—105 cm, astes garums apmēram 25 cm, augums skaustā 38—50 cm, svars 7—15 kg. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Āfrikā dzīvojošie šakāļi ir lielāki nekā Āzijā un Eiropā dzīvojošie. Zeltainajam šakālim ir īss, ass apmatojums. Kažoks parasti ir no dzeltenīga līdz blāvi zeltainam tonim ar brūniem akotmatiem. Apmatojuma [[krāsa]] variē atkarībā no sezonas un reģiona. Mātītēm ir 4—8 piena dziedzeri.<ref name="dz"/> == Uzvedība un barība == Zeltainais šakālis ir [[visēdājs]] un barojas ar visu, ko var atrast. Tā diēta sastāv apmēram no 54% [[gaļa]]s un 46% dažādas augu barības. Šakālis medī nelielus [[dzīvnieki|dzīvniekus]]: [[trusis|trušus]], [[grauzējs|grauzējus]], [[putni|putnus]], [[kukaiņi|kukaiņus]], [[zivis]] un [[mērkaķi|mērkaķus]]. Šim plēsējam ir ļoti laba [[dzirde]], ko tas lieto medījot, saklausot mazo dzīvnieku pārvietošanos [[zālaugi|zālē]]. Reizēm šakālis nomedī dzīvniekus, kas ir 4 līdz 5 reizes smagāki par viņu pašu. Tie parasti ir lielo [[zālēdājs|zālēdāju]] mazuļi, kā, piemēram, [[gazeles]], [[antilope]]s un citi. Šakālis parasti medī viens, bet reizēm tie veido medību grupas. Ja būs iespēja, tas nozags medījumu lielajiem [[plēsējs|plēsējiem]], kā [[lauva|lauvām]] un [[tīģeris|tīģeriem]], sagaidot brīdi, kad lielie plēsēji ir paēduši. Šakālis neapēsto barību norok un paslēpj no citiem plēsējiem, lai vēlāk atgrieztos pie krājuma.<ref name="dz"/> == Vairošanās == [[Attēls:Golden Jackal Revivim.jpg|thumb|250px|Zeltainie šakāļi veido monogāmus pārus]] [[Attēls:Golden jackal - portrait.jpg|thumb|250px|Zeltainais šakālis [[Izraēla|Izraēlā]]]] Zeltainais šakālis ir izteikti monogāms. Lielākajā daļā šakāļu ģimeņu bez galvenā pāra mēdz būt vēl viens vai divi pieauguši īpatņi, kas palīdz audzināt bērnus. Tie parasti ir jau pieaugušie bērni, kas vēl nav izveidojuši savas ģimenes. Ģimenei ir sava teritorija, kas tiek rūpīgi sargāta no citiem dzīvniekiem. Visi ģimenes locekļi, gan tēviņi, gan mātītes, teritoriju iezīmē ar urīnu.<ref name="dz"/> Pirms mazuļu dzimšanas vecāki izrok ģimenes alu. Grūsnības periods ilgst 63 dienas, parasti piedzimst 2—4 kucēni, kurus māte baro ar [[piens|pienu]] 50—90 dienas. Mazuļi piedzimst 250 g smagi. Tie ir akli un kurli, acis atveras pēc 10 dienām. Dzimumbriedumu šakāļu mātītes sasniedz 11 mēnešu vecumā, tēviņi 2 gadu vecumā.<ref name="dz">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=22 |title=lioncrusher.com |access-date={{dat|2007|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070716133027/http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=22 |archivedate={{dat|2007|07|16||bez}} }}</ref> == Sistemātika == Lai arī par šakāļiem sauc gan zeltaino šakāli, gan [[melnmuguras šakālis|melnmuguras šakāli]], gan [[svītrainais šakālis|svītraino šakāli]], tomēr [[ģenētika|ģenētiskie]] pētījumi liecina, ka zeltainais šakālis nav tuvs radinieks pārējiem šakāļiem. Tas ir tuvāks radinieks [[koijots|koijotam]], [[pelēkais vilks|pelēkajam vilkam]] un [[suns|sunim]].<ref>[http://www.nature.com/nature/journal/v438/n7069/pdf/nature04338.pdf Genome sequence, comparative analysis and haplotype structure of the domestic dog]</ref> Ir zinātnieki, piemēram [[Konrāds Lorencs]], kas uzskata, ka [[mājas suns]] ir cēlies no šakāļa, nevis no pelēkā vilka, un vilka [[asinis]] sunim ir pievienojušās vēlāk, ar to krustojoties. Tomēr šī [[hipotēze]] vēlāk tikusi noraidīta, jo zelta šakālis ir mazāk sociāls kā mājas suns, un to gaudošanas veids ir atšķirīgs.<ref>R. Lindsay, Steve (2000). Handbook of Applied Dog Behavior and Training, Vol. 1: Adaptation and Learning. p. 410. {{ISBN|0-8138-0754-9}}</ref> Zeltainajam šakālim ir 7 pasugas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14000704 |title=Mammal Species of the World - Browse: aureus<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110521173409/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14000704 |archivedate={{dat|2011|05|21||bez}} }}</ref> * ''Canis a. aureus'' — skaitliski lielākā pasuga, sastopama zeltaino šakāļu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] centrālajā daļā; * ''Canis a. cruesemanni'' — [[Taizeme]], [[Indija]]s austrumi, [[Birma]]; * ''Canis a. ecsedensis'' — [[Balkānu pussala]], [[Bulgārija]];<ref name="un"/> * ''Canis a. indicus'' — [[Indija]], [[Nepāla]]; * [[Dalmācijas šakālis]] ''Canis a. moreotica'' — apdzīvo [[Centrāleiropa]]s dienvidu daļu, [[Ungārija|Ungārijā]] un [[Austrija|Austrijā]] to sauc par Ungārijas niedru vilku;<ref name="un">[http://www.biologiezentrum.at/pdf_frei_remote/ANNA_91B_0007-0025.pdf Variability and identity of the jackals (Canis aureus) of Dalmatia]</ref> * ''Canis a. naria'' — [[Indija]]s dienvidi; * ''Canis a. syriacus'' — [[Izraēla]], [[Jordānija]]. == Šakālis kultūrā == Pastāv uzskats, ka [[senie grieķi|sengrieķu]] dievs [[Hermejs]] un briesmonis [[Cerbers]] veidoti pēc līdzības ar zeltaino šakāli.<ref name="kul">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.canids.org/species/Golden_jackal.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2007|08|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071012143552/http://www.canids.org/species/Golden_jackal.pdf |archivedate={{dat|2007|10|12||bez}} }}</ref> Dažas ciltis [[Indija|Indijā]] uzskata, ka šakālim uz galvas var izaugt rags ({{val-en|shiyal shingi}}), un, ja tādu dzīvnieku sastop, tas nes laimi.<ref name="kul"/> Šakālis bieži tiek pieminēts arī [[bībele|Bībelē]], kur attēlots kā ļauns radījums. Psalmā 63:9-11 ir teikts, ka neticīgie kļūs par šakāļu barību. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Canis aureus|Zeltainais šakālis}} * [http://www.apollo.lv/zinas/iespejams-latvija-paradijusies-sakali/631035 Iespējams, Latvijā parādījušies šakāļi] * [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Canis_aureus.html ADW: Canis aureus] * [https://web.archive.org/web/20140303205520/http://www.arkive.org/golden-jackal/canis-aureus/ ARKIve: Golden jackal (Canis aureus)] * [http://www.flickr.com/photos/deomurari/2412994358/ Golden Jackal (Canis aureus)] [[Kategorija:Suņi]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu fauna]] [[Kategorija:Dienvidāzijas fauna]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzijas fauna]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] [[Kategorija:Indijas fauna]] [[Kategorija:Ķīnas fauna]] [[Kategorija:Mjanmas fauna]] [[Kategorija:Taizemes fauna]] 288um5ujqi68dr1swclfai4v54715su 100 80595 4487102 4486483 2026-06-26T20:21:54Z Dainis 876 4487102 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''. * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaista neidentificēta krava; starta iznākums nav zināms; ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. 6ixvc8o0spkmkxfq8ul9r211bt3eoq6 100 80630 4487105 4486489 2026-06-26T20:25:29Z Dainis 876 4487105 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[27. jūnijs]] — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''. * [[28. jūnijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. jūnijs]] — sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūnijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Jūnijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūnijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[2. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[2. jūlijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''. * [[3. jūlijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observaatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. <!-- * [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> h54xeqz7tqz0chafsmynytwcwpyk38y 0 81994 4487080 3897267 2026-06-26T18:59:35Z Baisulis 11523 /* ievads */ papildināts...... 4487080 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''The Prodigy'' |Attēls = The Prodigy IMG 2972 (5353883317) (cropped).jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = ''The Prodigy'' 2009. gadā uzstājoties [[Bengalūru|Bengalūrū]]<br/>No kreisās uz labo: [[Kīts Flints]], ''[[Maxim (mūziķis)|Maxim]]'' un [[Liams Houlets]] |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Eseksa|Breintrī}} |Žanrs = [[breikbīts]], [[elektropanks]], [[reivs]] |Gadi = 1990—pašlaik |Izdevējkompānija = ''Take Me to the Hospital'', ''Ragged Flag'', ''Cooking Vinyl'', ''XL'', ''Beggars Banquet'', ''Mute, Maverick'', ''Warner Bros.'', ''Elektra'' |Mlapa = {{URL|http://www.theprodigy.com}} |Dalībnieki = * [[Laiems Houlets]] * ''[[Maxim (mūziķis)|Maxim]]'' |Bij_dalībnieki = * [[Kīts Flints]] * Līrojs Tornhils * Šārkijs }} '''''The Prodigy''''' ir [[Anglija]]s [[elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] grupa, ko izveidoja 1990. gadā [[Eseksa]]s grāfistes [[Breintrī]]. Grupas dalībnieki bija producents, taustiņinstrumentālists un dziesmu autors [[Liams Houlets]], dejotājs un neregulārs vokālists [[Kīts Flints]], kā arī dejotājs un neregulārs taustiņinstrumentālists [[Līrojs Tornhils]], kuriem pievienojās [[reps|MC]] un vadošais vokālists ''[[Maxim (mūziķis)|Maxim]]''. Viņus uzskata par [[bigbīts|bigbīta]] un [[breikbīts|breikbīta]] mūzikas žanru pionieriem. Liams Houlets viņu stilu raksturo kā elektronisko panku.<ref>{{Ziņu atsauce|date=2013-12-17|title=Liam Howlett: Punk and disorderly|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/music/features/liam-howlett-punk-and-disorderly-181988.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220618/https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/music/features/liam-howlett-punk-and-disorderly-181988.html |archive-date=18 June 2022 |dead-url=no|access-date=2021-05-12|website=The Independent|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2018-11-15|title=The Prodigy interview: 'Calvin Harris? That's just waffle. That isn't real'|url=https://inews.co.uk/culture/music/the-prodigy-liam-howlett-interview-no-tourists-new-album-223041|access-date=2021-05-12|website=inews.co.uk|language=en}}</ref> Kopumā grupa ''The Prodigy'' ir pārdevusi vairāk kā 16 miljonus ierakstu visā pasaulē, kas ir lielisks sasniegums [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] jomā.<ref>[http://www.amazon.de/Prodigy-Music-Review/dp/B000T2MZ0M The Prodigy — Music in Review: Amazon.de: The Prodigy: DVD & Blu-ray<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 1991: ''[[Experience]]'' * 1994: ''[[Music For The Jilted Generation]]'' * 1997: ''[[The Fat Of The Land]]'' * 2004: ''[[Always Outnumbered, Never Outgunned]]'' * 2009: ''[[Invaders Must Die]]'' * 2015: ''[[The Day Is My Enemy]]'' * 2018: ''[[No Tourists]]'' === EP === * 1991: ''[[What Evil Lurks]]'' * 1995: ''[[Voodoo People]]'' * 2002: ''[[Baby's Got A Temper]]'' * 2004: ''[[Hotride]]'' * 2009: ''[[Lost Beats]]'' === Labāko dziesmu izlases === * 1999: ''[[The Dirtchamber Sessions Volume One]]'' * 2005: ''[[Their Law: The Singles 1990-2005]]'' == Singli == {| class="wikitable" ! rowspan="2" width="33"| Gads ! width="225" rowspan="2"| Nosaukums ! colspan="8"| Augstākā vieta topā ! width="250" rowspan="2"| Albums |- !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Austrālija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Somija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Vācija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Īrija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Norvēģija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|ASV}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Latvija}} |- | rowspan="2" align="center"|1991 |''[[Charly]]'' |align="center" | 3 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | 9 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - | rowspan="5"|''[[Experience]]'' |- |''[[Everybody In The Place]]'' |align="center" | 2 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | 2 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |- |align="center" rowspan="2"|1992 |''[[Fire/Jericho]]'' |align="center" | 11 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | 15 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |- |''[[Out Of Space]]'' |align="center" | 5 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | 15 |align="center" | 6 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |- |align="center" rowspan="2"|1993 |''[[Wind It Up (Rewound)]]'' |align="center" | 11 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | 6 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |- |''[[One Love (singls)|One Love]]'' |align="center" | 8 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | 3 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - | rowspan="4"|''[[Music For The Jilted Generation]]'' |- |align="center" rowspan="2"|1994 |''[[No Good (Start The Dance)]]'' |align="center" | 4 |align="center" | 45 |align="center" | - |align="center" | 4 |align="center" | 3 |align="center" | 7 |align="center" | - |align="center" | 13 |- |''[[Voodoo People]]'' |align="center" | 13 |align="center" | 24 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | 7 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |- |align="center" | 1995 |''[[Poison"]]'' |align="center" | 15 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | 3 |align="center" | 5 |align="center" | - |align="center" | 14 |- |align="center" rowspan="2"|1996 |''[[Firestarter]]'' |align="center" | '''1''' |align="center" | 22 |align="center" | '''1''' |align="center" | 6 |align="center" | 2 |align="center" | '''1''' |align="center" | 30 |align="center" | 3 | rowspan="6"|''[[The Fat Of The Land]]'' |- |''[[Breathe]]'' |align="center" | '''1''' |align="center" | 2 |align="center" | '''1''' |align="center" | 8 |align="center" | '''1''' |align="center" | '''1''' |align="center" | - |align="center" | 3 |- |align="center" rowspan="4"|1997 |''[[Smack My Bitch Up]]'' |align="center" | 8 |align="center" | 41 |align="center" | '''1''' |align="center" | 51 |align="center" | 6 |align="center" | 8 |align="center" | 89 |align="center" | 3 |- |''[[Narayan (singls)|Narayan]]''<ref name="autogenerated2">Netika izdots kā oficiāls singls.</ref> |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | 4 |- |''[[Diesel Power]]''<ref name="autogenerated2" /> |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | 18 |- |''[[No Man Army]]''<ref name="autogenerated2" /> |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | 9 |- |align="center" |2002 |''[[Baby's Got A Temper]]'' |align="center" | 5 |align="center" | 36 |align="center" | 7 |align="center" | 37 |align="center" | 14 |align="center" | 13 |align="center" | - |align="center" | - | — |- |align="center" rowspan="2"|2004 |''[[Girls]]'' |align="center" | 19 |align="center" | - |align="center" | 18 |align="center" | - |align="center" | 27 |align="center" | - |align="center" | - |align="center" | 35 |rowspan="3"|''[[Always Outnumbered, Never Outgunned]]'' |- |''[[Hotride]]'' |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 32 |- |align="center" rowspan="2"|2005 |''[[Spitfire]]'' |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 35 |- |''[[Voodoo People]]'' (''[[Pendulum]] Remix'') |align="center"| 20 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 27 |align="center"| 20 |align="center"| - |align="center"| - |''[[Their Law: The Singles 1990-2005]]'' |- |align="center" rowspan="1"|2008 |''[[Invaders Must Die (singls)|Invaders Must Die]]'' <ref name="autogenerated1">http://pandora.nla.gov.au/pan/23790/20090320-0000/issue993.pdf</ref> |align="center"| 49 |align="center"| 58 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 20 | rowspan="3"|''[[Invaders Must Die]]'' |- |align="center" rowspan="2"|2009 |''[[Omen]]''<ref name="autogenerated1" /> |align="center"| 4 |align="center"| 83 |align="center"| - |align="center"| 28 |align="center"| 28 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |- |''[[Warrior's Dance]]'' |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |- !align="center" colspan="11" style="font-size: 8pt"| " - " norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī. |- |} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas elektroniskās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas alternatīvās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas bigbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas breikbīta grupas]] [[Kategorija:Anglijas sintpanka grupas]] itn7th10abwngwrnmyvjf60yxf636bk 0 87551 4487186 4227305 2026-06-27T07:03:59Z Lasks 38532 4487186 wikitext text/x-wiki '''Ivanovs''' ({{val-ru|Ивано́в}} un {{val|bg|Ива́нов}}; sieviešu dzimtē [[Ivanova (uzvārds)|Ivanova]] (''Ивано́ва, Ива́нова'')) ir izplatīts [[krievu valoda|krievu]] vai [[bulgāru valoda|bulgāru]] cilmes [[uzvārds]]. Otrs izplatītākais uzvārds [[Latvija|Latvijā]] (aiz [[Bērziņš]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Noskaidroti Latvijā populārākie uzvārdi |date= 2015. gada 17. jūnijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |accessdate= 2017. gada 2. martā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20161202162449/http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |archivedate= {{dat|2016|12|02||bez}} }}</ref> Izplatītākais uzvārds [[Igaunija|Igaunijā]] (kopā ar uzvārdu [[Tamms]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Igaunijā populārākie uzvārdi ir Ivanovs un Tamms |date= 2000. gada 23. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/arzemes/igaunija-popularakie-uzvardi-ir-ivanovs-un-tamms.d?id=30788151 |accessdate= 2017. gada 2. martā }}{{Novecojusi saite}}</ref> un otrs izplatītākais uzvārds [[Krievija|Krievijā]] (aiz [[Smirnovs]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Populārākie uzvārdi Krievijā |date= 2006. gada 7. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/82226-popularakie_uzvardi_krievija |accessdate= 2009. gada 16. jūnijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Aleksandrs Ivanovs (futbolists)|Aleksandrs Ivanovs]] (1985) — latviešu futbolists; * [[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]] (''Александр Андреевич Иванов''; 1806—1858) — krievu mākslinieks; * [[Deniss Ivanovs]] (1984) — latviešu futbolists; * [[Edgars Ivanovs]] (2001) — latviešu futbolists; * [[Eduards Ivanovs]] (1978) — latviešu hokejists; * [[Ēvalds Ivanovs]] (1889—?) — latviešu lauksaimnieks un politiķis; * [[Georgi Ivanovs]] (''Георги Иванов''; 1940) — bulgāru kosmonauts; * [[Ģorge Ivanovs]] (''Ѓорге Иванов''; 1960) — maķedoniešu politiķis, valsts prezidents; * [[Igors Ivanovs (šahists)|Igors Ivanovs]] (1947—2005) — krievu izcelsmes Kanādas šahists; * [[Igors Ivanovs (uzņēmējs)|Igors Ivanovs]] (1959) — latviešu uzņēmējs, apsūdzēts smagos noziegumos; * [[Iļja Ivanovs]] (1999) ― latviešu politiķis; * [[Ivans Ivanovs]] (1937) — latviešu inženieris un politiķis; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — latviešu komponists; * [[Juris Ivanovs]] (1952) — latviešu mākslinieks, heraldikas un grafikas speciālists; * [[Mihails Ivanovs]] (1938—2014) — krievu sabiedriskais darbinieks, Latvijas Augstākās padomes deputāts; * [[Ņikita Ivanovs (futbolists)]] (1996) — latviešu futbolists; * [[Ņikita Ivanovs (karavīrs)]] (1900—1961) — Latvijas karavīrs; * [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''; 1953—2026) — krievu politiķis; * [[Valērijs Ivanovs]] (1970) — latviešu futbolists; * [[Vjačeslavs Ivanovs]] (''Вячеслав Иванов'', 1866—1949) — krievu dzejnieks. == Atsauces == {{atsauces}} {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] [[Kategorija:Bulgāru uzvārdi]] csoghtomem36g15dbiox94580axgc67 0 89021 4486954 4485073 2026-06-26T14:51:35Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4486954 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1941|Latvijā|Latvija}} [[Attēls:Latvijas ģenerālapgabals 1942. gadā.jpg|thumb|315px|Latvijas ģenerālapgabala karte (1942)]] Šajā lapā ir apkopoti '''[[1941. gads|1941. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]''', kas tolaik bija inkorporēta [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]], vēlāk [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāta]] sastāvā kā [[Latvijas ģenerālapgabals]]. == Notikumi == [[Attēls:Deportacija Latvija 1941 3.jpg|thumb|250px|Iedzīvotāju deportācija 14. jūnijā]] === Janvāris === * [[10. janvāris]] — [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tika dibināta LPSR Pionieru pils (tagad Bērnu un jauniešu centrs "[[Rīgas Skolēnu pils]]"). === Marts === * [[25. marts]] — no apgrozības pilnīgi tika izņemti [[Lats|lati]] un ieviesta PSRS naudas vienība — [[PSRS rublis]]. === Jūnijs === * [[14. jūnijs]] — Latvijā tika veikta [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|iedzīvotāju deportācija]] uz [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Gulags|iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm]] vai mūža nometinājumu attālos PSRS reģionos. Deportēto skaits bija ap 15 400.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/aizvestie.htm |title=GRĀMATA AIZVESTIE. 1941. GADA 14. JŪNIJS<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|07|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080624104928/http://vip.latnet.lv/LPRA/aizvestie.htm |archivedate={{dat|2008|06|24||bez}} }}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[30. jūnijs]] — armijas vasaras treniņu nometnē pie [[Litene]]s notika [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|Latvijas armijas karavīru nogalināšana un apcietināšana]]. * [[22. jūnijs]] — [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu armija iebruka Latvijas teritorijā]]. * [[26. jūnijs]] — vācu karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]]. * [[29. jūnijs]] — vācieši pabeidza [[Liepāja]]s ieņemšanu. [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-771-0356-01, Lettland, zerstörter sowjetischer Panzer.jpg|thumb|250px|Sašauts padomju tanks uz Rīgas tilta]] === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** vācu karaspēks ieņēma [[Rīga|Rīgu]]. ** saskaņā ar vēstures liecībām, tā dēvētā [[Arāja komanda]] piedalās Rīgas civiliedzīvotāju (ebreju) nogalināšanā [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]]. * [[4. jūlijs]]: ** vācu karaspēks ieņēma [[Rēzekne|Rēzekni]]. ** Rīgā tiek nodedzinātas vairākas sinagogas, to skaitā [[Rīgas Horālā sinagoga|Lielā Horālā sinagoga]]; bojā iet nezināms skaits ebreju tautības civiliedzīvotāju. * [[6. jūlijs]] — vācieši uzspridzināja [[Daugavpils sinagoga|Lielo sinagogu]] Daugavpilī. * [[8. jūlijs]] — vācu karaspēks pabeidza Latvijas teritorijas ieņemšanu. * [[25. jūlijs]] — nodibināja [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalu]] [[Ostlande]]s sastāvā === Augusts === * [[17. augusts]] — tiek slēgta atjaunotā "[[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]]" organizācija. === Oktobris === * [[oktobris]] — sākta [[Salaspils koncentrācijas nometne]]s celtniecība. === Novembris === * [[6. novembris]] — [[Heinrihs Himlers]] izdeva pavēli par brīvprātīgās policijas vienību reorganizāciju un paplašināšanu okupētajās teritorijās. * [[10. novembris]] — Rīgā notika pretošanās kustības "Latviešu nacionālistu savienība" dibināšanas sapulce. * [[18. novembris]] — iznāca nacionālās pretošanās kustības nelegālā laikraksta "Latvija" pirmais numurs. * [[30. novembris]] — notika pirmā lielā [[Rīgas geto]] ebreju iznīcināšanas [[Masu slepkavības Rumbulā|akcija]] [[Rumbula|Rumbulā]]. === Decembris === * [[8. decembris]] — notika otra lielā Rīgas geto ebreju iznīcināšanas akcija; abās kopā Rumbulā un geto teritorijā tika nogalināti ap 25 000 cilvēku. == Kultūra == * [[janvāris]] — [[Rīga]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 37 tika dibināts [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris]].<ref>"XX Gadsimts Post Scriptum" 1. sērija (1951-1953)</ref> * [[27. janvāris]] — notika Jaunatnes teātra pirmā izrāde — "Buratīno piedzīvojumi". === Mākslas filmas === * "[[Kaugurieši]]" (režisors [[Voldemārs Pūce]]) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab=movies&sub_tab=movies-year&mp20=112&my=1941|title=Filmu katalogs|work=filmas.lv|publisher=Nacionālais Kino centrs}}</ref><ref group="P">Pēc K. Zariņa darba motīviem.</ref> == Dzimuši == * [[6. janvāris]] — [[Inta Čaklā]], literatūrkritiķe (mirusi 2016. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (miris 2026. gadā) * [[2. februāris]] — [[Daina Riņķe]], gleznotāja un pedagoģe (mirusi 2023. gadā) * [[18. februāris]] — [[Andrejs Dandzbergs]], valsts darbinieks un uzņēmējs (miris 1996. gadā) * [[8. marts]] — [[Dace Skadiņa]], aktrise un režisore (mirusi 2020. gadā) * [[9. marts]] — [[Ilga Kļaviņa]], šahiste * [[26. marts]] — [[Rasma Garne]], aktrise (mirusi 2024. gadā) * [[1. aprīlis]] — [[Rodrigo Rikards]], režisors, scenārists un operators (miris 2014. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Astrīda Kairiša]], aktrise (mirusi 2021. gadā) * [[12. aprīlis]] — [[Imants Skrastiņš]], aktieris (miris 2019. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Nora Cēsniece]], vitrāžiste (mirusi 2025. gadā) * [[2. maijs]] — [[Ints Burāns]], aktieris (miris 2008. gadā) * [[20. maijs]] — [[Imants Bodnieks]], treka riteņbraucējs un treneris * [[26. maijs]] — [[Imants Kalniņš]], komponists un politiķis * [[27. maijs]] — [[Uldis Vazdiks]], aktieris (miris 2006. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Anda Zaice]], aktrise (mirusi 2026. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Imants Lancmanis]], mākslas vēsturnieks, restaurēšanas speciālists, gleznotājs, sabiedrisks darbinieks * [[3. augusts]] — [[Andris Staģis]], vieglatlēts un inženieris * [[2. septembris]] — [[Anatolijs Šmits]], šahists un treneris (miris 1998. gadā) * [[3. septembris]] — [[Sergejs Dolgopolovs]], politiķis * [[29. septembris]] — [[Gunārs Freidenfelds]], estrādes komponists un trompetists * [[13. oktobris]] — [[Bruno Javoišs]], latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais (miris 2025. gadā) * [[31. oktobris]] — [[Andrejs Inkulis]], vietvaras vadītājs (miris 2023. gadā) * [[8. novembris]] — [[Baņuta Ancāne]], grafiķe (mirusi 2024. gadā) * [[10. novembris]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], aktrise un politiķe (mirusi 2022. gadā) * [[18. novembris]] — [[Helga Dancberga]], aktrise (mirusi 2019. gadā) * [[2. decembris]] — [[Juris Ekmanis]], fiziķis, LZA prezidents (miris 2016. gadā) * [[31. decembris]] — [[Rihards Pīks]], kinorežisors, kino darbinieks un politiķis == Miruši == * [[30. janvāris]] — [[Sudrabu Edžus]] (Morics Eduards Zilberts), rakstnieks (dzimis 1860. gadā) * [[22. februāris]] — [[Voldemārs Maldonis]], luterāņu mācītājs, teologs (dzimis 1870. gadā) * [[25. marts]] — [[Kārlis Goppers]], ģenerālis (dzimis 1876. gadā) * [[29. marts]] — [[Vilhelms Rozenieks]], luterāņu mācītājs (dzimis 1868. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Fricis Apšenieks]], šahists (dzimis 1894. gadā) * [[23. jūnijs]]: ** [[Meletijs Kaļistratovs]] (''Мелетий Архипович Каллистратов''), politiķis (dzimis 1896. gadā) ** [[Kārlis Ozols]], diplomāts, publicists (dzimis 1882. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Jānis Blumbergs]], agronoms un politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[27. jūlijs]]: ** [[Mārtiņš Hartmanis]], armijas ģenerālis (dzimis 1882. gadā) ** [[Otto Zeltiņš|Otto Zeltiņš (Goldfelds)]] (''Otto Goldfeld''), virsnieks (dzimis 1889. gadā) * [[30. jūlijs]]: ** [[Hugo Celmiņš]], politiķis (dzimis 1877. gadā) ** [[Hugo Rozenšteins]], ģenerālis (dzimis 1892. gadā) * [[9. novembris]] — [[Vilis Holcmanis]], jurists un politiķis (dzimis 1889. gadā) * [[27. novembris]] — [[Ansis Petrevics]], jurists un politiķis (dzimis 1882. gadā) * [[7. decembris]] — [[Frīdrihs Vesmanis]], jurists un politiķis (dzimis 1875. gadā) * [[15. decembris]] — [[Jūlijs Lācis]], rakstnieks, žurnālists, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1892. gadā) * [[19. decembris]] — [[Arturs Kāposts]], jurists, politiķis (dzimis 1888. gadā) * [[25. decembris]] — [[Aleksandrs Grīns]] (Jēkabs Grīns), rakstnieks (dzimis 1895. gadā) * [[31. decembris]] — [[Jānis Vītiņš]], operdziedātājs, karavīrs un politiķis (dzimis 1897. gadā) * nezināms datums: ** [[Maksis Grīnguts]], Latvijas armijas seržants (dzimis 1896. gadā) ** [[Josifs Hops]], Latvijas armijas dižkareivis (dzimis 1898. gadā) ** [[Staņislavs Ivbuls]], politiķis (dzimis 1884. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1941. gads|Latvija]] [[Kategorija:1941. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] tuprrn5qyurhj4oma1lfh4q70flf3t6 0 89915 4487140 3619044 2026-06-27T00:45:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487140 wikitext text/x-wiki '''Konvencija par bērna tiesībām''' ir 1989. gadā pieņemtā un 1990. g. spēkā stājusies [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] konvencija. Tai ir 196 dalībvalstis; no ANO dalībvalstīm konvenciju parakstīja, bet par dalībvalstīm pagaidām nekļuva ASV.<ref>[https://treaties.un.org/Pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&mtdsg_no=IV-11&chapter=4&clang=_en]</ref> Konvencijas izpildi uzrauga Bērna tiesību komiteja 18 ekspertu sastāvā, izskatot un vērtējot dalībvalstu ziņojumus, kā arī izdodot komentārus konvencijai. == Protokoli == Konvencijai ir trīs papildu protokoli, viens — par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju; otrs — par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos. Abi ir pieņemti 2000. g. un stājās spēkā 2002. gadā. Trešais protokols ir pieņemts 2011. gadā un stājās spēkā 2014. gadā; tas paredz Bērna tiesību komitejai tiesības izskatīt sūdzības par Konvencijas pārkāpumiem pret protokola dalībvalstīm<ref>[https://treaties.un.org/pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&mtdsg_no=IV-11-d&chapter=4&lang=en] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120825214748/http://treaties.un.org/Pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&mtdsg_no=IV-11-d&chapter=4&lang=en |date={{dat|2012|08|25||bez}} }}{{en ikona}}</ref>. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150 Konvencijas teksts] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=127665 Papildu protokols par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju un LR likums par to] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=118415 Papildu protokols par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos un LR likums par to] * [http://daccess-ods.un.org/access.nsf/Get?Open&DS=A/HRC/RES/17/18&Lang=E Trešais papildu protokols] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019121912/http://daccess-ods.un.org/access.nsf/Get?Open&DS=A/HRC/RES/17/18&Lang=E |date={{dat|2013|10|19||bez}} }}{{en ikona}} * [http://www2.ohchr.org/english/bodies/crc/index.htm Bērna tiesību komiteja]{{en ikona}} * [http://treaties.un.org/Pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&mtdsg_no=IV-11&chapter=4&lang=en Konvencijas dati ANO datubāzē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140211151110/http://treaties.un.org/Pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&mtdsg_no=IV-11&chapter=4&lang=en |date={{dat|2014|02|11||bez}} }}{{en ikona}} * [http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/@id=128&parent=20 Latvijas ziņojums par Konvencijas izpildi laika posmā no 2001.gada līdz 2004.gada 1.martam] {{Tieslietas-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ANO līgumi]] [[Kategorija:Bērnība]] [[Kategorija:Cilvēktiesības]] actkcfcankd0io3l5nck7wlgsefg3m4 0 92436 4486974 4236930 2026-06-26T15:36:05Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486974 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}} '''''Enhet''''' ir [[metālkors|metālkora]] grupa no [[Cēsis|Cēsīm]], kas dibināta 2002. gadā. Grupas sākotnējais nosaukums bija ''Keep it clear'' un tā spēlēja [[smagais pankroks|smagā pankroka]] stilā. Pirmo reizi plašākai publikai grupa uzstājās {{dat|2002|03|28||bez}}. 2003. gadā sastāva maiņas dēļ grupa mainīja nosaukumu uz ''Enhet'' un jaunajā sastāvā sāka spēlēt metālkora stilā. Patlaban grupas sastāvā ietilpst pieci cilvēki, no kuriem trīs ir brāļi. Grupa ir nospēlējusi ap 250 koncertu un uzstājusies deviņās valstīs. Tā tiek dēvēta par vienu no vecākajām un zināmākajām Baltijas metālkora grupām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteoragency.com/category/roster |title=Roster - Meteor Agency |access-date={{dat|2009|08|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081207034450/http://www.meteoragency.com/category/roster/ |archivedate={{dat|2008|12|07||bez}} }}</ref> 2009. gada rudenī ''Enhet'' devās savā pirmajā Eiropas koncerttūrē, apmeklējot astoņas valstis. 2008. gada nogalē Enhet klajā laida savu debijas albumu ''Check the Foundation'', ko prezentēja Latvijas koncertu tūrē. Grupas ''Enhet'' dalībnieki iepriekš ir piedalījušies projektos ''[[More Than Talking]]'' (Marts) un ''[[Brute Chant]]'' (Aleksandrs). == Dalībnieki == * [[Lauris Sildniks]] — [[vokāls]] * [[Aigars Māls]] — [[ģitāra]] * [[Marts Sildniks]] — [[ģitāra]] * [[Mārtiņš Brants]] — [[basģitāra]] * [[Jānis Sildniks]] — [[bungas]] == Bijušie dalībnieki == * [[Aleksandrs Lomašonoks]] * [[Didzis Kozlovskis]] * [[Reinis Reķis]] * [[Mareks Vecgailis]] * [[Edgars Āboliņš]] * [[Andrejs Verza]] * [[Arturs Skujiņš-Meijiņš]] (producējis grupas albumu ''Check the Foundation'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090629023757/http://enhet.net/ Oficiālā mājaslapa]. * [http://www.last.fm/music/Enhet Enhet], Last FM. * [http://www.myspace.com/enhet Enhet], myspace.com. * [https://web.archive.org/web/20110604065556/http://www.purevolume.com/enhet Enhet], PureVolume. * [http://www.draugiem.lv/enhet Enhet], draugiem.lv. [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas smagā metāla grupas]] [[Kategorija:Latvijas metālkora grupas]] [[Kategorija:Latvijas pankroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas hārdkora grupas]] qked9yiqjxc2t2y0sdu3k4iz5tqzoni 0 93168 4487221 4383440 2026-06-27T08:04:54Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4487221 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1939|Latvijā|Latvija}} [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|315px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] Šajā lapā ir apkopoti '''[[1939. gads|1939. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Notikumi == === Marts === * [[28. marts]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] nodeva Latvijai paziņojumu, kas apstiprināja tās ieinteresētību Latvijas valstiskās, politiskās un ekonomiskās neatkarības saglabāšanā. PSRS brīdināja Latviju un Igauniju netuvināties Vācijai, kā arī solīja lietot spēku šo norādījumu neievērošanas gadījumā. === Aprīlis === * [[22. aprīlis]] — [[Vācija]]s Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Ernsts fon Veiczekers telegrammā Vācijas sūtnim Rīgā fon Kocem ziņoja: ''"Vācijas vēstniecībai Londonā ir ziņas, ka Anglija ierosinājusi, lai PSRS piedāvā Latvijai, Igaunijai un Polijai militāru palīdzību agresijas gadījumam, ja tās to prasītu. Ja Kremlis šādu priekšlikumu izsaka Latvijai, sūtnim tas tūdaļ jāpaziņo Berlīnei"''.<ref name="autogenerated1">[http://vip.latnet.lv/lpra/mol_hron.htm Noziegumi pret cilvēci / Molotova—Ribentropa nozieguma hronika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100709022025/http://vip.latnet.lv/lpra/mol_hron.htm |date={{dat|2010|07|09||bez}} }}, vip.latnet.lv</ref> === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Rīga|Rīgā]] tika atklātas 40. Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā, kurās par absolūto čempionu kļuva latvietis [[Alfons Bērziņš]].<ref name="autogenerated2">"Latvija Ulmaņlaiki" 13. sērija (1939)</ref><ref>[http://data.lnb.lv/nba01/KurzemesVards/1939/KurzemesVards1939-030.pdf Laikraksts "Kurzemes Vārds"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305023945/http://data.lnb.lv/nba01/KurzemesVards/1939/KurzemesVards1939-030.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Nr. 30, 3. lpp, {{dat|1939|2|5|SK}}</ref> === Jūnijs === [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-ED7262 Latvijas-Igaunijas-Vācijas neuzbrukšanas līguma parakstīšana 1939.jpg|thumb|300px|Latvijas-Vācijas un Igaunijas-Vācijas neuzbrukšanas līgumu parakstīšana 1939. gada 7. jūnijā.]] * [[7. jūnijs]] — [[Latvija]]s ārlietu ministrs [[Vilhelms Munters]] un [[Joahims fon Ribentrops]] [[Berlīne|Berlīnē]] parakstīja [[Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju|Neuzbrukšanas līgumu starp Latviju un Vāciju]] uz 10 gadiem. Abas līgumslēdzējpuses apņēmās nekādā gadījumā viena pret otru nekarot vai pielietot citu vardarbību, bet, ja to dara kāda trešā valsts, līgumslēdzējpuses nekādā veidā to neatbalsta. Pēc līguma noslēgšanas Munteru sūtņa [[Edgars Krieviņš|Krieviņa]] un Ribentropa klātbūtnē pieņēma [[Ādolfs Hitlers]].<ref name="autogenerated2" /><ref name="autogenerated1" /> === Augusts === * [[23. augusts]] — Maskavā parakstīja [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Rībentropa paktu]], kura slepenajā papildus protokolā abas līgumslēdzējas puses vienojās par [[Austrumeiropa]]s un [[Ziemeļeiropa]]s sadali starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vāciju]]. [[Somija]], [[Igaunija]], [[Latvija]] un [[Polija]]s austrumu daļa nokļuva PSRS ietekmes zonā. === Septembris === * [[2. septembris]] — presē tika publicēta “Deklarācija par Latvijas neitralitati”. Latvijas valdība pieņēma arī likumu par teritoriālajiem ūdeņiem (4 jūdzes no krasta), kā arī par gaisa telpu virs tiem. * [[21. septembris]] — pēc tam, kad Vācija un PSRS bija pabeigušas [[Polijas kampaņa|Polijas Republikas okupāciju]], [[Vilhelms Munters]] Polijas sūtnim Latvijā paziņoja, ka Latvijas valdība ir spiesta apturēt attiecības ar [[Polija|Poliju]].<ref name="autogenerated2" /> * [[28. septembris]] — tika noslēgts [[PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli|līgums starp PSRS un Vāciju par draudzību un robežām ar slepenu papildus protokolu]], kas paredzēja, ka Lietuva no Vācijas interešu zonas pāries PSRS interešu zonā, un PSRS neliks šķēršļus vācu tautības pārstāvju izceļošanai no Baltijas valstīm uz Vāciju. === Oktobris === [[Attēls:Bundesarchiv R 49 Bild-0163, Riga, Umsiedlung, Verladen eines Autos.jpg|thumb|300px|Vācbaltiešu izceļošana uz [[Polijas kampaņa]]s laikā okupēto teritoriju.]] * [[2. oktobris]] — uz [[Maskava|Maskavu]] tika izsaukts ārlietu ministrs [[Vilhelms Munters]], kur [[Josifs Staļins]] un ārlietu ministrs [[Vjačeslavs Molotovs]] pieprasīja atļauju Latvijā izvietot karabāzes. Staļins solīja, ka Latvijas iekšlietās neiejauksies un neatkarību neapdraudēs. Atbildei tika dotas 48 stundas. * [[5. oktobris]] — tika parakstīts [[savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS]], kā arī konfidenciāls protokols par kara bāzu izvietošanu. Ar šo līgumu Latvija praktiski kļuva par [[Padomju Savienība|PSRS]] protektorātu.<ref name="autogenerated2" /> * [[6. oktobris]] — Vācijas valsts kanclers [[Ādolfs Hitlers]] radiorunā, it kā rūpējoties "par tautiskās minoritātes drumstalu atkalpārvešanu Vācijā", aicināja [[Baltijas valstis|Baltijas]] [[Vācbaltieši|vāciešus]] atgriezties [[Vācija|Vācijā]]. * [[30. oktobris]] — Starp Latviju un Vāciju tika noslēgts līgums par "Vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju", kurā bija norādīts, ka vācu tautības izceļošana ir vienreizēja akcija, kas noslēgsies 15. decembrī. Līdz ar to beidza pastāvēt vācbaltiešu minoritāte Latvijā un Igaunijā. Vāciešu aizceļošanu valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] pavadīja ar vārdiem "Uz neatgriešanos!". === Decembris === * [[3. decembris]] — LELB arhibīskaps [[Teodors Grīnbergs]] iesvēta pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta celto [[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes luterāņu baznīcu]]. * [[21. decembris]] — pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", uzsākot [[Uzvārdu latviskošanas kampaņa (1939—1940)|uzvārdu latviskošanas kampaņu]]. * [[22. decembris]] — pieņēma likumu par Valsts Elektrības uzņēmuma "Ķegums" izveidi. Šis datums uzskatāms par Latvijas energosistēmas un uzņēmuma - ''[[Latvenergo]]'' priekšteča - dibināšanas dienu. === Nezināms datums === * [[Ķeguma HES]] tika palaists pirmais hidroagregāts. * Tika pabeigta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultes]] zvejnieku ostas celtniecība. * Pamatojoties uz "ekonomisko neizaugsmi" pilsētas tiesības zaudē [[Lejasciems]]. * [[Dobele|Dobelē]] tiek atklāta, pēc [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta celtā, Latviešu biedrības nama ēka Baznīcas ielā 6. == Kultūra == === Mākslas filmas === * "[[Zvejnieka dēls (1939. gada filma)|Zvejnieka dēls]]" (režisors [[Vilis Jānis Lapenieks]]) == Dzimuši == * [[3. janvāris]] — [[Dainis Stalts]], latviešu un līvu folklorists, politiķis (miris 2014. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Gvido Skulte]], kinooperators (miris 2013. gadā) * [[18. janvāris]] — [[Vilnis Salaks]], komponists un mūzikas pedagogs (miris 2021. gadā) * [[13. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (miris 2022. gadā) * [[20. februāris]] — [[Leons Bojārs]], politiķis (miris 2013. gadā) * [[22. februāris]] — [[Skaidrīte Lasmane]], filozofe * [[15. marts]] — [[Andris Buiķis (matemātiķis)|Andris Buiķis]], matemātiķis un politiķis (miris 2022. gadā) * [[12. aprīlis]] — [[Mihails Kublinskis]], teātra režisors (miris 2020. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Varis Brasla]], kino un teātra režisors * [[19. maijs]] — [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]], šķēpa metējs (miris 2020. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Māris Bišofs]], mākslinieks, ilustrators, karikatūrists * [[30. jūnijs]] — [[Jānis Peters]], dzejnieks (miris 2025. gadā) * [[3. jūlijs]] — [[Vladlens Dozorcevs]], rakstnieks un politiķis * [[25. jūlijs]] — [[Juris Lipsbergs]], ornitologs (miris 2020. gadā) * [[16. augusts]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (miris 2022. gadā) * [[13. septembris]] — [[Guntis Ulmanis]], Latvijas prezidents * [[16. septembris]] — [[Edīte Pauls-Vīgnere]], tekstilmāksliniece (mirusi 2025. gadā) * [[8. oktobris]] — [[Elvīra Ozoliņa]], šķēpa metēja * [[22. decembris]]: ** [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (mirusi 2026. gadā) ** [[Daila Martinsone]], kordiriģente == Miruši == * [[6. janvāris]] — [[Gustavs Zemgals]], Latvijas prezidents (dzimis 1871. gadā) * [[14. februāris]] — [[Andrejs Krastkalns]], politiķis (dzimis 1868. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Rihards Zariņš]], grafiķis (dzimis 1869. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Matīss Ārons]], žurnālists, publicists (dzimis 1858. gadā) * [[11. maijs]] — [[Jevgeņijs Millers]] (''Евгений Карлович Миллер''), Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1867. gadā) * [[14. maijs]] — [[Antons Benjamiņš]], uzņēmējs, žurnālists (dzimis 1860. gadā) * [[4. jūlijs]] — [[Andrejs Petrevics]], advokāts, politiķis (dzimis 1883. gadā) * [[14. augusts]] — [[Dāvids Rudzītis]], valsts darbinieks (dzimis 1881. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1939. gads|Latvija]] [[Kategorija:1939. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] jjw8bxkgc880zhc6qt4jgrjt3y0ellv 10 94094 4487129 4485846 2026-06-26T22:24:09Z Bluedaynightlight 124636 4487129 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Rīgas skolas | title = [[Rīga]]s pilsētas vispārizglītojošās skolas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Valsts ģimnāzijas |list1= * [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|1.]] * [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|2.]] * [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|3.]] * [[Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna]] * [[Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija|Klasiskā]] * [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Vācu]] | group2 = Ģimnāzijas | list2 = * [[Rīgas Angļu ģimnāzija|Angļu]] * [[Ziemeļvalstu ģimnāzija|Ziemeļvalstu]] * [[Rīgas Zolitūdes ģimnāzija|Zolitūdes]] | group3 = Liceji | list3 = * [[Rīgas Broces licejs|Broces]] * [[Rīgas Franču licejs|Franču]] * [[Starptautiskais Žila Verna Rīgas Franču licejs|Žila Verna]] | group4 = Vidusskolas | list4 = * [[Rīgas 6. vidusskola|6.]] * [[Rīgas 10. vidusskola|10.]] * [[Rīgas 13. vidusskola|13.]] * ''[[Rīgas 14. vidusskola|14.]]''^a * ''[[Rīgas 17. vidusskola|17.]]''^a * ''[[Rīgas 18. vidusskola|18.]]''^a * [[Rīgas 21. vidusskola (Tomsona iela 35)|21.]] * [[Rīgas 22. vidusskola|22.]] * [[Rīgas 25. vidusskola|25.]] * ''[[Rīgas 29. vidusskola|29.]]''^a * [[Rīgas 31. vidusskola|31.]] * [[Rīgas 33. vidusskola|33.]] * [[Rīgas 34. vidusskola|34.]] * [[Rīgas 40. vidusskola|40.]] * ''[[Rīgas 44. vidusskola|44.]]''^a * [[Rīgas 45. vidusskola|45.]] * [[Rīgas 49. vidusskola|49.]] * [[Rīgas 51. vidusskola|51.]] * ''[[Rīgas 53. vidusskola|53.]]''^a * ''[[Rīgas 60. vidusskola|60.]]''^a * ''[[Rīgas 61. vidusskola|61.]]''^a * ''[[Rīgas 62. vidusskola|62.]]''^a * [[Rīgas 64. vidusskola|64.]] * [[Rīgas 66. vidusskola|66. speciālā]] * ''[[Rīgas 68. vidusskola|68.]]''^a * [[Rīgas 71. vidusskola|71.]] * [[Rīgas 72. vidusskola|72.]] * [[Rīgas 80. vidusskola|80.]] * [[Rīgas 84. vidusskola|84.]] * [[Rīgas 88. vidusskola|88.]] * [[Rīgas 92. vidusskola|92.]] * [[Rīgas 95. vidusskola|95.]] * [[Rīgas 96. vidusskola|96.]] * ''[[Rīgas 99. vidusskola|99.]]''^a * ''[[Rīgas 100. vidusskola|100.]]''^a * [[Rīgas Arkādijas vidusskola|Arkādijas]] * [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Centra humanitārā]] * [[Rīgas Dārzciema vidusskola|Dārzciema]] * [[Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola|Š. Dubnova Ebreju]] * [[Rīgas Hanzas vidusskola|Hanzas]] * [[J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola|Herdera Grīziņkalna]] * [[Rīgas Imantas vidusskola|Imantas]] * [[RTU Inženierzinātņu vidusskola|Inženierzinātņu]] * [[Rīgas Juglas vidusskola|Juglas]] * [[Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola|I. Kozakēvičas Poļu]] * ''[[Rīgas Krievu vidusskola|Krievu]]''^a * [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru]] * [[Rīgas Lietuviešu vidusskola|Lietuviešu]] * [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|N. Draudziņas]] * [[Rīgas Ostvalda vidusskola|Ostvalda]] * [[Starptautiskā skola "Premjers"|"Premjers"]] * ''[[Rīgas Jāņa Poruka vidusskola|J. Poruka]]''^a * [[Rīgas Purvciema vidusskola|Purvciema]] * [[Rīgas Rīnūžu vidusskola|Rīnūžu]] * ''[[Rīgas Šampētera vidusskola|Šampētera]]''^a * [[Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola|Jāņa Šteinhauera]] * [[Rīgas Teikas vidusskola|Teikas]] * [[Rīgas Ukraiņu vidusskola|Ukraiņu]] * [[Rīgas Ziepniekkalna vidusskola|Ziepniekkalna]] * [[RTU Starptautiskā zinātņu un tehnoloģiju skola|Zinātņu un tehnoloģiju]] | group5 = Mākslas vidusskolas | list5 = * [[Nacionālā Mākslu vidusskola]] ** [[Jaņa Rozentāla Mākslas skola|J. Rozentāla Mākslas]] ** [[Rīgas Doma kora skola|Doma kora]] ** [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|E. Dārziņa mūzikas]] ** [[Rīgas Baleta skola|Baleta]] skolas * [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāz. Mediņa mūzikas]] * [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Dizaina un mākslas]] * ''[[Rīgas Mūzikas vidusskola|Mūzikas]]''^a | group6 = Internātvidusskolas | list6 = * [[Rīgas Strazdumuižas vidusskola|Strazdumuižas]] | group7 = Vakara vidusskolas | list7 = * [[Rīgas 9. vidusskola|9.]] * ''[[Rīgas 14. vidusskola|14.]]''^a * ''[[Rīgas 18. vidusskola|18.]]''^a * [[Rīgas Raiņa vidusskola|Raiņa]] * [[Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola|R. Šmēlinga]] | group8 = Tālmācības vidusskolas | list8 = * [[Tālmācības vidusskola "Rīgas 1. vidusskola"|1.]] * [[Tālmācības vidusskola "Rīgas Komercskola"|Rīgas Komercskola]] | group9 = Pamatskolas | list9 = * [[Rīgas 1. kristīgā pamatskola|1. kristīgā]] * [[Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola|11. (A. Pumpura)]] * [[Rīgas 15. pamatskola|15.]] * ''[[Rīgas 24. pamatskola|24.]]''^a * ''[[Rīgas 46. pamatskola|46.]]''^a * [[Rīgas 47. pamatskola (Skaistkalnes iela 7)|47.]] * [[Rīgas 63. pamatskola|63.]] * ''[[Rīgas 65. pamatskola|65.]]''^a * [[Rīgas 69. pamatskola|69.]] * [[Rīgas 74. pamatskola|74.]] * [[Rīgas 75. pamatskola|75.]] * [[Rīgas 85. pamatskola|85.]] * [[Rīgas 86. vidusskola|86.]] * [[Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola|Anniņmuižas Jaunā]] * ''[[Rīgas Austrumu pamatskola|Austrumu]]''^a * ''[[Rīgas Avotu pamatskola|Avotu]]''^a * ''[[Rīgas Čiekurkalna pamatskola|Čiekurkalna]]''^a * [[Rīgas Daugavgrīvas pamatskola|Daugavgrīvas]] * [[Iļģuciema pamatskola|Iļģuciema]] * ''[[Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskola|J. Kupalas Baltkrievu]]''^a * ''[[Rīgas Baltmuižas pamatskola|Baltmuižas]]''^a * [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā]] * [[Friča Brīvzemnieka pamatskola|F. Brīvzemnieka]] * [[Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola|Centra daiļamatniecības]] * ''[[Rīgas Ezerkrastu pamatskola|Ezerkrastu]]''^a * [[Rīgas Gaiļezera pamatskola|Gaiļezera]] * [[Rīgas Igauņu pamatskola|Igauņu]] * [[Rīgas Jaunciema pamatskola|Jaunciema]] * [[Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola|O. Kalpaka Tautas daiļamatu]] * [[Rīgas Ķengaraga pamatskola|Ķengaraga]] * [[Mežciema pamatskola|Mežciema]] * [[Rīgas Pārdaugavas pamatskola|Pārdaugavas]] * [[Rīgas Pļavnieku pamatskola|Pļavnieku]] * [[Pamatskola "Rīdze"|Rīdze]] * [[Rīgas Sarkandaugavas pamatskola|Sarkandaugavas]] * [[Rīgas Valdorfskola|Valdorfskola]] * ''[[Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskola|S. Žoltoka]]''^a | group10 = Speciālās pamatskolas un <br>internātpamatskolas | list10 = * [[Rīgas 1. pamatskola — attīstības centrs|1.]] * [[Rīgas 2. pamatskola|2.]] * [[Rīgas 3. speciālā pamatskola|3. speciālā]] * [[Rīgas 4. pamatskola|4.]] * [[Rīgas 5. pamatskola|5.]] * [[Rīgas Daugavas pamatskola|Daugavas]] * [[Rīgas Ēbelmuižas pamatskola|Ēbelmuižas]] * ''[[Rīgas Lastādijas pamatskola|Lastādijas]]''^a * ''[[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola|Sanatorijas]]''^a * [[Rīgas Valda Avotiņa pamatskola - attīstības centrs|V. Avotiņa]] | group11 = Sākumskolas | list11 = * [[Āgenskalna sākumskola|Āgenskalna]] * ''[[Rīgas Centra sākumskola|Centra]]''^a * ''[[Iļģuciema sākumskola|Iļģuciema]]''^a * ''[[Rīgas Imantas sākumskola|Imantas]]''^a * ''[[Rīgas Sarkandaugavas sākumskola|Sarkandaugavas]]''^a * ''[[Mežaparka sākumskola|Mežaparka]]''^a * [[Rīgas sākumskola "Valodiņa"|Valodiņa]] * [[Rīgas Valda Zālīša sākumskola|V. Zālīša]] | below = * ^a bijusī skola }}<includeonly> </includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]] </noinclude> 8n3ohjyi36tbfakjbwo5ushy3qrhsmu 0 94593 4486975 1966883 2026-06-26T15:37:20Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486975 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''''Alternative Press''''' (dažkārt saīsinājumā '''AP''') ir amerikāņu mūzikas žurnāls no [[Klīvlenda]]s. ''Alternative Press'' galvenokārt koncentrējas uz tādiem mūzikas žanriem kā [[poppanks|poppanku]], ''[[post-hardcore]]'', [[indī roks|indī roku]], [[ska]], [[smagais pankroks|smagā pankroka]], [[alternatīvais roks|alternatīvo roku]] un to apakšžanriem, piedāvājot žurnāla lasītājiem intervijas ar mūzikas izpildītājiem, fotogrāfijas, informāciju par jaunākajiem izdevumiem un mūzikas topus. Žurnālu 1985. gadā izveidoja [[Maiks Šī]], kurš ir arī tā pašreizējas prezidents. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV izdoti žurnāli]] [[Kategorija:Mūzikas žurnāli]] oukokh4n5hzcq3tr58nryg26agzf3jv 0 107395 4487270 4481493 2026-06-27T09:41:05Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4487270 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 36. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Imanta (Rīga)|Imanta]] |uz = [[Vakarbuļļi]] |karte = 36aut n.png |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 49,742 km<br />(24,990 km / 24,752 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 80 (42 / 38) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 5 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2911&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''36. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Imanta (Rīga)|Imanta]]s līdz [[Vakarbuļļi]]em. 36. autobusu maršruta kopējais garums ir 49,742 km. Maršruta '''Imanta''' — '''Vakarbuļļi''' kopējais garums ir 24,990 km, bet maršruta '''Vakarbuļļi''' — '''Imanta''' kopējais garums ir 24,752 km. Darbdienās pa 36. autobusu maršrutu kursē 6 autobusi, tāpat arī brīvdienās — 6 autobusi. 36. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. == Maršruts == '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Vakarbuļļi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Jūrmalas gatve]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], Kurzemes prospekts, [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]], [[Ilmeņa iela (Rīga)|Ilmeņa iela]] un ceļš bez nosaukuma. '''Vakarbuļļi''' — '''Imanta''' kursē pa šādām ielām: ceļš bez nosaukuma, Ilmeņa iela, Dzintara iela, Parādes iela, Flotes iela, Kapteiņu iela, Gobas iela, Stūrmaņu iela, Gaigalas iela, Silikātu iela, Lielā iela, Kleistu iela, Kurzemes prospekts, Bebru iela, Anniņmuižas bulvāris, Jūrmalas gatve un Kurzemes prospekts. == Pieturvietas == [[Attēls:36. autobuss Imantā (06.2009).jpg|thumb|255px|36. autobusu maršruts, [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Anniņmuižas bulvāris]] (2009)]] [[Attēls:36. autobuss Imantas galapunktā (02.2009).jpg|thumb|255px|36. maršruta autobuss galapunktā Imantā]] [[Attēls:36. autobuss Flotes ielā.JPG|thumb|255px|36. maršruta autobuss [[Flotes iela (Rīga)|Flotes ielā]] [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]]]] [[Attēls:36. autobuss uz Kurzemes prospekta.jpg|thumb|255px|36. maršruta autobuss Kurzemes prospektā]] [[Attēls:36. autobuss uz Lielā ielas.jpg|thumb|255px|36. maršruta autobuss Lielā ielā]] [[Attēls:36. autobuss uz Kleistu ielas.jpg|thumb|255px|36. maršruta autobuss Kleistu ielā]] 36. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 80 pieturas. Maršrutā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Vakarbuļļi]]''' ir 41 pietura, bet maršrutā '''Vakarbuļļi''' — '''Imanta 5''' ir 38 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Imanta (Rīga)|Imantas]] D/P | |- | align="center" | 2 | [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Anniņmuiža|Anniņmuižas parks]] | |- | align="center" | 6 | [[Anniņmuižas bulvāris]] | |- | align="center" | 7 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Progresa iela (Rīga)|Progresa iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sudrabkalniņš]] | |- | align="center" | 11 | ATC "Latina" | |- | align="center" | 12 | [[Mellužu iela]] |x |- | align="center" | 13 | 6. autobusu parks |x |- | align="center" | 14 | Gaiļi |x |- | align="center" | 15 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37 |x |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |x |- | align="center" | 17 | [[Spilves pļavas]] |x |- | align="center" | 18 | [[Bumbu kalns|Bumbu kalniņš]] |x |- | align="center" | 19 | [[Jaunie Bolderājas kapi]] |x |- | align="center" | 20 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Buļļupe]] |x |- | align="center" | 22 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Bolderāja|Bolderājas tirgus]] | |- | align="center" | 25 | [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 27 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 28 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 29 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 32 | [[Daugavgrīva]]s<nowiki/>D/P | |- | align="center" | 33 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 34 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 35 | Attīrīšanas iekārtas |x |- | align="center" | 36 | [[Roņu iela (Rīga)|Roņu iela]] |x |- | align="center" | 37 | [[Zēģeļu iela (Rīga)|Zēģeļu iela]] |x |- | align="center" | 38 | [[Dzelmes iela (Rīga)|Dzelmes iela]] |x |- | align="center" | 39 | [[Vētras iela (Rīga)|Vētras iela]] |x |- | align="center" | 40 | Pludmale |x |- | align="center" | 41 | [[Vakarbuļļi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Vakarbuļļi]] |x |- | align="center" | 2 | Pludmale |x |- | align="center" | 3 | [[Vētras iela (Rīga)|Vētras iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Dzelmes iela (Rīga)|Dzelmes iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Zēģeļu iela (Rīga)|Zēģeļu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Roņu iela (Rīga)|Roņu iela]] |x |- | align="center" | 7 | Attīrīšanas iekārtas |x |- | align="center" | 8 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 9 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 10 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 11 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 14 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 15 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 16 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 17 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Buļļupe]] |x |- | align="center" | 20 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Jaunie Bolderājas kapi]] |x |- | align="center" | 22 | [[Bumbu kalns|Bumbu kalniņš]] |x |- | align="center" | 23 | [[Spilves pļavas]] |x |- | align="center" | 24 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |x |- | align="center" | 25 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37 |x |- | align="center" | 26 | Gaiļi |x |- | align="center" | 27 | 6. autobusu parks |x |- | align="center" | 28 | [[Mellužu iela]] |x |- | align="center" | 29 | ATC "Latina" | |- | align="center" | 30 | [[Sudrabkalniņš]] | |- | align="center" | 31 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Dammes iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] | |- | align="center" | 35 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]] | |- | align="center" | 38 | [[Imanta (Rīga)|Imantas]] D/P | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' kursē pa šādām ielām: [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Jūrmalas gatve]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], Kurzemes prospekts, [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]] un [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]]. '''Daugavgrīva''' — '''Imanta 5''' kursē pa šādām ielām: Parādes iela, Flotes iela, Kapteiņu iela, Gobas iela, Stūrmaņu iela, Gaigalas iela, Silikātu iela, Lielā iela, Kleistu iela, Kurzemes prospekts, Bebru iela, Anniņmuižas bulvāris, Jūrmalas gatve un Kurzemes prospekts. == Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas == 36. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 63 pieturas. Maršrutā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5''' — '''[[Daugavgrīva]]''' ir 33 pieturas, bet maršrutā '''Daugavgrīva''' — '''Imanta 5''' ir 30 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Imanta (Rīga)|Imantas]] D/P | |- | align="center" | 2 | [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] | |- | align="center" | 7 | [[Dammes iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Progresa iela (Rīga)|Progresa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Sudrabkalniņš]] | |- | align="center" | 12 | ATC "Latina" | |- | align="center" | 13 | [[Mellužu iela]] |x |- | align="center" | 14 | 6. autobusu parks |x |- | align="center" | 15 | Gaiļi |x |- | align="center" | 16 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37 |x |- | align="center" | 17 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |x |- | align="center" | 18 | [[Spilves pļavas]] |x |- | align="center" | 19 | [[Bumbu kalns|Bumbu kalniņš]] |x |- | align="center" | 20 | [[Jaunie Bolderājas kapi]] |x |- | align="center" | 21 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Buļļupe]] |x |- | align="center" | 23 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 26 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 27 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 28 | Bolderājas tilts |x |- | align="center" | 29 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 30 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 33 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 6 | Bolderājas tilts |x |- | align="center" | 7 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 9 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Buļļupe]] |x |- | align="center" | 12 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Jaunie Bolderājas kapi]] |x |- | align="center" | 14 | [[Bumbu kalns|Bumbu kalniņš]] |x |- | align="center" | 15 | [[Spilves pļavas]] |x |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |x |- | align="center" | 17 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |x |- | align="center" | 18 | Gaiļi |x |- | align="center" | 19 | 6. autobusu parks |x |- | align="center" | 20 | [[Mellužu iela]] |x |- | align="center" | 21 | ATC "Latina" | |- | align="center" | 22 | [[Sudrabkalniņš]] | |- | align="center" | 23 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Dammes iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] | |- | align="center" | 27 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Imanta (Rīga)|Imantas]] D/P | |} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|YJoSGMfmbn0|Pilnā 36. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|36]] qw8oslr2gd2lm4wupdzkkqp688gyhmw 0 107578 4487271 4481494 2026-06-27T09:53:45Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4487271 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 30. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |uz = [[Daugavgrīva]] |karte = 30aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 35,163 km<br />(17,187 km / 17,576 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 62 (31 / 31) |transporta vienīb = 4 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2820&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:30. autobuss Ķīpsalas pieturā.JPG|thumb|255px|30. maršruta autobuss pieturā "Ķīpsala"]] [[Attēls:30. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|30. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:Riga Ranka dambis 07.2006.jpg|thumb|255px|3e. maršruta autobuss sastrēgumā uz [[Raņķa dambis|Raņķa dambja]] (2006. gada jūlijs)]] [[Attēls:30. autobuss uz Valdemāra ielas.jpg|thumb|255px|30. maršruta autobuss K.Valdemāra ielā]] [[Attēls:30. autobuss uz Vanšu tilta (2).jpg|thumb|255px|30. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:30. autobuss uz Daugavgrīvas šosejas (3).jpg|thumb|255px|30. maršruta autobuss uz Daugavgrīvas šosejas]] '''30. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālās stacijas]] līdz [[Daugavgrīva]]i. Vasaras sezonā tiek pagarināts līdz [[Buļļi (apkaime)|Vakarbuļļiem]]. 30. autobusu maršruta kopējais garums ir 35,163 km. Maršruta '''Centrālā stacija''' — '''Daugavgrīva''' kopējais garums ir 17,187 km, bet maršruta '''Daugavgrīva''' — '''Centrālā stacija''' kopējais garums ir 17,576 km. Darbdienās pa 30. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — nekursē neviens, izņemot vasaras sezonas brīvdienas, kad maršrutā kursē 2 autobusi. 30. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. Izveidots 2008. gada 2. janvārī, kad [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3e. autobusu maršrutu]] pārdēvēja par 30. autobusu maršrutu. Tas zaudēja ekspreša maršruta statusu un kļuva par parastu maršrutu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv</ref> Agrāk 30. autobusa maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu. No 2026. gada 24. janvāra nedaudz mainīts maršruts virzienā uz Centrālo staciju. Autobuss [[Jūrmalas gatve|Jūrmalas gatvē]] veic apgriešanās manevru, lai apkalpotu autobusu un tramvaju pieturu "[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-24-janvara-izmainas-30-un-54-autobusa-marsruta-un-kustibas-saraksta/|title=No 24. janvāra izmaiņas 30. un 54. autobusa maršrutā un kustības sarakstā}}</ref> == Maršruts == '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' kursē pa šādām ielām: [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Daugavgrīvas šoseja]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]] un [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]]. '''Daugavgrīva''' — '''Centrālā stacija''' kursē pa šādām ielām: Parādes iela, Flotes iela, Kapteiņu iela, Gobas iela, Stūrmaņu iela, Gaigalas iela, Daugavgrīvas šoseja, [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], Lidoņu iela, Dzirciema iela, Jūrmalas gatve, Slokas iela, Kalnciema iela Vanšu tilts, Krišjāņa Valdemāra iela un Raiņa bulvāris. == Pieturvietas == 30. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 62 pieturas. Maršrutā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' ir 31 pietura, maršrutā '''Daugavgrīva''' — '''Centrālā stacija''' arī ir 31 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] | |- | align="center" | 4 | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]] | |- | align="center" | 6 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] | |- | align="center" | 9 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / Donoru centrs | |- | align="center" | 10 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" |12 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |x |- | align="center" |13 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" |14 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- | align="center" |15 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" |16 | [[Spilves lidosta|Spilves lidlauks]] |x |- | align="center"|17 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 18 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 19 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 20 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 21 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 23 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Bolderāja|Bolderājas tirgus]] | |- | align="center" | 25 | [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 27 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 28 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 29 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 6 | Bolderājas tilts |x |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 9 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 13 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Spilves lidosta|Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / Donoru centrs | |- | align="center" | 23 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 25 |[[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]] | |- | align="center" | 28 | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 29 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] | |- | align="center" | 30 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 31 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Vakarbuļļi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Daugavgrīvas šoseja]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]] un [[Ilmeņa iela (Rīga)|Ilmeņa iela]]. '''Vakarbuļļi''' — '''Centrālā stacija''' kursē pa šādām ielām: Ilmeņa iela, Dzintara iela, Parādes iela, Flotes iela, Kapteiņu iela, Gobas iela, Stūrmaņu iela, Gaigalas iela, Daugavgrīvas šoseja, [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], Lidoņu iela, Dzirciema iela, Jūrmalas gatve, Slokas iela, Kalnciema iela Vanšu tilts, Krišjāņa Valdemāra iela un Raiņa bulvāris. == Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas == Vasaras sezonā 30. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 80 pieturas. Maršrutā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Vakarbuļļi]]''' ir 40 pieturas, arī maršrutā '''Vakarbuļļi''' — '''Daugavgrīva''' — '''Centrālā stacija''' ir 40 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] | |- | align="center" | 4 | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]] | |- | align="center" | 6 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 9 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / Donoru centrs | |- | align="center" | 10 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" |12 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |x |- | align="center" |13 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" |14 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- | align="center" |15 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" |16 | [[Spilves lidosta|Spilves lidlauks]] |x |- | align="center"|17 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 18 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 19 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 20 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 21 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 23 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 25 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 27 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 28 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 29 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 32 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 33 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 34 | Atīrīšanas iekārtas |x |- | align="center" | 35 | [[Roņu iela (Rīga)|Roņu iela]] |x |- | align="center" | 36 | Zēģeļu iela |x |- | align="center" | 37 | [[Dzelmes iela (Rīga)|Dzelmes iela]] |x |- | align="center" | 38 | [[Vētras iela (Rīga)|Vētras iela]] |x |- | align="center" | 39 | Pludmale |x |- | align="center" | 40 | [[Vakarbuļļi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Buļļi (apkaime)|Vakarbuļļi]] |x |- | align="center" | 2 | Pludmale |x |- | align="center" | 3 | [[Vētras iela (Rīga)|Vētras iela]] |x |- | align="center" | 4 | Dzelmes iela |x |- | align="center" | 5 | Zēģeļu iela |x |- | align="center" | 6 | Roņu iela |x |- | align="center" | 7 | Attīrīšanas iekārtas |x |- | align="center" | 8 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 9 | Memmes pļava |x |- | align="center" | 10 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 11 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 12 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 15 | Bolderājas tilts |x |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 17 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 18 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 20 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 22 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 23 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 24 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Spilves lidosta|Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 26 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 27 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- | align="center" | 28 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 29 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / Donoru centrs | |- | align="center" | 32 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 33 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] | |- | align="center" | 34 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] | |- | align="center" |36 | [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]] | |- | align="center" | 37 | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 38 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] | |- | align="center" | 39 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 40 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * "Dārza iela" pārdēvēta par "Dārza iela / Rīgas Stradiņa universitāte" * "Botāniskais dārzs" pārdēvēta par "Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa universitāte" * "Māju celtniecības kombināts" no 2013. gada 1. novembra — "Lidoņu iela" * "Cementa šīfera rūpnīca" no 2013. gada 1. novembra — "Spilves lidlauks" * "Dārzniecība" no 2013. gada 1. novembra — "Beķermuiža" * "Gāze" no 2013. gada 1. novembra — "Zilā iela" * "Kokapstrādes kombināts" no 2015. gada 1. septembra — "Guberņciems" * "Tirdzniecības centrs" pārdēvēta par "Cementa iela" * "Tirdzniecības centrs" no 2013. gada 1. novembra — "Stūrmaņu iela" * "Skola" no 2015. gada 19. septembra — "[[Rīgas 19. vidusskola|19. vidusskola]]", no 2021. gada 1. novembra — "Bolderājas Jaunā pamatskola" * "Poliklīnika" no 2013. gada 1. novembra — "Bolderājas poliklīnika", no 2021. gada 1. novembra — "Bolderājas tilts" * "Klubs" no 2013. gada 1. novembra — "Daugavgrīvas cietoksnis" * "[[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]" no 2016. gada 1. jūlija "Valentīna Pikuļa aleja", no 2023. gada 1. februāra — "[[Birutas Baumanes aleja]]"<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/|title=No 1. jūlija tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā|access-date={{dat|2016|06|23||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142023/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/|title=No 1. februāra tiks mainīti vairāku pieturvietu nosaukumi|access-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230113173345/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/}}</ref> * "[[Bolderāja]]s {{Piezīme|D/P|dispečeru punkts}}" no 2015. g. 1. jūnija — "Daugavgrīvas D/P" * "Bolderājas tirgus" pārdēvēta par "Bolderāja"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * "Stūrmaņu iela" virzienā uz Daugavgrīvu pārdēvēta par "Kaņepju iela", virzienā uz Centrālo staciju — par "Bolderāja" * "Z.A. Meierovica bulvāris" pārdēvēta par "Nacionālais teātris" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|piJW5QAGW_E|Pilnā 30. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|30]] dbypcdt6jg2ff6mfrgqh4a81ok3c90n 0 109792 4486969 4389468 2026-06-26T15:26:45Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Hārdkors (rokmūzikas žanrs)]] uz [[Smagais pankroks]]: precīzāk..... 4389468 wikitext text/x-wiki {{Pārvietot|Smagais pankroks}} '''Smagais pankroks''' jeb '''hārdkors''' (no {{val|en|hardcore punk}}) ir [[pankroks|pankroka]] žanrs, kas radies [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās. Atšķirībā no parastā pankroka tas ir daudz ātrāks un smagāks. Smagajam pankrokam pirmsākumos tam bija raksturīgs vokālais pavadījums, kas pielāgojas ātrajam bungu ritmam, tomēr mūsdienu smagajā pankrokā tā vairs nav noteikta šī žanra raksturiezīme. == Apakšžanri == * [[Kristīgais hārdkors]] * ''[[D-beat]]'' * [[Emo (mūzikas žanrs)|Emo]] * [[Melodiskais hārdkors]] * ''[[Nardcore]]'' * ''[[Powerviolence]]'' * ''[[Skate punk]]'' * ''[[Thrashcore]]'' * [[Trokšņu roks]] * ''[[Youth crew]]'' == Literatūra == * ''Going Underground: American Punk 1979—1992'' (George Hurchalla, Zuo Press, 2005) {{mūzikas žanrs-aizmetnis}} [[Kategorija:Pankroks]] avlqvm6csrwaumt2xacjygoh1yxzuru 4486971 4486969 2026-06-26T15:28:08Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4486971 wikitext text/x-wiki '''Smagais pankroks''' jeb '''hārdkorpanks''' (no {{val|en|hardcore punk}}) ir [[pankroks|pankroka]] žanrs, kas radies [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] 1970. gadu beigās. Atšķirībā no parastā pankroka tas ir daudz ātrāks un smagāks. Smagā pankroka pirmsākumos tam bija raksturīgs vokālais pavadījums, kas pielāgojas ātrajam bungu ritmam, tomēr mūsdienu smagajā pankrokā tā vairs nav noteikta šī žanra raksturiezīme. == Apakšžanri == * [[Kristīgais hārdkors]] * ''[[D-beat]]'' * [[Emo (mūzikas žanrs)|Emo]] * [[Melodiskais hārdkors]] * ''[[Nardcore]]'' * ''[[Powerviolence]]'' * ''[[Skate punk]]'' * ''[[Thrashcore]]'' * [[Trokšņu roks]] * ''[[Youth crew]]'' == Literatūra == * ''Going Underground: American Punk 1979—1992'' (George Hurchalla, Zuo Press, 2005) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūzikas žanrs-aizmetnis}} [[Kategorija:Pankroks]] 4n0fcbby11i14q7avtv10tf8yjzyh5n 0 110456 4486976 4081967 2026-06-26T15:39:12Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{Commonscat → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] 4486976 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = '''Rise Against''' | Attēls = Rise Against Live 10.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = Grupas solists Tims Makilrāts 2006. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|ASV}} [[Čikāga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | Žanrs = [[pankroks]], [[smagais pankroks]], [[melodiskais hārdkors]] | Gadi = 1999—pašlaik |Izdevējkompānija = [[Fat Wreck Chords]], [[Geffen Records|Geffen]], [[Interscope Records|Interscope]] | Mlapa = [http://www.riseagainst.com/ www.riseagainst.com] | Dalībnieki = [[Tims Makilrāts]]<br />[[Džo Prinseps]]<br />[[Brandon Berness]]<br />[[Zahs Blērs]] }} '''''Rise Against''''' ir amerikāņu [[pankroks|pankroka]] grupa no [[Čikāga]]s [[Ilinoisa]]s štatā. Izveidota 1999. gadā un tās pašreizējā sastāvā spēlē [[Tims Makilrāts]] (vokāls, ģitāra), [[Džo Prinseps]] (basģitāra), [[Brandon Berness]] (bungas) un [[Zahs Blērs]] (ģitāra). Visi grupas dalībnieki ir [[straight edge]] kustības biedri (izņemot Bernesu), [[PETA]] atbalstītāji un stingri veģetārieši/vegāni. Grupai šobrīd ir noslēgts līgums ar [[Universal Music Group]] piederošo [[Geffen Records]] ierakstu kompāniju. Pašlaik <small>(2011. gads)</small> grupa ir izdevusi sešus studijas albumus, divus [[EP ieraksts|EP]] ierakstus un divus [[DVD]]. == Diskogrāfija == * {{Albums| | nosaukums = [[The Unraveling]] | ierakstu kompānija = Fat Wreck Chords | gads = 2001 | saturs = # ''Alive and Well'' <small>— 2:06</small> # ''My Life Inside Your Heart'' <small>— 3:02</small> # ''Great Awakening'' <small>— 1:35</small> # ''Six Ways 'Till Sunday'' <small>— 2:36</small> # ''401 Kill'' <small>— 3:19</small> # ''The Art of Losing'' <small>— 1:50</small> # ''Remains of Summer Memories'' <small>— 1:17</small> # ''The Unraveling'' <small>— 3:12</small> # ''Reception Fades'' <small>— 2:10</small> # ''Stained Glass and Marble'' <small>— 1:36</small> # ''Everchanging'' <small>— 3:47</small> # ''Sometimes Selling Out Is Giving Up'' <small>— 1:09</small> # ''3 Day Weekend'' <small>— 1:03</small> # ''1000 Good Intentions'' <small>— 3:07</small> # ''Weight of Time'' <small>— 2:00</small> # ''Faint Resemblance'' <small>— 2:51</small> }} * {{Albums| | nosaukums = [[Revolutions per Minute]] | ierakstu kompānija = Fat Wreck Chords | gads = 2003 | saturs = # ''Black Masks and Gasoline <small>— 2:59</small> # ''Heaven Knows'' <small>— 3:23</small> # ''Dead Ringer'' <small>— 1:31</small> # ''Halfway There'' <small>— 3:41</small> # ''Like the Angel'' <small>— 2:46</small> # ''Voices off Camera'' <small>— 2:17</small> # ''Blood-Red, White, and Blue'' <small>— 3:38</small> # ''Broken English'' <small>— 3:25</small> # ''Last Chance Blueprint'' <small>— 2:14</small> # ''To the Core'' <small>— 1:33</small> # ''Torches'' <small>— 3:41</small> # ''Amber Changing'' <small>— 3:39</small> # ''Any Way You Want It'' <small>(''[[Journey]]'' kaverversija) — 2:57</small> }} * {{Albums| | nosaukums = [[Siren Song of the Counter Culture]] | ierakstu kompānija = Geffen Records | gads = 2004 | saturs = # ''State of the Union'' <small>— 2:19</small> # ''The First Drop'' <small>— 2:39</small> # ''Life Less Frightening'' <small>— 3:44</small> # ''Paper Wings'' <small>— 3:43</small> # ''Blood to Bleed'' <small>— 3:48</small> # ''To Them These Streets Belong'' <small>— 2:49</small> # ''Tip the Scales'' <small>— 3:49</small> # ''Anywhere But Here'' <small>— 3:38</small> # ''Give It All'' <small>— 2:50</small> # ''Dancing for Rain'' <small>— 4:01</small> # ''Swing Life Away'' <small>— 3:20</small> # ''Rumors of My Demise Have Been Greatly Exaggerated'' <small>— 4:14</small> }} * {{Albums| | nosaukums = [[The Sufferer & the Witness]] | ierakstu kompānija = Geffen Records | gads = 2006 | saturs = # ''Chamber the Cartridge'' <small>— 3:19</small> # ''Injection'' <small>— 3:21</small> # ''Ready To Fall'' <small>— 3:49</small> # ''Bricks'' <small>— 1:33</small> # ''Under the Knife'' <small>— 2:47</small> # ''Prayer Of The Refugee'' <small>— 3:21</small> # ''Drones'' <small>— 3:04</small> # ''The Approaching Curve'' <small>— 3:46</small> # ''Worth Dying for'' <small>— 3:22</small> # ''Behind Closed Doors'' <small>— 3:17</small> # ''Roadside'' <small>— 3:23</small> # ''The Good Left Undone'' <small>— 3:04</small> # ''Survive'' <small>— 5:00</small> }} * {{Albums| | nosaukums = [[Appeal to Reason]] | ierakstu kompānija = Geffen Records | gads = 2008 | saturs = # ''Collapse (Post-Amerika)'' <small>— 3:19</small> # ''Long Forgotten Sons'' <small>— 4:01</small> # ''Re-Education (Through Labor)'' <small>— 3:42</small> # ''The Dirt Whispered'' <small>— 3:09</small> # ''Kotov Syndrome'' <small>— 3:05</small> # ''From Heads Unworthy'' <small>— 3:42</small> # ''The Strength to Go On'' <small>— 3:27</small> # ''Audience of One'' <small>— 4:05</small> # ''Entertainment'' <small>— 3:34</small> # ''Hero of War'' <small>— 4:13</small> # ''Savior'' <small>— 4:02</small> # ''Hairline Fracture'' <small>— 4:02</small> # ''Whereabouts Unknown'' <small>— 4:02</small> # ''Historia Calamitatum'' <small>— 3:23</small> }} * {{Albums| | nosaukums = [[Endgame]] | ierakstu kompānija = DGC Records/Interscope Records | gads = 2011 | saturs = # ''Architects'' <small>— 3:19</small> # ''Help Is on the Way'' <small>— 4:01</small> # ''Make It Stop (September's Children)'' <small>— 3:42</small> # ''Disparity By Design'' <small>— 3:09</small> # ''Satellite'' <small>— 3:05</small> # ''Midnight Hands'' <small>— 3:42</small> # ''Survivor Guilt'' <small>— 3:27</small> # ''Broken Mirrors'' <small>— 4:05</small> # ''Wait for Me'' <small>— 3:34</small> # ''A Gentlemen's Coup'' <small>— 4:13</small> # ''This Is Letting Go'' <small>— 4:02</small> # ''Endgame'' <small>— 4:02</small> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV rokgrupas]] [[Kategorija:ASV pankroka grupas]] [[Kategorija:ASV hārdkora grupas]] [[Kategorija:ASV melodiskā hārdkora grupas]] 923fmpipauf5er4c8sc45wafqrmy8k0 0 110707 4486977 2911131 2026-06-26T15:40:22Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: .gad → . gad using [[Project:AWB|AWB]] 4486977 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas žanra infokaste | nosaukums = Emo | krāsa = white | fona_krāsa = crimson | stila_izcelsme = [[smagais pankroks]], [[indīroks]] | kultūras_izcelsme = [[1980. gadi|1980. gadu]] vidus, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | instrumenti = [[elektriskā ģitāra]], [[basģitāra]], [[bungas]] | popularitāte = | atvasinātās_formas = | apakšžanru_saraksts = | apakšžanri = ''[[Screamo]]'' | jauktie_žanri = | reģionos = | vietējā_estrāde = | citas_tēmas = }} '''Emo''' (izrunā kā '''īmo''') ir rokmūzikas žanrs, kam raksturīgs melodisks skanējums un ekspresīvi dziesmu vārdi. Tas radās 1980. gadu vidū kā [[smagais pankroks|smagā pankroka]] apakšžanrs, bet vēlāk, sajaucoties ar [[poppanks|poppanku]] un [[indīroks|indīroku]], tā skanējums mainījās. Emo savu lielāko popularitāti sāka gūt 2000. gadu sākumā, kad žanrs parādījās popkultūrā ar poppanka grupu [[Jimmy Eat World]] un [[Dashboard Confessional]] panākumiem un apakšžanra ''[[screamo]]'' parādīšanos. == Skatīt arī == * [[Emo subkultūra]] {{mūzikas žanrs-aizmetnis}} [[Kategorija:Rokmūzikas žanri]] [[Kategorija:Pankroka žanri]] [[Kategorija:Popmūzikas žanri]] 45iuddj9lmg0cvrzvc9v886x3pjlfoz 0 110846 4486978 3764153 2026-06-26T15:41:49Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486978 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Comeback Kid | Attēls = Comeback Kid – Reload Festival 2016 04.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Vieta = {{CAN}} | Žanrs = [[smagais pankroks]]<br />[[melodiskais hārdkors]] | Gadi = 2002—pašlaik |Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://www.comeback-kid.com/ comeback-kid.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = }} '''Comeback Kid''' ir [[Kanāda|kanādiešu]] [[smagais pankroks|smagā pankroka]] grupa, kas ir dibināta 2002. gadā. Grupas pašreizējā sastāvā ir Kailijs Profeta, Endrū Niefelds, Džeremijs Hīberts, Kasejs Hjelmbergs un Mets Keils. Grupa ir izdevusi 5 studijas albumus: ''[[Turn It Around]]'' (2003), ''[[Wake the Dead]]'' (2005), ''[[Broadcasting...]]'' (2007), ''[[Through The Noise]]'' (2008) un ''[[Symptoms + Cures]]'' (2010). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{Comeback Kid}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Kanādas rokgrupas]] [[Kategorija:Kanādas pankroka grupas]] [[Kategorija:Kanādas hārdkora grupas]] [[Kategorija:Kanādas melodiskā hārdkora grupas]] nog03kwc3pnoq6ybpmw1bjimykkqde1 0 111189 4486979 2382622 2026-06-26T15:43:25Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486979 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Yellowcard | Attēls = Yellowcardlive2.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Vieta = {{USA}} | Žanrs = [[alternatīvais roks]], [[poppanks]], [[smagais pankroks]] | Gadi = 1997—2008, 2010—pašlaik |Izdevējkompānija = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = }} '''Yellowcard''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] grupa no [[Losandželosa]]s, taču grupa tika dibināta 1997. gadā [[Džeksonvila|Džeksonvilā]]. Viņu slavenākās dziesmas ir "[[Ocean Avenue]]", "[[Only One]]", "[[Lights and Sounds]]" un "[[Light Up the Sky]]". Grupa ir izdevusi 6 studijas albumus: ''[[Midget Tossing]]'', ''[[Where We Stand]]'', ''[[One for the Kids]]'', ''[[Ocean Avenue]]'', ''[[Lights and Sounds]]'' un ''[[Paper Walls]]''. == Diskogrāfija == * ''[[Midget Tossing]]'' (1997) * ''[[Where We Stand]]'' (1999) * ''[[One for the Kids]]'' (2001) * ''[[Ocean Avenue]]'' (2003) * ''[[Lights and Sounds]]'' (2006) * ''[[Paper Walls]]'' (2007) * ''[[When You're Through Thinking, Say Yes]]'' (2011) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV rokgrupas]] [[Kategorija:ASV pankroka grupas]] [[Kategorija:ASV poppanka grupas]] [[Kategorija:ASV alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:ASV hārdkora grupas]] [[Kategorija:ASV melodiskā hārdkora grupas]] n27nwjxficjnubukiajy804438vd5z0 0 113426 4486980 1091568 2026-06-26T15:43:59Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486980 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Smagais pankroks]] buccn8dq76f17pl0ilhd7l9dhoa42wa 0 116111 4486981 2935951 2026-06-26T15:44:37Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: <br /> → <br /> (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4486981 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Нож для фрау Мюллер |Attēls = |Att_izm = 180px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{RUS}}, [[Sanktpēterburga]] |Žanrs = [[elektroniskā mūzika]]<br />[[smagais pankroks]] |Gadi = 1991-pašlaik |Izdevējkompānija = Solnze Records |Mlapa = http://www.kostrow.com/ |Dalībnieki = Olegs Kosterovs<br />Ilijas Kuzniks<br />Timas Zemlianikis<br />Aleksiejs |Bij_dalībnieki = }} '''Messer für Frau Müller''' ir [[Krievija]]s mūzikas grupa. == Diskogrāfija == * 1991. gads — ''Веселые Борманы'' * 1992. gads — ''Happy End Dead'' * 1992. gads — ''Little Joys'' * 1993. gads — ''Сеньоры краковяки'' * 1993. gads — ''Let’s Dance with Me'' * 1993. gads — ''Hyper УтёSоV'' * 1996. gads — ''Сосульки-убийцы'' * 1997. gads — ''Нечеловек-видимка'' * 1999. gads — ''Алло, супермен!'' * 2000. gads — ''Second Hand Dreams / Мечты — третий сорт'' * 2001. gads — ''Гипер Утесов представляет'' * 2003. gads — ''Треугольник, чёрт и точка'' * 2005. gads — ''Remixodelica'' * 2006. gads — ''Danger! Retrobolik!'' == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100513071734/http://kostrow.com/ Olegs Kosterovs] {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Krievijas rokgrupas]] [[Kategorija:Krievijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Krievijas pankroka grupas]] [[Kategorija:Krievijas hārdkora grupas]] szf8esm8v6cl5xxq4h35ki6hm4gaxam 0 118218 4486982 1971168 2026-06-26T15:45:55Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486982 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Turn It Around'' | Izpildītājs = [[Comeback Kid]] 1. studijas albums | Vāks = Turnitaround.jpg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{dat|2003|3|4}} | Ierakstīts = {{dat|2002}} | Žanrs = [[smagais pankroks]] | Garums = 27:38 | Skaits = 13 | Valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | Kataloga Nr. = | Ierakstu kompānija = [[Facedown Records|Facedown]] | Producents = | Izpildītājsģen = [[Comeback Kid]] albumu | Iepriekšējais albums = | Šis albums = '''Turn It Around'''<br />(2003) | Nākamais albums = '''[[Wake the Dead]]'''<br />(2005) }} '''''Turn It Around''''' ir [[Kanāda|kanādiešu]] [[smagais pankroks|smagā pankroka]] grupas [[Comeback Kid]] debijas studijas albums, kas tika izdots {{dat|2003|3|4}} sadarbībā ar ierakstu kompāniju [[Facedown Records]]. == Dziesmu saraksts == # "All in a Year" — 2:09 # "Give and Take" — 1:40 # "Die Tonight" — 2:55 # "Changing Face" — 2:20 # "Playing the Part" — 1:41 # "Always" — 1:37 # "Step Ahead" — 1:39 # "Operative Word" — 2:14 # "Biting Tongue" — 1:07 # "Something Less" — 1:57 # "Never Fade" — 2:11 # "Without a Word" — 1:15 # "Lorelei" — 5:27 == Ārējās saites == * [http://comeback-kid.com/ Grupas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Comeback Kid}} [[Kategorija:2003. gada albumi]] [[Kategorija:Debijas albumi]] [[Kategorija:Comeback Kid albumi]] d31wo6m62nnn748k0kxqz9us0ca0coj 0 118219 4486983 1971171 2026-06-26T15:47:25Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486983 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Wake the Dead'' | Izpildītājs = [[Comeback Kid]] 2. studijas albums | Vāks = Wakethedead.jpg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{dat|2005|2|22}} | Ierakstīts = {{dat|2004}} | Žanrs = [[smagais pankroks]], [[melodiskais hārdkors]] | Garums = 26:18 | Skaits = 11 | Valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | Kataloga Nr. = | Ierakstu kompānija = [[Victory Records|Victory]] | Producents = | Izpildītājsģen = [[Comeback Kid]] albumu | Iepriekšējais albums = '''[[Turn It Around]]'''<br />(2003) | Šis albums = '''Wake the Dead'''<br />(2005) | Nākamais albums = '''[[Broadcastingad..]]'''<br />(2007) }} '''''Wake the Dead''''' ir [[Kanāda|kanādiešu]] [[smagais pankroks|smagā pankroka]] grupas [[Comeback Kid]] otrais studijas albums, kas tika izdots {{dat|2005|2|22}} sadarbībā ar ierakstu kompāniju [[Victory Records]]. == Dziesmu saraksts == # "False Idols Fall" — 2:38 # "My Other Side" — 2:18 # "Wake the Dead" — 3:17 # "The Trouble I Love" — 1:52 # "Talk Is Cheap" — 1:54 # "Partners in Crime" — 2:22 # "Our Distance" — 1:52 # "Bright Lights Keep Shining" — 2:21 # "Falling Apart" — 2:22 # "Losing Patience" — 2:16 # "Final Goodbye" — 2:34 == Ārējās saites == * [http://comeback-kid.com/ Grupas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Comeback Kid}} [[Kategorija:2005. gada albumi]] [[Kategorija:Comeback Kid albumi]] 98gf6kswr0j2nb7t3czawq1jk29h6ou 0 118221 4486985 1971176 2026-06-26T15:48:46Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486985 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Broadcasting...'' | Izpildītājs = [[Comeback Kid]] 3. studijas albums | Vāks = Comeback Kid - Broadcasting (2007).jpg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{dat|2007|2|20}} | Ierakstīts = {{dat|2006}} | Žanrs = [[smagais pankroks]] | Garums = 33:08 | Skaits = 11 | Valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | Kataloga Nr. = | Ierakstu kompānija = [[Victory Records|Victory]]<br />[[Smallman Records|Smallman]] | Producents = | Izpildītājsģen = [[Comeback Kid]] albumu | Iepriekšējais albums = '''[[Wake the Dead]]'''<br />(2005) | Šis albums = '''Broadcasting...'''<br />(2007) | Nākamais albums = }} '''''Broadcasting...''''' ir [[Kanāda|kanādiešu]] [[smagais pankroks|smagā pankroka]] grupas [[Comeback Kid]] trešais studijas albums, kas tika izdots {{dat|2007|2|20||bez}} sadarbībā ar ierakstu kompānijām [[Victory Records]] un [[Smallman Records]]. == Dziesmu saraksts == # "Defeated" — 3:16 # "Broadcasting..." — 3:53 # "Hailing on Me" — 2:59 # "The Blackstone" — 2:54 # "Industry Standards" — 3:38 # "Give'r (Reprise)" — 1:07 # "One Left Satisfied" — 3:50 # "Come Around" — 2:31 # "In Case of Fire" — 2:50 # "Market Demands" — 3:05 # "In/Tuition" — 3:05 == Ārējās saites == * [http://comeback-kid.com/ Grupas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Comeback Kid}} [[Kategorija:2007. gada albumi]] [[Kategorija:Comeback Kid albumi]] svsmy9wro9uk6459x0wjrbasd6gj8sv 0 120231 4487099 4481002 2026-06-26T20:10:56Z Pirags 3757 /* A1 korpuss */ pap 4487099 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas svētki (2017. gada 1. jūnijs).jpg | alt = | image_size = | caption = A1 korpuss (2017) | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = {{coord|56|55|54|N|24|03|54|E|type:landmark_scale:300000|display=inline,title}} | logo = PSKUS logo.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Pilsoņu iela 13|3s=Pilsoņu iela (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]] | speciality = | standards = | emergency = [https://www.stradini.lv/lv/content/neatliekamas-medicinas-centrs-0 Ir (24/7)] | helipad = | affiliation = Medicīnas fakultāte, [[Latvijas Universitāte]]<br>[[Rīgas Stradiņa universitāte]] | patron = | network = | beds = 840<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. – 2022. gadam |url=https://www.stradini.lv/sites/default/files/editor/PSKUS_strategija_2020_2022_final1%20(002).pdf}}</ref> | founded = 1910 | closed = | demolished = | website = [https://www.stradini.lv/lv stradini.lv] | other_links = }} [[Attēls:Pilsonu13 1.jpg|thumb|Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010)]] '''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)''',<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=94086 Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi] Likumi.lv</ref> sarunvalodā saukta arī par '''"Stradiņiem"''', kopš 1999. gada ir [[universitātes slimnīca]] jeb [[Latvijas slimnīcu reforma|V līmeņa slimnīca]], kas atrodas [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] 13 [[Āgenskalns|Āgenskalna apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]]. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir [[Veselības ministrija]]. == Nosaukums == [[Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada.jpg|thumb|Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada]] Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. un 1941. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet [[Latvijas ģenerālapgabals|vācu okupācijas laikā]] līdz 1944. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un [[Vērmahts|Vērmahta]] kara slimnīcu, 1944. gada rudenī [[Latvijas PSR]] varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet 1948. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nāves 1958. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s par 1993. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradini.lv/ |title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa |access-date={{dat|2010|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2006|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pilsonu13 2.jpg|thumb|Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve ([[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projektētā ēka)]] Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta īstenošana ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora [[Pauls Klemms|Paula Klemma]] ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.<ref>[https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/4929 Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā] J. Krastiņš. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 50.-71.lpp. ISSN 1691-4333.</ref> Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas Impērijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] lazareti, tajā ārstēja arī [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujās]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc [[Rīgas operācija]]s 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gada pavasarī. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[LSPR]] valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet [[Ulmaņa Pagaidu valdība]] sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc [[Bermontiāde]]s beigām 1919. gada beigās apturēja. Slimnīcas direktors [[Oskars Voits]] 1920. gadā sāka pārrunas ar [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās [[Rīgas Skolotāju institūts]] (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]]. 1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]], kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja [[LU P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža|Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu]]. 1939. gadā pēc arhitekta [[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, slimnieku palātas bija iekārtotas vienīgi ēkas pirmajos stāvos. 1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. Pirms otreizējās padomju okupācijas 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.<ref>[https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html Medicīnas vēstures muzeja sākumi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210110232853/https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html |date={{dat|2021|01|10||bez}} }} [[Jānis Stradiņš]], [[Juris Salaks]], [[Rita Grāvere]]. ''Acta medico-historica rigensia'', Volumen X (XXIX), 2016. — 26 lpp.</ref> Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem. Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".<ref>[http://www.stradini.lv/page/57 Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150420043208/http://www.stradini.lv/page/57 |date={{dat|2015|04|20||bez}} }} www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā</ref> 2008. gada decembrī pabeidza slimnīcas aptiekas ēkas renovāciju un tajā atklāja PSKUS Šūnu transplantācijas centru, notika slimnīcas attīstības projekta publiskā apspriešana. === Jaunbūve === [[Attēls:Stradinu jaunbuve 9.7.16.jpg|thumb|A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā)]] [[Attēls:New building Pilsonu Street, 13 WMID5877179 640.jpg|thumb|Pabeigtais A1 korpuss (2017)]] 2004. gadā ārzemju eksperti veica PSKUS ēku apsekojumu un secināja, ka slimnīcas ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī ar vidējo atzīmi 1,89 (5 atzīmju skalā).<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/projekta-attistibas-vesture Projekta attīstības vēsture]</ref> 2006. gada aprīlī notika starptautisks plenērs "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas nākotnes attīstības vīzijas", kurā piedalījās daudzas arhitektu grupas ar pieredzi modernu slimnīcu plānošanā. Konkursā uzvarēja somu arhitektu birojs ''JKMM Architects''. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/arhitekti-doma-ka-parbuvet-stradinus-12798351 Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus] Evita Goze, [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2006. gada 24. maijā</ref> Plenērā galveno balvu ieguvušie arhitekti 2007. gadā izstrādāja slimnīcas attīstības koncepciju ar diviem jauniem korpusiem (130 000 m² ar 1032 gultvietām, no tām 72 intensīvajai terapijai), kopējo darbinieku skaitu apmēram 4000. 2007. gada novembrī parakstīja aizdevuma līgumu ar DEPFA BANKA plc par Valsts galvotā aizdevuma saņemšanu 46,4 miljonu Ls apmērā slimnīcas infrastruktūras attīstībai. Finanšu krīzes dēļ no 2009. gada marta līdz 2010. gada janvārim Finanšu ministrija lika pārtraukt valsts galvotā aizdevumu apgūšanu. Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/cuskas-nebus-slimnica-bus-13905915 Čūskas nebūs, slimnīca būs] "[[Diena]]" 2011. gada 28. septembrī</ref> 2010. gada 10. februārī svinīgi ielikta pamatakmeni slimnīcas jaunajam A korpusam. 2010. gada oktobrī uzsāka koka baraku un citu ēku demontāžu, lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Austrijas kompānija „Solve consulting” izstrādāja jaunās slimnīcas administratīvi organizatoriskā plāna un telpu programmu. ==== A1 korpuss ==== 2013. gada februārī parakstīja līgumu ar SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.<ref>[http://www.stradini.lv/page/133&news_id=269 Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170518071527/http://www.stradini.lv/page/133%26news_id%3D269|date={{dat|2017|05|18||bez}}}} slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā</ref> 2014. gadā uzsāka jaunās ēkas virszemes daļas būvniecību, bet 2015. gada februārī būvdarbus apturēja sakarā ar būves defektiem. 2016. gadā pabeidza A korpusa 1. kārtas jaunbūves ārsienu būvniecību, bet 2017. gada 30. martā to nodeva ekspluatācijā, 1. jūnijā sāka ārstēt pacientus. Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibu-japabeidz-2015-gada-vasara/555136 Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015. gada vasarā][[LETA]] ziņa 2013. gada 22. februārī</ref> Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/stradina-slimnicai-izdevies-apgut-visus-eraf-pieskirtos-28-miljonus-eiro-jauna-korpusa-buvniecibai-443177 Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai] [[LETA]], 2015. gada 23. decembrī</ref> Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/stradinu-jaunaja-korpusa-veselibas-inspekcija-atklaj-nepilnibas.a218687/ «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī</ref> Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veselibas-ministrija-velas-turpinat-stradina-slimnicas-buvniecibu-pec-tartu-parauga.a218068/ Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga] Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī</ref> Jaunā korpusa pirmā kārta (A1) tika svinīgi atklāta 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā [[radioloģija]], laboratorija, [[otorinolaringoloģija]]s un [[uroloģija]]s nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika ([[nefroloģija]]s, internās medicīnas, [[endokrinoloģija]]s un [[reimatoloģija]]s, gastroenteroloģijas un endoskopiju nodaļas, kā arī dienas stacionārs).<ref>[http://medicine.lv/raksti/79f64552-5133-4bca-8f38-71b2c67efedb Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi] [[LETA]] 2017. gada 1. jūnijā</ref> ==== A2 korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 05.JPG|thumb|Nožogotā A2 korpusa būves vieta (2013)]] 2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/stradina-slimnicas-a-korpusa-2-kartas-buvniecibas-projekts-iesniegts-saskanosanai-ek|title=Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK|website=medicine.lv|access-date=2022-04-25|date=2018-09-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu|title=Aktuāla informācija par A korpusa 2. kārtas būvniecību {{!}} Stradiņa slimnīca|website=web.archive.org|access-date=2022-04-25|date=2022-04-25|archive-date=2022-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220425160744/https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu}}</ref> Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp [[Eiropas Savienība]]s fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/stradina-slimnicas-a-korpusa-buvniecibas-nakama-karta-aizkavejusies-par-vairakiem-menesiem-466648 Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem] "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī</ref> 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja [[Eiropas Komisija]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ek-apstiprina-stradina-slimnicas-buvniecibas-turpinajuma-planu.a303294/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.12.2018.&utm_medium=email EK apstiprina Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājuma plānu] lsm.lv 2018. gada 17. decembrī</ref> Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/parakstita-vienosanas-par-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekta-istenosanu-14213337 Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta īstenošanu] [[LETA]] 2019. gada 29. janvārī</ref> Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro nolēma slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekts-patlaban-iepauzets-14213345 FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban "iepauzēts"] LETA 2019. gada 29. janvārī</ref> Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam. 2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānoja piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stradina-slimnicas-buvniecibas-projektam-no-es-fondiem-plano-pardalit-29-4-miljonus-eiro.d?id=51437007 Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam no ES fondiem plāno pārdalīt 29,4 miljonus eiro] LETA 06.09.2019.</ref> 2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas aplēsa vairāk kā 140 miljoni eiro, paredzot, ka lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-buvniecibu-par-88-miljoniem-turpinas-velve.a368053/ Stradiņa slimnīcas būvniecību par 88 miljoniem turpinās «Velve»] lsm.lv 2020. gada 22. jūlijā</ref> 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-jaunajam-korpusam-svin-sparu-svetkus.a460816/ Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam svin spāru svētkus] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 2022. gada augustā PSKUS parakstīja papildvienošanos par būvdarbu termiņa pagarināšanu no 30 uz 32 mēnešiem saistībā ar jumta būvizstrādājumu piegāžu traucējumiem [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>[https://stradini.lv/lv/content/ir-parakstita-papildus-vienosanas-par-jauna-korpusa-buvdarbu-termina-pagarinasanu Ir parakstīta papildus vienošanās par jaunā korpusa būvdarbu termiņa pagarināšanu] stradini.lv 2022. gada 8. septembrī</ref> Taču pirms kārtējās tikšanās ar SIA "Velve" pārstāvjiem 20. decembrī slimnīcas vadība paziņoja, ka būvdarbu veicējs iesniedzis pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasījis būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-bazijas-ka-apdraudeta-jaunas-ekas-buvnieciba.a487822/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīcā bažījas, ka apdraudēta jaunās ēkas būvniecība] lsm.lv 2022. gada 19. decembrī</ref> 2023. gada 22. martā PSKUS noslēdza vienošanos ar SIA “Velve” par būvdarbu turpināšanu, paredzot būvdarbu līguma summas palielinājumu par 20,7 miljoniem EUR (14%) un būvdarbu līguma termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 1. jūnijam. Ministru kabinetam iesniegtajā informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka būves neprognozējamais sadārdzinājums ir 16,3 miljoni eiro.<ref>[https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/437d2a1d-f332-4d5e-a735-86297414c197# 30. § Informatīvais ziņojums "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A ēkas otrās kārtas attīstību"] Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes protokols Nr. 14</ref> 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, VM valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību, tāpēc pastāv risks, ka uz 2023. gada 31. decembri ir identificējama ES finansējuma neapgūšana — apmēram 46 miljonu eiro apmērā. 2024. gada janvārī SIA "Velve" paziņoja, ka nodot projektu līdz 1. jūnijam tai ir neiespējami.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56284846/atkal-apdraudeta-stradinu-jauna-korpusa-buvnieciba-apsver-lauzt-ligumu|title=Atkal apdraudēta 'Stradiņu' jaunā korpusa būvniecība; apsver lauzt līgumu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-23|language=lv}}</ref> Kad slimnīca paziņoja, ka būvniecības līgumu izbeigs 13. februārī, "Velve" pauda gatavību uzņemties izlabot trūkumus un piedāvāja objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža, neprasot papildu finanses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.02.2024-velve-nepiekrit-buvniecibas-liguma-lausanai-ar-stradina-slimnicu-neielaizot-objekta-tiesu-izpilditajus.a542110/ «Velve» nepiekrīt būvniecības līguma laušanai ar Stradiņa slimnīcu; neielaižot objektā tiesu izpildītājus] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 2024. gada februārī bijušie PSKUS valdes locekļi [[Rinalds Muciņš]], Agra Melne, Jānis Naglis un Ilze Kreicberga iesniedza prasības pieteikumu tiesā par viņu atsaukšanas pamatotību un saistību izpildi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-stradina-slimnicas-bijusie-valdes-locekli-tiesa-apstrid-atsauksanu-no-amata.a543151/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas bijušie valdes locekļi tiesā apstrīd atsaukšanu no amata] lsm.lv 2024. gada 15. februārī</ref> 7. maijā SIA "Velve" sāka tiesiskās aizsardzības procesu, ar mērķi pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzņēmumam "Velve" būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.05.2024-pec-stradina-slimnicas-liguma-lausanas-buvnieks-velve-sak-tiesiskas-aizsardzibas-procesu.a553533/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pēc Stradiņa slimnīcas līguma laušanas būvnieks «Velve» sāk tiesiskās aizsardzības procesu] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> 5. jūnijā kļuva zināms, ka PSKUS iesniegusi tiesā pirmo prasību, lai no SIA "Velve" piedzītu zaudējumus, kas radušies, būvniekam rīkojoties prettiesiski un nepildot noslēgto līgumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2024-stradina-slimnica-iesniedz-tiesa-pirmo-prasibu-pret-velvi-vairak-neka-miljona-eiro-apmera.a556773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīca iesniedz tiesā pirmo prasību pret «Velvi» vairāk nekā miljona eiro apmērā] lsm.lv 2024. gada 5. jūnijā</ref> Slimnīca plānoja līdz 2024. gada nogalei pabeigt jaunā līguma noslēgšanu, 2025. gadā sākt būvdarbus un pabeigt tos līdz 2026. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.stradini.lv/lv/content/2024-gada-12-aprili-tiek-uzsakta-arkartas-sarunu-procedura-par-stradina-slimnicas-a2 |title=2024. gada 12. aprīlī tiek uzsākta ārkārtas sarunu procedūra par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa neatliekamajiem darbiem |publisher=[[Pauls Stradiņš Clinical University Hospital]] |website=stradini.lv |access-date=22 July 2024}}</ref> 2024. gada augusta beigās slimnīca noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "P un S būvniecība" par vairāk nekā 7 miljoni eiro jaunā korpusa neatliekamajiem būvdarbiem, kas jāpaveic līdz 2025. gada februārim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.08.2024-stradina-slimnica-nosledz-7-miljonu-eiro-ligumu-par-nepabeigta-korpusa-neatliekamajiem-darbiem.a566347/ Stradiņa slimnīca noslēdz 7 miljonu eiro līgumu par nepabeigtā korpusa neatliekamajiem darbiem] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> 2025. gada janvārī kļuva zināms, ka A2 ēku pabeigšanai papildus ieguldītajiem 50 miljoniem eiro būs vajadzīgi vēl vismaz 67 miljoni eiro, objekta nodošanas gala termiņu pārbīdot uz 2027. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.01.2025-stradina-slimnicas-a2-korpusam-vajadzes-vel-67-miljonus-eiro.a585371/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusam vajadzēs vēl 67 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Pēc līguma izbeigšanas 2024. gada 13. februārī Stradiņa slimnīca pārņēma būvniecības vadību un uzsāka darbu trīs posmos. Pirmajā posmā tā veica steidzamos darbus ar slimnīcas resursiem, otrajā posmā nepieciešamos darbus turpināja pilnsabiedrība “P un S būvniecība”. Trešajā posmā projektu nodeva VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvadībā, plānojot jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvniecibas-pabeigsanu-uztices-vni Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pabeigšanu uzticēs VNĪ] stradini.lv 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2026. gada 19. janvārī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi no SIA "AIMASA", "NSHC Group" (SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company"), kā arī "SNL būve" (SIA "SPYKE", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un SIA "NEWCOM Construction"). Piedāvājumu cenas bija no 101,55 līdz 133,65 miljoniem eiro bez [[PVN]] ar paredzamo būvdarbu izpildi 36 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.01.2026-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma-sanemti-tris-piedavajumi.a630587/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi] lasm.lv 2026. gada 19. janvārī</ref> 2026. gada martā tiesa noraidīja "Velves" prasību neturpināt iepirkumu, kamēr izskata viņu iepriekšējās pārsūdzības par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem. Līdztekus kļuva zināms, ka "NSHC Group", kas bija atzīta par konkursa uzvarētāju, A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas summu palielināja no 101,55 miljoniem eiro līdz 120,37 miljoniem eiro. SIA "Aimasa", kas zaudēja tikai ar viena punkta starpību, iesniedza sūdzību IUB, apstrīdot vērtējumu vairākās pozīcijās,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-19-miljonu-eiro-kluda-stradina-slimnicas-iepirkuma-piedavajuma-nemaina-ta-rezultatu.a639931/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie 19 miljonu eiro kļūda Stradiņa slimnīcas iepirkuma piedāvājumā nemaina tā rezultātu] lsm.lv 22.03.2026</ref> tādēļ Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza VNĪ slēgt līgumu konkursā par PSKUS A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-aizliedz-slegt-ligumu-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma.a642386/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Aizliedz slēgt līgumu Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā] lsm.lv 10.04.2026</ref> ==== B korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 04.JPG|thumb|Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012)]] 2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.<ref>[https://www.db.lv/zinas/stradina-slimnica-2024gada-plano-sakt-jauna-korpusa-buvniecibu-475061 Stradiņa slimnīca 2024. gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību] [[LETA]], 15.05.2018</ref> 2021. gada 7. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības struktūrfondu]] (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] 2021.—2027. gada plānošanas perioda. Bija paredzēts, ka B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbalsta-stradina-slimnicas-b-korpusa-buvniecibu-planots-ieguldit-151-miljonu-eiro.a420283/ Atbalsta Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību; plānots ieguldīt 151 miljonu eiro] lsm.lv 2021. gada 7. septembrī</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ Veselības ministrija 2024. gada nogalē izlēma PSKUS B korpusam rezervēto naudu pārvirzīt citiem projektiem. No tiem 60 miljoni eiro bija paredzēti [[RAKUS]] Infektoloģijas centra pirmās kārtas būvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> === 15. korpusa moduļu piebūves === [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā 2021. gadā slimnīcas 15. korpusa priekšā uzbūvēja moduļu būves ar 20 gultvietām infekciozo pacientu izolācijai, Neatliekamā medicīnas centra observācijas telpām (1167 m²) un asinsvadu ķirurģijas operāciju bloka telpām (644 m²). Projektu finansēja no [[Valsts budžets|valsts budžeta]] līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veica SIA "Inos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/slimnica-uzstaditas-pirmas-modulu-buves|title=Slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53781547|title=Stradiņa slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-04-06|date=2021-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-15-korpusa-renovacija/|title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15 korpusa renovācija - medical building|website=citify.eu|access-date=2022-04-25|language=en}}</ref> Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030. gadā moduļu būves bija plānots nojaukt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/stradina-slimnicas-infrastrukturas-atjaunosanas-ciklu-plano-noslegt-lidz-2029-gadam/|title=Stradiņa slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu plāno noslēgt līdz 2029. gadam|website=tv3.lv|access-date=2022-04-22|language=lv}}</ref> === Vēsturisko ēku atjaunošana === [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-9 (1).jpg|thumb|Atjaunotā PSKUS Onkoloģijas klīnikas ēka (K9, D kvartāls) no Liepājas ielas puses]] [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-11.jpg|thumb|RSU klīnisko studiju māja (K11, D kvartāls)]] [[Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio - Manshtein.jpg|thumb|1939. ɡadā projektētais dzemdību klīnikas korpuss (K15, B kvartāls) pirms atjaunošanas (2010)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 8.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētā ēka (K23, C kvartāls)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 7.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētās ēkas (K21, C kvartāls)]] 1996. gadā notika 24. korpusa ķirurģisko nodaļu kapitālais remonts.<ref name=“lsm2016”>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stipra-lietus-del-applust-dala-stradina-slimnicas-pacientus-evakue.a196741/ Stiprā lietus dēļ applūst daļa Stradiņa slimnīcas; pacientus evakuē] lsm.lv 2016. ɡada 17. augustā</ref> 2010. gada 10. februārī Veselības ministre [[Baiba Rozentāle]] [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projektētajā 9. korpusā atklāja PSKUS Onkoloģijas klīnikas renovētās telpas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-svin-100-gadu-jubileju.a8869/ Stradiņa slimnīca svin 100 gadu jubileju] lsm.lv 2010. gada 10. februārī</ref> 2011. gada 15. aprīlī SIA „Skonto Būve” uzsāka 8. korpusa rekonstrukciju. Kopš 2014. gada decembra PSKUS 13. korpusā darbojas [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) Onkoloģijas institūts, kuru iekārtoja par [[ERAF]] līdzekļiem, investējot 1,7 miljonus eiro (1,366 miljonus eiro laboratorijas iekārtu iegādei, 340 000 eiro — telpu renovācijai).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/svinigi-atklats-rsu-onkologijas-instituts Svinīgi atklāts RSU Onkoloģijas institūts] rsu.lv 2014. gada 12. decembrī</ref> Pēc A1 korpusa uzbūvēšanas 2017. gadā atbrīvojās arī Šmēlinga projektētie 11. un 23. korpusi, kuros pēc remonta izvietoja RSU mācību telpas. 2024. gada 11. martā slimnīca izsludināja atklātu konkursu 1908.—1910. gadā celto vissenāko ēku (23. un 24. korpusu) pārbūvei, plānojot attīstīt [[paliatīvā aprūpe|paliatīvo aprūpi]], ārstniecības pakalpojumus pacientiem ar hroniskām un [[geriatrija|geriatriskām]] slimībām, kā arī [[rehabilitācija]]s pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem. Atjaunošanu plānoja līdz 2026. gada martam finansēt ar Atveseļošanas fonda atbalstu vairāk nekā 30,6 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnica-izsludina-atklatu-konkursu-vesturisko-eku-24-un-25korpusa-projektesanai Stradiņa slimnīca izsludina atklātu konkursu vēsturisko ēku — 24. un 25.korpusa — projektēšanai un būvniecībai] Slimnīcas jaunumi, 25.03.2024</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ šo projektu apturēja uz nenoteiktu laiku. Slimnīca izsludināja arī konkursu 24. un 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai. 25. korpusā bija plānots izveidot Sāpju medicīnas centru un attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> 2024. gada novembrī Šmēlinga projektētajā PSKUS 10. korpusā atklāja [[Latvijas Universitāte]]s klīnisko studiju bāzi LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) studentiem. Projekta kopējās izmaksas bija 2,11 miljoni eiro, tai skaitā 1,4 miljoni eiro LU finansējuma un Eiropas fondu finansējums 0,79 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.11.2024-foto-atjaunota-stradina-slimnicas-eka-partapusi-moderna-klinisko-studiju-baze.a576065/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi FOTO: Atjaunotā Stradiņa slimnīcas ēka pārtapusi modernā klīnisko studiju bāzē] lsm.lv 2024. gada 12. novembrī</ref> === Dzelzceļa pietura “Āgenskalns” === 2026. ɡada februārī "Latvijas dzelzceļa" vadība nolēma līdz 2029. gadam izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu “Āgenskalns” pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.02.2026-riga-pie-stradina-slimnicas-lidz-2029-gadam-apnemas-izbuvet-jaunu-dzelzcela-pieturu.a633333/ Rīgā pie Stradiņa slimnīcas līdz 2029. gadam apņemas izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu] lsm.lv 06.02.2026</ref> == Nodaļas == === Slimnīcas kvartāli un nodaļas === {{Div col}} ==== A kvartāls ==== * Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts * Internās medicīnas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa) * Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa) * Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa) * Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa) * Pacientu plānveida uzņemšana * Peritoneālās dialīzes nodala * Poliklīnika * Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala * Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa) ==== B kvartāls ==== * Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa) * Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa) * Aroda un radiācijas medicīnas centrs * Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa) * Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss) * Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa) * Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa) * Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa) * Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa) * Invazīvās aritmoloģijas bloks * Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa) * Invazīvās kardioloģijas laboratorija * Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa) * Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa * Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa) * Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa) * Multiplās sklerozes centrs * Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa) * Neatliekamās medicīnas centrs (NMC) * Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa) * Patoloģijas institūts * Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa) * Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa) * Poliklīnika * Reto slimību kabinets * Scintigrāfija * Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa) * Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa) * Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa) * Šūnu transplantācijas nodaļa ==== C kvartāls ==== * Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa) * Acu slimību nodaļa (1.nodaļa) * Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa) * Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa) * Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests * Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa) * Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa) * Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa * Krūts slimību centrs * Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa) * Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa) * Lāzeroftalmoloģijas nodaļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa) * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa) * Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa) * Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets * Redzes kontaktkorekcijas laboratorija * Zinātniskais institūts ==== D kvartāls ==== * Iepirkumu daļa * Informācijas centrs * Komunikācijas daļa * Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa) * Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa * Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa) * Personāla vadības dala * Staru terapijas kabinets * Padome un Valde {{Div col end}} == Organizācija == === Padome === Par VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" padomes locekļiem 2020. gada februārī kļuva Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus. 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja [[Aiga Balode]] ārkārtas sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību.<ref>[https://news.inbox.eu/14vsb0w-arkartas-dalibnieku-sapulce-atsaukta-stradina-slimnicas-padome?language=lt Ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta Stradiņa slimnīcas padome] inbox.eu 2023-10-05</ref> Tajā pašā dienā VM iecēla PSKUS pagaidu padomi, kuras pilnvaru laiks bija viens gads.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2023-stradina-slimnicai-risks-pazaudet-46-miljonus-eiro-es-naudas-no-amatiem-atsauc-padomi.a526660/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcai risks pazaudēt 46 miljonus eiro ES naudas; no amatiem atsauc padomi] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref> Par PSKUS pagaidu padomes vadītāju kļuva Normunds Staņēvičs, par tās locekļiem Pēteris Stradiņš un Iluta Riekstiņa.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veiktas-izmainas-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-padome Veiktas izmaiņas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē] vm.gov.lv 05.10.2023.</ref> 2025. gada 2. janvārī Ilutas Riekstiņas vietā par pagaidu padomes locekli kļuva Anita Slokenberga.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/darbu-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-pagaidu-padome-sak-anita-slokenberga Darbu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomē sāk Anita Slokenberga] stradini.lv 02.01.2025</ref> 2025. gada 23. maijā notika PSKUS kapitāldaļu turētāja VM ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā apmierināja pagaidu padomes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča lēmumu atstāt amatu.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/nosledzot-parmainu-vadibas-posmu-normunds-stanevics-atstaj-stradina-slimnicas-padomes Noslēdzot pārmaiņu vadības posmu, Normunds Staņēvičs atstāj Stradiņa slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu] stradini.lv 23.05.2025</ref> 2025. ɡada decembrī Valsts kancelejas izveidotā nominācijas komisija ar personāla atlases kompānijas SIA "Eiropersonāls" atbalstu par padomes locekļiem izvēlējās Reini Bērziņu, [[Valdis Pīrāgs|Valdi Pīrāgu]] un Krišjāni Znotiņu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2025-stradina-slimnicas-padome-iecel-arstu-piragu-altum-vaditaju-berzinu-un-finansistu-znotinu.a627220/ Stradiņa slimnīcas padomē ieceļ ārstu Pīrāgu, «Altum» vadītāju Bērziņu un finansistu Znotiņu] lsm.lv 19.12.2025</ref> === Valde === 2023. gada 27. oktobrī PSKUS pagaidu padome izteica neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem [[Rinalds Muciņš|Rinaldu Muciņu]], Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni un iecēla slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā nonāca Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos – Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.10.2023-stradina-slimnicas-buvniecibas-risku-ena-atcel-tas-valdi-risks-zaudet-70-miljonus-eiro.a529402/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas būvniecības risku ēnā atceļ tās valdi; risks zaudēt 70 miljonus eiro] lsm.lv 2023. gada 27. oktobrī</ref> 2024. gada 14. novembrī pēc atklāta konkursa VM iecēla jaunu valdiː valdes priekšsēdētājs [[Lauris Vidzis]], valdes locekļi Ģirts Ansons un Dace Žentiņa. Vēlāk par Valdes locekli uz vienu gadu kļuva arī Artūrs Ozoliņš. 2026. gada 31. martā Lauris Vidzis atstāja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, lai turpinātu karjeru ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-amatu-atstaj-stradina-slimnicas-vaditajs-lauris-vidzis.a640796/ Amatu atstāj Stradiņa slimnīcas vadītājs Lauris Vidzis] lsm.lv 27.03.2026</ref> == Galerija == === Senā slimnīcas daļa === <gallery perrow="7"> Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca 1910.jpg|Terapeitisko un ķirurģisko slimību paviljons (K23, K24) no Tukuma un Pilsoņu ielas krustojuma puses (1910) Attēls:Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve (1910).jpg|Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1914. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses pirms 1914.png|Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses (pirms 1914) Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca un Alberta baznīca pirms 1914.jpg|Slimnīcas administratīvās ēkas (K2, K4) un Alberta baznīca (pirms 1914) Rīgas pilsētas 2. slimnīca pēc 1920.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca (pēc 1920) Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīcas vārti 1936.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca, LU klīnikas 1936. gada 18. novembrī Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca Vērmahta lazarete.jpg|Vērmahta lazarete Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (pirms 1944) </gallery> ==== 2015. gada attēli ==== <gallery perrow="7"> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 2.JPG|Senā galvenā ieeja no Pilsoņu ielas (K25) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 22.JPG|[[Rīgas pilsētas ģerbonis]] virs senās ieejas (K25) Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio.jpg|Liepu aleja Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 10.JPG|Šmēlinga biroja projektētā infekciju izolācijas ēka (K5) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 11.JPG|Bijusī infekciju ēka (K3) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 5.JPG|Patoloģijas institūta ēka (K12) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 12.JPG|Patoloģijas institūta ēka </gallery> ==== Nojauktās barakas ==== <gallery> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 3.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 4.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas </gallery> == Negadījumi == [[Attēls:Pilsoņu iela 13 06.JPG|thumb|Sprādziena bojātie skābekļa sadales telpas logi (K32, B kvartāls) 2013. gada augustā]] 2013. gada augustā PSKUS 32. korpusā skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m² platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva Neatliekamās Medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes evakuēja 170 pacientus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kardiologs-andris-skride--arsts-kurs-stradinos-nospieda-trauksmes-pogu.a62364/|title=Kardiologs Andris Skride – ārsts, kurš Stradiņos nospieda trauksmes pogu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ugunsdzesejs-situacija-bija-loti-bistama-spraga-23-baloni.a62349/|title=Ugunsdzēsējs: Situācija bija ļoti bīstama; sprāga 23 baloni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinos-spradziena-cietusi-divi-darbinieki-evakueti-170.a62342/|title=«Stradiņos» sprādzienā cietuši divi darbinieki; evakuēti 170|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref> 2016. ɡada 17. augustā neɡaisa laikā jumta bojājuma dēļ applūda ķirurģijas nodaļas divas palātas 24. korpusa otrajā stāvā.<ref name=“lsm2016”/> 2019. ɡada 31. jūlija pēcpusdienā e-pastā saņemto spridzināšanas draudu dēļ Stradiņa slimnīcai nācās pārtraukt plānveida operācijas un evakuēt vairāk nekā 200 pacientu. Tās pašas dienas vakarā pēc ēku pārbaudes tās atzina par drošām. Drīzumā pēc notikušā uz slimnīcu devās veselības ministre [[Ilze Viņķele]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinu-pieredzi-plano-izmantot-ari-citu-slimnicu-evakuacijas-planu-pilnveide.a327429/ «Stradiņu» pieredzi plāno izmantot arī citu slimnīcu evakuācijas plānu pilnveidē] lsm.lv 2019. ɡada 1. augustā</ref> Cilvēkus evakuēja no visiem slimnīcas korpusiem un bloķēja slimnīcas teritoriju, daļu pacientu palaida mājās, citus pārveda uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu vai Jūrmalas slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slimnicas-rikos-macibas-ricibai-krizes-situacijas.a337798/ Slimnīcās rīkos mācības rīcībai krīzes situācijās] lsm.lv 2019. ɡada 8. novembrī</ref> 2024. ɡada 7. septembra vakarā elektroinstalācijas gruzdēšanas dēļ pacientus no Oftalmoloģijas klīnikas 25. korpusa 2. stāvā nācās evakuēt uz slimnīcas A1 ēku, nepilnu divu stundu laikā apdraudējumu novērsa. Slimnīca 2024. ɡada martā bija izsludinājusi konkursu 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, bet iepirkums bija beidzies bez rezultātiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.stradini.lv Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ |date={{dat|2006|12|05||bez}} }} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] lkuas3pzhfqdp8vs3czyn5h6hm4ob8a 4487100 4487099 2026-06-26T20:11:41Z Pirags 3757 /* A1 korpuss */ 4487100 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas svētki (2017. gada 1. jūnijs).jpg | alt = | image_size = | caption = A1 korpuss (2017) | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = {{coord|56|55|54|N|24|03|54|E|type:landmark_scale:300000|display=inline,title}} | logo = PSKUS logo.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Pilsoņu iela 13|3s=Pilsoņu iela (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]] | speciality = | standards = | emergency = [https://www.stradini.lv/lv/content/neatliekamas-medicinas-centrs-0 Ir (24/7)] | helipad = | affiliation = Medicīnas fakultāte, [[Latvijas Universitāte]]<br>[[Rīgas Stradiņa universitāte]] | patron = | network = | beds = 840<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. – 2022. gadam |url=https://www.stradini.lv/sites/default/files/editor/PSKUS_strategija_2020_2022_final1%20(002).pdf}}</ref> | founded = 1910 | closed = | demolished = | website = [https://www.stradini.lv/lv stradini.lv] | other_links = }} [[Attēls:Pilsonu13 1.jpg|thumb|Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010)]] '''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)''',<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=94086 Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi] Likumi.lv</ref> sarunvalodā saukta arī par '''"Stradiņiem"''', kopš 1999. gada ir [[universitātes slimnīca]] jeb [[Latvijas slimnīcu reforma|V līmeņa slimnīca]], kas atrodas [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] 13 [[Āgenskalns|Āgenskalna apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]]. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir [[Veselības ministrija]]. == Nosaukums == [[Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada.jpg|thumb|Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada]] Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. un 1941. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet [[Latvijas ģenerālapgabals|vācu okupācijas laikā]] līdz 1944. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un [[Vērmahts|Vērmahta]] kara slimnīcu, 1944. gada rudenī [[Latvijas PSR]] varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet 1948. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nāves 1958. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s par 1993. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradini.lv/ |title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa |access-date={{dat|2010|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2006|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pilsonu13 2.jpg|thumb|Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve ([[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projektētā ēka)]] Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta īstenošana ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora [[Pauls Klemms|Paula Klemma]] ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.<ref>[https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/4929 Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā] J. Krastiņš. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 50.-71.lpp. ISSN 1691-4333.</ref> Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas Impērijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] lazareti, tajā ārstēja arī [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujās]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc [[Rīgas operācija]]s 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gada pavasarī. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[LSPR]] valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet [[Ulmaņa Pagaidu valdība]] sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc [[Bermontiāde]]s beigām 1919. gada beigās apturēja. Slimnīcas direktors [[Oskars Voits]] 1920. gadā sāka pārrunas ar [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās [[Rīgas Skolotāju institūts]] (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]]. 1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]], kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja [[LU P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža|Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu]]. 1939. gadā pēc arhitekta [[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, slimnieku palātas bija iekārtotas vienīgi ēkas pirmajos stāvos. 1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. Pirms otreizējās padomju okupācijas 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.<ref>[https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html Medicīnas vēstures muzeja sākumi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210110232853/https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html |date={{dat|2021|01|10||bez}} }} [[Jānis Stradiņš]], [[Juris Salaks]], [[Rita Grāvere]]. ''Acta medico-historica rigensia'', Volumen X (XXIX), 2016. — 26 lpp.</ref> Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem. Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".<ref>[http://www.stradini.lv/page/57 Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150420043208/http://www.stradini.lv/page/57 |date={{dat|2015|04|20||bez}} }} www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā</ref> 2008. gada decembrī pabeidza slimnīcas aptiekas ēkas renovāciju un tajā atklāja PSKUS Šūnu transplantācijas centru, notika slimnīcas attīstības projekta publiskā apspriešana. === Jaunbūve === [[Attēls:Stradinu jaunbuve 9.7.16.jpg|thumb|A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā)]] [[Attēls:New building Pilsonu Street, 13 WMID5877179 640.jpg|thumb|Pabeigtais A1 korpuss (2017)]] 2004. gadā ārzemju eksperti veica PSKUS ēku apsekojumu un secināja, ka slimnīcas ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī ar vidējo atzīmi 1,89 (5 atzīmju skalā).<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/projekta-attistibas-vesture Projekta attīstības vēsture]</ref> 2006. gada aprīlī notika starptautisks plenērs "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas nākotnes attīstības vīzijas", kurā piedalījās daudzas arhitektu grupas ar pieredzi modernu slimnīcu plānošanā. Konkursā uzvarēja somu arhitektu birojs ''JKMM Architects''. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/arhitekti-doma-ka-parbuvet-stradinus-12798351 Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus] Evita Goze, [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2006. gada 24. maijā</ref> Plenērā galveno balvu ieguvušie arhitekti 2007. gadā izstrādāja slimnīcas attīstības koncepciju ar diviem jauniem korpusiem (130 000 m² ar 1032 gultvietām, no tām 72 intensīvajai terapijai), kopējo darbinieku skaitu apmēram 4000. 2007. gada novembrī parakstīja aizdevuma līgumu ar DEPFA BANKA plc par Valsts galvotā aizdevuma saņemšanu 46,4 miljonu Ls apmērā slimnīcas infrastruktūras attīstībai. Finanšu krīzes dēļ no 2009. gada marta līdz 2010. gada janvārim Finanšu ministrija lika pārtraukt valsts galvotā aizdevumu apgūšanu. Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/cuskas-nebus-slimnica-bus-13905915 Čūskas nebūs, slimnīca būs] "[[Diena]]" 2011. gada 28. septembrī</ref> 2010. gada 10. februārī svinīgi ielikta pamatakmeni slimnīcas jaunajam A korpusam. 2010. gada oktobrī uzsāka koka baraku un citu ēku demontāžu, lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Austrijas kompānija „Solve consulting” izstrādāja jaunās slimnīcas administratīvi organizatoriskā plāna un telpu programmu. ==== A1 korpuss ==== 2013. gada februārī parakstīja līgumu ar SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.<ref>[http://www.stradini.lv/page/133&news_id=269 Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170518071527/http://www.stradini.lv/page/133%26news_id%3D269|date={{dat|2017|05|18||bez}}}} slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā</ref> 2014. gadā uzsāka jaunās ēkas virszemes daļas būvniecību, bet 2015. gada februārī būvdarbus apturēja sakarā ar būves defektiem. 2016. gadā pabeidza A korpusa 1. kārtas jaunbūves ārsienu būvniecību, bet 2017. gada 30. martā to nodeva ekspluatācijā, 1. jūnijā sāka ārstēt pacientus. Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibu-japabeidz-2015-gada-vasara/555136 Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015. gada vasarā][[LETA]] ziņa 2013. gada 22. februārī</ref> Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/stradina-slimnicai-izdevies-apgut-visus-eraf-pieskirtos-28-miljonus-eiro-jauna-korpusa-buvniecibai-443177 Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai] [[LETA]], 2015. gada 23. decembrī</ref> Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/stradinu-jaunaja-korpusa-veselibas-inspekcija-atklaj-nepilnibas.a218687/ «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī</ref> Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veselibas-ministrija-velas-turpinat-stradina-slimnicas-buvniecibu-pec-tartu-parauga.a218068/ Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga] Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī</ref> Jaunā korpusa pirmā kārta (A1) tika svinīgi atklāta 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā [[radioloģija]], laboratorija, [[otorinolaringoloģija]]s un [[uroloģija]]s nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika ( internās medicīnas, [[endokrinoloģija]]s un [[reimatoloģija]]s, gastroenteroloģijas un endoskopiju, [[nefroloģija]]s nodaļas, kā arī dienas stacionārs).<ref>[http://medicine.lv/raksti/79f64552-5133-4bca-8f38-71b2c67efedb Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi] [[LETA]] 2017. gada 1. jūnijā</ref> ==== A2 korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 05.JPG|thumb|Nožogotā A2 korpusa būves vieta (2013)]] 2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/stradina-slimnicas-a-korpusa-2-kartas-buvniecibas-projekts-iesniegts-saskanosanai-ek|title=Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK|website=medicine.lv|access-date=2022-04-25|date=2018-09-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu|title=Aktuāla informācija par A korpusa 2. kārtas būvniecību {{!}} Stradiņa slimnīca|website=web.archive.org|access-date=2022-04-25|date=2022-04-25|archive-date=2022-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220425160744/https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu}}</ref> Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp [[Eiropas Savienība]]s fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/stradina-slimnicas-a-korpusa-buvniecibas-nakama-karta-aizkavejusies-par-vairakiem-menesiem-466648 Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem] "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī</ref> 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja [[Eiropas Komisija]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ek-apstiprina-stradina-slimnicas-buvniecibas-turpinajuma-planu.a303294/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.12.2018.&utm_medium=email EK apstiprina Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājuma plānu] lsm.lv 2018. gada 17. decembrī</ref> Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/parakstita-vienosanas-par-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekta-istenosanu-14213337 Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta īstenošanu] [[LETA]] 2019. gada 29. janvārī</ref> Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro nolēma slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekts-patlaban-iepauzets-14213345 FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban "iepauzēts"] LETA 2019. gada 29. janvārī</ref> Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam. 2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānoja piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stradina-slimnicas-buvniecibas-projektam-no-es-fondiem-plano-pardalit-29-4-miljonus-eiro.d?id=51437007 Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam no ES fondiem plāno pārdalīt 29,4 miljonus eiro] LETA 06.09.2019.</ref> 2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas aplēsa vairāk kā 140 miljoni eiro, paredzot, ka lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-buvniecibu-par-88-miljoniem-turpinas-velve.a368053/ Stradiņa slimnīcas būvniecību par 88 miljoniem turpinās «Velve»] lsm.lv 2020. gada 22. jūlijā</ref> 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-jaunajam-korpusam-svin-sparu-svetkus.a460816/ Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam svin spāru svētkus] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 2022. gada augustā PSKUS parakstīja papildvienošanos par būvdarbu termiņa pagarināšanu no 30 uz 32 mēnešiem saistībā ar jumta būvizstrādājumu piegāžu traucējumiem [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>[https://stradini.lv/lv/content/ir-parakstita-papildus-vienosanas-par-jauna-korpusa-buvdarbu-termina-pagarinasanu Ir parakstīta papildus vienošanās par jaunā korpusa būvdarbu termiņa pagarināšanu] stradini.lv 2022. gada 8. septembrī</ref> Taču pirms kārtējās tikšanās ar SIA "Velve" pārstāvjiem 20. decembrī slimnīcas vadība paziņoja, ka būvdarbu veicējs iesniedzis pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasījis būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-bazijas-ka-apdraudeta-jaunas-ekas-buvnieciba.a487822/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīcā bažījas, ka apdraudēta jaunās ēkas būvniecība] lsm.lv 2022. gada 19. decembrī</ref> 2023. gada 22. martā PSKUS noslēdza vienošanos ar SIA “Velve” par būvdarbu turpināšanu, paredzot būvdarbu līguma summas palielinājumu par 20,7 miljoniem EUR (14%) un būvdarbu līguma termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 1. jūnijam. Ministru kabinetam iesniegtajā informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka būves neprognozējamais sadārdzinājums ir 16,3 miljoni eiro.<ref>[https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/437d2a1d-f332-4d5e-a735-86297414c197# 30. § Informatīvais ziņojums "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A ēkas otrās kārtas attīstību"] Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes protokols Nr. 14</ref> 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, VM valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību, tāpēc pastāv risks, ka uz 2023. gada 31. decembri ir identificējama ES finansējuma neapgūšana — apmēram 46 miljonu eiro apmērā. 2024. gada janvārī SIA "Velve" paziņoja, ka nodot projektu līdz 1. jūnijam tai ir neiespējami.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56284846/atkal-apdraudeta-stradinu-jauna-korpusa-buvnieciba-apsver-lauzt-ligumu|title=Atkal apdraudēta 'Stradiņu' jaunā korpusa būvniecība; apsver lauzt līgumu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-23|language=lv}}</ref> Kad slimnīca paziņoja, ka būvniecības līgumu izbeigs 13. februārī, "Velve" pauda gatavību uzņemties izlabot trūkumus un piedāvāja objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža, neprasot papildu finanses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.02.2024-velve-nepiekrit-buvniecibas-liguma-lausanai-ar-stradina-slimnicu-neielaizot-objekta-tiesu-izpilditajus.a542110/ «Velve» nepiekrīt būvniecības līguma laušanai ar Stradiņa slimnīcu; neielaižot objektā tiesu izpildītājus] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 2024. gada februārī bijušie PSKUS valdes locekļi [[Rinalds Muciņš]], Agra Melne, Jānis Naglis un Ilze Kreicberga iesniedza prasības pieteikumu tiesā par viņu atsaukšanas pamatotību un saistību izpildi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-stradina-slimnicas-bijusie-valdes-locekli-tiesa-apstrid-atsauksanu-no-amata.a543151/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas bijušie valdes locekļi tiesā apstrīd atsaukšanu no amata] lsm.lv 2024. gada 15. februārī</ref> 7. maijā SIA "Velve" sāka tiesiskās aizsardzības procesu, ar mērķi pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzņēmumam "Velve" būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.05.2024-pec-stradina-slimnicas-liguma-lausanas-buvnieks-velve-sak-tiesiskas-aizsardzibas-procesu.a553533/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pēc Stradiņa slimnīcas līguma laušanas būvnieks «Velve» sāk tiesiskās aizsardzības procesu] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> 5. jūnijā kļuva zināms, ka PSKUS iesniegusi tiesā pirmo prasību, lai no SIA "Velve" piedzītu zaudējumus, kas radušies, būvniekam rīkojoties prettiesiski un nepildot noslēgto līgumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2024-stradina-slimnica-iesniedz-tiesa-pirmo-prasibu-pret-velvi-vairak-neka-miljona-eiro-apmera.a556773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīca iesniedz tiesā pirmo prasību pret «Velvi» vairāk nekā miljona eiro apmērā] lsm.lv 2024. gada 5. jūnijā</ref> Slimnīca plānoja līdz 2024. gada nogalei pabeigt jaunā līguma noslēgšanu, 2025. gadā sākt būvdarbus un pabeigt tos līdz 2026. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.stradini.lv/lv/content/2024-gada-12-aprili-tiek-uzsakta-arkartas-sarunu-procedura-par-stradina-slimnicas-a2 |title=2024. gada 12. aprīlī tiek uzsākta ārkārtas sarunu procedūra par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa neatliekamajiem darbiem |publisher=[[Pauls Stradiņš Clinical University Hospital]] |website=stradini.lv |access-date=22 July 2024}}</ref> 2024. gada augusta beigās slimnīca noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "P un S būvniecība" par vairāk nekā 7 miljoni eiro jaunā korpusa neatliekamajiem būvdarbiem, kas jāpaveic līdz 2025. gada februārim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.08.2024-stradina-slimnica-nosledz-7-miljonu-eiro-ligumu-par-nepabeigta-korpusa-neatliekamajiem-darbiem.a566347/ Stradiņa slimnīca noslēdz 7 miljonu eiro līgumu par nepabeigtā korpusa neatliekamajiem darbiem] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> 2025. gada janvārī kļuva zināms, ka A2 ēku pabeigšanai papildus ieguldītajiem 50 miljoniem eiro būs vajadzīgi vēl vismaz 67 miljoni eiro, objekta nodošanas gala termiņu pārbīdot uz 2027. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.01.2025-stradina-slimnicas-a2-korpusam-vajadzes-vel-67-miljonus-eiro.a585371/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusam vajadzēs vēl 67 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Pēc līguma izbeigšanas 2024. gada 13. februārī Stradiņa slimnīca pārņēma būvniecības vadību un uzsāka darbu trīs posmos. Pirmajā posmā tā veica steidzamos darbus ar slimnīcas resursiem, otrajā posmā nepieciešamos darbus turpināja pilnsabiedrība “P un S būvniecība”. Trešajā posmā projektu nodeva VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvadībā, plānojot jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvniecibas-pabeigsanu-uztices-vni Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pabeigšanu uzticēs VNĪ] stradini.lv 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2026. gada 19. janvārī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi no SIA "AIMASA", "NSHC Group" (SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company"), kā arī "SNL būve" (SIA "SPYKE", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un SIA "NEWCOM Construction"). Piedāvājumu cenas bija no 101,55 līdz 133,65 miljoniem eiro bez [[PVN]] ar paredzamo būvdarbu izpildi 36 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.01.2026-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma-sanemti-tris-piedavajumi.a630587/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi] lasm.lv 2026. gada 19. janvārī</ref> 2026. gada martā tiesa noraidīja "Velves" prasību neturpināt iepirkumu, kamēr izskata viņu iepriekšējās pārsūdzības par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem. Līdztekus kļuva zināms, ka "NSHC Group", kas bija atzīta par konkursa uzvarētāju, A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas summu palielināja no 101,55 miljoniem eiro līdz 120,37 miljoniem eiro. SIA "Aimasa", kas zaudēja tikai ar viena punkta starpību, iesniedza sūdzību IUB, apstrīdot vērtējumu vairākās pozīcijās,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-19-miljonu-eiro-kluda-stradina-slimnicas-iepirkuma-piedavajuma-nemaina-ta-rezultatu.a639931/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie 19 miljonu eiro kļūda Stradiņa slimnīcas iepirkuma piedāvājumā nemaina tā rezultātu] lsm.lv 22.03.2026</ref> tādēļ Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza VNĪ slēgt līgumu konkursā par PSKUS A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-aizliedz-slegt-ligumu-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma.a642386/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Aizliedz slēgt līgumu Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā] lsm.lv 10.04.2026</ref> ==== B korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 04.JPG|thumb|Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012)]] 2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.<ref>[https://www.db.lv/zinas/stradina-slimnica-2024gada-plano-sakt-jauna-korpusa-buvniecibu-475061 Stradiņa slimnīca 2024. gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību] [[LETA]], 15.05.2018</ref> 2021. gada 7. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības struktūrfondu]] (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] 2021.—2027. gada plānošanas perioda. Bija paredzēts, ka B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbalsta-stradina-slimnicas-b-korpusa-buvniecibu-planots-ieguldit-151-miljonu-eiro.a420283/ Atbalsta Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību; plānots ieguldīt 151 miljonu eiro] lsm.lv 2021. gada 7. septembrī</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ Veselības ministrija 2024. gada nogalē izlēma PSKUS B korpusam rezervēto naudu pārvirzīt citiem projektiem. No tiem 60 miljoni eiro bija paredzēti [[RAKUS]] Infektoloģijas centra pirmās kārtas būvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> === 15. korpusa moduļu piebūves === [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā 2021. gadā slimnīcas 15. korpusa priekšā uzbūvēja moduļu būves ar 20 gultvietām infekciozo pacientu izolācijai, Neatliekamā medicīnas centra observācijas telpām (1167 m²) un asinsvadu ķirurģijas operāciju bloka telpām (644 m²). Projektu finansēja no [[Valsts budžets|valsts budžeta]] līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veica SIA "Inos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/slimnica-uzstaditas-pirmas-modulu-buves|title=Slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53781547|title=Stradiņa slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-04-06|date=2021-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-15-korpusa-renovacija/|title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15 korpusa renovācija - medical building|website=citify.eu|access-date=2022-04-25|language=en}}</ref> Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030. gadā moduļu būves bija plānots nojaukt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/stradina-slimnicas-infrastrukturas-atjaunosanas-ciklu-plano-noslegt-lidz-2029-gadam/|title=Stradiņa slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu plāno noslēgt līdz 2029. gadam|website=tv3.lv|access-date=2022-04-22|language=lv}}</ref> === Vēsturisko ēku atjaunošana === [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-9 (1).jpg|thumb|Atjaunotā PSKUS Onkoloģijas klīnikas ēka (K9, D kvartāls) no Liepājas ielas puses]] [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-11.jpg|thumb|RSU klīnisko studiju māja (K11, D kvartāls)]] [[Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio - Manshtein.jpg|thumb|1939. ɡadā projektētais dzemdību klīnikas korpuss (K15, B kvartāls) pirms atjaunošanas (2010)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 8.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētā ēka (K23, C kvartāls)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 7.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētās ēkas (K21, C kvartāls)]] 1996. gadā notika 24. korpusa ķirurģisko nodaļu kapitālais remonts.<ref name=“lsm2016”>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stipra-lietus-del-applust-dala-stradina-slimnicas-pacientus-evakue.a196741/ Stiprā lietus dēļ applūst daļa Stradiņa slimnīcas; pacientus evakuē] lsm.lv 2016. ɡada 17. augustā</ref> 2010. gada 10. februārī Veselības ministre [[Baiba Rozentāle]] [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projektētajā 9. korpusā atklāja PSKUS Onkoloģijas klīnikas renovētās telpas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-svin-100-gadu-jubileju.a8869/ Stradiņa slimnīca svin 100 gadu jubileju] lsm.lv 2010. gada 10. februārī</ref> 2011. gada 15. aprīlī SIA „Skonto Būve” uzsāka 8. korpusa rekonstrukciju. Kopš 2014. gada decembra PSKUS 13. korpusā darbojas [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) Onkoloģijas institūts, kuru iekārtoja par [[ERAF]] līdzekļiem, investējot 1,7 miljonus eiro (1,366 miljonus eiro laboratorijas iekārtu iegādei, 340 000 eiro — telpu renovācijai).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/svinigi-atklats-rsu-onkologijas-instituts Svinīgi atklāts RSU Onkoloģijas institūts] rsu.lv 2014. gada 12. decembrī</ref> Pēc A1 korpusa uzbūvēšanas 2017. gadā atbrīvojās arī Šmēlinga projektētie 11. un 23. korpusi, kuros pēc remonta izvietoja RSU mācību telpas. 2024. gada 11. martā slimnīca izsludināja atklātu konkursu 1908.—1910. gadā celto vissenāko ēku (23. un 24. korpusu) pārbūvei, plānojot attīstīt [[paliatīvā aprūpe|paliatīvo aprūpi]], ārstniecības pakalpojumus pacientiem ar hroniskām un [[geriatrija|geriatriskām]] slimībām, kā arī [[rehabilitācija]]s pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem. Atjaunošanu plānoja līdz 2026. gada martam finansēt ar Atveseļošanas fonda atbalstu vairāk nekā 30,6 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnica-izsludina-atklatu-konkursu-vesturisko-eku-24-un-25korpusa-projektesanai Stradiņa slimnīca izsludina atklātu konkursu vēsturisko ēku — 24. un 25.korpusa — projektēšanai un būvniecībai] Slimnīcas jaunumi, 25.03.2024</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ šo projektu apturēja uz nenoteiktu laiku. Slimnīca izsludināja arī konkursu 24. un 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai. 25. korpusā bija plānots izveidot Sāpju medicīnas centru un attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> 2024. gada novembrī Šmēlinga projektētajā PSKUS 10. korpusā atklāja [[Latvijas Universitāte]]s klīnisko studiju bāzi LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) studentiem. Projekta kopējās izmaksas bija 2,11 miljoni eiro, tai skaitā 1,4 miljoni eiro LU finansējuma un Eiropas fondu finansējums 0,79 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.11.2024-foto-atjaunota-stradina-slimnicas-eka-partapusi-moderna-klinisko-studiju-baze.a576065/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi FOTO: Atjaunotā Stradiņa slimnīcas ēka pārtapusi modernā klīnisko studiju bāzē] lsm.lv 2024. gada 12. novembrī</ref> === Dzelzceļa pietura “Āgenskalns” === 2026. ɡada februārī "Latvijas dzelzceļa" vadība nolēma līdz 2029. gadam izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu “Āgenskalns” pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.02.2026-riga-pie-stradina-slimnicas-lidz-2029-gadam-apnemas-izbuvet-jaunu-dzelzcela-pieturu.a633333/ Rīgā pie Stradiņa slimnīcas līdz 2029. gadam apņemas izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu] lsm.lv 06.02.2026</ref> == Nodaļas == === Slimnīcas kvartāli un nodaļas === {{Div col}} ==== A kvartāls ==== * Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts * Internās medicīnas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa) * Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa) * Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa) * Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa) * Pacientu plānveida uzņemšana * Peritoneālās dialīzes nodala * Poliklīnika * Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala * Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa) ==== B kvartāls ==== * Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa) * Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa) * Aroda un radiācijas medicīnas centrs * Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa) * Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss) * Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa) * Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa) * Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa) * Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa) * Invazīvās aritmoloģijas bloks * Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa) * Invazīvās kardioloģijas laboratorija * Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa) * Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa * Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa) * Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa) * Multiplās sklerozes centrs * Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa) * Neatliekamās medicīnas centrs (NMC) * Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa) * Patoloģijas institūts * Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa) * Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa) * Poliklīnika * Reto slimību kabinets * Scintigrāfija * Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa) * Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa) * Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa) * Šūnu transplantācijas nodaļa ==== C kvartāls ==== * Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa) * Acu slimību nodaļa (1.nodaļa) * Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa) * Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa) * Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests * Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa) * Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa) * Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa * Krūts slimību centrs * Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa) * Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa) * Lāzeroftalmoloģijas nodaļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa) * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa) * Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa) * Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets * Redzes kontaktkorekcijas laboratorija * Zinātniskais institūts ==== D kvartāls ==== * Iepirkumu daļa * Informācijas centrs * Komunikācijas daļa * Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa) * Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa * Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa) * Personāla vadības dala * Staru terapijas kabinets * Padome un Valde {{Div col end}} == Organizācija == === Padome === Par VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" padomes locekļiem 2020. gada februārī kļuva Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus. 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja [[Aiga Balode]] ārkārtas sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību.<ref>[https://news.inbox.eu/14vsb0w-arkartas-dalibnieku-sapulce-atsaukta-stradina-slimnicas-padome?language=lt Ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta Stradiņa slimnīcas padome] inbox.eu 2023-10-05</ref> Tajā pašā dienā VM iecēla PSKUS pagaidu padomi, kuras pilnvaru laiks bija viens gads.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2023-stradina-slimnicai-risks-pazaudet-46-miljonus-eiro-es-naudas-no-amatiem-atsauc-padomi.a526660/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcai risks pazaudēt 46 miljonus eiro ES naudas; no amatiem atsauc padomi] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref> Par PSKUS pagaidu padomes vadītāju kļuva Normunds Staņēvičs, par tās locekļiem Pēteris Stradiņš un Iluta Riekstiņa.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veiktas-izmainas-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-padome Veiktas izmaiņas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē] vm.gov.lv 05.10.2023.</ref> 2025. gada 2. janvārī Ilutas Riekstiņas vietā par pagaidu padomes locekli kļuva Anita Slokenberga.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/darbu-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-pagaidu-padome-sak-anita-slokenberga Darbu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomē sāk Anita Slokenberga] stradini.lv 02.01.2025</ref> 2025. gada 23. maijā notika PSKUS kapitāldaļu turētāja VM ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā apmierināja pagaidu padomes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča lēmumu atstāt amatu.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/nosledzot-parmainu-vadibas-posmu-normunds-stanevics-atstaj-stradina-slimnicas-padomes Noslēdzot pārmaiņu vadības posmu, Normunds Staņēvičs atstāj Stradiņa slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu] stradini.lv 23.05.2025</ref> 2025. ɡada decembrī Valsts kancelejas izveidotā nominācijas komisija ar personāla atlases kompānijas SIA "Eiropersonāls" atbalstu par padomes locekļiem izvēlējās Reini Bērziņu, [[Valdis Pīrāgs|Valdi Pīrāgu]] un Krišjāni Znotiņu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2025-stradina-slimnicas-padome-iecel-arstu-piragu-altum-vaditaju-berzinu-un-finansistu-znotinu.a627220/ Stradiņa slimnīcas padomē ieceļ ārstu Pīrāgu, «Altum» vadītāju Bērziņu un finansistu Znotiņu] lsm.lv 19.12.2025</ref> === Valde === 2023. gada 27. oktobrī PSKUS pagaidu padome izteica neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem [[Rinalds Muciņš|Rinaldu Muciņu]], Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni un iecēla slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā nonāca Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos – Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.10.2023-stradina-slimnicas-buvniecibas-risku-ena-atcel-tas-valdi-risks-zaudet-70-miljonus-eiro.a529402/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas būvniecības risku ēnā atceļ tās valdi; risks zaudēt 70 miljonus eiro] lsm.lv 2023. gada 27. oktobrī</ref> 2024. gada 14. novembrī pēc atklāta konkursa VM iecēla jaunu valdiː valdes priekšsēdētājs [[Lauris Vidzis]], valdes locekļi Ģirts Ansons un Dace Žentiņa. Vēlāk par Valdes locekli uz vienu gadu kļuva arī Artūrs Ozoliņš. 2026. gada 31. martā Lauris Vidzis atstāja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, lai turpinātu karjeru ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-amatu-atstaj-stradina-slimnicas-vaditajs-lauris-vidzis.a640796/ Amatu atstāj Stradiņa slimnīcas vadītājs Lauris Vidzis] lsm.lv 27.03.2026</ref> == Galerija == === Senā slimnīcas daļa === <gallery perrow="7"> Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca 1910.jpg|Terapeitisko un ķirurģisko slimību paviljons (K23, K24) no Tukuma un Pilsoņu ielas krustojuma puses (1910) Attēls:Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve (1910).jpg|Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1914. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses pirms 1914.png|Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses (pirms 1914) Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca un Alberta baznīca pirms 1914.jpg|Slimnīcas administratīvās ēkas (K2, K4) un Alberta baznīca (pirms 1914) Rīgas pilsētas 2. slimnīca pēc 1920.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca (pēc 1920) Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīcas vārti 1936.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca, LU klīnikas 1936. gada 18. novembrī Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca Vērmahta lazarete.jpg|Vērmahta lazarete Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (pirms 1944) </gallery> ==== 2015. gada attēli ==== <gallery perrow="7"> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 2.JPG|Senā galvenā ieeja no Pilsoņu ielas (K25) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 22.JPG|[[Rīgas pilsētas ģerbonis]] virs senās ieejas (K25) Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio.jpg|Liepu aleja Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 10.JPG|Šmēlinga biroja projektētā infekciju izolācijas ēka (K5) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 11.JPG|Bijusī infekciju ēka (K3) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 5.JPG|Patoloģijas institūta ēka (K12) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 12.JPG|Patoloģijas institūta ēka </gallery> ==== Nojauktās barakas ==== <gallery> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 3.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 4.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas </gallery> == Negadījumi == [[Attēls:Pilsoņu iela 13 06.JPG|thumb|Sprādziena bojātie skābekļa sadales telpas logi (K32, B kvartāls) 2013. gada augustā]] 2013. gada augustā PSKUS 32. korpusā skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m² platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva Neatliekamās Medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes evakuēja 170 pacientus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kardiologs-andris-skride--arsts-kurs-stradinos-nospieda-trauksmes-pogu.a62364/|title=Kardiologs Andris Skride – ārsts, kurš Stradiņos nospieda trauksmes pogu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ugunsdzesejs-situacija-bija-loti-bistama-spraga-23-baloni.a62349/|title=Ugunsdzēsējs: Situācija bija ļoti bīstama; sprāga 23 baloni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinos-spradziena-cietusi-divi-darbinieki-evakueti-170.a62342/|title=«Stradiņos» sprādzienā cietuši divi darbinieki; evakuēti 170|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref> 2016. ɡada 17. augustā neɡaisa laikā jumta bojājuma dēļ applūda ķirurģijas nodaļas divas palātas 24. korpusa otrajā stāvā.<ref name=“lsm2016”/> 2019. ɡada 31. jūlija pēcpusdienā e-pastā saņemto spridzināšanas draudu dēļ Stradiņa slimnīcai nācās pārtraukt plānveida operācijas un evakuēt vairāk nekā 200 pacientu. Tās pašas dienas vakarā pēc ēku pārbaudes tās atzina par drošām. Drīzumā pēc notikušā uz slimnīcu devās veselības ministre [[Ilze Viņķele]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinu-pieredzi-plano-izmantot-ari-citu-slimnicu-evakuacijas-planu-pilnveide.a327429/ «Stradiņu» pieredzi plāno izmantot arī citu slimnīcu evakuācijas plānu pilnveidē] lsm.lv 2019. ɡada 1. augustā</ref> Cilvēkus evakuēja no visiem slimnīcas korpusiem un bloķēja slimnīcas teritoriju, daļu pacientu palaida mājās, citus pārveda uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu vai Jūrmalas slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slimnicas-rikos-macibas-ricibai-krizes-situacijas.a337798/ Slimnīcās rīkos mācības rīcībai krīzes situācijās] lsm.lv 2019. ɡada 8. novembrī</ref> 2024. ɡada 7. septembra vakarā elektroinstalācijas gruzdēšanas dēļ pacientus no Oftalmoloģijas klīnikas 25. korpusa 2. stāvā nācās evakuēt uz slimnīcas A1 ēku, nepilnu divu stundu laikā apdraudējumu novērsa. Slimnīca 2024. ɡada martā bija izsludinājusi konkursu 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, bet iepirkums bija beidzies bez rezultātiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.stradini.lv Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ |date={{dat|2006|12|05||bez}} }} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] rarac3lvpwkp1qk6ngjmpf2sb84b4jq 4487101 4487100 2026-06-26T20:13:16Z Pirags 3757 /* A1 korpuss */ 4487101 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas svētki (2017. gada 1. jūnijs).jpg | alt = | image_size = | caption = A1 korpuss (2017) | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = {{coord|56|55|54|N|24|03|54|E|type:landmark_scale:300000|display=inline,title}} | logo = PSKUS logo.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Pilsoņu iela 13|3s=Pilsoņu iela (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]] | speciality = | standards = | emergency = [https://www.stradini.lv/lv/content/neatliekamas-medicinas-centrs-0 Ir (24/7)] | helipad = | affiliation = Medicīnas fakultāte, [[Latvijas Universitāte]]<br>[[Rīgas Stradiņa universitāte]] | patron = | network = | beds = 840<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. – 2022. gadam |url=https://www.stradini.lv/sites/default/files/editor/PSKUS_strategija_2020_2022_final1%20(002).pdf}}</ref> | founded = 1910 | closed = | demolished = | website = [https://www.stradini.lv/lv stradini.lv] | other_links = }} [[Attēls:Pilsonu13 1.jpg|thumb|Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010)]] '''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)''',<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=94086 Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi] Likumi.lv</ref> sarunvalodā saukta arī par '''"Stradiņiem"''', kopš 1999. gada ir [[universitātes slimnīca]] jeb [[Latvijas slimnīcu reforma|V līmeņa slimnīca]], kas atrodas [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] 13 [[Āgenskalns|Āgenskalna apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]]. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir [[Veselības ministrija]]. == Nosaukums == [[Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada.jpg|thumb|Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada]] Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. un 1941. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet [[Latvijas ģenerālapgabals|vācu okupācijas laikā]] līdz 1944. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un [[Vērmahts|Vērmahta]] kara slimnīcu, 1944. gada rudenī [[Latvijas PSR]] varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet 1948. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nāves 1958. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s par 1993. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradini.lv/ |title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa |access-date={{dat|2010|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2006|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pilsonu13 2.jpg|thumb|Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve ([[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projektētā ēka)]] Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta īstenošana ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora [[Pauls Klemms|Paula Klemma]] ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.<ref>[https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/4929 Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā] J. Krastiņš. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 50.-71.lpp. ISSN 1691-4333.</ref> Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas Impērijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] lazareti, tajā ārstēja arī [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujās]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc [[Rīgas operācija]]s 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gada pavasarī. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[LSPR]] valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet [[Ulmaņa Pagaidu valdība]] sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc [[Bermontiāde]]s beigām 1919. gada beigās apturēja. Slimnīcas direktors [[Oskars Voits]] 1920. gadā sāka pārrunas ar [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās [[Rīgas Skolotāju institūts]] (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]]. 1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]], kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja [[LU P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža|Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu]]. 1939. gadā pēc arhitekta [[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, slimnieku palātas bija iekārtotas vienīgi ēkas pirmajos stāvos. 1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. Pirms otreizējās padomju okupācijas 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.<ref>[https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html Medicīnas vēstures muzeja sākumi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210110232853/https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html |date={{dat|2021|01|10||bez}} }} [[Jānis Stradiņš]], [[Juris Salaks]], [[Rita Grāvere]]. ''Acta medico-historica rigensia'', Volumen X (XXIX), 2016. — 26 lpp.</ref> Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem. Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".<ref>[http://www.stradini.lv/page/57 Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150420043208/http://www.stradini.lv/page/57 |date={{dat|2015|04|20||bez}} }} www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā</ref> 2008. gada decembrī pabeidza slimnīcas aptiekas ēkas renovāciju un tajā atklāja PSKUS Šūnu transplantācijas centru, notika slimnīcas attīstības projekta publiskā apspriešana. === Jaunbūve === [[Attēls:Stradinu jaunbuve 9.7.16.jpg|thumb|A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā)]] [[Attēls:New building Pilsonu Street, 13 WMID5877179 640.jpg|thumb|Pabeigtais A1 korpuss (2017)]] 2004. gadā ārzemju eksperti veica PSKUS ēku apsekojumu un secināja, ka slimnīcas ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī ar vidējo atzīmi 1,89 (5 atzīmju skalā).<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/projekta-attistibas-vesture Projekta attīstības vēsture]</ref> 2006. gada aprīlī notika starptautisks plenērs "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas nākotnes attīstības vīzijas", kurā piedalījās daudzas arhitektu grupas ar pieredzi modernu slimnīcu plānošanā. Konkursā uzvarēja somu arhitektu birojs ''JKMM Architects''. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/arhitekti-doma-ka-parbuvet-stradinus-12798351 Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus] Evita Goze, [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2006. gada 24. maijā</ref> Plenērā galveno balvu ieguvušie arhitekti 2007. gadā izstrādāja slimnīcas attīstības koncepciju ar diviem jauniem korpusiem (130 000 m² ar 1032 gultvietām, no tām 72 intensīvajai terapijai), kopējo darbinieku skaitu apmēram 4000. 2007. gada novembrī parakstīja aizdevuma līgumu ar DEPFA BANKA plc par Valsts galvotā aizdevuma saņemšanu 46,4 miljonu Ls apmērā slimnīcas infrastruktūras attīstībai. Finanšu krīzes dēļ no 2009. gada marta līdz 2010. gada janvārim Finanšu ministrija lika pārtraukt valsts galvotā aizdevumu apgūšanu. Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/cuskas-nebus-slimnica-bus-13905915 Čūskas nebūs, slimnīca būs] "[[Diena]]" 2011. gada 28. septembrī</ref> 2010. gada 10. februārī svinīgi ielikta pamatakmeni slimnīcas jaunajam A korpusam. 2010. gada oktobrī uzsāka koka baraku un citu ēku demontāžu, lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Austrijas kompānija „Solve consulting” izstrādāja jaunās slimnīcas administratīvi organizatoriskā plāna un telpu programmu. ==== A1 korpuss ==== 2013. gada februārī parakstīja līgumu ar SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.<ref>[http://www.stradini.lv/page/133&news_id=269 Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170518071527/http://www.stradini.lv/page/133%26news_id%3D269|date={{dat|2017|05|18||bez}}}} slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā</ref> 2014. gadā uzsāka jaunās ēkas virszemes daļas būvniecību, bet 2015. gada februārī būvdarbus apturēja sakarā ar būves defektiem. 2016. gadā pabeidza A korpusa 1. kārtas jaunbūves ārsienu būvniecību, bet 2017. gada 30. martā to nodeva ekspluatācijā, 1. jūnijā sāka ārstēt pacientus. Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibu-japabeidz-2015-gada-vasara/555136 Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015. gada vasarā][[LETA]] ziņa 2013. gada 22. februārī</ref> Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/stradina-slimnicai-izdevies-apgut-visus-eraf-pieskirtos-28-miljonus-eiro-jauna-korpusa-buvniecibai-443177 Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai] [[LETA]], 2015. gada 23. decembrī</ref> Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/stradinu-jaunaja-korpusa-veselibas-inspekcija-atklaj-nepilnibas.a218687/ «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī</ref> Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veselibas-ministrija-velas-turpinat-stradina-slimnicas-buvniecibu-pec-tartu-parauga.a218068/ Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga] Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī</ref> Jaunā korpusa pirmā kārta (A1) tika svinīgi atklāta 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā [[radioloģija]], laboratorija, [[otorinolaringoloģija]]s un [[uroloģija]]s nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika ([[Internā medicīna|internās medicīnas]], [[endokrinoloģija]]s un [[reimatoloģija]]s, gastroenteroloģijas un endoskopiju, [[nefroloģija]]s nodaļas, kā arī dienas stacionārs).<ref>[http://medicine.lv/raksti/79f64552-5133-4bca-8f38-71b2c67efedb Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi] [[LETA]] 2017. gada 1. jūnijā</ref> ==== A2 korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 05.JPG|thumb|Nožogotā A2 korpusa būves vieta (2013)]] 2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/stradina-slimnicas-a-korpusa-2-kartas-buvniecibas-projekts-iesniegts-saskanosanai-ek|title=Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK|website=medicine.lv|access-date=2022-04-25|date=2018-09-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu|title=Aktuāla informācija par A korpusa 2. kārtas būvniecību {{!}} Stradiņa slimnīca|website=web.archive.org|access-date=2022-04-25|date=2022-04-25|archive-date=2022-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220425160744/https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu}}</ref> Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp [[Eiropas Savienība]]s fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/stradina-slimnicas-a-korpusa-buvniecibas-nakama-karta-aizkavejusies-par-vairakiem-menesiem-466648 Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem] "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī</ref> 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja [[Eiropas Komisija]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ek-apstiprina-stradina-slimnicas-buvniecibas-turpinajuma-planu.a303294/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.12.2018.&utm_medium=email EK apstiprina Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājuma plānu] lsm.lv 2018. gada 17. decembrī</ref> Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/parakstita-vienosanas-par-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekta-istenosanu-14213337 Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta īstenošanu] [[LETA]] 2019. gada 29. janvārī</ref> Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro nolēma slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekts-patlaban-iepauzets-14213345 FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban "iepauzēts"] LETA 2019. gada 29. janvārī</ref> Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam. 2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānoja piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stradina-slimnicas-buvniecibas-projektam-no-es-fondiem-plano-pardalit-29-4-miljonus-eiro.d?id=51437007 Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam no ES fondiem plāno pārdalīt 29,4 miljonus eiro] LETA 06.09.2019.</ref> 2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas aplēsa vairāk kā 140 miljoni eiro, paredzot, ka lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-buvniecibu-par-88-miljoniem-turpinas-velve.a368053/ Stradiņa slimnīcas būvniecību par 88 miljoniem turpinās «Velve»] lsm.lv 2020. gada 22. jūlijā</ref> 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-jaunajam-korpusam-svin-sparu-svetkus.a460816/ Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam svin spāru svētkus] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 2022. gada augustā PSKUS parakstīja papildvienošanos par būvdarbu termiņa pagarināšanu no 30 uz 32 mēnešiem saistībā ar jumta būvizstrādājumu piegāžu traucējumiem [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>[https://stradini.lv/lv/content/ir-parakstita-papildus-vienosanas-par-jauna-korpusa-buvdarbu-termina-pagarinasanu Ir parakstīta papildus vienošanās par jaunā korpusa būvdarbu termiņa pagarināšanu] stradini.lv 2022. gada 8. septembrī</ref> Taču pirms kārtējās tikšanās ar SIA "Velve" pārstāvjiem 20. decembrī slimnīcas vadība paziņoja, ka būvdarbu veicējs iesniedzis pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasījis būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-bazijas-ka-apdraudeta-jaunas-ekas-buvnieciba.a487822/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīcā bažījas, ka apdraudēta jaunās ēkas būvniecība] lsm.lv 2022. gada 19. decembrī</ref> 2023. gada 22. martā PSKUS noslēdza vienošanos ar SIA “Velve” par būvdarbu turpināšanu, paredzot būvdarbu līguma summas palielinājumu par 20,7 miljoniem EUR (14%) un būvdarbu līguma termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 1. jūnijam. Ministru kabinetam iesniegtajā informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka būves neprognozējamais sadārdzinājums ir 16,3 miljoni eiro.<ref>[https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/437d2a1d-f332-4d5e-a735-86297414c197# 30. § Informatīvais ziņojums "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A ēkas otrās kārtas attīstību"] Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes protokols Nr. 14</ref> 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, VM valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību, tāpēc pastāv risks, ka uz 2023. gada 31. decembri ir identificējama ES finansējuma neapgūšana — apmēram 46 miljonu eiro apmērā. 2024. gada janvārī SIA "Velve" paziņoja, ka nodot projektu līdz 1. jūnijam tai ir neiespējami.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56284846/atkal-apdraudeta-stradinu-jauna-korpusa-buvnieciba-apsver-lauzt-ligumu|title=Atkal apdraudēta 'Stradiņu' jaunā korpusa būvniecība; apsver lauzt līgumu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-23|language=lv}}</ref> Kad slimnīca paziņoja, ka būvniecības līgumu izbeigs 13. februārī, "Velve" pauda gatavību uzņemties izlabot trūkumus un piedāvāja objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža, neprasot papildu finanses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.02.2024-velve-nepiekrit-buvniecibas-liguma-lausanai-ar-stradina-slimnicu-neielaizot-objekta-tiesu-izpilditajus.a542110/ «Velve» nepiekrīt būvniecības līguma laušanai ar Stradiņa slimnīcu; neielaižot objektā tiesu izpildītājus] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 2024. gada februārī bijušie PSKUS valdes locekļi [[Rinalds Muciņš]], Agra Melne, Jānis Naglis un Ilze Kreicberga iesniedza prasības pieteikumu tiesā par viņu atsaukšanas pamatotību un saistību izpildi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-stradina-slimnicas-bijusie-valdes-locekli-tiesa-apstrid-atsauksanu-no-amata.a543151/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas bijušie valdes locekļi tiesā apstrīd atsaukšanu no amata] lsm.lv 2024. gada 15. februārī</ref> 7. maijā SIA "Velve" sāka tiesiskās aizsardzības procesu, ar mērķi pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzņēmumam "Velve" būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.05.2024-pec-stradina-slimnicas-liguma-lausanas-buvnieks-velve-sak-tiesiskas-aizsardzibas-procesu.a553533/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pēc Stradiņa slimnīcas līguma laušanas būvnieks «Velve» sāk tiesiskās aizsardzības procesu] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> 5. jūnijā kļuva zināms, ka PSKUS iesniegusi tiesā pirmo prasību, lai no SIA "Velve" piedzītu zaudējumus, kas radušies, būvniekam rīkojoties prettiesiski un nepildot noslēgto līgumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2024-stradina-slimnica-iesniedz-tiesa-pirmo-prasibu-pret-velvi-vairak-neka-miljona-eiro-apmera.a556773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīca iesniedz tiesā pirmo prasību pret «Velvi» vairāk nekā miljona eiro apmērā] lsm.lv 2024. gada 5. jūnijā</ref> Slimnīca plānoja līdz 2024. gada nogalei pabeigt jaunā līguma noslēgšanu, 2025. gadā sākt būvdarbus un pabeigt tos līdz 2026. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.stradini.lv/lv/content/2024-gada-12-aprili-tiek-uzsakta-arkartas-sarunu-procedura-par-stradina-slimnicas-a2 |title=2024. gada 12. aprīlī tiek uzsākta ārkārtas sarunu procedūra par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa neatliekamajiem darbiem |publisher=[[Pauls Stradiņš Clinical University Hospital]] |website=stradini.lv |access-date=22 July 2024}}</ref> 2024. gada augusta beigās slimnīca noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "P un S būvniecība" par vairāk nekā 7 miljoni eiro jaunā korpusa neatliekamajiem būvdarbiem, kas jāpaveic līdz 2025. gada februārim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.08.2024-stradina-slimnica-nosledz-7-miljonu-eiro-ligumu-par-nepabeigta-korpusa-neatliekamajiem-darbiem.a566347/ Stradiņa slimnīca noslēdz 7 miljonu eiro līgumu par nepabeigtā korpusa neatliekamajiem darbiem] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> 2025. gada janvārī kļuva zināms, ka A2 ēku pabeigšanai papildus ieguldītajiem 50 miljoniem eiro būs vajadzīgi vēl vismaz 67 miljoni eiro, objekta nodošanas gala termiņu pārbīdot uz 2027. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.01.2025-stradina-slimnicas-a2-korpusam-vajadzes-vel-67-miljonus-eiro.a585371/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusam vajadzēs vēl 67 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Pēc līguma izbeigšanas 2024. gada 13. februārī Stradiņa slimnīca pārņēma būvniecības vadību un uzsāka darbu trīs posmos. Pirmajā posmā tā veica steidzamos darbus ar slimnīcas resursiem, otrajā posmā nepieciešamos darbus turpināja pilnsabiedrība “P un S būvniecība”. Trešajā posmā projektu nodeva VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvadībā, plānojot jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvniecibas-pabeigsanu-uztices-vni Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pabeigšanu uzticēs VNĪ] stradini.lv 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2026. gada 19. janvārī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi no SIA "AIMASA", "NSHC Group" (SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company"), kā arī "SNL būve" (SIA "SPYKE", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un SIA "NEWCOM Construction"). Piedāvājumu cenas bija no 101,55 līdz 133,65 miljoniem eiro bez [[PVN]] ar paredzamo būvdarbu izpildi 36 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.01.2026-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma-sanemti-tris-piedavajumi.a630587/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi] lasm.lv 2026. gada 19. janvārī</ref> 2026. gada martā tiesa noraidīja "Velves" prasību neturpināt iepirkumu, kamēr izskata viņu iepriekšējās pārsūdzības par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem. Līdztekus kļuva zināms, ka "NSHC Group", kas bija atzīta par konkursa uzvarētāju, A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas summu palielināja no 101,55 miljoniem eiro līdz 120,37 miljoniem eiro. SIA "Aimasa", kas zaudēja tikai ar viena punkta starpību, iesniedza sūdzību IUB, apstrīdot vērtējumu vairākās pozīcijās,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-19-miljonu-eiro-kluda-stradina-slimnicas-iepirkuma-piedavajuma-nemaina-ta-rezultatu.a639931/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie 19 miljonu eiro kļūda Stradiņa slimnīcas iepirkuma piedāvājumā nemaina tā rezultātu] lsm.lv 22.03.2026</ref> tādēļ Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza VNĪ slēgt līgumu konkursā par PSKUS A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-aizliedz-slegt-ligumu-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma.a642386/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Aizliedz slēgt līgumu Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā] lsm.lv 10.04.2026</ref> ==== B korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 04.JPG|thumb|Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012)]] 2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.<ref>[https://www.db.lv/zinas/stradina-slimnica-2024gada-plano-sakt-jauna-korpusa-buvniecibu-475061 Stradiņa slimnīca 2024. gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību] [[LETA]], 15.05.2018</ref> 2021. gada 7. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības struktūrfondu]] (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] 2021.—2027. gada plānošanas perioda. Bija paredzēts, ka B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbalsta-stradina-slimnicas-b-korpusa-buvniecibu-planots-ieguldit-151-miljonu-eiro.a420283/ Atbalsta Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību; plānots ieguldīt 151 miljonu eiro] lsm.lv 2021. gada 7. septembrī</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ Veselības ministrija 2024. gada nogalē izlēma PSKUS B korpusam rezervēto naudu pārvirzīt citiem projektiem. No tiem 60 miljoni eiro bija paredzēti [[RAKUS]] Infektoloģijas centra pirmās kārtas būvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> === 15. korpusa moduļu piebūves === [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā 2021. gadā slimnīcas 15. korpusa priekšā uzbūvēja moduļu būves ar 20 gultvietām infekciozo pacientu izolācijai, Neatliekamā medicīnas centra observācijas telpām (1167 m²) un asinsvadu ķirurģijas operāciju bloka telpām (644 m²). Projektu finansēja no [[Valsts budžets|valsts budžeta]] līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veica SIA "Inos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/slimnica-uzstaditas-pirmas-modulu-buves|title=Slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53781547|title=Stradiņa slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-04-06|date=2021-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-15-korpusa-renovacija/|title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15 korpusa renovācija - medical building|website=citify.eu|access-date=2022-04-25|language=en}}</ref> Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030. gadā moduļu būves bija plānots nojaukt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/stradina-slimnicas-infrastrukturas-atjaunosanas-ciklu-plano-noslegt-lidz-2029-gadam/|title=Stradiņa slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu plāno noslēgt līdz 2029. gadam|website=tv3.lv|access-date=2022-04-22|language=lv}}</ref> === Vēsturisko ēku atjaunošana === [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-9 (1).jpg|thumb|Atjaunotā PSKUS Onkoloģijas klīnikas ēka (K9, D kvartāls) no Liepājas ielas puses]] [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-11.jpg|thumb|RSU klīnisko studiju māja (K11, D kvartāls)]] [[Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio - Manshtein.jpg|thumb|1939. ɡadā projektētais dzemdību klīnikas korpuss (K15, B kvartāls) pirms atjaunošanas (2010)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 8.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētā ēka (K23, C kvartāls)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 7.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētās ēkas (K21, C kvartāls)]] 1996. gadā notika 24. korpusa ķirurģisko nodaļu kapitālais remonts.<ref name=“lsm2016”>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stipra-lietus-del-applust-dala-stradina-slimnicas-pacientus-evakue.a196741/ Stiprā lietus dēļ applūst daļa Stradiņa slimnīcas; pacientus evakuē] lsm.lv 2016. ɡada 17. augustā</ref> 2010. gada 10. februārī Veselības ministre [[Baiba Rozentāle]] [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projektētajā 9. korpusā atklāja PSKUS Onkoloģijas klīnikas renovētās telpas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-svin-100-gadu-jubileju.a8869/ Stradiņa slimnīca svin 100 gadu jubileju] lsm.lv 2010. gada 10. februārī</ref> 2011. gada 15. aprīlī SIA „Skonto Būve” uzsāka 8. korpusa rekonstrukciju. Kopš 2014. gada decembra PSKUS 13. korpusā darbojas [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) Onkoloģijas institūts, kuru iekārtoja par [[ERAF]] līdzekļiem, investējot 1,7 miljonus eiro (1,366 miljonus eiro laboratorijas iekārtu iegādei, 340 000 eiro — telpu renovācijai).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/svinigi-atklats-rsu-onkologijas-instituts Svinīgi atklāts RSU Onkoloģijas institūts] rsu.lv 2014. gada 12. decembrī</ref> Pēc A1 korpusa uzbūvēšanas 2017. gadā atbrīvojās arī Šmēlinga projektētie 11. un 23. korpusi, kuros pēc remonta izvietoja RSU mācību telpas. 2024. gada 11. martā slimnīca izsludināja atklātu konkursu 1908.—1910. gadā celto vissenāko ēku (23. un 24. korpusu) pārbūvei, plānojot attīstīt [[paliatīvā aprūpe|paliatīvo aprūpi]], ārstniecības pakalpojumus pacientiem ar hroniskām un [[geriatrija|geriatriskām]] slimībām, kā arī [[rehabilitācija]]s pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem. Atjaunošanu plānoja līdz 2026. gada martam finansēt ar Atveseļošanas fonda atbalstu vairāk nekā 30,6 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnica-izsludina-atklatu-konkursu-vesturisko-eku-24-un-25korpusa-projektesanai Stradiņa slimnīca izsludina atklātu konkursu vēsturisko ēku — 24. un 25.korpusa — projektēšanai un būvniecībai] Slimnīcas jaunumi, 25.03.2024</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ šo projektu apturēja uz nenoteiktu laiku. Slimnīca izsludināja arī konkursu 24. un 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai. 25. korpusā bija plānots izveidot Sāpju medicīnas centru un attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> 2024. gada novembrī Šmēlinga projektētajā PSKUS 10. korpusā atklāja [[Latvijas Universitāte]]s klīnisko studiju bāzi LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) studentiem. Projekta kopējās izmaksas bija 2,11 miljoni eiro, tai skaitā 1,4 miljoni eiro LU finansējuma un Eiropas fondu finansējums 0,79 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.11.2024-foto-atjaunota-stradina-slimnicas-eka-partapusi-moderna-klinisko-studiju-baze.a576065/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi FOTO: Atjaunotā Stradiņa slimnīcas ēka pārtapusi modernā klīnisko studiju bāzē] lsm.lv 2024. gada 12. novembrī</ref> === Dzelzceļa pietura “Āgenskalns” === 2026. ɡada februārī "Latvijas dzelzceļa" vadība nolēma līdz 2029. gadam izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu “Āgenskalns” pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.02.2026-riga-pie-stradina-slimnicas-lidz-2029-gadam-apnemas-izbuvet-jaunu-dzelzcela-pieturu.a633333/ Rīgā pie Stradiņa slimnīcas līdz 2029. gadam apņemas izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu] lsm.lv 06.02.2026</ref> == Nodaļas == === Slimnīcas kvartāli un nodaļas === {{Div col}} ==== A kvartāls ==== * Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts * Internās medicīnas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa) * Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa) * Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa) * Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa) * Pacientu plānveida uzņemšana * Peritoneālās dialīzes nodala * Poliklīnika * Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala * Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa) ==== B kvartāls ==== * Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa) * Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa) * Aroda un radiācijas medicīnas centrs * Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa) * Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss) * Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa) * Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa) * Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa) * Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa) * Invazīvās aritmoloģijas bloks * Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa) * Invazīvās kardioloģijas laboratorija * Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa) * Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa * Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa) * Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa) * Multiplās sklerozes centrs * Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa) * Neatliekamās medicīnas centrs (NMC) * Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa) * Patoloģijas institūts * Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa) * Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa) * Poliklīnika * Reto slimību kabinets * Scintigrāfija * Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa) * Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa) * Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa) * Šūnu transplantācijas nodaļa ==== C kvartāls ==== * Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa) * Acu slimību nodaļa (1.nodaļa) * Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa) * Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa) * Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests * Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa) * Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa) * Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa * Krūts slimību centrs * Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa) * Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa) * Lāzeroftalmoloģijas nodaļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa) * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa) * Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa) * Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets * Redzes kontaktkorekcijas laboratorija * Zinātniskais institūts ==== D kvartāls ==== * Iepirkumu daļa * Informācijas centrs * Komunikācijas daļa * Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa) * Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa * Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa) * Personāla vadības dala * Staru terapijas kabinets * Padome un Valde {{Div col end}} == Organizācija == === Padome === Par VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" padomes locekļiem 2020. gada februārī kļuva Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus. 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja [[Aiga Balode]] ārkārtas sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību.<ref>[https://news.inbox.eu/14vsb0w-arkartas-dalibnieku-sapulce-atsaukta-stradina-slimnicas-padome?language=lt Ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta Stradiņa slimnīcas padome] inbox.eu 2023-10-05</ref> Tajā pašā dienā VM iecēla PSKUS pagaidu padomi, kuras pilnvaru laiks bija viens gads.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2023-stradina-slimnicai-risks-pazaudet-46-miljonus-eiro-es-naudas-no-amatiem-atsauc-padomi.a526660/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcai risks pazaudēt 46 miljonus eiro ES naudas; no amatiem atsauc padomi] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref> Par PSKUS pagaidu padomes vadītāju kļuva Normunds Staņēvičs, par tās locekļiem Pēteris Stradiņš un Iluta Riekstiņa.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veiktas-izmainas-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-padome Veiktas izmaiņas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē] vm.gov.lv 05.10.2023.</ref> 2025. gada 2. janvārī Ilutas Riekstiņas vietā par pagaidu padomes locekli kļuva Anita Slokenberga.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/darbu-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-pagaidu-padome-sak-anita-slokenberga Darbu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomē sāk Anita Slokenberga] stradini.lv 02.01.2025</ref> 2025. gada 23. maijā notika PSKUS kapitāldaļu turētāja VM ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā apmierināja pagaidu padomes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča lēmumu atstāt amatu.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/nosledzot-parmainu-vadibas-posmu-normunds-stanevics-atstaj-stradina-slimnicas-padomes Noslēdzot pārmaiņu vadības posmu, Normunds Staņēvičs atstāj Stradiņa slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu] stradini.lv 23.05.2025</ref> 2025. ɡada decembrī Valsts kancelejas izveidotā nominācijas komisija ar personāla atlases kompānijas SIA "Eiropersonāls" atbalstu par padomes locekļiem izvēlējās Reini Bērziņu, [[Valdis Pīrāgs|Valdi Pīrāgu]] un Krišjāni Znotiņu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2025-stradina-slimnicas-padome-iecel-arstu-piragu-altum-vaditaju-berzinu-un-finansistu-znotinu.a627220/ Stradiņa slimnīcas padomē ieceļ ārstu Pīrāgu, «Altum» vadītāju Bērziņu un finansistu Znotiņu] lsm.lv 19.12.2025</ref> === Valde === 2023. gada 27. oktobrī PSKUS pagaidu padome izteica neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem [[Rinalds Muciņš|Rinaldu Muciņu]], Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni un iecēla slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā nonāca Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos – Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.10.2023-stradina-slimnicas-buvniecibas-risku-ena-atcel-tas-valdi-risks-zaudet-70-miljonus-eiro.a529402/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas būvniecības risku ēnā atceļ tās valdi; risks zaudēt 70 miljonus eiro] lsm.lv 2023. gada 27. oktobrī</ref> 2024. gada 14. novembrī pēc atklāta konkursa VM iecēla jaunu valdiː valdes priekšsēdētājs [[Lauris Vidzis]], valdes locekļi Ģirts Ansons un Dace Žentiņa. Vēlāk par Valdes locekli uz vienu gadu kļuva arī Artūrs Ozoliņš. 2026. gada 31. martā Lauris Vidzis atstāja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, lai turpinātu karjeru ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-amatu-atstaj-stradina-slimnicas-vaditajs-lauris-vidzis.a640796/ Amatu atstāj Stradiņa slimnīcas vadītājs Lauris Vidzis] lsm.lv 27.03.2026</ref> == Galerija == === Senā slimnīcas daļa === <gallery perrow="7"> Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca 1910.jpg|Terapeitisko un ķirurģisko slimību paviljons (K23, K24) no Tukuma un Pilsoņu ielas krustojuma puses (1910) Attēls:Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve (1910).jpg|Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1914. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses pirms 1914.png|Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses (pirms 1914) Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca un Alberta baznīca pirms 1914.jpg|Slimnīcas administratīvās ēkas (K2, K4) un Alberta baznīca (pirms 1914) Rīgas pilsētas 2. slimnīca pēc 1920.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca (pēc 1920) Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīcas vārti 1936.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca, LU klīnikas 1936. gada 18. novembrī Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca Vērmahta lazarete.jpg|Vērmahta lazarete Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (pirms 1944) </gallery> ==== 2015. gada attēli ==== <gallery perrow="7"> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 2.JPG|Senā galvenā ieeja no Pilsoņu ielas (K25) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 22.JPG|[[Rīgas pilsētas ģerbonis]] virs senās ieejas (K25) Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio.jpg|Liepu aleja Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 10.JPG|Šmēlinga biroja projektētā infekciju izolācijas ēka (K5) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 11.JPG|Bijusī infekciju ēka (K3) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 5.JPG|Patoloģijas institūta ēka (K12) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 12.JPG|Patoloģijas institūta ēka </gallery> ==== Nojauktās barakas ==== <gallery> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 3.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 4.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas </gallery> == Negadījumi == [[Attēls:Pilsoņu iela 13 06.JPG|thumb|Sprādziena bojātie skābekļa sadales telpas logi (K32, B kvartāls) 2013. gada augustā]] 2013. gada augustā PSKUS 32. korpusā skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m² platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva Neatliekamās Medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes evakuēja 170 pacientus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kardiologs-andris-skride--arsts-kurs-stradinos-nospieda-trauksmes-pogu.a62364/|title=Kardiologs Andris Skride – ārsts, kurš Stradiņos nospieda trauksmes pogu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ugunsdzesejs-situacija-bija-loti-bistama-spraga-23-baloni.a62349/|title=Ugunsdzēsējs: Situācija bija ļoti bīstama; sprāga 23 baloni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinos-spradziena-cietusi-divi-darbinieki-evakueti-170.a62342/|title=«Stradiņos» sprādzienā cietuši divi darbinieki; evakuēti 170|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref> 2016. ɡada 17. augustā neɡaisa laikā jumta bojājuma dēļ applūda ķirurģijas nodaļas divas palātas 24. korpusa otrajā stāvā.<ref name=“lsm2016”/> 2019. ɡada 31. jūlija pēcpusdienā e-pastā saņemto spridzināšanas draudu dēļ Stradiņa slimnīcai nācās pārtraukt plānveida operācijas un evakuēt vairāk nekā 200 pacientu. Tās pašas dienas vakarā pēc ēku pārbaudes tās atzina par drošām. Drīzumā pēc notikušā uz slimnīcu devās veselības ministre [[Ilze Viņķele]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinu-pieredzi-plano-izmantot-ari-citu-slimnicu-evakuacijas-planu-pilnveide.a327429/ «Stradiņu» pieredzi plāno izmantot arī citu slimnīcu evakuācijas plānu pilnveidē] lsm.lv 2019. ɡada 1. augustā</ref> Cilvēkus evakuēja no visiem slimnīcas korpusiem un bloķēja slimnīcas teritoriju, daļu pacientu palaida mājās, citus pārveda uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu vai Jūrmalas slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slimnicas-rikos-macibas-ricibai-krizes-situacijas.a337798/ Slimnīcās rīkos mācības rīcībai krīzes situācijās] lsm.lv 2019. ɡada 8. novembrī</ref> 2024. ɡada 7. septembra vakarā elektroinstalācijas gruzdēšanas dēļ pacientus no Oftalmoloģijas klīnikas 25. korpusa 2. stāvā nācās evakuēt uz slimnīcas A1 ēku, nepilnu divu stundu laikā apdraudējumu novērsa. Slimnīca 2024. ɡada martā bija izsludinājusi konkursu 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, bet iepirkums bija beidzies bez rezultātiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.stradini.lv Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ |date={{dat|2006|12|05||bez}} }} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] ld4if4lapf7efplzfwlr7d70go80hjp 4487106 4487101 2026-06-26T20:27:04Z Pirags 3757 /* A1 korpuss */ 4487106 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas svētki (2017. gada 1. jūnijs).jpg | alt = | image_size = | caption = A1 korpuss (2017) | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = {{coord|56|55|54|N|24|03|54|E|type:landmark_scale:300000|display=inline,title}} | logo = PSKUS logo.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Pilsoņu iela 13|3s=Pilsoņu iela (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]] | speciality = | standards = | emergency = [https://www.stradini.lv/lv/content/neatliekamas-medicinas-centrs-0 Ir (24/7)] | helipad = | affiliation = Medicīnas fakultāte, [[Latvijas Universitāte]]<br>[[Rīgas Stradiņa universitāte]] | patron = | network = | beds = 840<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. – 2022. gadam |url=https://www.stradini.lv/sites/default/files/editor/PSKUS_strategija_2020_2022_final1%20(002).pdf}}</ref> | founded = 1910 | closed = | demolished = | website = [https://www.stradini.lv/lv stradini.lv] | other_links = }} [[Attēls:Pilsonu13 1.jpg|thumb|Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010)]] '''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)''',<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=94086 Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi] Likumi.lv</ref> sarunvalodā saukta arī par '''"Stradiņiem"''', kopš 1999. gada ir [[universitātes slimnīca]] jeb [[Latvijas slimnīcu reforma|V līmeņa slimnīca]], kas atrodas [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] 13 [[Āgenskalns|Āgenskalna apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]]. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir [[Veselības ministrija]]. == Nosaukums == [[Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada.jpg|thumb|Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada]] Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. un 1941. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet [[Latvijas ģenerālapgabals|vācu okupācijas laikā]] līdz 1944. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un [[Vērmahts|Vērmahta]] kara slimnīcu, 1944. gada rudenī [[Latvijas PSR]] varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet 1948. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nāves 1958. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s par 1993. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradini.lv/ |title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa |access-date={{dat|2010|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2006|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pilsonu13 2.jpg|thumb|Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve ([[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projektētā ēka)]] Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta īstenošana ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora [[Pauls Klemms|Paula Klemma]] ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.<ref>[https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/4929 Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā] J. Krastiņš. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 50.-71.lpp. ISSN 1691-4333.</ref> Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas Impērijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] lazareti, tajā ārstēja arī [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujās]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc [[Rīgas operācija]]s 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gada pavasarī. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[LSPR]] valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet [[Ulmaņa Pagaidu valdība]] sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc [[Bermontiāde]]s beigām 1919. gada beigās apturēja. Slimnīcas direktors [[Oskars Voits]] 1920. gadā sāka pārrunas ar [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās [[Rīgas Skolotāju institūts]] (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]]. 1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]], kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja [[LU P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža|Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu]]. 1939. gadā pēc arhitekta [[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, slimnieku palātas bija iekārtotas vienīgi ēkas pirmajos stāvos. 1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. Pirms otreizējās padomju okupācijas 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.<ref>[https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html Medicīnas vēstures muzeja sākumi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210110232853/https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html |date={{dat|2021|01|10||bez}} }} [[Jānis Stradiņš]], [[Juris Salaks]], [[Rita Grāvere]]. ''Acta medico-historica rigensia'', Volumen X (XXIX), 2016. — 26 lpp.</ref> Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem. Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".<ref>[http://www.stradini.lv/page/57 Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150420043208/http://www.stradini.lv/page/57 |date={{dat|2015|04|20||bez}} }} www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā</ref> 2008. gada decembrī pabeidza slimnīcas aptiekas ēkas renovāciju un tajā atklāja PSKUS Šūnu transplantācijas centru, notika slimnīcas attīstības projekta publiskā apspriešana. === Jaunbūve === [[Attēls:Stradinu jaunbuve 9.7.16.jpg|thumb|A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā)]] [[Attēls:New building Pilsonu Street, 13 WMID5877179 640.jpg|thumb|Pabeigtais A1 korpuss (2017)]] 2004. gadā ārzemju eksperti veica PSKUS ēku apsekojumu un secināja, ka slimnīcas ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī ar vidējo atzīmi 1,89 (5 atzīmju skalā).<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/projekta-attistibas-vesture Projekta attīstības vēsture]</ref> 2006. gada aprīlī notika starptautisks plenērs "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas nākotnes attīstības vīzijas", kurā piedalījās daudzas arhitektu grupas ar pieredzi modernu slimnīcu plānošanā. Konkursā uzvarēja somu arhitektu birojs ''JKMM Architects''. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/arhitekti-doma-ka-parbuvet-stradinus-12798351 Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus] Evita Goze, [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2006. gada 24. maijā</ref> Plenērā galveno balvu ieguvušie arhitekti 2007. gadā izstrādāja slimnīcas attīstības koncepciju ar diviem jauniem korpusiem (130 000 m² ar 1032 gultvietām, no tām 72 intensīvajai terapijai), kopējo darbinieku skaitu apmēram 4000. 2007. gada novembrī parakstīja aizdevuma līgumu ar DEPFA BANKA plc par Valsts galvotā aizdevuma saņemšanu 46,4 miljonu Ls apmērā slimnīcas infrastruktūras attīstībai. Finanšu krīzes dēļ no 2009. gada marta līdz 2010. gada janvārim Finanšu ministrija lika pārtraukt valsts galvotā aizdevumu apgūšanu. Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/cuskas-nebus-slimnica-bus-13905915 Čūskas nebūs, slimnīca būs] "[[Diena]]" 2011. gada 28. septembrī</ref> 2010. gada 10. februārī svinīgi ielikta pamatakmeni slimnīcas jaunajam A korpusam. 2010. gada oktobrī uzsāka koka baraku un citu ēku demontāžu, lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Austrijas kompānija „Solve consulting” izstrādāja jaunās slimnīcas administratīvi organizatoriskā plāna un telpu programmu. ==== A1 korpuss ==== 2013. gada februārī parakstīja līgumu ar SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.<ref>[http://www.stradini.lv/page/133&news_id=269 Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170518071527/http://www.stradini.lv/page/133%26news_id%3D269|date={{dat|2017|05|18||bez}}}} slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā</ref> 2014. gadā uzsāka jaunās ēkas virszemes daļas būvniecību, bet 2015. gada februārī būvdarbus apturēja sakarā ar būves defektiem. 2016. gadā pabeidza A korpusa 1. kārtas jaunbūves ārsienu būvniecību, bet 2017. gada 30. martā to nodeva ekspluatācijā, 1. jūnijā sāka ārstēt pacientus. Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibu-japabeidz-2015-gada-vasara/555136 Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015. gada vasarā][[LETA]] ziņa 2013. gada 22. februārī</ref> Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/stradina-slimnicai-izdevies-apgut-visus-eraf-pieskirtos-28-miljonus-eiro-jauna-korpusa-buvniecibai-443177 Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai] [[LETA]], 2015. gada 23. decembrī</ref> Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/stradinu-jaunaja-korpusa-veselibas-inspekcija-atklaj-nepilnibas.a218687/ «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī</ref> Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veselibas-ministrija-velas-turpinat-stradina-slimnicas-buvniecibu-pec-tartu-parauga.a218068/ Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga] Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī</ref> Jaunā korpusa pirmo kārtu (A1) svinīgi atklāja 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā [[radioloģija]], laboratorija, [[otorinolaringoloģija]]s un [[uroloģija]]s nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika ([[Internā medicīna|internās medicīnas]], [[endokrinoloģija]]s un [[reimatoloģija]]s, gastroenteroloģijas un endoskopiju, [[nefroloģija]]s nodaļas, kā arī dienas stacionārs).<ref>[http://medicine.lv/raksti/79f64552-5133-4bca-8f38-71b2c67efedb Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi] [[LETA]] 2017. gada 1. jūnijā</ref> ==== A2 korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 05.JPG|thumb|Nožogotā A2 korpusa būves vieta (2013)]] 2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/stradina-slimnicas-a-korpusa-2-kartas-buvniecibas-projekts-iesniegts-saskanosanai-ek|title=Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK|website=medicine.lv|access-date=2022-04-25|date=2018-09-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu|title=Aktuāla informācija par A korpusa 2. kārtas būvniecību {{!}} Stradiņa slimnīca|website=web.archive.org|access-date=2022-04-25|date=2022-04-25|archive-date=2022-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220425160744/https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu}}</ref> Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp [[Eiropas Savienība]]s fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/stradina-slimnicas-a-korpusa-buvniecibas-nakama-karta-aizkavejusies-par-vairakiem-menesiem-466648 Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem] "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī</ref> 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja [[Eiropas Komisija]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ek-apstiprina-stradina-slimnicas-buvniecibas-turpinajuma-planu.a303294/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.12.2018.&utm_medium=email EK apstiprina Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājuma plānu] lsm.lv 2018. gada 17. decembrī</ref> Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/parakstita-vienosanas-par-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekta-istenosanu-14213337 Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta īstenošanu] [[LETA]] 2019. gada 29. janvārī</ref> Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro nolēma slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekts-patlaban-iepauzets-14213345 FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban "iepauzēts"] LETA 2019. gada 29. janvārī</ref> Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam. 2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānoja piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stradina-slimnicas-buvniecibas-projektam-no-es-fondiem-plano-pardalit-29-4-miljonus-eiro.d?id=51437007 Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam no ES fondiem plāno pārdalīt 29,4 miljonus eiro] LETA 06.09.2019.</ref> 2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas aplēsa vairāk kā 140 miljoni eiro, paredzot, ka lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-buvniecibu-par-88-miljoniem-turpinas-velve.a368053/ Stradiņa slimnīcas būvniecību par 88 miljoniem turpinās «Velve»] lsm.lv 2020. gada 22. jūlijā</ref> 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-jaunajam-korpusam-svin-sparu-svetkus.a460816/ Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam svin spāru svētkus] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 2022. gada augustā PSKUS parakstīja papildvienošanos par būvdarbu termiņa pagarināšanu no 30 uz 32 mēnešiem saistībā ar jumta būvizstrādājumu piegāžu traucējumiem [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>[https://stradini.lv/lv/content/ir-parakstita-papildus-vienosanas-par-jauna-korpusa-buvdarbu-termina-pagarinasanu Ir parakstīta papildus vienošanās par jaunā korpusa būvdarbu termiņa pagarināšanu] stradini.lv 2022. gada 8. septembrī</ref> Taču pirms kārtējās tikšanās ar SIA "Velve" pārstāvjiem 20. decembrī slimnīcas vadība paziņoja, ka būvdarbu veicējs iesniedzis pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasījis būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-bazijas-ka-apdraudeta-jaunas-ekas-buvnieciba.a487822/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīcā bažījas, ka apdraudēta jaunās ēkas būvniecība] lsm.lv 2022. gada 19. decembrī</ref> 2023. gada 22. martā PSKUS noslēdza vienošanos ar SIA “Velve” par būvdarbu turpināšanu, paredzot būvdarbu līguma summas palielinājumu par 20,7 miljoniem EUR (14%) un būvdarbu līguma termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 1. jūnijam. Ministru kabinetam iesniegtajā informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka būves neprognozējamais sadārdzinājums ir 16,3 miljoni eiro.<ref>[https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/437d2a1d-f332-4d5e-a735-86297414c197# 30. § Informatīvais ziņojums "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A ēkas otrās kārtas attīstību"] Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes protokols Nr. 14</ref> 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, VM valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību, tāpēc pastāv risks, ka uz 2023. gada 31. decembri ir identificējama ES finansējuma neapgūšana — apmēram 46 miljonu eiro apmērā. 2024. gada janvārī SIA "Velve" paziņoja, ka nodot projektu līdz 1. jūnijam tai ir neiespējami.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56284846/atkal-apdraudeta-stradinu-jauna-korpusa-buvnieciba-apsver-lauzt-ligumu|title=Atkal apdraudēta 'Stradiņu' jaunā korpusa būvniecība; apsver lauzt līgumu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-23|language=lv}}</ref> Kad slimnīca paziņoja, ka būvniecības līgumu izbeigs 13. februārī, "Velve" pauda gatavību uzņemties izlabot trūkumus un piedāvāja objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža, neprasot papildu finanses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.02.2024-velve-nepiekrit-buvniecibas-liguma-lausanai-ar-stradina-slimnicu-neielaizot-objekta-tiesu-izpilditajus.a542110/ «Velve» nepiekrīt būvniecības līguma laušanai ar Stradiņa slimnīcu; neielaižot objektā tiesu izpildītājus] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 2024. gada februārī bijušie PSKUS valdes locekļi [[Rinalds Muciņš]], Agra Melne, Jānis Naglis un Ilze Kreicberga iesniedza prasības pieteikumu tiesā par viņu atsaukšanas pamatotību un saistību izpildi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-stradina-slimnicas-bijusie-valdes-locekli-tiesa-apstrid-atsauksanu-no-amata.a543151/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas bijušie valdes locekļi tiesā apstrīd atsaukšanu no amata] lsm.lv 2024. gada 15. februārī</ref> 7. maijā SIA "Velve" sāka tiesiskās aizsardzības procesu, ar mērķi pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzņēmumam "Velve" būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.05.2024-pec-stradina-slimnicas-liguma-lausanas-buvnieks-velve-sak-tiesiskas-aizsardzibas-procesu.a553533/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pēc Stradiņa slimnīcas līguma laušanas būvnieks «Velve» sāk tiesiskās aizsardzības procesu] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> 5. jūnijā kļuva zināms, ka PSKUS iesniegusi tiesā pirmo prasību, lai no SIA "Velve" piedzītu zaudējumus, kas radušies, būvniekam rīkojoties prettiesiski un nepildot noslēgto līgumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2024-stradina-slimnica-iesniedz-tiesa-pirmo-prasibu-pret-velvi-vairak-neka-miljona-eiro-apmera.a556773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīca iesniedz tiesā pirmo prasību pret «Velvi» vairāk nekā miljona eiro apmērā] lsm.lv 2024. gada 5. jūnijā</ref> Slimnīca plānoja līdz 2024. gada nogalei pabeigt jaunā līguma noslēgšanu, 2025. gadā sākt būvdarbus un pabeigt tos līdz 2026. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.stradini.lv/lv/content/2024-gada-12-aprili-tiek-uzsakta-arkartas-sarunu-procedura-par-stradina-slimnicas-a2 |title=2024. gada 12. aprīlī tiek uzsākta ārkārtas sarunu procedūra par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa neatliekamajiem darbiem |publisher=[[Pauls Stradiņš Clinical University Hospital]] |website=stradini.lv |access-date=22 July 2024}}</ref> 2024. gada augusta beigās slimnīca noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "P un S būvniecība" par vairāk nekā 7 miljoni eiro jaunā korpusa neatliekamajiem būvdarbiem, kas jāpaveic līdz 2025. gada februārim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.08.2024-stradina-slimnica-nosledz-7-miljonu-eiro-ligumu-par-nepabeigta-korpusa-neatliekamajiem-darbiem.a566347/ Stradiņa slimnīca noslēdz 7 miljonu eiro līgumu par nepabeigtā korpusa neatliekamajiem darbiem] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> 2025. gada janvārī kļuva zināms, ka A2 ēku pabeigšanai papildus ieguldītajiem 50 miljoniem eiro būs vajadzīgi vēl vismaz 67 miljoni eiro, objekta nodošanas gala termiņu pārbīdot uz 2027. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.01.2025-stradina-slimnicas-a2-korpusam-vajadzes-vel-67-miljonus-eiro.a585371/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusam vajadzēs vēl 67 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Pēc līguma izbeigšanas 2024. gada 13. februārī Stradiņa slimnīca pārņēma būvniecības vadību un uzsāka darbu trīs posmos. Pirmajā posmā tā veica steidzamos darbus ar slimnīcas resursiem, otrajā posmā nepieciešamos darbus turpināja pilnsabiedrība “P un S būvniecība”. Trešajā posmā projektu nodeva VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvadībā, plānojot jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvniecibas-pabeigsanu-uztices-vni Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pabeigšanu uzticēs VNĪ] stradini.lv 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2026. gada 19. janvārī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi no SIA "AIMASA", "NSHC Group" (SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company"), kā arī "SNL būve" (SIA "SPYKE", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un SIA "NEWCOM Construction"). Piedāvājumu cenas bija no 101,55 līdz 133,65 miljoniem eiro bez [[PVN]] ar paredzamo būvdarbu izpildi 36 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.01.2026-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma-sanemti-tris-piedavajumi.a630587/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi] lasm.lv 2026. gada 19. janvārī</ref> 2026. gada martā tiesa noraidīja "Velves" prasību neturpināt iepirkumu, kamēr izskata viņu iepriekšējās pārsūdzības par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem. Līdztekus kļuva zināms, ka "NSHC Group", kas bija atzīta par konkursa uzvarētāju, A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas summu palielināja no 101,55 miljoniem eiro līdz 120,37 miljoniem eiro. SIA "Aimasa", kas zaudēja tikai ar viena punkta starpību, iesniedza sūdzību IUB, apstrīdot vērtējumu vairākās pozīcijās,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-19-miljonu-eiro-kluda-stradina-slimnicas-iepirkuma-piedavajuma-nemaina-ta-rezultatu.a639931/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie 19 miljonu eiro kļūda Stradiņa slimnīcas iepirkuma piedāvājumā nemaina tā rezultātu] lsm.lv 22.03.2026</ref> tādēļ Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza VNĪ slēgt līgumu konkursā par PSKUS A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-aizliedz-slegt-ligumu-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma.a642386/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Aizliedz slēgt līgumu Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā] lsm.lv 10.04.2026</ref> ==== B korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 04.JPG|thumb|Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012)]] 2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.<ref>[https://www.db.lv/zinas/stradina-slimnica-2024gada-plano-sakt-jauna-korpusa-buvniecibu-475061 Stradiņa slimnīca 2024. gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību] [[LETA]], 15.05.2018</ref> 2021. gada 7. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības struktūrfondu]] (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] 2021.—2027. gada plānošanas perioda. Bija paredzēts, ka B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbalsta-stradina-slimnicas-b-korpusa-buvniecibu-planots-ieguldit-151-miljonu-eiro.a420283/ Atbalsta Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību; plānots ieguldīt 151 miljonu eiro] lsm.lv 2021. gada 7. septembrī</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ Veselības ministrija 2024. gada nogalē izlēma PSKUS B korpusam rezervēto naudu pārvirzīt citiem projektiem. No tiem 60 miljoni eiro bija paredzēti [[RAKUS]] Infektoloģijas centra pirmās kārtas būvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> === 15. korpusa moduļu piebūves === [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā 2021. gadā slimnīcas 15. korpusa priekšā uzbūvēja moduļu būves ar 20 gultvietām infekciozo pacientu izolācijai, Neatliekamā medicīnas centra observācijas telpām (1167 m²) un asinsvadu ķirurģijas operāciju bloka telpām (644 m²). Projektu finansēja no [[Valsts budžets|valsts budžeta]] līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veica SIA "Inos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/slimnica-uzstaditas-pirmas-modulu-buves|title=Slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53781547|title=Stradiņa slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-04-06|date=2021-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-15-korpusa-renovacija/|title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15 korpusa renovācija - medical building|website=citify.eu|access-date=2022-04-25|language=en}}</ref> Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030. gadā moduļu būves bija plānots nojaukt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/stradina-slimnicas-infrastrukturas-atjaunosanas-ciklu-plano-noslegt-lidz-2029-gadam/|title=Stradiņa slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu plāno noslēgt līdz 2029. gadam|website=tv3.lv|access-date=2022-04-22|language=lv}}</ref> === Vēsturisko ēku atjaunošana === [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-9 (1).jpg|thumb|Atjaunotā PSKUS Onkoloģijas klīnikas ēka (K9, D kvartāls) no Liepājas ielas puses]] [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-11.jpg|thumb|RSU klīnisko studiju māja (K11, D kvartāls)]] [[Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio - Manshtein.jpg|thumb|1939. ɡadā projektētais dzemdību klīnikas korpuss (K15, B kvartāls) pirms atjaunošanas (2010)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 8.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētā ēka (K23, C kvartāls)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 7.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētās ēkas (K21, C kvartāls)]] 1996. gadā notika 24. korpusa ķirurģisko nodaļu kapitālais remonts.<ref name=“lsm2016”>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stipra-lietus-del-applust-dala-stradina-slimnicas-pacientus-evakue.a196741/ Stiprā lietus dēļ applūst daļa Stradiņa slimnīcas; pacientus evakuē] lsm.lv 2016. ɡada 17. augustā</ref> 2010. gada 10. februārī Veselības ministre [[Baiba Rozentāle]] [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projektētajā 9. korpusā atklāja PSKUS Onkoloģijas klīnikas renovētās telpas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-svin-100-gadu-jubileju.a8869/ Stradiņa slimnīca svin 100 gadu jubileju] lsm.lv 2010. gada 10. februārī</ref> 2011. gada 15. aprīlī SIA „Skonto Būve” uzsāka 8. korpusa rekonstrukciju. Kopš 2014. gada decembra PSKUS 13. korpusā darbojas [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) Onkoloģijas institūts, kuru iekārtoja par [[ERAF]] līdzekļiem, investējot 1,7 miljonus eiro (1,366 miljonus eiro laboratorijas iekārtu iegādei, 340 000 eiro — telpu renovācijai).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/svinigi-atklats-rsu-onkologijas-instituts Svinīgi atklāts RSU Onkoloģijas institūts] rsu.lv 2014. gada 12. decembrī</ref> Pēc A1 korpusa uzbūvēšanas 2017. gadā atbrīvojās arī Šmēlinga projektētie 11. un 23. korpusi, kuros pēc remonta izvietoja RSU mācību telpas. 2024. gada 11. martā slimnīca izsludināja atklātu konkursu 1908.—1910. gadā celto vissenāko ēku (23. un 24. korpusu) pārbūvei, plānojot attīstīt [[paliatīvā aprūpe|paliatīvo aprūpi]], ārstniecības pakalpojumus pacientiem ar hroniskām un [[geriatrija|geriatriskām]] slimībām, kā arī [[rehabilitācija]]s pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem. Atjaunošanu plānoja līdz 2026. gada martam finansēt ar Atveseļošanas fonda atbalstu vairāk nekā 30,6 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnica-izsludina-atklatu-konkursu-vesturisko-eku-24-un-25korpusa-projektesanai Stradiņa slimnīca izsludina atklātu konkursu vēsturisko ēku — 24. un 25.korpusa — projektēšanai un būvniecībai] Slimnīcas jaunumi, 25.03.2024</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ šo projektu apturēja uz nenoteiktu laiku. Slimnīca izsludināja arī konkursu 24. un 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai. 25. korpusā bija plānots izveidot Sāpju medicīnas centru un attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> 2024. gada novembrī Šmēlinga projektētajā PSKUS 10. korpusā atklāja [[Latvijas Universitāte]]s klīnisko studiju bāzi LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) studentiem. Projekta kopējās izmaksas bija 2,11 miljoni eiro, tai skaitā 1,4 miljoni eiro LU finansējuma un Eiropas fondu finansējums 0,79 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.11.2024-foto-atjaunota-stradina-slimnicas-eka-partapusi-moderna-klinisko-studiju-baze.a576065/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi FOTO: Atjaunotā Stradiņa slimnīcas ēka pārtapusi modernā klīnisko studiju bāzē] lsm.lv 2024. gada 12. novembrī</ref> === Dzelzceļa pietura “Āgenskalns” === 2026. ɡada februārī "Latvijas dzelzceļa" vadība nolēma līdz 2029. gadam izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu “Āgenskalns” pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.02.2026-riga-pie-stradina-slimnicas-lidz-2029-gadam-apnemas-izbuvet-jaunu-dzelzcela-pieturu.a633333/ Rīgā pie Stradiņa slimnīcas līdz 2029. gadam apņemas izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu] lsm.lv 06.02.2026</ref> == Nodaļas == === Slimnīcas kvartāli un nodaļas === {{Div col}} ==== A kvartāls ==== * Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts * Internās medicīnas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa) * Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa) * Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa) * Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa) * Pacientu plānveida uzņemšana * Peritoneālās dialīzes nodala * Poliklīnika * Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala * Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa) ==== B kvartāls ==== * Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa) * Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa) * Aroda un radiācijas medicīnas centrs * Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa) * Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss) * Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa) * Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa) * Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa) * Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa) * Invazīvās aritmoloģijas bloks * Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa) * Invazīvās kardioloģijas laboratorija * Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa) * Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa * Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa) * Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa) * Multiplās sklerozes centrs * Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa) * Neatliekamās medicīnas centrs (NMC) * Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa) * Patoloģijas institūts * Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa) * Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa) * Poliklīnika * Reto slimību kabinets * Scintigrāfija * Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa) * Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa) * Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa) * Šūnu transplantācijas nodaļa ==== C kvartāls ==== * Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa) * Acu slimību nodaļa (1.nodaļa) * Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa) * Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa) * Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests * Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa) * Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa) * Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa * Krūts slimību centrs * Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa) * Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa) * Lāzeroftalmoloģijas nodaļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa) * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa) * Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa) * Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets * Redzes kontaktkorekcijas laboratorija * Zinātniskais institūts ==== D kvartāls ==== * Iepirkumu daļa * Informācijas centrs * Komunikācijas daļa * Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa) * Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa * Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa) * Personāla vadības dala * Staru terapijas kabinets * Padome un Valde {{Div col end}} == Organizācija == === Padome === Par VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" padomes locekļiem 2020. gada februārī kļuva Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus. 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja [[Aiga Balode]] ārkārtas sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību.<ref>[https://news.inbox.eu/14vsb0w-arkartas-dalibnieku-sapulce-atsaukta-stradina-slimnicas-padome?language=lt Ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta Stradiņa slimnīcas padome] inbox.eu 2023-10-05</ref> Tajā pašā dienā VM iecēla PSKUS pagaidu padomi, kuras pilnvaru laiks bija viens gads.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2023-stradina-slimnicai-risks-pazaudet-46-miljonus-eiro-es-naudas-no-amatiem-atsauc-padomi.a526660/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcai risks pazaudēt 46 miljonus eiro ES naudas; no amatiem atsauc padomi] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref> Par PSKUS pagaidu padomes vadītāju kļuva Normunds Staņēvičs, par tās locekļiem Pēteris Stradiņš un Iluta Riekstiņa.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veiktas-izmainas-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-padome Veiktas izmaiņas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē] vm.gov.lv 05.10.2023.</ref> 2025. gada 2. janvārī Ilutas Riekstiņas vietā par pagaidu padomes locekli kļuva Anita Slokenberga.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/darbu-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-pagaidu-padome-sak-anita-slokenberga Darbu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomē sāk Anita Slokenberga] stradini.lv 02.01.2025</ref> 2025. gada 23. maijā notika PSKUS kapitāldaļu turētāja VM ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā apmierināja pagaidu padomes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča lēmumu atstāt amatu.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/nosledzot-parmainu-vadibas-posmu-normunds-stanevics-atstaj-stradina-slimnicas-padomes Noslēdzot pārmaiņu vadības posmu, Normunds Staņēvičs atstāj Stradiņa slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu] stradini.lv 23.05.2025</ref> 2025. ɡada decembrī Valsts kancelejas izveidotā nominācijas komisija ar personāla atlases kompānijas SIA "Eiropersonāls" atbalstu par padomes locekļiem izvēlējās Reini Bērziņu, [[Valdis Pīrāgs|Valdi Pīrāgu]] un Krišjāni Znotiņu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2025-stradina-slimnicas-padome-iecel-arstu-piragu-altum-vaditaju-berzinu-un-finansistu-znotinu.a627220/ Stradiņa slimnīcas padomē ieceļ ārstu Pīrāgu, «Altum» vadītāju Bērziņu un finansistu Znotiņu] lsm.lv 19.12.2025</ref> === Valde === 2023. gada 27. oktobrī PSKUS pagaidu padome izteica neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem [[Rinalds Muciņš|Rinaldu Muciņu]], Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni un iecēla slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā nonāca Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos – Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.10.2023-stradina-slimnicas-buvniecibas-risku-ena-atcel-tas-valdi-risks-zaudet-70-miljonus-eiro.a529402/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas būvniecības risku ēnā atceļ tās valdi; risks zaudēt 70 miljonus eiro] lsm.lv 2023. gada 27. oktobrī</ref> 2024. gada 14. novembrī pēc atklāta konkursa VM iecēla jaunu valdiː valdes priekšsēdētājs [[Lauris Vidzis]], valdes locekļi Ģirts Ansons un Dace Žentiņa. Vēlāk par Valdes locekli uz vienu gadu kļuva arī Artūrs Ozoliņš. 2026. gada 31. martā Lauris Vidzis atstāja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, lai turpinātu karjeru ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-amatu-atstaj-stradina-slimnicas-vaditajs-lauris-vidzis.a640796/ Amatu atstāj Stradiņa slimnīcas vadītājs Lauris Vidzis] lsm.lv 27.03.2026</ref> == Galerija == === Senā slimnīcas daļa === <gallery perrow="7"> Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca 1910.jpg|Terapeitisko un ķirurģisko slimību paviljons (K23, K24) no Tukuma un Pilsoņu ielas krustojuma puses (1910) Attēls:Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve (1910).jpg|Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1914. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses pirms 1914.png|Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses (pirms 1914) Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca un Alberta baznīca pirms 1914.jpg|Slimnīcas administratīvās ēkas (K2, K4) un Alberta baznīca (pirms 1914) Rīgas pilsētas 2. slimnīca pēc 1920.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca (pēc 1920) Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīcas vārti 1936.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca, LU klīnikas 1936. gada 18. novembrī Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca Vērmahta lazarete.jpg|Vērmahta lazarete Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (pirms 1944) </gallery> ==== 2015. gada attēli ==== <gallery perrow="7"> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 2.JPG|Senā galvenā ieeja no Pilsoņu ielas (K25) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 22.JPG|[[Rīgas pilsētas ģerbonis]] virs senās ieejas (K25) Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio.jpg|Liepu aleja Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 10.JPG|Šmēlinga biroja projektētā infekciju izolācijas ēka (K5) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 11.JPG|Bijusī infekciju ēka (K3) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 5.JPG|Patoloģijas institūta ēka (K12) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 12.JPG|Patoloģijas institūta ēka </gallery> ==== Nojauktās barakas ==== <gallery> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 3.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 4.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas </gallery> == Negadījumi == [[Attēls:Pilsoņu iela 13 06.JPG|thumb|Sprādziena bojātie skābekļa sadales telpas logi (K32, B kvartāls) 2013. gada augustā]] 2013. gada augustā PSKUS 32. korpusā skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m² platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva Neatliekamās Medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes evakuēja 170 pacientus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kardiologs-andris-skride--arsts-kurs-stradinos-nospieda-trauksmes-pogu.a62364/|title=Kardiologs Andris Skride – ārsts, kurš Stradiņos nospieda trauksmes pogu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ugunsdzesejs-situacija-bija-loti-bistama-spraga-23-baloni.a62349/|title=Ugunsdzēsējs: Situācija bija ļoti bīstama; sprāga 23 baloni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinos-spradziena-cietusi-divi-darbinieki-evakueti-170.a62342/|title=«Stradiņos» sprādzienā cietuši divi darbinieki; evakuēti 170|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref> 2016. ɡada 17. augustā neɡaisa laikā jumta bojājuma dēļ applūda ķirurģijas nodaļas divas palātas 24. korpusa otrajā stāvā.<ref name=“lsm2016”/> 2019. ɡada 31. jūlija pēcpusdienā e-pastā saņemto spridzināšanas draudu dēļ Stradiņa slimnīcai nācās pārtraukt plānveida operācijas un evakuēt vairāk nekā 200 pacientu. Tās pašas dienas vakarā pēc ēku pārbaudes tās atzina par drošām. Drīzumā pēc notikušā uz slimnīcu devās veselības ministre [[Ilze Viņķele]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinu-pieredzi-plano-izmantot-ari-citu-slimnicu-evakuacijas-planu-pilnveide.a327429/ «Stradiņu» pieredzi plāno izmantot arī citu slimnīcu evakuācijas plānu pilnveidē] lsm.lv 2019. ɡada 1. augustā</ref> Cilvēkus evakuēja no visiem slimnīcas korpusiem un bloķēja slimnīcas teritoriju, daļu pacientu palaida mājās, citus pārveda uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu vai Jūrmalas slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slimnicas-rikos-macibas-ricibai-krizes-situacijas.a337798/ Slimnīcās rīkos mācības rīcībai krīzes situācijās] lsm.lv 2019. ɡada 8. novembrī</ref> 2024. ɡada 7. septembra vakarā elektroinstalācijas gruzdēšanas dēļ pacientus no Oftalmoloģijas klīnikas 25. korpusa 2. stāvā nācās evakuēt uz slimnīcas A1 ēku, nepilnu divu stundu laikā apdraudējumu novērsa. Slimnīca 2024. ɡada martā bija izsludinājusi konkursu 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, bet iepirkums bija beidzies bez rezultātiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.stradini.lv Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ |date={{dat|2006|12|05||bez}} }} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] 9lz1hzxh6tr84y3caypmxbwdyoci140 4487107 4487106 2026-06-26T20:41:08Z Pirags 3757 /* A2 korpuss */ 4487107 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas svētki (2017. gada 1. jūnijs).jpg | alt = | image_size = | caption = A1 korpuss (2017) | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = {{coord|56|55|54|N|24|03|54|E|type:landmark_scale:300000|display=inline,title}} | logo = PSKUS logo.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Pilsoņu iela 13|3s=Pilsoņu iela (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]] | speciality = | standards = | emergency = [https://www.stradini.lv/lv/content/neatliekamas-medicinas-centrs-0 Ir (24/7)] | helipad = | affiliation = Medicīnas fakultāte, [[Latvijas Universitāte]]<br>[[Rīgas Stradiņa universitāte]] | patron = | network = | beds = 840<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. – 2022. gadam |url=https://www.stradini.lv/sites/default/files/editor/PSKUS_strategija_2020_2022_final1%20(002).pdf}}</ref> | founded = 1910 | closed = | demolished = | website = [https://www.stradini.lv/lv stradini.lv] | other_links = }} [[Attēls:Pilsonu13 1.jpg|thumb|Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010)]] '''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)''',<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=94086 Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi] Likumi.lv</ref> sarunvalodā saukta arī par '''"Stradiņiem"''', kopš 1999. gada ir [[universitātes slimnīca]] jeb [[Latvijas slimnīcu reforma|V līmeņa slimnīca]], kas atrodas [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] 13 [[Āgenskalns|Āgenskalna apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]]. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir [[Veselības ministrija]]. == Nosaukums == [[Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada.jpg|thumb|Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada]] Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. un 1941. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet [[Latvijas ģenerālapgabals|vācu okupācijas laikā]] līdz 1944. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un [[Vērmahts|Vērmahta]] kara slimnīcu, 1944. gada rudenī [[Latvijas PSR]] varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet 1948. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nāves 1958. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s par 1993. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradini.lv/ |title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa |access-date={{dat|2010|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2006|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pilsonu13 2.jpg|thumb|Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve ([[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projektētā ēka)]] Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta īstenošana ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora [[Pauls Klemms|Paula Klemma]] ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.<ref>[https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/4929 Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā] J. Krastiņš. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 50.-71.lpp. ISSN 1691-4333.</ref> Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas Impērijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] lazareti, tajā ārstēja arī [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujās]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc [[Rīgas operācija]]s 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gada pavasarī. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[LSPR]] valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet [[Ulmaņa Pagaidu valdība]] sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc [[Bermontiāde]]s beigām 1919. gada beigās apturēja. Slimnīcas direktors [[Oskars Voits]] 1920. gadā sāka pārrunas ar [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās [[Rīgas Skolotāju institūts]] (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]]. 1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]], kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja [[LU P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža|Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu]]. 1939. gadā pēc arhitekta [[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, slimnieku palātas bija iekārtotas vienīgi ēkas pirmajos stāvos. 1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. Pirms otreizējās padomju okupācijas 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.<ref>[https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html Medicīnas vēstures muzeja sākumi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210110232853/https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html |date={{dat|2021|01|10||bez}} }} [[Jānis Stradiņš]], [[Juris Salaks]], [[Rita Grāvere]]. ''Acta medico-historica rigensia'', Volumen X (XXIX), 2016. — 26 lpp.</ref> Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem. Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".<ref>[http://www.stradini.lv/page/57 Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150420043208/http://www.stradini.lv/page/57 |date={{dat|2015|04|20||bez}} }} www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā</ref> 2008. gada decembrī pabeidza slimnīcas aptiekas ēkas renovāciju un tajā atklāja PSKUS Šūnu transplantācijas centru, notika slimnīcas attīstības projekta publiskā apspriešana. === Jaunbūve === [[Attēls:Stradinu jaunbuve 9.7.16.jpg|thumb|A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā)]] [[Attēls:New building Pilsonu Street, 13 WMID5877179 640.jpg|thumb|Pabeigtais A1 korpuss (2017)]] 2004. gadā ārzemju eksperti veica PSKUS ēku apsekojumu un secināja, ka slimnīcas ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī ar vidējo atzīmi 1,89 (5 atzīmju skalā).<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/projekta-attistibas-vesture Projekta attīstības vēsture]</ref> 2006. gada aprīlī notika starptautisks plenērs "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas nākotnes attīstības vīzijas", kurā piedalījās daudzas arhitektu grupas ar pieredzi modernu slimnīcu plānošanā. Konkursā uzvarēja somu arhitektu birojs ''JKMM Architects''. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/arhitekti-doma-ka-parbuvet-stradinus-12798351 Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus] Evita Goze, [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2006. gada 24. maijā</ref> Plenērā galveno balvu ieguvušie arhitekti 2007. gadā izstrādāja slimnīcas attīstības koncepciju ar diviem jauniem korpusiem (130 000 m² ar 1032 gultvietām, no tām 72 intensīvajai terapijai), kopējo darbinieku skaitu apmēram 4000. 2007. gada novembrī parakstīja aizdevuma līgumu ar DEPFA BANKA plc par Valsts galvotā aizdevuma saņemšanu 46,4 miljonu Ls apmērā slimnīcas infrastruktūras attīstībai. Finanšu krīzes dēļ no 2009. gada marta līdz 2010. gada janvārim Finanšu ministrija lika pārtraukt valsts galvotā aizdevumu apgūšanu. Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/cuskas-nebus-slimnica-bus-13905915 Čūskas nebūs, slimnīca būs] "[[Diena]]" 2011. gada 28. septembrī</ref> 2010. gada 10. februārī svinīgi ielikta pamatakmeni slimnīcas jaunajam A korpusam. 2010. gada oktobrī uzsāka koka baraku un citu ēku demontāžu, lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Austrijas kompānija „Solve consulting” izstrādāja jaunās slimnīcas administratīvi organizatoriskā plāna un telpu programmu. ==== A1 korpuss ==== 2013. gada februārī parakstīja līgumu ar SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.<ref>[http://www.stradini.lv/page/133&news_id=269 Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170518071527/http://www.stradini.lv/page/133%26news_id%3D269|date={{dat|2017|05|18||bez}}}} slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā</ref> 2014. gadā uzsāka jaunās ēkas virszemes daļas būvniecību, bet 2015. gada februārī būvdarbus apturēja sakarā ar būves defektiem. 2016. gadā pabeidza A korpusa 1. kārtas jaunbūves ārsienu būvniecību, bet 2017. gada 30. martā to nodeva ekspluatācijā, 1. jūnijā sāka ārstēt pacientus. Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibu-japabeidz-2015-gada-vasara/555136 Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015. gada vasarā][[LETA]] ziņa 2013. gada 22. februārī</ref> Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/stradina-slimnicai-izdevies-apgut-visus-eraf-pieskirtos-28-miljonus-eiro-jauna-korpusa-buvniecibai-443177 Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai] [[LETA]], 2015. gada 23. decembrī</ref> Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/stradinu-jaunaja-korpusa-veselibas-inspekcija-atklaj-nepilnibas.a218687/ «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī</ref> Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veselibas-ministrija-velas-turpinat-stradina-slimnicas-buvniecibu-pec-tartu-parauga.a218068/ Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga] Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī</ref> Jaunā korpusa pirmo kārtu (A1) svinīgi atklāja 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā [[radioloģija]], laboratorija, [[otorinolaringoloģija]]s un [[uroloģija]]s nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika ([[Internā medicīna|internās medicīnas]], [[endokrinoloģija]]s un [[reimatoloģija]]s, gastroenteroloģijas un endoskopiju, [[nefroloģija]]s nodaļas, kā arī dienas stacionārs).<ref>[http://medicine.lv/raksti/79f64552-5133-4bca-8f38-71b2c67efedb Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi] [[LETA]] 2017. gada 1. jūnijā</ref> ==== A2 korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 05.JPG|thumb|Nožogotā A2 korpusa būves vieta (2013)]] 2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/stradina-slimnicas-a-korpusa-2-kartas-buvniecibas-projekts-iesniegts-saskanosanai-ek|title=Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK|website=medicine.lv|access-date=2022-04-25|date=2018-09-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu|title=Aktuāla informācija par A korpusa 2. kārtas būvniecību {{!}} Stradiņa slimnīca|website=web.archive.org|access-date=2022-04-25|date=2022-04-25|archive-date=2022-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220425160744/https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu}}</ref> Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp [[Eiropas Savienība]]s fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/stradina-slimnicas-a-korpusa-buvniecibas-nakama-karta-aizkavejusies-par-vairakiem-menesiem-466648 Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem] "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī</ref> 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja [[Eiropas Komisija]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ek-apstiprina-stradina-slimnicas-buvniecibas-turpinajuma-planu.a303294/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.12.2018.&utm_medium=email EK apstiprina Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājuma plānu] lsm.lv 2018. gada 17. decembrī</ref> Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/parakstita-vienosanas-par-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekta-istenosanu-14213337 Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta īstenošanu] [[LETA]] 2019. gada 29. janvārī</ref> Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro nolēma slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekts-patlaban-iepauzets-14213345 FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban "iepauzēts"] LETA 2019. gada 29. janvārī</ref> Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam. 2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānoja piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stradina-slimnicas-buvniecibas-projektam-no-es-fondiem-plano-pardalit-29-4-miljonus-eiro.d?id=51437007 Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam no ES fondiem plāno pārdalīt 29,4 miljonus eiro] LETA 06.09.2019.</ref> 2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas aplēsa vairāk kā 140 miljoni eiro, paredzot, ka lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-buvniecibu-par-88-miljoniem-turpinas-velve.a368053/ Stradiņa slimnīcas būvniecību par 88 miljoniem turpinās «Velve»] lsm.lv 2020. gada 22. jūlijā</ref> 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-jaunajam-korpusam-svin-sparu-svetkus.a460816/ Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam svin spāru svētkus] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 2022. gada augustā PSKUS parakstīja papildvienošanos par būvdarbu termiņa pagarināšanu no 30 uz 32 mēnešiem saistībā ar jumta būvizstrādājumu piegāžu traucējumiem [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>[https://stradini.lv/lv/content/ir-parakstita-papildus-vienosanas-par-jauna-korpusa-buvdarbu-termina-pagarinasanu Ir parakstīta papildus vienošanās par jaunā korpusa būvdarbu termiņa pagarināšanu] stradini.lv 2022. gada 8. septembrī</ref> Taču pirms kārtējās tikšanās ar SIA "Velve" pārstāvjiem 20. decembrī slimnīcas vadība paziņoja, ka būvdarbu veicējs iesniedzis pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasījis būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-bazijas-ka-apdraudeta-jaunas-ekas-buvnieciba.a487822/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīcā bažījas, ka apdraudēta jaunās ēkas būvniecība] lsm.lv 2022. gada 19. decembrī</ref> 2023. gada 22. martā PSKUS noslēdza vienošanos ar SIA “Velve” par būvdarbu turpināšanu, paredzot būvdarbu līguma summas palielinājumu par 20,7 miljoniem EUR (14%) un būvdarbu līguma termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 1. jūnijam. Ministru kabinetam iesniegtajā informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka būves neprognozējamais sadārdzinājums ir 16,3 miljoni eiro.<ref>[https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/437d2a1d-f332-4d5e-a735-86297414c197# 30. § Informatīvais ziņojums "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A ēkas otrās kārtas attīstību"] Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes protokols Nr. 14</ref> 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, VM valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību, tāpēc pastāv risks, ka uz 2023. gada 31. decembri ir identificējama ES finansējuma neapgūšana — apmēram 46 miljonu eiro apmērā. 2024. gada janvārī SIA "Velve" paziņoja, ka nodot projektu līdz 1. jūnijam tai ir neiespējami.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56284846/atkal-apdraudeta-stradinu-jauna-korpusa-buvnieciba-apsver-lauzt-ligumu|title=Atkal apdraudēta 'Stradiņu' jaunā korpusa būvniecība; apsver lauzt līgumu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-23|language=lv}}</ref> Kad slimnīca paziņoja, ka būvniecības līgumu izbeigs 13. februārī, "Velve" pauda gatavību uzņemties izlabot trūkumus un piedāvāja objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža, neprasot papildu finanses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.02.2024-velve-nepiekrit-buvniecibas-liguma-lausanai-ar-stradina-slimnicu-neielaizot-objekta-tiesu-izpilditajus.a542110/ «Velve» nepiekrīt būvniecības līguma laušanai ar Stradiņa slimnīcu; neielaižot objektā tiesu izpildītājus] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 2024. gada februārī bijušie PSKUS valdes locekļi [[Rinalds Muciņš]], Agra Melne, Jānis Naglis un Ilze Kreicberga iesniedza prasības pieteikumu tiesā par viņu atsaukšanas pamatotību un saistību izpildi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-stradina-slimnicas-bijusie-valdes-locekli-tiesa-apstrid-atsauksanu-no-amata.a543151/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas bijušie valdes locekļi tiesā apstrīd atsaukšanu no amata] lsm.lv 2024. gada 15. februārī</ref> 7. maijā SIA "Velve" sāka tiesiskās aizsardzības procesu, ar mērķi pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzņēmumam "Velve" būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.05.2024-pec-stradina-slimnicas-liguma-lausanas-buvnieks-velve-sak-tiesiskas-aizsardzibas-procesu.a553533/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pēc Stradiņa slimnīcas līguma laušanas būvnieks «Velve» sāk tiesiskās aizsardzības procesu] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> 5. jūnijā kļuva zināms, ka PSKUS iesniegusi tiesā pirmo prasību, lai no SIA "Velve" piedzītu zaudējumus, kas radušies, būvniekam rīkojoties prettiesiski un nepildot noslēgto līgumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2024-stradina-slimnica-iesniedz-tiesa-pirmo-prasibu-pret-velvi-vairak-neka-miljona-eiro-apmera.a556773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīca iesniedz tiesā pirmo prasību pret «Velvi» vairāk nekā miljona eiro apmērā] lsm.lv 2024. gada 5. jūnijā</ref> Slimnīca plānoja līdz 2024. gada nogalei pabeigt jaunā līguma noslēgšanu, 2025. gadā sākt būvdarbus un pabeigt tos līdz 2026. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.stradini.lv/lv/content/2024-gada-12-aprili-tiek-uzsakta-arkartas-sarunu-procedura-par-stradina-slimnicas-a2 |title=2024. gada 12. aprīlī tiek uzsākta ārkārtas sarunu procedūra par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa neatliekamajiem darbiem |publisher=[[Pauls Stradiņš Clinical University Hospital]] |website=stradini.lv |access-date=22 July 2024}}</ref> 2024. gada augusta beigās slimnīca noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "P un S būvniecība" par vairāk nekā 7 miljoni eiro jaunā korpusa neatliekamajiem būvdarbiem, kas jāpaveic līdz 2025. gada februārim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.08.2024-stradina-slimnica-nosledz-7-miljonu-eiro-ligumu-par-nepabeigta-korpusa-neatliekamajiem-darbiem.a566347/ Stradiņa slimnīca noslēdz 7 miljonu eiro līgumu par nepabeigtā korpusa neatliekamajiem darbiem] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> 2025. gada janvārī kļuva zināms, ka A2 ēku pabeigšanai papildus ieguldītajiem 50 miljoniem eiro būs vajadzīgi vēl vismaz 67 miljoni eiro, objekta nodošanas gala termiņu pārbīdot uz 2027. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.01.2025-stradina-slimnicas-a2-korpusam-vajadzes-vel-67-miljonus-eiro.a585371/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusam vajadzēs vēl 67 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Pēc līguma izbeigšanas 2024. gada 13. februārī Stradiņa slimnīca pārņēma būvniecības vadību un uzsāka darbu trīs posmos. Pirmajā posmā tā veica steidzamos darbus ar slimnīcas resursiem, otrajā posmā nepieciešamos darbus turpināja pilnsabiedrība “P un S būvniecība”. Trešajā posmā projektu nodeva VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvadībā, plānojot jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvniecibas-pabeigsanu-uztices-vni Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pabeigšanu uzticēs VNĪ] stradini.lv 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2026. gada 19. janvārī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi no SIA "AIMASA", "NSHC Group" (SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company"), kā arī "SNL būve" (SIA "SPYKE", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un SIA "NEWCOM Construction"). Piedāvājumu cenas bija no 101,55 līdz 133,65 miljoniem eiro bez [[PVN]] ar paredzamo būvdarbu izpildi 36 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.01.2026-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma-sanemti-tris-piedavajumi.a630587/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi] lasm.lv 2026. gada 19. janvārī</ref> 2026. gada martā tiesa noraidīja "Velves" prasību neturpināt iepirkumu, kamēr izskata viņu iepriekšējās pārsūdzības par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem. Līdztekus kļuva zināms, ka "NSHC Group", kas bija atzīta par konkursa uzvarētāju, A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas summu palielināja no 101,55 miljoniem eiro līdz 120,37 miljoniem eiro. SIA "Aimasa", kas zaudēja tikai ar viena punkta starpību, iesniedza sūdzību IUB, apstrīdot vērtējumu vairākās pozīcijās,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-19-miljonu-eiro-kluda-stradina-slimnicas-iepirkuma-piedavajuma-nemaina-ta-rezultatu.a639931/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie 19 miljonu eiro kļūda Stradiņa slimnīcas iepirkuma piedāvājumā nemaina tā rezultātu] lsm.lv 22.03.2026</ref> tādēļ Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza VNĪ slēgt līgumu konkursā par PSKUS A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-aizliedz-slegt-ligumu-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma.a642386/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Aizliedz slēgt līgumu Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā] lsm.lv 10.04.2026</ref> 29. aprīlī kļjva zināms, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir veikusi atkārtotu PSKUS A2 korpusa būvniecības iepirkuma piedāvājumu izvērtēšanu un atkārtoti atzinusi personu apvienību “NSHC Group” par saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju.<ref>[https://www.vni.lv/aktualitates/vni-pec-atkartotas-izvertesanas-apstiprina-stradina-slimnicas-a2-korpusa-iepirkuma-rezultatus VNĪ pēc atkārtotas izvērtēšanas apstiprina Stradiņa slimnīcas A2 korpusa iepirkuma rezultātus] vni.lv 29.04.2026</ref> ==== B korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 04.JPG|thumb|Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012)]] 2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.<ref>[https://www.db.lv/zinas/stradina-slimnica-2024gada-plano-sakt-jauna-korpusa-buvniecibu-475061 Stradiņa slimnīca 2024. gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību] [[LETA]], 15.05.2018</ref> 2021. gada 7. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības struktūrfondu]] (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] 2021.—2027. gada plānošanas perioda. Bija paredzēts, ka B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbalsta-stradina-slimnicas-b-korpusa-buvniecibu-planots-ieguldit-151-miljonu-eiro.a420283/ Atbalsta Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību; plānots ieguldīt 151 miljonu eiro] lsm.lv 2021. gada 7. septembrī</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ Veselības ministrija 2024. gada nogalē izlēma PSKUS B korpusam rezervēto naudu pārvirzīt citiem projektiem. No tiem 60 miljoni eiro bija paredzēti [[RAKUS]] Infektoloģijas centra pirmās kārtas būvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> === 15. korpusa moduļu piebūves === [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā 2021. gadā slimnīcas 15. korpusa priekšā uzbūvēja moduļu būves ar 20 gultvietām infekciozo pacientu izolācijai, Neatliekamā medicīnas centra observācijas telpām (1167 m²) un asinsvadu ķirurģijas operāciju bloka telpām (644 m²). Projektu finansēja no [[Valsts budžets|valsts budžeta]] līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veica SIA "Inos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/slimnica-uzstaditas-pirmas-modulu-buves|title=Slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53781547|title=Stradiņa slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-04-06|date=2021-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-15-korpusa-renovacija/|title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15 korpusa renovācija - medical building|website=citify.eu|access-date=2022-04-25|language=en}}</ref> Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030. gadā moduļu būves bija plānots nojaukt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/stradina-slimnicas-infrastrukturas-atjaunosanas-ciklu-plano-noslegt-lidz-2029-gadam/|title=Stradiņa slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu plāno noslēgt līdz 2029. gadam|website=tv3.lv|access-date=2022-04-22|language=lv}}</ref> === Vēsturisko ēku atjaunošana === [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-9 (1).jpg|thumb|Atjaunotā PSKUS Onkoloģijas klīnikas ēka (K9, D kvartāls) no Liepājas ielas puses]] [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-11.jpg|thumb|RSU klīnisko studiju māja (K11, D kvartāls)]] [[Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio - Manshtein.jpg|thumb|1939. ɡadā projektētais dzemdību klīnikas korpuss (K15, B kvartāls) pirms atjaunošanas (2010)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 8.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētā ēka (K23, C kvartāls)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 7.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētās ēkas (K21, C kvartāls)]] 1996. gadā notika 24. korpusa ķirurģisko nodaļu kapitālais remonts.<ref name=“lsm2016”>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stipra-lietus-del-applust-dala-stradina-slimnicas-pacientus-evakue.a196741/ Stiprā lietus dēļ applūst daļa Stradiņa slimnīcas; pacientus evakuē] lsm.lv 2016. ɡada 17. augustā</ref> 2010. gada 10. februārī Veselības ministre [[Baiba Rozentāle]] [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projektētajā 9. korpusā atklāja PSKUS Onkoloģijas klīnikas renovētās telpas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-svin-100-gadu-jubileju.a8869/ Stradiņa slimnīca svin 100 gadu jubileju] lsm.lv 2010. gada 10. februārī</ref> 2011. gada 15. aprīlī SIA „Skonto Būve” uzsāka 8. korpusa rekonstrukciju. Kopš 2014. gada decembra PSKUS 13. korpusā darbojas [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) Onkoloģijas institūts, kuru iekārtoja par [[ERAF]] līdzekļiem, investējot 1,7 miljonus eiro (1,366 miljonus eiro laboratorijas iekārtu iegādei, 340 000 eiro — telpu renovācijai).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/svinigi-atklats-rsu-onkologijas-instituts Svinīgi atklāts RSU Onkoloģijas institūts] rsu.lv 2014. gada 12. decembrī</ref> Pēc A1 korpusa uzbūvēšanas 2017. gadā atbrīvojās arī Šmēlinga projektētie 11. un 23. korpusi, kuros pēc remonta izvietoja RSU mācību telpas. 2024. gada 11. martā slimnīca izsludināja atklātu konkursu 1908.—1910. gadā celto vissenāko ēku (23. un 24. korpusu) pārbūvei, plānojot attīstīt [[paliatīvā aprūpe|paliatīvo aprūpi]], ārstniecības pakalpojumus pacientiem ar hroniskām un [[geriatrija|geriatriskām]] slimībām, kā arī [[rehabilitācija]]s pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem. Atjaunošanu plānoja līdz 2026. gada martam finansēt ar Atveseļošanas fonda atbalstu vairāk nekā 30,6 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnica-izsludina-atklatu-konkursu-vesturisko-eku-24-un-25korpusa-projektesanai Stradiņa slimnīca izsludina atklātu konkursu vēsturisko ēku — 24. un 25.korpusa — projektēšanai un būvniecībai] Slimnīcas jaunumi, 25.03.2024</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ šo projektu apturēja uz nenoteiktu laiku. Slimnīca izsludināja arī konkursu 24. un 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai. 25. korpusā bija plānots izveidot Sāpju medicīnas centru un attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> 2024. gada novembrī Šmēlinga projektētajā PSKUS 10. korpusā atklāja [[Latvijas Universitāte]]s klīnisko studiju bāzi LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) studentiem. Projekta kopējās izmaksas bija 2,11 miljoni eiro, tai skaitā 1,4 miljoni eiro LU finansējuma un Eiropas fondu finansējums 0,79 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.11.2024-foto-atjaunota-stradina-slimnicas-eka-partapusi-moderna-klinisko-studiju-baze.a576065/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi FOTO: Atjaunotā Stradiņa slimnīcas ēka pārtapusi modernā klīnisko studiju bāzē] lsm.lv 2024. gada 12. novembrī</ref> === Dzelzceļa pietura “Āgenskalns” === 2026. ɡada februārī "Latvijas dzelzceļa" vadība nolēma līdz 2029. gadam izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu “Āgenskalns” pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.02.2026-riga-pie-stradina-slimnicas-lidz-2029-gadam-apnemas-izbuvet-jaunu-dzelzcela-pieturu.a633333/ Rīgā pie Stradiņa slimnīcas līdz 2029. gadam apņemas izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu] lsm.lv 06.02.2026</ref> == Nodaļas == === Slimnīcas kvartāli un nodaļas === {{Div col}} ==== A kvartāls ==== * Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts * Internās medicīnas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa) * Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa) * Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa) * Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa) * Pacientu plānveida uzņemšana * Peritoneālās dialīzes nodala * Poliklīnika * Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala * Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa) ==== B kvartāls ==== * Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa) * Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa) * Aroda un radiācijas medicīnas centrs * Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa) * Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss) * Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa) * Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa) * Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa) * Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa) * Invazīvās aritmoloģijas bloks * Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa) * Invazīvās kardioloģijas laboratorija * Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa) * Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa * Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa) * Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa) * Multiplās sklerozes centrs * Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa) * Neatliekamās medicīnas centrs (NMC) * Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa) * Patoloģijas institūts * Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa) * Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa) * Poliklīnika * Reto slimību kabinets * Scintigrāfija * Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa) * Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa) * Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa) * Šūnu transplantācijas nodaļa ==== C kvartāls ==== * Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa) * Acu slimību nodaļa (1.nodaļa) * Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa) * Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa) * Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests * Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa) * Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa) * Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa * Krūts slimību centrs * Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa) * Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa) * Lāzeroftalmoloģijas nodaļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa) * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa) * Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa) * Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets * Redzes kontaktkorekcijas laboratorija * Zinātniskais institūts ==== D kvartāls ==== * Iepirkumu daļa * Informācijas centrs * Komunikācijas daļa * Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa) * Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa * Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa) * Personāla vadības dala * Staru terapijas kabinets * Padome un Valde {{Div col end}} == Organizācija == === Padome === Par VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" padomes locekļiem 2020. gada februārī kļuva Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus. 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja [[Aiga Balode]] ārkārtas sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību.<ref>[https://news.inbox.eu/14vsb0w-arkartas-dalibnieku-sapulce-atsaukta-stradina-slimnicas-padome?language=lt Ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta Stradiņa slimnīcas padome] inbox.eu 2023-10-05</ref> Tajā pašā dienā VM iecēla PSKUS pagaidu padomi, kuras pilnvaru laiks bija viens gads.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2023-stradina-slimnicai-risks-pazaudet-46-miljonus-eiro-es-naudas-no-amatiem-atsauc-padomi.a526660/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcai risks pazaudēt 46 miljonus eiro ES naudas; no amatiem atsauc padomi] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref> Par PSKUS pagaidu padomes vadītāju kļuva Normunds Staņēvičs, par tās locekļiem Pēteris Stradiņš un Iluta Riekstiņa.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veiktas-izmainas-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-padome Veiktas izmaiņas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē] vm.gov.lv 05.10.2023.</ref> 2025. gada 2. janvārī Ilutas Riekstiņas vietā par pagaidu padomes locekli kļuva Anita Slokenberga.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/darbu-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-pagaidu-padome-sak-anita-slokenberga Darbu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomē sāk Anita Slokenberga] stradini.lv 02.01.2025</ref> 2025. gada 23. maijā notika PSKUS kapitāldaļu turētāja VM ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā apmierināja pagaidu padomes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča lēmumu atstāt amatu.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/nosledzot-parmainu-vadibas-posmu-normunds-stanevics-atstaj-stradina-slimnicas-padomes Noslēdzot pārmaiņu vadības posmu, Normunds Staņēvičs atstāj Stradiņa slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu] stradini.lv 23.05.2025</ref> 2025. ɡada decembrī Valsts kancelejas izveidotā nominācijas komisija ar personāla atlases kompānijas SIA "Eiropersonāls" atbalstu par padomes locekļiem izvēlējās Reini Bērziņu, [[Valdis Pīrāgs|Valdi Pīrāgu]] un Krišjāni Znotiņu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2025-stradina-slimnicas-padome-iecel-arstu-piragu-altum-vaditaju-berzinu-un-finansistu-znotinu.a627220/ Stradiņa slimnīcas padomē ieceļ ārstu Pīrāgu, «Altum» vadītāju Bērziņu un finansistu Znotiņu] lsm.lv 19.12.2025</ref> === Valde === 2023. gada 27. oktobrī PSKUS pagaidu padome izteica neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem [[Rinalds Muciņš|Rinaldu Muciņu]], Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni un iecēla slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā nonāca Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos – Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.10.2023-stradina-slimnicas-buvniecibas-risku-ena-atcel-tas-valdi-risks-zaudet-70-miljonus-eiro.a529402/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas būvniecības risku ēnā atceļ tās valdi; risks zaudēt 70 miljonus eiro] lsm.lv 2023. gada 27. oktobrī</ref> 2024. gada 14. novembrī pēc atklāta konkursa VM iecēla jaunu valdiː valdes priekšsēdētājs [[Lauris Vidzis]], valdes locekļi Ģirts Ansons un Dace Žentiņa. Vēlāk par Valdes locekli uz vienu gadu kļuva arī Artūrs Ozoliņš. 2026. gada 31. martā Lauris Vidzis atstāja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, lai turpinātu karjeru ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-amatu-atstaj-stradina-slimnicas-vaditajs-lauris-vidzis.a640796/ Amatu atstāj Stradiņa slimnīcas vadītājs Lauris Vidzis] lsm.lv 27.03.2026</ref> == Galerija == === Senā slimnīcas daļa === <gallery perrow="7"> Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca 1910.jpg|Terapeitisko un ķirurģisko slimību paviljons (K23, K24) no Tukuma un Pilsoņu ielas krustojuma puses (1910) Attēls:Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve (1910).jpg|Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1914. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses pirms 1914.png|Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses (pirms 1914) Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca un Alberta baznīca pirms 1914.jpg|Slimnīcas administratīvās ēkas (K2, K4) un Alberta baznīca (pirms 1914) Rīgas pilsētas 2. slimnīca pēc 1920.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca (pēc 1920) Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīcas vārti 1936.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca, LU klīnikas 1936. gada 18. novembrī Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca Vērmahta lazarete.jpg|Vērmahta lazarete Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (pirms 1944) </gallery> ==== 2015. gada attēli ==== <gallery perrow="7"> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 2.JPG|Senā galvenā ieeja no Pilsoņu ielas (K25) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 22.JPG|[[Rīgas pilsētas ģerbonis]] virs senās ieejas (K25) Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio.jpg|Liepu aleja Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 10.JPG|Šmēlinga biroja projektētā infekciju izolācijas ēka (K5) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 11.JPG|Bijusī infekciju ēka (K3) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 5.JPG|Patoloģijas institūta ēka (K12) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 12.JPG|Patoloģijas institūta ēka </gallery> ==== Nojauktās barakas ==== <gallery> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 3.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 4.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas </gallery> == Negadījumi == [[Attēls:Pilsoņu iela 13 06.JPG|thumb|Sprādziena bojātie skābekļa sadales telpas logi (K32, B kvartāls) 2013. gada augustā]] 2013. gada augustā PSKUS 32. korpusā skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m² platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva Neatliekamās Medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes evakuēja 170 pacientus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kardiologs-andris-skride--arsts-kurs-stradinos-nospieda-trauksmes-pogu.a62364/|title=Kardiologs Andris Skride – ārsts, kurš Stradiņos nospieda trauksmes pogu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ugunsdzesejs-situacija-bija-loti-bistama-spraga-23-baloni.a62349/|title=Ugunsdzēsējs: Situācija bija ļoti bīstama; sprāga 23 baloni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinos-spradziena-cietusi-divi-darbinieki-evakueti-170.a62342/|title=«Stradiņos» sprādzienā cietuši divi darbinieki; evakuēti 170|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref> 2016. ɡada 17. augustā neɡaisa laikā jumta bojājuma dēļ applūda ķirurģijas nodaļas divas palātas 24. korpusa otrajā stāvā.<ref name=“lsm2016”/> 2019. ɡada 31. jūlija pēcpusdienā e-pastā saņemto spridzināšanas draudu dēļ Stradiņa slimnīcai nācās pārtraukt plānveida operācijas un evakuēt vairāk nekā 200 pacientu. Tās pašas dienas vakarā pēc ēku pārbaudes tās atzina par drošām. Drīzumā pēc notikušā uz slimnīcu devās veselības ministre [[Ilze Viņķele]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinu-pieredzi-plano-izmantot-ari-citu-slimnicu-evakuacijas-planu-pilnveide.a327429/ «Stradiņu» pieredzi plāno izmantot arī citu slimnīcu evakuācijas plānu pilnveidē] lsm.lv 2019. ɡada 1. augustā</ref> Cilvēkus evakuēja no visiem slimnīcas korpusiem un bloķēja slimnīcas teritoriju, daļu pacientu palaida mājās, citus pārveda uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu vai Jūrmalas slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slimnicas-rikos-macibas-ricibai-krizes-situacijas.a337798/ Slimnīcās rīkos mācības rīcībai krīzes situācijās] lsm.lv 2019. ɡada 8. novembrī</ref> 2024. ɡada 7. septembra vakarā elektroinstalācijas gruzdēšanas dēļ pacientus no Oftalmoloģijas klīnikas 25. korpusa 2. stāvā nācās evakuēt uz slimnīcas A1 ēku, nepilnu divu stundu laikā apdraudējumu novērsa. Slimnīca 2024. ɡada martā bija izsludinājusi konkursu 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, bet iepirkums bija beidzies bez rezultātiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.stradini.lv Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ |date={{dat|2006|12|05||bez}} }} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] 9952u8kwja415voxlvpntjn35ubyn39 4487108 4487107 2026-06-26T20:42:44Z Pirags 3757 /* A2 korpuss */ 4487108 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas svētki (2017. gada 1. jūnijs).jpg | alt = | image_size = | caption = A1 korpuss (2017) | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = {{coord|56|55|54|N|24|03|54|E|type:landmark_scale:300000|display=inline,title}} | logo = PSKUS logo.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Pilsoņu iela 13|3s=Pilsoņu iela (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]] | speciality = | standards = | emergency = [https://www.stradini.lv/lv/content/neatliekamas-medicinas-centrs-0 Ir (24/7)] | helipad = | affiliation = Medicīnas fakultāte, [[Latvijas Universitāte]]<br>[[Rīgas Stradiņa universitāte]] | patron = | network = | beds = 840<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. – 2022. gadam |url=https://www.stradini.lv/sites/default/files/editor/PSKUS_strategija_2020_2022_final1%20(002).pdf}}</ref> | founded = 1910 | closed = | demolished = | website = [https://www.stradini.lv/lv stradini.lv] | other_links = }} [[Attēls:Pilsonu13 1.jpg|thumb|Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010)]] '''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)''',<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=94086 Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi] Likumi.lv</ref> sarunvalodā saukta arī par '''"Stradiņiem"''', kopš 1999. gada ir [[universitātes slimnīca]] jeb [[Latvijas slimnīcu reforma|V līmeņa slimnīca]], kas atrodas [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] 13 [[Āgenskalns|Āgenskalna apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]]. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir [[Veselības ministrija]]. == Nosaukums == [[Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada.jpg|thumb|Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada]] Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. un 1941. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet [[Latvijas ģenerālapgabals|vācu okupācijas laikā]] līdz 1944. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un [[Vērmahts|Vērmahta]] kara slimnīcu, 1944. gada rudenī [[Latvijas PSR]] varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet 1948. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nāves 1958. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s par 1993. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradini.lv/ |title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa |access-date={{dat|2010|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2006|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pilsonu13 2.jpg|thumb|Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve ([[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projektētā ēka)]] Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta īstenošana ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora [[Pauls Klemms|Paula Klemma]] ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.<ref>[https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/4929 Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā] J. Krastiņš. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 50.-71.lpp. ISSN 1691-4333.</ref> Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas Impērijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] lazareti, tajā ārstēja arī [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujās]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc [[Rīgas operācija]]s 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gada pavasarī. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[LSPR]] valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet [[Ulmaņa Pagaidu valdība]] sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc [[Bermontiāde]]s beigām 1919. gada beigās apturēja. Slimnīcas direktors [[Oskars Voits]] 1920. gadā sāka pārrunas ar [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās [[Rīgas Skolotāju institūts]] (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]]. 1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]], kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja [[LU P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža|Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu]]. 1939. gadā pēc arhitekta [[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, slimnieku palātas bija iekārtotas vienīgi ēkas pirmajos stāvos. 1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. Pirms otreizējās padomju okupācijas 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.<ref>[https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html Medicīnas vēstures muzeja sākumi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210110232853/https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html |date={{dat|2021|01|10||bez}} }} [[Jānis Stradiņš]], [[Juris Salaks]], [[Rita Grāvere]]. ''Acta medico-historica rigensia'', Volumen X (XXIX), 2016. — 26 lpp.</ref> Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem. Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".<ref>[http://www.stradini.lv/page/57 Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150420043208/http://www.stradini.lv/page/57 |date={{dat|2015|04|20||bez}} }} www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā</ref> 2008. gada decembrī pabeidza slimnīcas aptiekas ēkas renovāciju un tajā atklāja PSKUS Šūnu transplantācijas centru, notika slimnīcas attīstības projekta publiskā apspriešana. === Jaunbūve === [[Attēls:Stradinu jaunbuve 9.7.16.jpg|thumb|A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā)]] [[Attēls:New building Pilsonu Street, 13 WMID5877179 640.jpg|thumb|Pabeigtais A1 korpuss (2017)]] 2004. gadā ārzemju eksperti veica PSKUS ēku apsekojumu un secināja, ka slimnīcas ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī ar vidējo atzīmi 1,89 (5 atzīmju skalā).<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/projekta-attistibas-vesture Projekta attīstības vēsture]</ref> 2006. gada aprīlī notika starptautisks plenērs "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas nākotnes attīstības vīzijas", kurā piedalījās daudzas arhitektu grupas ar pieredzi modernu slimnīcu plānošanā. Konkursā uzvarēja somu arhitektu birojs ''JKMM Architects''. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/arhitekti-doma-ka-parbuvet-stradinus-12798351 Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus] Evita Goze, [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2006. gada 24. maijā</ref> Plenērā galveno balvu ieguvušie arhitekti 2007. gadā izstrādāja slimnīcas attīstības koncepciju ar diviem jauniem korpusiem (130 000 m² ar 1032 gultvietām, no tām 72 intensīvajai terapijai), kopējo darbinieku skaitu apmēram 4000. 2007. gada novembrī parakstīja aizdevuma līgumu ar DEPFA BANKA plc par Valsts galvotā aizdevuma saņemšanu 46,4 miljonu Ls apmērā slimnīcas infrastruktūras attīstībai. Finanšu krīzes dēļ no 2009. gada marta līdz 2010. gada janvārim Finanšu ministrija lika pārtraukt valsts galvotā aizdevumu apgūšanu. Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/cuskas-nebus-slimnica-bus-13905915 Čūskas nebūs, slimnīca būs] "[[Diena]]" 2011. gada 28. septembrī</ref> 2010. gada 10. februārī svinīgi ielikta pamatakmeni slimnīcas jaunajam A korpusam. 2010. gada oktobrī uzsāka koka baraku un citu ēku demontāžu, lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Austrijas kompānija „Solve consulting” izstrādāja jaunās slimnīcas administratīvi organizatoriskā plāna un telpu programmu. ==== A1 korpuss ==== 2013. gada februārī parakstīja līgumu ar SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.<ref>[http://www.stradini.lv/page/133&news_id=269 Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170518071527/http://www.stradini.lv/page/133%26news_id%3D269|date={{dat|2017|05|18||bez}}}} slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā</ref> 2014. gadā uzsāka jaunās ēkas virszemes daļas būvniecību, bet 2015. gada februārī būvdarbus apturēja sakarā ar būves defektiem. 2016. gadā pabeidza A korpusa 1. kārtas jaunbūves ārsienu būvniecību, bet 2017. gada 30. martā to nodeva ekspluatācijā, 1. jūnijā sāka ārstēt pacientus. Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibu-japabeidz-2015-gada-vasara/555136 Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015. gada vasarā][[LETA]] ziņa 2013. gada 22. februārī</ref> Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/stradina-slimnicai-izdevies-apgut-visus-eraf-pieskirtos-28-miljonus-eiro-jauna-korpusa-buvniecibai-443177 Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai] [[LETA]], 2015. gada 23. decembrī</ref> Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/stradinu-jaunaja-korpusa-veselibas-inspekcija-atklaj-nepilnibas.a218687/ «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī</ref> Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veselibas-ministrija-velas-turpinat-stradina-slimnicas-buvniecibu-pec-tartu-parauga.a218068/ Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga] Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī</ref> Jaunā korpusa pirmo kārtu (A1) svinīgi atklāja 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā [[radioloģija]], laboratorija, [[otorinolaringoloģija]]s un [[uroloģija]]s nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika ([[Internā medicīna|internās medicīnas]], [[endokrinoloģija]]s un [[reimatoloģija]]s, gastroenteroloģijas un endoskopiju, [[nefroloģija]]s nodaļas, kā arī dienas stacionārs).<ref>[http://medicine.lv/raksti/79f64552-5133-4bca-8f38-71b2c67efedb Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi] [[LETA]] 2017. gada 1. jūnijā</ref> ==== A2 korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 05.JPG|thumb|Nožogotā A2 korpusa būves vieta (2013)]] 2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/stradina-slimnicas-a-korpusa-2-kartas-buvniecibas-projekts-iesniegts-saskanosanai-ek|title=Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK|website=medicine.lv|access-date=2022-04-25|date=2018-09-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu|title=Aktuāla informācija par A korpusa 2. kārtas būvniecību {{!}} Stradiņa slimnīca|website=web.archive.org|access-date=2022-04-25|date=2022-04-25|archive-date=2022-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220425160744/https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu}}</ref> Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp [[Eiropas Savienība]]s fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/stradina-slimnicas-a-korpusa-buvniecibas-nakama-karta-aizkavejusies-par-vairakiem-menesiem-466648 Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem] "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī</ref> 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja [[Eiropas Komisija]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ek-apstiprina-stradina-slimnicas-buvniecibas-turpinajuma-planu.a303294/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.12.2018.&utm_medium=email EK apstiprina Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājuma plānu] lsm.lv 2018. gada 17. decembrī</ref> Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/parakstita-vienosanas-par-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekta-istenosanu-14213337 Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta īstenošanu] [[LETA]] 2019. gada 29. janvārī</ref> Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro nolēma slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekts-patlaban-iepauzets-14213345 FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban "iepauzēts"] LETA 2019. gada 29. janvārī</ref> Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam. 2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānoja piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stradina-slimnicas-buvniecibas-projektam-no-es-fondiem-plano-pardalit-29-4-miljonus-eiro.d?id=51437007 Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam no ES fondiem plāno pārdalīt 29,4 miljonus eiro] LETA 06.09.2019.</ref> 2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas aplēsa vairāk kā 140 miljoni eiro, paredzot, ka lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-buvniecibu-par-88-miljoniem-turpinas-velve.a368053/ Stradiņa slimnīcas būvniecību par 88 miljoniem turpinās «Velve»] lsm.lv 2020. gada 22. jūlijā</ref> 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-jaunajam-korpusam-svin-sparu-svetkus.a460816/ Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam svin spāru svētkus] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 2022. gada augustā PSKUS parakstīja papildvienošanos par būvdarbu termiņa pagarināšanu no 30 uz 32 mēnešiem saistībā ar jumta būvizstrādājumu piegāžu traucējumiem [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>[https://stradini.lv/lv/content/ir-parakstita-papildus-vienosanas-par-jauna-korpusa-buvdarbu-termina-pagarinasanu Ir parakstīta papildus vienošanās par jaunā korpusa būvdarbu termiņa pagarināšanu] stradini.lv 2022. gada 8. septembrī</ref> Taču pirms kārtējās tikšanās ar SIA "Velve" pārstāvjiem 20. decembrī slimnīcas vadība paziņoja, ka būvdarbu veicējs iesniedzis pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasījis būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-bazijas-ka-apdraudeta-jaunas-ekas-buvnieciba.a487822/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīcā bažījas, ka apdraudēta jaunās ēkas būvniecība] lsm.lv 2022. gada 19. decembrī</ref> 2023. gada 22. martā PSKUS noslēdza vienošanos ar SIA “Velve” par būvdarbu turpināšanu, paredzot būvdarbu līguma summas palielinājumu par 20,7 miljoniem EUR (14%) un būvdarbu līguma termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 1. jūnijam. Ministru kabinetam iesniegtajā informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka būves neprognozējamais sadārdzinājums ir 16,3 miljoni eiro.<ref>[https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/437d2a1d-f332-4d5e-a735-86297414c197# 30. § Informatīvais ziņojums "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A ēkas otrās kārtas attīstību"] Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes protokols Nr. 14</ref> 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, VM valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību, tāpēc pastāv risks, ka uz 2023. gada 31. decembri ir identificējama ES finansējuma neapgūšana — apmēram 46 miljonu eiro apmērā. 2024. gada janvārī SIA "Velve" paziņoja, ka nodot projektu līdz 1. jūnijam tai ir neiespējami.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56284846/atkal-apdraudeta-stradinu-jauna-korpusa-buvnieciba-apsver-lauzt-ligumu|title=Atkal apdraudēta 'Stradiņu' jaunā korpusa būvniecība; apsver lauzt līgumu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-23|language=lv}}</ref> Kad slimnīca paziņoja, ka būvniecības līgumu izbeigs 13. februārī, "Velve" pauda gatavību uzņemties izlabot trūkumus un piedāvāja objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža, neprasot papildu finanses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.02.2024-velve-nepiekrit-buvniecibas-liguma-lausanai-ar-stradina-slimnicu-neielaizot-objekta-tiesu-izpilditajus.a542110/ «Velve» nepiekrīt būvniecības līguma laušanai ar Stradiņa slimnīcu; neielaižot objektā tiesu izpildītājus] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 2024. gada februārī bijušie PSKUS valdes locekļi [[Rinalds Muciņš]], Agra Melne, Jānis Naglis un Ilze Kreicberga iesniedza prasības pieteikumu tiesā par viņu atsaukšanas pamatotību un saistību izpildi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-stradina-slimnicas-bijusie-valdes-locekli-tiesa-apstrid-atsauksanu-no-amata.a543151/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas bijušie valdes locekļi tiesā apstrīd atsaukšanu no amata] lsm.lv 2024. gada 15. februārī</ref> 7. maijā SIA "Velve" sāka tiesiskās aizsardzības procesu, ar mērķi pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzņēmumam "Velve" būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.05.2024-pec-stradina-slimnicas-liguma-lausanas-buvnieks-velve-sak-tiesiskas-aizsardzibas-procesu.a553533/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pēc Stradiņa slimnīcas līguma laušanas būvnieks «Velve» sāk tiesiskās aizsardzības procesu] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> 5. jūnijā kļuva zināms, ka PSKUS iesniegusi tiesā pirmo prasību, lai no SIA "Velve" piedzītu zaudējumus, kas radušies, būvniekam rīkojoties prettiesiski un nepildot noslēgto līgumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2024-stradina-slimnica-iesniedz-tiesa-pirmo-prasibu-pret-velvi-vairak-neka-miljona-eiro-apmera.a556773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīca iesniedz tiesā pirmo prasību pret «Velvi» vairāk nekā miljona eiro apmērā] lsm.lv 2024. gada 5. jūnijā</ref> Slimnīca plānoja līdz 2024. gada nogalei pabeigt jaunā līguma noslēgšanu, 2025. gadā sākt būvdarbus un pabeigt tos līdz 2026. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.stradini.lv/lv/content/2024-gada-12-aprili-tiek-uzsakta-arkartas-sarunu-procedura-par-stradina-slimnicas-a2 |title=2024. gada 12. aprīlī tiek uzsākta ārkārtas sarunu procedūra par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa neatliekamajiem darbiem |publisher=[[Pauls Stradiņš Clinical University Hospital]] |website=stradini.lv |access-date=22 July 2024}}</ref> 2024. gada augusta beigās slimnīca noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "P un S būvniecība" par vairāk nekā 7 miljoni eiro jaunā korpusa neatliekamajiem būvdarbiem, kas jāpaveic līdz 2025. gada februārim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.08.2024-stradina-slimnica-nosledz-7-miljonu-eiro-ligumu-par-nepabeigta-korpusa-neatliekamajiem-darbiem.a566347/ Stradiņa slimnīca noslēdz 7 miljonu eiro līgumu par nepabeigtā korpusa neatliekamajiem darbiem] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> 2025. gada janvārī kļuva zināms, ka A2 ēku pabeigšanai papildus ieguldītajiem 50 miljoniem eiro būs vajadzīgi vēl vismaz 67 miljoni eiro, objekta nodošanas gala termiņu pārbīdot uz 2027. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.01.2025-stradina-slimnicas-a2-korpusam-vajadzes-vel-67-miljonus-eiro.a585371/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusam vajadzēs vēl 67 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Pēc līguma izbeigšanas 2024. gada 13. februārī Stradiņa slimnīca pārņēma būvniecības vadību un uzsāka darbu trīs posmos. Pirmajā posmā tā veica steidzamos darbus ar slimnīcas resursiem, otrajā posmā nepieciešamos darbus turpināja pilnsabiedrība “P un S būvniecība”. Trešajā posmā projektu nodeva VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvadībā, plānojot jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvniecibas-pabeigsanu-uztices-vni Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pabeigšanu uzticēs VNĪ] stradini.lv 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2026. gada 19. janvārī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi no SIA "AIMASA", "NSHC Group" (SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company"), kā arī "SNL būve" (SIA "SPYKE", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un SIA "NEWCOM Construction"). Piedāvājumu cenas bija no 101,55 līdz 133,65 miljoniem eiro bez [[PVN]] ar paredzamo būvdarbu izpildi 36 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.01.2026-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma-sanemti-tris-piedavajumi.a630587/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi] lasm.lv 2026. gada 19. janvārī</ref> 2026. gada martā tiesa noraidīja "Velves" prasību neturpināt iepirkumu, kamēr izskata viņu iepriekšējās pārsūdzības par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem. Līdztekus kļuva zināms, ka "NSHC Group", kas bija atzīta par konkursa uzvarētāju, A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas summu palielināja no 101,55 miljoniem eiro līdz 120,37 miljoniem eiro. SIA "Aimasa", kas zaudēja tikai ar viena punkta starpību, iesniedza sūdzību IUB, apstrīdot vērtējumu vairākās pozīcijās,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-19-miljonu-eiro-kluda-stradina-slimnicas-iepirkuma-piedavajuma-nemaina-ta-rezultatu.a639931/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie 19 miljonu eiro kļūda Stradiņa slimnīcas iepirkuma piedāvājumā nemaina tā rezultātu] lsm.lv 22.03.2026</ref> tādēļ Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza VNĪ slēgt līgumu konkursā par PSKUS A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-aizliedz-slegt-ligumu-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma.a642386/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Aizliedz slēgt līgumu Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā] lsm.lv 10.04.2026</ref> 29. aprīlī kļjva zināms, ka VNĪ ir veikusi atkārtotu PSKUS A2 korpusa būvniecības iepirkuma piedāvājumu izvērtēšanu un atkārtoti atzinusi personu apvienību “NSHC Group” par saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju.<ref>[https://www.vni.lv/aktualitates/vni-pec-atkartotas-izvertesanas-apstiprina-stradina-slimnicas-a2-korpusa-iepirkuma-rezultatus VNĪ pēc atkārtotas izvērtēšanas apstiprina Stradiņa slimnīcas A2 korpusa iepirkuma rezultātus] vni.lv 29.04.2026</ref> ==== B korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 04.JPG|thumb|Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012)]] 2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.<ref>[https://www.db.lv/zinas/stradina-slimnica-2024gada-plano-sakt-jauna-korpusa-buvniecibu-475061 Stradiņa slimnīca 2024. gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību] [[LETA]], 15.05.2018</ref> 2021. gada 7. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības struktūrfondu]] (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] 2021.—2027. gada plānošanas perioda. Bija paredzēts, ka B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbalsta-stradina-slimnicas-b-korpusa-buvniecibu-planots-ieguldit-151-miljonu-eiro.a420283/ Atbalsta Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību; plānots ieguldīt 151 miljonu eiro] lsm.lv 2021. gada 7. septembrī</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ Veselības ministrija 2024. gada nogalē izlēma PSKUS B korpusam rezervēto naudu pārvirzīt citiem projektiem. No tiem 60 miljoni eiro bija paredzēti [[RAKUS]] Infektoloģijas centra pirmās kārtas būvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> === 15. korpusa moduļu piebūves === [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā 2021. gadā slimnīcas 15. korpusa priekšā uzbūvēja moduļu būves ar 20 gultvietām infekciozo pacientu izolācijai, Neatliekamā medicīnas centra observācijas telpām (1167 m²) un asinsvadu ķirurģijas operāciju bloka telpām (644 m²). Projektu finansēja no [[Valsts budžets|valsts budžeta]] līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veica SIA "Inos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/slimnica-uzstaditas-pirmas-modulu-buves|title=Slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53781547|title=Stradiņa slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-04-06|date=2021-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-15-korpusa-renovacija/|title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15 korpusa renovācija - medical building|website=citify.eu|access-date=2022-04-25|language=en}}</ref> Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030. gadā moduļu būves bija plānots nojaukt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/stradina-slimnicas-infrastrukturas-atjaunosanas-ciklu-plano-noslegt-lidz-2029-gadam/|title=Stradiņa slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu plāno noslēgt līdz 2029. gadam|website=tv3.lv|access-date=2022-04-22|language=lv}}</ref> === Vēsturisko ēku atjaunošana === [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-9 (1).jpg|thumb|Atjaunotā PSKUS Onkoloģijas klīnikas ēka (K9, D kvartāls) no Liepājas ielas puses]] [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-11.jpg|thumb|RSU klīnisko studiju māja (K11, D kvartāls)]] [[Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio - Manshtein.jpg|thumb|1939. ɡadā projektētais dzemdību klīnikas korpuss (K15, B kvartāls) pirms atjaunošanas (2010)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 8.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētā ēka (K23, C kvartāls)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 7.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētās ēkas (K21, C kvartāls)]] 1996. gadā notika 24. korpusa ķirurģisko nodaļu kapitālais remonts.<ref name=“lsm2016”>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stipra-lietus-del-applust-dala-stradina-slimnicas-pacientus-evakue.a196741/ Stiprā lietus dēļ applūst daļa Stradiņa slimnīcas; pacientus evakuē] lsm.lv 2016. ɡada 17. augustā</ref> 2010. gada 10. februārī Veselības ministre [[Baiba Rozentāle]] [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projektētajā 9. korpusā atklāja PSKUS Onkoloģijas klīnikas renovētās telpas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-svin-100-gadu-jubileju.a8869/ Stradiņa slimnīca svin 100 gadu jubileju] lsm.lv 2010. gada 10. februārī</ref> 2011. gada 15. aprīlī SIA „Skonto Būve” uzsāka 8. korpusa rekonstrukciju. Kopš 2014. gada decembra PSKUS 13. korpusā darbojas [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) Onkoloģijas institūts, kuru iekārtoja par [[ERAF]] līdzekļiem, investējot 1,7 miljonus eiro (1,366 miljonus eiro laboratorijas iekārtu iegādei, 340 000 eiro — telpu renovācijai).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/svinigi-atklats-rsu-onkologijas-instituts Svinīgi atklāts RSU Onkoloģijas institūts] rsu.lv 2014. gada 12. decembrī</ref> Pēc A1 korpusa uzbūvēšanas 2017. gadā atbrīvojās arī Šmēlinga projektētie 11. un 23. korpusi, kuros pēc remonta izvietoja RSU mācību telpas. 2024. gada 11. martā slimnīca izsludināja atklātu konkursu 1908.—1910. gadā celto vissenāko ēku (23. un 24. korpusu) pārbūvei, plānojot attīstīt [[paliatīvā aprūpe|paliatīvo aprūpi]], ārstniecības pakalpojumus pacientiem ar hroniskām un [[geriatrija|geriatriskām]] slimībām, kā arī [[rehabilitācija]]s pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem. Atjaunošanu plānoja līdz 2026. gada martam finansēt ar Atveseļošanas fonda atbalstu vairāk nekā 30,6 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnica-izsludina-atklatu-konkursu-vesturisko-eku-24-un-25korpusa-projektesanai Stradiņa slimnīca izsludina atklātu konkursu vēsturisko ēku — 24. un 25.korpusa — projektēšanai un būvniecībai] Slimnīcas jaunumi, 25.03.2024</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ šo projektu apturēja uz nenoteiktu laiku. Slimnīca izsludināja arī konkursu 24. un 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai. 25. korpusā bija plānots izveidot Sāpju medicīnas centru un attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> 2024. gada novembrī Šmēlinga projektētajā PSKUS 10. korpusā atklāja [[Latvijas Universitāte]]s klīnisko studiju bāzi LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) studentiem. Projekta kopējās izmaksas bija 2,11 miljoni eiro, tai skaitā 1,4 miljoni eiro LU finansējuma un Eiropas fondu finansējums 0,79 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.11.2024-foto-atjaunota-stradina-slimnicas-eka-partapusi-moderna-klinisko-studiju-baze.a576065/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi FOTO: Atjaunotā Stradiņa slimnīcas ēka pārtapusi modernā klīnisko studiju bāzē] lsm.lv 2024. gada 12. novembrī</ref> === Dzelzceļa pietura “Āgenskalns” === 2026. ɡada februārī "Latvijas dzelzceļa" vadība nolēma līdz 2029. gadam izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu “Āgenskalns” pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.02.2026-riga-pie-stradina-slimnicas-lidz-2029-gadam-apnemas-izbuvet-jaunu-dzelzcela-pieturu.a633333/ Rīgā pie Stradiņa slimnīcas līdz 2029. gadam apņemas izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu] lsm.lv 06.02.2026</ref> == Nodaļas == === Slimnīcas kvartāli un nodaļas === {{Div col}} ==== A kvartāls ==== * Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts * Internās medicīnas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa) * Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa) * Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa) * Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa) * Pacientu plānveida uzņemšana * Peritoneālās dialīzes nodala * Poliklīnika * Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala * Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa) ==== B kvartāls ==== * Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa) * Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa) * Aroda un radiācijas medicīnas centrs * Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa) * Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss) * Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa) * Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa) * Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa) * Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa) * Invazīvās aritmoloģijas bloks * Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa) * Invazīvās kardioloģijas laboratorija * Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa) * Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa * Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa) * Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa) * Multiplās sklerozes centrs * Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa) * Neatliekamās medicīnas centrs (NMC) * Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa) * Patoloģijas institūts * Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa) * Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa) * Poliklīnika * Reto slimību kabinets * Scintigrāfija * Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa) * Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa) * Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa) * Šūnu transplantācijas nodaļa ==== C kvartāls ==== * Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa) * Acu slimību nodaļa (1.nodaļa) * Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa) * Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa) * Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests * Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa) * Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa) * Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa * Krūts slimību centrs * Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa) * Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa) * Lāzeroftalmoloģijas nodaļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa) * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa) * Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa) * Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets * Redzes kontaktkorekcijas laboratorija * Zinātniskais institūts ==== D kvartāls ==== * Iepirkumu daļa * Informācijas centrs * Komunikācijas daļa * Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa) * Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa * Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa) * Personāla vadības dala * Staru terapijas kabinets * Padome un Valde {{Div col end}} == Organizācija == === Padome === Par VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" padomes locekļiem 2020. gada februārī kļuva Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus. 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja [[Aiga Balode]] ārkārtas sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību.<ref>[https://news.inbox.eu/14vsb0w-arkartas-dalibnieku-sapulce-atsaukta-stradina-slimnicas-padome?language=lt Ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta Stradiņa slimnīcas padome] inbox.eu 2023-10-05</ref> Tajā pašā dienā VM iecēla PSKUS pagaidu padomi, kuras pilnvaru laiks bija viens gads.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2023-stradina-slimnicai-risks-pazaudet-46-miljonus-eiro-es-naudas-no-amatiem-atsauc-padomi.a526660/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcai risks pazaudēt 46 miljonus eiro ES naudas; no amatiem atsauc padomi] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref> Par PSKUS pagaidu padomes vadītāju kļuva Normunds Staņēvičs, par tās locekļiem Pēteris Stradiņš un Iluta Riekstiņa.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veiktas-izmainas-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-padome Veiktas izmaiņas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē] vm.gov.lv 05.10.2023.</ref> 2025. gada 2. janvārī Ilutas Riekstiņas vietā par pagaidu padomes locekli kļuva Anita Slokenberga.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/darbu-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-pagaidu-padome-sak-anita-slokenberga Darbu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomē sāk Anita Slokenberga] stradini.lv 02.01.2025</ref> 2025. gada 23. maijā notika PSKUS kapitāldaļu turētāja VM ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā apmierināja pagaidu padomes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča lēmumu atstāt amatu.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/nosledzot-parmainu-vadibas-posmu-normunds-stanevics-atstaj-stradina-slimnicas-padomes Noslēdzot pārmaiņu vadības posmu, Normunds Staņēvičs atstāj Stradiņa slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu] stradini.lv 23.05.2025</ref> 2025. ɡada decembrī Valsts kancelejas izveidotā nominācijas komisija ar personāla atlases kompānijas SIA "Eiropersonāls" atbalstu par padomes locekļiem izvēlējās Reini Bērziņu, [[Valdis Pīrāgs|Valdi Pīrāgu]] un Krišjāni Znotiņu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2025-stradina-slimnicas-padome-iecel-arstu-piragu-altum-vaditaju-berzinu-un-finansistu-znotinu.a627220/ Stradiņa slimnīcas padomē ieceļ ārstu Pīrāgu, «Altum» vadītāju Bērziņu un finansistu Znotiņu] lsm.lv 19.12.2025</ref> === Valde === 2023. gada 27. oktobrī PSKUS pagaidu padome izteica neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem [[Rinalds Muciņš|Rinaldu Muciņu]], Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni un iecēla slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā nonāca Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos – Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.10.2023-stradina-slimnicas-buvniecibas-risku-ena-atcel-tas-valdi-risks-zaudet-70-miljonus-eiro.a529402/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas būvniecības risku ēnā atceļ tās valdi; risks zaudēt 70 miljonus eiro] lsm.lv 2023. gada 27. oktobrī</ref> 2024. gada 14. novembrī pēc atklāta konkursa VM iecēla jaunu valdiː valdes priekšsēdētājs [[Lauris Vidzis]], valdes locekļi Ģirts Ansons un Dace Žentiņa. Vēlāk par Valdes locekli uz vienu gadu kļuva arī Artūrs Ozoliņš. 2026. gada 31. martā Lauris Vidzis atstāja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, lai turpinātu karjeru ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-amatu-atstaj-stradina-slimnicas-vaditajs-lauris-vidzis.a640796/ Amatu atstāj Stradiņa slimnīcas vadītājs Lauris Vidzis] lsm.lv 27.03.2026</ref> == Galerija == === Senā slimnīcas daļa === <gallery perrow="7"> Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca 1910.jpg|Terapeitisko un ķirurģisko slimību paviljons (K23, K24) no Tukuma un Pilsoņu ielas krustojuma puses (1910) Attēls:Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve (1910).jpg|Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1914. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses pirms 1914.png|Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses (pirms 1914) Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca un Alberta baznīca pirms 1914.jpg|Slimnīcas administratīvās ēkas (K2, K4) un Alberta baznīca (pirms 1914) Rīgas pilsētas 2. slimnīca pēc 1920.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca (pēc 1920) Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīcas vārti 1936.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca, LU klīnikas 1936. gada 18. novembrī Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca Vērmahta lazarete.jpg|Vērmahta lazarete Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (pirms 1944) </gallery> ==== 2015. gada attēli ==== <gallery perrow="7"> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 2.JPG|Senā galvenā ieeja no Pilsoņu ielas (K25) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 22.JPG|[[Rīgas pilsētas ģerbonis]] virs senās ieejas (K25) Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio.jpg|Liepu aleja Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 10.JPG|Šmēlinga biroja projektētā infekciju izolācijas ēka (K5) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 11.JPG|Bijusī infekciju ēka (K3) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 5.JPG|Patoloģijas institūta ēka (K12) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 12.JPG|Patoloģijas institūta ēka </gallery> ==== Nojauktās barakas ==== <gallery> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 3.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 4.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas </gallery> == Negadījumi == [[Attēls:Pilsoņu iela 13 06.JPG|thumb|Sprādziena bojātie skābekļa sadales telpas logi (K32, B kvartāls) 2013. gada augustā]] 2013. gada augustā PSKUS 32. korpusā skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m² platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva Neatliekamās Medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes evakuēja 170 pacientus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kardiologs-andris-skride--arsts-kurs-stradinos-nospieda-trauksmes-pogu.a62364/|title=Kardiologs Andris Skride – ārsts, kurš Stradiņos nospieda trauksmes pogu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ugunsdzesejs-situacija-bija-loti-bistama-spraga-23-baloni.a62349/|title=Ugunsdzēsējs: Situācija bija ļoti bīstama; sprāga 23 baloni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinos-spradziena-cietusi-divi-darbinieki-evakueti-170.a62342/|title=«Stradiņos» sprādzienā cietuši divi darbinieki; evakuēti 170|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref> 2016. ɡada 17. augustā neɡaisa laikā jumta bojājuma dēļ applūda ķirurģijas nodaļas divas palātas 24. korpusa otrajā stāvā.<ref name=“lsm2016”/> 2019. ɡada 31. jūlija pēcpusdienā e-pastā saņemto spridzināšanas draudu dēļ Stradiņa slimnīcai nācās pārtraukt plānveida operācijas un evakuēt vairāk nekā 200 pacientu. Tās pašas dienas vakarā pēc ēku pārbaudes tās atzina par drošām. Drīzumā pēc notikušā uz slimnīcu devās veselības ministre [[Ilze Viņķele]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinu-pieredzi-plano-izmantot-ari-citu-slimnicu-evakuacijas-planu-pilnveide.a327429/ «Stradiņu» pieredzi plāno izmantot arī citu slimnīcu evakuācijas plānu pilnveidē] lsm.lv 2019. ɡada 1. augustā</ref> Cilvēkus evakuēja no visiem slimnīcas korpusiem un bloķēja slimnīcas teritoriju, daļu pacientu palaida mājās, citus pārveda uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu vai Jūrmalas slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slimnicas-rikos-macibas-ricibai-krizes-situacijas.a337798/ Slimnīcās rīkos mācības rīcībai krīzes situācijās] lsm.lv 2019. ɡada 8. novembrī</ref> 2024. ɡada 7. septembra vakarā elektroinstalācijas gruzdēšanas dēļ pacientus no Oftalmoloģijas klīnikas 25. korpusa 2. stāvā nācās evakuēt uz slimnīcas A1 ēku, nepilnu divu stundu laikā apdraudējumu novērsa. Slimnīca 2024. ɡada martā bija izsludinājusi konkursu 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, bet iepirkums bija beidzies bez rezultātiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.stradini.lv Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ |date={{dat|2006|12|05||bez}} }} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] 70rl9yttu3tg1mkoferl9975be9wcpn 4487109 4487108 2026-06-26T20:43:06Z Pirags 3757 /* A2 korpuss */ 4487109 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas svētki (2017. gada 1. jūnijs).jpg | alt = | image_size = | caption = A1 korpuss (2017) | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = {{coord|56|55|54|N|24|03|54|E|type:landmark_scale:300000|display=inline,title}} | logo = PSKUS logo.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Pilsoņu iela 13|3s=Pilsoņu iela (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]] | speciality = | standards = | emergency = [https://www.stradini.lv/lv/content/neatliekamas-medicinas-centrs-0 Ir (24/7)] | helipad = | affiliation = Medicīnas fakultāte, [[Latvijas Universitāte]]<br>[[Rīgas Stradiņa universitāte]] | patron = | network = | beds = 840<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. – 2022. gadam |url=https://www.stradini.lv/sites/default/files/editor/PSKUS_strategija_2020_2022_final1%20(002).pdf}}</ref> | founded = 1910 | closed = | demolished = | website = [https://www.stradini.lv/lv stradini.lv] | other_links = }} [[Attēls:Pilsonu13 1.jpg|thumb|Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010)]] '''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)''',<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=94086 Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi] Likumi.lv</ref> sarunvalodā saukta arī par '''"Stradiņiem"''', kopš 1999. gada ir [[universitātes slimnīca]] jeb [[Latvijas slimnīcu reforma|V līmeņa slimnīca]], kas atrodas [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] 13 [[Āgenskalns|Āgenskalna apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]]. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir [[Veselības ministrija]]. == Nosaukums == [[Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada.jpg|thumb|Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada]] Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. un 1941. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet [[Latvijas ģenerālapgabals|vācu okupācijas laikā]] līdz 1944. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un [[Vērmahts|Vērmahta]] kara slimnīcu, 1944. gada rudenī [[Latvijas PSR]] varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet 1948. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nāves 1958. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s par 1993. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradini.lv/ |title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa |access-date={{dat|2010|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2006|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pilsonu13 2.jpg|thumb|Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve ([[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projektētā ēka)]] Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta īstenošana ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora [[Pauls Klemms|Paula Klemma]] ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.<ref>[https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/4929 Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā] J. Krastiņš. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 50.-71.lpp. ISSN 1691-4333.</ref> Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas Impērijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] lazareti, tajā ārstēja arī [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujās]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc [[Rīgas operācija]]s 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gada pavasarī. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[LSPR]] valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet [[Ulmaņa Pagaidu valdība]] sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc [[Bermontiāde]]s beigām 1919. gada beigās apturēja. Slimnīcas direktors [[Oskars Voits]] 1920. gadā sāka pārrunas ar [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās [[Rīgas Skolotāju institūts]] (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]]. 1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]], kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja [[LU P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža|Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu]]. 1939. gadā pēc arhitekta [[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, slimnieku palātas bija iekārtotas vienīgi ēkas pirmajos stāvos. 1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. Pirms otreizējās padomju okupācijas 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.<ref>[https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html Medicīnas vēstures muzeja sākumi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210110232853/https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html |date={{dat|2021|01|10||bez}} }} [[Jānis Stradiņš]], [[Juris Salaks]], [[Rita Grāvere]]. ''Acta medico-historica rigensia'', Volumen X (XXIX), 2016. — 26 lpp.</ref> Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem. Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".<ref>[http://www.stradini.lv/page/57 Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150420043208/http://www.stradini.lv/page/57 |date={{dat|2015|04|20||bez}} }} www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā</ref> 2008. gada decembrī pabeidza slimnīcas aptiekas ēkas renovāciju un tajā atklāja PSKUS Šūnu transplantācijas centru, notika slimnīcas attīstības projekta publiskā apspriešana. === Jaunbūve === [[Attēls:Stradinu jaunbuve 9.7.16.jpg|thumb|A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā)]] [[Attēls:New building Pilsonu Street, 13 WMID5877179 640.jpg|thumb|Pabeigtais A1 korpuss (2017)]] 2004. gadā ārzemju eksperti veica PSKUS ēku apsekojumu un secināja, ka slimnīcas ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī ar vidējo atzīmi 1,89 (5 atzīmju skalā).<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/projekta-attistibas-vesture Projekta attīstības vēsture]</ref> 2006. gada aprīlī notika starptautisks plenērs "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas nākotnes attīstības vīzijas", kurā piedalījās daudzas arhitektu grupas ar pieredzi modernu slimnīcu plānošanā. Konkursā uzvarēja somu arhitektu birojs ''JKMM Architects''. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/arhitekti-doma-ka-parbuvet-stradinus-12798351 Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus] Evita Goze, [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2006. gada 24. maijā</ref> Plenērā galveno balvu ieguvušie arhitekti 2007. gadā izstrādāja slimnīcas attīstības koncepciju ar diviem jauniem korpusiem (130 000 m² ar 1032 gultvietām, no tām 72 intensīvajai terapijai), kopējo darbinieku skaitu apmēram 4000. 2007. gada novembrī parakstīja aizdevuma līgumu ar DEPFA BANKA plc par Valsts galvotā aizdevuma saņemšanu 46,4 miljonu Ls apmērā slimnīcas infrastruktūras attīstībai. Finanšu krīzes dēļ no 2009. gada marta līdz 2010. gada janvārim Finanšu ministrija lika pārtraukt valsts galvotā aizdevumu apgūšanu. Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/cuskas-nebus-slimnica-bus-13905915 Čūskas nebūs, slimnīca būs] "[[Diena]]" 2011. gada 28. septembrī</ref> 2010. gada 10. februārī svinīgi ielikta pamatakmeni slimnīcas jaunajam A korpusam. 2010. gada oktobrī uzsāka koka baraku un citu ēku demontāžu, lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Austrijas kompānija „Solve consulting” izstrādāja jaunās slimnīcas administratīvi organizatoriskā plāna un telpu programmu. ==== A1 korpuss ==== 2013. gada februārī parakstīja līgumu ar SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.<ref>[http://www.stradini.lv/page/133&news_id=269 Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170518071527/http://www.stradini.lv/page/133%26news_id%3D269|date={{dat|2017|05|18||bez}}}} slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā</ref> 2014. gadā uzsāka jaunās ēkas virszemes daļas būvniecību, bet 2015. gada februārī būvdarbus apturēja sakarā ar būves defektiem. 2016. gadā pabeidza A korpusa 1. kārtas jaunbūves ārsienu būvniecību, bet 2017. gada 30. martā to nodeva ekspluatācijā, 1. jūnijā sāka ārstēt pacientus. Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibu-japabeidz-2015-gada-vasara/555136 Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015. gada vasarā][[LETA]] ziņa 2013. gada 22. februārī</ref> Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/stradina-slimnicai-izdevies-apgut-visus-eraf-pieskirtos-28-miljonus-eiro-jauna-korpusa-buvniecibai-443177 Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai] [[LETA]], 2015. gada 23. decembrī</ref> Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/stradinu-jaunaja-korpusa-veselibas-inspekcija-atklaj-nepilnibas.a218687/ «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī</ref> Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veselibas-ministrija-velas-turpinat-stradina-slimnicas-buvniecibu-pec-tartu-parauga.a218068/ Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga] Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī</ref> Jaunā korpusa pirmo kārtu (A1) svinīgi atklāja 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā [[radioloģija]], laboratorija, [[otorinolaringoloģija]]s un [[uroloģija]]s nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika ([[Internā medicīna|internās medicīnas]], [[endokrinoloģija]]s un [[reimatoloģija]]s, gastroenteroloģijas un endoskopiju, [[nefroloģija]]s nodaļas, kā arī dienas stacionārs).<ref>[http://medicine.lv/raksti/79f64552-5133-4bca-8f38-71b2c67efedb Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi] [[LETA]] 2017. gada 1. jūnijā</ref> ==== A2 korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 05.JPG|thumb|Nožogotā A2 korpusa būves vieta (2013)]] 2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/stradina-slimnicas-a-korpusa-2-kartas-buvniecibas-projekts-iesniegts-saskanosanai-ek|title=Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK|website=medicine.lv|access-date=2022-04-25|date=2018-09-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu|title=Aktuāla informācija par A korpusa 2. kārtas būvniecību {{!}} Stradiņa slimnīca|website=web.archive.org|access-date=2022-04-25|date=2022-04-25|archive-date=2022-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220425160744/https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu}}</ref> Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp [[Eiropas Savienība]]s fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/stradina-slimnicas-a-korpusa-buvniecibas-nakama-karta-aizkavejusies-par-vairakiem-menesiem-466648 Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem] "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī</ref> 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja [[Eiropas Komisija]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ek-apstiprina-stradina-slimnicas-buvniecibas-turpinajuma-planu.a303294/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.12.2018.&utm_medium=email EK apstiprina Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājuma plānu] lsm.lv 2018. gada 17. decembrī</ref> Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/parakstita-vienosanas-par-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekta-istenosanu-14213337 Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta īstenošanu] [[LETA]] 2019. gada 29. janvārī</ref> Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro nolēma slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekts-patlaban-iepauzets-14213345 FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban "iepauzēts"] LETA 2019. gada 29. janvārī</ref> Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam. 2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānoja piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stradina-slimnicas-buvniecibas-projektam-no-es-fondiem-plano-pardalit-29-4-miljonus-eiro.d?id=51437007 Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam no ES fondiem plāno pārdalīt 29,4 miljonus eiro] LETA 06.09.2019.</ref> 2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas aplēsa vairāk kā 140 miljoni eiro, paredzot, ka lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-buvniecibu-par-88-miljoniem-turpinas-velve.a368053/ Stradiņa slimnīcas būvniecību par 88 miljoniem turpinās «Velve»] lsm.lv 2020. gada 22. jūlijā</ref> 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-jaunajam-korpusam-svin-sparu-svetkus.a460816/ Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam svin spāru svētkus] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 2022. gada augustā PSKUS parakstīja papildvienošanos par būvdarbu termiņa pagarināšanu no 30 uz 32 mēnešiem saistībā ar jumta būvizstrādājumu piegāžu traucējumiem [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>[https://stradini.lv/lv/content/ir-parakstita-papildus-vienosanas-par-jauna-korpusa-buvdarbu-termina-pagarinasanu Ir parakstīta papildus vienošanās par jaunā korpusa būvdarbu termiņa pagarināšanu] stradini.lv 2022. gada 8. septembrī</ref> Taču pirms kārtējās tikšanās ar SIA "Velve" pārstāvjiem 20. decembrī slimnīcas vadība paziņoja, ka būvdarbu veicējs iesniedzis pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasījis būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-bazijas-ka-apdraudeta-jaunas-ekas-buvnieciba.a487822/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīcā bažījas, ka apdraudēta jaunās ēkas būvniecība] lsm.lv 2022. gada 19. decembrī</ref> 2023. gada 22. martā PSKUS noslēdza vienošanos ar SIA “Velve” par būvdarbu turpināšanu, paredzot būvdarbu līguma summas palielinājumu par 20,7 miljoniem EUR (14%) un būvdarbu līguma termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 1. jūnijam. Ministru kabinetam iesniegtajā informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka būves neprognozējamais sadārdzinājums ir 16,3 miljoni eiro.<ref>[https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/437d2a1d-f332-4d5e-a735-86297414c197# 30. § Informatīvais ziņojums "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A ēkas otrās kārtas attīstību"] Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes protokols Nr. 14</ref> 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, VM valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību, tāpēc pastāv risks, ka uz 2023. gada 31. decembri ir identificējama ES finansējuma neapgūšana — apmēram 46 miljonu eiro apmērā. 2024. gada janvārī SIA "Velve" paziņoja, ka nodot projektu līdz 1. jūnijam tai ir neiespējami.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56284846/atkal-apdraudeta-stradinu-jauna-korpusa-buvnieciba-apsver-lauzt-ligumu|title=Atkal apdraudēta 'Stradiņu' jaunā korpusa būvniecība; apsver lauzt līgumu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-23|language=lv}}</ref> Kad slimnīca paziņoja, ka būvniecības līgumu izbeigs 13. februārī, "Velve" pauda gatavību uzņemties izlabot trūkumus un piedāvāja objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža, neprasot papildu finanses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.02.2024-velve-nepiekrit-buvniecibas-liguma-lausanai-ar-stradina-slimnicu-neielaizot-objekta-tiesu-izpilditajus.a542110/ «Velve» nepiekrīt būvniecības līguma laušanai ar Stradiņa slimnīcu; neielaižot objektā tiesu izpildītājus] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 2024. gada februārī bijušie PSKUS valdes locekļi [[Rinalds Muciņš]], Agra Melne, Jānis Naglis un Ilze Kreicberga iesniedza prasības pieteikumu tiesā par viņu atsaukšanas pamatotību un saistību izpildi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-stradina-slimnicas-bijusie-valdes-locekli-tiesa-apstrid-atsauksanu-no-amata.a543151/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas bijušie valdes locekļi tiesā apstrīd atsaukšanu no amata] lsm.lv 2024. gada 15. februārī</ref> 7. maijā SIA "Velve" sāka tiesiskās aizsardzības procesu, ar mērķi pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzņēmumam "Velve" būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.05.2024-pec-stradina-slimnicas-liguma-lausanas-buvnieks-velve-sak-tiesiskas-aizsardzibas-procesu.a553533/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pēc Stradiņa slimnīcas līguma laušanas būvnieks «Velve» sāk tiesiskās aizsardzības procesu] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> 5. jūnijā kļuva zināms, ka PSKUS iesniegusi tiesā pirmo prasību, lai no SIA "Velve" piedzītu zaudējumus, kas radušies, būvniekam rīkojoties prettiesiski un nepildot noslēgto līgumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2024-stradina-slimnica-iesniedz-tiesa-pirmo-prasibu-pret-velvi-vairak-neka-miljona-eiro-apmera.a556773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīca iesniedz tiesā pirmo prasību pret «Velvi» vairāk nekā miljona eiro apmērā] lsm.lv 2024. gada 5. jūnijā</ref> Slimnīca plānoja līdz 2024. gada nogalei pabeigt jaunā līguma noslēgšanu, 2025. gadā sākt būvdarbus un pabeigt tos līdz 2026. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.stradini.lv/lv/content/2024-gada-12-aprili-tiek-uzsakta-arkartas-sarunu-procedura-par-stradina-slimnicas-a2 |title=2024. gada 12. aprīlī tiek uzsākta ārkārtas sarunu procedūra par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa neatliekamajiem darbiem |publisher=[[Pauls Stradiņš Clinical University Hospital]] |website=stradini.lv |access-date=22 July 2024}}</ref> 2024. gada augusta beigās slimnīca noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "P un S būvniecība" par vairāk nekā 7 miljoni eiro jaunā korpusa neatliekamajiem būvdarbiem, kas jāpaveic līdz 2025. gada februārim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.08.2024-stradina-slimnica-nosledz-7-miljonu-eiro-ligumu-par-nepabeigta-korpusa-neatliekamajiem-darbiem.a566347/ Stradiņa slimnīca noslēdz 7 miljonu eiro līgumu par nepabeigtā korpusa neatliekamajiem darbiem] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> 2025. gada janvārī kļuva zināms, ka A2 ēku pabeigšanai papildus ieguldītajiem 50 miljoniem eiro būs vajadzīgi vēl vismaz 67 miljoni eiro, objekta nodošanas gala termiņu pārbīdot uz 2027. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.01.2025-stradina-slimnicas-a2-korpusam-vajadzes-vel-67-miljonus-eiro.a585371/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusam vajadzēs vēl 67 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Pēc līguma izbeigšanas 2024. gada 13. februārī Stradiņa slimnīca pārņēma būvniecības vadību un uzsāka darbu trīs posmos. Pirmajā posmā tā veica steidzamos darbus ar slimnīcas resursiem, otrajā posmā nepieciešamos darbus turpināja pilnsabiedrība “P un S būvniecība”. Trešajā posmā projektu nodeva VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvadībā, plānojot jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvniecibas-pabeigsanu-uztices-vni Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pabeigšanu uzticēs VNĪ] stradini.lv 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2026. gada 19. janvārī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi no SIA "AIMASA", "NSHC Group" (SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company"), kā arī "SNL būve" (SIA "SPYKE", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un SIA "NEWCOM Construction"). Piedāvājumu cenas bija no 101,55 līdz 133,65 miljoniem eiro bez [[PVN]] ar paredzamo būvdarbu izpildi 36 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.01.2026-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma-sanemti-tris-piedavajumi.a630587/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi] lasm.lv 2026. gada 19. janvārī</ref> 2026. gada martā tiesa noraidīja "Velves" prasību neturpināt iepirkumu, kamēr izskata viņu iepriekšējās pārsūdzības par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem. Līdztekus kļuva zināms, ka "NSHC Group", kas bija atzīta par konkursa uzvarētāju, A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas summu palielināja no 101,55 miljoniem eiro līdz 120,37 miljoniem eiro. SIA "Aimasa", kas zaudēja tikai ar viena punkta starpību, iesniedza sūdzību IUB, apstrīdot vērtējumu vairākās pozīcijās,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-19-miljonu-eiro-kluda-stradina-slimnicas-iepirkuma-piedavajuma-nemaina-ta-rezultatu.a639931/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie 19 miljonu eiro kļūda Stradiņa slimnīcas iepirkuma piedāvājumā nemaina tā rezultātu] lsm.lv 22.03.2026</ref> tādēļ Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza VNĪ slēgt līgumu konkursā par PSKUS A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-aizliedz-slegt-ligumu-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma.a642386/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Aizliedz slēgt līgumu Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā] lsm.lv 10.04.2026</ref> 29. aprīlī kļuva zināms, ka VNĪ ir veikusi atkārtotu PSKUS A2 korpusa būvniecības iepirkuma piedāvājumu izvērtēšanu un atkārtoti atzinusi personu apvienību “NSHC Group” par saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju.<ref>[https://www.vni.lv/aktualitates/vni-pec-atkartotas-izvertesanas-apstiprina-stradina-slimnicas-a2-korpusa-iepirkuma-rezultatus VNĪ pēc atkārtotas izvērtēšanas apstiprina Stradiņa slimnīcas A2 korpusa iepirkuma rezultātus] vni.lv 29.04.2026</ref> ==== B korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 04.JPG|thumb|Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012)]] 2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.<ref>[https://www.db.lv/zinas/stradina-slimnica-2024gada-plano-sakt-jauna-korpusa-buvniecibu-475061 Stradiņa slimnīca 2024. gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību] [[LETA]], 15.05.2018</ref> 2021. gada 7. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības struktūrfondu]] (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] 2021.—2027. gada plānošanas perioda. Bija paredzēts, ka B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbalsta-stradina-slimnicas-b-korpusa-buvniecibu-planots-ieguldit-151-miljonu-eiro.a420283/ Atbalsta Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību; plānots ieguldīt 151 miljonu eiro] lsm.lv 2021. gada 7. septembrī</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ Veselības ministrija 2024. gada nogalē izlēma PSKUS B korpusam rezervēto naudu pārvirzīt citiem projektiem. No tiem 60 miljoni eiro bija paredzēti [[RAKUS]] Infektoloģijas centra pirmās kārtas būvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> === 15. korpusa moduļu piebūves === [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā 2021. gadā slimnīcas 15. korpusa priekšā uzbūvēja moduļu būves ar 20 gultvietām infekciozo pacientu izolācijai, Neatliekamā medicīnas centra observācijas telpām (1167 m²) un asinsvadu ķirurģijas operāciju bloka telpām (644 m²). Projektu finansēja no [[Valsts budžets|valsts budžeta]] līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veica SIA "Inos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/slimnica-uzstaditas-pirmas-modulu-buves|title=Slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53781547|title=Stradiņa slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-04-06|date=2021-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-15-korpusa-renovacija/|title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15 korpusa renovācija - medical building|website=citify.eu|access-date=2022-04-25|language=en}}</ref> Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030. gadā moduļu būves bija plānots nojaukt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/stradina-slimnicas-infrastrukturas-atjaunosanas-ciklu-plano-noslegt-lidz-2029-gadam/|title=Stradiņa slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu plāno noslēgt līdz 2029. gadam|website=tv3.lv|access-date=2022-04-22|language=lv}}</ref> === Vēsturisko ēku atjaunošana === [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-9 (1).jpg|thumb|Atjaunotā PSKUS Onkoloģijas klīnikas ēka (K9, D kvartāls) no Liepājas ielas puses]] [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-11.jpg|thumb|RSU klīnisko studiju māja (K11, D kvartāls)]] [[Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio - Manshtein.jpg|thumb|1939. ɡadā projektētais dzemdību klīnikas korpuss (K15, B kvartāls) pirms atjaunošanas (2010)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 8.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētā ēka (K23, C kvartāls)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 7.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētās ēkas (K21, C kvartāls)]] 1996. gadā notika 24. korpusa ķirurģisko nodaļu kapitālais remonts.<ref name=“lsm2016”>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stipra-lietus-del-applust-dala-stradina-slimnicas-pacientus-evakue.a196741/ Stiprā lietus dēļ applūst daļa Stradiņa slimnīcas; pacientus evakuē] lsm.lv 2016. ɡada 17. augustā</ref> 2010. gada 10. februārī Veselības ministre [[Baiba Rozentāle]] [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projektētajā 9. korpusā atklāja PSKUS Onkoloģijas klīnikas renovētās telpas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-svin-100-gadu-jubileju.a8869/ Stradiņa slimnīca svin 100 gadu jubileju] lsm.lv 2010. gada 10. februārī</ref> 2011. gada 15. aprīlī SIA „Skonto Būve” uzsāka 8. korpusa rekonstrukciju. Kopš 2014. gada decembra PSKUS 13. korpusā darbojas [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) Onkoloģijas institūts, kuru iekārtoja par [[ERAF]] līdzekļiem, investējot 1,7 miljonus eiro (1,366 miljonus eiro laboratorijas iekārtu iegādei, 340 000 eiro — telpu renovācijai).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/svinigi-atklats-rsu-onkologijas-instituts Svinīgi atklāts RSU Onkoloģijas institūts] rsu.lv 2014. gada 12. decembrī</ref> Pēc A1 korpusa uzbūvēšanas 2017. gadā atbrīvojās arī Šmēlinga projektētie 11. un 23. korpusi, kuros pēc remonta izvietoja RSU mācību telpas. 2024. gada 11. martā slimnīca izsludināja atklātu konkursu 1908.—1910. gadā celto vissenāko ēku (23. un 24. korpusu) pārbūvei, plānojot attīstīt [[paliatīvā aprūpe|paliatīvo aprūpi]], ārstniecības pakalpojumus pacientiem ar hroniskām un [[geriatrija|geriatriskām]] slimībām, kā arī [[rehabilitācija]]s pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem. Atjaunošanu plānoja līdz 2026. gada martam finansēt ar Atveseļošanas fonda atbalstu vairāk nekā 30,6 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnica-izsludina-atklatu-konkursu-vesturisko-eku-24-un-25korpusa-projektesanai Stradiņa slimnīca izsludina atklātu konkursu vēsturisko ēku — 24. un 25.korpusa — projektēšanai un būvniecībai] Slimnīcas jaunumi, 25.03.2024</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ šo projektu apturēja uz nenoteiktu laiku. Slimnīca izsludināja arī konkursu 24. un 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai. 25. korpusā bija plānots izveidot Sāpju medicīnas centru un attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> 2024. gada novembrī Šmēlinga projektētajā PSKUS 10. korpusā atklāja [[Latvijas Universitāte]]s klīnisko studiju bāzi LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) studentiem. Projekta kopējās izmaksas bija 2,11 miljoni eiro, tai skaitā 1,4 miljoni eiro LU finansējuma un Eiropas fondu finansējums 0,79 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.11.2024-foto-atjaunota-stradina-slimnicas-eka-partapusi-moderna-klinisko-studiju-baze.a576065/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi FOTO: Atjaunotā Stradiņa slimnīcas ēka pārtapusi modernā klīnisko studiju bāzē] lsm.lv 2024. gada 12. novembrī</ref> === Dzelzceļa pietura “Āgenskalns” === 2026. ɡada februārī "Latvijas dzelzceļa" vadība nolēma līdz 2029. gadam izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu “Āgenskalns” pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.02.2026-riga-pie-stradina-slimnicas-lidz-2029-gadam-apnemas-izbuvet-jaunu-dzelzcela-pieturu.a633333/ Rīgā pie Stradiņa slimnīcas līdz 2029. gadam apņemas izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu] lsm.lv 06.02.2026</ref> == Nodaļas == === Slimnīcas kvartāli un nodaļas === {{Div col}} ==== A kvartāls ==== * Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts * Internās medicīnas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa) * Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa) * Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa) * Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa) * Pacientu plānveida uzņemšana * Peritoneālās dialīzes nodala * Poliklīnika * Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala * Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa) ==== B kvartāls ==== * Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa) * Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa) * Aroda un radiācijas medicīnas centrs * Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa) * Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss) * Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa) * Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa) * Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa) * Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa) * Invazīvās aritmoloģijas bloks * Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa) * Invazīvās kardioloģijas laboratorija * Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa) * Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa * Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa) * Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa) * Multiplās sklerozes centrs * Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa) * Neatliekamās medicīnas centrs (NMC) * Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa) * Patoloģijas institūts * Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa) * Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa) * Poliklīnika * Reto slimību kabinets * Scintigrāfija * Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa) * Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa) * Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa) * Šūnu transplantācijas nodaļa ==== C kvartāls ==== * Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa) * Acu slimību nodaļa (1.nodaļa) * Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa) * Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa) * Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests * Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa) * Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa) * Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa * Krūts slimību centrs * Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa) * Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa) * Lāzeroftalmoloģijas nodaļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa) * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa) * Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa) * Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets * Redzes kontaktkorekcijas laboratorija * Zinātniskais institūts ==== D kvartāls ==== * Iepirkumu daļa * Informācijas centrs * Komunikācijas daļa * Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa) * Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa * Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa) * Personāla vadības dala * Staru terapijas kabinets * Padome un Valde {{Div col end}} == Organizācija == === Padome === Par VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" padomes locekļiem 2020. gada februārī kļuva Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus. 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja [[Aiga Balode]] ārkārtas sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību.<ref>[https://news.inbox.eu/14vsb0w-arkartas-dalibnieku-sapulce-atsaukta-stradina-slimnicas-padome?language=lt Ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta Stradiņa slimnīcas padome] inbox.eu 2023-10-05</ref> Tajā pašā dienā VM iecēla PSKUS pagaidu padomi, kuras pilnvaru laiks bija viens gads.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2023-stradina-slimnicai-risks-pazaudet-46-miljonus-eiro-es-naudas-no-amatiem-atsauc-padomi.a526660/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcai risks pazaudēt 46 miljonus eiro ES naudas; no amatiem atsauc padomi] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref> Par PSKUS pagaidu padomes vadītāju kļuva Normunds Staņēvičs, par tās locekļiem Pēteris Stradiņš un Iluta Riekstiņa.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veiktas-izmainas-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-padome Veiktas izmaiņas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē] vm.gov.lv 05.10.2023.</ref> 2025. gada 2. janvārī Ilutas Riekstiņas vietā par pagaidu padomes locekli kļuva Anita Slokenberga.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/darbu-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-pagaidu-padome-sak-anita-slokenberga Darbu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomē sāk Anita Slokenberga] stradini.lv 02.01.2025</ref> 2025. gada 23. maijā notika PSKUS kapitāldaļu turētāja VM ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā apmierināja pagaidu padomes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča lēmumu atstāt amatu.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/nosledzot-parmainu-vadibas-posmu-normunds-stanevics-atstaj-stradina-slimnicas-padomes Noslēdzot pārmaiņu vadības posmu, Normunds Staņēvičs atstāj Stradiņa slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu] stradini.lv 23.05.2025</ref> 2025. ɡada decembrī Valsts kancelejas izveidotā nominācijas komisija ar personāla atlases kompānijas SIA "Eiropersonāls" atbalstu par padomes locekļiem izvēlējās Reini Bērziņu, [[Valdis Pīrāgs|Valdi Pīrāgu]] un Krišjāni Znotiņu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2025-stradina-slimnicas-padome-iecel-arstu-piragu-altum-vaditaju-berzinu-un-finansistu-znotinu.a627220/ Stradiņa slimnīcas padomē ieceļ ārstu Pīrāgu, «Altum» vadītāju Bērziņu un finansistu Znotiņu] lsm.lv 19.12.2025</ref> === Valde === 2023. gada 27. oktobrī PSKUS pagaidu padome izteica neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem [[Rinalds Muciņš|Rinaldu Muciņu]], Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni un iecēla slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā nonāca Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos – Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.10.2023-stradina-slimnicas-buvniecibas-risku-ena-atcel-tas-valdi-risks-zaudet-70-miljonus-eiro.a529402/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas būvniecības risku ēnā atceļ tās valdi; risks zaudēt 70 miljonus eiro] lsm.lv 2023. gada 27. oktobrī</ref> 2024. gada 14. novembrī pēc atklāta konkursa VM iecēla jaunu valdiː valdes priekšsēdētājs [[Lauris Vidzis]], valdes locekļi Ģirts Ansons un Dace Žentiņa. Vēlāk par Valdes locekli uz vienu gadu kļuva arī Artūrs Ozoliņš. 2026. gada 31. martā Lauris Vidzis atstāja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, lai turpinātu karjeru ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-amatu-atstaj-stradina-slimnicas-vaditajs-lauris-vidzis.a640796/ Amatu atstāj Stradiņa slimnīcas vadītājs Lauris Vidzis] lsm.lv 27.03.2026</ref> == Galerija == === Senā slimnīcas daļa === <gallery perrow="7"> Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca 1910.jpg|Terapeitisko un ķirurģisko slimību paviljons (K23, K24) no Tukuma un Pilsoņu ielas krustojuma puses (1910) Attēls:Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve (1910).jpg|Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1914. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses pirms 1914.png|Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses (pirms 1914) Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca un Alberta baznīca pirms 1914.jpg|Slimnīcas administratīvās ēkas (K2, K4) un Alberta baznīca (pirms 1914) Rīgas pilsētas 2. slimnīca pēc 1920.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca (pēc 1920) Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīcas vārti 1936.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca, LU klīnikas 1936. gada 18. novembrī Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca Vērmahta lazarete.jpg|Vērmahta lazarete Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (pirms 1944) </gallery> ==== 2015. gada attēli ==== <gallery perrow="7"> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 2.JPG|Senā galvenā ieeja no Pilsoņu ielas (K25) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 22.JPG|[[Rīgas pilsētas ģerbonis]] virs senās ieejas (K25) Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio.jpg|Liepu aleja Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 10.JPG|Šmēlinga biroja projektētā infekciju izolācijas ēka (K5) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 11.JPG|Bijusī infekciju ēka (K3) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 5.JPG|Patoloģijas institūta ēka (K12) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 12.JPG|Patoloģijas institūta ēka </gallery> ==== Nojauktās barakas ==== <gallery> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 3.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 4.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas </gallery> == Negadījumi == [[Attēls:Pilsoņu iela 13 06.JPG|thumb|Sprādziena bojātie skābekļa sadales telpas logi (K32, B kvartāls) 2013. gada augustā]] 2013. gada augustā PSKUS 32. korpusā skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m² platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva Neatliekamās Medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes evakuēja 170 pacientus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kardiologs-andris-skride--arsts-kurs-stradinos-nospieda-trauksmes-pogu.a62364/|title=Kardiologs Andris Skride – ārsts, kurš Stradiņos nospieda trauksmes pogu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ugunsdzesejs-situacija-bija-loti-bistama-spraga-23-baloni.a62349/|title=Ugunsdzēsējs: Situācija bija ļoti bīstama; sprāga 23 baloni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinos-spradziena-cietusi-divi-darbinieki-evakueti-170.a62342/|title=«Stradiņos» sprādzienā cietuši divi darbinieki; evakuēti 170|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref> 2016. ɡada 17. augustā neɡaisa laikā jumta bojājuma dēļ applūda ķirurģijas nodaļas divas palātas 24. korpusa otrajā stāvā.<ref name=“lsm2016”/> 2019. ɡada 31. jūlija pēcpusdienā e-pastā saņemto spridzināšanas draudu dēļ Stradiņa slimnīcai nācās pārtraukt plānveida operācijas un evakuēt vairāk nekā 200 pacientu. Tās pašas dienas vakarā pēc ēku pārbaudes tās atzina par drošām. Drīzumā pēc notikušā uz slimnīcu devās veselības ministre [[Ilze Viņķele]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinu-pieredzi-plano-izmantot-ari-citu-slimnicu-evakuacijas-planu-pilnveide.a327429/ «Stradiņu» pieredzi plāno izmantot arī citu slimnīcu evakuācijas plānu pilnveidē] lsm.lv 2019. ɡada 1. augustā</ref> Cilvēkus evakuēja no visiem slimnīcas korpusiem un bloķēja slimnīcas teritoriju, daļu pacientu palaida mājās, citus pārveda uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu vai Jūrmalas slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slimnicas-rikos-macibas-ricibai-krizes-situacijas.a337798/ Slimnīcās rīkos mācības rīcībai krīzes situācijās] lsm.lv 2019. ɡada 8. novembrī</ref> 2024. ɡada 7. septembra vakarā elektroinstalācijas gruzdēšanas dēļ pacientus no Oftalmoloģijas klīnikas 25. korpusa 2. stāvā nācās evakuēt uz slimnīcas A1 ēku, nepilnu divu stundu laikā apdraudējumu novērsa. Slimnīca 2024. ɡada martā bija izsludinājusi konkursu 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, bet iepirkums bija beidzies bez rezultātiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.stradini.lv Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ |date={{dat|2006|12|05||bez}} }} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] 8ma686mirgf8koikzvqqzh0haqhx748 4487114 4487109 2026-06-26T21:06:04Z Pirags 3757 /* A2 korpuss */ 4487114 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas svētki (2017. gada 1. jūnijs).jpg | alt = | image_size = | caption = A1 korpuss (2017) | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = {{coord|56|55|54|N|24|03|54|E|type:landmark_scale:300000|display=inline,title}} | logo = PSKUS logo.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Pilsoņu iela 13|3s=Pilsoņu iela (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]] | speciality = | standards = | emergency = [https://www.stradini.lv/lv/content/neatliekamas-medicinas-centrs-0 Ir (24/7)] | helipad = | affiliation = Medicīnas fakultāte, [[Latvijas Universitāte]]<br>[[Rīgas Stradiņa universitāte]] | patron = | network = | beds = 840<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. – 2022. gadam |url=https://www.stradini.lv/sites/default/files/editor/PSKUS_strategija_2020_2022_final1%20(002).pdf}}</ref> | founded = 1910 | closed = | demolished = | website = [https://www.stradini.lv/lv stradini.lv] | other_links = }} [[Attēls:Pilsonu13 1.jpg|thumb|Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010)]] '''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)''',<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=94086 Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi] Likumi.lv</ref> sarunvalodā saukta arī par '''"Stradiņiem"''', kopš 1999. gada ir [[universitātes slimnīca]] jeb [[Latvijas slimnīcu reforma|V līmeņa slimnīca]], kas atrodas [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] 13 [[Āgenskalns|Āgenskalna apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]]. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir [[Veselības ministrija]]. == Nosaukums == [[Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada.jpg|thumb|Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada]] Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. un 1941. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet [[Latvijas ģenerālapgabals|vācu okupācijas laikā]] līdz 1944. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un [[Vērmahts|Vērmahta]] kara slimnīcu, 1944. gada rudenī [[Latvijas PSR]] varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet 1948. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nāves 1958. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s par 1993. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradini.lv/ |title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa |access-date={{dat|2010|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2006|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pilsonu13 2.jpg|thumb|Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve ([[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projektētā ēka)]] Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta īstenošana ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora [[Pauls Klemms|Paula Klemma]] ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.<ref>[https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/4929 Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā] J. Krastiņš. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 50.-71.lpp. ISSN 1691-4333.</ref> Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas Impērijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] lazareti, tajā ārstēja arī [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujās]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc [[Rīgas operācija]]s 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gada pavasarī. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[LSPR]] valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet [[Ulmaņa Pagaidu valdība]] sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc [[Bermontiāde]]s beigām 1919. gada beigās apturēja. Slimnīcas direktors [[Oskars Voits]] 1920. gadā sāka pārrunas ar [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās [[Rīgas Skolotāju institūts]] (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]]. 1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]], kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja [[LU P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža|Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu]]. 1939. gadā pēc arhitekta [[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, slimnieku palātas bija iekārtotas vienīgi ēkas pirmajos stāvos. 1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. Pirms otreizējās padomju okupācijas 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.<ref>[https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html Medicīnas vēstures muzeja sākumi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210110232853/https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html |date={{dat|2021|01|10||bez}} }} [[Jānis Stradiņš]], [[Juris Salaks]], [[Rita Grāvere]]. ''Acta medico-historica rigensia'', Volumen X (XXIX), 2016. — 26 lpp.</ref> Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem. Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".<ref>[http://www.stradini.lv/page/57 Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150420043208/http://www.stradini.lv/page/57 |date={{dat|2015|04|20||bez}} }} www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā</ref> 2008. gada decembrī pabeidza slimnīcas aptiekas ēkas renovāciju un tajā atklāja PSKUS Šūnu transplantācijas centru, notika slimnīcas attīstības projekta publiskā apspriešana. === Jaunbūve === [[Attēls:Stradinu jaunbuve 9.7.16.jpg|thumb|A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā)]] [[Attēls:New building Pilsonu Street, 13 WMID5877179 640.jpg|thumb|Pabeigtais A1 korpuss (2017)]] 2004. gadā ārzemju eksperti veica PSKUS ēku apsekojumu un secināja, ka slimnīcas ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī ar vidējo atzīmi 1,89 (5 atzīmju skalā).<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/projekta-attistibas-vesture Projekta attīstības vēsture]</ref> 2006. gada aprīlī notika starptautisks plenērs "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas nākotnes attīstības vīzijas", kurā piedalījās daudzas arhitektu grupas ar pieredzi modernu slimnīcu plānošanā. Konkursā uzvarēja somu arhitektu birojs ''JKMM Architects''. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/arhitekti-doma-ka-parbuvet-stradinus-12798351 Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus] Evita Goze, [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2006. gada 24. maijā</ref> Plenērā galveno balvu ieguvušie arhitekti 2007. gadā izstrādāja slimnīcas attīstības koncepciju ar diviem jauniem korpusiem (130 000 m² ar 1032 gultvietām, no tām 72 intensīvajai terapijai), kopējo darbinieku skaitu apmēram 4000. 2007. gada novembrī parakstīja aizdevuma līgumu ar DEPFA BANKA plc par Valsts galvotā aizdevuma saņemšanu 46,4 miljonu Ls apmērā slimnīcas infrastruktūras attīstībai. Finanšu krīzes dēļ no 2009. gada marta līdz 2010. gada janvārim Finanšu ministrija lika pārtraukt valsts galvotā aizdevumu apgūšanu. Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/cuskas-nebus-slimnica-bus-13905915 Čūskas nebūs, slimnīca būs] "[[Diena]]" 2011. gada 28. septembrī</ref> 2010. gada 10. februārī svinīgi ielikta pamatakmeni slimnīcas jaunajam A korpusam. 2010. gada oktobrī uzsāka koka baraku un citu ēku demontāžu, lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Austrijas kompānija „Solve consulting” izstrādāja jaunās slimnīcas administratīvi organizatoriskā plāna un telpu programmu. ==== A1 korpuss ==== 2013. gada februārī parakstīja līgumu ar SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.<ref>[http://www.stradini.lv/page/133&news_id=269 Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170518071527/http://www.stradini.lv/page/133%26news_id%3D269|date={{dat|2017|05|18||bez}}}} slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā</ref> 2014. gadā uzsāka jaunās ēkas virszemes daļas būvniecību, bet 2015. gada februārī būvdarbus apturēja sakarā ar būves defektiem. 2016. gadā pabeidza A korpusa 1. kārtas jaunbūves ārsienu būvniecību, bet 2017. gada 30. martā to nodeva ekspluatācijā, 1. jūnijā sāka ārstēt pacientus. Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibu-japabeidz-2015-gada-vasara/555136 Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015. gada vasarā][[LETA]] ziņa 2013. gada 22. februārī</ref> Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/stradina-slimnicai-izdevies-apgut-visus-eraf-pieskirtos-28-miljonus-eiro-jauna-korpusa-buvniecibai-443177 Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai] [[LETA]], 2015. gada 23. decembrī</ref> Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/stradinu-jaunaja-korpusa-veselibas-inspekcija-atklaj-nepilnibas.a218687/ «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī</ref> Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veselibas-ministrija-velas-turpinat-stradina-slimnicas-buvniecibu-pec-tartu-parauga.a218068/ Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga] Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī</ref> Jaunā korpusa pirmo kārtu (A1) svinīgi atklāja 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā [[radioloģija]], laboratorija, [[otorinolaringoloģija]]s un [[uroloģija]]s nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika ([[Internā medicīna|internās medicīnas]], [[endokrinoloģija]]s un [[reimatoloģija]]s, gastroenteroloģijas un endoskopiju, [[nefroloģija]]s nodaļas, kā arī dienas stacionārs).<ref>[http://medicine.lv/raksti/79f64552-5133-4bca-8f38-71b2c67efedb Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi] [[LETA]] 2017. gada 1. jūnijā</ref> ==== A2 korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 05.JPG|thumb|Nožogotā A2 korpusa būves vieta (2013)]] 2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/stradina-slimnicas-a-korpusa-2-kartas-buvniecibas-projekts-iesniegts-saskanosanai-ek|title=Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK|website=medicine.lv|access-date=2022-04-25|date=2018-09-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu|title=Aktuāla informācija par A korpusa 2. kārtas būvniecību {{!}} Stradiņa slimnīca|website=web.archive.org|access-date=2022-04-25|date=2022-04-25|archive-date=2022-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220425160744/https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu}}</ref> Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp [[Eiropas Savienība]]s fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/stradina-slimnicas-a-korpusa-buvniecibas-nakama-karta-aizkavejusies-par-vairakiem-menesiem-466648 Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem] "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī</ref> 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja [[Eiropas Komisija]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ek-apstiprina-stradina-slimnicas-buvniecibas-turpinajuma-planu.a303294/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.12.2018.&utm_medium=email EK apstiprina Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājuma plānu] lsm.lv 2018. gada 17. decembrī</ref> Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/parakstita-vienosanas-par-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekta-istenosanu-14213337 Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta īstenošanu] [[LETA]] 2019. gada 29. janvārī</ref> Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro nolēma slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekts-patlaban-iepauzets-14213345 FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban "iepauzēts"] LETA 2019. gada 29. janvārī</ref> Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam. 2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānoja piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stradina-slimnicas-buvniecibas-projektam-no-es-fondiem-plano-pardalit-29-4-miljonus-eiro.d?id=51437007 Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam no ES fondiem plāno pārdalīt 29,4 miljonus eiro] LETA 06.09.2019.</ref> 2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas aplēsa vairāk kā 140 miljoni eiro, paredzot, ka lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-buvniecibu-par-88-miljoniem-turpinas-velve.a368053/ Stradiņa slimnīcas būvniecību par 88 miljoniem turpinās «Velve»] lsm.lv 2020. gada 22. jūlijā</ref> 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-jaunajam-korpusam-svin-sparu-svetkus.a460816/ Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam svin spāru svētkus] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 2022. gada augustā PSKUS parakstīja papildvienošanos par būvdarbu termiņa pagarināšanu no 30 uz 32 mēnešiem saistībā ar jumta būvizstrādājumu piegāžu traucējumiem [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>[https://stradini.lv/lv/content/ir-parakstita-papildus-vienosanas-par-jauna-korpusa-buvdarbu-termina-pagarinasanu Ir parakstīta papildus vienošanās par jaunā korpusa būvdarbu termiņa pagarināšanu] stradini.lv 2022. gada 8. septembrī</ref> Taču pirms kārtējās tikšanās ar SIA "Velve" pārstāvjiem 20. decembrī slimnīcas vadība paziņoja, ka būvdarbu veicējs iesniedzis pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasījis būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-bazijas-ka-apdraudeta-jaunas-ekas-buvnieciba.a487822/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīcā bažījas, ka apdraudēta jaunās ēkas būvniecība] lsm.lv 2022. gada 19. decembrī</ref> 2023. gada 22. martā PSKUS noslēdza vienošanos ar SIA “Velve” par būvdarbu turpināšanu, paredzot būvdarbu līguma summas palielinājumu par 20,7 miljoniem EUR (14%) un būvdarbu līguma termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 1. jūnijam. Ministru kabinetam iesniegtajā informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka būves neprognozējamais sadārdzinājums ir 16,3 miljoni eiro.<ref>[https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/437d2a1d-f332-4d5e-a735-86297414c197# 30. § Informatīvais ziņojums "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A ēkas otrās kārtas attīstību"] Ministru kabineta 14.03.2023. sēdes protokols Nr. 14</ref> 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, VM valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību, tāpēc pastāv risks, ka uz 2023. gada 31. decembri ir identificējama ES finansējuma neapgūšana — apmēram 46 miljonu eiro apmērā. 2024. gada janvārī SIA "Velve" paziņoja, ka nodot projektu līdz 1. jūnijam tai ir neiespējami.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56284846/atkal-apdraudeta-stradinu-jauna-korpusa-buvnieciba-apsver-lauzt-ligumu|title=Atkal apdraudēta 'Stradiņu' jaunā korpusa būvniecība; apsver lauzt līgumu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-23|language=lv}}</ref> Kad slimnīca paziņoja, ka būvniecības līgumu izbeigs 13. februārī, "Velve" pauda gatavību uzņemties izlabot trūkumus un piedāvāja objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža, neprasot papildu finanses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.02.2024-velve-nepiekrit-buvniecibas-liguma-lausanai-ar-stradina-slimnicu-neielaizot-objekta-tiesu-izpilditajus.a542110/ «Velve» nepiekrīt būvniecības līguma laušanai ar Stradiņa slimnīcu; neielaižot objektā tiesu izpildītājus] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 2024. gada februārī bijušie PSKUS valdes locekļi [[Rinalds Muciņš]], Agra Melne, Jānis Naglis un Ilze Kreicberga iesniedza prasības pieteikumu tiesā par viņu atsaukšanas pamatotību un saistību izpildi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-stradina-slimnicas-bijusie-valdes-locekli-tiesa-apstrid-atsauksanu-no-amata.a543151/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas bijušie valdes locekļi tiesā apstrīd atsaukšanu no amata] lsm.lv 2024. gada 15. februārī</ref> 7. maijā SIA "Velve" sāka tiesiskās aizsardzības procesu, ar mērķi pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzņēmumam "Velve" būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.05.2024-pec-stradina-slimnicas-liguma-lausanas-buvnieks-velve-sak-tiesiskas-aizsardzibas-procesu.a553533/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pēc Stradiņa slimnīcas līguma laušanas būvnieks «Velve» sāk tiesiskās aizsardzības procesu] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> 5. jūnijā kļuva zināms, ka PSKUS iesniegusi tiesā pirmo prasību, lai no SIA "Velve" piedzītu zaudējumus, kas radušies, būvniekam rīkojoties prettiesiski un nepildot noslēgto līgumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2024-stradina-slimnica-iesniedz-tiesa-pirmo-prasibu-pret-velvi-vairak-neka-miljona-eiro-apmera.a556773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Stradiņa slimnīca iesniedz tiesā pirmo prasību pret «Velvi» vairāk nekā miljona eiro apmērā] lsm.lv 2024. gada 5. jūnijā</ref> Slimnīca plānoja līdz 2024. gada nogalei pabeigt jaunā līguma noslēgšanu, 2025. gadā sākt būvdarbus un pabeigt tos līdz 2026. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.stradini.lv/lv/content/2024-gada-12-aprili-tiek-uzsakta-arkartas-sarunu-procedura-par-stradina-slimnicas-a2 |title=2024. gada 12. aprīlī tiek uzsākta ārkārtas sarunu procedūra par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa neatliekamajiem darbiem |publisher=[[Pauls Stradiņš Clinical University Hospital]] |website=stradini.lv |access-date=22 July 2024}}</ref> 2024. gada augusta beigās slimnīca noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "P un S būvniecība" par vairāk nekā 7 miljoni eiro jaunā korpusa neatliekamajiem būvdarbiem, kas jāpaveic līdz 2025. gada februārim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.08.2024-stradina-slimnica-nosledz-7-miljonu-eiro-ligumu-par-nepabeigta-korpusa-neatliekamajiem-darbiem.a566347/ Stradiņa slimnīca noslēdz 7 miljonu eiro līgumu par nepabeigtā korpusa neatliekamajiem darbiem] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> 2025. gada janvārī kļuva zināms, ka A2 ēku pabeigšanai papildus ieguldītajiem 50 miljoniem eiro būs vajadzīgi vēl vismaz 67 miljoni eiro, objekta nodošanas gala termiņu pārbīdot uz 2027. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.01.2025-stradina-slimnicas-a2-korpusam-vajadzes-vel-67-miljonus-eiro.a585371/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusam vajadzēs vēl 67 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Pēc līguma izbeigšanas 2024. gada 13. februārī Stradiņa slimnīca pārņēma būvniecības vadību un uzsāka darbu trīs posmos. Pirmajā posmā tā veica steidzamos darbus ar slimnīcas resursiem, otrajā posmā nepieciešamos darbus turpināja pilnsabiedrība “P un S būvniecība”. Trešajā posmā projektu nodeva VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvadībā, plānojot jauna ģenerāluzņēmēja piesaisti.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvniecibas-pabeigsanu-uztices-vni Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pabeigšanu uzticēs VNĪ] stradini.lv 2025. gada 30. aprīlī</ref> 2026. gada 19. janvārī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi no SIA "AIMASA", "NSHC Group" (SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company"), kā arī "SNL būve" (SIA "SPYKE", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un SIA "NEWCOM Construction"). Piedāvājumu cenas bija no 101,55 līdz 133,65 miljoniem eiro bez [[PVN]] ar paredzamo būvdarbu izpildi 36 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.01.2026-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma-sanemti-tris-piedavajumi.a630587/ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā saņemti trīs piedāvājumi] lasm.lv 2026. gada 19. janvārī</ref> 2026. gada martā tiesa noraidīja "Velves" prasību neturpināt iepirkumu, kamēr izskata viņu iepriekšējās pārsūdzības par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem. Līdztekus kļuva zināms, ka "NSHC Group", kas bija atzīta par konkursa uzvarētāju, A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas summu palielināja no 101,55 miljoniem eiro līdz 120,37 miljoniem eiro. SIA "Aimasa", kas zaudēja tikai ar viena punkta starpību, iesniedza sūdzību IUB, apstrīdot vērtējumu vairākās pozīcijās,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-19-miljonu-eiro-kluda-stradina-slimnicas-iepirkuma-piedavajuma-nemaina-ta-rezultatu.a639931/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie 19 miljonu eiro kļūda Stradiņa slimnīcas iepirkuma piedāvājumā nemaina tā rezultātu] lsm.lv 22.03.2026</ref> tādēļ Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza VNĪ slēgt līgumu konkursā par PSKUS A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.04.2026-aizliedz-slegt-ligumu-stradina-slimnicas-a2-korpusa-buvdarbu-pabeigsanas-iepirkuma.a642386/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Aizliedz slēgt līgumu Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā] lsm.lv 10.04.2026</ref> 29. aprīlī kļuva zināms, ka VNĪ ir veikusi atkārtotu PSKUS A2 korpusa būvniecības iepirkuma piedāvājumu izvērtēšanu un atkārtoti atzinusi personu apvienību “NSHC Group” par saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju.<ref>[https://www.vni.lv/aktualitates/vni-pec-atkartotas-izvertesanas-apstiprina-stradina-slimnicas-a2-korpusa-iepirkuma-rezultatus VNĪ pēc atkārtotas izvērtēšanas apstiprina Stradiņa slimnīcas A2 korpusa iepirkuma rezultātus] vni.lv 29.04.2026</ref> 16. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja finansējuma pārdali PSKUS A2 korpusa otrā posma būvniecībai no Eiropas Savienības fondu 2021. līdz 2027. gada plānošanas perioda līdzekļiem, novirzot papildus 14,5 miljonus eiro. Atbilstoši būvdarbu konkursa rezultātiem slimnīcas jaunā korpusa būvdarbus plānoja pilnībā pabeigt 2029. gada pirmajā pusē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.06.2026-pardala-128-miljonus-eiro-stradina-slimnicas-a2-korpusa-pabeigsanai.a651671/ Pārdala 128 miljonus eiro Stradiņa slimnīcas A2 korpusa pabeigšanai ] lsm.lv 16.06.2026</ref> ==== B korpuss ==== [[Attēls:Pilsoņu iela 13 04.JPG|thumb|Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012)]] 2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.<ref>[https://www.db.lv/zinas/stradina-slimnica-2024gada-plano-sakt-jauna-korpusa-buvniecibu-475061 Stradiņa slimnīca 2024. gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību] [[LETA]], 15.05.2018</ref> 2021. gada 7. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības struktūrfondu]] (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] 2021.—2027. gada plānošanas perioda. Bija paredzēts, ka B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbalsta-stradina-slimnicas-b-korpusa-buvniecibu-planots-ieguldit-151-miljonu-eiro.a420283/ Atbalsta Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību; plānots ieguldīt 151 miljonu eiro] lsm.lv 2021. gada 7. septembrī</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ Veselības ministrija 2024. gada nogalē izlēma PSKUS B korpusam rezervēto naudu pārvirzīt citiem projektiem. No tiem 60 miljoni eiro bija paredzēti [[RAKUS]] Infektoloģijas centra pirmās kārtas būvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.01.2025-jauno-rakus-infekciju-slimnicu-cels-par-stradina-slimnicas-b-korpusam-paredzeto-naudu.a582558/ Jauno RAKUS Infekciju slimnīcu cels par Stradiņa slimnīcas B korpusam paredzēto naudu] lsm.lv 2025. gada 6. janvārī</ref> === 15. korpusa moduļu piebūves === [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā 2021. gadā slimnīcas 15. korpusa priekšā uzbūvēja moduļu būves ar 20 gultvietām infekciozo pacientu izolācijai, Neatliekamā medicīnas centra observācijas telpām (1167 m²) un asinsvadu ķirurģijas operāciju bloka telpām (644 m²). Projektu finansēja no [[Valsts budžets|valsts budžeta]] līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veica SIA "Inos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/slimnica-uzstaditas-pirmas-modulu-buves|title=Slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53781547|title=Stradiņa slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-04-06|date=2021-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-15-korpusa-renovacija/|title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15 korpusa renovācija - medical building|website=citify.eu|access-date=2022-04-25|language=en}}</ref> Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030. gadā moduļu būves bija plānots nojaukt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/stradina-slimnicas-infrastrukturas-atjaunosanas-ciklu-plano-noslegt-lidz-2029-gadam/|title=Stradiņa slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu plāno noslēgt līdz 2029. gadam|website=tv3.lv|access-date=2022-04-22|language=lv}}</ref> === Vēsturisko ēku atjaunošana === [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-9 (1).jpg|thumb|Atjaunotā PSKUS Onkoloģijas klīnikas ēka (K9, D kvartāls) no Liepājas ielas puses]] [[Attēls:Pilsoņu iela 13 k-11.jpg|thumb|RSU klīnisko studiju māja (K11, D kvartāls)]] [[Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio - Manshtein.jpg|thumb|1939. ɡadā projektētais dzemdību klīnikas korpuss (K15, B kvartāls) pirms atjaunošanas (2010)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 8.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētā ēka (K23, C kvartāls)]] [[Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 7.JPG|thumb|Šmēlinga biroja projektētās ēkas (K21, C kvartāls)]] 1996. gadā notika 24. korpusa ķirurģisko nodaļu kapitālais remonts.<ref name=“lsm2016”>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stipra-lietus-del-applust-dala-stradina-slimnicas-pacientus-evakue.a196741/ Stiprā lietus dēļ applūst daļa Stradiņa slimnīcas; pacientus evakuē] lsm.lv 2016. ɡada 17. augustā</ref> 2010. gada 10. februārī Veselības ministre [[Baiba Rozentāle]] [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projektētajā 9. korpusā atklāja PSKUS Onkoloģijas klīnikas renovētās telpas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-svin-100-gadu-jubileju.a8869/ Stradiņa slimnīca svin 100 gadu jubileju] lsm.lv 2010. gada 10. februārī</ref> 2011. gada 15. aprīlī SIA „Skonto Būve” uzsāka 8. korpusa rekonstrukciju. Kopš 2014. gada decembra PSKUS 13. korpusā darbojas [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) Onkoloģijas institūts, kuru iekārtoja par [[ERAF]] līdzekļiem, investējot 1,7 miljonus eiro (1,366 miljonus eiro laboratorijas iekārtu iegādei, 340 000 eiro — telpu renovācijai).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/svinigi-atklats-rsu-onkologijas-instituts Svinīgi atklāts RSU Onkoloģijas institūts] rsu.lv 2014. gada 12. decembrī</ref> Pēc A1 korpusa uzbūvēšanas 2017. gadā atbrīvojās arī Šmēlinga projektētie 11. un 23. korpusi, kuros pēc remonta izvietoja RSU mācību telpas. 2024. gada 11. martā slimnīca izsludināja atklātu konkursu 1908.—1910. gadā celto vissenāko ēku (23. un 24. korpusu) pārbūvei, plānojot attīstīt [[paliatīvā aprūpe|paliatīvo aprūpi]], ārstniecības pakalpojumus pacientiem ar hroniskām un [[geriatrija|geriatriskām]] slimībām, kā arī [[rehabilitācija]]s pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem. Atjaunošanu plānoja līdz 2026. gada martam finansēt ar Atveseļošanas fonda atbalstu vairāk nekā 30,6 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/stradina-slimnica-izsludina-atklatu-konkursu-vesturisko-eku-24-un-25korpusa-projektesanai Stradiņa slimnīca izsludina atklātu konkursu vēsturisko ēku — 24. un 25.korpusa — projektēšanai un būvniecībai] Slimnīcas jaunumi, 25.03.2024</ref> Tomēr A2 korpusa celtniecības aizkavēšanās dēļ šo projektu apturēja uz nenoteiktu laiku. Slimnīca izsludināja arī konkursu 24. un 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai. 25. korpusā bija plānots izveidot Sāpju medicīnas centru un attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> 2024. gada novembrī Šmēlinga projektētajā PSKUS 10. korpusā atklāja [[Latvijas Universitāte]]s klīnisko studiju bāzi LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) studentiem. Projekta kopējās izmaksas bija 2,11 miljoni eiro, tai skaitā 1,4 miljoni eiro LU finansējuma un Eiropas fondu finansējums 0,79 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.11.2024-foto-atjaunota-stradina-slimnicas-eka-partapusi-moderna-klinisko-studiju-baze.a576065/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi FOTO: Atjaunotā Stradiņa slimnīcas ēka pārtapusi modernā klīnisko studiju bāzē] lsm.lv 2024. gada 12. novembrī</ref> === Dzelzceļa pietura “Āgenskalns” === 2026. ɡada februārī "Latvijas dzelzceļa" vadība nolēma līdz 2029. gadam izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu “Āgenskalns” pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.02.2026-riga-pie-stradina-slimnicas-lidz-2029-gadam-apnemas-izbuvet-jaunu-dzelzcela-pieturu.a633333/ Rīgā pie Stradiņa slimnīcas līdz 2029. gadam apņemas izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu] lsm.lv 06.02.2026</ref> == Nodaļas == === Slimnīcas kvartāli un nodaļas === {{Div col}} ==== A kvartāls ==== * Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts * Internās medicīnas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa) * Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa) * Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa) * Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa) * Pacientu plānveida uzņemšana * Peritoneālās dialīzes nodala * Poliklīnika * Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala * Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa) ==== B kvartāls ==== * Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa) * Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa) * Aroda un radiācijas medicīnas centrs * Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa) * Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss) * Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa) * Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa) * Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa) * Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa) * Invazīvās aritmoloģijas bloks * Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa) * Invazīvās kardioloģijas laboratorija * Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa) * Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa * Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa) * Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa) * Multiplās sklerozes centrs * Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa) * Neatliekamās medicīnas centrs (NMC) * Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa) * Patoloģijas institūts * Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa) * Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa) * Poliklīnika * Reto slimību kabinets * Scintigrāfija * Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa) * Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa) * Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa) * Šūnu transplantācijas nodaļa ==== C kvartāls ==== * Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa) * Acu slimību nodaļa (1.nodaļa) * Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa) * Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa) * Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests * Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa) * Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa) * Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa * Krūts slimību centrs * Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa) * Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa) * Lāzeroftalmoloģijas nodaļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa) * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa) * Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa) * Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets * Redzes kontaktkorekcijas laboratorija * Zinātniskais institūts ==== D kvartāls ==== * Iepirkumu daļa * Informācijas centrs * Komunikācijas daļa * Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa) * Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa * Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa) * Personāla vadības dala * Staru terapijas kabinets * Padome un Valde {{Div col end}} == Organizācija == === Padome === Par VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" padomes locekļiem 2020. gada februārī kļuva Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus. 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja [[Aiga Balode]] ārkārtas sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību.<ref>[https://news.inbox.eu/14vsb0w-arkartas-dalibnieku-sapulce-atsaukta-stradina-slimnicas-padome?language=lt Ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta Stradiņa slimnīcas padome] inbox.eu 2023-10-05</ref> Tajā pašā dienā VM iecēla PSKUS pagaidu padomi, kuras pilnvaru laiks bija viens gads.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2023-stradina-slimnicai-risks-pazaudet-46-miljonus-eiro-es-naudas-no-amatiem-atsauc-padomi.a526660/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcai risks pazaudēt 46 miljonus eiro ES naudas; no amatiem atsauc padomi] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref> Par PSKUS pagaidu padomes vadītāju kļuva Normunds Staņēvičs, par tās locekļiem Pēteris Stradiņš un Iluta Riekstiņa.<ref>[https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veiktas-izmainas-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-padome Veiktas izmaiņas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē] vm.gov.lv 05.10.2023.</ref> 2025. gada 2. janvārī Ilutas Riekstiņas vietā par pagaidu padomes locekli kļuva Anita Slokenberga.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/darbu-paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-pagaidu-padome-sak-anita-slokenberga Darbu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomē sāk Anita Slokenberga] stradini.lv 02.01.2025</ref> 2025. gada 23. maijā notika PSKUS kapitāldaļu turētāja VM ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā apmierināja pagaidu padomes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča lēmumu atstāt amatu.<ref>[https://www.stradini.lv/lv/content/nosledzot-parmainu-vadibas-posmu-normunds-stanevics-atstaj-stradina-slimnicas-padomes Noslēdzot pārmaiņu vadības posmu, Normunds Staņēvičs atstāj Stradiņa slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu] stradini.lv 23.05.2025</ref> 2025. ɡada decembrī Valsts kancelejas izveidotā nominācijas komisija ar personāla atlases kompānijas SIA "Eiropersonāls" atbalstu par padomes locekļiem izvēlējās Reini Bērziņu, [[Valdis Pīrāgs|Valdi Pīrāgu]] un Krišjāni Znotiņu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2025-stradina-slimnicas-padome-iecel-arstu-piragu-altum-vaditaju-berzinu-un-finansistu-znotinu.a627220/ Stradiņa slimnīcas padomē ieceļ ārstu Pīrāgu, «Altum» vadītāju Bērziņu un finansistu Znotiņu] lsm.lv 19.12.2025</ref> === Valde === 2023. gada 27. oktobrī PSKUS pagaidu padome izteica neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem [[Rinalds Muciņš|Rinaldu Muciņu]], Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni un iecēla slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā nonāca Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos – Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.10.2023-stradina-slimnicas-buvniecibas-risku-ena-atcel-tas-valdi-risks-zaudet-70-miljonus-eiro.a529402/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Stradiņa slimnīcas būvniecības risku ēnā atceļ tās valdi; risks zaudēt 70 miljonus eiro] lsm.lv 2023. gada 27. oktobrī</ref> 2024. gada 14. novembrī pēc atklāta konkursa VM iecēla jaunu valdiː valdes priekšsēdētājs [[Lauris Vidzis]], valdes locekļi Ģirts Ansons un Dace Žentiņa. Vēlāk par Valdes locekli uz vienu gadu kļuva arī Artūrs Ozoliņš. 2026. gada 31. martā Lauris Vidzis atstāja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, lai turpinātu karjeru ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-amatu-atstaj-stradina-slimnicas-vaditajs-lauris-vidzis.a640796/ Amatu atstāj Stradiņa slimnīcas vadītājs Lauris Vidzis] lsm.lv 27.03.2026</ref> == Galerija == === Senā slimnīcas daļa === <gallery perrow="7"> Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca 1910.jpg|Terapeitisko un ķirurģisko slimību paviljons (K23, K24) no Tukuma un Pilsoņu ielas krustojuma puses (1910) Attēls:Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve (1910).jpg|Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1914. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses pirms 1914.png|Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses (pirms 1914) Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca un Alberta baznīca pirms 1914.jpg|Slimnīcas administratīvās ēkas (K2, K4) un Alberta baznīca (pirms 1914) Rīgas pilsētas 2. slimnīca pēc 1920.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca (pēc 1920) Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīcas vārti 1936.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca, LU klīnikas 1936. gada 18. novembrī Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca Vērmahta lazarete.jpg|Vērmahta lazarete Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (pirms 1944) </gallery> ==== 2015. gada attēli ==== <gallery perrow="7"> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 2.JPG|Senā galvenā ieeja no Pilsoņu ielas (K25) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 22.JPG|[[Rīgas pilsētas ģerbonis]] virs senās ieejas (K25) Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio.jpg|Liepu aleja Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 10.JPG|Šmēlinga biroja projektētā infekciju izolācijas ēka (K5) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 11.JPG|Bijusī infekciju ēka (K3) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 5.JPG|Patoloģijas institūta ēka (K12) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 12.JPG|Patoloģijas institūta ēka </gallery> ==== Nojauktās barakas ==== <gallery> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 3.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 4.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas </gallery> == Negadījumi == [[Attēls:Pilsoņu iela 13 06.JPG|thumb|Sprādziena bojātie skābekļa sadales telpas logi (K32, B kvartāls) 2013. gada augustā]] 2013. gada augustā PSKUS 32. korpusā skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m² platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva Neatliekamās Medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes evakuēja 170 pacientus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kardiologs-andris-skride--arsts-kurs-stradinos-nospieda-trauksmes-pogu.a62364/|title=Kardiologs Andris Skride – ārsts, kurš Stradiņos nospieda trauksmes pogu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ugunsdzesejs-situacija-bija-loti-bistama-spraga-23-baloni.a62349/|title=Ugunsdzēsējs: Situācija bija ļoti bīstama; sprāga 23 baloni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinos-spradziena-cietusi-divi-darbinieki-evakueti-170.a62342/|title=«Stradiņos» sprādzienā cietuši divi darbinieki; evakuēti 170|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref> 2016. ɡada 17. augustā neɡaisa laikā jumta bojājuma dēļ applūda ķirurģijas nodaļas divas palātas 24. korpusa otrajā stāvā.<ref name=“lsm2016”/> 2019. ɡada 31. jūlija pēcpusdienā e-pastā saņemto spridzināšanas draudu dēļ Stradiņa slimnīcai nācās pārtraukt plānveida operācijas un evakuēt vairāk nekā 200 pacientu. Tās pašas dienas vakarā pēc ēku pārbaudes tās atzina par drošām. Drīzumā pēc notikušā uz slimnīcu devās veselības ministre [[Ilze Viņķele]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinu-pieredzi-plano-izmantot-ari-citu-slimnicu-evakuacijas-planu-pilnveide.a327429/ «Stradiņu» pieredzi plāno izmantot arī citu slimnīcu evakuācijas plānu pilnveidē] lsm.lv 2019. ɡada 1. augustā</ref> Cilvēkus evakuēja no visiem slimnīcas korpusiem un bloķēja slimnīcas teritoriju, daļu pacientu palaida mājās, citus pārveda uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu vai Jūrmalas slimnīcu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slimnicas-rikos-macibas-ricibai-krizes-situacijas.a337798/ Slimnīcās rīkos mācības rīcībai krīzes situācijās] lsm.lv 2019. ɡada 8. novembrī</ref> 2024. ɡada 7. septembra vakarā elektroinstalācijas gruzdēšanas dēļ pacientus no Oftalmoloģijas klīnikas 25. korpusa 2. stāvā nācās evakuēt uz slimnīcas A1 ēku, nepilnu divu stundu laikā apdraudējumu novērsa. Slimnīca 2024. ɡada martā bija izsludinājusi konkursu 25. korpusa inženierkomunikāciju un savienojuma tuneļa būvprojekta izstrādei, bet iepirkums bija beidzies bez rezultātiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-degosas-elektroinstalacijas-del-sestdien-no-stradina-slimnicas-korpusa-nacies-evakuet-pacientus.a567927/ Degošas elektroinstalācijas dēļ sestdien no Stradiņa slimnīcas korpusa nācies evakuēt pacientus] lsm.lv 08.09.2024</ref> == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.stradini.lv Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061205051703/http://stradini.lv/ |date={{dat|2006|12|05||bez}} }} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] nfw5tgcu7jy94tmd8bwum31gc6l187n 0 126338 4487082 4461688 2026-06-26T19:03:24Z ZANDMANIS 91184 /* Spēlētāji */ 4487082 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #CF142B | team = Washington Capitals | logo = Washington_Capitals.svg‎ | logosize = 220px | city = {{Vieta|ASV|Vašingtona}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]] | founded = 1974 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Capital One Arena]]'' | ietilpība = | colors = Sarkana, zila, balta<br />{{color box|#CF142B}} {{color box|#003153}} {{color box|white}} | owner = {{Flaga|ASV}} ''Monumental Sports & Entertainment'' | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Braiens Maklelans]] | coach = {{flaga|CAN}} [[Spensers Kārberijs]]<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/30052023-capitals_vadis_lidz_sim_nhl_galvena_trene</ref> | coach2 = | captain = {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Ovečkins]] | media = [http://capitals.nhl.com/ capitals.nhl.com] | affiliates = [[Hēršijas "Bears"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Dienvidkarolīnas "Stingrays"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 1 }} '''Vašingtonas "Capitals"''' ({{val|en|Washington Capitals}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1974. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. [[2018]]. gadā komandai pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē izdevās uzvarēt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņā, finālsērijā ar 4—1 pārspējot [[Vegasas "Golden Knights"]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Capital One Arena]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 1 ** 2017–18 * '''Konferences čempioni''': 2 ** 1997–98, 2017–18 * '''Divīzijas čempioni''': 14 ** 1988–89, 1999–00, 2000–01, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2012–13, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2024–25 == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 30. aprīlī.'' '''Vārtsargi:''' * 48 {{flaga|CAN}} [[Logans Tompsons]] * 79 {{flaga|USA}} [[Čārlijs Lindgrēns]] '''Aizsargi:''' * {{0}}3 {{flaga|USA}} [[Mets Rojs]] * {{0}}6 {{flaga|CAN}} [[Džeikobs Čikrens]] * 27 {{flaga|SWE}} [[Timotijs Liljegrēns]] * 38 {{flaga|SWE}} [[Rasmuss Sandins]] * 42 {{flaga|SVK}} [[Martins Fehērvārs]] * 44 {{flaga|USA}} [[Kols Hjūstons]] * 47 {{flaga|CAN}} [[Deklans Čisholms]] * 52 {{flaga|CAN}} [[Dilans Makilrats]] * 57 {{Flaga|USA}} [[Trevors van Rīmsdaiks]] '''Uzbrucēji:''' * {{0}}8 {{flaga|RUS}} [[Aleksandrs Ovečkins]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * {{0}}9 {{flaga|USA}} [[Raiens Leonards]] * 17 {{flaga|CAN}} [[Dilans Stroms]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 21 {{Flaga|BLR}} [[Aļaksejs Protass]] * 22 {{Flaga|USA}} [[Brendons Duheimijs]] * 24 {{flaga|CAN}} [[Konors Makmaikls]] * 29 {{Flaga|CAN}} [[Hendrikss Lapjērs]] * 34 {{Flaga|CAN}} [[Džastins Surdifs]] * 43 {{flaga|CAN}} [[Toms Vilsons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 53 {{Flaga|USA}} [[Ītens Frenks]] * 64 {{Flaga|CZE}} [[Dāvids Kempfs]] * 72 {{Flaga|CAN}} [[Entonijs Boviljē]] * 80 {{flaga|CAN}} [[Pjērs Lūks Dibuā]] * 89 {{flaga|ASV}} [[Alekss Taks]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <!-- atjaunots pēc 2019-20 --> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="background:#cfc;" | style="text-align:left;"| [[Aleksandrs Ovečkins]] || U || 1152 || 706 || 572 || '''1278''' || 1,11 |- style="background:#cfc;" | style="text-align:left;"| [[Niklass Bekstrems]] || U || 956 || 243 || 684 || '''927''' || 0,97 |- | style="text-align:left;"| [[Peters Bondra]] || U || 961 || 472 || 353 || '''825''' || 0,86 |- | style="text-align:left;"| [[Maiks Gārtners]] || U || 758 || 397 || 392 || '''789''' || 1,04 |- | style="text-align:left;"| [[Mihals Pivonka]] || U || 825 || 181|| 418 || '''599''' || 0,73 |- | style="text-align:left;"| [[Deils Hanters]] || U || 872 || 181 || 375 || '''556''' || 0,64 |- | style="text-align:left;"| [[Bengts Oke Gustafsons]] || U || 629 || 196 || 359 || '''555''' || 0,88 |- | style="text-align:left;"| [[Maiks Ridlijs]] || U || 588 || 218 || 329 || '''547''' || 0,93 |- style="background:#cfc;" | style="text-align:left;"| [[Džons Karlsons]] || A || 757 || 105 || 373 || '''478''' || 0,63 |- | style="text-align:left;"| [[Kalle Johansons]] || A || 983 || 113 || 361 || '''474''' || 0,48 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Aleksandrs Ovečkins]], 65 (2007.—08.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Deniss Maruks]], 76 (1981.—82.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Deniss Maruks]], 136 (1981.—82.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Alans Mejs]], 339 (1989.—90.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 81 (1986.—87.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Aleksandrs Ovečkins]], 106 (2005.—06.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://capitals.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/WSH/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals"| ]] 8nddnama7mhwlicxu3cbe7s0gddhkdm 0 128098 4487049 4468184 2026-06-26T18:31:43Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ 4487049 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = silver | bg_color = #00285D | team = Columbus Blue Jackets | logo = Columbus BlueJackets.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]] | founded = {{dat|1997|6|25|N|bez}} | dissolved = | operated = | arena = ''[[Nationwide Arena]]'' | ietilpība = 18 500 | colors = Tumši zila, sarkana, sudraba, balta<br />{{Color box|#00285D}} {{Color box|#CE2029}} {{Color box|silver}} {{Color box|#FFFFFF}} | owner = {{Flaga|ASV}} Džons P. Makkonels | prezidents = | GM = {{flaga|CAN}} [[Džons Deividsons]] (pagaidu) | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Riks Bouness]] | coach2 = | captain = {{flaga|Kanāda}} [[Būns Dženers]] | media = [http://www.bluejackets.com/ bluejackets.com] | affiliates = [[Klīvlendas "Monsters"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Kalamazū "Wings"]] ([[ECHL]])<br />[[Evansvillas "Iceman"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 0 }} '''Kolumbusas "Blue Jackets"''' ({{val|en|Columbus Blue Jackets}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kolumbusa|Kolumbusā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. "Blue Jackets" ir viens no jaunākajiem līgas klubiem, tas tika dibināts 2000. gadā un kopš tā brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Blue Jackets" ne reizi nav uzvarējis NHL, kā arī ne reizi nav uzvarējis divīzijā vai konfercē. Pirmoreiz Stenlija kausa izcīņai (NHL sezonas izslēgšanas spēlēs) komanda kvalificējās 2009. gadā, līdz tam "Blue Jackets" bija vienīgais pašreizējais NHL klubs, kam to nebija izdevies izdarīt. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Nationwide Arena]]'' hallē. == Komandas informācija == === Komandas nosaukums === Nosaukums "Blue Jackets" (''zilie mundieri'') tika izvēlēts, lai atzīmētu "patriotismu, lepnumu un bagātīgo [[Amerikas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] vēsturi [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] un Kolumbusas pilsētā."<ref name="teamname">{{tīmekļa atsauce|url=http://bluejackets.nhl.com/team/app?service=page&page=NHLPage&bcid=new_his_timeline#1997 |title=Blue Jackets History Timeline |publisher=Columbus Blue Jackets |access-date=July 25, 2007 |dead-url= |archive-url=https://web.archive.org/web/20070710205758/http://bluejackets.nhl.com/team/app?service=page&page=NHLPage&bcid=new_his_timeline |archive-date=July 10, 2007}}</ref> Kad ASV prezidents [[Abrahams Linkolns]] pieprasīja, lai Ohaio štatā izveido desmit pulkus, sākoties karadarbībai, štata iedzīvotāji atsaucās, kopumā trīs mēnešu dienestam izveidojot 23 brīvprātīgo kājnieku pulkus. No Ohaio štata ir nākuši arī vairāki nozīmīgi pilsoņu kara dalībnieki, tostarp [[Viljams Šērmens]], [[Uliss Grānts]], [[Filips Šeridans]] un [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]. Pašā Kolumbā atradās lielas militārās bāzes ''Camp Chase'' un ''Camp Thomas'', kurās pilsoņu kara laikā atradās simtiem tūkstošu [[Savienības armija|Savienības]] karavīru un tūkstošiem konfederācijas karagūstekņu.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Ohio Handbook Of The Civil War|author=Robert S Harper|date=October 2012 |publisher=Literacy Licensing, LLC|pages=55–78|isbn=9781258496197}}</ref> === "Lielgabals" === [[Attēls:Blue Jackets Cannon.jpg|thumb|upright|[[M1857 12 mārciņu Napoleona lielgabals|1857. gada Napoleona]] lielgabala makets tiek "izšauts" [[Nationwide Arena]] hallē laikā, kad "Blue Jackets" komanda izslido uz ledus, kad viņi gūst vārtus un uzvar spēli.]] Pirms 2007.–2008. gada sezonas sākuma "Blue Jackets" komanda [[Nationwide Arena]] hallē novietoja [[M1857 12 mārciņu Napoleon lielgabals|1857. gada Napoleona]] [[Lielgabals|lielgabala]] kopiju. Šis lielgabals tiek "izšauts" mājas spēlēs, kad:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.10tv.com/article/sports/history-behind-columbus-blue-jackets-cannon-2019-may/530-51d96bdb-8c73-4c5d-9d7d-aadb212d4139|title=The history behind the Columbus Blue Jackets' cannon|last=Landers|first=Kevin|publisher=WBNS-TV|date=April 30, 2019|website=10TV.com|accessdate=June 1, 2024}}</ref> * "Blue Jackets" spēlētāji dodas uz ledus spēles sākumā * "Blue Jackets" spēlētāji gūst vārtus * spēli uzvar "Blue Jackets" komanda Kad "Blue Jackets" spēlētāji gūst vārtus, arī tiek atskaņots grupas [[AC/DC]] skaņdarba "For They About Rock (We Salute You)" ievads, tad tiek izšauts lielgabals, kam seko grupas [[Locksley]] dziesmas "The Whip" piedziedājums.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/4336906/2023/03/24/nhl-goal-songs-rankings/|title=NHL goal song rankings: From grunge to Jock Jams and everything in between|author1=M. Lazerus|author2=S. Powers|author3=J. McKenzie|newspaper=The New York Times|date=March 24, 2023|accessdate=June 1, 2024}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 0 * '''Konferences čempioni''': 0 * '''Divīzijas čempioni''': 0 == Spēlētāji == === Šobrīdējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots {{dat|2025|10|18||bez}}.'' ==== Vārtsargi ==== * 73 {{flaga|CAN}} [[Džets Grīvss]] * 90 {{flaga|Latvija}} [[Elvis Merzļikins]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}2 {{Flaga|Kanāda}} [[Džeiks Kristiansens]] * {{0}}5 {{Flaga|Kanāda}} [[Dentons Mateičaks]] * {{0}}8 {{flaga|ASV}} [[Zaks Verenskis]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * {{0}}9 {{flaga|Krievija}} [[Ivans Provorovs]] * 15 {{Flaga|Kanāda}} [[Dante Fabro]] * 44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 78 {{flaga|Kanāda}} [[Deimons Seversons]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}3 {{flaga|ASV}} [[Čārlijs Koils]] * {{0}}4 {{flaga|Kanāda}} [[Kouls Silindžers]] * 10 {{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Voronkovs]] * 11 {{flaga|ASV}} [[Mailss Vuds]] * 13 {{flaga|RUS}} [[Valērijs Ņičuškins]] * 19 {{Flaga|Kanāda}} [[Adams Fantili]] * 21 {{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Lundestrēms]] * 23 {{flaga|Kanāda}} [[Šons Monahens]] * 24 {{flaga|ASV}} [[Metjū Olivjē]] * 24 {{flaga|ASV}} [[Zeks Estons-Rīss]] * 38 {{flaga|CAN}} [[Būns Dženers]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis)]]</small> * 86 {{flaga|Krievija}} [[Kirils Marčenko]] * 91 {{Flaga|Kanāda}} [[Kents Džonsons]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || Sezonas || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|+/-|Lietderības koeficients}} || {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- |align=left| [[Riks Nešs]] || 2002–12 || KM || 674 || 289 || 258 || '''547''' || -71 || 568 |- |align=left| '''[[Kems Atkinsons]]''' || 2011–''pašlaik'' || LM || 571 || 198 || 170 || '''368''' || +33 || 142 |- |align=left| '''[[Niks Foliņo]]''' || 2012–''pašlaik'' || KM || 557 || 135 || 183 || '''318''' || +19 || 438 |- |align=left| [[Davids Vibornijs]] || 2000–08 || LM || 543 || 113 || 204 || '''317''' || -48 || 228 |- |align=left| [[Ričards Alans Ambergers]] || 2008–14 || KM || 445 || 120 || 130 || '''250''' || -33 || 200 |- |align=left| '''[[Brendons Dubinskis]]''' || 2012–''pašlaik'' || C || 430 || 72 || 153 || '''225''' || 0 || 448 |- |align=left| '''[[Būns Dženners]]''' || 2013–''pašlaik'' || C || 489 || 113 || 110 || '''223''' || -7 || 267 |- |align=left| [[Aleksandrs Venbergs]] || 2014–2020 || C || 415 || 40 || 161 || '''201''' || +5 || 85 |- |align=left| '''[[Sets Džonss]]''' || 2016–''pašlaik'' || A || 325 || 45 || 150 || '''195''' || +18 || 114 |- |align=left| [[Raiens Johansens]] || 2011–16 || C || 309 || 79 || 114 || '''193''' || -16 || 144 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Riks Nešs]], 41 (2003.—04.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Artemijs Panarins]], 59 (2018.—19.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Artemijs Panarins]], 87 (2018.—19.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Džodijs Šellijs]], 249 (2002.—03.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Sets Džonss]], 57 (2017.—18.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Pjērs Luks Dibuā]], 48 (2017.—18.) === Komandas treneri === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Kings]] (2000—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Dags Makleins]] (2003—2004) * {{flaga|Kanāda}} [[Žerārs Galāns]] (2004—2006) * {{flaga|Kanāda}} [[Gary Agnew|Gerijs Egnū]] (2006) * {{flaga|Kanāda}} [[Kens Hičkoks]] (2006—2010) * {{flaga|Kanāda}} [[Klods Noels]] (2010) * {{flaga|Kanāda}} [[Skots Arnels]] (2010—2012) * {{flaga|ASV}} [[Tods Ričardss]] (2012—2015) * {{flaga|ASV}} [[Džons Tortorella]] (2015—2021) * {{flaga|Kanāda}} [[Breds Larsens]] (2021—2023) * {{flaga|Kanāda}} [[Maiks Bebkoks]] (2023) * {{flaga|Kanāda}} [[Paskāls Vincents]] (2023—2024) * {{flaga|Kanāda}} [[Dīns Evasons]] (2024<ref>https://sports.tvnet.lv/8064117/merzlikina-blue-jackets-vadis-bijusais-wild-treneris-evasons</ref>—2026) * {{flaga|Kanāda}} [[Riks Bouness]] (2026<ref>{{ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/13012026-merzlikina_parstaveta_blue_jackets_atlaiz|title=Merzļikina pārstāvētā "Blue Jackets" atlaiž galveno treneri|author1=|author2=|author3=|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=January 13, 2026}}</ref>—''pašlaik'') {{div col end}} === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Lails Odelīns]] (2000—2002) * {{flaga|Kanāda}} [[Rejs Vitnijs]] (2002—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Ričardsons]] (2003—2005) * {{flaga|Kanāda}} [[Ādams Fūts]] (2005—2008) * {{flaga|Kanāda}} [[Riks Nešs]] (2008—2012) * {{flaga|ASV}} [[Niks Foliņo]] (2015—2021) * {{flaga|Kanāda}} [[Būns Dženers]] (2021—''pašlaik'') {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.bluejackets.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090107051048/http://bluejackets.com/ |date={{dat|2009|01|07||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CBJ/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161225064218/http://www.hockey-reference.com/teams/CBJ/ |date={{dat|2016|12|25||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets"| ]] dz3vwgrgprsqykl47xdejtggtdtsiwu 0 129151 4487181 4438300 2026-06-27T06:43:12Z ~2026-37079-52 147330 /* Mūsdienas */ Tiek noņemtas vietas, kuru Kūkās vairs nav. 4487181 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu Jēkabpils novadā|konditorejas izstrādājumu|kūka}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kūkas | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Kūku skola.jpg | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Jēkabpils novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jēkabpils novads]] | subdivision_name2 = [[Kūku pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,313 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2366&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 264 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 32 | lats = 39 | latNS = N | longd = 26 | longm = 05 | longs = 46 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5222 Kūkas | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kūkas''' ({{val|ltg|Koukas}} — purva gars,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/294195-latgalu_valodai_jabut/comments/page/9|title=Latgaļu valodai jābūt! — Komentāri|accessdate={{dat|2010|10|12||bez}}|date={{dat|2007|9|26|SK}}|publisher=TVNET|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305052326/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/294195-latgalu_valodai_jabut/comments/page/9}}</ref> arī ''Kūki'') ir ciems [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Kūku pagasts|Kūku pagastā]]. == Vēsture == Kūkas izveidojās kā [[kūdra]]s [[fabrika]]s "Driksna" strādnieku [[ciemats]].<ref name="LME">{{LME|2|180}}</ref> Pēc [[1967]]. gada Kūkās dzīvoja aptuveni 500 [[iedzīvotājs|iedzīvotāju]], [[2007. gads|2007]]. gadā to bija 262. Kūkās atradās fabrikas pārvalde, kūdras iekraušanas punkts, mehāniskās darbnīcas, ēdnīca, trīs veikali, ambulance, sakaru nodaļa, ciema [[bibliotēka]], klubs un [[bērnu dārzs]]. Ciema teritorijā atradās Sūnu un Kūku astoņgadīgās skolas.<ref name="LME" /> [[1993]]. gadā slēdza kūdras ražošanas iecirkni. Kūku speciālo internātskolu apvienoja ar [[Antūžu pamatskola|Antūžu internātskolu]], bet Sūnu pamatskola pārcēlās Kūku astoņgadīgās skolas telpās no vecās ēkas.<ref name="nosaukums-1">http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf{{Novecojusi saite}}</ref> 1897. gadā luterāņu ciemā bija 3 sētas ar 19 cilvēkiem. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|19 |1967|537 |1970|512 |1979|380 |1989|251 |2000|279 |2011|239 |2021|228 }} == Mūsdienas == Kūku ciemā atrodas [[Sūnu pamatskola]]. Kūkās darbojas bibliotēka un veikals. Ir pieejami [[ārsts|ārsta]] internista pakalpojumi, savukārt, nav nodrošinājuma ar sadzīves pakalpojumiem. Kūku ciemā ir izveidots [[iela|ielu]] tīkls un izveidots [[sporta laukums]], kas atrodas pie [[skola]]s. Ciematā daļēji ir ierīkota centralizēta [[kanalizācija]], [[ūdensapgāde]], kā arī [[siltumapgāde]].<ref name="nosaukums-1" /> Ciema [[teritorija|teritoriju]] šķērso [[valsts]] [[autoceļš]] [[A12]] (Jēkabpils — Rēzekne — Ludza — Krievijas robeža (Terehova)), kas ir daļa no Eiropas nozīmes autoceļa [[Eiropas autoceļš E22|E22]], un [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.krustpils.lv/lv/pasvaldiba/fakti_par_novadu |title=Krustpils novads - Pašvaldība<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2011|07|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110716134343/http://www.krustpils.lv/lv/pasvaldiba/fakti_par_novadu |archivedate={{dat|2011|07|16||bez}} }}</ref> Bijušās fabrikas [[ēka]]s stāv pamestas un neizmantotas, ciemā ir daudz neizmantotu ēku. Ciems ir pagasta depresīvākā zona.<ref name="nosaukums-1" /> Nosaukums "Kūkas" ir arī [[dzelzceļa stacija]]i, bet dzelzceļa stacija "[[Kūkas (stacija)|Kūkas]]" atrodas apdzīvotā vietā Sūnas. == Teritorijas plānojums līdz 2019. gadam == Plānojumā paredzēja bijušo fabrikas ēku un neizmantojamo nedzīvojamo ēku nojaukšanu, izveidojot jaunus [[uzņēmums|uzņēmumus]] un ražotnes.<ref name="nosaukums-1" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Kūku pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Kukas}} [[Kategorija:Jēkabpils novada ciemi]] 0ruoz2i5rxtod43ddiezee7u5nwvyeb 0 130069 4486986 1091350 2026-06-26T15:49:05Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486986 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Smagais pankroks]] buccn8dq76f17pl0ilhd7l9dhoa42wa 0 130070 4487001 4081965 2026-06-26T16:06:57Z Baisulis 11523 -1..... 4487001 wikitext text/x-wiki '''Hārdkors''' ({{val|en|Hardcore}}) var būt: ;Mūzikā * [[Hārdkors (elektroniskās deju mūzikas žanrs)|Hārdkors]] — elektroniskās deju mūzikas žanrs; * [[Hārdkors (hiphopa žanrs)|Hārdkors]] — hiphopa žanrs. ;Kino * ''[[Hardcore (filma)|Hardcore]]'' — 1979. gada ASV ''neo-noir'' krimināldrāmas filma; * "[[Hardcore: Brutālais Henrijs]]" (''Hardcore Henry'') — 2016. gada ASV un Krievijas kopražojuma asa sižeta filma. {{Nozīmju atdalīšana}} hchbfl19yo0zz2xrvczrbmqzp7qp274 0 131549 4486890 4279952 2026-06-26T12:18:21Z Zafer 43936 Logo changed without stars 4486890 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | klubs = ''Beşiktaş JK'' | logo = Beşiktaş logo.png | logo_izm = 150px | pilsēta = {{Vieta|Turcija|Stambula}} | līga = [[Turcijas Basketbola līga]] | konference = | divīzija = | dibināts = 1933 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = ''BJK Akatlar Arena'' | ietilpība = 3,200 | krāsas = Balta, melna<br />{{color box|white}} {{color box|black}} | īpašnieks = | prezidents = {{flaga|Turcija}} [[Fikret Orman]] | menedžeris = {{flaga|Turcija}} [[Erman Kunter]] | galvenais_treneris = {{flaga|SRB}} [[Dušans Alimpijevičs]] | kapteinis = {{flaga|Turcija}} [[Muratcan Güler]] | mediji = [http://www.bjk.com.tr/en/ bjk.com.tr] | sadarbojas = <!------ čempiontituli -------> | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = | līga1 = [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas līgas]] | uzvaras1 = 2 | līga2 = | uzvaras2 = }} '''Stambulas "Beşiktaş JK"''' ({{val|tr|Beşiktaş Jimnastik Kulübü}}) ir profesionāls [[Turcija]]s [[basketbols|basketbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]]. Klubs spēlē [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas Basketbola līgā]]. Tas tika dibināts 1933. gadā. Savas pastāvēšanas vēsturē "Beşiktaş" ir 2 reizi uzvarējis nacionālajā čempionātā, tas notika 1975. un 2012. gadā. Mājas spēles komanda aizvada ''BJK Akatlar Arena''. == Sasniegumi == * [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas līga]] ** '''Uzvara''' (2): 1975, 2012 ** '''Finālisti''' (7): 1972, 1976, 1977, 1981, 1982, 2005, 2017 * [[Turcijas basketbola kauss|Turcijas kauss]] ** '''Uzvara''' (1): 2012 ** '''Finālisti''' (3): 1971, 1973, 2011 * [[Turcijas prezidenta basketbola kauss|Prezidenta kauss]] ** '''Uzvara''' (1): 2012 ** '''Finālisti''' (1): 1987 * [[EuroChallenge]] ** '''Uzvara''' (1): 2012 == Ārējās saites == * [http://www.bjk.com.tr/en/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}/{{tr ikona}} * [https://www.tblstat.net/team/9 TBLStat.net profils] {{en ikona}} {{Basketbols-aizmetnis}} {{Turcija-aizmetnis}} [[Kategorija:Turcijas basketbola klubi]] 8ruq5k66suvf3f3lyhkrrwdys8ixk82 0 132322 4486987 2907164 2026-06-26T15:50:00Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486987 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Symptoms + Cures'' | Izpildītājs = [[Comeback Kid]] 4. studijas albums | Vāks = Comeback Kid - Symptoms and Cures.jpg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{dat|2010|8|31}} | Ierakstīts = 2010 | Žanrs = [[Posthārdkors]], [[melodiskais hārdkors]] | Garums = 39:57 | Skaits = 11 | Valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | Kataloga Nr. = | Ierakstu kompānija = [[Distort Entertainment|Distort]] | Producents = | Izpildītājsģen = [[Comeback Kid]] albumu | Iepriekšējais albums = ''[[Through the Noise]]''<br />(2008) | Šis albums = '''''Symptoms + Cures'''''<br />(2010) | Nākamais albums = }} '''''Symptoms + Cures''''' ir [[Kanāda|kanādiešu]] [[smagais pankroks|smagā pankroka]] grupas [[Comeback Kid]] ceturtais studijas albums, kas tika izdots {{dat|2010|8|31}} sadarbībā ar ierakstu kompāniju [[Distort Entertainment]]. == Dziesmu saraksts == # "Do Yourself a Favor" – 2:30 # "Crooked Floors" – 3:12 # "G.M. Vincent & I" – 3:33 # "Because of All" – 3:38 # "The Concept Says" – 3:06 # "Balance" – 4:03 # "Symptoms + Cures" – 3:55 # "Manifest" – 3:57 # "Get Alone" – 4:16 # "Magnet Pull" – 2:49 # "Pull Back the Reins" – 5:01 <ref name="track listing">{{Tīmekļa atsauce|last=|first=|title=DISTORT : RELEASES : COMEBACK KID - SYMPTOMS + CURES|url=http://www.teamdistort.com/discography/de28|publisher=[[Distort Entertainment]]|accessdate=August 9, 2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722012256/http://www.teamdistort.com/discography/de28/|archivedate={{dat|2011|07|22||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://comeback-kid.com/ Grupas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{mūzikas albums-aizmetnis}} {{Comeback Kid}} [[Kategorija:2010. gada albumi]] [[Kategorija:Comeback Kid albumi]] 8ilrlq8qkephts4lokdem730v82bv08 0 132333 4486988 3162317 2026-06-26T15:51:21Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486988 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = The Distillers |Attēls = The Distillers cropped.jpg |Att_izm = 230 px |Apraksts = The Distillers 2004. gadā |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa}} |Žanrs = [[pankroks]], [[smagais pankroks]] |Gadi = 1998—2006 |Izdevējkompānija = [[Island Records|Island]], [[Aquarius Records|Aquarius]], [[EMI]], [[Universal Music Group|Universal]] |Mlapa = [http://thedistillers.com/main.html thedistillers.com/] |Dalībnieki = |Bij_dalībnieki = }} '''The Distillers''' ir amerikāņu [[pankroks|pankroka]] grupa no [[Losandželosa]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. To 1998. gadā izveidoja grupas galvenā vokāliste un dziesmu autore [[Brodija Deila|Brodija Armstronga]] (vēlāk Deila). Grupa ir izdevusi trīs studijas albumus: [[The Distillers (albums)|The Distillers]] (2000), [[Sing Sing Death House]] (2002) un [[Coral Fang]] (2003). Pēc grupas izjukšanas 2006. gadā tās dalībnieki Brodija Deila un [[Tonijs Bevilakva]] izveidoja jaunu grupu [[Spinnerette]]. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110202133226/http://thedistillers.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:The Distillers}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV rokgrupas]] [[Kategorija:ASV pankroka grupas]] [[Kategorija:ASV hārdkora grupas]] lzfjyegk6z564favcl0bapio0ex0i55 0 136168 4486989 2669454 2026-06-26T15:52:22Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486989 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas žanra infokaste | nosaukums = Melodiskais hārdkors | krāsa = white | fona_krāsa = crimson | stila_izcelsme = [[smagais pankroks]], [[poppanks]], [[alternatīvais roks]] | kultūras_izcelsme = [[1980. gadi|1980. gadu]] sākums, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | instrumenti = [[vokāls]], [[elektriskā ģitāra]], [[basģitāra]], [[bungas]] | popularitāte = | atvasinātās_formas = ''[[Youth crew]]'', [[posthārdkors]], [[metāliskais hārdkors]] | apakšžanru_saraksts = | apakšžanri = | jauktie_žanri = | reģionos = | vietējā_estrāde = | citas_tēmas = }} '''Melodiskais hārdkors''' ({{val|en|melodic hardcore}}) ir [[smagais pankroks|smagā pankroka]] apakšžanrs, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās skanējuma melodiskumam. Žanra veidotā mūzika pārsvarā sastāv no ātriem hārdkora bungu ritmiem, sarežģītiem ģitāras rifiem un melodisku dziedāšanu. == Ievērojamākās grupas == * ''[[A Wilhelm Scream]]'' * ''[[Bad Religion]]'' * ''[[Comeback Kid]]'' * ''[[Four Year Strong]]'' * ''[[Ignite]]'' * ''[[No Use for a Name]]'' * ''[[Rise Against]]'' * ''[[Set Your Goals]]'' * ''[[Strung Out]]'' * ''[[Sum 41]]'' * ''[[Strike Anywhere]]'' == Skatīt arī == * [[Melodiskais metālkors]] {{mūzikas žanrs-aizmetnis}} [[Kategorija:Pankroka žanri]] ipbvstohkkw1mqv0qp11u3no4mvq2dg 0 143996 4486892 4421455 2026-06-26T12:25:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486892 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Jelgava (nozīmju atdalīšana)|Jelgava}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Jelgava | tips = stacija | attēls = File:Jelgavas stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Jelgavas stacijas ēka 2021. gadā | karte = Jelgava | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]<br />[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]<br />[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]]<br />[[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]]<br />[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] | atvērta = 1868 | slēgta = | citi_nosaukumi = Mitava, Mitava I,<br /> ''Mitau-West'' <small>([[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā)</small>,<br /> Jelgava I | stacijas_tips = mezgla, kravas, pasažieru, iecirkņa | arhitekts2 = [[Oto Dīce]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/dzelzcelam-jelgava-aprit-145-gadi-muzejs-priecatos-par-fotografijam |title=Dzelzceļam Jelgavā aprit 145 gadi; muzejs priecātos par fotogrāfijām |access-date={{dat|2017|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190709134633/https://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/dzelzcelam-jelgava-aprit-145-gadi-muzejs-priecatos-par-fotografijam |archivedate={{dat|2019|07|09||bez}} }}</ref> | platformas = 3 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 27 (Jelgava I parkā, neskaitot<br /> strupceļus un atzarus) | adrese = Stacijas 1, Jelgava, LV-3001<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesana.mama.lv/?p=2&QProdukts=dzelzce%C4%BCa+stacija&SaktQ_x=0&SaktQ_y=0 |title=mama.lv |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110630151633/http://meklesana.mama.lv/?p=2 |archivedate={{dat|2011|06|30||bez}} }}</ref> | latd = 56 | latm = 38 | lats = 25 | latNS = N | longd = 23 | longm = 43 | longs = 58 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Cena (stacija)|Cena]] (9 km) <br /> [[Glūda (stacija)|Glūda]] (16 km)<br />[[Meitene (stacija)|Meitene]] (28 km)<br />[[Līvbērze (stacija)|Līvbērze]] (20 km)<br />[[Jelgava II]] (2 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] (2 km) <br /> [[50. kilometrs]] (7 km) <br /> [[Dimzas]] (8 km) <br /> [[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] (13 km) | attālums_līdz_Rīgai = 43 }} '''Jelgava''' (arī '''Jelgava I''') ir svarīga [[dzelzceļa stacija|mezgla stacija]], kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgu]], [[Tukums II|Tukumu]], [[Liepāja (stacija)|Liepāju]], [[Krustpils (stacija)|Krustpili]] un [[Šauļi|Šauļiem]], tā atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Jelgavas stacija lielākoties tiek izmantota kā kravas stacija, kurā diennakts laikā tiek apstrādāts ap 60 kravas vilcieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/latvija/regionos/jelgava/21909-jelgava-viens-no-nozimigakajiem-dzelzcela-mezgliem.htm |title=Jelgava — viens no nozīmīgākajiem dzelzceļa mezgliem |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100505200820/http://zinas.nra.lv/latvija/regionos/jelgava/21909-jelgava-viens-no-nozimigakajiem-dzelzcela-mezgliem.htm }}</ref> Jelgava ir elektrovilcienu maršruta Rīga—Jelgava galapunkts, kā arī caur Jelgavu kursē dīzeļvilcieni uz Liepāju. Stacijā darbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> Jelgava ir trešais lielākais dzelzceļa mezgls Latvijā pēc Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgla. Jelgavas dzelzceļa stacijas ēka ir otrā lielākā dzelzceļa stacijas ēka pēc Rīgas pasažieru dzelzceļa stacijas ēkas. Blakus Jelgavas stacijai kādreizējā dzelzceļnieku dzīvojamā ēkā atrodas [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja]] Jelgavas ekspozīcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/jelgava.htm |title=Ekspozīcija Jelgavā |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110611085213/http://www.railwaymuseum.lv/jelgava.htm }}</ref> Kopš 2023. gada 27. decembra Jelgavas stacijā katru dienu apstājas Lietuvas dzelzceļa apkalpotie starptautiskie vilcieni Rīga–Viļņa un Viļņa–Rīga.<ref name="vilciens-vilna-riga-vilna">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltglink.lt/en/vilnius-riga-lv|title=Vilciens Viļņa–Rīga–Viļņa}}</ref> Kopš 2025. gada 10. februāra šie reisi pagarināti līdz Valgai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/|title=Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu|website=vivi.lv|access-date=2025-04-22|language=lv}}</ref> == Vēsture == Stacijas ēka celta 1868. gadā reizē ar dzelzceļa būvi (arhitekts [[Oto Dīce]]) un saglabājusies līdz mūsdienām (kaut arī stipri cietusi abu pasaules karu laikā). Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Starp Pirmo un Otro pasaules karu caur Jelgavu kursēja starptautiskais vilciens ''[[Nord-Express]]'' maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne. 1972. gadā tika atklāta pasažieru [[elektrovilciens|elektrovilcienu]] satiksme uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgava.lv/pilseta/kultura--maksla-un-atputa/kulturvesturiskie-objekti/kulturvestures-objekti14/kulturvestures-objekti15/kulturvestures-objekti28/jelgava-stacija0/ |title=Jelgavas stacija |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111206024048/http://jelgava.lv/pilseta/kultura--maksla-un-atputa/kulturvesturiskie-objekti/kulturvestures-objekti14/kulturvestures-objekti15/kulturvestures-objekti28/jelgava-stacija0/ |archivedate={{dat|2011|12|06||bez}} }}</ref> [[1970. gadi|1970. gados]] caur Jelgavas staciju tika atjaunota arī starptautiskā satiksme, no Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne, Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no Rīgas caur Jelgavu vēl kursēja starptautiskie vilcieni [[Lietuva]]s virzienā (uz Šauļiem, [[Mažeiķi]]em, [[Viļņa|Viļņu]], [[Minska|Minsku]], [[Truskaveca|Truskavecu]], [[Gomeļa|Gomeļu]], [[Karaļauči]]em u.c.), kā arī vietējās satiksmes vilcieni Rīga—Jelgava—Ventspils, Rīga—Jelgava—Tukums II, Rīga—Jelgava—Meitene. Jelgava bija galapunkts vilcienam Krustpils—Jelgava. [[1990. gadi|1990. gados]] starptautisko un vietējo pasažieru vilcienu satiksme caur Jelgavas staciju krasi samazinājās un pēc 2000. gada pasažieru vilcienu kustība minētajos maršrutos pakāpeniski tika pārtraukta. 2012. gada augustā un 2013. gada maijā, kā arī 2014. gada augustā sakarā ar ceļu darbiem posmā Skrīveri—Krustpils starptautiskie vilcieni uz Pēterburgu, Maskavu un Minsku uz Krustpils staciju vairākas dienas kursēja caur Jelgavu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/1146-izmainas-saraksta-uz-14-15-16-08-2012 |title=Izmaiņas sarakstā uz 14.,15.,16.08.2012 |access-date=25.08.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120817025334/http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/1146-izmainas-saraksta-uz-14-15-16-08-2012 |archivedate=17.08.2012 }}</ref> 2018. gada 29. septembrī caur Jelgavu sāka kursēt pasažieru vilciens Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva.<ref>[http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/foto-jelgava-piestaj-pirmais-vilciens-marsruta-kijeva-minska-vilna-riga.d?id=50440421 Foto: Jelgavā piestāj pirmais vilciens maršrutā 'Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga']</ref> Starptautiskais vilciens kursēja ik pa 4 dienām, pieturēja arī Jelgavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga |title=Jauns vilciens KIJEVA-MINSKA-VIĻŅA-RĪGA |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210121102126/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga }}</ref> No 2019. gada vasaras beigām bija plānots starptautiskā vilciena maršrutu pagarināt līdz Tallinai, diemžēl šī ideja netika realizēta.<ref>[https://tarbija24.postimees.ee/6540770/tallinna-kiievi-rongiliin-voib-tulla-augustis Tallinna-Kiievi rongiliin võib tulla augustis] {{igauniski}}</ref> Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ no 2020. gada 17. marta līdz turpmākam paziņojumam Rīgas—Kijivas starptautiskā maršruta pasažieru vilcieni tika atcelti. === Seni attēli === <gallery widths="180" heights="180" perrow="4"> Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija pirms 1914.jpg|Jelgavas dzelzceļa stacija (pirms 1914. gada) Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija pēc 1920.jpg|Vilciens Jelgavas stacijā (pēc 1920. gada) Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija (pēc 1944).jpg|Jelgavas dzelzceļa stacija pēc [[kauja par Jelgavu (1944)|sagraušanas 1944. gadā]] </gallery> == Pasažieru pārvadājumi == Jelgavas stacija kalpo kā galapunkts elektrovilcieniem Rīga—Jelgava un Jelgava—Rīga, un šeit divas reizes nedēļā<ref>[https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12324/8-decembri-stajies-speka-jauns-vilcienu-kustibas-saraksts-ar-butiskam-izmainam/ Vilcienu saraksta izmaiņas]</ref> piestāja vilciens Rīga—Liepāja un Liepāja—Rīga,<ref>[http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/?selected_from=9491&selected_to=9578&date=1299362400 Vilcienu saraksts]</ref> reizēm tiek norīkoti arī papildu vilcieni.<ref>Dzelzceļa maršrutā Rīga-Liepāja 2019. gada 20. jūlijā (ap plkst. 14.00) norīkots papildus vilciens Rīga—Liepāja, savukārt 2019. gada 21. jūlijā (ap plkst. 01.00) papildus vilciens Liepāja-Rīga ([http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_29032019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.4, 2019. gada 29. martā])</ref> No 2015. gada 1. jūnija Jelgavas stacijā darbdienās apstājās dīzeļvilcieni Rīga—Dobele un Dobele—Rīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/lv/jaunums_marsruts_dobelerigadobele/ |title=Jauns maršruts Rīga—Dobele—Rīga |access-date={{dat|2015|05|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150529194415/http://www.pv.lv/lv/jaunums_marsruts_dobelerigadobele |archivedate={{dat|2015|05|29||bez}} }}</ref> Kopš 2023. gada 31. jūlija Dobeles reisi pagarināti līdz Liepājai. Ceļā līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 49 minūtes (dīzeļvilcieniem mazāk), līdz Dobeles stacijai aptuveni 24 minūtes, bet līdz Liepājas Pasažieru stacijai aptuveni 2 stundas un 30 minūtes. Biļetes cena 2015. gadā bija 2,05 EUR līdz Rīgai; 1,55 EUR līdz Dobelei, bet līdz Liepājai — 5,90 EUR. Jelgava ir A biļešu zonas gala stacija. Katru dienu stacijā apstājas arī Valga—Rīga—Viļņa un Viļņa—Rīga—Valga<ref name="vilciens-vilna-riga-vilna" /> vilcieni, tomēr tie kalpo kā tranzītreisi, kurus nav iespējams izmantot atsevišķi tikai posmā Jelgava—Rīga. Ceļā līdz Viļņas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 3 stundas un 45 minūtes, biļetes cena ir 23 vai 32 EUR, atkarībā no izvēlētās klases. {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="4"|{{flaga|Latvija}} [[Pasažieru vilciens]] (Vivi) |Rīga—Jelgava |rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,6,7 |- |Jelgava—Rīga |1,2,3,4,5,6,7 |- |Rīga—Dobele—Liepāja |rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,6,7 |- |Liepāja—Dobele—Rīga |1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2" |{{flaga|Lietuva}} [[Lietuvas dzelzceļš|LTG Link]]/Vivi |Valga–Rīga–Viļņa |rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,6,7 |- |Viļņa–Rīga–Valga |1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Ukraina}} Ukrzaliznytsia |Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva |rowspan="2"|<span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | — |- |Kijiva—Minska—Viļņa—Rīga | — |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru vilciens |Rīga—Reņģe |rowspan="2"|<span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | — |- |Reņģe—Rīga | — |- |} === Sliežu ceļi === Pārsvarā elektrovilcieni pienāk un atiet uz Rīgu no 32. strupceļa, kā arī daži elektrovilcieni no 33. strupceļa. Ļoti reti (dažas reizes gadā) elektrovilcieni pienāk un atiet no 2. galvenā ceļa. No 1. ceļa atiet un pienāk Liepājas virziena dīzeļvilcieni. Ikrītu un svētdienu vakaros no 2. ceļa pienāk un atiet dīzeļvilcieni Nr.724 un Nr.722 Liepāja—Rīga. 3. ceļu izmantoja Kijivas starptautiskais vilciens, notika Latvijas lokomotīves maiņa pret Lietuvas lokomotīvi un otrādi. Elektrificēts ir 1., 2., 32. un 33. sliežu ceļš. {{dat|2015|08|03}} stacijā uzsāka platformu modernizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-jelgavas-stacij%C4%81-0 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Jelgavas stacijā |access-date={{dat|2015|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160914051021/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-jelgavas-stacij%C4%81-0 }}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="200px" heights="150px" perrow="5"> Attēls:Jelgavas stacijas eka.JPG|<center><small>Jelgavas stacijas ēka 2011. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Jelgavā 3.jpg|<center><small>Elektrificētais 1. un 2. ceļš, skats Liepājas virzienā, kur drīz beidzas elektrifikācija</small></center> File:Sliežu ceļi Jelgavā 4.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Jelgavas stacija 2.JPG|<center><small>Jelgavas stacijas ēka no Stacijas ielas puses</small></center> Attēls:Jelgavas stacija 3.JPG|<center><small>Jelgavas stacijas sliežu ceļi ar kravas sastāviem</small></center> Attēls:Jelgavas stacijas sliedes Liepājas virzienā.JPG|<center><small>Jelgavas stacijas sliežu ceļu izvērsums Liepājas un Tukuma virzienā</small></center> Attēls:ER2 Jelgavas stacijā.JPG|<center><small>Elektrovilciens ER2-1300 Jelgavas stacijā.</small></center> Attēls:Jelgavas stacija 4.JPG|<center><small>Jelgavas stacija ar preču vilcieniem</small></center> Attēls:Jelgavas dzelzceļa muzejs.JPG|<center><small>Jelgavas dzelzceļa muzeja āra ekspozīcija</small></center> Attēls:Jelgavas stacija 1.JPG|<center><small>Stacijas ēka</small></center> </gallery> == Literatūra == * T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 47. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}} == Ārējās saites == * [http://wikimapia.org/202438/lv/Dzelzsce%C4%BCa-stacija-Jelgava Jelgavas stacija (''Wikimapia'')] * [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=8&lat=56.64002&lon=23.73716&layers=000B00000000TTT Jelgavas dzelzceļa mezgls PSRS ģenerālštāba kartē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210523155529/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=8&lat=56.64002&lon=23.73716&layers=000B00000000TTT |date={{dat|2021|05|23||bez}} }} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=383487|title=Jelgavas stacijas aerofoto|archiveurl=https://archive.today/20130630031755/http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=383487|archivedate=2013-06-30|access-date=2012-08-23}} * {{youtube|r_GTixWHM5A|Jelgavas dzelzceļa stacija - vārti uz Kurzemi}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}} {{Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils}} {{Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja}} {{Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava}} {{Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene}} [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava I—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Liepāja stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Tukums II—Jelgava stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Meitene stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgava]] hgz8rklv1wg8iz0y9hqki4yk0s1609t 0 144769 4487195 3563862 2026-06-27T07:29:06Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4487195 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Sūtņu sazvērestība | attēls = Sutnu sazverestiba.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = vēsturiska piedzīvojumu filma | režisors = [[Nikolajs Rozancevs]] | producents = | scenārija autors = * Gunārs Kurpnieks * Mihails Makļarskis * Nikolajs Rozancevs | galvenajās lomās = * [[Aleksandrs Kutepovs]] * [[Eduards Pāvuls]] * [[Uldis Dumpis]] | mūzika = [[Marģeris Zariņš]] | operators = * [[Mārtiņš Kleins]] * [[Alberts Osipovs]] | montāža = | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|1965}} | ilgums = 83 minūtes | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[Krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 0059938 }} '''"Sūtņu sazvērestība"''' ir 1965. gada [[Latvijas PSR]] vēsturiskā spēlfilma. Filmas režisors ir [[Nikolajs Rozancevs]]. Filma uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. == Sižets == 1918. gada vasarā Roberts Lokharts, Lielbritānijas misijas vadītājs Padomju Krievijā, plāno sazvērestību pret boļševiku varu. Tās īstenošanā viņš cenšas iesaistīt [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekus]], mēģinot uzpirkt latviešu strēlnieku divīzijas Artilērijas diviziona komandieri [[Eduards Bērziņš|Bērziņu]]. == Lomās == * [[Uldis Dumpis]] — ''[[Eduards Bērziņš]]'' * Igors Klass — ''[[Felikss Dzeržinskis]]'' * Vadims Medvedjevs — ''[[Sidnejs Reilijs]]'' * Aleksandrs Kutepovs — ''[[Jakovs Sverdlovs]]'' * [[Eduards Pāvuls]] — ''[[Jēkabs Peterss]]'' * [[Oļegs Basilašvili]] — ''[[Roberts Lokharts]]'' * Vladimirs Sošaļskis — ''Kolomatiano'' * [[Valdemārs Zandbergs]] — ''mācītājs Tiltiņš'' * Rita Gladunko — ''Jeļena Nikolajevna'' * Larisa Daņiļina — ''Dagmāra'' * Jurijs Dedovičs — ''Delafārs'' * Pjotrs Savins — ''čekists Ksenofontovs'' * [[Arnis Līcītis]] — ''Līdaka'' * [[Uldis Lieldidžs]] * [[Alfrēds Videnieks]] == Filmēšanas grupa == * Režisors: Nikolajs Rozancevs * Scenārija autors: Gunārs Kurpnieks, Mihails Makļarskis, Nikolajs Rozancevs * Operators: Mārtiņš Kleins, Alberts Osipovs * Komponists: Marģeris Zariņš == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/3119/ ''filmas.lv'' profils] {{lv ikona}} {{DEFAULTSORT:Sutnzu sazverestiba}} [[Kategorija:1965. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] knmcx796l6qpwlvpx25iyt08lwkljw7 0 146631 4487009 4485693 2026-06-26T16:18:01Z Baisulis 11523 + jūnijs...... 4487009 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos bija 7,2 magnitūdes stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam seko 7,5 magnitūdes stiprs pamatgrūdiens, kas ir spēcīgākais valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Satrapī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] David Hockney 2017 at Flash Expo (cropped).jpg|[[Deivids Hoknijs]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 7tygvu7xmctwpnf3ys7czmgz5ts2fp3 4487010 4487009 2026-06-26T16:18:28Z Baisulis 11523 /* Paredzētie notikumi */ : 4487010 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos bija 7,2 magnitūdes stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam seko 7,5 magnitūdes stiprs pamatgrūdiens, kas ir spēcīgākais valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Satrapī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] David Hockney 2017 at Flash Expo (cropped).jpg|[[Deivids Hoknijs]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] mk545dj5v5grssxtlgc7vhz24yh9gve 4487011 4487010 2026-06-26T16:19:30Z Baisulis 11523 /* Jūnijs */ papildināts.... 4487011 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos bija 7,2 magnitūdes stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam seko 7,5 magnitūdes stiprs pamatgrūdiens, kas ir spēcīgākais valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Satrapī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] David Hockney 2017 at Flash Expo (cropped).jpg|[[Deivids Hoknijs]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] ger1q6ufychm2s8dhympx8f20smjrgd 4487043 4487011 2026-06-26T18:21:55Z Biafra 13794 /* Jūnijs */ 4487043 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdes stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdes stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Satrapī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] David Hockney 2017 at Flash Expo (cropped).jpg|[[Deivids Hoknijs]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] bujv58aj9r1y99ixuaoaahty1m7rh9m 4487172 4487043 2026-06-27T05:45:57Z Biafra 13794 /* Jūnijs */ Sergejs Ivanovs 4487172 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdes stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdes stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] hl3k9y34lt5d0fp0hxeiunbjfb9rapr 0 153218 4486990 3336381 2026-06-26T15:53:16Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{Commonscat → {{sisterlinks-inline}}, hārdkors (rokmūzikas žanrs) → smagais pankroks, hārdkor → Smagais pankrok using [[Project:AWB|AWB]] 4486990 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = '''''Napalm Death''''' | Attēls =Napalm Death @ Hammerfest 2010 190.jpg | Att_izm = 260px | Apraksts = ''Napalm Death'' 2010. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{Vieta|Anglija|Birmingema}} | Žanrs = ''[[grindcore]]'', [[nāves metāls]] | Gadi = 1981—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Century Media]]'', ''[[Spitfire Records|Spitfire]]'', ''[[Earache Records|Earache]]'' | Mlapa = [http://www.napalmdeath.org www.napalmdeath.org] | Dalībnieki = [[Bērnijs Grīnvejs|Marks "Bērnijs" Grīnvejs]]<br />[[Šeins Emburijs]]<br />[[Mičs Heriss]]<br />[[Denijs Herrera]] | Bij_dalībnieki = }} '''''Napalm Death''''' ir ''[[grindcore]]'' mūzikas grupa no [[Birmingema]]s [[Anglija|Anglijā]].<ref>Mudrian, A., 2004, ''Choosing Death: The Improbable History of Death Metal & Grindcore'', ''Feral House'', ''Los Angeles''. {{en ikona}}</ref> Grupa ir izveidota 1981. gadā, un, lai arī viss tās sākotnējais pamatsastāvs ir nomainījies, tās pašreizējais pamatsastāvs ir palicis nemainīgs kopš 1990. gadu sākuma. ''Napalm Death'' ir zināmi kā ''[[grindcore]]'' žanra veidotāji, savos pirmajos ierakstos jaucot tādus dažādus žanrus kā [[nāves metāls|nāves metālu]] ar [[smagais pankroks|smago pankroku]] ar īsām dziesmām, ātru ritmu, rūkošu vokālu un sociopolitiskiem dziesmu vārdiem. Grupas 1987. gadā izdotais debija albums ''[[Scum]]'' nozīmīgi ietekmēja daudzus tālākos mūziķus smagā metāla žanrā.<ref>''[http://www.allmusic.com/artist/p4990/biography Napalm Death]'', ''Allmusic''. Atjaunots: {{dat|2011|6|10}}. {{en ikona}}</ref> ''Napalm Death'' ir izdevusi 14 albumus, un ''[[Nielsen SoundScan]]'' to ir ierindojis septītajā vietā starp [[nāves metāls|nāves metāla]] grupām pēc Amerkas Savienotajās Valstīs pārdoto ierakstu daudzuma.<ref name=soundscan2003>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=16769|title= It's Official: CANNIBAL CORPSE Are The Top-Selling Death Metal Band Of The SoundScan Era|date= 2003-11-17|publisher= [http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net BLABBERMOUTH.NET]|accessdate= {{dat|2008|05|03}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080602230201/http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=16769|archivedate= 2008-06-02}} {{en ikona}}</ref> == Diskogrāfija == * ''[[Scum]]'' <small>(1987)</small> * ''[[From Enslavement to Obliteration]]'' <small>(1988)</small> * ''[[Harmony Corruption]]'' <small>(1990)</small> * ''[[Utopia Banished]]'' <small>(1992)</small> * ''[[Fear, Emptiness, Despair]]'' <small>(1994)</small> * ''[[Diatribes]]'' <small>(1996)</small> * ''[[Inside the Torn Apart]]'' <small>(1997)</small> * ''[[Words from the Exit Wound]]'' <small>(1998)</small> * ''[[Enemy of the Music Business]]'' <small>(2000)</small> * ''[[Order of the Leech]]'' <small>(2002)</small> * ''[[Leaders Not Followers: Part 2]]'' <small>(2004)</small> * ''[[The Code Is Red...Long Live the Code]]'' <small>(2005)</small> * ''[[Smear Campaign]]'' <small>(2006)</small> * ''[[Time Waits for No Slave]]'' <small>(2009)</small> * ''[[Utilitarian]]'' (2012) * ''[[Apex Predator – Easy Meat]]'' (2015) * ''[[Throes of Joy in the Jaws of Defeatism]]'' (2020) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}}{{last.fm}} {{Myspace|napalmdeath}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas rokgrupas]] [[Kategorija:Anglijas smagā metāla grupas]] [[Kategorija:Anglijas nāves metāla grupas]] [[Kategorija:Anglijas grindcore grupas]] q9bn5k13brbovk9ppqb234uzm02i4m5 0 157178 4486991 4463411 2026-06-26T15:54:27Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486991 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Tre Cool'' | Attēls = RiP2013 GreenDay Tre Cool 0002.jpg | Att_izm = | Apraksts = ''Tre Cool'' 2013. gadā | Dz_vārds = Franks Edvins Raits III | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1972|12|9}} | Vieta_dz = {{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Pankroks]], [[alternatīvais roks]], [[rokmūzika]], [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], [[smagais pankroks]], [[poppanks]], [[garāžroks]] | Nodarbošanās = Mūziķis, bundzinieks | Instrumenti = | Gadi = 1985–pašlaik |Izdevējkompānija = [[Reprise Records]], [[Lookout! Records]], [[Adeline Records]] | Darbojies_arī = [[Green Day]], [[The Lookouts]], [[The Network]], [[Foxboro Hot Tubs]], [[Samiam]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Franks Edvins Raits III''' ({{val|de|Frank Edwin Wright III}}; dzimis {{dat|1972|12|9}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], [[Vācija|Vācijā]]),<ref>[http://www.greendayauthority.com/band/tre.php Tre Cool Biography]. Greendayauthority.com. Retrieved on 2011-06-26.</ref> plašāk pazīstams kā '''''Tre Cool''''', ir vācu-amerikāņu [[bungas|bundzinieks]], vislabāk pazīstams kā rokgrupas ''[[Green Day]]'' bundzinieks. Viņš 1990. gadā nomainīja grupas iepriekšējo bundzinieku [[Džons Kifmeijers|Džonu Kifmeijeru]]. Vēl ir darbojies grupās ''[[The Lookouts]]'', ''[[Samiam]]'', kā arī ''Green Day'' projektos ''[[The Network]]'' un ''[[Foxboro Hot Tubs]]''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * Biogrāfija: [http://www.greenday.net/trecool.html ''greenday.net''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111101231242/http://www.greenday.net/trecool.html |date={{dat|2011|11|01||bez}} }}, [http://trecoolisfine.tripod.com/id1.html ''tripod.com'']{{Novecojusi saite}}, [http://www.greendayauthority.com/band/tre.php ''greendayauthority.com''] * [http://www.greenday.com/ Green Day oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Green Day}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Vācu mūziķi]] [[Kategorija:Green Day]] n74vy9wvdbkotosb3fl4qkzuce5zujz 0 169012 4487211 4480837 2026-06-27T07:54:03Z ZANDMANIS 91184 /* Draftētie Latvijas hokejisti */ 4487211 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2008 NHL Entry Draft Stage.JPG|thumb|[[2008. gada NHL drafts|2008. gada NHL drafta]] ceremonija|250px]] '''NHL drafts''' ir ikgadēja ceremonija, kas pirmo reizi noritēja 1963. gadā un kuras gaitā katrai no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandām tiek dota iespēja iegūt atsevišķu spēlētāju, kuri atbilst [[Drafts|drafta]] nolikumam, NHL tiesības. NHL drafts parasti noris aptuveni mēnesi pēc katras NHL sezonas beigām. == Izvēles kārtības noteikšana == NHL drafta izvēles kārtību nosaka drafta loterijas, komandu regulārās sezonas un izslēgšanas kārtas snieguma kombinācija. Tiesa, NHL pieļauj komandām drafta izvēles savā starpā mainīt. Drafta loterija gan ietekmē vien drafta pirmās kārtas izvēļu secības noteikšanu. Sākot ar otro kārtu šo secību nosaka regulārās sezonas rezultāti, pēdējo vietu ieguvušajai komandai draftā dodot iespēju izvēlēties pirmajai. Regulārās sezonas noslēgumā 14 izslēgšanas kārtā neiekļuvušās komandas piedalās drafta loterijā, lai noskaidrotu pirmās kārtas izvēles kārtību secību. Loterijas gaitā neviena no komandām savu regulārās sezonas pozīcija nedrīkst uzlabot par vairāk nekā četrām pozīcijām, kā arī nedrīkst zaudēt vairāk par vienu vietu. Tas nozīmē, ka drafta pirmā numura izvēles tiesības iegūt var vien piecas konkrētās sezonas neveiksmīgākās komandas. Pārējo komandu pirmās kārtas izvēles secību nosaka [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izslēgšanas kārtas rezultātu, kausa ieguvējai iegūstot 30. numuru, bet otrais finālistei - 29. numuru. Jo agrāk komanda no izslēgšanas kārtas izkritusi, jo augstākas tai pirmās kārtas izvēles numurs. == Draftējamie spēlētāji == Visus spēlētājus, kas drafta gada 15. septembrī būs sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, bet [[31. decembris|31. decembrī]] nebūs vecāki par 20 gadiem, kā arī kuriem nav aktīva līguma ar kādu no [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandām, ir iespējams draftēt. Spēlētājus, kas nenāk no [[Ziemeļamerika]]s, ir iespējams draftēt arī pēc 21 gada sasniegšanas. == Visi NHL drafti == {| class="wikitable" ! Drafts ! Draftēto skaits ! Pirmais numurs ! Komanda ! Vieta ! Datums |- |align="center"| [[1963. gada NHL drafts|1963]]||align="center"| 21||{{flaga|Kanāda}} [[Gerijs Monahens]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1963|06|05|N}} |- |align="center"| [[1964. gada NHL drafts|1964]]||align="center"| 24||{{flaga|Kanāda}} [[Klods Gautjē]]||[[Detroitas "Red Wings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1964|06|11|N}} |- |align="center"| [[1965. gada NHL drafts|1965]]||align="center"| 11||{{flaga|Kanāda}} [[Andrē Velēū]]||[[Ņujorkas "Rangers"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1965|04|27|N}} |- |align="center"| [[1966. gada NHL drafts|1966]]||align="center"| 24||{{flaga|Kanāda}} [[Berijs Gibss]]||[[Bostonas "Bruins"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1966|04|25|N}} |- |align="center"| [[1967. gada NHL drafts|1967]]||align="center"| 18||{{flaga|Kanāda}} [[Riks Panuti]]||[[Losandželosas "Kings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1967|07|07|N}} |- |align="center"| [[1968. gada NHL drafts|1968]]||align="center"| 24||{{flaga|Kanāda}} [[Mišels Plase]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1968|06|13|N}} |- |align="center"| [[1969. gada NHL drafts|1969]]||align="center"| 84||{{flaga|Kanāda}} [[Režens Houls]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1969|06|12|N}} |- |align="center"| [[1970. gada NHL drafts|1970]]||align="center"| 115||{{flaga|Kanāda}} [[Žilbērs Pero]]||[[Bufalo "Sabres"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1970|06|11|N}} |- |align="center"| [[1971. gada NHL drafts|1971]]||align="center"| 117||{{flaga|Kanāda}} [[Gijs Leflērs]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1971|06|10|N}} |- |align="center"| [[1972. gada NHL drafts|1972]]||align="center"| 152||{{flaga|Kanāda}} [[Billijs Heriss]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1972|06|08|N}} |- |align="center"| [[1973. gada NHL drafts|1973]]||align="center"| 168||{{flaga|Kanāda}} [[Deniss Potvins]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1973|05|15|N}} |- |align="center"| [[1974. gada NHL drafts|1974]]||align="center"| 247||{{flaga|Kanāda}} [[Gregs Žoli]]||[[Vašingtonas "Capitals"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1974|05|28|N}} |- |align="center"| [[1975. gada NHL drafts|1975]]||align="center"| 217||{{flaga|Kanāda}} [[Mels Bridžmens]]||[[Filadelfijas "Flyers"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1975|06|03|N}} |- |align="center"| [[1976. gada NHL drafts|1976]]||align="center"| 135||{{flaga|Kanāda}} [[Riks Grīns]]||[[Vašingtonas "Capitals"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1976|06|01|N}} |- |align="center"| [[1977. gada NHL drafts|1977]]||align="center"| 185||{{flaga|Kanāda}} [[Deils Makkorts]]||[[Detroitas "Red Wings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1977|06|14|N}} |- |align="center"| [[1978. gada NHL drafts|1978]]||align="center"| 234||{{flaga|Kanāda}} [[Bobijs Smits]]||[[Minesotas "North Stars"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1978|06|15|N}} |- |align="center"| [[1979. gada NHL drafts|1979]]||align="center"| 126||{{flaga|Kanāda}} [[Robs Remedžs]]||[[Kolorādo "Rockies"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1979|08|09|N}} |- |align="center"| [[1980. gada NHL drafts|1980]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Dags Vikenhaizers]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1980|06|11|N}} |- |align="center"| [[1981. gada NHL drafts|1981]]||align="center"| 211||{{flaga|Kanāda}} [[Deils Haverčuks]]||[[Vinipegas "Jets"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1981|06|10|N}} |- |align="center"| [[1982. gada NHL drafts|1982]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Gords Kluzeks]]||[[Bostonas "Bruins"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1982|06|09|N}} |- |align="center"| [[1983. gada NHL drafts|1983]]||align="center"| 242||{{flaga|ASV}} [[Braiens Lavtons]]||[[Minesotas "North Stars"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1983|06|08|N}} |- |align="center"| [[1984. gada NHL drafts|1984]]||align="center"| 250||{{flaga|Kanāda}} [[Mario Lemjē]]||[[Pitsburgas "Penguins"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1984|06|09|N}} |- |align="center"| [[1985. gada NHL drafts|1985]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Vendels Klārks]]||[[Toronto "Maple Leafs"]]||[[Toronto]], [[Kanāda]]||{{dat|1985|06|15|N}} |- |align="center"| [[1986. gada NHL drafts|1986]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Džo Mērfijs]]||[[Detroitas "Red Wings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1986|06|21|N}} |- |align="center"| [[1987. gada NHL drafts|1987]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Pjērs Turžons]]||[[Bufalo "Sabres"]]||[[Detroita]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1987|06|13|N}} |- |align="center"| [[1988. gada NHL drafts|1988]]||align="center"| 252||{{flaga|ASV}} [[Maiks Modano]]||[[Minesotas "North Stars"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1988|06|11|N}} |- |align="center"| [[1989. gada NHL drafts|1989]]||align="center"| 252||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Sundīns]]||[[Kvebekas "Nordiques"]]||[[Blūmingtona (Minesota)|Blūmingtona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1989|06|17|N}} |- |align="center"| [[1990. gada NHL drafts|1990]]||align="center"| 250||{{flaga|Kanāda}} [[Ovens Nolans]]||[[Kvebekas "Nordiques"]]||[[Vankūvera]], [[Kanāda]]||{{dat|1990|06|16|N}} |- |align="center"| [[1991. gada NHL drafts|1991]]||align="center"| 264||{{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Lindross]]||[[Kvebekas "Nordiques"]]||[[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1991|06|22|N}} |- |align="center"| [[1992. gada NHL drafts|1992]]||align="center"| 264||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Romans Hamrlīks]]||[[Tampabejas "Lightning"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1992|06|20|N}} |- |align="center"| [[1993. gada NHL drafts|1993]]||align="center"| 286||{{flaga|Kanāda}} [[Aleksandrs Daigls]]||[[Otavas "Senators"]]||[[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]], [[Kanāda]]||{{dat|1993|06|28|N}} |- |align="center"| [[1994. gada NHL drafts|1994]]||align="center"| 286||{{flaga|ASV}} [[Eds Jovanovskis]]||[[Floridas "Panthers"]]||[[Hārtforda (Konektikuta)|Hārtforda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1994|06|28|N}} |- |align="center"| [[1995. gada NHL drafts|1995]]||align="center"| 234||{{flaga|ASV}} [[Braiens Berārs]]||[[Otavas "Senators"]]||[[Edmontona]], [[Kanāda]]||{{dat|1995|07|08|N}} |- |align="center"| [[1996. gada NHL drafts|1996]]||align="center"| 239||{{flaga|Kanāda}} [[Kriss Filipss]]||[[Otavas "Senators"]]||[[Sentluisa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1996|06|22|N}} |- |align="center"| [[1997. gada NHL drafts|1997]]||align="center"| 246||{{flaga|Kanāda}} [[Džo Torntons]]||[[Bostonas "Bruins"]]||[[Pitsburga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1997|06|21|N}} |- |align="center"| [[1998. gada NHL drafts|1998]]||align="center"| 258||{{flaga|Kanāda}} [[Vinsents Lekavaljē]]||[[Tampabejas "Lightning"]]||[[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1998|06|27|N}} |- |align="center"| [[1999. gada NHL drafts|1999]]||align="center"| 272||{{flaga|Čehija}} [[Patriks Štefans]]||[[Atlantas "Thrashers"]]||[[Bostona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1999|06|26|N}} |- |align="center"| [[2000. gada NHL drafts|2000]]||align="center"| 293||{{flaga|ASV}} [[Riks Dipjetro]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Kalgari]], [[Kanāda]]||{{dat|2000|06|24|N}} |- |align="center"| [[2001. gada NHL drafts|2001]]||align="center"| 289||{{flaga|Krievija}} [[Iļja Kovaļčuks]]||[[Atlantas "Thrashers"]]||[[Sanraiza]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2001|06|23|N}} |- |align="center"| [[2002. gada NHL drafts|2002]]||align="center"| 291||{{flaga|Kanāda}} [[Riks Nešs]]||[[Kolumbusas "Blue Jackets"]]||[[Toronto]], [[Kanāda]]||{{dat|2002|06|22|N}} |- |align="center"| [[2003. gada NHL drafts|2003]]||align="center"| 292||{{flaga|Kanāda}} [[Marks Andrē Flerī]]||[[Pitsburgas "Penguins"]]||[[Našvila]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2003|06|21|N}} |- |align="center"| [[2004. gada NHL drafts|2004]]||align="center"| 291||{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Ovečkins]]||[[Vašingtonas "Capitals"]]||[[Roli]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2004|06|26|N}} |- |align="center"| [[2005. gada NHL drafts|2005]]||align="center"| 230||{{flaga|Kanāda}} [[Sidnijs Krosbijs]]||[[Pitsburgas "Penguins"]]||[[Otava]], [[Kanāda]]||{{dat|2005|07|30|N}} |- |align="center"| [[2006. gada NHL drafts|2006]]||align="center"| 214||{{flaga|ASV}} [[Ēriks Džonsons (hokejists)|Ēriks Džonsons]]||[[Sentluisas "Blues"]]||[[Vankūvera]], [[Kanāda]]||{{dat|2006|06|24|N}} |- |align="center"| [[2007. gada NHL drafts|2007]]||align="center"| 211||{{flaga|ASV}} [[Patriks Keins]]||[[Čikāgas "Blackhawks"]]||[[Kolumbusa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2007|06|22|N}} |- |align="center"| [[2008. gada NHL drafts|2008]]||align="center"| 211||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvens Stemkoss]]||[[Tampabejas "Lightning"]]||[[Otava]], [[Kanāda]]||{{dat|2008|06|20|N}} |- |align="center"| [[2009. gada NHL drafts|2009]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Džons Tavaress]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|2009|06|26|N}} |- |align="center"| [[2010. gada NHL drafts|2010]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Teilors Hols]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Losandželosa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2010|06|25|N}} |- |align="center"| [[2011. gada NHL drafts|2011]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Ņūdžents-Hopkinss]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Sentpola]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2011|06|24|N}} |- |align="center"| [[2012. gada NHL drafts|2012]]||align="center"| 211||{{flaga|Krievija}} [[Nails Jakupovs]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Pitsburga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2012|06|22|N}} |- |align="center"| [[2013. gada NHL drafts|2013]]||align="center"| 211||{{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]||[[Kolorādo "Avalanche"]]||[[Ņuarka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2013|06|30|N}} |- |align="center"| [[2014. gada NHL drafts|2014]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]]||[[Floridas "Panthers"]]||[[Filadelfija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2014|06|27|N}} |- |align="center"| [[2015. gada NHL drafts|2015]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Sanraiza]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2015|06|26|N}} |- |align="center"| [[2016. gada NHL drafts|2016]]||align="center"| 210||{{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]]||[[Toronto "Maple Leafs"]]||[[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2016|06|24|N}} |- |align="center"| [[2017. gada NHL drafts|2017]]||align="center"| 217||{{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]]||[[Ņūdžersijas "Devils"]]||[[Čikāga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2017|06|23|N}} |- |align="center"| [[2018. gada NHL drafts|2018]]||align="center"| 217||{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]]||[[Bufalo "Sabres"]]||[[Dalasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2018|06|22|N}} |- |align="center"| [[2019. gada NHL drafts|2019]]||align="center"| 217||{{flaga|ASV}} [[Džeks Hjūzs]]||[[Ņūdžersijas "Devils"]]||[[Vankūvera]], [[Kanāda]]||{{dat|2019|06|21|N}} |- |align="center"| [[2020. gada NHL drafts|2020]]||align="center"| 217||{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]]||[[Ņujorkas "Rangers"]]||''Tiešsaistē''||{{dat|2020|10|06|N}} |- |align="center"| [[2021. gada NHL drafts|2021]]||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Ouens Pauers]]||[[Bufalo "Sabres"]]||''Tiešsaistē''||{{dat|2021|07|23|N}} |- |align="center"| [[2022. gada NHL drafts|2022]]||align="center"| 225||{{flaga|SVK}} [[Jurajs Slafkovskis]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|2022|07|07|N}} |- |align="center"| [[2023. gada NHL drafts|2023]]||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Konors Bedārds]]||[[Čikāgas "Blackhawks"]]||[[Našvila]], [[ASV]]||{{dat|2023|06|28|N}} |- |align="center"| [[2024. gada NHL drafts|2024]]||align="center"| 225||{{flaga|CAN}} [[Maklīns Selebrīni]]||[[Sanhosē "Sharks"]]||[[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]], [[ASV]]||{{dat|2024|06|28|N}}—{{dat|2024|06|29|N}} |- |align="center"| [[2025. gada NHL drafts|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062025-nhl_drafta_ka_pirmais_tiek_izvelets_seife |title=NHL draftā kā pirmais tiek izvēlēts Šeifers, Heigenss noslīd līdz Ločmeļa komandai |accessdate=2025-06-28 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Metjū Šeifers]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Losandželosa]], [[ASV]]||{{dat|2025|06|27|N}}—{{dat|2025|06|28|N}} |} == Draftētie Latvijas hokejisti == Līdz šim [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] draftēti 40 [[Latvija]]s hokejisti. Par pirmo 1975. gadā kļuva [[Viktors Hatuļevs]], kurš arī vienlaicīgi kļuva par pirmo [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejistu, kas draftēts [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet tā kā PSRS liedza spēlētājiem spēlēt ārzemju klubos, tad Hatuļevam izredžu spēlēt NHL nebija. Līgā ir spēlējuši četri latvieši, kas iepriekš nav tikuši draftēti - [[Raitis Ivanāns]], [[Pēteris Skudra]], [[Herberts Vasiļjevs]] un [[Ronalds Ķēniņš]]. 2026. gada Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā latviešu aizsargu [[Alberts Šmits|Albertu Šmitu]] ar piekto numuru izvēlējās Ņujorkas “Rangers”, kur savulaik bija spēlējis leģendārais latviešu aizsargs [[Sandis Ozoliņš]]. Tādējādi 18 gadus vecais jaunietis kļuvis par visaugstāk draftēto [[latvieši|latvieti]] drafta vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062026-talantigais_smits_izvelets_labako_piecien|title=Rekords kritis: talantīgais Šmits izvēlēts labāko pieciniekā un dosies uz Ņujorku |website=Sportacentrs.com |date={{dat|2026|6|27|N|bez}} |access-date={{dat|2026|6|27||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" width="80%" ! bgcolor="#e0e0e0" width="20%" | Spēlētājs ! bgcolor="#e0e0e0" width="5%" | Pozīcija ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Gads ! bgcolor="#e0e0e0" width="30%" | Komanda ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Kārta ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Numurs |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Viktors Hatuļevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1975. gada NHL drafts|1975.]] || [[Filadelfijas "Flyers"]] || 9 || 160 |- align="center" | align="left" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1988. gada NHL drafts|1988.]] || [[Monreālas "Canadiens"]] || 9 || 228 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Irbe]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas "North Stars"]] || 10 || 196 |- align="center" | align="left" | [[Helmuts Balderis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas "North Stars"]] || 12 || 238 |- align="center" | align="left" | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1991. gada NHL drafts|1991.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 2 || 30 |- align="center" | align="left" | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 3 || 55 |- align="center" | align="left" | [[Grigorijs Panteļejevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 6 || 136 |- align="center" | align="left" | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 11 || 243 |- align="center" | align="left" | [[Aleksandrs Kerčs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Edmontonas "Oilers"]] || 3 || 60 |- align="center" | align="left" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Vinipegas "Jets" (agrākie)|Vinipegas "Jets"]] || 9 || 228 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Aleksandrs Andrejevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1997. gada NHL drafts|1997.]] || [[Fīniksas "Coyotes"]] || 8 || 207 |- align="center" | align="left" | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1998. gada NHL drafts|1998.]] || [[Našvilas "Predators"]] || 8 || 230 |- align="center" | align="left" | [[Kaspars Astašenko]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 5 || 127 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Georgijs Pujacs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 9 || 264 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Agris Saviels]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Kolorādo "Avalanche"]] || 2 || 63 |- align="center" | align="left" | [[Jānis Sprukts]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Floridas "Panthers"]] || 8 || 234 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Juris Štāls]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2001. gada NHL drafts|2001.]] || [[Ņujorkas "Rangers"]] || 9 || 269 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Jēkabs Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] || 4 || 119 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Krišjānis Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Ņūdžersijas "Devils"]] || 5 || 154 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Armands Bērziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]]|| [[Minesotas "Wild"]] || 5 || 155 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Raimonds Daņiličs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 8 || 255 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Lauris Dārziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Našvilas "Predators"]] || 9 || 268 |- align="center" | align="left" | [[Mārtiņš Karsums]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2004. gada NHL drafts|2004.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 2 || 64 |- align="center" | align="left" | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2005. gada NHL drafts|2005.]] || [[Filadelfijas "Flyers"]] || 3 || 91 |- align="center" | align="left" | [[Kaspars Daugaviņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Otavas "Senators"]] || 3 || 91 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Kulda]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Atlantas "Thrashers"]] || 7 || 200 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Kristiāns Pelšs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2010. gada NHL drafts|2010.]] || [[Edmontonas "Oilers"]] || 7 || 181 |- align="center" | align="left" | [[Zemgus Girgensons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Bufalo "Sabres"]] || 1 || 14 |- align="center" | align="left" | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] || 2 || 52 |- align="center" | align="left" | [[Kristers Gudļevskis]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2013. gada NHL drafts|2013.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 5 || 124 |- align="center" | align="left" | [[Elvis Merzļikins]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] || 3 || 76 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Edgars Kulda]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Arizonas "Coyotes"]] || 7 || 193 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Mārtiņš Dzierkals]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Arizonas "Coyotes"]] || 3 || 68 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Kārlis Čukste]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 5 || 130 |- align="center" | align="left" | [[Rūdolfs Balcers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 5 || 142 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Rodrigo Ābols]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2016. gada NHL drafts|2016.]] || [[Vankūveras "Canucks"]] || 7 || 184 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Šilovs]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2019. gada NHL drafts|2019.]] || [[Vankūveras "Canucks"]] || 6 || 156 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Raivis Ansons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2020. gada NHL drafts|2020.]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] || 5 || 149 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Dans Ločmelis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 4 || 119 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Sandis Vilmanis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Floridas "Panthers"]] || 5 || 157 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Klāvs Veinbergs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 7 || 224 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Ēriks Mateiko]]<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29062024-latvijas_augstaka_drafta_izvele_kops_2015</ref> || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Vašingtonas "Capitals"]] || 3 || 90 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Mikus Vecvanags]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Monreālas "Canadiens"]] || 5 || 134 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Darels Uļjanskis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Anahaimas "Ducks"]] || 7 || 214 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Alberts Šmits]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Ņujorkas "Rangers"]] || 1 || 5 |} {{legend|#CFECEC|Spēlētāji, kas nav aizvadījuši nevienu spēli NHL|border=solid 1px #AAAAAA}} == Skatīt arī == * [[Taro Cudžimoto]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{NHL drafti}} {{NHL}} [[Kategorija:NHL drafts| ]] glkqtvywpj74fy4q7jniloz73luyhjm 4487217 4487211 2026-06-27T08:00:19Z ZANDMANIS 91184 /* Visi NHL drafti */ 4487217 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2008 NHL Entry Draft Stage.JPG|thumb|[[2008. gada NHL drafts|2008. gada NHL drafta]] ceremonija|250px]] '''NHL drafts''' ir ikgadēja ceremonija, kas pirmo reizi noritēja 1963. gadā un kuras gaitā katrai no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandām tiek dota iespēja iegūt atsevišķu spēlētāju, kuri atbilst [[Drafts|drafta]] nolikumam, NHL tiesības. NHL drafts parasti noris aptuveni mēnesi pēc katras NHL sezonas beigām. == Izvēles kārtības noteikšana == NHL drafta izvēles kārtību nosaka drafta loterijas, komandu regulārās sezonas un izslēgšanas kārtas snieguma kombinācija. Tiesa, NHL pieļauj komandām drafta izvēles savā starpā mainīt. Drafta loterija gan ietekmē vien drafta pirmās kārtas izvēļu secības noteikšanu. Sākot ar otro kārtu šo secību nosaka regulārās sezonas rezultāti, pēdējo vietu ieguvušajai komandai draftā dodot iespēju izvēlēties pirmajai. Regulārās sezonas noslēgumā 14 izslēgšanas kārtā neiekļuvušās komandas piedalās drafta loterijā, lai noskaidrotu pirmās kārtas izvēles kārtību secību. Loterijas gaitā neviena no komandām savu regulārās sezonas pozīcija nedrīkst uzlabot par vairāk nekā četrām pozīcijām, kā arī nedrīkst zaudēt vairāk par vienu vietu. Tas nozīmē, ka drafta pirmā numura izvēles tiesības iegūt var vien piecas konkrētās sezonas neveiksmīgākās komandas. Pārējo komandu pirmās kārtas izvēles secību nosaka [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izslēgšanas kārtas rezultātu, kausa ieguvējai iegūstot 30. numuru, bet otrais finālistei - 29. numuru. Jo agrāk komanda no izslēgšanas kārtas izkritusi, jo augstākas tai pirmās kārtas izvēles numurs. == Draftējamie spēlētāji == Visus spēlētājus, kas drafta gada 15. septembrī būs sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, bet [[31. decembris|31. decembrī]] nebūs vecāki par 20 gadiem, kā arī kuriem nav aktīva līguma ar kādu no [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandām, ir iespējams draftēt. Spēlētājus, kas nenāk no [[Ziemeļamerika]]s, ir iespējams draftēt arī pēc 21 gada sasniegšanas. == Visi NHL drafti == {| class="wikitable" ! Drafts ! Draftēto skaits ! Pirmais numurs ! Komanda ! Vieta ! Datums |- |align="center"| [[1963. gada NHL drafts|1963]]||align="center"| 21||{{flaga|Kanāda}} [[Gerijs Monahens]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1963|06|05|N}} |- |align="center"| [[1964. gada NHL drafts|1964]]||align="center"| 24||{{flaga|Kanāda}} [[Klods Gautjē]]||[[Detroitas "Red Wings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1964|06|11|N}} |- |align="center"| [[1965. gada NHL drafts|1965]]||align="center"| 11||{{flaga|Kanāda}} [[Andrē Velēū]]||[[Ņujorkas "Rangers"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1965|04|27|N}} |- |align="center"| [[1966. gada NHL drafts|1966]]||align="center"| 24||{{flaga|Kanāda}} [[Berijs Gibss]]||[[Bostonas "Bruins"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1966|04|25|N}} |- |align="center"| [[1967. gada NHL drafts|1967]]||align="center"| 18||{{flaga|Kanāda}} [[Riks Panuti]]||[[Losandželosas "Kings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1967|07|07|N}} |- |align="center"| [[1968. gada NHL drafts|1968]]||align="center"| 24||{{flaga|Kanāda}} [[Mišels Plase]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1968|06|13|N}} |- |align="center"| [[1969. gada NHL drafts|1969]]||align="center"| 84||{{flaga|Kanāda}} [[Režens Houls]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1969|06|12|N}} |- |align="center"| [[1970. gada NHL drafts|1970]]||align="center"| 115||{{flaga|Kanāda}} [[Žilbērs Pero]]||[[Bufalo "Sabres"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1970|06|11|N}} |- |align="center"| [[1971. gada NHL drafts|1971]]||align="center"| 117||{{flaga|Kanāda}} [[Gijs Leflērs]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1971|06|10|N}} |- |align="center"| [[1972. gada NHL drafts|1972]]||align="center"| 152||{{flaga|Kanāda}} [[Billijs Heriss]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1972|06|08|N}} |- |align="center"| [[1973. gada NHL drafts|1973]]||align="center"| 168||{{flaga|Kanāda}} [[Deniss Potvins]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1973|05|15|N}} |- |align="center"| [[1974. gada NHL drafts|1974]]||align="center"| 247||{{flaga|Kanāda}} [[Gregs Žoli]]||[[Vašingtonas "Capitals"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1974|05|28|N}} |- |align="center"| [[1975. gada NHL drafts|1975]]||align="center"| 217||{{flaga|Kanāda}} [[Mels Bridžmens]]||[[Filadelfijas "Flyers"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1975|06|03|N}} |- |align="center"| [[1976. gada NHL drafts|1976]]||align="center"| 135||{{flaga|Kanāda}} [[Riks Grīns]]||[[Vašingtonas "Capitals"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1976|06|01|N}} |- |align="center"| [[1977. gada NHL drafts|1977]]||align="center"| 185||{{flaga|Kanāda}} [[Deils Makkorts]]||[[Detroitas "Red Wings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1977|06|14|N}} |- |align="center"| [[1978. gada NHL drafts|1978]]||align="center"| 234||{{flaga|Kanāda}} [[Bobijs Smits]]||[[Minesotas "North Stars"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1978|06|15|N}} |- |align="center"| [[1979. gada NHL drafts|1979]]||align="center"| 126||{{flaga|Kanāda}} [[Robs Remedžs]]||[[Kolorādo "Rockies"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1979|08|09|N}} |- |align="center"| [[1980. gada NHL drafts|1980]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Dags Vikenhaizers]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1980|06|11|N}} |- |align="center"| [[1981. gada NHL drafts|1981]]||align="center"| 211||{{flaga|Kanāda}} [[Deils Haverčuks]]||[[Vinipegas "Jets"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1981|06|10|N}} |- |align="center"| [[1982. gada NHL drafts|1982]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Gords Kluzeks]]||[[Bostonas "Bruins"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1982|06|09|N}} |- |align="center"| [[1983. gada NHL drafts|1983]]||align="center"| 242||{{flaga|ASV}} [[Braiens Lavtons]]||[[Minesotas "North Stars"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1983|06|08|N}} |- |align="center"| [[1984. gada NHL drafts|1984]]||align="center"| 250||{{flaga|Kanāda}} [[Mario Lemjē]]||[[Pitsburgas "Penguins"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1984|06|09|N}} |- |align="center"| [[1985. gada NHL drafts|1985]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Vendels Klārks]]||[[Toronto "Maple Leafs"]]||[[Toronto]], [[Kanāda]]||{{dat|1985|06|15|N}} |- |align="center"| [[1986. gada NHL drafts|1986]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Džo Mērfijs]]||[[Detroitas "Red Wings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1986|06|21|N}} |- |align="center"| [[1987. gada NHL drafts|1987]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Pjērs Turžons]]||[[Bufalo "Sabres"]]||[[Detroita]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1987|06|13|N}} |- |align="center"| [[1988. gada NHL drafts|1988]]||align="center"| 252||{{flaga|ASV}} [[Maiks Modano]]||[[Minesotas "North Stars"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1988|06|11|N}} |- |align="center"| [[1989. gada NHL drafts|1989]]||align="center"| 252||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Sundīns]]||[[Kvebekas "Nordiques"]]||[[Blūmingtona (Minesota)|Blūmingtona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1989|06|17|N}} |- |align="center"| [[1990. gada NHL drafts|1990]]||align="center"| 250||{{flaga|Kanāda}} [[Ovens Nolans]]||[[Kvebekas "Nordiques"]]||[[Vankūvera]], [[Kanāda]]||{{dat|1990|06|16|N}} |- |align="center"| [[1991. gada NHL drafts|1991]]||align="center"| 264||{{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Lindross]]||[[Kvebekas "Nordiques"]]||[[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1991|06|22|N}} |- |align="center"| [[1992. gada NHL drafts|1992]]||align="center"| 264||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Romans Hamrlīks]]||[[Tampabejas "Lightning"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1992|06|20|N}} |- |align="center"| [[1993. gada NHL drafts|1993]]||align="center"| 286||{{flaga|Kanāda}} [[Aleksandrs Daigls]]||[[Otavas "Senators"]]||[[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]], [[Kanāda]]||{{dat|1993|06|28|N}} |- |align="center"| [[1994. gada NHL drafts|1994]]||align="center"| 286||{{flaga|ASV}} [[Eds Jovanovskis]]||[[Floridas "Panthers"]]||[[Hārtforda (Konektikuta)|Hārtforda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1994|06|28|N}} |- |align="center"| [[1995. gada NHL drafts|1995]]||align="center"| 234||{{flaga|ASV}} [[Braiens Berārs]]||[[Otavas "Senators"]]||[[Edmontona]], [[Kanāda]]||{{dat|1995|07|08|N}} |- |align="center"| [[1996. gada NHL drafts|1996]]||align="center"| 239||{{flaga|Kanāda}} [[Kriss Filipss]]||[[Otavas "Senators"]]||[[Sentluisa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1996|06|22|N}} |- |align="center"| [[1997. gada NHL drafts|1997]]||align="center"| 246||{{flaga|Kanāda}} [[Džo Torntons]]||[[Bostonas "Bruins"]]||[[Pitsburga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1997|06|21|N}} |- |align="center"| [[1998. gada NHL drafts|1998]]||align="center"| 258||{{flaga|Kanāda}} [[Vinsents Lekavaljē]]||[[Tampabejas "Lightning"]]||[[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1998|06|27|N}} |- |align="center"| [[1999. gada NHL drafts|1999]]||align="center"| 272||{{flaga|Čehija}} [[Patriks Štefans]]||[[Atlantas "Thrashers"]]||[[Bostona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1999|06|26|N}} |- |align="center"| [[2000. gada NHL drafts|2000]]||align="center"| 293||{{flaga|ASV}} [[Riks Dipjetro]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Kalgari]], [[Kanāda]]||{{dat|2000|06|24|N}} |- |align="center"| [[2001. gada NHL drafts|2001]]||align="center"| 289||{{flaga|Krievija}} [[Iļja Kovaļčuks]]||[[Atlantas "Thrashers"]]||[[Sanraiza]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2001|06|23|N}} |- |align="center"| [[2002. gada NHL drafts|2002]]||align="center"| 291||{{flaga|Kanāda}} [[Riks Nešs]]||[[Kolumbusas "Blue Jackets"]]||[[Toronto]], [[Kanāda]]||{{dat|2002|06|22|N}} |- |align="center"| [[2003. gada NHL drafts|2003]]||align="center"| 292||{{flaga|Kanāda}} [[Marks Andrē Flerī]]||[[Pitsburgas "Penguins"]]||[[Našvila]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2003|06|21|N}} |- |align="center"| [[2004. gada NHL drafts|2004]]||align="center"| 291||{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Ovečkins]]||[[Vašingtonas "Capitals"]]||[[Roli]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2004|06|26|N}} |- |align="center"| [[2005. gada NHL drafts|2005]]||align="center"| 230||{{flaga|Kanāda}} [[Sidnijs Krosbijs]]||[[Pitsburgas "Penguins"]]||[[Otava]], [[Kanāda]]||{{dat|2005|07|30|N}} |- |align="center"| [[2006. gada NHL drafts|2006]]||align="center"| 214||{{flaga|ASV}} [[Ēriks Džonsons (hokejists)|Ēriks Džonsons]]||[[Sentluisas "Blues"]]||[[Vankūvera]], [[Kanāda]]||{{dat|2006|06|24|N}} |- |align="center"| [[2007. gada NHL drafts|2007]]||align="center"| 211||{{flaga|ASV}} [[Patriks Keins]]||[[Čikāgas "Blackhawks"]]||[[Kolumbusa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2007|06|22|N}} |- |align="center"| [[2008. gada NHL drafts|2008]]||align="center"| 211||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvens Stemkoss]]||[[Tampabejas "Lightning"]]||[[Otava]], [[Kanāda]]||{{dat|2008|06|20|N}} |- |align="center"| [[2009. gada NHL drafts|2009]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Džons Tavaress]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|2009|06|26|N}} |- |align="center"| [[2010. gada NHL drafts|2010]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Teilors Hols]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Losandželosa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2010|06|25|N}} |- |align="center"| [[2011. gada NHL drafts|2011]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Ņūdžents-Hopkinss]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Sentpola]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2011|06|24|N}} |- |align="center"| [[2012. gada NHL drafts|2012]]||align="center"| 211||{{flaga|Krievija}} [[Nails Jakupovs]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Pitsburga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2012|06|22|N}} |- |align="center"| [[2013. gada NHL drafts|2013]]||align="center"| 211||{{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]||[[Kolorādo "Avalanche"]]||[[Ņuarka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2013|06|30|N}} |- |align="center"| [[2014. gada NHL drafts|2014]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]]||[[Floridas "Panthers"]]||[[Filadelfija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2014|06|27|N}} |- |align="center"| [[2015. gada NHL drafts|2015]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Sanraiza]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2015|06|26|N}} |- |align="center"| [[2016. gada NHL drafts|2016]]||align="center"| 210||{{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]]||[[Toronto "Maple Leafs"]]||[[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2016|06|24|N}} |- |align="center"| [[2017. gada NHL drafts|2017]]||align="center"| 217||{{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]]||[[Ņūdžersijas "Devils"]]||[[Čikāga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2017|06|23|N}} |- |align="center"| [[2018. gada NHL drafts|2018]]||align="center"| 217||{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]]||[[Bufalo "Sabres"]]||[[Dalasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2018|06|22|N}} |- |align="center"| [[2019. gada NHL drafts|2019]]||align="center"| 217||{{flaga|ASV}} [[Džeks Hjūzs]]||[[Ņūdžersijas "Devils"]]||[[Vankūvera]], [[Kanāda]]||{{dat|2019|06|21|N}} |- |align="center"| [[2020. gada NHL drafts|2020]]||align="center"| 217||{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]]||[[Ņujorkas "Rangers"]]||''Tiešsaistē''||{{dat|2020|10|06|N}} |- |align="center"| [[2021. gada NHL drafts|2021]]||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Ouens Pauers]]||[[Bufalo "Sabres"]]||''Tiešsaistē''||{{dat|2021|07|23|N}} |- |align="center"| [[2022. gada NHL drafts|2022]]||align="center"| 225||{{flaga|SVK}} [[Jurajs Slafkovskis]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|2022|07|07|N}} |- |align="center"| [[2023. gada NHL drafts|2023]]||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Konors Bedārds]]||[[Čikāgas "Blackhawks"]]||[[Našvila]], [[ASV]]||{{dat|2023|06|28|N}} |- |align="center"| [[2024. gada NHL drafts|2024]]||align="center"| 225||{{flaga|CAN}} [[Maklins Selebrīni]]||[[Sanhosē "Sharks"]]||[[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]], [[ASV]]||{{dat|2024|06|28|N}}—{{dat|2024|06|29|N}} |- |align="center"| [[2025. gada NHL drafts|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062025-nhl_drafta_ka_pirmais_tiek_izvelets_seife |title=NHL draftā kā pirmais tiek izvēlēts Šeifers, Heigenss noslīd līdz Ločmeļa komandai |accessdate=2025-06-28 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Metjū Šeifers]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Losandželosa]], [[ASV]]||{{dat|2025|06|27|N}}—{{dat|2025|06|28|N}} |- |align="center"| [[2026. gada NHL drafts|2026]]||align="center"| 225||{{flaga|CAN}} [[Gevins Makena]]||[[Toronto "Maple Leafs"]]||[[Bufalo]], [[ASV]]||{{dat|2026|06|26|N}}—{{dat|2026|06|27|N}} |} == Draftētie Latvijas hokejisti == Līdz šim [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] draftēti 40 [[Latvija]]s hokejisti. Par pirmo 1975. gadā kļuva [[Viktors Hatuļevs]], kurš arī vienlaicīgi kļuva par pirmo [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejistu, kas draftēts [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet tā kā PSRS liedza spēlētājiem spēlēt ārzemju klubos, tad Hatuļevam izredžu spēlēt NHL nebija. Līgā ir spēlējuši četri latvieši, kas iepriekš nav tikuši draftēti - [[Raitis Ivanāns]], [[Pēteris Skudra]], [[Herberts Vasiļjevs]] un [[Ronalds Ķēniņš]]. 2026. gada Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā latviešu aizsargu [[Alberts Šmits|Albertu Šmitu]] ar piekto numuru izvēlējās Ņujorkas “Rangers”, kur savulaik bija spēlējis leģendārais latviešu aizsargs [[Sandis Ozoliņš]]. Tādējādi 18 gadus vecais jaunietis kļuvis par visaugstāk draftēto [[latvieši|latvieti]] drafta vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062026-talantigais_smits_izvelets_labako_piecien|title=Rekords kritis: talantīgais Šmits izvēlēts labāko pieciniekā un dosies uz Ņujorku |website=Sportacentrs.com |date={{dat|2026|6|27|N|bez}} |access-date={{dat|2026|6|27||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" width="80%" ! bgcolor="#e0e0e0" width="20%" | Spēlētājs ! bgcolor="#e0e0e0" width="5%" | Pozīcija ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Gads ! bgcolor="#e0e0e0" width="30%" | Komanda ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Kārta ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Numurs |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Viktors Hatuļevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1975. gada NHL drafts|1975.]] || [[Filadelfijas "Flyers"]] || 9 || 160 |- align="center" | align="left" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1988. gada NHL drafts|1988.]] || [[Monreālas "Canadiens"]] || 9 || 228 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Irbe]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas "North Stars"]] || 10 || 196 |- align="center" | align="left" | [[Helmuts Balderis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas "North Stars"]] || 12 || 238 |- align="center" | align="left" | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1991. gada NHL drafts|1991.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 2 || 30 |- align="center" | align="left" | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 3 || 55 |- align="center" | align="left" | [[Grigorijs Panteļejevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 6 || 136 |- align="center" | align="left" | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 11 || 243 |- align="center" | align="left" | [[Aleksandrs Kerčs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Edmontonas "Oilers"]] || 3 || 60 |- align="center" | align="left" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Vinipegas "Jets" (agrākie)|Vinipegas "Jets"]] || 9 || 228 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Aleksandrs Andrejevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1997. gada NHL drafts|1997.]] || [[Fīniksas "Coyotes"]] || 8 || 207 |- align="center" | align="left" | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1998. gada NHL drafts|1998.]] || [[Našvilas "Predators"]] || 8 || 230 |- align="center" | align="left" | [[Kaspars Astašenko]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 5 || 127 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Georgijs Pujacs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 9 || 264 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Agris Saviels]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Kolorādo "Avalanche"]] || 2 || 63 |- align="center" | align="left" | [[Jānis Sprukts]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Floridas "Panthers"]] || 8 || 234 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Juris Štāls]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2001. gada NHL drafts|2001.]] || [[Ņujorkas "Rangers"]] || 9 || 269 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Jēkabs Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] || 4 || 119 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Krišjānis Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Ņūdžersijas "Devils"]] || 5 || 154 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Armands Bērziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]]|| [[Minesotas "Wild"]] || 5 || 155 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Raimonds Daņiličs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 8 || 255 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Lauris Dārziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Našvilas "Predators"]] || 9 || 268 |- align="center" | align="left" | [[Mārtiņš Karsums]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2004. gada NHL drafts|2004.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 2 || 64 |- align="center" | align="left" | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2005. gada NHL drafts|2005.]] || [[Filadelfijas "Flyers"]] || 3 || 91 |- align="center" | align="left" | [[Kaspars Daugaviņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Otavas "Senators"]] || 3 || 91 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Kulda]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Atlantas "Thrashers"]] || 7 || 200 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Kristiāns Pelšs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2010. gada NHL drafts|2010.]] || [[Edmontonas "Oilers"]] || 7 || 181 |- align="center" | align="left" | [[Zemgus Girgensons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Bufalo "Sabres"]] || 1 || 14 |- align="center" | align="left" | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] || 2 || 52 |- align="center" | align="left" | [[Kristers Gudļevskis]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2013. gada NHL drafts|2013.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 5 || 124 |- align="center" | align="left" | [[Elvis Merzļikins]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] || 3 || 76 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Edgars Kulda]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Arizonas "Coyotes"]] || 7 || 193 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Mārtiņš Dzierkals]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Arizonas "Coyotes"]] || 3 || 68 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Kārlis Čukste]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 5 || 130 |- align="center" | align="left" | [[Rūdolfs Balcers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 5 || 142 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Rodrigo Ābols]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2016. gada NHL drafts|2016.]] || [[Vankūveras "Canucks"]] || 7 || 184 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Šilovs]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2019. gada NHL drafts|2019.]] || [[Vankūveras "Canucks"]] || 6 || 156 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Raivis Ansons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2020. gada NHL drafts|2020.]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] || 5 || 149 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Dans Ločmelis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 4 || 119 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Sandis Vilmanis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Floridas "Panthers"]] || 5 || 157 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Klāvs Veinbergs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 7 || 224 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Ēriks Mateiko]]<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29062024-latvijas_augstaka_drafta_izvele_kops_2015</ref> || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Vašingtonas "Capitals"]] || 3 || 90 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Mikus Vecvanags]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Monreālas "Canadiens"]] || 5 || 134 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Darels Uļjanskis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Anahaimas "Ducks"]] || 7 || 214 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Alberts Šmits]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Ņujorkas "Rangers"]] || 1 || 5 |} {{legend|#CFECEC|Spēlētāji, kas nav aizvadījuši nevienu spēli NHL|border=solid 1px #AAAAAA}} == Skatīt arī == * [[Taro Cudžimoto]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{NHL drafti}} {{NHL}} [[Kategorija:NHL drafts| ]] iy46700arc441xlkziib0w3dwo6hpko 4487218 4487217 2026-06-27T08:02:29Z ZANDMANIS 91184 /* Visi NHL drafti */ 4487218 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2008 NHL Entry Draft Stage.JPG|thumb|[[2008. gada NHL drafts|2008. gada NHL drafta]] ceremonija|250px]] '''NHL drafts''' ir ikgadēja ceremonija, kas pirmo reizi noritēja 1963. gadā un kuras gaitā katrai no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandām tiek dota iespēja iegūt atsevišķu spēlētāju, kuri atbilst [[Drafts|drafta]] nolikumam, NHL tiesības. NHL drafts parasti noris aptuveni mēnesi pēc katras NHL sezonas beigām. == Izvēles kārtības noteikšana == NHL drafta izvēles kārtību nosaka drafta loterijas, komandu regulārās sezonas un izslēgšanas kārtas snieguma kombinācija. Tiesa, NHL pieļauj komandām drafta izvēles savā starpā mainīt. Drafta loterija gan ietekmē vien drafta pirmās kārtas izvēļu secības noteikšanu. Sākot ar otro kārtu šo secību nosaka regulārās sezonas rezultāti, pēdējo vietu ieguvušajai komandai draftā dodot iespēju izvēlēties pirmajai. Regulārās sezonas noslēgumā 14 izslēgšanas kārtā neiekļuvušās komandas piedalās drafta loterijā, lai noskaidrotu pirmās kārtas izvēles kārtību secību. Loterijas gaitā neviena no komandām savu regulārās sezonas pozīcija nedrīkst uzlabot par vairāk nekā četrām pozīcijām, kā arī nedrīkst zaudēt vairāk par vienu vietu. Tas nozīmē, ka drafta pirmā numura izvēles tiesības iegūt var vien piecas konkrētās sezonas neveiksmīgākās komandas. Pārējo komandu pirmās kārtas izvēles secību nosaka [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izslēgšanas kārtas rezultātu, kausa ieguvējai iegūstot 30. numuru, bet otrais finālistei - 29. numuru. Jo agrāk komanda no izslēgšanas kārtas izkritusi, jo augstākas tai pirmās kārtas izvēles numurs. == Draftējamie spēlētāji == Visus spēlētājus, kas drafta gada 15. septembrī būs sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, bet [[31. decembris|31. decembrī]] nebūs vecāki par 20 gadiem, kā arī kuriem nav aktīva līguma ar kādu no [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandām, ir iespējams draftēt. Spēlētājus, kas nenāk no [[Ziemeļamerika]]s, ir iespējams draftēt arī pēc 21 gada sasniegšanas. == Visi NHL drafti == {| class="wikitable" ! Drafts ! Draftēto skaits ! Pirmais numurs ! Komanda ! Vieta ! Datums |- |align="center"| [[1963. gada NHL drafts|1963]]||align="center"| 21||{{flaga|Kanāda}} [[Gerijs Monahens]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1963|06|05|N}} |- |align="center"| [[1964. gada NHL drafts|1964]]||align="center"| 24||{{flaga|Kanāda}} [[Klods Gautjē]]||[[Detroitas "Red Wings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1964|06|11|N}} |- |align="center"| [[1965. gada NHL drafts|1965]]||align="center"| 11||{{flaga|Kanāda}} [[Andrē Velēū]]||[[Ņujorkas "Rangers"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1965|04|27|N}} |- |align="center"| [[1966. gada NHL drafts|1966]]||align="center"| 24||{{flaga|Kanāda}} [[Berijs Gibss]]||[[Bostonas "Bruins"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1966|04|25|N}} |- |align="center"| [[1967. gada NHL drafts|1967]]||align="center"| 18||{{flaga|Kanāda}} [[Riks Panuti]]||[[Losandželosas "Kings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1967|07|07|N}} |- |align="center"| [[1968. gada NHL drafts|1968]]||align="center"| 24||{{flaga|Kanāda}} [[Mišels Plase]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1968|06|13|N}} |- |align="center"| [[1969. gada NHL drafts|1969]]||align="center"| 84||{{flaga|Kanāda}} [[Režens Houls]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1969|06|12|N}} |- |align="center"| [[1970. gada NHL drafts|1970]]||align="center"| 115||{{flaga|Kanāda}} [[Žilbērs Pero]]||[[Bufalo "Sabres"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1970|06|11|N}} |- |align="center"| [[1971. gada NHL drafts|1971]]||align="center"| 117||{{flaga|Kanāda}} [[Gijs Leflērs]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1971|06|10|N}} |- |align="center"| [[1972. gada NHL drafts|1972]]||align="center"| 152||{{flaga|Kanāda}} [[Billijs Heriss]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1972|06|08|N}} |- |align="center"| [[1973. gada NHL drafts|1973]]||align="center"| 168||{{flaga|Kanāda}} [[Deniss Potvins]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1973|05|15|N}} |- |align="center"| [[1974. gada NHL drafts|1974]]||align="center"| 247||{{flaga|Kanāda}} [[Gregs Žoli]]||[[Vašingtonas "Capitals"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1974|05|28|N}} |- |align="center"| [[1975. gada NHL drafts|1975]]||align="center"| 217||{{flaga|Kanāda}} [[Mels Bridžmens]]||[[Filadelfijas "Flyers"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1975|06|03|N}} |- |align="center"| [[1976. gada NHL drafts|1976]]||align="center"| 135||{{flaga|Kanāda}} [[Riks Grīns]]||[[Vašingtonas "Capitals"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1976|06|01|N}} |- |align="center"| [[1977. gada NHL drafts|1977]]||align="center"| 185||{{flaga|Kanāda}} [[Deils Makkorts]]||[[Detroitas "Red Wings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1977|06|14|N}} |- |align="center"| [[1978. gada NHL drafts|1978]]||align="center"| 234||{{flaga|Kanāda}} [[Bobijs Smits]]||[[Minesotas "North Stars"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1978|06|15|N}} |- |align="center"| [[1979. gada NHL drafts|1979]]||align="center"| 126||{{flaga|Kanāda}} [[Robs Remedžs]]||[[Kolorādo "Rockies"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1979|08|09|N}} |- |align="center"| [[1980. gada NHL drafts|1980]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Dags Vikenhaizers]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1980|06|11|N}} |- |align="center"| [[1981. gada NHL drafts|1981]]||align="center"| 211||{{flaga|Kanāda}} [[Deils Haverčuks]]||[[Vinipegas "Jets"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1981|06|10|N}} |- |align="center"| [[1982. gada NHL drafts|1982]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Gords Kluzeks]]||[[Bostonas "Bruins"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1982|06|09|N}} |- |align="center"| [[1983. gada NHL drafts|1983]]||align="center"| 242||{{flaga|ASV}} [[Braiens Lavtons]]||[[Minesotas "North Stars"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1983|06|08|N}} |- |align="center"| [[1984. gada NHL drafts|1984]]||align="center"| 250||{{flaga|Kanāda}} [[Mario Lemjē]]||[[Pitsburgas "Penguins"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1984|06|09|N}} |- |align="center"| [[1985. gada NHL drafts|1985]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Vendels Klārks]]||[[Toronto "Maple Leafs"]]||[[Toronto]], [[Kanāda]]||{{dat|1985|06|15|N}} |- |align="center"| [[1986. gada NHL drafts|1986]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Džo Mērfijs]]||[[Detroitas "Red Wings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1986|06|21|N}} |- |align="center"| [[1987. gada NHL drafts|1987]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Pjērs Turžons]]||[[Bufalo "Sabres"]]||[[Detroita]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1987|06|13|N}} |- |align="center"| [[1988. gada NHL drafts|1988]]||align="center"| 252||{{flaga|ASV}} [[Maiks Modano]]||[[Minesotas "North Stars"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1988|06|11|N}} |- |align="center"| [[1989. gada NHL drafts|1989]]||align="center"| 252||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Sundīns]]||[[Kvebekas "Nordiques"]]||[[Blūmingtona (Minesota)|Blūmingtona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1989|06|17|N}} |- |align="center"| [[1990. gada NHL drafts|1990]]||align="center"| 250||{{flaga|Kanāda}} [[Ovens Nolans]]||[[Kvebekas "Nordiques"]]||[[Vankūvera]], [[Kanāda]]||{{dat|1990|06|16|N}} |- |align="center"| [[1991. gada NHL drafts|1991]]||align="center"| 264||{{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Lindross]]||[[Kvebekas "Nordiques"]]||[[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1991|06|22|N}} |- |align="center"| [[1992. gada NHL drafts|1992]]||align="center"| 264||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Romans Hamrlīks]]||[[Tampabejas "Lightning"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1992|06|20|N}} |- |align="center"| [[1993. gada NHL drafts|1993]]||align="center"| 286||{{flaga|Kanāda}} [[Aleksandrs Daigls]]||[[Otavas "Senators"]]||[[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]], [[Kanāda]]||{{dat|1993|06|28|N}} |- |align="center"| [[1994. gada NHL drafts|1994]]||align="center"| 286||{{flaga|ASV}} [[Eds Jovanovskis]]||[[Floridas "Panthers"]]||[[Hārtforda (Konektikuta)|Hārtforda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1994|06|28|N}} |- |align="center"| [[1995. gada NHL drafts|1995]]||align="center"| 234||{{flaga|ASV}} [[Braiens Berārs]]||[[Otavas "Senators"]]||[[Edmontona]], [[Kanāda]]||{{dat|1995|07|08|N}} |- |align="center"| [[1996. gada NHL drafts|1996]]||align="center"| 239||{{flaga|Kanāda}} [[Kriss Filipss]]||[[Otavas "Senators"]]||[[Sentluisa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1996|06|22|N}} |- |align="center"| [[1997. gada NHL drafts|1997]]||align="center"| 246||{{flaga|Kanāda}} [[Džo Torntons]]||[[Bostonas "Bruins"]]||[[Pitsburga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1997|06|21|N}} |- |align="center"| [[1998. gada NHL drafts|1998]]||align="center"| 258||{{flaga|Kanāda}} [[Vinsents Lekavaljē]]||[[Tampabejas "Lightning"]]||[[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1998|06|27|N}} |- |align="center"| [[1999. gada NHL drafts|1999]]||align="center"| 272||{{flaga|Čehija}} [[Patriks Štefans]]||[[Atlantas "Thrashers"]]||[[Bostona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1999|06|26|N}} |- |align="center"| [[2000. gada NHL drafts|2000]]||align="center"| 293||{{flaga|ASV}} [[Riks Dipjetro]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Kalgari]], [[Kanāda]]||{{dat|2000|06|24|N}} |- |align="center"| [[2001. gada NHL drafts|2001]]||align="center"| 289||{{flaga|Krievija}} [[Iļja Kovaļčuks]]||[[Atlantas "Thrashers"]]||[[Sanraiza]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2001|06|23|N}} |- |align="center"| [[2002. gada NHL drafts|2002]]||align="center"| 291||{{flaga|Kanāda}} [[Riks Nešs]]||[[Kolumbusas "Blue Jackets"]]||[[Toronto]], [[Kanāda]]||{{dat|2002|06|22|N}} |- |align="center"| [[2003. gada NHL drafts|2003]]||align="center"| 292||{{flaga|Kanāda}} [[Marks Andrē Flerī]]||[[Pitsburgas "Penguins"]]||[[Našvila]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2003|06|21|N}} |- |align="center"| [[2004. gada NHL drafts|2004]]||align="center"| 291||{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Ovečkins]]||[[Vašingtonas "Capitals"]]||[[Roli]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2004|06|26|N}} |- |align="center"| [[2005. gada NHL drafts|2005]]||align="center"| 230||{{flaga|Kanāda}} [[Sidnijs Krosbijs]]||[[Pitsburgas "Penguins"]]||[[Otava]], [[Kanāda]]||{{dat|2005|07|30|N}} |- |align="center"| [[2006. gada NHL drafts|2006]]||align="center"| 214||{{flaga|ASV}} [[Ēriks Džonsons (hokejists)|Ēriks Džonsons]]||[[Sentluisas "Blues"]]||[[Vankūvera]], [[Kanāda]]||{{dat|2006|06|24|N}} |- |align="center"| [[2007. gada NHL drafts|2007]]||align="center"| 211||{{flaga|ASV}} [[Patriks Keins]]||[[Čikāgas "Blackhawks"]]||[[Kolumbusa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2007|06|22|N}} |- |align="center"| [[2008. gada NHL drafts|2008]]||align="center"| 211||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvens Stemkoss]]||[[Tampabejas "Lightning"]]||[[Otava]], [[Kanāda]]||{{dat|2008|06|20|N}} |- |align="center"| [[2009. gada NHL drafts|2009]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Džons Tavaress]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|2009|06|26|N}} |- |align="center"| [[2010. gada NHL drafts|2010]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Teilors Hols]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Losandželosa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2010|06|25|N}} |- |align="center"| [[2011. gada NHL drafts|2011]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Ņūdžents-Hopkinss]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Sentpola]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2011|06|24|N}} |- |align="center"| [[2012. gada NHL drafts|2012]]||align="center"| 211||{{flaga|Krievija}} [[Nails Jakupovs]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Pitsburga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2012|06|22|N}} |- |align="center"| [[2013. gada NHL drafts|2013]]||align="center"| 211||{{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]||[[Kolorādo "Avalanche"]]||[[Ņuarka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2013|06|30|N}} |- |align="center"| [[2014. gada NHL drafts|2014]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]]||[[Floridas "Panthers"]]||[[Filadelfija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2014|06|27|N}} |- |align="center"| [[2015. gada NHL drafts|2015]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Sanraiza]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2015|06|26|N}} |- |align="center"| [[2016. gada NHL drafts|2016]]||align="center"| 210||{{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]]||[[Toronto "Maple Leafs"]]||[[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2016|06|24|N}} |- |align="center"| [[2017. gada NHL drafts|2017]]||align="center"| 217||{{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]]||[[Ņūdžersijas "Devils"]]||[[Čikāga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2017|06|23|N}} |- |align="center"| [[2018. gada NHL drafts|2018]]||align="center"| 217||{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]]||[[Bufalo "Sabres"]]||[[Dalasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2018|06|22|N}} |- |align="center"| [[2019. gada NHL drafts|2019]]||align="center"| 217||{{flaga|ASV}} [[Džeks Hjūzs]]||[[Ņūdžersijas "Devils"]]||[[Vankūvera]], [[Kanāda]]||{{dat|2019|06|21|N}} |- |align="center"| [[2020. gada NHL drafts|2020]]||align="center"| 217||{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]]||[[Ņujorkas "Rangers"]]||''Tiešsaistē''||{{dat|2020|10|06|N}} |- |align="center"| [[2021. gada NHL drafts|2021]]||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Ouens Pauers]]||[[Bufalo "Sabres"]]||''Tiešsaistē''||{{dat|2021|07|23|N}} |- |align="center"| [[2022. gada NHL drafts|2022]]||align="center"| 225||{{flaga|SVK}} [[Jurajs Slafkovskis]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|2022|07|07|N}} |- |align="center"| [[2023. gada NHL drafts|2023]]||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Konors Bedārds]]||[[Čikāgas "Blackhawks"]]||[[Našvila]], [[ASV]]||{{dat|2023|06|28|N}} |- |align="center"| [[2024. gada NHL drafts|2024]]||align="center"| 225||{{flaga|CAN}} [[Maklins Selebrīni]]||[[Sanhosē "Sharks"]]||[[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]], [[ASV]]||{{dat|2024|06|28|N}}—{{dat|2024|06|29|N}} |- |align="center"| [[2025. gada NHL drafts|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062025-nhl_drafta_ka_pirmais_tiek_izvelets_seife |title=NHL draftā kā pirmais tiek izvēlēts Šeifers, Heigenss noslīd līdz Ločmeļa komandai |accessdate=2025-06-28 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Metjū Šeifers]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Losandželosa]], [[ASV]]||{{dat|2025|06|27|N}}—{{dat|2025|06|28|N}} |- |align="center"| [[2026. gada NHL drafts|2026]]||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Gevins Makena]]||[[Toronto "Maple Leafs"]]||[[Bufalo]], [[ASV]]||{{dat|2026|06|26|N}}—{{dat|2026|06|27|N}} |} == Draftētie Latvijas hokejisti == Līdz šim [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] draftēti 40 [[Latvija]]s hokejisti. Par pirmo 1975. gadā kļuva [[Viktors Hatuļevs]], kurš arī vienlaicīgi kļuva par pirmo [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejistu, kas draftēts [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet tā kā PSRS liedza spēlētājiem spēlēt ārzemju klubos, tad Hatuļevam izredžu spēlēt NHL nebija. Līgā ir spēlējuši četri latvieši, kas iepriekš nav tikuši draftēti - [[Raitis Ivanāns]], [[Pēteris Skudra]], [[Herberts Vasiļjevs]] un [[Ronalds Ķēniņš]]. 2026. gada Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā latviešu aizsargu [[Alberts Šmits|Albertu Šmitu]] ar piekto numuru izvēlējās Ņujorkas “Rangers”, kur savulaik bija spēlējis leģendārais latviešu aizsargs [[Sandis Ozoliņš]]. Tādējādi 18 gadus vecais jaunietis kļuvis par visaugstāk draftēto [[latvieši|latvieti]] drafta vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062026-talantigais_smits_izvelets_labako_piecien|title=Rekords kritis: talantīgais Šmits izvēlēts labāko pieciniekā un dosies uz Ņujorku |website=Sportacentrs.com |date={{dat|2026|6|27|N|bez}} |access-date={{dat|2026|6|27||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" width="80%" ! bgcolor="#e0e0e0" width="20%" | Spēlētājs ! bgcolor="#e0e0e0" width="5%" | Pozīcija ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Gads ! bgcolor="#e0e0e0" width="30%" | Komanda ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Kārta ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Numurs |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Viktors Hatuļevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1975. gada NHL drafts|1975.]] || [[Filadelfijas "Flyers"]] || 9 || 160 |- align="center" | align="left" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1988. gada NHL drafts|1988.]] || [[Monreālas "Canadiens"]] || 9 || 228 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Irbe]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas "North Stars"]] || 10 || 196 |- align="center" | align="left" | [[Helmuts Balderis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas "North Stars"]] || 12 || 238 |- align="center" | align="left" | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1991. gada NHL drafts|1991.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 2 || 30 |- align="center" | align="left" | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 3 || 55 |- align="center" | align="left" | [[Grigorijs Panteļejevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 6 || 136 |- align="center" | align="left" | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 11 || 243 |- align="center" | align="left" | [[Aleksandrs Kerčs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Edmontonas "Oilers"]] || 3 || 60 |- align="center" | align="left" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Vinipegas "Jets" (agrākie)|Vinipegas "Jets"]] || 9 || 228 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Aleksandrs Andrejevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1997. gada NHL drafts|1997.]] || [[Fīniksas "Coyotes"]] || 8 || 207 |- align="center" | align="left" | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1998. gada NHL drafts|1998.]] || [[Našvilas "Predators"]] || 8 || 230 |- align="center" | align="left" | [[Kaspars Astašenko]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 5 || 127 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Georgijs Pujacs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 9 || 264 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Agris Saviels]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Kolorādo "Avalanche"]] || 2 || 63 |- align="center" | align="left" | [[Jānis Sprukts]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Floridas "Panthers"]] || 8 || 234 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Juris Štāls]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2001. gada NHL drafts|2001.]] || [[Ņujorkas "Rangers"]] || 9 || 269 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Jēkabs Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] || 4 || 119 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Krišjānis Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Ņūdžersijas "Devils"]] || 5 || 154 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Armands Bērziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]]|| [[Minesotas "Wild"]] || 5 || 155 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Raimonds Daņiličs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 8 || 255 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Lauris Dārziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Našvilas "Predators"]] || 9 || 268 |- align="center" | align="left" | [[Mārtiņš Karsums]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2004. gada NHL drafts|2004.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 2 || 64 |- align="center" | align="left" | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2005. gada NHL drafts|2005.]] || [[Filadelfijas "Flyers"]] || 3 || 91 |- align="center" | align="left" | [[Kaspars Daugaviņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Otavas "Senators"]] || 3 || 91 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Kulda]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Atlantas "Thrashers"]] || 7 || 200 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Kristiāns Pelšs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2010. gada NHL drafts|2010.]] || [[Edmontonas "Oilers"]] || 7 || 181 |- align="center" | align="left" | [[Zemgus Girgensons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Bufalo "Sabres"]] || 1 || 14 |- align="center" | align="left" | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] || 2 || 52 |- align="center" | align="left" | [[Kristers Gudļevskis]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2013. gada NHL drafts|2013.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 5 || 124 |- align="center" | align="left" | [[Elvis Merzļikins]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] || 3 || 76 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Edgars Kulda]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Arizonas "Coyotes"]] || 7 || 193 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Mārtiņš Dzierkals]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Arizonas "Coyotes"]] || 3 || 68 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Kārlis Čukste]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 5 || 130 |- align="center" | align="left" | [[Rūdolfs Balcers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 5 || 142 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Rodrigo Ābols]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2016. gada NHL drafts|2016.]] || [[Vankūveras "Canucks"]] || 7 || 184 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Šilovs]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2019. gada NHL drafts|2019.]] || [[Vankūveras "Canucks"]] || 6 || 156 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Raivis Ansons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2020. gada NHL drafts|2020.]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] || 5 || 149 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Dans Ločmelis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 4 || 119 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Sandis Vilmanis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Floridas "Panthers"]] || 5 || 157 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Klāvs Veinbergs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 7 || 224 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Ēriks Mateiko]]<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29062024-latvijas_augstaka_drafta_izvele_kops_2015</ref> || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Vašingtonas "Capitals"]] || 3 || 90 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Mikus Vecvanags]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Monreālas "Canadiens"]] || 5 || 134 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Darels Uļjanskis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Anahaimas "Ducks"]] || 7 || 214 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Alberts Šmits]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Ņujorkas "Rangers"]] || 1 || 5 |} {{legend|#CFECEC|Spēlētāji, kas nav aizvadījuši nevienu spēli NHL|border=solid 1px #AAAAAA}} == Skatīt arī == * [[Taro Cudžimoto]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{NHL drafti}} {{NHL}} [[Kategorija:NHL drafts| ]] 2mrzx5bewfsykrqw2ozpqlk06vqnutl 0 170211 4487202 4377522 2026-06-27T07:42:07Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4487202 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mirāža | attēls = Miraza filma.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[detektīvs]] | režisors = [[Aloizs Brenčs]] | producents = | scenārija autors = [[Alvis Lapiņš]] | galvenajās lomās = * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] | mūzika = [[Ivars Vīgners]] | operators = Jānis Mūrnieks | montāža = Tamāra Musņicka | mākslinieks = [[Viktors Šildknehts]] | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izdošanas laiks = {{filmas datums|1983}} | ilgums = 194 minūtes (3 sērijas) | valsts = {{karogs|Latvijas PSR}} | valoda = * [[Latviešu valoda|latviešu]] * [[Krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 0254913 }} '''"Mirāža"''' ir 1983. gadā [[Latvijas PSR]] uzņemta trīs sēriju [[televīzija]]s [[detektīvs|detektīvfilma]]. Filmas režisors ir [[Aloizs Brenčs]]. Filma uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] pēc [[Džeimss Hedlijs Čeizs|Džeimsa Hedlija Čeiza]] romāna "Visa pasaule kabatā" motīviem. == Sižets == [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Nevada]]s štats, 20. gadsimta 70. gadi. Džinnija izplānojusi nolaupīt bankas bruņumašīnu, kas ved 3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]], un šo ideju uztic gangsterim Morganam, kurš pieaicina Vjetnamas kara veterānu Bleku, seifu mehāniķi, itālieti Džipo un bijušo profesionālo bokseri Kitsonu. Nolaupīšana izdodas, tomēr seifu atvērt nav tik viegli, un policija tiek uz nolaupītāju pēdām. == Lomās == * [[Mārtiņš Vilsons]] — Els Kitsons * [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] — Džinnija Gordone * [[Reģimants Adomaitis]] — Frenks Morgans * [[Ints Burāns]] — Bleks * [[Boriss Ivanovs]] — Džipo ;Epizodēs: * [[Arnis Līcītis]] — Delanī * [[Uldis Vazdiks]] — Hetvilds * [[Ārijs Geikins]] — treneris * [[Vilnis Beķeris]] — šerifs Kūpers * [[Romualds Ancāns]] — policists * [[Pauls Butkēvičs]] — Bredfords * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] * [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] * [[Kārlis Zušmanis]] * [[Uldis Norenbergs]] * [[Voldemārs Šoriņš]] * [[Lāsma Kugrēna]] * [[Aivars Siliņš]] * [[Maija Eglīte (aktrise)|Maija Eglīte]] == Interesanti fakti == * automobilis, ko izmanto galvenie varoņi, ir 1972. gada ''[[Pontiac Grand Ville]]''. * filmas māksliniekiem palīdzēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecības darbinieks, kurš konsultēja par [[Nevada]]s policistu formas tērpu izskatu.<ref>Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles / Kristīne Matīsa ; [red. Pēteris Upesbrants]. — Rīga : ATĒNA, 2005. — 502 lpp. {{ISBN|9984-34-142-9}}</ref> * filmas kalnu skati filmēti [[Krima|Krimā]] — [[Jalta|Jaltā]] un [[Bilohirska|Bilohirskā]].<ref>Andris Bernāts. Aktieri par kino. 2007.</ref> * [[Mārtiņš Vilsons|Mārtiņa Vilsona]] kino debija. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/1566/ Filmas profils] vietnē ''filmas.lv'' {{Aloiza Brenča filmas}} [[Kategorija:1983. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] h4zzsswx9594m511cgqjjl64c80lyxn 0 170212 4487297 4480550 2026-06-27T11:50:13Z Biafra 13794 atj. 4487297 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Inese Lībiņa-Egnere | attēls = Attēls:Eiropas lietu komisijas sēde. Inese Lībiņa-Egnere.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Inese Lībiņa-Egnere 2023. gadā | amats = [[Latvijas Republikas tieslietu ministre]] | term_sākums = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas = {{dat|2026|5|28|N|}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Jānis Bordāns]] | pēctecis = [[Edvards Smiltēns]] | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_sākums3 = {{dat|2026|06|11|N|}} | term_beigas3 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents3 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats4 = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedre | term_sākums4 = {{dat|2012|6|14|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2022|11|1|N|}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = [[Inga Bite]] | pēctecis4 = [[Jānis Grasbergs]] | amats5 = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums5 = {{dat|2018|11|6|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2022|11|1|N|}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers5 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums6 = {{dat|2014|11|4|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2018|11|6|N|}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers6 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums7 = {{dat|2011|10|17|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2014|11|4|N|}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | prezidents7 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers7 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|09|25}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Latvieši|latviete]] | partija = * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] <small>(2011—2014)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2014)</small> | dzīvesb = Jans Hendriks Egners | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Freiburgas Universitāte]] | profesija = [[jurisprudence|juriste]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Inese Lībiņa-Egnere''' (dzimusi '''Inese Lībiņa''' {{dat|1977|9|25}} [[Rīga|Rīgā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ineselibina/status/424621481625014274|title=Esmu dzimusi Rīgā, uzaugusi Liepājā, esmu laimīga, ka mana dzīve ir dota Latvijā:)|last=Lībiņa-Egnere|first=Inese|publisher=Twitter.com|accessdate={{dat|2014|10|29||bez}}}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[juriste]] un [[politiķe]], pārstāv partiju "[[Vienotība]]". [[14. Saeima]]s deputāte. Bijusi [[Latvijas tieslietu ministre]], ievēlēta arī vairākos iepriekšējos Saeimas sasaukumos, bijusi [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedra amatā. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1977. ɡadā [[Rīga|Rīgā]]. 1996. gadā pabeidza mācības [[Liepājas 5. vidusskola|Liepājas 5. vidusskolā]], tad studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]] un [[Freiburgas Universitāte|Freiburgas Alberta Ludviga Universitātes]] Juridiskajā fakultātē [[Vācija|Vācijā]]. 2007. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi tiesību zinātņu [[doktora grāds|doktora grādu]]. I. Lībiņa-Egnere bija zvērināta advokāte birojā "Liepa, Skopiņa/BORENIUS". Kopš 2004. gada ir augstskolas pasniedzēja — docente Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā. Laikā no 2007. līdz 2011. gadam viņa bija [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] juridiskā padomniece.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Prezidenta komandai pievienojas Kukule un advokāte Lībiņa-Egnere |url=https://www.apollo.lv/5066301/prezidenta-komandai-pievienojas-kukule-un-advokate-libina-egnere |website=Apollo |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=latviešu |date={{dat|2026|7|12||bez}}}}</ref> == Politiskā darbība == 2011. gadā pievienojās [[Reformu partija (Latvija)|Zatlera Reformu partijai]]. No šīs partijas saraksta kandidēja [[11. Saeima]]s [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]], kur ievēlēta no Kurzemes apgabala.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1|title= 11.Saeimā ievēlētie deputāti|accessdate= {{dat|2011|11|22||bez}}|author= |date= |publisher= [[CVK]]|archive-date= {{dat|2018|08|15||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20180815200741/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1}}</ref> Darbojas Juridiskajā komisijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.likumi.lv/doc.php?id=238487|title= Par Saeimas komisiju sastāvu|accessdate= {{dat|2011|11|11||bez}}|author= |date= |publisher= Likumi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20131230232819/http://likumi.lv/doc.php?id=238487|archivedate= {{dat|2013|12|30||bez}}}}</ref> kopš 2011. gada 20. oktobra ir Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/amatus-saeimas-komisiju-vadiba-saglaba-cepane-druviete-un-latkovskis.d?id=41291159 Amatus Saeimas komisiju vadībā saglabā Čepāne, Druviete un Latkovskis] Delfi.lv</ref> Deputāte darbojās arī Eiropas lietu komisijā, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā, kā arī līdz 2013. gada 1. jūnijam bijusi Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sekretāre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/C2E4D8A65279B7F3C22579100046C665?OpenDocument&lang=LV|title= Informācija par deputātu, Inese Lībiņa-Egnere|accessdate= |author= |date= |publisher= Saeima.lv}}</ref> I. Lībiņa-Egnere ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja.<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/StarptaustiskasOrganizacijas/EP/pa-delegacija/ Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācija]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Saeima - Inese Lībiņa-Egnere.jpeg|thumb|left|225px|Inese Lībiņa-Egnere Saeimas sēdē 2014. gadā]] {{dat|2012|06|14||bez}} I. Lībiņa-Egnere tika ievēlēta par [[Saeimas priekšsēdētāja]]s [[Solvita Āboltiņa|Solvitas Āboltiņas]] biedri, pēc tam, kad ģimenes apstākļu dēļ no šī amata atkāpās viņas partijas biedre [[Inga Bite]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-saeimas-priekssedetajas-biedri-ievel-libinu-egneri.d?id=42432860 Par Saeimas priekšsēdētājas biedri ievēl Lībiņu-Egneri] Delfi.lv</ref> 2014. gada maijā I. Lībiņa-Egnere kopā ar grupu Reformu partijas deputātu un ministru pievienojās partijai "[[Vienotība]]",<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/astoni-rp-politiki-oficiali-iestajusies-vienotiba-tostarp-divi-ministri.d?id=44512034 Astoņi RP politiķi oficiāli iestājušies "Vienotībā"; tostarp divi ministri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150703134246/http://www.delfi.lv/news/national/politics/astoni-rp-politiki-oficiali-iestajusies-vienotiba-tostarp-divi-ministri.d?id=44512034 |date={{dat|2015|07|03||bez}} }} Delfi.lv</ref> no kuras saraksta [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu. 2018. gada 17. janvārī ievēlēta par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-nacionalas-drosibas-komisiju-vadis-libina-egnere.a264602/|title=Saeimas Nacionālās drošības komisiju vadīs Lībiņa-Egnere|access-date=2018-01-17|language=lv}}</ref> Rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]". Arī 13. Saeimā saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu. 2020. gada nogalē I. Lībiņa-Egnere pretendēja uz [[Satversmes tiesa]]s tiesneša amatu, taču netika ievēlēta. 2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "Jaunā Vienotība". Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 15. septembrī atkārtoti ievēlēta par tieslietu ministri [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc valdības demisijas 2026. gada jūnijā atjaunojusi Saeimas deputātes mandātu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Inese Lībiņa-Egnere}} * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&cbutton=75293132496 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018122348/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&cbutton=75293132496 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }} * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/C2E4D8A65279B7F3C22579100046C665?OpenDocument&lang=LV Saeimas profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Bordāns]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministre]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2026|05|28|N}}| pēc = [[Edvards Smiltēns]]}} {{kastes beigas}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Ministru kabinets |list1 = {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} }} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Lībiņa-Egnere, Inese}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] t05kqopgyxs2zrtwbygmdzs8f3wbvr3 0 180277 4487123 4449300 2026-06-26T21:27:02Z Pirags 3757 4487123 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Helēna Mirena | vārds_orig = ''Helen Mirren'' | attēls = MKr24712 Helen Mirren (Golda, Berlinale 2023) cropped.png | attēla izmērs = | komentārs = Helēna Mirena 2023. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1945|7|26}} | dz. vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]] | darbības gadi = 1965—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Teilors Hekfords]] | mājaslapa = | paraksts = Helen Mirren signature.svg | akadēmijasbalva = [[79. Kinoakadēmijas balva|2006]]: [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] ("[[Karaliene (filma)|Karaliene]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = 2006: Labākā aktrise galvenajā lomā ("Karaliene") | cēzarabalva = | emibalva = 1996: Labākā aktrise miniseriālā vai filmā (''Prime Suspect 4: The Scent of Darkness'')<br />1999: Labākā aktrise miniseriālā vai filmā (''The Passion of Ayn Rand'')<br />2006: Labākā aktrise miniseriālā vai filmā (''Elizabeth I'')<br />2007: Labākā aktrise miniseriālā vai filmā (''Prime Suspect: The Final Act'') | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 1997: Labākā aktrise miniseriālā vai TV filmā (''Losing Chase'')<br />2006: Labākā aktrise miniseriālā vai TV filmā (''Elizabeth I'')<br />2006: [[Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)]] ("Karaliene")<br>[[83. Zelta globusa balva|2025]]: [[Sesila Demilla balva]] | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = 2013: Labākā aktrise (''The Audience'') | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = 2001: Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā ("[[Gosforda parks]]")<br />Labākā aktrise otrā plāna lomā ("Gosforda parks")<br />2006: Labākā aktrise galvenajā lomā ("Karaliene")<br />Labākā aktrise miniseriālā vai TV filmā (''Elizabeth I'')<br />2013: Labākā aktrise miniseriālā vai TV filmā (''Phil Spector'') | tonijasbalva = 2015: Labākā aktrise (''The Audience'') | apbalvojumi = ''[[BAFTA Fellowship]]'' (2013) | dzimums = S }} '''Helēna Mirena''' ({{val|en|Helen Mirren}}; dzimusi '''Helēna Lidija Mironofa''' (''Helen Lydia Mironoff'') {{dat|1945|7|26}} [[Londona|Londonā]]) ir [[angļi|angļu]] [[aktrise]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1945. ɡadā Londonā [[Krievi|krievu]] [[emigrācija|emiɡranta]] Vasilija Mironova (1913—1980) un anglietes Ketlīnas Rodžeras (1909—1996) ģimenē. 1965. gadā H. Mirena sāka aktrises karjeru, par lomu 2006. gada filmā "[[Karaliene (filma)|Karaliene]]", kurā viņa attēloja [[Apvienotās Karalistes karaliene|Apvienotās Karalistes karalieni]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabeti II]], saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākā aktrise. Gadu iepriekš viņa spoži nospēlēja citu karalieni — [[Elizabete I|Elizabeti I]] [[televīzija]]s filmā "[[Elizabete I (filma)|Elizabete I]]" (''Elizabeth I''). Vēl karjeras laikā saņēma četras [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]s, četras [[BAFTA kino balva]]s, trīs [[Zelta globusa balva]]s, četras [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] un divas [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālu]] labākās aktrises balvas. Citas ievērojamās kinolomas: "[[Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais]]" (1989), ''[[The Debt]]'' (2010), "[[Pēdējā pietura]]" (''The Last Station'', 2009), "[[Nacionālie dārgumi: Noslēpumu grāmata]]" (2007), "[[Kalendāra meitenes]]" (''Calendar Girls'', 2003), "[[Gosforda parks]]" (2001), ''Some Mother's Son'' (1996), ''The Madness of King George'' (1995). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |1966 |''[[Press for Time]]'' |titros nav minēta |- |1967 |[[Herostratus (filma)|''Herostratus'']] | |- |1968 |"[[Sapnis vasaras naktī (1968. gada filma)|Sapnis vasaras naktī]]" (''A Midsummer Night's Dream'') | |- |1969 |''[[Age of Consent]]'' | |- |1970 |''[[Red Hot Shot]]'' | |- | rowspan="2" |1972 |''[[Savage Messiah]]'' | |- |''[[Miss Julie]]'' | |- |1973 |"[[Ak, laimīgais!]]" (''O Lucky Man!'') | |- |1976 |"[[Hamlets (1976. gada filma)|Hamlets]]" (''Hamlet'') | |- | rowspan="2" |1979 |"[[Kaligula (filma)|Kaligula]]" (''Caligula'') | |- |''[[S.O.S. Titanic]]'' | |- | rowspan="3" |1980 |''[[Hussy]]'' | |- |''[[The Fiendish Plot of Dr. Fu Manchu]]'' | |- |"[[Garā Lielā piektdiena]]" (''The Long Good Friday'') | |- |1981 |"[[Ekskaliburs]]" (''Excalibur'') | |- | rowspan="2" |1984 |[[Cal (filma)|''Cal'']] | |- |[[2010 (filma)|''2010'']] | |- | rowspan="3" |1985 |''[[Heavenly Pursuits]]'' | |- |''[[Coming Through]]'' | |- |''[[White Nights]]'' | |- |1986 |"[[Moskītu krasts (filma)|Moskītu krasts]]" (''The Mosquito Coast'') | |- |1988 |''[[Pascali's Island]]'' | |- | rowspan="2" |1989 |''[[When the Whales Came]]'' | |- |"[[Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais]]" (''The Cook, the Thief, His Wife & Her Lover'') | |- | rowspan="3" |1990 |''[[Bethune: The Making of a Hero]]'' | |- |''[[A Story is Not Final II: The Second Chapter]]'' | |- |''[[The Comfort of Strangers]]'' | |- |1991 |''[[Where Angels Fear to Tread]]'' | |- | rowspan="2" |1993 |''[[The Hawk]]'' | |- |''[[Royal Deceit]]'' | |- | rowspan="2" |1994 |''[[The Madness of King George]]'' | |- |''[[Children of God]]'' |balss |- |1995 |''[[The Snow Queen]]'' |balss |- |1996 |''[[Some Mother's Son]]'' |arī izpildproducente |- |1997 |''[[Critical Care]]'' | |- | rowspan="2" |1998 |''[[Sidoglio Smithee]]'' | |- |"[[Ēģiptes princis]]" (''The Prince of Egypt'') |balss |- |1999 |''[[Teaching Mrs. Tingle]]'' | |- |2000 |''[[Greenfingers]]'' | |- | rowspan="5" |2001 |"[[Solījums]]" (''The Pledge'') | |- |''[[No Such Thing]]'' | |- |[[Happy Birthday (filma)|''Happy Birthday'']] |arī režisore |- |''[[Last Orders]]'' | |- |"[[Gosforda parks]]' (''Gosford Park'') | |- |2003 |"[[Kalendāra meitenes]]" (''Calendar Girls'') | |- | rowspan="2" |2004 |''[[The Clearing]]'' | |- |"[[Stilīgā māmiņa]]" (''Raising Helen'') | |- | rowspan="2" |2005 |"[[Galaktikas ceļvedis stopētājiem (filma)|Galaktikas ceļvedis stopētājiem]]" (''The Hitchhiker's Guide to the Galaxy'') |balss |- |''[[Shadowboxer]]'' | |- |2006 |"[[Karaliene (filma)|Karaliene]]" (''The Queen'') | |- |2007 |"[[Nacionālie dārgumi: Noslēpumu grāmata]]" (''National Treasure: Book of Secrets'') | |- |2008 |"[[Tintes sirds]]" (''Inkheart'') | |- | rowspan="2" |2009 |"[[Varas spēles]]" (''State of Play'') | |- |"[[Pēdējā stacija]]" (''The Last Station'') | |- | rowspan="6" |2010 |''[[Love Ranch]]'' | |- |''[[The Tempest]]'' | |- |''[[Brighton Rock (2010. gada filma)|Brighton Rock]]'' | |- |"[[RED aģenti: atvaļināti un sevišķi bīstami]]" (''RED'') | |- |"[[Leģenda par aizbildņiem: Kahūlas pūcēm]]" (''Legend of the Guardians: The Owls of Ga'Hoole'') |balss |- |''[[The Debt]]'' | |- |2011 |[[Arthur (filma)|''Arthur'']] | |- | rowspan="2" |2012 |[[The Door (filma)|''The Door'']] | |- |"[[Hičkoks (filma)|Hičkoks]]" (''Hitchcock'') | |- | rowspan="2" |2013 |"[[Mošķīšu universitāte]]" (''Monsters University'') |balss |- |"[[RED aģenti 2]]" (''RED 2'') | |- |2014 |"[[Simt soļu ceļojums]]" (''The Hundred-Foot Journey'') | |- | rowspan="4" |2015 |"[[Adele zeltā]]" (''Woman in Gold'') | |- |[[Unity (filma)|''Unity'']] |balss |- |"[[Visuredzošā acs]]" (''Eye in the Sky'') | |- |"[[Trambo]]" (''Trumbo'') | |- |2016 |"[[Skaistums tev līdzās]]" (''Collateral Beauty'') | |- | rowspan="3" |2017 |''[[Cries from Syria]]'' |balss |- |"[[Ātrs un bez žēlastības 8]]" (''The Fate of the Furious'') |titros nav minēta |- |"[[Brīvsoļa meklētājs]]" (''The Leisure Seeker'') | |- | rowspan="2" |2018 |"[[Vinčestera (filma)|Vinčestera]]" (''Winchester'') | |- |"[[Riekstkodis un četras valstības]]" (''The Nutcracker and the Four Realms'') | |- | rowspan="5" |2019 |''[[Berlin, I Love You]]'' | |- |"[[Anna (2019. gada filma)|Anna]]" (''Anna'') | |- |"[[Ātrs un bez žēlastības: Hobss un Šovs]]" (''Hobbs & Shaw'') | |- |"[[Labais melis]]" (''The Good Liar'') | |- |''[[＃AnneFrank. Parallel Stories]]'' | |- | rowspan="2" |2020 |''[[The One and Only Ivan]]'' | |- |''[[The Duke]]'' | |- |2021 |"[[Ātrs un bez žēlastības 9]]" (''F9'') | |- | rowspan="4" |2023 |''[[Golda]]'' | |- |"[[Šezam! Dievu dusmas]]" (''Shazam! Fury of the Gods'') | |- |"[[Ātrs un bez žēlastības 10]]" (''Fast X'') | |- |"[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" (''Barbie'') | |- |2024 |"[[Baltā dūja]]" (''White Bird'') | |- |2025 |"[[Slepkavību klubs ceturtdienās]]" (''The Thursday Murder Club'') | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mirena, Helena}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu balss aktrises]] [[Kategorija:Angļu kinoaktrises]] [[Kategorija:Angļu televīzijas aktrises]] [[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA balvas kategorijā “Labākā aktrise” laureātes]] [[Kategorija:BAFTA televīzijas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] j0ayloclqrnsg2z1n1f0hbecuttl45k 4487126 4487123 2026-06-26T21:44:21Z Pirags 3757 4487126 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Helēna Mirena | vārds_orig = ''Helen Mirren'' | attēls = MKr24712 Helen Mirren (Golda, Berlinale 2023) cropped.png | attēla izmērs = | komentārs = Helēna Mirena 2023. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1945|7|26}} | dz. vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]] | darbības gadi = 1965—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Teilors Hekfords]] | mājaslapa = | paraksts = Helen Mirren signature.svg | akadēmijasbalva = [[79. Kinoakadēmijas balva|2006]]: [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] ("[[Karaliene (filma)|Karaliene]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = 2006: Labākā aktrise galvenajā lomā ("Karaliene") | cēzarabalva = | emibalva = 1996: Labākā aktrise miniseriālā vai filmā (''Prime Suspect 4: The Scent of Darkness'')<br />1999: Labākā aktrise miniseriālā vai filmā (''The Passion of Ayn Rand'')<br />2006: Labākā aktrise miniseriālā vai filmā (''Elizabeth I'')<br />2007: Labākā aktrise miniseriālā vai filmā (''Prime Suspect: The Final Act'') | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 1997: Labākā aktrise miniseriālā vai TV filmā (''Losing Chase'')<br />2006: Labākā aktrise miniseriālā vai TV filmā (''Elizabeth I'')<br />2006: [[Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)]] ("Karaliene")<br>[[83. Zelta globusa balva|2025]]: [[Sesila Demilla balva]] | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = 2013: Labākā aktrise (''The Audience'') | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = 2001: Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā ("[[Gosforda parks]]")<br />Labākā aktrise otrā plāna lomā ("Gosforda parks")<br />2006: Labākā aktrise galvenajā lomā ("Karaliene")<br />Labākā aktrise miniseriālā vai TV filmā (''Elizabeth I'')<br />2013: Labākā aktrise miniseriālā vai TV filmā (''Phil Spector'') | tonijasbalva = 2015: Labākā aktrise (''The Audience'') | apbalvojumi = ''[[BAFTA Fellowship]]'' (2013) | dzimums = S }} '''Dāma Helēna Mirena''' ({{val|en|Dame Helen Mirren}}; dzimusi '''Helēna Lidija Mironofa''' (''Helen Lydia Mironoff'') {{dat|1945|7|26}} [[Londona|Londonā]]) ir [[angļi|angļu]] [[aktrise]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1945. ɡadā Londonā [[Krievi|krievu]] [[emigrācija|emiɡranta]] Vasilija Mironova (1913—1980) un anglietes Ketlīnas Rodžeras (1909—1996) ģimenē. 1965. gadā H. Mirena sāka aktrises karjeru, par lomu 2006. gada filmā "[[Karaliene (filma)|Karaliene]]", kurā viņa attēloja [[Apvienotās Karalistes karaliene|Apvienotās Karalistes karalieni]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabeti II]], saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākā aktrise. Gadu iepriekš viņa spoži nospēlēja citu karalieni — [[Elizabete I|Elizabeti I]] [[televīzija]]s filmā "[[Elizabete I (filma)|Elizabete I]]" (''Elizabeth I''). Vēl karjeras laikā saņēma četras [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]s, četras [[BAFTA kino balva]]s, trīs [[Zelta globusa balva]]s, četras [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] un divas [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālu]] labākās aktrises balvas. Citas ievērojamās kinolomas: "[[Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais]]" (1989), ''[[The Debt]]'' (2010), "[[Pēdējā pietura]]" (''The Last Station'', 2009), "[[Nacionālie dārgumi: Noslēpumu grāmata]]" (2007), "[[Kalendāra meitenes]]" (''Calendar Girls'', 2003), "[[Gosforda parks]]" (2001), ''Some Mother's Son'' (1996), ''The Madness of King George'' (1995). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |1966 |''[[Press for Time]]'' |titros nav minēta |- |1967 |[[Herostratus (filma)|''Herostratus'']] | |- |1968 |"[[Sapnis vasaras naktī (1968. gada filma)|Sapnis vasaras naktī]]" (''A Midsummer Night's Dream'') | |- |1969 |''[[Age of Consent]]'' | |- |1970 |''[[Red Hot Shot]]'' | |- | rowspan="2" |1972 |''[[Savage Messiah]]'' | |- |''[[Miss Julie]]'' | |- |1973 |"[[Ak, laimīgais!]]" (''O Lucky Man!'') | |- |1976 |"[[Hamlets (1976. gada filma)|Hamlets]]" (''Hamlet'') | |- | rowspan="2" |1979 |"[[Kaligula (filma)|Kaligula]]" (''Caligula'') | |- |''[[S.O.S. Titanic]]'' | |- | rowspan="3" |1980 |''[[Hussy]]'' | |- |''[[The Fiendish Plot of Dr. Fu Manchu]]'' | |- |"[[Garā Lielā piektdiena]]" (''The Long Good Friday'') | |- |1981 |"[[Ekskaliburs]]" (''Excalibur'') | |- | rowspan="2" |1984 |[[Cal (filma)|''Cal'']] | |- |[[2010 (filma)|''2010'']] | |- | rowspan="3" |1985 |''[[Heavenly Pursuits]]'' | |- |''[[Coming Through]]'' | |- |''[[White Nights]]'' | |- |1986 |"[[Moskītu krasts (filma)|Moskītu krasts]]" (''The Mosquito Coast'') | |- |1988 |''[[Pascali's Island]]'' | |- | rowspan="2" |1989 |''[[When the Whales Came]]'' | |- |"[[Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais]]" (''The Cook, the Thief, His Wife & Her Lover'') | |- | rowspan="3" |1990 |''[[Bethune: The Making of a Hero]]'' | |- |''[[A Story is Not Final II: The Second Chapter]]'' | |- |''[[The Comfort of Strangers]]'' | |- |1991 |''[[Where Angels Fear to Tread]]'' | |- | rowspan="2" |1993 |''[[The Hawk]]'' | |- |''[[Royal Deceit]]'' | |- | rowspan="2" |1994 |''[[The Madness of King George]]'' | |- |''[[Children of God]]'' |balss |- |1995 |''[[The Snow Queen]]'' |balss |- |1996 |''[[Some Mother's Son]]'' |arī izpildproducente |- |1997 |''[[Critical Care]]'' | |- | rowspan="2" |1998 |''[[Sidoglio Smithee]]'' | |- |"[[Ēģiptes princis]]" (''The Prince of Egypt'') |balss |- |1999 |''[[Teaching Mrs. Tingle]]'' | |- |2000 |''[[Greenfingers]]'' | |- | rowspan="5" |2001 |"[[Solījums]]" (''The Pledge'') | |- |''[[No Such Thing]]'' | |- |[[Happy Birthday (filma)|''Happy Birthday'']] |arī režisore |- |''[[Last Orders]]'' | |- |"[[Gosforda parks]]' (''Gosford Park'') | |- |2003 |"[[Kalendāra meitenes]]" (''Calendar Girls'') | |- | rowspan="2" |2004 |''[[The Clearing]]'' | |- |"[[Stilīgā māmiņa]]" (''Raising Helen'') | |- | rowspan="2" |2005 |"[[Galaktikas ceļvedis stopētājiem (filma)|Galaktikas ceļvedis stopētājiem]]" (''The Hitchhiker's Guide to the Galaxy'') |balss |- |''[[Shadowboxer]]'' | |- |2006 |"[[Karaliene (filma)|Karaliene]]" (''The Queen'') | |- |2007 |"[[Nacionālie dārgumi: Noslēpumu grāmata]]" (''National Treasure: Book of Secrets'') | |- |2008 |"[[Tintes sirds]]" (''Inkheart'') | |- | rowspan="2" |2009 |"[[Varas spēles]]" (''State of Play'') | |- |"[[Pēdējā stacija]]" (''The Last Station'') | |- | rowspan="6" |2010 |''[[Love Ranch]]'' | |- |''[[The Tempest]]'' | |- |''[[Brighton Rock (2010. gada filma)|Brighton Rock]]'' | |- |"[[RED aģenti: atvaļināti un sevišķi bīstami]]" (''RED'') | |- |"[[Leģenda par aizbildņiem: Kahūlas pūcēm]]" (''Legend of the Guardians: The Owls of Ga'Hoole'') |balss |- |''[[The Debt]]'' | |- |2011 |[[Arthur (filma)|''Arthur'']] | |- | rowspan="2" |2012 |[[The Door (filma)|''The Door'']] | |- |"[[Hičkoks (filma)|Hičkoks]]" (''Hitchcock'') | |- | rowspan="2" |2013 |"[[Mošķīšu universitāte]]" (''Monsters University'') |balss |- |"[[RED aģenti 2]]" (''RED 2'') | |- |2014 |"[[Simt soļu ceļojums]]" (''The Hundred-Foot Journey'') | |- | rowspan="4" |2015 |"[[Adele zeltā]]" (''Woman in Gold'') | |- |[[Unity (filma)|''Unity'']] |balss |- |"[[Visuredzošā acs]]" (''Eye in the Sky'') | |- |"[[Trambo]]" (''Trumbo'') | |- |2016 |"[[Skaistums tev līdzās]]" (''Collateral Beauty'') | |- | rowspan="3" |2017 |''[[Cries from Syria]]'' |balss |- |"[[Ātrs un bez žēlastības 8]]" (''The Fate of the Furious'') |titros nav minēta |- |"[[Brīvsoļa meklētājs]]" (''The Leisure Seeker'') | |- | rowspan="2" |2018 |"[[Vinčestera (filma)|Vinčestera]]" (''Winchester'') | |- |"[[Riekstkodis un četras valstības]]" (''The Nutcracker and the Four Realms'') | |- | rowspan="5" |2019 |''[[Berlin, I Love You]]'' | |- |"[[Anna (2019. gada filma)|Anna]]" (''Anna'') | |- |"[[Ātrs un bez žēlastības: Hobss un Šovs]]" (''Hobbs & Shaw'') | |- |"[[Labais melis]]" (''The Good Liar'') | |- |''[[＃AnneFrank. Parallel Stories]]'' | |- | rowspan="2" |2020 |''[[The One and Only Ivan]]'' | |- |''[[The Duke]]'' | |- |2021 |"[[Ātrs un bez žēlastības 9]]" (''F9'') | |- | rowspan="4" |2023 |''[[Golda]]'' | |- |"[[Šezam! Dievu dusmas]]" (''Shazam! Fury of the Gods'') | |- |"[[Ātrs un bez žēlastības 10]]" (''Fast X'') | |- |"[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" (''Barbie'') | |- |2024 |"[[Baltā dūja]]" (''White Bird'') | |- |2025 |"[[Slepkavību klubs ceturtdienās]]" (''The Thursday Murder Club'') | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mirena, Helena}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu balss aktrises]] [[Kategorija:Angļu kinoaktrises]] [[Kategorija:Angļu televīzijas aktrises]] [[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA balvas kategorijā “Labākā aktrise” laureātes]] [[Kategorija:BAFTA televīzijas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] fqiba978u5l1vzhcr9u0md9tvc58l8l 4487127 4487126 2026-06-26T22:03:54Z MC2013 40125 4487127 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Helēna Mirena | vārds_orig = ''Helen Mirren'' | attēls = MKr24712 Helen Mirren (Golda, Berlinale 2023) cropped.png | attēla izmērs = | komentārs = Helēna Mirena 2023. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1945|7|26}} | dz. vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]] | darbības gadi = 1965—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Teilors Hekfords]] | mājaslapa = | paraksts = Helen Mirren signature.svg | akadēmijasbalva = [[79. Kinoakadēmijas balva|2006]]: [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] ("[[Karaliene (filma)|Karaliene]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = 2006: Labākā aktrise galvenajā lomā ("Karaliene") | cēzarabalva = | emibalva = 1996: Labākā aktrise miniseriālā vai filmā (''Prime Suspect 4: The Scent of Darkness'')<br />1999: Labākā aktrise miniseriālā vai filmā (''The Passion of Ayn Rand'')<br />2006: Labākā aktrise miniseriālā vai filmā (''Elizabeth I'')<br />2007: Labākā aktrise miniseriālā vai filmā (''Prime Suspect: The Final Act'') | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 1997: Labākā aktrise miniseriālā vai TV filmā (''Losing Chase'')<br />2006: Labākā aktrise miniseriālā vai TV filmā (''Elizabeth I'')<br />2006: [[Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)]] ("Karaliene")<br>[[83. Zelta globusa balva|2025]]: [[Sesila Demilla balva]] | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = 2013: Labākā aktrise (''The Audience'') | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = 2001: Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā ("[[Gosforda parks]]")<br />Labākā aktrise otrā plāna lomā ("Gosforda parks")<br />2006: Labākā aktrise galvenajā lomā ("Karaliene")<br />Labākā aktrise miniseriālā vai TV filmā (''Elizabeth I'')<br />2013: Labākā aktrise miniseriālā vai TV filmā (''Phil Spector'') | tonijasbalva = 2015: Labākā aktrise (''The Audience'') | apbalvojumi = ''[[BAFTA Fellowship]]'' (2013) | dzimums = S }} '''Dāma Helēna Mirena''' ({{val|en|Dame Helen Mirren}}; dzimusi '''Helēna Lidija Mironofa''' (''Helen Lydia Mironoff'') {{dat|1945|7|26}} [[Londona|Londonā]]) ir [[angļi|angļu]] [[aktrise]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1945. ɡadā Londonā [[Krievi|krievu]] [[emigrācija|emiɡranta]] Vasilija Mironova (1913—1980) un anglietes Ketlīnas Rodžeras (1909—1996) ģimenē. H. Mirena uzsāka aktrises karjeru 1965. gadā. Par lomu 2006. gada filmā "[[Karaliene (filma)|Karaliene]]", kurā viņa attēloja [[Apvienotās Karalistes karaliene|Apvienotās Karalistes karalieni]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabeti II]], saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākā aktrise. Gadu iepriekš viņa attēloja citu karalieni — [[Elizabete I|Elizabeti I]] [[televīzija]]s filmā "[[Elizabete I (filma)|Elizabete I]]" (''Elizabeth I''). Karjeras laikā saņēmusi četras [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]s, četras [[BAFTA kino balva]]s, trīs [[Zelta globusa balva]]s, četras [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] un divas [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālu]] labākās aktrises balvas. Citas ievērojamās kinolomas: "[[Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais]]" (1989), ''[[The Debt]]'' (2010), "[[Pēdējā pietura]]" (''The Last Station'', 2009), "[[Nacionālie dārgumi: Noslēpumu grāmata]]" (2007), "[[Kalendāra meitenes]]" (''Calendar Girls'', 2003), "[[Gosforda parks]]" (2001), ''Some Mother's Son'' (1996), ''The Madness of King George'' (1995). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |1966 |''[[Press for Time]]'' |titros nav minēta |- |1967 |[[Herostratus (filma)|''Herostratus'']] | |- |1968 |"[[Sapnis vasaras naktī (1968. gada filma)|Sapnis vasaras naktī]]" (''A Midsummer Night's Dream'') | |- |1969 |''[[Age of Consent]]'' | |- |1970 |''[[Red Hot Shot]]'' | |- | rowspan="2" |1972 |''[[Savage Messiah]]'' | |- |''[[Miss Julie]]'' | |- |1973 |"[[Ak, laimīgais!]]" (''O Lucky Man!'') | |- |1976 |"[[Hamlets (1976. gada filma)|Hamlets]]" (''Hamlet'') | |- | rowspan="2" |1979 |"[[Kaligula (filma)|Kaligula]]" (''Caligula'') | |- |''[[S.O.S. Titanic]]'' | |- | rowspan="3" |1980 |''[[Hussy]]'' | |- |''[[The Fiendish Plot of Dr. Fu Manchu]]'' | |- |"[[Garā Lielā piektdiena]]" (''The Long Good Friday'') | |- |1981 |"[[Ekskaliburs]]" (''Excalibur'') | |- | rowspan="2" |1984 |[[Cal (filma)|''Cal'']] | |- |[[2010 (filma)|''2010'']] | |- | rowspan="3" |1985 |''[[Heavenly Pursuits]]'' | |- |''[[Coming Through]]'' | |- |''[[White Nights]]'' | |- |1986 |"[[Moskītu krasts (filma)|Moskītu krasts]]" (''The Mosquito Coast'') | |- |1988 |''[[Pascali's Island]]'' | |- | rowspan="2" |1989 |''[[When the Whales Came]]'' | |- |"[[Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais]]" (''The Cook, the Thief, His Wife & Her Lover'') | |- | rowspan="3" |1990 |''[[Bethune: The Making of a Hero]]'' | |- |''[[A Story is Not Final II: The Second Chapter]]'' | |- |''[[The Comfort of Strangers]]'' | |- |1991 |''[[Where Angels Fear to Tread]]'' | |- | rowspan="2" |1993 |''[[The Hawk]]'' | |- |''[[Royal Deceit]]'' | |- | rowspan="2" |1994 |''[[The Madness of King George]]'' | |- |''[[Children of God]]'' |balss |- |1995 |''[[The Snow Queen]]'' |balss |- |1996 |''[[Some Mother's Son]]'' |arī izpildproducente |- |1997 |''[[Critical Care]]'' | |- | rowspan="2" |1998 |''[[Sidoglio Smithee]]'' | |- |"[[Ēģiptes princis]]" (''The Prince of Egypt'') |balss |- |1999 |''[[Teaching Mrs. Tingle]]'' | |- |2000 |''[[Greenfingers]]'' | |- | rowspan="5" |2001 |"[[Solījums]]" (''The Pledge'') | |- |''[[No Such Thing]]'' | |- |[[Happy Birthday (filma)|''Happy Birthday'']] |arī režisore |- |''[[Last Orders]]'' | |- |"[[Gosforda parks]]' (''Gosford Park'') | |- |2003 |"[[Kalendāra meitenes]]" (''Calendar Girls'') | |- | rowspan="2" |2004 |''[[The Clearing]]'' | |- |"[[Stilīgā māmiņa]]" (''Raising Helen'') | |- | rowspan="2" |2005 |"[[Galaktikas ceļvedis stopētājiem (filma)|Galaktikas ceļvedis stopētājiem]]" (''The Hitchhiker's Guide to the Galaxy'') |balss |- |''[[Shadowboxer]]'' | |- |2006 |"[[Karaliene (filma)|Karaliene]]" (''The Queen'') | |- |2007 |"[[Nacionālie dārgumi: Noslēpumu grāmata]]" (''National Treasure: Book of Secrets'') | |- |2008 |"[[Tintes sirds]]" (''Inkheart'') | |- | rowspan="2" |2009 |"[[Varas spēles]]" (''State of Play'') | |- |"[[Pēdējā stacija]]" (''The Last Station'') | |- | rowspan="6" |2010 |''[[Love Ranch]]'' | |- |''[[The Tempest]]'' | |- |''[[Brighton Rock (2010. gada filma)|Brighton Rock]]'' | |- |"[[RED aģenti: atvaļināti un sevišķi bīstami]]" (''RED'') | |- |"[[Leģenda par aizbildņiem: Kahūlas pūcēm]]" (''Legend of the Guardians: The Owls of Ga'Hoole'') |balss |- |''[[The Debt]]'' | |- |2011 |[[Arthur (filma)|''Arthur'']] | |- | rowspan="2" |2012 |[[The Door (filma)|''The Door'']] | |- |"[[Hičkoks (filma)|Hičkoks]]" (''Hitchcock'') | |- | rowspan="2" |2013 |"[[Mošķīšu universitāte]]" (''Monsters University'') |balss |- |"[[RED aģenti 2]]" (''RED 2'') | |- |2014 |"[[Simt soļu ceļojums]]" (''The Hundred-Foot Journey'') | |- | rowspan="4" |2015 |"[[Adele zeltā]]" (''Woman in Gold'') | |- |[[Unity (filma)|''Unity'']] |balss |- |"[[Visuredzošā acs]]" (''Eye in the Sky'') | |- |"[[Trambo]]" (''Trumbo'') | |- |2016 |"[[Skaistums tev līdzās]]" (''Collateral Beauty'') | |- | rowspan="3" |2017 |''[[Cries from Syria]]'' |balss |- |"[[Ātrs un bez žēlastības 8]]" (''The Fate of the Furious'') |titros nav minēta |- |"[[Brīvsoļa meklētājs]]" (''The Leisure Seeker'') | |- | rowspan="2" |2018 |"[[Vinčestera (filma)|Vinčestera]]" (''Winchester'') | |- |"[[Riekstkodis un četras valstības]]" (''The Nutcracker and the Four Realms'') | |- | rowspan="5" |2019 |''[[Berlin, I Love You]]'' | |- |"[[Anna (2019. gada filma)|Anna]]" (''Anna'') | |- |"[[Ātrs un bez žēlastības: Hobss un Šovs]]" (''Hobbs & Shaw'') | |- |"[[Labais melis]]" (''The Good Liar'') | |- |''[[＃AnneFrank. Parallel Stories]]'' | |- | rowspan="2" |2020 |''[[The One and Only Ivan]]'' | |- |''[[The Duke]]'' | |- |2021 |"[[Ātrs un bez žēlastības 9]]" (''F9'') | |- | rowspan="4" |2023 |''[[Golda]]'' | |- |"[[Šezam! Dievu dusmas]]" (''Shazam! Fury of the Gods'') | |- |"[[Ātrs un bez žēlastības 10]]" (''Fast X'') | |- |"[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" (''Barbie'') | |- |2024 |"[[Baltā dūja]]" (''White Bird'') | |- |2025 |"[[Slepkavību klubs ceturtdienās]]" (''The Thursday Murder Club'') | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mirena, Helena}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu balss aktrises]] [[Kategorija:Angļu kinoaktrises]] [[Kategorija:Angļu televīzijas aktrises]] [[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA balvas kategorijā “Labākā aktrise” laureātes]] [[Kategorija:BAFTA televīzijas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] ddbaitmc2oxjtwlbnalb2m6hnt62gcu 0 180964 4487220 4436251 2026-06-27T08:04:03Z Apekribo 48114 Daļēja korektūra 4487220 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = klasiskās_mūzikas_ansamblis | Vārds = Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = | Vieta_dz = | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = | Nodarbošanās = | Instrumenti = | Gadi = 1942—pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|http://www.koris.lv}} }} '''Valsts akadēmiskais koris "Latvija'''" ir [[Latvija]]s [[Koris|kora]] kolektīvs, dibināts 1942. gadā. Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais [[diriģents]] ir [[Māris Sirmais]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Apraksts |url=https://koris.lv/par-kori/#apraksts |publisher=koris.lv}}</ref> Koris ir septiņkārtējs [[Lielās mūzikas balvas laureāts]] (1998, 2000, 2002, 2009, 2010, 2011, 2016) un 2003. gada [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]]s laureāts, un 2007. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts. Koris daudzkārt uzstājies ārpus Latvijas, tajā skaitā visprestižākajās koncertzālēs (Amsterdamas ''Concertgebouw''; Hamburgas ''Laeiszhalle''; Lucernas koncertzālē; Montrē Igora Stravinska zālē u.&nbsp;c.). Koris sadarbojies ar vadošajiem Eiropas orķestriem — Karalisko ''Concertgebouw'' simfonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri un Londonas Filharmonisko orķestri, kā arī ar Gustava Mālera kamerorķestri un ar citiem orķestriem no Vācijas, Somijas, Singapūras, Izraēlas, ASV, Igaunijas, Krievijas. Koris ir sadarbojies arī ar diriģentiem [[Mariss Jansons|Marisu Jansonu]], [[Andris Nelsons|Andri Nelsonu]], [[Nēmi Jervi]], [[Pāvo Jervi]], [[Kristians Jervi|Kristianu Jervi]], [[Davids Zinamns|Davidu Zinamnu]], [[Vladimirs Jurovskis|Vladimiru Jurovski]], [[Valērijs Gergijevs|Valēriju Gergijevu]], [[Zubins Mehts|Zubinu Mehtu]], [[Vladimirs Fedosejevs|Vladimiru Fedosejevu]], [[Simons Jangs|Simonu Jangu]], [[Tenu Kaljuste|Tenu Kaljusti]] un daudziem citiem. == Nozīmīgākie koncerti == 2023. gada novembrī debija Esenes festivālā ''Festival NOW!'' ar Duisburgas Filharmonijas orķestri. Ar franču diriģentu Silvēnu Kamberlingu atskaņoja Ģērga Ligeti ''Requiem'' un ''Lux Aeterna.'' 2023. gada oktobrī Valsts akadēmiskais koris "Latvija" piedalījās Bavārijas Valsts orķestra 500. gadu jubilejas gada svinībās, diriģenta Kirila Petrenko vadībā atskaņojot Gustava Mālera 8. simfoniju. 2023. gada februāris — atgriešanās Honkongā un atkārtota sadarbība ar diriģentu Jāpu van Svēdenu, atskaņojot Johana Sebastiana Baha Mateja pasiju Honkongas kultūras centrā. 2022. gada decembrī pirmā tikšanās ar Latvijas Nacionāla simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju Tarmo Peltokoski, atskaņojot Ralfa Vona Viljamsa "Jūras simfoniju" Rīgas Domā. 2022. gada septembrī Valsts akadēmiskā kora "Latvija" priekšā pirmo reizi stājas Krista Audere — 2021. gada Ērika Eriksona starptautiskā jauno diriģentu konkursa laureāte. 2022. gada maijā komponista Bernarda Benoliela mūža darba "Infinity — Edge. Transcendental requiem" atskaņojums Lielajā ģildē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.arenafest.lv/programma/pr-2020/infinity/|title=INFINITY - EDGE. TRANSCENDENTAL REQUIEM|publisher=Festivāls ARĒNA}}</ref> Darbs veltīts visiem māksliniekiem, kuru dzīvi izpostījušas kara šausmas. 2022. gada aprīlī Gustava Mālera 3. simfonija Elbas filharmonijā Hamburgā. Diriģents — Kents Nagano. 2022. gada martā Zirgu ielas koncertzālē notiek kora kameroperas bērniem "Ej nu ej" pirmizrādes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://koris.lv/kora-kameropera-berniem-ej-nu-ej/|title=Kora kameropera bērniem EJ NU EJ|publisher=koris.lv}}</ref> 2021. gada aprīlī Lielās piektdienas koncerts [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Sv. Pētera baznīcā]]. Valsts akadēmiskais koris "Latvija", orķestris "Sinfonietta Rīga" un diriģents Māris Sirmais atskaņo Arvo Perta "Ādama žēlabas" un Džeimsa Makmilana kantāti korim un stīgu orķestrim "Septiņi pēdējie vārdi pie krusta". 2020. gada decembrī Valsts akadēmiskā kora "Latvija" vīru sastāvs atkārtoti koncertē Amsterdamas Karaliskajā ''Concertgebouw'' koncertzālē. 2019. gada decembrī kora koncerttūre Spānijā — Saragosas, Barselonas un Madrides koncertzālēs atskaņojot Bēthovena ''Missa Solemnis'' kopā ar diriģentu Džanandreu Noseadu. 2019. gada septembrī dalība festivālā ''Ruhrtriennale'', sešās ''Evolution'' izrādēs atskaņojot [[Ģerģs Ligeti|Ģērģa Ligeti]] Rekviēmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archiv.ruhrtriennale.de/2019/en/pQYvSG/ruhrtriennale/ueber-die-ruhrtriennale.html|title=Ruhrtriennale}}</ref> 2019. gada februārī Valsts akadēmiskā kora "Latvija" un Māra Sirmā pirmais solokoncerts Elbas filharmonijā Hamburgā kopā ar ērģelnieci [[Iveta Apkalna|Ivetu Apkalnu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/koris-latvija-atgriezas-uz-elbas-filharmonijas-skatuves-kopa-ar-ivetu-apkalnu.a309287/|title=Koris «Latvija» atgriežas uz Elbas filharmonijas skatuves kopā ar Ivetu Apkalnu|publisher=LSM}}</ref> 2018. gada maijā Valsts akadēmiskā kora "Latvija" debija Madrides Nacionālajā mūzikas auditorijā, atskaņojot [[Bēthovena 9. simfonija|Bēthovena 9. simfoniju]] kopā ar Kadakesas orķestri poļu diriģenta Antona Vita vadībā. 2018. gada 4. maijā projekta "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" noslēguma dižkoncerts, kas pulcēja kopā vairā nekā 800 dziedātāju un atskaņoja 14 jaundarbus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv100.lv/programma/kalendars/latvijas-komponisti-veltijumi-latvijas-simtgadei-nosleguma-dizkoncerts/|title=LV100|access-date=28.05.2024.|archive-date=28.05.2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240528051539/https://lv100.lv/programma/kalendars/latvijas-komponisti-veltijumi-latvijas-simtgadei-nosleguma-dizkoncerts/}}</ref> 2018. gada aprīlī Johannesa [[Johanness Brāmss|Brāmsa]] "Vācu rekviēma" 150. gadadienas koncerts Brēmenes Domā kopā ar diriģentu Pāvo Jervi un Brēmenes Vācu kamerfilharmonisko orķestri. 2017. gada oktobrī koncerti Pekinā un Šanhajā kopā ar maestro Pāvo Jervi un Brēmenes Vācu kamerfilharmonisko orķestri, atskaņojot Bēthovena 9.&nbsp;simfoniju. 2017. gada aprīlī Valsts akadēmiskā kora "Latvija" debijas koncerts Elbas filharmonijā Hamburgā ar Mālera 8. simfoniju. 2015. gada jūnijā Rūdolfa Tobiasa oratorijas "Jonas vēstījums" atskaņojums Lepcigas ''Gewandhaus'' koncertzālē ar MDR Simfonisko orķestri un diriģentu Nēmi Jervi. 2015. gada maijā koris debitē Parīzes Elizejas lauku teātrī, atskaņojot Džuzepes Verdi Rekviēmu diriģenta Andra Pogas vadībā 2015. gada aprīlī koris koncertē Ņujorkā, prezentējot Baltijas kormūziku koncertos Linkolna centrā un Barišņikova Mākslas centrā. 2014. gada jūnijā Valsts akadēmiskais koris atskaņoja Gustava Mālera 2. simfoniju Atēnās, koncertzālē Megaron, kopā ar Izraēlas Filharmonisko orķestri un maestro Zubinu Mehtu 2013. gada novembrī koris piedalījās koncertos Sanktpēterburgā un Maskavā Čaikovska filharmonijā, kur atskaņoja Mocarta rekviēmu, [[Arvo Perts|Arvo Perta]] ''Te Deum''. Koncerti notika par godu diriģentam [[Mariss Jansons|Marisam Jansonam]]. 2011. gada oktobrī koris uzstājās Minhenes Filharmonijas zālē ''Gasteig'', kur atskaņoja [[Gustavs Mālers|Gustava Mālera]] 8. simfoniju diriģenta Marisa Jansona vadībā. 2011. gada septembrī koris debitēja Briseles Mākslas centrā ''Klara festival'' ietvaros, kur uzstājās kopā ar diriģentu [[Vladimirs Jurovskis|Vladimiru Jurovski]] un Londonas Filharmonisko orķestri. 2011. gada martā koris debitēja Amsterdamā Karaliskajā ''Concertgebouw'' zālē, kur diriģenta Marisa Jansona vadībā atskaņoja Gustava Mālera 8. simfoniju. 2010. gada novembrī Valsts akadēmiskais koris "Latvija" ar trīs koncertiem Linkolna centra rīkotajā ''White Light Festival'' debitēja Ņujorkā (ASV), tai skaitā kopprojektā ar islandiešu grupas ''Sigur Ros'' mūziķiem piedaloties pasaules pirmatskaņojumos Kjartana Sveinsona kompozīcijas ''Credo un Jonsi & Aleksa'' albuma ''Riceboy Sleeps'' darbu aranžijām korim un simfoniskajam orķestrim. Par koncertu publicētas pozitīvas recenzijas gan ''[[The New York Times]]'', gan ''[[The Rolling Stone]]''. 2010. gada septembrī koris "Latvija" debitēja Montrē festivālā, kas sadarbībā ar Lucernas festivālu maestro Davida Zinmana vadībā rīkoja grandiozu A. Šenberga "Gurres dziesmu" koncertatskaņojumus abos festivālos. 2009. gada martā koris "Latvija" debitēja Lucernas festivālā, jūlijā koris Vācijas Reingavas festivālā atskaņoja Rodiona Ščedrina "Apzīmogoto eņģeli". Ščedrins pēc šī koncerta nosauca kori par labāko pasaulē. 2010. gada maijā ierakstu kompānija [[WERGO]] šo koncertierakstu izdeva kompaktdiskā. Septembrī koris uzstājās Hamburgas simfoniķu sezonas atklāšanas koncertā ''Laeiszhalle'' un Berlīnes mūzikas festivālā. Sadarbībā ar Helsinku Simfonisko orķestri un diriģentu Junu Sturgordu koris 11. septembrī [[Koncertzāle ''Finlandia''|koncertzālē "''Finlandia''"]] Helsinkos piedalījās Rodiona Ščedrina koncertoperas "Apburtais ceļotājs" (2002) pirmatskaņojumā Skandināvijā. 2008. gada februārī koris "Latvija" piedalījās [[Arvo Perts|Arvo Perta]] darba ''Deer’s Cry'' pasaules pirmatskaņojumā Īrijā koncertā "Baltijas balsis". Koncertā tika pirmatskaņoti arī [[Rihards Dubra|Riharda Dubras]] ''Hail To The Queen of Heaven'' un [[Georgs Pelēcis|Georga Pelēča]] darbs ''Blood Upon A Rose''. 2007. gadā Valsts akadēmiskais koris "Latvija" organizēja 10. Starptautisko garīgās mūzikas festivālu. Šajā festivālā notika Leonarda Bernsteina "Mesas" pirmatskaņojums Latvijā. 2007. gada septembrī Brēmenes Mūzikas festivālā Valsts akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar diriģentu [[Tenu Kaljuste|Tenu Kaljusti]] un Brēmenes Simfonisko orķestri piedalījās pasaules pirmatskaņojumā, izpildot Lēras Auerbahas "Krievu rekviēmu". Valsts akadēmiskais koris "Latvija" ir piedalījies mūzikas ierakstā filmai "Parfīms". 2006. gada septembrī mūzika kinofilmai ir izdota arī ''EMI Classics'' kompaktdiskā ar nosaukumu ''Perfume (Original Soundtrack)''. Šī skaņu celiņa ierakstā piedalījās arī Berlīnes Filharmoniķi diriģenta Sera Saimona Ratla vadībā. Koris ir piedalījies arī ''Warner Brothers'', ''Harmonia Mundi'' ierakstu kompāniju producētajos ierakstos, kā arī daudzos latviešu, vācu, beļģu u.&nbsp;c. ārvalstu leiblu un izdevniecību mūzikas ierakstos. 2006. gada martā Valsts akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar Gustava Mālera kamerorķestri un diriģentu Tenu Kaljusti muzicēja Itālijas pilsētā Ferrārā, atskaņojot Arvo Perta darbus ''In principio'' un ''Cecilia, vergine romana''. 2005. gada jūnijā koris viesojās Singapūras Mākslas festivālā, kur piedalījās Igora Stravinska ''Les Noces'' izpildījumā, kā arī diriģenta Māra Sirmā vadībā sniedza solo koncertu — atskaņoja ''a cappella'' programmu. 2005. gada aprīlī koris koncertēja Tallinā ''Estonia'' koncertzālē, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā atskaņojot Lučāno Berio ''Coro''. Februārī koris Rīgas Latviešu biedrības namā piedalījās Veljo Tormisa 75 gadu jubilejas autorkoncertā. 2004. gada oktobrī un novembrī koris koncertēja Parīzē, Berlīnē, Stokholmā, Tallinā un citās pilsētās, septembrī 7. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā koris piedalījās komponista Sera Džona Tavenera autorkoncertā. 2004. gada maijā Singapūrā kopā ar Singapūras Simfonisko orķestri un diriģentu Lanu Šui koris Latvija piedalījās Gustava Mālera 8. simfonijas pirmatskaņojumā Dienvidaustrumāzijā. 2004. gada 1. maijā Īrijā Valsts akadēmiskais koris "Latvija" kā Latvijas valsts reprezentācijas koris piedalījās Eiropas Savienības paplašināšanās svinībās un uzstājās ar vairākām koncertprogrammām par godu jauno dalībvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā rīkotajā kultūras programmā ''Day of welcomes''. 2003. gada septembrī 6. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā koris piedalījās igauņu komponista [[Arvo Perts|Arvo Perta]] autorkoncertā Rīgas Domā. No 2000. līdz 2007. gadam Vācijā, Austrijā — piedalīšanās XII, XIII, XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX ''International Bodensee Festival''. == Diskogrāfija == * "No Baltijas krasta" (2008) * "Ēriks Ešenvalds ''Passion and Resurrection'', Rihards Dubra ''Te Deum''"(2006) * "Parfīms" (2006) * "Latvijas simfoniskā mūzika. XXI gadsimts" (2005) * "Valsts kora LATVIJA koncerts Sv.Vita bazilikā ''Ellwangen''" (2003) * "Mūzika Augš-Švābijas klosteros — bijusī benediktīņu abatija ''Zwiefalten''" (2003) * "Garīgā mūzika" (2002) * "Valsts Akadēmiskajam korim LATVIJA — 60" (2002) * "Starp divām mūžībām..." (2001) * "Dievs, Tava zeme deg!" (2000) * "Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA un ērģelnieks [[Atis Stepiņš]] Rīgas Domā" (1998) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Latvijas kori]] 5dajx3w7zy1maqddlfhyir2jqxmbbji 0 182349 4486968 4186538 2026-06-26T15:25:05Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4486968 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Avenged Sevenfold | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Vieta = [[Hantingtonbīča]], [[Kalifornija]] | Žanrs = [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]], [[smagais roks]], [[metālkors]] | Gadi = 1999—pašlaik |Izdevējkompānija = Good Life, Hopeless, Warner Bros. | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.avengedsevenfold.com/ avengedsevenfold.com] | Dalībnieki = [[Mets Šedovss]],<br /> [[Zekijs Vendženss]],<br /> [[Džons Kraists]],<br /> [[Sinesters Geitss]],<br /> [[Brukss Vekermens]] | Bij_dalībnieki = [[The Rev]],<br /> [[Arin Ilejay]],<br /> Matt Wendt,<br /> Justin Sane,<br /> Dameon Ash. }} '''''Avenged Sevenfold''''' (tiešā tulkojumā „atriebts septiņkārt”, bieži nosaukums arī saīsināts kā '''A7X''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[rokmūzika|rokgrupa]] no [[Hantingtonbīča]]s, [[Kalifornija|Kalifornijas štata]], kas tika izveidota 1999. gadā. Savā pirmajā albumā [[Sounding The Seven Trumpet]] uzsvars bija uz skrīmu (''screeming'') un [[metālkors|metālkoru]]. ''[[Walking The Fallen]]'' bija, kaut kas starp metālkoru un [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smago metālu]], taču trešajā albumā, ''[[City Of Evil]]'', skanējums mainījās vairāk uz smagā metāla pusi. 2009. gada 28. decembrī nomirst grupas bundzinieks, [[Džeimss Salimans]], zināms arī kā REV. Nāvi izraisa spēcīga saindēšanās no pārmērīgas narkotiku un [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] lietošanas. Neskatoties uz to, grupa pieaicina ''[[Dream Teather]]'' bundzinieku [[Maiks Portnojs|Maiku Portnoju]], kurš palīdz pabeigt ierakstīt piekto albumu, ''[[Nightmare]]'', un dodas līdzi koncetrtūrē, kas ilgst līdz 2010. gada beigām. Līdz šai dienai ''Avenged Sevenfold'' (turpmāk tekstā — A7X) ir izdevusi piecus studiju albumus, vienu koncertieraksti, dziesmu izlasi, DVD un 15 atsevišķas dziesmas. Tā ir viena no vadošajām mūsdienu smagā metāla grupām, ieņemot otro vietu ''[[Ultimate Guitar]]'' 2009. gada „Desmit desmitgades labākās rokgrupas”.<ref name="Ultimate Guitar">[http://www.ultimate-guitar.com/columns/features/the_top_ten_bands_of_the_decade_metal_continues_to_rule_supreme.html The Top Ten Bands Of The Decade: Metal Continues To Rule Supreme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110717154132/http://www.ultimate-guitar.com/columns/features/the_top_ten_bands_of_the_decade_metal_continues_to_rule_supreme.html |date={{dat|2011|07|17||bez}} }} {{en ikona}}</ref> == Biogrāfija == === Pirmsākumi (1999. — 2004.) Sounding the Seventh Trumpet, Waking the Fallen === Pirmsākumos grupā ietilpa M. Shadows (vokālists), [[Zekijs Vendženss]] (ritma ģitāra), The Rev (bundzinieks) and [[Mets Vends]] (basģitāra). M. Shadows izdomāja grupas nosaukumu balstoties uz [[Bībele]]s stāsta par [[Kains un Ābels|Kainu un Ābelu]], lai arī grupa nav kristiešu.<ref>[http://www.skratchmagazine.com/interviews/INTavengedsevenfold.php ''Skratch Magazine'' Avenged Sevenfold intervija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110102183518/http://www.skratchmagazine.com/interviews/INTavengedsevenfold.php |date={{dat|2011|01|02||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Grupas veidošanas laikā katrs dalībnieks izdomāja sev pseidonīmu, daži atstājot iesaukas no skolas laikiem.<ref>[http://blogsnroses.com/2009/03/30/interview-with-avenged-sevenfold-through-jacky-bam-bam.aspx?ref=rss Interview with Avenged Sevenfold through Jacky Bam Bam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110708021033/http://blogsnroses.com/2009/03/30/interview-with-avenged-sevenfold-through-jacky-bam-bam.aspx?ref=rss |date={{dat|2011|07|08||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Neilgi pēc tam A7X izlaiž demo ar trīm dziesmām: „Forgotten Faces”, „The Art of Subconscious Illusion” un „Thick and Thin”. 2000. gadā izlaida vēl vienu demo, kurā ietilpst: „Forgotten Faces”, „Lips of Deceit”, „The Art of Subconscious Illusion”, „Thick and Thin” un „We Come Out at Night”. Pirmā, īstā, albuma nosaukums bija ''[[Sounding The Seven Trumpet]]'', kuru izlaida un izplata ''[[Good Life Recordings]]'', kad metālkors vēl tikai nesen bija izveidojies un guva popularitāti. Šo albumu grupa izlaida astoņpadsmit gadu vecumā, kad visi vēl mācijās skolā. Albums tika izdots 2001. gadā, kad A7X vēl nebija solo ģitārista, tāpēc Džimijs no grupas ''Pinkly Smooth'' pieaicina [[Sinesters Geitss|Sinesteru Geitsu]], kurš pirms pusgada ir pabeidzis mūzikas skolu kā džeza ģitārists. Kopā ar jauno ģitāristu grupa ieraksta dziesmu "To End The Rapture" un pievieno to albumam, kuru izdod caur ''[[Hopeless Records]]'' studiju. Grupa kļūts populārāka, uzstājoties ar tādām zvaigznēm kā ''[[Mushroomhead]]'' un ''[[Shadows Fall]]'', Take Action tūrē. 2003. gadā jau trešo reizi mainās tās basģitārists, grupai pievienojas [[Džons Kraists]]. Ar šo, tā saukto „zelta sastāvu”, augustā grupa izlaiž albumu ''[[Wallking The Fallen]]''. Jaunā albuma skanējums ir līdzīgs iepriekšējam, taču nedaudz mainās tā vokāls, tajā līdzās bļaušanai ir arī tīrs vokāls. Ja iepriekšējais albums galvenokārt izpelnījās atzinību tieši metālkora aprindās, tad ''Wallking The Fallen'' guva plašāku atzinību. Grupa sāk parādīties tādu žurnālu kā Billboard un Boston Globe topos. Tad A7x piedalās Vans Warped tūrē. 2004. gadā Avenged Sevenfold atkal piedalās Vans Warped tūrē un uzņem klipu dziesmai "Unholy Confessions", kurš tiek iekļauts Headbanger’s Ball MTV2. Drīz pēc tam A7X pamet [[Hopless Records]] un paraksta līgumu ar ''[[Warner Records|Warner Bros.]]''. === City Of Evil (2005.—2007.) === ''[[City Of Evil]]'' tiek izdots 2005. gada 7. jūlijā un ieņem 30. vietu [[Billboard]]. Šis albums kļuva arī kā pāreja no viena stila uz otru. Albumā ģitāru skanējums ir smagāks un tehniskāks, tuvāks klasiskajām metāla skaņām, kas būtiski atšķīrās no iepriekšējā metālkora skanējuma. Vokālists M. Shadows gandrīz pilnīgi atsakās no skrīma par labu tīram vokālam. Tomēr klīda baumas, ka Mets vienā no koncertiem savainoja savas balss saites un pēc operācijas vairs nevarēja kārtīgi pabļaut. Taču, lai apgāztu šīs baumas, Mets aiznesa Mudrock disku un saka:” Šeit es skrīmoju, bet otrajā albuma es gribu to darīt uz pusi mazāk. Vajag attīstīties un iet tālāk, tāpēc trešajā albuma es gribu tikai tīru vokālu.” Mets pāris mēnešus strādā ar vokāla skolotāju Ronu Andersonu. Albums iznāk 2005. gada 6. jūnijā un 2006. gada janvārī iegūst „zelta” statusu, kā arī tiek iekļauts žurnala ''[[Guitar World]]'' 100 izcilāko ģitāras mūzikas albumu topa 63. vietā.<ref>[http://rateyourmusic.com/lists/list_view?list_id=66329&show=25&start=25 100 izcilākie ģitāras mūzikas albumi] {{en ikona}}</ref> 2006. gada 6. jūnijā A7x dodas tūrē kopā ar ''[[Metallica]]'', iesildot skatītājus pirms lielā koncerta. Pēc 2006. gada [[Ozzfest]] ''Avenged Sevenfold'' saņemt MTV Video Music Awards balvu kā „Labākais jaunais mākslinieks” par dziesmu "Bat Country", pārspējot tādus mūziķus kā [[Rianna]], [[Kriss Brauns]], ''[[Panic! At The Disco]]'', ''[[Angels and Airwaves]]'' un [[Džeimss Blants]]. A7x atgriežas Vans Warped tūrē, taču drīzumā organizē arī savu Cities Evil Tour. Dziesma "Bat Country" ieņem 2. vietu Billboard Mainstream Rock Charts, 6. vietu Billboard’s Modern Rock Chart, taču klips ieņem 1. vietu MTV Total request Live.<ref>[http://www.mtv.com/bands/a/avenged_sevenfold/news_feature_060103/ Avenged Sevenfold: Appetite for Destruction] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150320012721/http://www.mtv.com/bands/a/avenged_sevenfold/news_feature_060103/ |date={{dat|2015|03|20||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Albums bija pieprasīts, kļūstot par pirmo šīs grupas „zelta albumu” un vēlāk arī "platīna". Ļoti neparasti bija tas, ka kompānija EA TRAX dziesmu "Blind to Chains" izmanto kā skaņas celiņu spēlē ''[[Need for Speed: Most Wanted]]''. Dziesma gan tiek nedaudz saīsināta, no sešarpus minūtēm līdz nepilnām sešām. === Avenged Sevenfold (albums) (2007.—2009.) === A7x popularitātes kāpums ļauj viņiem piedalīties 2006. gada [[Ozzfest]] un kāpt uz vienas skatuves ar tādām grupām kā ''[[DragonForce]]'', ''[[Lacuna Coil]]'', ''[[Hatebreed]]'', ''[[Disturbed]]'' un ''[[System of a Down]]''. Tajā pašā gadā A7x organizē 16 mēnešus ilgu tūri albuma City Of Evil popularizēšanai. Rudenī tā pārtrauc koncertēšanu, lai sāktu jaunā albuma ierakstīšanu. Mets paziņo, ka jaunā albuma apstrādi viņi veiks pilnīgi patstāvīgi bez ierakstu studiju producentu klātbūtnes. Albums tiek nosaukts tāpat kā grupa. Līdztekus jaunajam albuma A7x izdod arī DVD ar nosaukumu All Excess, kurš 17. jūlijā debitē ASV pirmajā vietā. DVD iekļauti dažādu koncertu ieraksti, kā arī aizkulišu video materiāli, kas uzņemti visus 8 grupas pastāvēšanas gadu laikā. 2007. gada oktobrī viņi izdod arī divus veltījuma albumus: Strung Out on Avenged Sevenfold: Bat Wings and Broken Strings un Strung Out on Avenged Sevenfold: The String Tribute. Avenged Sevenfold, ceturtais albums, tiek izlaists 2007. gada 30. oktobrī, debitējot Billboard 200 4. vietā ar 94 000 pārdotām albuma kopijām. Dziesmas "Critical Acclaim" un "Almost Easy" tika izlaistas pirms albuma realizēšanas. 2007. gada decembrī, A7x izlaiž dziesmu "A Little Piece of Heaven" ar videoklipu, kuru gan atsakās rādīt mūzikas kanāli tajā attēloto sabiedrības ētikas normām neatbilstošu ainu dēļ, bet Warner Bros to izlaiž tikai reģistrētiem MVI lietotājiem. Trešais singls, "Afterlife", kopā ar klipu iznāk 2008. gada janvārī un ceturtais, "Dear God", 2008. gada 30. septembrī. Neskatoties uz visu kritiku, albums iegūst „zelta” statusu un saņem Kerrang! gada albuma balvu. Tas arī ir pēdējais albums, ko grupa ieraksta „zelta sastāvā”. A7x uzstājās Taste of Chaos tūrē kopā ar ''[[Atreyu]]'', ''[[Bullet for My Valentine]]'', ''[[Blessthefall]]'' un ''[[Idiot Pilot]]''. 10. aprīlī tiek ierakstīts koncerts Longbīčā un izdots DVD, ar nosaukumu Live in the LBC & Diamond in The Rough. Tiek arī izdots disks ar dziesmām, kuras netika iekļautas iepriekšējā albumā un vairākas citu grupu dziesmu kaverversijas: ''[[Pantera (grupa)|Pantera]]'' (Walk), ''[[Iron Maiden]]'' (Flash Of The Blade) un ''[[Black Sabbath]]'' (Paranoid), un divu jau iepriekš izdotu dziesmu koncertversijas. Sinesters un Zaks izdod pamācības DVD, kurā ir iekļautas piecas dziesmas: "Afterlife", "Almost Easy", "Bat Country", "Beast and the Harlot" un "Trashed And Scattered". Festivāla Leeds And Reading laikā, A7x nākas pārtraukt savu uzstāšanos, jo Mets savaino balss saites. Vēlāk visa tūre tiek atcelta līdz oktobrim. 2009. gadā albums ''[[Wallking The Fallen]]'' saņem „zelta” statusu pēc RIAA. === Nightmare (2009.—2010.) === 2009. gada janvārī M. Shadows paziņo, ka grupa, nospēlēs pēdējās tūrēs un dosies nelielā atvaļinājumā. A7x paziņo arī to, ka 2009. gada 16.—17. maijā uzstāsies ''Rock on the Range''. 6. aprīlī grupa izdod ''[[Guns N' Roses]]'' dziesmas, It’s So Easy, koverversiju, kuru uz [[Losandželosa]]s "Nokia Theater" skatuves izpilda kopā ar ''[[Slash]]''. Mets arī parādās Slash pirmajā solo albumā, ''[[Nothing To Say]]''. Dalībnieki no A7x sola, ka jaunas dziesmas sāks rakstīt jūnijā un ierakstīs tās 2009. gadā oktobrī. Mets sniedz interviju žurnālam Loveline, paziņojot, ka nākamās dziesmas skanējuma ziņā būs tuvākas tradicionālam smagajām metālam un vairāk orientētas uz roku, jo iepriekšējais albums bija vairāk eksperimentāls. Viņš arī atzīmē, ka jaunais albuma būs pats progresīvākais un tur būs arī „pati lieliskākā dziesma, kuru A7x jebkad ir sarakstījusi”. 15. jūnijā Mets caur ''[[Myspace]]'' paziņo, ka ir sākts darbs pie jaunā albuma, taču viņš vēl nav pilnīgi drošs par tā galveno domu. Pirmā dziesma ''[[Nightmare]]'' sarakstā ir "Nightmare". 2009. gada 24. decembrī A7x tiek iekļauta Ultimate-Guitar desmitgades grupu topā, piekāpjoties tikai ''[[Metallica]]''.<ref name="Ultimate Guitar" /> === Džima Salivana (The REV) nāve === Drīzumā Avenged Sevenfold paziņo: {{citāts|Ar neticamām skumām un smagu sirdi, mēs šodien jums paziņojam, ka Džims „The Rev” Salimans ir aizgājis no mums. Džims bija ne tikai viens no labākajiem bundziniekiem pasaulē, bet arī labākais draugs un brālis. Mēs lūdzam par Džima ģimeni un ceram, ka jūs netraucēsiet viņus šajā smagajā brīdī. Džim, tu vienmēr būsi mūsu sirdīs, mēs mīlam tevi.”<br /> <small>M. Shadows, Sinisters Geitss, Zekijs Vendženss un Džonijs Kraists.</small>}} Ap 2009. gada 28. decembrī pulksten vieniem ugunsdzesēji, kuri pēc radinieku lūguma uzlauž durvis, atrod REVu mirušu. Policija noraida versiju ar slepkavību. REVs tiek apglabāts 2010. gada 6. janvārī. Pēc ķīmiskajām analīzes tiek secināts, ka Džims mira no saindēšanās ar dažādām vielām: [[oksikodons|oksikodona]], [[oksimorfons|oksimorfona]], [[diezepama|diazepama]] un [[epilspirts|etilspirta]]. Uzskaitē ir pieminētas arī problēmas ar sirdi, kuras veicināja nāves iestāšanos. Lai varētu pabeigt albumu, A7x tiek pieacināts Maiks Portnojs. 17. februārī viņi ķēras pie darba. Taču jau 16. decembrī Maiks, konfliktu dēļ, grupu atkal pamet. A7x sāk meklēt jaunu bundzinieku un 20. janvārī paziņo par grupas jauno bundzinieku — [[Erins Iledžī|Erinu Iledžī]]. === Logotips === Nāves sikspārnis ({{val|en|Deathbat}}) – Avenged Sevenfold logotips un simbols. Tā autors ir A7x draugs Maiks Monahju. Logotips līdzinās cilvēka galvaskausam ar sikspārņa spārniem ausu vietā. Tas ir arī kādas atribūtikas veidā parādījies uz visiem albumu vākiem. Klīda baumas, ka šo logotipu izdomāja Zaks, taču tā izrādījas nepatiesība. Īstenība Zaks izdomāja saīsinājumu A7x, kur A — Avenged un 7x nozīmē reizes. Šo logotipu grupa izmanto gan skatuves aizmugures noformējumā, gan ģitāru un [[basģitāra|basģitāru]], kā arī bungu iekārtu dekorēšanai. == Diskogrāfija == ;Studijas albumi * ''[[Sounding the Seventh Trumpet]]'' (2001) * ''[[Waking the Fallen]]'' (2003) * ''[[City of Evil]]'' (2005) * ''[[Avenged Sevenfold (albums)|Avenged Sevenfold]]'' (2007) * ''[[Nightmare]]'' (2010) * ''[[Hail To The King]]'' (2013) * ''[[The Stage]]'' (2016) * ''[[Life Is but a Dream...]]'' (2023) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.youtube.com/artist?a=GxdCwVVULXcQQCX7ULq2lK9GwGFMYnsB&feature=watch_metadata Grupas Oficiālais YouTube kanāls] {{en ikona}} * [http://www.facebook.com/AvengedSevenfold Oficiāla Facebook lapa] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV rokgrupas]] [[Kategorija:ASV smagā roka grupas]] [[Kategorija:ASV smagā metāla grupas]] [[Kategorija:ASV metālkora grupas]] 34xp8arwgwgp1day604famf6stlyndx 0 184891 4486992 3628086 2026-06-26T15:56:06Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: using [[Project:AWB|AWB]] 4486992 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds =''Suicidal Tendencies'' |Attēls =Suicidal Tendencies - Elbriot 2018 02 (cropped).jpg |Att_izm = 290 px |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Benisbīča}} |Žanrs = [[smagais pankroks]]<br>[[krosovertrešs]]<br>[[progresīvais metāls]]<br>[[fankmetāls]] |Gadi = 1981—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Frontier Records]]''<br>''[[Caroline Records]]''<br>''[[Virgin Records]]''<br>''[[Epic Records]]''<br>''[[Suicidal Records]]'' |Mlapa = {{URL|www.suicidaltendencies.com}} |Dalībnieki = [[Maiks Muirs]]<br>[[Maiks Klārks]]<br>[[Stīvs Bruners]]<br>[[Dīns Plezents]]<br>[[Ēriks Mors]] |Bij_dalībnieki = [[Roberts Truhiljo]]<br>[[Luici Majorga]]<br>[[Rokijs Džordžs]]<br>[[Emerijs Smits]] }} [[Attēls:Suicidal Tendencies 1.jpg|thumb|Suicidal Tendencies 2010]] '''''Suicidal Tendencies''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] mūzikas grupa, kas izveidota 1981. gadā [[Losandželosa]]s piepilsētā [[Benisbīča|Benisbīčā]], [[Kalifornija]]s štatā. Vienīgais pastāvīgais grupas dalībnieks no grupas pirmsākumiem ir vokālists [[Maiks Muirs]]. Grupas pastāvēšanas laikā tai ir mainījušās stilu un žanru iezīmes. Pirmsākumos ''Suicidal Tendencies'' spēlēja [[smagais pankroks|smago pankroku]] (1983), vēlās, 80. gadu vidu un beigās, tas jau bija [[krosovertrešs]] (1987—1988). Īpašu atzinību grupa ieguva 1990. gadu sākumā. Šo periodu (1989—1994) pieņemts uzskatīt par "zelta" vai "klasisko": grupas sastāvam pievienojās [[Roberts Truhiljo]], ar kura atnākšanu grupa ieguva neatkārtojamu personisko stilu, kas sevī ietvēra ātru [[Trešmetāls|trešmetālu]] un tradicionālo [[fankmūzika|fankmūziku]]. Grupas pastāvēšanas laikā īpašs bija 1992. gads. Šajā gadā grupa uzsāk sadarbību ar jaunu producentu [[Pols Nortfīlds|Polu Nortfīldu]] (''[[Queensryche]]'' producents). Grupas skanējums stipri izmainījās uz [[Progresīvais metāls|progresīvā metāla]] pusi, kaut arī joprojām ''Suicidal Tendencies'' skaitījās pankgrupa. Paralēli ''Suicidal Tendencies'' 1989. gadā Maiks Muirs un Roberts Truhiljo izveidoja pankfanka projektu ''[[Infectious Grooves]]'', kas gandrīz kļuva populārāks par pašu ''Suicidal''. 1994. gadā [[Santamonika]]s koncertā Maiks Muirs oficiāli paziņoja par grupas izjukšanu sakarā ar lielajām domstarpībām ar grupas ierakstu kompāniju ''[[Epic Records]]'' (''[[Sony]]''). Maiks Muirs atjaunoja jau 1985. gadā izveidoto neatkarīgo ierakstu kompāniju ''[[Suicidal Records]]'', kur no 1996. gada tika izdoti visi grupas albumi. == Diskogrāfija == # "''[[Suicidal Tendencies (albums)|Suicidal Tendencies]]''" — 1983, ''[[Frontier Records]]'' # "''[[Welcome To Venice]]''" (Izlase) — 1985, ''[[Suicidal Records]]'' # "''[[Join The Army]]''" — 1987, ''[[Caroline Records]]'' # "''[[How Will I Laugh Tomorrow When I Can't Even Smile Today]]''" — 1988, ''[[Virgin Records]]'' # "''[[Controlled By Hatred/ Feel Like Shit... Deja Vu]]''" — 1989, ''[[Epic Records]]'' # "''[[Lights, Camera, Revolution]]''" — 1991, ''Epic Records'' # "''[[Art Of Rebellion]]''" — 1992, ''Epic Records'' # "''[[Suicidal For Life]]''" — 1994, ''Epic Records'' # "''[[Prime Cuts]]''" (Izlase) — 1997, ''Epic Records'' # "''[[Suicidal Friends and Family]]''" (Izlase)- 1997, ''Suicidal Records'' # "''[[Six The Hard Way]]''" (EP) — 1998, ''Suicidal Records'' # "''[[Freedumb]]''" — 1999, ''Suicidal Records'' # "''[[Free Your Soul And Save My Mind]]''" — 2000, ''Suicidal Records'' # "''[[Suicidal Friends And Family II]]''" (Izlase) — 2001, ''Suicidal Records'' # "''[[Year Of The Cycos]]''" (Izlase) — 2009, ''Suicidal Records'' # "''TBA''"<ref>{{Tīmekļa vietne |url=http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=158139 |title=Suicidal Tendencies Frontman Says Next Album Won't Come Out Before 2012 |publisher=[[Blabbermouth.net]] |date=2011-05-15 |accessdate=2011-05-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110820095838/http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=158139 |archivedate=2011-08-20 }}</ref> — 2012, ''Suicidal Records'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV rokgrupas]] [[Kategorija:ASV hārdkora grupas]] [[Kategorija:ASV trešmetāla grupas]] [[Kategorija:ASV pankroka grupas]] [[Kategorija:Pankroka grupas]] 9nfrhqdxfdk726gpqfx4w1167kuctxk 0 187608 4486966 4262031 2026-06-26T15:19:50Z Baisulis 11523 precizējums...... 4486966 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas žanra infokaste | nosaukums = Metālkors | krāsa = white | fona_krāsa = crimson | stila_izcelsme = [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]], [[smagais pankroks]], ''[[crossover thrash]]'' | kultūras_izcelsme = [[1990. gadi|1990. gadu]] vidus, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | instrumenti = [[elektriskā ģitāra]], [[basģitāra]], [[bungas]], [[vokāls]] | popularitāte = | atvasinātās_formas = | apakšžanru_saraksts = | apakšžanri = [[melodiskais metālkors]], ''[[mathcore]]'', ''[[deathcore]]'' | jauktie_žanri = ''[[nintendocore]]'' | reģionos = | vietējā_estrāde = | citas_tēmas = }} '''Metālkors''' ({{val|en|Metalcore}}) ir [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] apakšžanrs, kurā ir dažādi iekļauti [[smagais pankroks|smagā pankroka]] elementi. Termins radās 1990. gadu vidū, kad par metālkoru sāka dēvēt tādu grupu kā ''[[Earth Crisis]]'', ''[[Deadguy]]'' un ''[[Integrity]]'' mūziku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title= Shai Hulud, interview with Punknews.org - 05/28/08|url= http://www.ruleeverymoment.com/media/interviews/interview.php?id=43|accessdate= 2008-09-21|archiveurl= https://web.archive.org/web/20081016144924/http://www.ruleeverymoment.com/media/interviews/interview.php?id=43|archivedate= 2008-10-16}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081016144924/http://www.ruleeverymoment.com/media/interviews/interview.php?id=43 |date=2008-10-16 }} {{en ikona}}</ref> Mūsdienās metālkora žanrā spēlē vairākas samērā populāras smagās mūzikas grupas kā ''[[Killswitch Engage]]'', ''[[Underoath]]'', ''[[All That Remains]]'', ''[[Trivium]]'', ''[[As I Lay Dying]]'', ''[[Bullet for My Valentine]],'' ''[[The Devil Wears Prada (grupa)|The Devil Wears Prada]], [[Asking Alexandria]].''<ref name="Alternative Press">{{Ziņu atsauce | title =Blood Runs Deep: 23 Bands Who Shaped the Scene | pages =110, 118 | publisher =Alternative Press | date =2008. gada 7. jūlijs}} {{en ikona}}</ref> == Galvenās mūzikas žanra iezīmes == * '''Breakdown sadaļas''' — lielākoties instrumentālas, ritmiski lēnākas un smagākas daļas dziesmās, kas paredzētas [[mošošana]]i * '''Kliegtais un tīrais vokāls''' — vokālisti bieži pārslēdzas starp rūcošu un tīru dziedājumu, īpaši [[Melodiskais metālkors|melodiskajā metālkorā]]. * '''Ātra un tehniski sarežģīta bungu spēle''' — bieži tiek izmantots dubultais basbungas pedālis un sarežģīts ritms. * '''Emocionāli dziesmu vārdi''' — dziesmu vārdi skar personiskas (piemēram, cīņa, sāpes, attiecības), sociāli vai politiski iedvesmotas tēmas. == Metālkora apakšžanri == * [[melodiskais metālkors]] — metālkors ar lielāku uzsvaru uz melodiju. * ''[[mathcore]]'' — metālkors ar [[matemātiskais roks|matemātiskā roka]] elementiem. * ''[[deathcore]]'' — metālkors, kurā smagais pankroks apvienots ar [[nāves metāls|nāves metālu]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{mūzikas žanrs-aizmetnis}} [[Kategorija:Smagā metāla žanri]] [[Kategorija:Pankroka žanri]] 0cqabt7oqyy4x43wcm562g23zra6lgt 0 189519 4486993 3594288 2026-06-26T15:57:22Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486993 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds =''Black Flag'' |Attēls =Black Flag logo.jpg |Att_izm = 250 px |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Hermosbīča}} |Žanrs = [[smagais pankroks]] |Gadi = 1976—1986 |Izdevējkompānija = ''[[SST Records|SST]]'' |Mlapa = |Dalībnieki = [[Gregs Džīns]]<br />[[Kīts Moriss]]<br />[[Reimonds Petibons]]<br />Kanzass<br />Spots<br />Čaks Dukovskis<br />Braiens Migdols<br />Robo<br />Rons Reijess<br />Dezs Kadena<br />[[Henrijs Rolins]]<br />Emīls Džonsons<br />Čaks Biskits<br />Bils Stīvensons<br />Kira Roeslere<br />Entonijs Martiness<br />Si el Rivjelta |Bij_dalībnieki = }} '''''Black Flag''''' bija [[smagais pankroks|smagā pankroka]] mūzikas grupa no [[Kalifornija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas pastāvēja laika posmā no 1976. līdz 1986. gadam. Grupas pirmais nosaukums bija ''Panic''. Grupas sastāvs mainījās visā tās pastāvēšanas laikā, vienīgais pastāvīgais grupas mūziķis bija ģitārists [[Gregs Dzīns]]. Grupas mūzika atstāja lielu iespaidu uz mūsdienu [[Panks|panku]] kultūru, esot par jauna mūzikas stila izveidotājiem. Kā pretsvars komercmūzikai, kam bija lielo ierakstu studiju atbalsts, reklāmas raksti dažādos žurnālos un dziesmu atskaņošanās radiostacijās, ''Black Flag'' principiāli atteicās no visa iepriekšminētā, tādā veidā liekot pamatus jaunai panku subkultūrai ''[[DIY]]'' (''Do It Yourself''), kā arī izveidoja paši savu ierakstu kompāniju ''[[SST Records]]''. Mūziķi nebija atkarīgi ne no vienas komercorganizācijas.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sputnikmusic.com/review/35895/Black-Flag-Nervous-Breakdown/|title=Black Flag - Nervous Breakdown (album review)|date=2010. gada 1. aprīlis|work=sputnikmusic.com|language=en|accessdate=2011-11-16|archiveurl=https://www.webcitation.org/6697ewR9p?url=http://www.sputnikmusic.com/review/35895/Black-Flag-Nervous-Breakdown/|archivedate=2012-03-14}}</ref> Tāpat grupa ietekmēja vēlākus mūzikas kolektīvus, kas muzicēja [[Metāls (mūzikas stils)|metāla]] un [[Grandžmūzika|grandža]] stilos, ar savu daiļradi iedvesmojot tādas mūzikas grupas kā ''[[Nirvana]]'', ''[[Melvins]]'', ''[[Soundgarden]]'', ''[[Slayer]]'' un citas.<ref name="markprindle.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.markprindle.com/ginn-i.htm|title=Greg Ginn interview - 2003|work=markprindle.com|language=en|accessdate=2011-11-16|archiveurl=https://www.webcitation.org/6697g2PZM?url=http://www.markprindle.com/ginn-i.htm|archivedate=2012-03-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/artist/black-flag-p3689/biography|title=Black Flag. Biography|author=Stephen Thomas|work=allmusic.com|language=en|accessdate=2011-11-12|archiveurl=https://www.webcitation.org/6697ghF3l?url=http://www.allmusic.com/artist/black-flag-p3689/biography|archivedate=2012-03-14}}</ref> == Diskogrāfija == === Albumi === * ''[[Damaged]]'' (1981) * ''[[My War]]'' (1984) * ''[[Family Man]]'' (1984) * ''[[Slip It In]]'' (1984) * ''[[Loose Nut]]'' (1985) * ''[[In My Head]]'' (1985) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.discogs.com/artist/Black+Flag Informācija par grupu] vietnē Discogs {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV rokgrupas]] [[Kategorija:ASV hārdkora grupas]] [[Kategorija:ASV pankroka grupas]] hca2ommjfnnrzh3glh7x6116nngvi3n 0 192917 4487203 3558886 2026-06-27T07:43:54Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4487203 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Pilsētas atslēgas | attēls = Pilsetas atslegas.jpg | att_izm = 300px | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = Drāma | režisors = [[Imants Krenbergs]] | producents = | scenārija autors = [[Lija Brīdaka]] | galvenajās lomās = [[Dina Kuple]] | mūzika = [[Imants Zemzaris]] | operators = [[Rihards Pīks]] | montāža = Marija Edelmane | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = 1973 | ilgums = 77 minūtes | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = | budžets = | ienākumi = | imdb = 2395379 }} '''"Pilsētas atslēgas"''' ir 1973. gadā uzņemtā [[Latvijas PSR]] spēlfilma. Filmas režisors ir [[Imants Krenbergs]], tā uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. == Sižets == Galvenā varone — Austra Kalniņa — pusmūža sieviete, kas ieradusies kādā Latvijas mazpilsētā strādāt par izpildkomitejas priekšsēdētāju. Pirmie darba mēneši paiet cīņā pret dažu vietējo vadītāju neieinteresētību un inertumu.Un tad vēl sarezģītās attiecības ar meitu un negaidīta vēla mīlestība. == Lomās == * [[Dina Kuple]] — ''Austra Kalniņa'' * [[Gunta Virkava]] — ''Daina Kalniņa'' * [[Eduards Pāvuls]] — ''Juris Andums'' * [[Lūcija Baumane]] — ''Kalniņiene'' * [[Aleksandrs Maizuks]] — ''Bergmanis'' * [[Juris Lejaskalns]] — ''Pušpurs'' * [[Imants Adermanis]] — ''Grava'' * [[Jānis Paukštello]] — ''Raibais'' * [[Jānis Kubilis]] — ''Melderis'' * [[Dina Kvelde]] — ''Pušpure'' * [[Leonīds Grabovskis]] — ''Garais'' == Interesanti fakti == * Kinodebija [[Maija Eglīte (aktrise)|Maijai Eglītei]]. * Filmēšanas vietas atrastas [[Talsi|Talsos]] un [[Roja|Rojā]].<ref>[https://pelecalasitava.lv/talsu-pilsetas-atslegas-kino/ Talsu "Pilsētas atslēgas" — kino...]</ref> * Jau pēc filmas, 1975. gadā, scenārija autore [[Lija Brīdaka]] uzrakstījusi garo stāstu "Pilsētas atslēgas". == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=3148 Kino Muzejs]{{Novecojusi saite}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1973. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] djh88vwhx21qu7qiqyplk0w6as7tzdn 4487219 4487203 2026-06-27T08:03:18Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4487219 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Pilsētas atslēgas | attēls = Pilsetas atslegas.jpg | att_izm = 300px | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Imants Krenbergs]] | producents = | scenārija autors = [[Lija Brīdaka]] | galvenajās lomās = [[Dina Kuple]] | mūzika = [[Imants Zemzaris]] | operators = [[Rihards Pīks]] | montāža = Marija Edelmane | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|1973}} | ilgums = 77 minūtes | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = | budžets = | ienākumi = | imdb = 2395379 }} '''"Pilsētas atslēgas"''' ir 1973. gada [[Latvijas PSR]] [[drāmas filma]]. Filmas režisors ir [[Imants Krenbergs]] un tā uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. == Sižets == Galvenā varone — Austra Kalniņa — pusmūža sieviete, kas ieradusies kādā Latvijas mazpilsētā strādāt par izpildkomitejas priekšsēdētāju. Pirmie darba mēneši paiet cīņā pret dažu vietējo vadītāju neieinteresētību un inertumu. Un tad vēl sarežģītās attiecības ar meitu un negaidīta vēla mīlestība. == Lomās == * [[Dina Kuple]] — ''Austra Kalniņa'' * [[Gunta Virkava]] — ''Daina Kalniņa'' * [[Eduards Pāvuls]] — ''Juris Andums'' * [[Lūcija Baumane]] — ''Kalniņiene'' * [[Aleksandrs Maizuks]] — ''Bergmanis'' * [[Juris Lejaskalns]] — ''Pušpurs'' * [[Imants Adermanis]] — ''Grava'' * [[Jānis Paukštello]] — ''Raibais'' * [[Jānis Kubilis]] — ''Melderis'' * [[Dina Kvelde]] — ''Pušpure'' * [[Leonīds Grabovskis]] — ''Garais'' == Interesanti fakti == * [[Maija Eglīte (aktrise)|Maijas Eglītes]] kinodebija. * Filmēšanas vietas [[Talsi|Talsos]] un [[Roja|Rojā]].<ref>[https://pelecalasitava.lv/talsu-pilsetas-atslegas-kino/ Talsu "Pilsētas atslēgas" — kino...]</ref> * Pēc filmas izdošanas, 1975. gadā, scenārija autore [[Lija Brīdaka]] sarakstīja garo stāstu "Pilsētas atslēgas". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/3148/ ''filmas.lv'' profils] {{lv ikona}} [[Kategorija:1973. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] almp1hayohemfj86et410svdevax0bu 0 193319 4486947 3558798 2026-06-26T14:37:18Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486947 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Ezera sonāte | attēls = Attēls:Ezera sonate VHS.jpg | att_izm = 250 px | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = Melodrāma | režisors = [[Gunārs Cilinskis]]<br />[[Varis Brasla]] | producents = | scenārija autors = [[Regīna Ezera]]<br />Gunārs Cilinskis | galvenajās lomās = [[Astrīda Kairiša]]<br />Gunārs Cilinskis | mūzika = [[Imants Kalniņš]] | operators = [[Gvido Skulte]] | montāža = Zigrīda Geistarte | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|1976}} | ilgums = 84 minūtes | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 1866958 }} '''"Ezera sonāte"''' ir [[1976. gads|1976]]. gada [[Latvijas PSR]] spēlfilma. Filmas režisori ir [[Gunārs Cilinskis]] un [[Varis Brasla]]. Tā uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna "Aka" motīviem. == Sižets == Ārsts Rūdolfs pavada vasaru laukos, kur satiek skolotāju Lauru — divu bērnu māti, kuras vīrs ir cietumā. Rūdolfs izglābj slimo Lauras meitu Zaigu, sadraudzējas ar dēlu Māri un iemīl Lauru, bet viņa cīnās ar pienākuma apziņu pret ģimeni. == Lomās == * [[Astrīda Kairiša]] — Laura * [[Gunārs Cilinskis]] — Rūdolfs * [[Lilita Ozoliņa]] — Vija * [[Ģirts Jakovļevs]] — Ričs * [[Lidija Freimane]] — Riča māte Alvīne * Egīls Veseris — Māris * Ineta Apoga — Zaiga * [[Ēvalds Valters]] — Eidis '''Epizodēs''': [[Juris Lejaskalns]], [[Dace Arāja]], [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš jaunākais]], [[Venta Vecumniece]], [[Dina Kvelde]], [[Māra Zvaigzne]], [[Rūdolfs Plēpis]] u.c. == Apbalvojumi == * 1977 — Galvenā balva 10. Vissavienības kinofestivālā Rīgā. * 1977 — [[LPSR Valsts prēmija]] režisoriem Gunāram Cilinskim un Varim Braslam, operatoram Gvido Skultem, komponistam Imantam Kalniņam un aktrisei Astrīdai Kairišai. == Interesanti fakti == * "Tomariņu" mājas filmētas [[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagasta]] "Kažokos". Ezers ir piemājas dīķis, [[Mordangas-Kāņu ezers|Mordangas]] un [[Zvirgzdu ezers]]. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1342 Kino muzejs]{{Novecojusi saite}} == Video == * {{Youtube|https://www.youtube.com/watch?v&#61;13x0GhmcQpc|"Ezera sonāte"}} {{Vara Braslas filmas}} [[Kategorija:1976. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas romantikas filmas]] 9fwfw2mr1i6u6hbi40k0pwnxg8r3uuv 4486948 4486947 2026-06-26T14:41:07Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4486948 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Ezera sonāte | attēls = Ezera sonate VHS.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = melodrāma | režisors = * [[Gunārs Cilinskis]] * [[Varis Brasla]] | producents = | scenārija autors = * [[Regīna Ezera]] * Gunārs Cilinskis | galvenajās lomās = * [[Astrīda Kairiša]] * Gunārs Cilinskis | mūzika = [[Imants Kalniņš]] | operators = [[Gvido Skulte]] | montāža = Zigrīda Geistarte | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|1976}} | ilgums = 84 minūtes | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 1866958 }} '''"Ezera sonāte"''' ir [[1976. gads|1976]]. gada [[Latvijas PSR]] [[melodrāma]]s filma. Filmas režisori ir [[Gunārs Cilinskis]] un [[Varis Brasla]]. Tā uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna "Aka" motīviem. == Sižets == Ārsts Rūdolfs pavada vasaru laukos, kur satiek skolotāju Lauru — divu bērnu māti, kuras vīrs ir cietumā. Rūdolfs izglābj slimo Lauras meitu Zaigu, sadraudzējas ar dēlu Māri un iemīl Lauru, bet viņa cīnās ar pienākuma apziņu pret ģimeni. == Lomās == * [[Astrīda Kairiša]] — Laura * [[Gunārs Cilinskis]] — Rūdolfs * [[Lilita Ozoliņa]] — Vija * [[Ģirts Jakovļevs]] — Ričs * [[Lidija Freimane]] — Riča māte Alvīne * Egīls Veseris — Māris * Ineta Apoga — Zaiga * [[Ēvalds Valters]] — Eidis '''Epizodēs''': [[Juris Lejaskalns]], [[Dace Arāja]], [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš jaunākais]], [[Venta Vecumniece]], [[Dina Kvelde]], [[Māra Zvaigzne]], [[Rūdolfs Plēpis]] u.c. == Apbalvojumi == * 1977 — Galvenā balva 10. Vissavienības kinofestivālā Rīgā. * 1977 — [[LPSR Valsts prēmija]] režisoriem Gunāram Cilinskim un Varim Braslam, operatoram Gvido Skultem, komponistam Imantam Kalniņam un aktrisei Astrīdai Kairišai. == Interesanti fakti == * "Tomariņu" mājas filmētas [[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagasta]] "Kažokos". Ezers ir piemājas dīķis, [[Mordangas-Kāņu ezers|Mordangas]] un [[Zvirgzdu ezers]]. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/1342/ ''filmas.lv'' profils] {{lv ikona}} {{Vara Braslas filmas}} [[Kategorija:1976. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas romantikas filmas]] 4q4im1me2lecn2hid7454zpy0f7b4o7 0 193463 4487204 4093942 2026-06-27T07:45:05Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4487204 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Teātris | attēls = Attēls:Teatris filma.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = Drāma | režisors = [[Jānis Streičs]] | producents = | scenārija autors = Jānis Streičs | galvenajās lomās = [[Vija Artmane]]<br />[[Ivars Kalniņš]] | mūzika = [[Raimonds Pauls]] | operators = [[Harijs Kukels]] | montāža = Margarita Surdeko | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = 1978 | ilgums = 131 minūte (2 sērijas) | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 0276550 }} '''"Teātris"''' ir 1978. gada [[Latvijas PSR]] [[Rīgas Kinostudija]]s divu sēriju televīzijas mākslas filma. Filmas režisors ir [[Jānis Streičs]] un tā uzņemta pēc tāda paša nosaukuma [[Somersets Moems|Somerseta Moema]] romāna. == Sižets == 20. gadsimta pirmā puse [[Anglija|Anglijā]]. [[Londona]]s teātra zvaigznei, pusmūža aktrisei Džūlijai Lambertai ir vīrs Maikls un pieaudzis dēls Rodžers, bet jaunības degsme un kaislība ir pagājusi. Tad viņa iepazīstas un uzsāk romānu ar jauno grāmatvedi Tomu Fenelu, tomēr pamazām pārliecinās, ka viņš ir tikai godkārīgs snobs. Pierādot, cik izcila aktrise viņa joprojām ir, Džūlija atriebjas Toma jaunajai draudzenei un pārliecinās, ka dzīve ir teātris. == Lomās == * [[Vija Artmane]] — ''Džūlija Lamberta'' * [[Gunārs Cilinskis]] — ''Maikls Goslins'' * [[Eduards Pāvuls]] — ''Džims Longtons'' * [[Valentīns Skulme]] — ''Čārlzs Tamerlijs'' * [[Elza Radziņa]] — ''Dollija de Frīsa'' * [[Ivars Kalniņš]] — ''Toms Fenels'' * [[Pēteris Gaudiņš]] — ''Rodžers Goslins'' * [[Ilga Vītola]] — ''Īvija'' * [[Maija Eglīte (aktrise)|Maija Eglīte]] — ''Evisa Kraitone'' * [[Lilita Bērziņa]] — ''Džūlijas māte'' * [[Ēvalds Valters]] — ''kapteinis'' * [[Lilija Amerika]] — ''tante Kerija'' * [[Arnolds Liniņš]] — ''viesmīlis Anželo'' * [[Juris Strenga]] — ''dramaturgs'' * [[Boļeslavs Ružs]] — ''kritiķis'' * [[Aleksandrs Leimanis]] — ''mācītājs'' * [[Katrīne Pasternaka]] — ''lēdija Denorante'' * [[Jānis Streičs]] — ''Autors'' * [[Gunārs Binde]] — ''fotogrāfs'' '''Epizodēs''': [[Inese Saulīte (aktrise)|Inese Saulīte]], [[Baiba Indriksone]], [[Olga Krūmiņa]], [[Herberts Zommers]], [[Ivars Kauliņš]], [[Kārlis Pamše]], [[Jānis Plēsums]], [[Brigita Baiba Krūmiņa]], [[Svetlana Bless]], [[Āris Rozentāls]], [[Ilga Hincenberga]], [[Eduards Plataiskalns]], [[Pēteris Vasaraudzis]], [[Voldemārs Lobiņš]], [[Alfrēds Sausne]]. == Apbalvojumi == * 1978 - [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|"Lielais Kristaps"]] - labākā filma. * 1980 - [[LPSR Valsts prēmija]] galvenās lomas tēlotājai Vijai Artmanei. == Interesanti fakti == * Īvijas lomai izvēlēta kinostudijas rekvizitore Ilga Vītola, Autora lomā pats režisors, mācītājs - režisors Aleksandrs Leimanis, fotogrāfs - īsts fotomeistars Gunārs Binde. Epizodēs arī režisors Kārlis Pamše un māksliniece Brigita Krūmiņa. * Kā Džūlijas Lambertas vasaras rezidence filmēta [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] kalpotāju māja.<ref>[https://jauns.lv/raksts/9viri/436408-pieci-spoguli-pusloka-melna-samta-draperijas-un-svecturi-filmas-teatris-aizkulises Pieci spoguļi puslokā, melna samta drapērijas un svečturi. Filmas "Teātris" aizkulises]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1335 Kino muzejs]{{Novecojusi saite}} * [http://www.kino-teatr.ru/kino/movie/sov/7087/annot/ Kino-teatr.ru] == Video == * [https://www.filmas.lv/movie/1335/ Filmas.lv] {{filma-aizmetnis}} {{Jāņa Streiča filmas}} {{Labākā filma (Lielais Kristaps)}} [[Kategorija:1978. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas romantikas filmas]] ei9ht78q9odfgvg91h8rvlrpom3q4w0 4487216 4487204 2026-06-27T07:59:18Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4487216 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Teātris | attēls = Teatris filma.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Jānis Streičs]] | producents = | scenārija autors = Jānis Streičs | galvenajās lomās = * [[Vija Artmane]] * [[Ivars Kalniņš]] | mūzika = [[Raimonds Pauls]] | operators = [[Harijs Kukels]] | montāža = Margarita Surdeko | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|1978}} | ilgums = 131 minūte (2 sērijas) | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 0276550 }} '''"Teātris"''' ir 1978. gada [[Latvijas PSR]] divu sēriju [[televīzija]]s [[drāmas filma]], kas filmēta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. Filmas režisors ir [[Jānis Streičs]] un tā uzņemta pēc tāda paša nosaukuma [[Somersets Moems|Somerseta Moema]] romāna. == Sižets == 20. gadsimta pirmā puse [[Anglija|Anglijā]]. [[Londona]]s teātra zvaigznei, pusmūža aktrisei Džūlijai Lambertai ir vīrs Maikls un pieaudzis dēls Rodžers, bet jaunības degsme un kaislība ir pagājusi. Tad viņa iepazīstas un uzsāk romānu ar jauno grāmatvedi Tomu Fenelu, tomēr pamazām pārliecinās, ka viņš ir tikai godkārīgs snobs. Pierādot, cik izcila aktrise viņa joprojām ir, Džūlija atriebjas Toma jaunajai draudzenei un pārliecinās, ka dzīve ir teātris. == Lomās == * [[Vija Artmane]] — ''Džūlija Lamberta'' * [[Gunārs Cilinskis]] — ''Maikls Goslins'' * [[Eduards Pāvuls]] — ''Džims Longtons'' * [[Valentīns Skulme]] — ''Čārlzs Tamerlijs'' * [[Elza Radziņa]] — ''Dollija de Frīsa'' * [[Ivars Kalniņš]] — ''Toms Fenels'' * [[Pēteris Gaudiņš]] — ''Rodžers Goslins'' * [[Ilga Vītola]] — ''Īvija'' * [[Maija Eglīte (aktrise)|Maija Eglīte]] — ''Evisa Kraitone'' * [[Lilita Bērziņa]] — ''Džūlijas māte'' * [[Ēvalds Valters]] — ''kapteinis'' * [[Lilija Amerika]] — ''tante Kerija'' * [[Arnolds Liniņš]] — ''viesmīlis Anželo'' * [[Juris Strenga]] — ''dramaturgs'' * [[Boļeslavs Ružs]] — ''kritiķis'' * [[Aleksandrs Leimanis]] — ''mācītājs'' * [[Katrīne Pasternaka]] — ''lēdija Denorante'' * [[Jānis Streičs]] — ''Autors'' * [[Gunārs Binde]] — ''fotogrāfs'' ;Epizodēs: [[Inese Saulīte (aktrise)|Inese Saulīte]], [[Baiba Indriksone]], [[Olga Krūmiņa]], [[Herberts Zommers]], [[Ivars Kauliņš]], [[Kārlis Pamše]], [[Jānis Plēsums]], [[Brigita Baiba Krūmiņa]], [[Svetlana Bless]], [[Āris Rozentāls]], [[Ilga Hincenberga]], [[Eduards Plataiskalns]], [[Pēteris Vasaraudzis]], [[Voldemārs Lobiņš]], [[Alfrēds Sausne]]. == Apbalvojumi == * 1978 — [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|"Lielais Kristaps"]] — labākā filma. * 1980 — [[LPSR Valsts prēmija]] galvenās lomas tēlotājai Vijai Artmanei. == Interesanti fakti == * Īvijas lomai izvēlēta kinostudijas rekvizitore Ilga Vītola, Autora lomā pats režisors, mācītājs — režisors Aleksandrs Leimanis, fotogrāfs — īsts fotomeistars Gunārs Binde. Epizodēs arī režisors Kārlis Pamše un māksliniece Brigita Krūmiņa. * Kā Džūlijas Lambertas vasaras rezidence filmēta [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] kalpotāju māja.<ref>[https://jauns.lv/raksts/9viri/436408-pieci-spoguli-pusloka-melna-samta-draperijas-un-svecturi-filmas-teatris-aizkulises Pieci spoguļi puslokā, melna samta drapērijas un svečturi. Filmas "Teātris" aizkulises]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/1335/ ''filmas.lv'' profils] {{lv ikona}} {{filma-aizmetnis}} {{Jāņa Streiča filmas}} {{Labākā filma (Lielais Kristaps)}} [[Kategorija:1978. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas romantikas filmas]] p617oywvtur2ygekjjtgb7pupt8s51m 0 195716 4487038 4485031 2026-06-26T18:09:13Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienota 'Attēlojumi filmās' nodaļa 4487038 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Peterss | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Peterss.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 03 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Briņķu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} [[Attēls:Jēkabs Peterss un Fēlikss Dzeržinskis.jpg|thumb|270px|Jēkabs Peterss kopā ar Feliksu Dzeržinski.]] '''Jēkabs Peterss''' (1886—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[komunists]] un profesionāls [[revolucionārs]], pēc tam [[Padomju Savienība|padomju]] valsts un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|partijas]] darbinieks. Viens no [[KSPFR]] [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (VĀK) izveidotājiem un vadītājiem [[Krievija|Krievijā]] (1917—1918) un [[Vidusāzija|Vidusāzijā]] (1920—1929). == Dzīvesgājums == Dzimis [[1886]]. gada 3. decembrī [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] [[Briņķu pagasts|Briņķu pagasta]] zemnieka Kristapa Petera ģimenē. 1904. gadā sāka strādāt [[Liepāja|Liepājā]], kur iestājās [[LSDSP]]. [[1905. gada revolūcija]]s laikā piedalījās strādnieku streikos, 1907. gada martā Petersu apcietināja, bet 1908. gadā Rīgas kara tiesa viņu attaisnoja. 1909. gadā viņš emigrēja uz [[Hamburga|Hamburgu]], no turienes 1910. gadā uz [[Londona|Londonu]], kur darbojās Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) grupā, Britānijas sociālistiskajā partijā un latviešu Komunistiskajā klubā. 1910. gada 23. decembrī [[Skotlendjards]] apcietināja Petersu sakarā ar aizdomām par saistību ar Haundsdičas laupīšanu 16.—17. decembrī, bet atbrīvoja pēc skaidrojuma, ka laupīšanu it kā veicis viņa brālēns Fricis Svars. Viņu vēlreiz apcietināja pēc 1911. gada 3. janvāra [[Sidnejstrītas aplenkums|Sidnejstrītas aplenkuma]], kurā latviešu teroristi veselu dienu atšaudījās pret britu policijas, vēlāk armijas vienībām. Pēc pieciem mēnešiem Petersu tomēr atbrīvoja pierādījumu trūkuma dēļ. 1913. gadā viņš apprecējās ar Londonas baņķiera Meizija Frīmena (''Maisie Freeman'') meitu Meju un viņiem piedzima meita.<ref>[http://www.fsb.ru/fsb/history/author/single.htm!id%3D10318146@fsbPublication.html Елена Съянова. "Яков Петерс, которого мы не знаем"] "Известия", 2003. gada 14. oktobrī</ref> Šajā laikā viņš bija kādas angļu tirdzniecības kompānijas importa daļas vadītājs.<ref>Bessie Beatty. The red heart of Russia. 1918. P. 136.</ref> Pēc [[Februāra revolūcija]]s caur [[Murmanska|Murmansku]] un [[Sanktpēterburga|Petrogradu]] Jēkabs Peterss atgriezās Latvijā, kur tika ievēlēts par LSD Centrālkomitejas locekli un pārstāvi pie Krievijas boļševiku partijas CK. 1917. gada augustā bija [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] Kara revolucionārās komitejas loceklis, pēc [[Rīgas operācija]]s pārcēlās uz [[Valmiera|Valmieru]], kur bija [[Iskolats|Iskolata]] loceklis un strādāja laikraksta "[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]" redakcijā. [[Oktobra revolūcija]]s laikā bija [[Petrogradas Kara revolucionārā komiteja|Petrogradas Kara revolucionārās komitejas]] loceklis, no 1917. gada decembra Viskrievijas Ārkārtas komitejas (čekas) kolēģijas loceklis un tās priekšsēdētāja [[Felikss Dzeržinskis|Dzeržinska]] palīgs, priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs (1918. gada 6. jūlijā—22. augustā), vēlāk vietnieks. Kā čekas vadītājs 1918. gada jūlijā vadīja [[Kreiso eseru dumpis|kreiso eseru dumpja]] apspiešanu, augustā piedalījās tā sauktās [[Lokarta sazvērestība]]s atklāšanā un vadīja izmeklēšanu pēc atentāta pret [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]]. Bija viens no trim [[Revolucionārais tribunāls|Revolucionārā tribunāla]] priekšsēdētājiem. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1919. gadā viņš bija Petrogradas, vēlāk [[Kijiva]]s nocietinātā rajona komandants un atbildīgais par karastāvokļa ieviešanu Krievijas dzelzceļu tīklā. 1920.—1922. gadā Petersu nosūtīja uz [[Taškenta|Taškentu]], kur viņš bija VĀK pilnvarotais pārstāvis [[Turkestānas APSR]] un vietējās boļševiku partijas Centrālkomitejas biroja loceklis. 1922. gada februārī viņš atgriezās [[Maskava|Maskavā]] un vadīja Valsts politiskās pārvaldes (pārdēvētās čekas) Austrumu nodaļu, kura organizēja čekistu darbu [[Kaukāzs|Kaukāza]], [[Krima]]s, [[Turkestāna]]s, [[Baškīrija]]s un [[Tatarstāna]]s reģionos, kā arī [[Buhāras Tautas Padomju Republika|Buhāras]] un [[Horezmas Tautas Padomju Republika|Horezmas]] Tautas Republikās. Rakstīja memuārus par čekas izveidi. 1929. gadā Petersu atlaida no darba Apvienotajā valsts politiskajā pārvaldē un 1930. gadā ievēlēja par boļševiku partijas Centrālās kontroles komisijas locekli un Strādnieku—zemnieku inspekcijas prezidija locekli. Tāpat kā daudzi PSRS represīvās sistēmas veidotāji, Jēkabs Peterss pats bija tās upuris — [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gada 27. novembrī viņu apcietināja [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] ietvaros ar apsūdzību "piederībā (latviešu) [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārai]] organizācijai". Nāvessodu izpildīja [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie Maskavas 1938. gada 25. aprīlī.<ref>[http://lists.memo.ru/d26/f130.htm Жертвы политического террора в СССР.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Darbi == * Петерс Я. Воспоминания о работе в ВЧК в первый год революции // Пролетарская революция. — 1924. — № 10 (33). — С.5 — 32. == Attēlojumi filmās == * [[Eduards Pāvuls]] ("[[Sūtņu sazvērestība]]", 1965) * [[Ģirts Jakovļevs]] ("[[Peterss (filma)|Peterss]]", 1972) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20121007052958/http://hrono.ru/biograf/peters_ya.html Петерс Яков Христофорович] * [https://web.archive.org/web/20070313230431/http://www.swolkov.narod.ru/doc/kt/pr01.htm Беседа с Петерсом. Утро Москвы, 4 ноября 1918, № 81] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Peterss, Jēkabs}} [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:PSRS militārpersonas]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Lielā terora upuri]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Čekisti]] mikjbzt2nawq8s1rdpvivswe2y8fzmg 4487194 4487038 2026-06-27T07:22:29Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4487194 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Peterss | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Peterss.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 03 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Briņķu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|4s=Komunarka (poligons)|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} [[Attēls:Jēkabs Peterss un Fēlikss Dzeržinskis.jpg|thumb|270px|Jēkabs Peterss kopā ar Feliksu Dzeržinski.]] '''Jēkabs Peterss''' (1886—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[komunists]] un profesionāls [[revolucionārs]], pēc tam [[Padomju Savienība|padomju]] valsts un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|partijas]] darbinieks. Viens no [[KSPFR]] [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (VĀK) izveidotājiem un vadītājiem [[Krievija|Krievijā]] (1917—1918) un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]] (1920—1929). == Dzīvesgājums == Dzimis 1886. gada 3. decembrī [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] [[Briņķu pagasts|Briņķu pagasta]] zemnieka Kristapa Petera ģimenē. 1904. gadā sāka strādāt [[Liepāja|Liepājā]], kur iestājās [[LSDSP]]. [[1905. gada revolūcija]]s laikā piedalījās strādnieku streikos, 1907. gada martā Petersu apcietināja, bet 1908. gadā Rīgas kara tiesa viņu attaisnoja. 1909. gadā viņš emigrēja uz [[Hamburga|Hamburgu]], no turienes 1910. gadā uz [[Londona|Londonu]], kur darbojās Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) grupā, Britānijas sociālistiskajā partijā un latviešu Komunistiskajā klubā. 1910. gada 23. decembrī [[Skotlendjards]] apcietināja Petersu sakarā ar aizdomām par saistību ar Haundsdičas laupīšanu 16.—17. decembrī, bet atbrīvoja pēc skaidrojuma, ka laupīšanu it kā veicis viņa brālēns Fricis Svars. Viņu vēlreiz apcietināja pēc 1911. gada 3. janvāra [[Sidnejstrītas aplenkums|Sidnejstrītas aplenkuma]], kurā latviešu teroristi veselu dienu atšaudījās pret britu policijas, vēlāk armijas vienībām. Pēc pieciem mēnešiem Petersu tomēr atbrīvoja pierādījumu trūkuma dēļ. 1913. gadā viņš apprecējās ar Londonas baņķiera Meizija Frīmena (''Maisie Freeman'') meitu Meju un viņiem piedzima meita.<ref>[http://www.fsb.ru/fsb/history/author/single.htm!id%3D10318146@fsbPublication.html Елена Съянова. "Яков Петерс, которого мы не знаем"] "Известия", 2003. gada 14. oktobrī</ref> Šajā laikā viņš bija kādas angļu tirdzniecības kompānijas importa daļas vadītājs.<ref>Bessie Beatty. The red heart of Russia. 1918. P. 136.</ref> Pēc [[Februāra revolūcija]]s caur [[Murmanska|Murmansku]] un [[Sanktpēterburga|Petrogradu]] Jēkabs Peterss atgriezās Latvijā, kur tika ievēlēts par LSD Centrālkomitejas locekli un pārstāvi pie Krievijas boļševiku partijas CK. 1917. gada augustā bija [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] Kara revolucionārās komitejas loceklis, pēc [[Rīgas operācija]]s pārcēlās uz [[Valmiera|Valmieru]], kur bija [[Iskolats|Iskolata]] loceklis un strādāja laikraksta "[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]" redakcijā. [[Oktobra revolūcija]]s laikā bija [[Petrogradas Kara revolucionārā komiteja|Petrogradas Kara revolucionārās komitejas]] loceklis, no 1917. gada decembra Viskrievijas Ārkārtas komitejas (čekas) kolēģijas loceklis un tās priekšsēdētāja [[Felikss Dzeržinskis|Dzeržinska]] palīgs, priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs (1918. gada 6. jūlijā—22. augustā), vēlāk vietnieks. Kā čekas vadītājs 1918. gada jūlijā vadīja [[Kreiso eseru dumpis|kreiso eseru dumpja]] apspiešanu, augustā piedalījās tā sauktās [[Lokarta sazvērestība]]s atklāšanā un vadīja izmeklēšanu pēc atentāta pret [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]]. Bija viens no trim [[Revolucionārais tribunāls|Revolucionārā tribunāla]] priekšsēdētājiem. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1919. gadā viņš bija Petrogradas, vēlāk [[Kijiva]]s nocietinātā rajona komandants un atbildīgais par karastāvokļa ieviešanu Krievijas dzelzceļu tīklā. 1920.—1922. gadā Petersu nosūtīja uz [[Taškenta|Taškentu]], kur viņš bija VĀK pilnvarotais pārstāvis [[Turkestānas APSR]] un vietējās boļševiku partijas Centrālkomitejas biroja loceklis. 1922. gada februārī viņš atgriezās [[Maskava|Maskavā]] un vadīja Valsts politiskās pārvaldes (pārdēvētās čekas) Austrumu nodaļu, kura organizēja čekistu darbu [[Kaukāzs|Kaukāza]], [[Krima]]s, [[Turkestāna]]s, [[Baškīrija]]s un [[Tatarstāna]]s reģionos, kā arī [[Buhāras Tautas Padomju Republika|Buhāras]] un [[Horezmas Tautas Padomju Republika|Horezmas]] Tautas Republikās. Rakstīja memuārus par čekas izveidi. 1929. gadā Petersu atlaida no darba Apvienotajā valsts politiskajā pārvaldē un 1930. gadā ievēlēja par boļševiku partijas Centrālās kontroles komisijas locekli un Strādnieku—zemnieku inspekcijas prezidija locekli. Tāpat kā daudzi PSRS represīvās sistēmas veidotāji, Jēkabs Peterss pats bija tās upuris — [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gada 27. novembrī viņu apcietināja [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] ietvaros ar apsūdzību "piederībā (latviešu) [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārai]] organizācijai". Nāvessodu izpildīja [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie Maskavas 1938. gada 25. aprīlī.<ref>[http://lists.memo.ru/d26/f130.htm Жертвы политического террора в СССР.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Darbi == * Петерс Я. Воспоминания о работе в ВЧК в первый год революции // Пролетарская революция. — 1924. — № 10 (33). — С.5 — 32. == Attēlojumi filmās == * [[Eduards Pāvuls]] ("[[Sūtņu sazvērestība]]", 1965) * [[Ģirts Jakovļevs]] ("[[Peterss (filma)|Peterss]]", 1972) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20121007052958/http://hrono.ru/biograf/peters_ya.html Петерс Яков Христофорович] * [https://web.archive.org/web/20070313230431/http://www.swolkov.narod.ru/doc/kt/pr01.htm Беседа с Петерсом. Утро Москвы, 4 ноября 1918, № 81] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Peterss, Jēkabs}} [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:PSRS militārpersonas]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Lielā terora upuri]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Čekisti]] 7xns9m5v5522zdlpxup2qz2n1qb21ny 0 202442 4487185 4031136 2026-06-27T07:03:29Z Lasks 38532 4487185 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sergejs Ivanovs | vārds_orģ = ''Сергей Борисович Иванов'' | attēls = SergeiIvanov.jpg | mazs_att = | apraksts = Sergejs Ivanovs 2010. gadā | amats = [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] Administrācijas vadītājs | term_sākums = {{dat|2011|12|22|N}} | term_beigas = {{dat|2016|08|12|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Dmitrijs Medvedevs]], [[Vladimirs Putins]] | premjers = | priekštecis = [[Sergejs Nariškins]] | pēctecis = [[Antons Vaino]] | amats2 = [[Krievijas Aizsardzības ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2001|03|28|N}} | term_beigas2 = {{dat|2007|02|15|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Vladimirs Putins]] | premjers2 = | priekštecis2 = [[Igors Sergejevs]] | pēctecis2 = [[Anatolijs Serdjukovs]] | dzim_dati = {{dat|1953|1|31}} | dzim_vieta = [[Ļeņingrada]], [[PSRS]]<br />([[Sanktpēterburga]], {{RUS}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|06|26|1953|01|31}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = krievs | partija = [[PSKP]], [[Vienotā Krievija]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = drošības dienesta darbinieks | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts Universitāte]], [[Ārējās izlūkošanas Akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Sergejs Ivanovs''' ({{val|ru|Сергей Борисович Иванов}}; dzimis {{dat|1953|1|31}}, miris {{dat|2026|6|26}}) bija [[Krievija]]s [[politiķis]] un valsts darbinieks. No 2011. gada decembra līdz 2016. gada augustam bija Krievijas prezidenta Administrācijas vadītājs. Laika posmā no 2001. gada 28. marta līdz 2007. gada 15. februārim - Krievijas aizsardzības ministrs. [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis, savulaik bijis tās sekretārs, Krievijas premjerministra vietnieks un pirmais vietnieks. Ilggadējs (1975—1999) [[VDK]] darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]], studējis filoloģiju Ļeņingradas Valsts universitātē. No 1975. gada — [[VDK]] darbinieks, kur 1976. gadā iepazinies ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. VDK/FSB strādājis līdz 1999. gadam (arī aģentūras darbā [[Somija|Somijā]] un [[Kenija|Kenijā]]), kad iecelts par Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.itar-tass.com/c112/426731.html/ Ivanova biogrāfija ITAR-TASS mājaslapā]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ivanovs, Sergejs}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ļeņingradā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par personīgo drosmi" apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] 2yurxyoz2j9rt5aol6dyc33qq3p2b2v 0 202616 4487205 4387856 2026-06-27T07:45:47Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4487205 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Ja nebūtu šī skuķa | attēls = Attēls:Ja nebutu si skuka.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = [[Bērnu filma]] | režisors = [[Rihards Pīks]] | producents = | scenārija autors = Jūlijs Karasiks<br />Alvis Lapiņš | galvenajās lomās = Roberts Vilks<br />Ilze Kļaviņa | mūzika = [[Mārtiņš Brauns]] | operators = [[Uģis Egle]] | montāža = Maija Indersone | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = 1980 | ilgums = 60 minūtes | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 1869584 }} '''"Ja nebūtu šī skuķa"''' ir 1980. gada [[Latvijas PSR]] spēlfilma, kas uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] pēc Enno Rauda stāsta "Lidojošie šķīvīši" motīviem. Filmas režisors ir [[Rihards Pīks]]. == Sižets == Vasaras brīvdienās bērnu kompānija pulcējas ap Reini, bet zinātkārais puika Kārlis turas savrup. No Rīgas ciemos pie radiem atbrauc meitene Herta. Viņa ar interesi pavada laiku un klausās Kārļa stāstos. Aizvainotais Reinis kopā ar draugiem izspēlē ar Kārli ļaunu joku, vēlēdamies pasmieties par atšķirīgo puiku. == Lomās == * Roberts Vilks — ''Kārlis'' * Ilze Kļaviņa — ''Herta'' * Lita Drēziņa — ''Justīne'' * Dinārs Stundiņš — ''Juris'' * Arnis Saulītis — ''Arnis'' * Juris Kikinass — ''Reinis'' * Vilmārs Sokolovs — ''Pēteris'' '''Epizodēs: [[Romualds Ancāns]], [[Helga Dancberga]], [[Maija Eglīte (aktrise)|Maija Eglīte]], [[Rasma Garne]], [[Līga Liepiņa]], [[Pēteris Liepiņš]], [[Egons Beseris]] == Interesanti fakti == * Filmēts [[Sabile|Sabilē]] un [[Abavas senleja|Abavas senlejā]]. * Filmā piedalās igauņu rokgrupa "Magnetic Band". * Reiņa balsi dublē Gundars Kokts{{nepieciešama atsauce}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=3096 Kino muzejs]{{Novecojusi saite}} == Video == * {{Youtube|ywwD2p1Hwus|"Ja nebūtu šī skuķa"}} [[Kategorija:1980. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] ffkx3fq7j4v5trnvjnfxy1g8qneos94 4487212 4487205 2026-06-27T07:54:51Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4487212 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Ja nebūtu šī skuķa | attēls = Ja nebutu si skuka.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = bērnu filma | režisors = [[Rihards Pīks]] | producents = | scenārija autors = * Jūlijs Karasiks * Alvis Lapiņš | galvenajās lomās = * Roberts Vilks * Ilze Kļaviņa | mūzika = [[Mārtiņš Brauns]] | operators = [[Uģis Egle]] | montāža = Maija Indersone | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|1980}} | ilgums = 60 minūtes | valsts = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 1869584 }} '''"Ja nebūtu šī skuķa"''' ir 1980. gada [[Latvijas PSR]] bērnu filma, kas uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] pēc Enno Rauda stāsta "Lidojošie šķīvīši" motīviem. Filmas režisors ir [[Rihards Pīks]]. == Sižets == Vasaras brīvdienās bērnu kompānija pulcējas ap Reini, bet zinātkārais puika Kārlis turas savrup. No Rīgas ciemos pie radiem atbrauc meitene Herta. Viņa ar interesi pavada laiku un klausās Kārļa stāstos. Aizvainotais Reinis kopā ar draugiem izspēlē ar Kārli ļaunu joku, vēlēdamies pasmieties par atšķirīgo puiku. == Lomās == * Roberts Vilks — ''Kārlis'' * Ilze Kļaviņa — ''Herta'' * Lita Drēziņa — ''Justīne'' * Dinārs Stundiņš — ''Juris'' * Arnis Saulītis — ''Arnis'' * Juris Kikinass — ''Reinis'' * Vilmārs Sokolovs — ''Pēteris'' ;Epizodēs: [[Romualds Ancāns]], [[Helga Dancberga]], [[Maija Eglīte (aktrise)|Maija Eglīte]], [[Rasma Garne]], [[Līga Liepiņa]], [[Pēteris Liepiņš]], [[Egons Beseris]] == Interesanti fakti == * Filmēts [[Sabile|Sabilē]] un [[Abavas senleja|Abavas senlejā]]. * Filmā piedalās igauņu rokgrupa ''Magnetic Band''. * Reiņa balsi dublē Gundars Kokts{{nepieciešama atsauce}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/3096/ filmas.lv profils] {{lv ikona}} [[Kategorija:1980. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] cjkd0gaci31are6buijktvmsx4ehdp8 0 202935 4487206 4387876 2026-06-27T07:46:31Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4487206 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Īsa pamācība mīlēšanā | attēls = Attēls:Isa pamaciba milesana.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = [[Komēdija]] | režisors = [[Imants Krenbergs]] | producents = | scenārija autors = Imants Krenbergs<br />[[Arnolds Liniņš]] | galvenajās lomās = [[Rolands Zagorskis]]<br />[[Esmeralda Ermale]] | mūzika = [[Raimonds Pauls]] | operators = [[Ivars Seleckis]] | montāža = Astrīda Sigate | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = 1982 | ilgums = 75 minūtes | valsts = {{flaga|Latvijas PSR}} [[Latvijas PSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 2396539 }} '''"Īsa pamācība mīlēšanā"''' ir 1982. gada [[Latvijas PSR]] spēlfilma, muzikāla komēdija. Filmas režisors ir [[Imants Krenbergs]]. Filma uzņemta pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] stāstu motīviem [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. == Sižets == 19. gadsimta beigas Latvijas laukos. Viļņu Jānim pienācis laiks ņemt sievu, bet kā lai atrod vislabāko? Jānis izliekas, ka kļuvis kurls, klausīdamies zvanu baznīcas tornī, un apbraukā apkārtnes mājas, dzirdēdams arī to, kas viņam nemaz nebūtu jādzird. Tikai kalēja māsa Ilze uztraucas, kā nabaga slimnieku varētu izārstēt. == Lomās == * [[Rolands Zagorskis]] — ''Viļņu Jānis'' * [[Esmeralda Ermale]] — ''Ilze'' * [[Eduards Pāvuls]] — ''Pakuls'' * [[Uldis Pūcītis]] — ''Vējš'' * [[Maija Eglīte (aktrise)|Maija Eglīte]] — ''Vēja meita Alīde'' * [[Diāna Zande]] — ''krodzinieka meita Roze'' * [[Anda Zaice]] — ''krodzinieka meita Magone'' * [[Lilita Ozoliņa]] — ''Anne'' * [[Ērika Ferda]] — ''Annes māte'' * Laimdota Šurkusa — ''Zaplīze'' * [[Aivars Siliņš]] — ''Juris, kalējs'' * Elīna Treimane (Avota) — ''Līziņa, Jura un Ilzes mazā māsa'' * [[Gunārs Placēns]] — ''Visvaris'' * Artūrs Bluks — ''Teofils'' * Aleksandrs Rumjancevs — ''Reinis'' * [[Osvalds Bērziņš]] — ''Jāņa tēvs'' * [[Helēna Romanova]] — ''Jāņa māte'' * [[Antra Liedskalniņa]] — ''Pīpētāja'' * [[Svetlana Bless]] — ''Tērgātāja'' * [[Ilga Vītola]] — ''Pukstētāja'' * [[Aija Baumane (baletdejotāja)|Aija Baumane]] — ''krodziniece'' * [[Artūrs Ēķis]] — ''krodzinieks'' * [[Uldis Vazdiks]] — ''Vēja puisis'' * [[Alfrēds Sausne]] — ''zvaniķis'' * Ļaļa Čornaja — ''čigāniete'' == Interesanti fakti == * Filmā piedalās arī estrādes ansamblis "Ornaments", deju ansamblis "Vektors" un Operas un baleta teātra mākslinieki. * Tirgus ainas tika filmētas vēsajā [[1982. gada laikapstākļi Latvijā|1982. gada]] pavasarī [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] pie [[Sporta manēža]]s. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1344 Kino muzejs]{{Novecojusi saite}} == Video == * {{Youtube|fMI8_09NZvw|"Īsa pamācība mīlēšanā"}} {{DEFAULTSORT:Isa pamaciba milesana}} [[Kategorija:1982. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas romantikas filmas]] kg47x31d3bachlchtxedc5jpugzzonq 4487209 4487206 2026-06-27T07:51:29Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4487209 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Īsa pamācība mīlēšanā | attēls = Isa pamaciba milesana.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = komēdija | režisors = [[Imants Krenbergs]] | producents = | scenārija autors = * Imants Krenbergs * [[Arnolds Liniņš]] | galvenajās lomās = * [[Rolands Zagorskis]] * [[Esmeralda Ermale]] | mūzika = [[Raimonds Pauls]] | operators = [[Ivars Seleckis]] | montāža = Astrīda Sigate | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|1982}} | ilgums = 75 minūtes | valsts = {{flaga|Latvijas PSR}} [[Latvijas PSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = 2396539 }} '''"Īsa pamācība mīlēšanā"''' ir 1982. gada [[Latvijas PSR]] muzikālā kinokomēdija. Filmas režisors ir [[Imants Krenbergs]]. Filma uzņemta pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] stāstu motīviem [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. == Sižets == 19. gadsimta beigas Latvijas laukos. Viļņu Jānim pienācis laiks ņemt sievu, tādēļ viņš izliekas, ka kļuvis kurls, klausīdamies zvanu baznīcas tornī, un apbraukā apkārtnes mājas, dzirdēdams arī to, kas viņam nemaz nebūtu jādzird. Tikai kalēja māsa Ilze uztraucas, kā nabaga slimnieku varētu izārstēt. == Lomās == * [[Rolands Zagorskis]] — ''Viļņu Jānis'' * [[Esmeralda Ermale]] — ''Ilze'' * [[Eduards Pāvuls]] — ''Pakuls'' * [[Uldis Pūcītis]] — ''Vējš'' * [[Maija Eglīte (aktrise)|Maija Eglīte]] — ''Vēja meita Alīde'' * [[Diāna Zande]] — ''krodzinieka meita Roze'' * [[Anda Zaice]] — ''krodzinieka meita Magone'' * [[Lilita Ozoliņa]] — ''Anne'' * [[Ērika Ferda]] — ''Annes māte'' * Laimdota Šurkusa — ''Zaplīze'' * [[Aivars Siliņš]] — ''Juris, kalējs'' * Elīna Treimane (Avota) — ''Līziņa, Jura un Ilzes mazā māsa'' * [[Gunārs Placēns]] — ''Visvaris'' * Artūrs Bluks — ''Teofils'' * Aleksandrs Rumjancevs — ''Reinis'' * [[Osvalds Bērziņš]] — ''Jāņa tēvs'' * [[Helēna Romanova]] — ''Jāņa māte'' * [[Antra Liedskalniņa]] — ''Pīpētāja'' * [[Svetlana Bless]] — ''Tērgātāja'' * [[Ilga Vītola]] — ''Pukstētāja'' * [[Aija Baumane (baletdejotāja)|Aija Baumane]] — ''krodziniece'' * [[Artūrs Ēķis]] — ''krodzinieks'' * [[Uldis Vazdiks]] — ''Vēja puisis'' * [[Alfrēds Sausne]] — ''zvaniķis'' * Ļaļa Čornaja — ''čigāniete'' == Interesanti fakti == * Filmā piedalās estrādes ansamblis "Ornaments", deju ansamblis "Vektors" un Operas un baleta teātra mākslinieki. * Tirgus ainas filmēja vēsajā [[1982. gada laikapstākļi Latvijā|1982. gada]] pavasarī [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] pie [[Rīgas Nacionālā sporta manēža|Sporta manēžas]]. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/1344/ ''filmas.lv'' profils] {{lv ikona}} [[Kategorija:1982. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas romantikas filmas]] orr00mqjne65ntoaxylipc5fpem3xb3 0 204411 4486949 4295189 2026-06-26T14:44:08Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: ref>. → ref> using [[Project:AWB|AWB]] 4486949 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Zītaru dzimta | attēls = Attēls:Zitaru dzimta.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = [[Melodrāma]] | režisors = [[Aloizs Brenčs]] | producents = | scenārija autors = [[Alvis Lapiņš]]<br />[[Viktors Lorencs]] | galvenajās lomās = [[Eduards Pāvuls]]<br />[[Lilita Ozoliņa]]<br />[[Juris Žagars]]<br />[[Remigijs Sabulis]]<br />[[Juris Lisners]]<br />[[Lelde Vikmane]]<br />[[Ivars Puga]] | mūzika = | operators = [[Gvido Skulte]] | montāža = Zigrīda Geistarte | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{dat|1989}} | ilgums = 464 minūtes (6 sērijas) | valsts = {{flaga|Latvijas PSR}} [[Latvijas PSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = tt29142363 }} '''"Zītaru dzimta"''' (arī '''"Vecā jūrnieku ligzda"''') ir [[1989. gads|1989]]. gada [[Latvijas PSR]] daudzsēriju televīzijas mākslas filma, melodrāma. Filmas režisors ir [[Aloizs Brenčs]]. Filma uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] pēc [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] romāna "Zītaru dzimta" motīviem. == Sižets == 1914. gads. Latvijas piejūras ciemā (50 [[Versts|verstis]] no [[Rīga]]s) dzīvo Zītaru ģimene: kapteinis Andrejs un viņa sieva Alvīne, viņu bērni Kārlis, Ingus, Ernests, Elza un Jānis. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], brīvprātīgi uz fronti [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bataljonu sastāvā aiziet Kārlis, tālajos jūras braucienos šķietami bez vēsts pazūd Ingus, taču izdzīvo un turpina braukt uz kuģiem Anglijā. [[Operācija "Dūres sitiens"|1918. gadā vācu armija okupē visu Latvijas teritoriju]]. Kārlis, kuru karavīru padome atceļ no virsnieka amata, atgriežas no frontes. Zītari dodas bēgļu gaitās uz [[Altaja novads|Altaja novadu]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] mainīgā politiskā situācija skar arī katru no Zītaru ģimenes locekļiem. Kad rodas iespēja atgriezties Latvijā, Andreja un Alvīnes nav vairs starp dzīvajiem – Andreju īsi pirms došanās uz Latviju nošauj un noslīcina vietējie komunisti, bet Alvīne mirst ceļā. Brīvajā Latvijā izputējusi vecā jūrnieku ligzda un jaunie Zītari (Ingus atgriežas kā akls ielu muzikants) nespēj vairs saglabāt tēva mājas – visa pēc kara palikusī manta tiek izūtrupēta Ernesta nemākulīgās saimniekošanas dēļ. == Lomās == * [[Eduards Pāvuls]] — ''Andrejs Zītars'' * [[Lilita Ozoliņa]] — ''Alvīne Zītars'' * [[Juris Žagars]] — ''Ingus Zītars'' * [[Remigijs Sabulis]] — ''Kārlis Zītars'' * [[Juris Lisners]] — ''Ernests Zītars'' * [[Lelde Vikmane]] — ''Elza Zītars'' * [[Aivars Zvaigzne]]/[[Ivars Puga]] — ''Jānis Zītars'' * [[Jānis Zariņš (aktieris)|Jānis Zariņš]] — ''Mārtiņš Zītars'', Andreja brālis, krodzinieks * [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] — ''Anna Zītars'', Mārtiņa sieva * [[Dace Bonāte]] — ''Lilija'' * [[Rolands Zagorskis]] — ''Voldis'' * [[Valdemārs Zandbergs]] — ''bocmanis'' * [[Zane Jančevska]] — ''Sarmīte'' * [[Ilona Ozola]] — ''Laura'' * [[Inese Jurjāne]] — ''Aija'' * [[Gunārs Cilinskis]] — ''Sīmanis'' ''Brengulis'' * [[Jānis Reinis]] — ''Miķelis'' * [[Vizma Kvēpa]] — ''Vilma'' * [[Andis Kvēps]] — ''Ansis'' * [[Selga Bedrīte]] — ''Emīlija'' * [[Vladimirs Čepurovs]] — ''kurinātājs Džonītis'' * [[Ināra Slucka]] — ''Moda'' * [[Uldis Dumpis]] — ''Matisons'' * [[Rasma Garne]] — ''Aijas māte'' * [[Vladimirs Šakalo]] — ''Šamšurins'' * [[Romualds Ancāns]] — ''Žanis'' * [[Olga Dreģe]] — ''Olga'' * [[Uva Segliņa]] — ''Ruta'' * [[Nikolajs Ērglis]] — ''Edgars'' * [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] — ''Koks'', latviešu sarkanais strēlnieks * [[Juris Lejaskalns]] — ''Zilums'', komunistu funkcionārs * [[Leonīds Lencs]] — ''Čerņajevs'' * [[Boļeslavs Ružs]] — ''Vesmanis'' * [[Jānis Štucers]] — ''Fricis'' * [[Andris Silavs]] — ''Silzemnieks'' * [[Nikolajs Saharovs]] — ''Saša'', Elzas mīļotais Altajā * P. Rauns — ''Lehtinens'' == Apbalvojumi == * 1989 - "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]" - labākais aktieris - [[Eduards Pāvuls]]. == Interesanti fakti == * Filma sākas ar dzimtas bībeles lasījumu un ir redzamas baletdejotāja [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīda Ozoliņa]] rokas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_kinn1990n08{{!}}article:DIVL180{{!}}page:16{{!}}query:Arv%C4%ABds%20Ozoli%C5%86%C5%A1%7CissueType:P |title=Kino.-1990.-Nr.8. |access-date={{dat|2020|11|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_kinn1990n08{{!}}article:DIVL180{{!}}page:16{{!}}query:Arv%C4%ABds%20Ozoli%C5%86%C5%A1%7CissueType:P }}</ref> * Filmēts arī [[Krievija|Krievijā]] - [[Altajs|Altajā]] pie Katuņas upes un [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]].<ref>Sarunas aiz kadra: stāsti par desmitās mūzas kalpiem / Austra Zīle; Rīgas Kinostudija. Rīga: Atēna, 2007.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1580 Kino muzejs]{{Novecojusi saite}} == Video == {{Aloiza Brenča filmas}} [[Kategorija:1989. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] pevelmsmembg7wlvgm9evjrf3kv1jt0 4486950 4486949 2026-06-26T14:46:41Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4486950 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Zītaru dzimta | attēls = Attēls:Zitaru dzimta.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = [[Melodrāma]] | režisors = [[Aloizs Brenčs]] | producents = | scenārija autors = [[Alvis Lapiņš]]<br />[[Viktors Lorencs]] | galvenajās lomās = [[Eduards Pāvuls]]<br />[[Lilita Ozoliņa]]<br />[[Juris Žagars]]<br />[[Remigijs Sabulis]]<br />[[Juris Lisners]]<br />[[Lelde Vikmane]]<br />[[Ivars Puga]] | mūzika = | operators = [[Gvido Skulte]] | montāža = Zigrīda Geistarte | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|1989}} | ilgums = 464 minūtes (6 sērijas) | valsts = {{flaga|Latvijas PSR}} [[Latvijas PSR]] | valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = tt29142363 }} '''"Zītaru dzimta"''' (arī '''"Vecā jūrnieku ligzda"''') ir [[1989. gads|1989]]. gada [[Latvijas PSR]] daudzsēriju televīzijas mākslas filma, melodrāma. Filmas režisors ir [[Aloizs Brenčs]]. Filma uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] pēc [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] romāna "Zītaru dzimta" motīviem. == Sižets == 1914. gads. Latvijas piejūras ciemā (50 [[Versts|verstis]] no [[Rīga]]s) dzīvo Zītaru ģimene: kapteinis Andrejs un viņa sieva Alvīne, viņu bērni Kārlis, Ingus, Ernests, Elza un Jānis. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], brīvprātīgi uz fronti [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bataljonu sastāvā aiziet Kārlis, tālajos jūras braucienos šķietami bez vēsts pazūd Ingus, taču izdzīvo un turpina braukt uz kuģiem Anglijā. [[Operācija "Dūres sitiens"|1918. gadā vācu armija okupē visu Latvijas teritoriju]]. Kārlis, kuru karavīru padome atceļ no virsnieka amata, atgriežas no frontes. Zītari dodas bēgļu gaitās uz [[Altaja novads|Altaja novadu]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] mainīgā politiskā situācija skar arī katru no Zītaru ģimenes locekļiem. Kad rodas iespēja atgriezties Latvijā, Andreja un Alvīnes nav vairs starp dzīvajiem — Andreju īsi pirms došanās uz Latviju nošauj un noslīcina vietējie komunisti, bet Alvīne mirst ceļā. Brīvajā Latvijā izputējusi vecā jūrnieku ligzda un jaunie Zītari (Ingus atgriežas kā akls ielu muzikants) nespēj vairs saglabāt tēva mājas — visa pēc kara palikusī manta tiek izūtrupēta Ernesta nemākulīgās saimniekošanas dēļ. == Lomās == * [[Eduards Pāvuls]] — ''Andrejs Zītars'' * [[Lilita Ozoliņa]] — ''Alvīne Zītars'' * [[Juris Žagars]] — ''Ingus Zītars'' * [[Remigijs Sabulis]] — ''Kārlis Zītars'' * [[Juris Lisners]] — ''Ernests Zītars'' * [[Lelde Vikmane]] — ''Elza Zītars'' * [[Aivars Zvaigzne]]/[[Ivars Puga]] — ''Jānis Zītars'' * [[Jānis Zariņš (aktieris)|Jānis Zariņš]] — ''Mārtiņš Zītars'', Andreja brālis, krodzinieks * [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] — ''Anna Zītars'', Mārtiņa sieva * [[Dace Bonāte]] — ''Lilija'' * [[Rolands Zagorskis]] — ''Voldis'' * [[Valdemārs Zandbergs]] — ''bocmanis'' * [[Zane Jančevska]] — ''Sarmīte'' * [[Ilona Ozola]] — ''Laura'' * [[Inese Jurjāne]] — ''Aija'' * [[Gunārs Cilinskis]] — ''Sīmanis'' ''Brengulis'' * [[Jānis Reinis]] — ''Miķelis'' * [[Vizma Kvēpa]] — ''Vilma'' * [[Andis Kvēps]] — ''Ansis'' * [[Selga Bedrīte]] — ''Emīlija'' * [[Vladimirs Čepurovs]] — ''kurinātājs Džonītis'' * [[Ināra Slucka]] — ''Moda'' * [[Uldis Dumpis]] — ''Matisons'' * [[Rasma Garne]] — ''Aijas māte'' * [[Vladimirs Šakalo]] — ''Šamšurins'' * [[Romualds Ancāns]] — ''Žanis'' * [[Olga Dreģe]] — ''Olga'' * [[Uva Segliņa]] — ''Ruta'' * [[Nikolajs Ērglis]] — ''Edgars'' * [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] — ''Koks'', latviešu sarkanais strēlnieks * [[Juris Lejaskalns]] — ''Zilums'', komunistu funkcionārs * [[Leonīds Lencs]] — ''Čerņajevs'' * [[Boļeslavs Ružs]] — ''Vesmanis'' * [[Jānis Štucers]] — ''Fricis'' * [[Andris Silavs]] — ''Silzemnieks'' * [[Nikolajs Saharovs]] — ''Saša'', Elzas mīļotais Altajā * P. Rauns — ''Lehtinens'' == Apbalvojumi == * 1989 — "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]" — labākais aktieris — [[Eduards Pāvuls]]. == Interesanti fakti == * Filma sākas ar dzimtas bībeles lasījumu un ir redzamas baletdejotāja [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīda Ozoliņa]] rokas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_kinn1990n08{{!}}article:DIVL180{{!}}page:16{{!}}query:Arv%C4%ABds%20Ozoli%C5%86%C5%A1%7CissueType:P |title=Kino.-1990.-Nr.8. |access-date={{dat|2020|11|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_kinn1990n08{{!}}article:DIVL180{{!}}page:16{{!}}query:Arv%C4%ABds%20Ozoli%C5%86%C5%A1%7CissueType:P }}</ref> * Filmēts arī [[Krievija|Krievijā]] — [[Altajs|Altajā]] pie Katuņas upes un [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]].<ref>Sarunas aiz kadra: stāsti par desmitās mūzas kalpiem / Austra Zīle; Rīgas Kinostudija. Rīga: Atēna, 2007.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/movie/1580/ ''filmas.lv'' profils] {{lv ikona}} {{Aloiza Brenča filmas}} [[Kategorija:1989. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] m3oqs4q9nouyssojkywosa4dizi1eom 0 209782 4487158 4247197 2026-06-27T04:51:16Z Biafra 13794 4487158 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste |vārds =Vasilijs Meļņiks |attēls =Vasilijs Meļņiks.jpg |amats =[[Latvijas finanšu ministrs]] |term_sākums =[[1997]]. gada [[17. janvāris|17.]] |term_beigas ={{dat||01|22|N}} |prezidents =[[Guntis Ulmanis]] |premjers =[[Andris Šķēle]] |priekštecis =[[Aivars Kreituss]] |pēctecis =[[Roberts Zīle]] |dzim_dati ={{dzimšanas datums un vecums|1967|08|31}} |dzim_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} |mir_dati = |mir_vieta = |partija =[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] |dzīvesb = |alma_mater =Maskavas Vissavienības tirdzniecības institūts |profesija =uzņēmējs, ekonomists |reliģija = |paraksts = |piezīmes = }} '''Vasilijs Meļņiks''' ({{val|ru|Василий Иванович Мельник}}; dzimis {{dat|1967|08|31}}) ir [[Latvija]]s uzņēmējs un politiķis, [[1997]]. gadā nepilnu nedēļu bija [[Latvija]]s [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]]. == Biogrāfija == Vasilijs Meļņiks piedzima {{dat|1967|08|31}} [[Rīga|Rīgā]]. No [[1984]]. līdz [[1988]]. gadam studēja [[inženierija|inženieriju]] [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākajā inženieru skolā]]. [[1990]]. gadā absolvējis [[Maskava]]s Vissavienības tirdzniecības institūtu [[ekonomika|ekonomista]] specialitātē. No [[1993]]. līdz [[2001]]. gadam bija SIA "LaCon" prezidents. [[1994]]. gadā ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. No 1994. līdz [[2002]]. gadam bijis AS "Baltijas Holdings" prezidents, no 1994. līdz [[1997]]. gadam — Rīgas pilsētas īpašumu un privatizācijas komitejas loceklis.<ref name="eiroh">{{Tīmekļa atsauce |title=MEĻŅIKS Vasilijs |publisher=Eiroholdings |accessdate=2012.12.28 |url=http://www.eiroholdings.lv/lv/management.html |archive-date={{dat|2013|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130222013548/http://www.eiroholdings.lv/lv/management.html }}</ref> No 1995. līdz [[1996]]. gadam — Ministru prezidenta biedra [[Ziedonis Čevers|Ziedoņa Čevera]] padomnieks. Bijis vairāku uzņēmumu — AS "[[Latvijas Kuģniecība]]", AS "Kvadrāts", AS "Ogre" un AS "[[Latvijas Gāze]]" padomes loceklis.<ref name="eiroh" /> 1996. gadā kļuvis par [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]] [[Aivars Kreituss|Aivara Kreitusa]] padomnieku. Pēc Kreitusa demisijas 1997. gada janvārī tika iecelts par finanšu ministru. Meļņika iecelšana bija skandaloza, jo viņš bija pārkāpis pretkorupcijas likumu, vienlaikus atrodoties Rīgas ostas valdē un būdams AS "Rīgas kuģu būvētava" valdes priekšsēdētājs.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Grūti balsot par Meļņiku |first=Sandris |last=Točs |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |date=1997. gada 15. janvārī |accessdate=2012. gada 28. decembrī |url=http://www.diena.lv/arhivs/gruti-balsot-par-melniku-10001811 }}</ref> Neilgi pēc Meļņika iecelšanas [[Andris Šķēle]] atkāpās no Ministru prezidenta amata.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Demisija dod cerību |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |date=1997. gada 21. janvārī |accessdate=2012. gada 28. decembrī |url=http://www.diena.lv/arhivs/demisija-dod-ceribu-10002114}}</ref> Pēc nepilnas nedēļas amatā demisionēja arī Meļņiks.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Meļņiks vairs nav ministrs |first=Nellija |last=Ločmele |authorlink=Nellija Ločmele |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |date=1997. gada 23. janvārī |accessdate=2012. gada 28. decembrī |url=http://www.diena.lv/arhivs/melniks-vairs-nav-ministrs-10002071 }}</ref> Kopš 1995. gada Meļņiks ir AS "Rīgas kuģu būvētava" valdes priekšsēdētājs, kopš 1996. gada — AS "Remars-Rīga" padomes priekšsēdētājs, kopš 2001. gada — Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, bet kopš 2002. gada — SIA "Eiroholdings" prezidents. No [[2006]]. līdz [[2009]]. gadam bija Ministru prezidenta padomnieks, bet kopš [[2010]]. gada bija toreizējā Valsts prezidenta [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] padomnieks.<ref name="eiroh" /> == Privātā dzīve == Vasilijs Meļņiks ir precējies, ir divi bērni. Brīvajā laikā nodarbojas ar ceļošanu un makšķerēšanu.<ref name="eiroh" /> Apbalvots ar [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgās Baznīcas]] Svētā svētmocekļa [[Jānis Pommers|Rīgas arhibīskapa Jāņa]] ordeņa I šķiru.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.la.lv/pieskir-sveta-ordeni/ |title=Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu? |last=Volkova |first=Vivanta |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |access-date=2020-07-26 |date=2020. gada 27. septembrī}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība |pirms=[[Aivars Kreituss]] |virsraksts=[[Latvijas finanšu ministrs]] |periods=[[1997]]. gada [[17. janvāris|17.]] — {{dat||01|22|N}} |pēc=[[Roberts Zīle]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Meļņiks, Vasilijs}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] 0k4tdtjwg93gxad27c7r4x6tx2wm13n 0 219662 4487048 4123097 2026-06-26T18:30:14Z ZANDMANIS 91184 4487048 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Valērijs Ņičuškins | vārds_orig = ''Валерий Ничушкин'' | attēls =Valeri Nichushkin 2014-01-30.JPG | att_izm =250px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|4}} | dz_viet = {{Vieta|Krievija|Čeļabinska}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 192 [[centimetrs|cm]] | svars = 89 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Malējais uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] | numurs = 13 | amats = | līga = [[KHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 10., 1. kārtā | dr_gads = [[2013. gada NHL drafts|2013]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Dalasas "Stars"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{ih|RUS}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Alekseja Čerepanova balva]] — 2013 * [[Stenlija kauss]] — 2022<ref>https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/kolorado-avalanche-pirmo-reizi-kops-2001-gada-izcina-stenlija-kausu.d?id=54488852</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|6|26||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Krievija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|Vācija 2017]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalBronze2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Krievija 2013]]}} }} '''Valērijs Ņičuškins''' ({{Val-ru|Валерий Ничушкин}}; dzimis [[1995]]. gada [[4. marts|4. martā]]) ir profesionāls krievu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|malējais uzbrucējs]]. Pašlaik (2026) Ņičuškins spēlē [[NHL]] kluba [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru uzbrucējs uzsāka [[2012-13 KHL sezona|2012.—13. gada sezonā]], kad veiksmīgi debitēja [[KHL]] kluba [[Čeļabinskas "Traktor"]] sastāvā. Ņičuškins kā līgas labākais debitants ieguva [[Alekseja Čerepanova balva|Alekseja Čerepanova balvu]], kā arī tika atzīts gan par janvāra, gan arī februāra un marta labāko jauno līgas spēlētāju, kopā ar komandu sasniedza [[Gagarina kauss|Gagarina kausa]] finālu. Pēc tam, kad [[Dalasas "Stars"]] [[2013. gada NHL drafts|2013. gada NHL draftā]] izvēlējās Ņičuškinu ar augsto 10. numuru, jūlijā hokejists ar komandu noslēdza trīs gadu līgumu. 2013.—14. gada sezonu "Stars" rindās uzbrucējs noslēdza ar 34 punktiem, kas arī ir Ņičuškina rezultatīvākā NHL sezona. Pēc līguma noslēgšanās, 2016. gada septembrī atgriezās [[KHL]], pievienojoties [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]. [[2018]]. gada jūlijā atgriezās "Stars" sastāvā, nākamajā sezonā gan tās rindās ne reizi negūstot vārtus. Vasarā "Stars" izpirka Ņičuškina līguma pēdējo gadu, savukārt [[2019]]. gada augustā hokejists noslēdza līgumu ar [[Kolorādo "Avalanche"]]. 2026. gada 25. jūnijā Ņičuškins tika aizmainīts no "Avalanche" komandas uz [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] komandu apmaiņā pret 2026. gada otrās kārtas, 2027. gada trešās kārtas un 2028. gada piektās kārtas drafta izvēlēm.<ref>{{Cite web |date=2026-06-25 |title=Blue Jackets acquire RW Valeri Nichushkin from Colorado {{!}} Columbus Blue Jackets |url=https://www.nhl.com/bluejackets/news/blue-jackets-acquire-valeri-nichushkin-from-colorado |access-date=2026-06-25 |website=www.nhl.com |language=en}}</ref> [[Krievijas hokeja izlase]]s sastāvā spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013. gada Pasaules čempionātā junioriem]], tajā kopā ar izlasi izcīnot bronzas medaļas. Bronzas medaļas spēlē tieši Ņičuškins bija tas, kurš mača pagarinājumā guva uzvaras vārtus Krievijas izlases labā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Radeks Faksa]] | title = [[Dalasas "Stars"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2013. gada NHL drafts|2013]] | after = [[Džeisons Dikinsons]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Ņičuškins, Valērijs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas hokejisti]] [[Kategorija:Čeļabinskas "Traktor" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas CSKA spēlētāji]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Čeļabinskas apgabalā dzimušie]] dtlq4m3izs1om01kml5t370q5nuf9yw 4487053 4487048 2026-06-26T18:33:45Z ZANDMANIS 91184 4487053 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Valērijs Ņičuškins | vārds_orig = ''Валерий Ничушкин'' | attēls =Valeri Nichushkin 2014-01-30.JPG | att_izm =250px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|4}} | dz_viet = {{Vieta|Krievija|Čeļabinska}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 192 [[centimetrs|cm]] | svars = 89 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Malējais uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] | numurs = 13 | amats = | līga = [[KHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 10., 1. kārtā | dr_gads = [[2013. gada NHL drafts|2013]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Dalasas "Stars"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{ih|RUS}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Alekseja Čerepanova balva]] — 2013 * [[Stenlija kauss]] — 2022<ref>https://www.delfi.lv/sports/news/hokejs/kolorado-avalanche-pirmo-reizi-kops-2001-gada-izcina-stenlija-kausu.d?id=54488852</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|6|26||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Krievija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|Vācija 2017]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalBronze2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Krievija 2013]]}} }} '''Valērijs Ņičuškins''' ({{Val-ru|Валерий Ничушкин}}; dzimis [[1995]]. gada [[4. marts|4. martā]]) ir profesionāls krievu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|malējais uzbrucējs]]. Pašlaik (2026) Ņičuškins spēlē [[NHL]] kluba [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru uzbrucējs uzsāka [[2012-13 KHL sezona|2012.—13. gada sezonā]], kad veiksmīgi debitēja [[KHL]] kluba [[Čeļabinskas "Traktor"]] sastāvā. Ņičuškins kā līgas labākais debitants ieguva [[Alekseja Čerepanova balva|Alekseja Čerepanova balvu]], kā arī tika atzīts gan par janvāra, gan arī februāra un marta labāko jauno līgas spēlētāju, kopā ar komandu sasniedza [[Gagarina kauss|Gagarina kausa]] finālu. Pēc tam, kad [[Dalasas "Stars"]] [[2013. gada NHL drafts|2013. gada NHL draftā]] izvēlējās Ņičuškinu ar augsto 10. numuru, jūlijā hokejists ar komandu noslēdza trīs gadu līgumu. 2013.—14. gada sezonu "Stars" rindās uzbrucējs noslēdza ar 34 punktiem, kas arī ir Ņičuškina rezultatīvākā NHL sezona. Pēc līguma noslēgšanās, 2016. gada septembrī atgriezās [[KHL]], pievienojoties [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]. [[2018]]. gada jūlijā atgriezās "Stars" sastāvā, nākamajā sezonā gan tās rindās ne reizi negūstot vārtus. Vasarā "Stars" izpirka Ņičuškina līguma pēdējo gadu, savukārt [[2019]]. gada augustā hokejists noslēdza līgumu ar [[Kolorādo "Avalanche"]]. 2026. gada 25. jūnijā Ņičuškins tika aizmainīts no "Avalanche" komandas uz [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] komandu apmaiņā pret 2026. gada otrās kārtas, 2027. gada trešās kārtas un 2028. gada piektās kārtas drafta izvēlēm.<ref>{{Cite web |date=2026-06-25 |title=Blue Jackets acquire RW Valeri Nichushkin from Colorado {{!}} Columbus Blue Jackets |url=https://www.nhl.com/bluejackets/news/blue-jackets-acquire-valeri-nichushkin-from-colorado |access-date=2026-06-25 |website=www.nhl.com |language=en}}</ref> [[Krievijas hokeja izlase]]s sastāvā spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013. gada Pasaules čempionātā junioriem]], tajā kopā ar izlasi izcīnot bronzas medaļas. Bronzas medaļas spēlē tieši Ņičuškins bija tas, kurš mača pagarinājumā guva uzvaras vārtus Krievijas izlases labā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Radeks Faksa]] | title = [[Dalasas "Stars"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2013. gada NHL drafts|2013]] | after = [[Džeisons Dikinsons]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Ņičuškins, Valērijs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas hokejisti]] [[Kategorija:Čeļabinskas "Traktor" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas CSKA spēlētāji]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Čeļabinskas apgabalā dzimušie]] gdk35h7qvdftjrzurbpnthahwj02mm9 0 222175 4487215 3635454 2026-06-27T07:57:40Z Semigallen 95265 4487215 wikitext text/x-wiki [[Vācbaltieši]], kam piešķirts [[Lāčplēša Kara ordenis]]. == A == * [[Arvīds Ālbergs]], dzimis {{dat|1900|5|7}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1941|2|12}} [[Lodza|Lodzā]]. Ordenis nr. 1551, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1551 group=n /> * [[Arnolds Artum-Hartmanis]], dzimis {{dat|1895|3|29}} [[Aizupes pagasts|Aizupes pagastā]], miršanas datu nav. Ordenis nr. 1272, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1272 group=n /> * [[Teodors Audrings]], dzimis {{dat|1900|7|1}} [[Aizpute|Aizputē]], miris {{dat|1947|11|8}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Ordenis nr. 1554, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1554 group=n /> == B == * [[Volfgangs Bēhlings]], dzimis {{dat|1900|3|2}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1950|6|13}} [[Šverīne|Šverīnē]]. Ordenis nr. 1556, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1556 group=n /> * [[Ērihs Bergs]], dzimis {{dat|1900|11|1}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1978|10|19}} [[Brēmene|Brēmenē]]. Ordenis nr. 1558, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1558 group=n /> * [[Verners Blūmenbahs]], dzimis {{dat|1900|6|4}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1990|12|5}} [[Cvikava|Cvikavā]]. Ordenis nr. 1563, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1563 group=n /> * [[Teodors Brants]], dzimis {{dat|1896|8|28}} [[Maskava|Maskavā]], miris {{dat|1981|8|27}} [[Bodenverdera|Bodenverderā]]. Ordenis nr. 1047, III šķira, piešķirts 1921.<ref name=LKOK1047 group=n /> * [[Arturs fon Bukshēvedens]], dzimis {{dat|1882|3|29}} [[Kārmas pagasts|Kārmas pagastā]], miris {{dat|1964|10|27}} [[Karlsrūe|Karslrūē]]. Ordenis nr. 1742, III šķira, piešķirts 1925.<ref name=LKOK1742 group=n /><ref name=foreigners>{{Harvnb|Priedītis|1996|p=325}}: ''"Foreigners to whom have been awarded the military Order of Lāčplēsis"''</ref> == C == * [[Aksels Cakovkis]], dzimis {{dat|1888|11|1}} [[Sarkaņu pagasts|Sarkaņu pagastā]], miris {{dat|1939|5|12}} [[Rīga|Rīgā]], apglabāts [[Meža kapi|Meža kapos]]. Ordenis nr. 1565, III šķira, piešķirts 1924.<ref name=LKOK1565 group=n /> == D == * [[Konrāds Dekerts]], dzimis {{dat|1891|08|15}} [[Iršu pagasts|Iršu pagastā]], miris {{dat|1942}} [[Soļikamska|Soļikamskā]]. Ordenis nr. 1985, III šķira, piešķirts 1926.<ref name=LKOK1985 group=n /> == E == * [[Džons Ēvings]], dzimis {{dat|1890|3|14}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1940|6|6}} [[Poznaņa|Poznaņā]]. Ordenis nr. 1046, III šķira, piešķirts 1921.<ref name=LKOK1046 group=n /> * [[Juris Erhards]], dzimis {{dat|1895|11|19}} [[Iršu pagasts|Iršu pagastā]], miris {{dat|1935|2|6}} [[Rīga|Rīgā]], apglabāts [[Brāļu kapi|Brāļu kapos]]. Ordenis nr. 1379, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1379 group=n /> == F == * [[Gerhards Fēsts]], dzimis {{dat|1898|11|11}} [[Igaunija|Igaunijā]], miris {{dat|1982}} [[Heidelberga|Heidelbergā]]. Ordenis nr. 1547, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1547 group=n /> * [[Ernests Fībihs]], dzimis {{dat|1898|12|6}} [[Rivne|Rivnē]], miršanas datu nav. Ordenis nr. 313, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK313 group=n /> * [[Hamilkārs Felkerzāms (virsnieks)|Hamilkārs Felkerzāms]], dzimis {{dat|1893|9|7}} [[Veravas pagasts|Veravas pagastā]], miris {{dat|1982|11|12}} [[Valdkraiburga|Valdkraiburgā]]. Ordenis nr. 327, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK327 group=n /> * [[Jēkabs Freibergs]], 1940. gadā nomainīja uzvārdu uz Kalnietis, dzimis {{dat|1900|1|17}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1987|12|3}} [[Jelgava|Jelgavā]], apglabāts [[Baložu kapi|Baložu kapos]]. Ordenis nr. 160, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK160 group=n /> == G == * [[Alberts Gebhards]], dzimis {{dat|1896|10|22}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1945}} [[Poznaņa|Poznaņā]]. Ordenis nr. 1560, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1560 group=n /> * [[Teodors Gercs]], dzimis {{dat|1900|5|10}} [[Varšava|Varšavā]], miršanas datu nav. Ordenis nr. 440, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK440 group=n /> * [[Vilhelms Grisels]], dzimis {{dat|1898|5|6}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1958|12|29}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]]. Ordenis nr. 1548, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1548 group=n /> * [[Konstantīns Gutceits]], dzimis {{dat|1891|10|14}} [[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagastā]], miris {{dat|1981|10|7}} [[Barsinghausena|Barsinghausenā]]. Ordenis nr. 1561, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1561 group=n /> == J == * [[Harijs Jansons]], dzimis {{dat|1896|1|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1992|5|27}} [[Buenosairesa|Buenosairesā]]. Ordenis nr. 1048, III šķira, piešķirts 1921.<ref name=LKOK1048 group=n /> == K == * [[Maksims Kathe]], dzimis {{dat|1879|11|5}} [[Jonišķi|Jonišķos]], miris {{dat|1933|06|10}} [[Birži (Lietuva)|Biržos]]. Ordenis nr. 1860, III šķira, piešķirts 1924.<ref name=LKOK1860 group=n /> * [[Ērihs Kemerers]], dzimis {{dat|1897|11|27}} [[Krima|Krimā]], miris {{dat|1942|4|2}} [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]]. Ordenis nr. 1546, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1546 group=n /> * [[Voldemārs Kleins]], dzimis {{dat|1893|5|30}} [[Pinska|Pinskā]], miris {{dat|1919|10|17}} [[Bolderāja|Bolderājā]]. Ordenis nr. 1255, III šķira, piešķirts pēc nāves 1922.<ref name=LKOK1255 group=n /><ref name=Klein>{{Harvnb|Priedītis|1996|p=163}}: ''"[[Killed in action]]"''</ref> * [[Artūrs Heinrihs Kēlers]], dzimis {{dat|1894|11|25}} [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagastā]], miris {{dat|1941|11|21}} [[Vjatlags|Vjatlagā]]. Ordenis nr. 337, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK337 group=n /> * [[Artūrs Krastings]], dzimis {{dat|1887|11|25}} [[Pērnava|Pērnavā]], miris {{dat|1952|6|22}} [[Hailbrona|Hailbronā]]. Ordenis nr. 1557, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1557 group=n /> == L == * [[Leo Lankovskis]], dzimis {{dat|1893|6|23}} [[Jelgava|Jelgavā]], miris {{dat|1970|1|5}} [[Hamburga|Hamburgā]]. Ordenis nr. 1545, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1545 group=n /> * [[Heinrihs Līcs]], dzimis {{dat|1898|1|31}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1982|8|4}} [[Štutgarte|Štutgartē]]. Ordenis nr. 236, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK236 group=n /> * [[Gothards Lindenbergs]], dzimis {{dat|1894|6|26}} [[Allažu pagasts|Allažu pagastā]], miris {{dat|1960|6|8}} [[Šlangenbade|Šlangenbadē]]. Ordenis nr. 1552, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1552 group=n /> * [[Herberts Linge]], dzimis {{dat|1897|7|9}} [[Kuldīga|Kuldīgā]], miršanas datu nav. Ordenis nr. 1559, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1559 group=n /> * [[Harijs Lucs]], dzimis {{dat|1900|6|23}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1966|3|6}} [[Osnabruka|Osnabrukā]]. Ordenis nr. 484, III šķira, piešķirts 1921.<ref name=LKOK484 group=n /> == M == * [[Arnolds Maidelis]], dzimis {{dat|1884|7|15}} [[Peltsamā]], bez vēsts pazudis {{dat|1945}}. Ordenis nr. 1302, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1302 group=n /><ref name=Maydell>{{Harvnb|Priedītis|1996|p=176}}: ''"Arrested 1945 in [[Erfurt]], gone missing."''</ref> == P == * [[Rūdolfs Peitāns]], dzimis {{dat|1894|1|20}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1922|7|8}} [[Rīga|Rīgā]]. Ordenis nr. 481, III šķira, piešķirts 1921.<ref name=LKOK481 group=n /> * [[Georgs Pērno]], dzimis {{dat|1900|3|19}} [[Pļaviņas|Pļaviņās]], miris {{dat|1990|4|21}} [[Bohuma|Bohumā]]. Ordenis nr. 365, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK365 group=n /> == R == * [[Fridrihs Rātfelders]], dzimis {{dat|1897|3|8}} [[Rīga|Rīgā]], miršanas datu nav. Ordenis nr. 377, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK377 group=n /> * [[Nikolajs Rihters]], dzimis {{dat|1897|4|10}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1960|1|29}} [[Leipciga|Leipcigā]]. Ordenis nr. 400, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK400 group=n /> * [[Kārlis Riters (militārpersona)|Kārlis Riters]], dzimis {{dat|1895|11|12}} [[Kokneses pagasts|Kokneses pagastā]], miris {{dat|1920|4|27}} [[Rītupe|Rītupē]], apglabāts [[Kokneses kapsēta|Kokneses kapsētā]]. Ordenis nr. 756, III šķira, piešķirts pēc nāves 1921.<ref name=LKOK756 group=n /><ref name=Ritter>{{Harvnb|Priedītis|1996|p=194}}: ''"[[Killed in action]]"''</ref> * [[Fridrihs Rēslers]], dzimis {{dat|1889|6|26}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1945}} [[Poznaņa|Poznaņā]]. Ordenis nr. 636, III šķira, piešķirts 1921.<ref name=LKOK636 group=n /><ref name=Roehsler>{{Harvnb|Priedītis|1996|p=193}}: ''"[[Killed in action]]"''</ref> == S == * [[Fēlikss Samsons-Himmelšerna]], dzimis {{dat|1885|8|29}} [[Valmiera|Valmierā]], miris {{dat|1967|3|26}} [[Štutgarte|Štutgartē]]. Ordenis nr. 1550, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1550 group=n /> * [[Aleksandrs Starks]], dzimis {{dat|1896|3|27}} [[Rīga|Rīgā]], miršanas datu nav. Ordenis nr. 1564, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1564 group=n /><ref name=Starck>{{Harvnb|Priedītis|1996|p=201}}: ''"Disappeared 1945 in [[Poznań]]"''</ref> * [[Johans Stenders (kareivis)|Johans Stenders]], dzimis {{dat|1899|7|19}} [[Subate|Subatē]], miris {{dat|1974|7|7}} [[Bīlefelde|Bīlefeldē]]. Ordenis nr. 292, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK292 group=n /> == Š == * [[Helmūts Šeinpflūgs]], dzimis {{dat|1896|11|20}} [[Liepupes pagasts|Liepupes pagastā]], miris {{dat|1960}} [[Frīdrihshāfena|Frīdrihshāfenā]]. Ordenis nr. 1549, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1549 group=n /> * [[Heinrihs Šmits]], dzimis {{dat|1900|2|2}} [[Rīga|Rīgā]], miršanas datu nav. Ordenis nr. 1562, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1562 group=n /> * [[Maksis Špehts]], dzimis {{dat|1898|11|8}} [[Limbaži|Limbažos]], miris {{dat|1980|5|26}} [[Hamburga|Hamburgā]]. Ordenis nr. 1553, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1553 group=n /> == T == * [[Erihs Taube]], dzimis {{dat|1900|12|31}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1978|9|20}} [[Ķīle|Ķīlē]]. Ordenis nr. 231, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK231 group=n /> * [[Fēlikss Treijs]], dzimis {{dat|1895|2|15}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1976|5|10}} [[Štraubinga|Štraubingā]]. Ordenis nr. 347, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK347 group=n /> == U == * [[Aleksis Uke]], dzimis {{dat|1898|4|21}} [[Bēnes pagasts|Bēnes pagastā]], miris {{dat|1966|8|22}} [[Līneburga|Līneburgā]]. Ordenis nr. 304, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK304 group=n /> == V == * [[Emārs Valdmanis]], dzimis {{dat|1896|8|22}} [[Rīga|Rīgā]], miršanas datu nav. Ordenis nr. 579, III šķira, piešķirts 1921.<ref name=LKOK579 group=n /> * [[Harijs Vēbers]], dzimis {{dat|1894|5|15}} [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], miris {{dat|1947|3|28}} [[Gistrova|Gistrovā]]. Ordenis nr. 441, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK441 group=n /> * [[Platons Vendts]], dzimis {{dat|1886|10|18}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1961|1|23}} [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Ordenis nr. 595, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK595 group=n /> * [[Kārlis Vihmanis]], dzimis {{dat|1888|1|22}} [[Rīga|Rīgā]], miršanas datu nav. Ordenis nr. 1367, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1367 group=n /> * [[Lotārs Vilde-Vildemants]], dzimis {{dat|1900|5|25}} [[Daugavpils|Daugavpilī]], miris {{dat|1944|1|28}} [[Narva|Narvā]]. Ordenis nr. 1719, III šķira, piešķirts 1924.<ref name=LKOK1719 group=n /><ref name=Wildemann>{{Harvnb|Priedītis|1996|p=213}}: ''"[[Killed in action]]"''</ref> == Z == * [[Vilhelms Zēlerts]], dzimis {{dat|1888|8|8}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|1963|6|16}} [[Biterfelda|Biterfeldā]]. Ordenis nr. 533, III šķira, piešķirts 1921.<ref name=LKOK533 group=n /> * [[Johans Zengbušs]], dzimis {{dat|1900|7|22}} [[Paide|Paidē]], miris {{dat|1942|1|10}} [[Soļikamska|Soļikamskā]]. Ordenis nr. 1808, III šķira, piešķirts 1925.<ref name=LKOK1808 group=n /><ref name=foreigners /> * [[Teodors Zieferss]], dzimis {{dat|1892|11|3}} [[Saukas pagasts|Saukas pagastā]], miris {{dat|1945}} [[Janoveca Velkopolska|Janovecā Velkopolskā]]. Ordenis nr. 1535, III šķira, piešķirts 1922.<ref name=LKOK1535 group=n /><ref name=Sieffers>{{Harvnb|Priedītis|1996|p=218}}: ''"[[Killed in action]]"''</ref> * [[Hanss Zīgmunds]], dzimis {{dat|1890|9|25}} [[Liepāja|Liepājā]], miršanas datu nav. Ordenis nr. 273, III šķira, piešķirts 1920.<ref name=LKOK273 group=n /> == Piezīmes == {{Reflist|2}} == Bibliogrāfija == <div class="references-small"> * {{grāmatas atsauce |last=Adolphi |first=Renate |title=800 Jahre - unser gemeinsames Riga : Beiträge deutschbaltischer Autoren zum 800-jährigen Jubiläum der Stadt Riga 2001. |language=German |publisher=Carl-Schirren-Gesellschaft |location=Lüneburg |series = |year=2001 |oclc=248859528 |isbn=978-3-923149-33-9 |ref={{SfnRef|Adolphi|2001}} }} * {{grāmatas atsauce |last=Priedītis |first=Ērichs Ēriks |title=Latvijas Valsts apbalvojumi un Lāčplēši. |language=Latvian |publisher=Junda |location=Riga |series = |year=1996 |isbn=9984-01-020-1 |oclc=38884671 |ref={{SfnRef|Priedītis|1996}} }} </div> == Atsauces == <div class="references-small references-column-count references-column-count-2" style="-moz-column-count:2; column-count:2;"> <references group="n"> <ref name="LKOK1551" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=28 |title=LKOK nr.3/1551 : Ālbergs, Arvīds |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1554" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=78 |title=LKOK nr.3/1554 : Audring, Theodor |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1556" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=137 |title=LKOK nr.3/1556 : Behling, Wolfgang |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1558" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=144 |title=LKOK nr.3/1558 : Berg, Erich |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1563" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=203 |title=LKOK nr.3/1563 : Blumenbach, Werner |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1047" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=219 |title=LKOK nr.3/1047 : Brandt, Theodor |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1742" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1806 |title=LKOK nr.3/1742 : Buxhoevden, Arthur |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1985" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=339 |title=LKOK nr.3/1985 : Dekerts, Kondratijs Konrāds |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1046" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=405 |title=LKOK nr.3/1046 : Ehwing, John |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1379" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=396 |title=LKOK nr.3/1379 : Erhardt, Georg |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1547" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=413 |title=LKOK nr.3/1547 : Fehst, Gerhard |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK313" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=414 |title=LKOK nr.3/313 : Fiebig, Ernst |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK327" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=412 |title=LKOK nr.3/327 : Foelkersam, Hamilkar |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK160" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=425 |title=LKOK nr.3/160 : Freibergs-Kalnietis, Jēkabs |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1560" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=456 |title=LKOK nr.3/1560 : Gebhardt, Albert |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK440" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=461 |title=LKOK nr.3/440 : Goertz, Theodor |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1548" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=500 |title=LKOK nr.3/1548 : Grissel, Wilhelm |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1561" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=530 |title=LKOK nr.3/1561 : Gutzeit, Konstantin |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1048" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=595 |title=LKOK nr.3/1048 : Jansons, Harijs Hugo |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1860" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=2054 |title=LKOK nr.3/1860 : Katche, Maksimas |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-10-22}}</ref> <ref name="LKOK1546" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=722 |title=LKOK nr.3/1546 : Kemmerer, Erich |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1255" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=754 |title=LKOK nr.3/1255 : Kleins, Voldemārs |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK337" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=720 |title=LKOK nr.3/337 : Kēlers-Koehler, Artūrs Heinrichs |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1557" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=784 |title=LKOK nr.3/1557 : Krasting, Arthur |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1545" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=877 |title=LKOK nr.3/1545 : Lankowsky, Leo |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK236" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=927 |title=LKOK nr.3/236 : Leitz, Heinrich |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-27}}</ref> <ref name="LKOK1552" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=963 |title=LKOK nr.3/1552 : Lindenberg, Gotthard |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1559" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=964 |title=LKOK nr.3/1559 : Linge, Herberts |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK484" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=975 |title=LKOK nr.3/484 : Lutz, Harry |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1302" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=992 |title=LKOK nr.3/1302 : Maydell, Arnold |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK481" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1163 |title=LKOK nr.3/481 : Peitan, Rudolf |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK365" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1168 |title=LKOK nr.3/365 : Pernaux-Perno, Georgs |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK377" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1287 |title=LKOK nr.3/377 : Rātfelders, Fridrichs |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK400" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1307 |title=LKOK nr.3/400 : Richter, Nikolaus |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK756" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1320 |title=LKOK nr.3/756 : Ritter, Karl |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK636" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1303 |title=LKOK nr.3/636 : Roehsler, Friedrich |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1550" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1377 |title=LKOK nr.3/1550 : Samson-Himmelstjern, Felix von |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1549" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1506 |title=LKOK nr.3/1549 : Scheinpflug, Helmuth |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1562" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1519 |title=LKOK nr.3/1562 : Schmidt-Schmitt, Heinrich |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK533" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1748 |title=LKOK nr.3/533 : Seelert, Wilhelm |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1808" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1903 |title=LKOK nr.3/1808 : Sengbusch, Johannes |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1535" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1764 |title=LKOK nr.3/1535 : Zieferss-Zeiferss, Teodors |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK273" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1765 |title=LKOK nr.3/273 : Zīgmunds, Hanss Ansis |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1553" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1524 |title=LKOK nr.3/1553 : Specht, Max |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1564" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1461 |title=LKOK nr.3/1564 : Starck-Stark, Alexander |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK292" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1466 |title=LKOK nr.3/292 : Stender, Johan |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK231" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1548 |title=LKOK nr.3/231 : Taube, Erichs |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK347" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1587 |title=LKOK nr.3/347 : Treu, Felix |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK304" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1599 |title=LKOK nr.3/304 : Ucke, Alex |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK441" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1638 |title=LKOK nr.3/441 : Vēbers, Harijs |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK579" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1623 |title=LKOK nr.3/579 : Valdmanis, Emārs |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK595" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1659 |title=LKOK nr.3/595 : Wendt, Platon |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1367" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1666 |title=LKOK nr.3/1367 : Vichmanis, Kārlis |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1719" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1683 |title=LKOK nr.3/1719 : Wilde von Wildemann, Lothar |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1565" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=284 |title=LKOK nr.3/1565 : Cakovskis-Zakowsky, Aksels |publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2010-07-28}}</ref> <ref name="LKOK1272" group="n">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=76 |title=LKOK nr.3/1272 : Artum-Hartmanis, Arnolds|publisher=lkok.com |language=Latvian |accessdate=2013-04-28}}</ref> </references> </div> __NOTOC__ [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri|*]] [[Kategorija:Vācbaltieši|Lacplesa]] 9s4go1hjigt4nte7xdeu0xixrn997aj 0 239134 4486994 4319368 2026-06-26T15:58:14Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486994 wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = Half Japanese | Attēls = Half Japanese Sxsw 2008.JPG | Att_izm = 250px | Apraksts = Half Japanese @ [[SxSW]] 2008 | Vieta = {{USA}} | Žanrs = [[eksperimentālais roks]],<br />[[alternatīvais roks]],<br />''[[No wave]]'', [[trokšņu roks]] | Gadi = 1975—pašlaik |Izdevējkompānija = [[Shimmy Disc]], [[50 Skidillion Watts]], [[Alternative Tentacles]] | Mlapa = [http://www.sonicyouth.com/ www.sonicyouth.com] | Dalībnieki = [[Džeds Fērs]]<br>[[David Fair]]<br>[[Gilles Reider]]<br>[[Jason Willett]]<br>[[John Sluggett]] | Bij_dalībnieki = [[Maureen Tucker]]<br>[[Don Fleming]]<br>[[Mark Kramer]] }} '''''Half Japanese''''' ir amerikāņu rokgrupa no [[Uniontown]]s, [[Mērilenda]]s. Tā ir izveidota 1975. gadā. Pašlaik grupas sastāvā spēlē [[Džeds Fērs]] (vokāls, elektriskā ģitāra), [[David Fair]] (vokāls, elektriskā ģitāra), [[Jason Willett]] (vokāls, elektriskā ģitāra), [[Gilles Reider]] (bungas), [[John Sluggett]] (basģitāra, elektriskā ģitāra). Grupa agrīnajos darbības gados tika asociēta ar Ņujorkas ''[[No wave]]'' mākslas kustību. Tā tiek arī uzskatīta par viena no pirmajām ASV [[trokšņu roks|trokšņu roka]] grupām. ''Half Japanese'' ir ietekmējušies no ļoti dažādiem mūziķiem, tai skaitā [[avangards (māksla)|avangarda]] mūzikas komponista [[The Shaggs]] un [[protopanks|protopanka]] mūziķes [[Jonathan Richman]]. Grupa ir pārņēmusi [[smagais pankroks|smagā pankroka]] ''[[do it yourself]]'' ētikas sistēmu. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Half Gentlemen/Not Beasts]]'' (Armageddon, 1980) * ''[[Loud (Half Japanese album)|Loud]]'' (Armageddon, 1981) * ''[[Our Solar System]]'' (Iridescence, 1985) * ''[[Sing No Evil]]'' (Iridescence, 1985) * ''[[Music To Strip By]]'' (50 Skidillion Watts, 1987) * ''[[Charmed Life (Half Japanese album)|Charmed Life]]'' (50 Skidillion Watts, 1988) * ''[[The Band That Would Be King]]'' (50 Skidillion Watts, 1989) * ''[[We Are They Who Ache with Amorous Love]]'' (TEC Tones, 1990) * ''[[Fire In The Sky (Half Japanese album)|Fire In The Sky]]'' (Paperhouse, 1992) * ''[[Hot (Half Japanese album)|Hot]]'' (Safe House, 1995) * ''[[Bone Head]]'' ([[Alternative Tentacles]], 1997) * ''[[Heaven Sent (Half Japanese album)|Heaven Sent]]'' (Emperor Jones, 1997) * ''[[Hello (Half Japanese album)|Hello]]'' (Alternative Tentacles, 2001) ===Labāko dziesmu izlases=== * ''Half Alive'' (Cassette - live at DC Space and the Red Door, Baltimore * ''50 Skidillion Watts Live'' ([[Calypso Now]], 1984) * ''Boo: Live in Europe 1992'' (TEC Tones, 1994) * ''Best Of Half Japanese'' (Timebomb Japan, 1993) * ''Greatest Hits'' 2 CDs / 3 LPs (Safe House, 1995) * ''Best Of Half Japanese Vol. 2'' (Timebomb Japan, 1995) ===EP=== * "Calling All Girls" (50 Skidillion Watts, 1977) * ''Horrible'' (Press, 1982) * ''Real Cool Time/What Can I Do/Monopoly EP'' (Overzealous Editions, 1989) * ''Everybody Knows, Twang 1 EP'' (Seminal Twang, 1991) * ''4 Four Kids EP'' (Ralph, 1991) * ''Postcard EP'' (Earl, 1991) * ''Eye of the Hurricane/Said and Done/U.S. Teens are Spoiled Bums/Daytona Beach EP'' (1991) ===Singli=== * ''No Direct Line from my Brain to My Heart/(I Don't Want to Have) Mono (No More)'' 7" (50 Skidillion Watts, 1978) * ''Spy'' (Armageddon, 1981) * ''How Will I Know'' (Press, 1982) * ''U.S. Teens Are Spoiled Bums'' (50 Skidillion Watts, 1988) * ''T For Texas/Go Go Go Go'' (XXOO Fan Club, 1990) ==Docu== * The Band That Would Be King == Literatūra == * ''Azerrad, Michael''. ''[[Our Band Could Be Your Life]]''. New York: Little, Brown, 2001. * [https://web.archive.org/web/20050121020458/http://www.allmusic.com/cg/amg.dll?p=amg&sql=11:a9fqxqw5ldhe Bio] [[AllMusic]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20060528024302/http://halfjapanese.co.uk/ Oficiālā mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV rokgrupas]] [[Kategorija:ASV alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:ASV eksperimentālās mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV eksperimentālā roka grupas]] [[Kategorija:ASV trokšņu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV trokšņu roka grupas]] 4pt5ofzxx6evk22yzyznf0sv8hdoom4 0 241737 4487222 4363323 2026-06-27T08:05:47Z Meistars Joda 781 4487222 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|britu seriālu|tēlu|Šerloks Holmss}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = | show_name = Šerloks | color text = | image = Serloks.png | caption = Tituluzraksts | show_name_2 = ''Sherlock'' | genre = [[detektīvs]] | format = | creator = * [[Marks Getiss]] * [[Stīvens Mofats]] | developer = | writer = * Marks Getiss * Stīvens Mofats * [[Stefans Tompsons]] | director = | creative_director = | presenter = | starring = * [[Benedikts Kamberbačs]] * [[Martins Frīmens]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{UK}} | language = [[Angļu valoda|Angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 13 | list_episodes = "Šerloks" sēriju uzskaitījums | producer = | executive_producer = | location = | camera = | runtime = 88 minūtes | editor = | cinematography = | company = ''[[BBC]]'' | distributor = | channel = ''[[BBC One]]'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2010|7|25|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|1|15|N|bez}} | status = | channel_LV = [[LTV1]] | preceded_by = | followed_by = | related = | website = http://www.bbc.co.uk/programmes/b018ttws | production_website = }} '''"Šerloks"''' ({{val|en|Sherlock}}) ir ''[[BBC]]'' veidots britu televīzijas seriāls, kas kopš 2010. gada tiek pārraidīts kanālā ''[[BBC One]]''. Seriāla sižets balstīts uz [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] romānu un īso stāstu motīviem par detektīvu [[Šerloks Holmss|Šerloku Holmsu]], tikai tā darbība notiek mūsdienās. Latvijā seriāls tiek translēts telekanālā [[LTV1]]. Seriāla autori ir [[Marks Getiss]] un [[Stīvens Mofats]], pazīstami ar televīzijas seriāliem ''[[Doctor Who]]'' un ''[[Jekyll]]''. Galvenās lomas, Šerloku Holmsu un [[Doktors Vatsons|Džonu Vatsonu]] atveido [[Benedikts Kamberbačs]] un [[Martins Frīmens]]. Filmēšana pārsvarā norisinās [[Londona|Londonā]] un [[Kārdifa|Kārdifā]]. Seriāls ir ieguvis daudzas pozitīvas atsauksmes un ticis nominēts vairākām balvām. 2011. gadā "Šerloks" saņēma [[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija|BAFTA]] televīzijas balvu kategorijā "Labākais dramatiskais seriāls".<ref name="bafta.2011">{{Tīmekļa atsauce|title=Television Awards Winners in 2011|url=http://www.bafta.org/awards/television/television-awards-nominations-in-2011,1095,BA.html|publisher=[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija|BAFTA]]|accessdate=2012-01-23|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111102154837/http://www.bafta.org/awards/television/television-awards-nominations-in-2011,1095,BA.html|archivedate=2011-11-02}}</ref> == Sižets == Izmeklētājs Šerloks Holmss kopā ar savu dzīvokļa biedru Džonu Vatsonu izmeklē noziegumus, pārsvarā slepkavības, par ko Džons raksta savā [[Tīmekļa žurnāls|emuārā]]. Lai gan Šerloks izmeklē dažādus noziegumus, bieži seriālā figurē Džims Moriartijs kā galvenais ļaundaris. == Tēli == [[Attēls:The Reichenbach Fall filming (4).JPG|thumb|200px|Benedikts Kamberbačs Šerloka Holmsa lomā]] * '''[[Šerloks Holmss]]'''&nbsp;— detektīvs, viens no labākajiem pasaulē, palīdz policijai izmeklēšanās, sauc sevi par "augsti funkcionējošu [[sociopātija|sociopātu]]". Viņam piemīt laba atmiņa un [[Deduktīvs slēdziens|dedukcijas]] spējas. Šerloku lielākā daļa citu seriāla tēlu uzskata par nepieklājīgu. Viņu atveido aktieris [[Benedikts Kamberbačs]]. * '''[[Doktors Vatsons|Džons Vatsons]]'''&nbsp;— bijušais armijas ārsts [[Afganistāna|Afganistānā]], Šerloka dzīvokļa biedrs. Viņu atveido aktieris [[Martins Frīmens]]. * '''[[Maikrofts Holmss]]'''&nbsp;— Šerloka brālis, ietekmīgs cilvēks. Viņu atveido aktieris un viens no seriāla autoriem [[Marks Getiss]]. * '''[[Profesors Moriartijs]]'''&nbsp;— aktieris, seriāla galvenais [[ļaundaris]]. Sauc sevi par "noziedznieku konsultantu". Viņa pilnais vārds ir Džeimss "Džims" Moriartijs. Viņu atveido aktieris [[Endrū Skots]]. == Sezonas == {{main|"Šerloks" sēriju uzskaitījums}} {| class="wikitable" ! style="padding: 0px 8px" width="70px" colspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px" width="70px" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px" width="200px" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px" width="100px" | Skatītāji [[Apvienotā Karaliste|AK]] (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | style="width:12px; background:#438D80;"| | align="center"| '''[["Šerloks" sēriju uzskaitījums#1. sezona (2010)|1]]''' | align="center"| 3 | style="text-align: center; top" | {{dat|2010|7|25|N|bez}} | style="text-align: center; top" | {{dat|2010|8|8|N|bez}} | align="center"| 8,37 miljoni |- | style="width:12px; background:#347C17;"| | align="center"| '''[["Šerloks" sēriju uzskaitījums#2. sezona (2012)|2]]''' | align="center"| 3 | style="text-align: center; top" | {{dat|2012|1|1|N|bez}} | style="text-align: center; top" | {{dat|2012|1|15|N|bez}} | align="center"| 10,23 miljoni |- | style="width:12px; background:#333333;"| | align="center"| '''[["Šerloks" sēriju uzskaitījums#3. sezona (2014)|3]]''' | align="center"| 3 | style="text-align: center; top" | {{dat|2014|1|1|N|bez}} | style="text-align: center; top" | {{dat|2014|1|12|N|bez}} | align="center"| 11,64 miljoni |- | style="width:12px; background:#006;"| | align="center"| '''[["Šerloks" sēriju uzskaitījums#4. sezona (2016 — 2017)|4]]''' | align="center"| 3+S | style="text-align: center; top"| {{dat|2016|1|1|N|bez}} | style="text-align: center; top"| {{dat|2017|1|15|N|bez}} | align="center"| 10,00 miljoni |} 2009. gadā tika pasūtīta [[pilotsērija]], bet 2010. gadā iznāca seriāla pirmā sezona, kas sastāv no trim deviņdesmit minūšu ilgām sērijām&nbsp;— ''[[A Study in Pink]]'', ''[[The Blind Banker]]'' un ''[[The Great Game]]''. Seriāla otrā sezona iznāca 2012. gada janvārī. Tā arī sastāv no trim sērijām&nbsp;— ''[[A Scandal in Belgravia]]'', ''[[The Hounds of Baskerville]]'' un ''[[The Reichenbach Fall]]''. Trešā sezona tika translēta 2014. gada janvārī. Tajā ir 3 sērijas&nbsp;— "[[Mistērija ar skeletu]]", "[[Triju zīme]]" un "[[Pēdējais zvērests]]" 2013. gada decembrī ''BBC One'' kanālā translēja seriāla minisēriju ''[[Many Happy Returns]]''. 2015. gada janvārī sākās filmēšana seriāla Jaungada speciālizlaidumam "[[Šerloks: baisā līgava|Baisā līgava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mirror.co.uk/tv/tv-news/sherlock-announcement-special-confirmed-three-3799440 |title=Sherlock announcement: Special confirmed with 'three new episodes' as #221back riddle is revealed |last=Hyland |first=Karen |publisher=''[[Daily Mirror|The Mirror]]'' |date=2 July 2014 |accessdate=2 July 2014 |language=en}}</ref> 2014. gada 8. janvārī [[Stīvens Mofats]] paziņoja, ka seriālam ir apstiprināts turpinājums ceturtajai un piektajai sezonai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radiotimes.com/news/2014-01-08/sherlock-weve-plotted-out-the-whole-of-series-4-and-5-reveals-steven-moffat|title=Sherlock: We’ve plotted out the whole of series 4 and 5 reveals Steven Moffat|author=Paul Jones|date=08.01.2014|publisher=[[Radio Times]]|accessdate=2014-01-09|language=en}}</ref> Ceturto sezonu sāka demonstrēt 2017. gada janvārī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Sherlock (TV series)|Šerloks}} * [http://www.bbc.co.uk/programmes/b018ttws Oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{Šerloks}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Šerloks Holmss]] bp1o0qqv7wmgrbdas7x3hxdxmqzl1ph 0 243954 4486894 4481495 2026-06-26T12:32:21Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: <br /> → <br /> (3), {{flag| → {{karogs|, <br /> → <br /> (3); Delink multiple wiki-lienks using [[Project:AWB|AWB]] 4486894 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 56. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Daugavgrīva]] |uz = [[Ziepniekkalns]] |karte = A56 no-20-06-2025.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|01|27}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |slēgts = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 64,1 km<br />(32,41 km / 31,69 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 107<br />(55 / 52) |transporta vienīb = 3 (darbdienās)<br />3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = №6 un №7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/56/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''56. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu maršruts]], kas kursē no galapunkta "[[Daugavgrīva]]" Daugavgrīvā līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. 56. autobusu maršruts ir visgarākais autobusu maršruts [[Rīga|Rīgā]]. Atsevišķos reisos autobuss veic iebraucienu Lāčupes kapos. [[Attēls:56aut n.png|thumb|56. autobusa maršruts līdz 2024. gada 5. aprīlim.]] 56. autobusu maršruta kopējais garums ir aptuveni 64,1 km. Virziena '''Daugavgrīva — Ziepniekkalns''' garums ir 32,41 km, bet virziena '''Ziepniekkalns — Daugavgrīva''' garums ir 31,69 km. Gan darbdienās, gan brīvdienās pa 56. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, kas pavisam veic 33 reisus. Maršrutu apkalpo gan 6., gan 7. autobusu parks. Maršruts tika atklāts {{dat|2014|01|27}}, aizvietojot slēgto 247. mikroautobusu maršrutu.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/riga-uz-tris-menesiem-ieviesis-eksperimentalu-autobusa-marsrutu-bolderaja-ziepniekkalns/ Rīgā uz trīs mēnešiem ieviesīs eksperimentālu autobusa maršrutu „Bolderāja — Ziepniekkalns”] rigassatiksme.lv, 13.01.2014</ref> Sākotnēji tas bija eksperimentāls maršruts, bet 2014. gada aprīļa sākumā apstiprināts par regulāru maršrutu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-5-aprila-56-autobusi-turpinas-kurset-marsruta-bolderaja-ziepniekkalns/ |title=No 5. aprīļa 56.autobusi turpinās kursēt maršrutā Bolderāja – Ziepniekkalns |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307073821/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-5-aprila-56-autobusi-turpinas-kurset-marsruta-bolderaja-ziepniekkalns/ }}</ref> No 2024. gada 5. aprīļa sakarā ar [[Altonavas iela]]s dzelzceļa pārvada slikto tehnisko stāvokli uz ilgstošu laiku maršruts abos virzienos tiek novirzīts pa [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-5-aprila-bus-izmainas-25-55-un-56-autobusa-marsruta/|title=No 5. aprīļa būs izmaiņas 25., 55. un 56. autobusa maršrutā}}</ref> 2025. gada 20. jūnijā RDĀMD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija lēma oficiāli šo maršrutu noteikt kā jauno maršrutu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/1AtCW9ntEPHzVL1AZRb0biG71FrkKApB4/view|title=RDĀMD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 20.06.2025. sēdes protokols.}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:56. autobuss uz Valdeķu ielas.jpg|thumb|255px|56. maršruta autobuss Valdeķu ielā]] [[Attēls:56. autobuss uz Lielā ielas.jpg|thumb|255px|56. maršruta autobuss Lielā ielā]] [[Attēls:56. autobuss uz Kleistu ielas.jpg|thumb|255px|56. maršruta autobuss Kleistu ielā]] Virzienā '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]], [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]], [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Jūrmalas gatve]], [[Zolitūdes iela]], [[Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela]], [[Apuzes iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]], [[Volguntes iela]], [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]], [[Lielirbes iela]], Kalnciema iela, Lielirbes iela, Kalnciema iela, [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Altonavas iela]], [[Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Cēres iela (Rīga)|Cēres iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Ozolciema iela]]. Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''Daugavgrīva''' autobusi kursē pa šādām ielām: Ozolciema iela, Valdeķu iela, Graudu iela, Cēres iela, Tēriņu iela, Altonavas iela, Ojāra Vācieša iela, Tēriņu iela, Mārupes iela, Lapu iela, Nometņu iela, Melnsila iela, [[Āgenskalna iela]], Kalnciema iela, [[Baseina iela (Rīga)|Baseina iela]], [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]], Volguntes iela, Zasulauka iela, Jūrkalnes iela, Apuzes iela, Jūrkalnes iela, Anniņmuižas iela, Gramzdas iela, Zolitūdes iela, Jūrmalas gatve, Anniņmuižas bulvāris, Kleistu iela, Lielā iela, Silikātu iela, Gaigalas iela, Silikātu iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela, Parādes iela. == Pieturvietas == 56. autobusu maršrutā pavisam ir 108 pieturas. Virzienā '''[[Daugavgrīva]] — [[Ziepniekkalns]]''' ir 56 pieturas, bet virzienā '''Ziepniekkalns — Daugavgrīva''' ir 52 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center"| 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center"| 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center"| 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center"| 4 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center"| 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center"| 6 | Bolderājas tilts |x |- | align="center"| 7 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center"| 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center"| 9 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |x |- | align="center"| 10 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |x |- | align="center"| 11 | [[Buļļupe]] |x |- | align="center"| 12 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |x |- | align="center"| 13 | Jaunie Bolderājas kapi |x |- | align="center"| 14 | [[Bumbu kalns|Bumbu kalniņš]] |x |- | align="center"| 15 | [[Spilves pļavas]] |x |- | align="center"| 16 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |x |- | align="center"| 17 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37 |x |- | align="center"| 18 | Gaiļi |x |- | align="center"| 19 | 6. autobusu parks |x |- | align="center"| 20 | [[Mellužu iela]] |x |- | align="center"| 21 | [[Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola|Anniņmuižas Jaunā pamatskola]] |x |- | align="center"| 22 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] | |- | align="center"| 23 | [[Dammes iela]] | |- | align="center"| 24 | [[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] | |- | align="center"| 25 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center"| 26 | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center"| 27 | [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]] | |- | align="center"| 28 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] | |- | align="center"| 29 | [[Gramzdas iela]] | |- | align="center"| 30 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] | |- | align="center"| 31 | [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] | |- | align="center"| 32 | [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] |x |- | align="center"| 33 | [[Depo (stacija)|Zasulauka depo]] |x |- | align="center"| 34 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |x |- | align="center"| 35 | [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] |x |- | align="center"| 36 | [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]] |x |- | align="center"| 37 | [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] | |- | align="center"| 38 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] | |- | align="center"| 39 | [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] | |- | align="center"| 40 | [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] | |- | align="center"| 41 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] | |- | align="center"| 42 | [[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center"| 43 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center"| 44 | [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] | |- | align="center" |45 |[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] |x |- | align="center" | 46 | [[Ārlavas iela]] |x |- | align="center" | 47 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 48 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 49 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 50 | [[Turība (stacija)|Dzelzceļa stacija "Turība"]] |x |- | align="center" | 51 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center" | 52 | [[Basu iela]] |x |- | align="center" | 53 | [[Spulgas iela]] |x |- | align="center" | 54 | [[Ziepniekkalna vidusskola]] |x |- | align="center" | 55 | [[Ozolciema iela]] |x |- | align="center" | 56 | Ziepniekkalna D/P | |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center"| 1 | Ziepniekkalna D/P | |- | align="center"| 2 | [[Ozolciema iela]] |x |- | align="center"| 3 | [[Ziepniekkalna vidusskola]] |x |- | align="center"| 4 | [[Spulgas iela]] |x |- | align="center"| 5 | [[Basu iela]] |x |- | align="center"| 6 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center"| 7 | [[Turība (stacija)|Dzelzceļa stacija "Turība"]] |x |- | align="center"| 8 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center"| 9 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center"| 10 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center"| 11 | [[Ārlavas iela]] |x |- | align="center"| 12 | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] |x |- | align="center"| 13 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center"| 14 | [[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center"| 15 | [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] | |- | align="center"| 16 | [[Āgenskalna iela]] |x |- | align="center"| 17 | [[Āgenskalna priedes]] |x |- | align="center"| 18 | [[Dreliņu iela (Rīga)|Dreliņu iela]] |x |- | align="center"| 19 | [[Fridriha Candera iela]] |x |- | align="center"| 20 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |x |- | align="center"| 21 | [[Depo (stacija)|Zasulauka depo]] |x |- | align="center"| 22 | [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] |x |- | align="center"| 23 | [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] | |- | align="center"| 24 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] | |- | align="center"| 25 | [[Gramzdas iela]] | |- | align="center"| 26 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] | |- | align="center"| 27 | [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]] | |- | align="center"| 28 | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center"| 29 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center"| 30 | Anniņmuižas mežaparks | |- | align="center"| 31 | [[Dammes iela]] | |- | align="center"| 32 | [[Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola|Anniņmuižas Jaunā pamatskola]] |x |- | align="center"| 33 | [[Mellužu iela]] |x |- | align="center"| 34 | 6. autobusu parks |x |- | align="center"| 35 | Gaiļi |x |- | align="center"| 36 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37 |x |- | align="center"| 37 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |x |- | align="center"| 38 | [[Spilves pļavas]] |x |- | align="center"| 39 | [[Bumbu kalns|Bumbu kalniņš]] |x |- | align="center"| 40 | Jaunie Bolderājas kapi |x |- | align="center"| 41 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |x |- | align="center"| 42 | [[Buļļupe]] |x |- | align="center"| 43 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |x |- | align="center"| 44 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |x |- | align="center"| 45 | [[Bolderāja|Bolderājas tirgus]] | |- | align="center"| 46 | [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]] | |- | align="center"| 47 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center"| 48 | Bolderājas tilts |x |- | align="center"| 49 | Daugavgrīvas cietoksnis |x |- | align="center"| 50 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center"| 51 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center"| 52 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Daugavgrīva]]''' — '''Lāčupes kapi''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]], [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]], [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], [[Baltegļu iela (Rīga)|Baltegļu iela]], Buļļu iela, Kleistu iela, [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Jūrmalas gatve]], [[Zolitūdes iela]], [[Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela]], [[Apuzes iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]], [[Volguntes iela]], [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]], [[Lielirbes iela]], Kalnciema iela, Lielirbes iela, Kalnciema iela, [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Altonavas iela]], [[Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Cēres iela (Rīga)|Cēres iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Ozolciema iela]]. Virzienā '''Ziepniekkalns''' — '''Lāčupes kapi''' — '''Daugavgrīva''' autobusi kursē pa šādām ielām: Ozolciema iela, Valdeķu iela, Graudu iela, Cēres iela, Tēriņu iela, Altonavas iela, Ojāra Vācieša iela, Tēriņu iela, Mārupes iela, Lapu iela, Nometņu iela, Melnsila iela, [[Āgenskalna iela]], Kalnciema iela, [[Baseina iela (Rīga)|Baseina iela]], [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreliņu iela]], Volguntes iela, Zasulauka iela, Jūrkalnes iela, Apuzes iela, Jūrkalnes iela, Anniņmuižas iela, Gramzdas iela, Zolitūdes iela, Jūrmalas gatve, Anniņmuižas bulvāris, Kleistu iela, Buļļu iela, Baltegļu iela, Buļļu iela, Kleistu iela, Lielā iela, Silikātu iela, Gaigalas iela, Silikātu iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela, Parādes iela. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == 56. autobusu maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 116 pieturas. Virzienā '''[[Daugavgrīva]] — Lāčupes kapi — [[Ziepniekkalns]]''' ir 59 pieturas, bet virzienā '''Ziepniekkalns — Lāčupes kapi — Daugavgrīva''' ir 57 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center"| 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center"| 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center"| 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center"| 4 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center"| 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center"| 6 | Bolderājas tilts |x |- | align="center"| 7 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center"| 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center"| 9 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |x |- | align="center"| 10 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |x |- | align="center"| 11 | [[Buļļupe]] |x |- | align="center"| 12 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |x |- | align="center"| 13 | Jaunie Bolderājas kapi |x |- | align="center"| 14 | [[Bumbu kalns|Bumbu kalniņš]] |x |- | align="center"| 15 | [[Spilves pļavas]] |x |- | align="center"| 16 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |x |- | align="center"| 17 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37 |x |- | align="center"| 18 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |x |- | align="center"| 19 | Lāčupes kapi |x |- | align="center"| 20 | [[Baltegļu iela (Rīga)|Baltegļu iela]] |x |- | align="center"| 21 | Gaiļi |x |- | align="center"| 22 | 6. autobusu parks |x |- | align="center"| 23 | [[Mellužu iela]] |x |- | align="center"| 24 | [[Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola|Anniņmuižas Jaunā pamatskola]] |x |- | align="center"| 25 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] | |- | align="center"| 26 | [[Dammes iela]] | |- | align="center"| 27 | [[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] | |- | align="center"| 28 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center"| 29 | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center"| 30 | [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]] | |- | align="center"| 31 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] | |- | align="center"| 32 | [[Gramzdas iela]] | |- | align="center"| 33 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] | |- | align="center"| 34 | [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] | |- | align="center"| 35 | [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] |x |- | align="center"| 36 | [[Depo (stacija)|Zasulauka depo]] |x |- | align="center"| 37 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |x |- | align="center"| 38 | [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] |x |- | align="center"| 39 | [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]] |x |- | align="center"| 40 | [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] | |- | align="center"| 41 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] | |- | align="center"| 42 | [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] | |- | align="center"| 43 | [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] | |- | align="center"| 44 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] | |- | align="center"| 45 | [[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center"| 46 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center"| 47 | [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] | |- | align="center" |48 |[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] |x |- | align="center" | 49 | [[Ārlavas iela]] |x |- | align="center" | 50 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center" | 51 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center" | 52 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center" | 53 | [[Turība (stacija)|Dzelzceļa stacija "Turība"]] |x |- | align="center" | 54 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center" | 55 | [[Basu iela]] |x |- | align="center" | 56 | [[Spulgas iela]] |x |- | align="center" | 57 | [[Rīgas Ziepniekkalna vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |x |- | align="center" | 58 | [[Ozolciema iela]] |x |- | align="center" | 59 | Ziepniekkalna D/P | |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center"| 1 | Ziepniekkalna D/P | |- | align="center"| 2 | [[Ozolciema iela]] |x |- | align="center"| 3 | [[Rīgas Ziepniekkalna vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |x |- | align="center"| 4 | [[Spulgas iela]] |x |- | align="center"| 5 | [[Basu iela]] |x |- | align="center"| 6 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center"| 7 | [[Turība (stacija)|Dzelzceļa stacija "Turība"]] |x |- | align="center"| 8 | [[Bramberģes iela]] |x |- | align="center"| 9 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |x |- | align="center"| 10 | [[Ģimnastikas iela]] |x |- | align="center"| 11 | [[Ārlavas iela]] |x |- | align="center"| 12 | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] |x |- | align="center"| 13 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center"| 14 | [[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center"| 15 | [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] | |- | align="center"| 16 | [[Āgenskalna iela]] |x |- | align="center"| 17 | [[Āgenskalna priedes]] |x |- | align="center"| 18 | [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] |x |- | align="center"| 19 | [[Candera iela (Rīga)|Candera iela]] |x |- | align="center"| 20 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |x |- | align="center"| 21 | [[Depo (stacija)|Zasulauka depo]] |x |- | align="center"| 22 | [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] |x |- | align="center"| 23 | [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] | |- | align="center"| 24 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] | |- | align="center"| 25 | [[Gramzdas iela]] | |- | align="center"| 26 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] | |- | align="center"| 27 | [[Imanta (stacija)|Imantas stacija]] | |- | align="center"| 28 | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center"| 29 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center"| 30 | [[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] | |- | align="center"| 31 | [[Dammes iela]] | |- | align="center"| 32 | [[Rīgas Anniņmuižas Jaunā pamatskola|Anniņmuižas Jaunā pamatskola]] |x |- | align="center"| 33 | [[Mellužu iela]] |x |- | align="center"| 34 | 6. autobusu parks |x |- | align="center"| 35 | Gaiļi |x |- | align="center"| 36 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |x |- | align="center"| 37 | [[Baltegļu iela (Rīga)|Baltegļu iela]] |x |- | align="center"| 39 | Lāčupes kapi |x |- | align="center"| 40 | [[Baltegļu iela (Rīga)|Baltegļu iela]] |x |- | align="center"| 41 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37 |x |- | align="center"| 42 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |x |- | align="center"| 43 | [[Spilves pļavas]] |x |- | align="center"| 44 | [[Bumbu kalns|Bumbu kalniņš]] |x |- | align="center"| 45 | Jaunie Bolderājas kapi |x |- | align="center"| 46 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |x |- | align="center"| 47 | [[Buļļupe]] |x |- | align="center"| 48 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |x |- | align="center"| 49 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |x |- | align="center"| 50 | [[Bolderāja]] | |- | align="center"| 51 | Kaņepju iela | |- | align="center"| 52 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center"| 53 | Bolderājas tilts |x |- | align="center"| 54 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center"| 55 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center"| 56 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center"| 57 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' * Bolderājas tirgus (pārdēvēta par "Bolderāja")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Stūrmaņu iela (virzienā uz Daugavgrīvu pārdēvēta par "Kaņepju iela", virzienā uz Ziepniekkalnu — par "Bolderāja") * Anniņmuižas bulvāris (pārdēvēta par "Dammes iela") * Mikus iela (pārdēvēta par "Jāņa Endzelīna iela") * Irlavas iela (pārdēvēta par "Jāņa Endzelīna iela") * Saules aleja (slēgta) == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|56]] gg8kig4g38j80wa676v3t5j5bates14 0 244218 4487144 4483070 2026-06-27T02:36:22Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4487144 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232413}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565996 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232413 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q2638127 | label = [[Aglonas bazilika]] | name = Aglonas bazilika | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | extlink = http://aglonasbazilika.lv | address = Ciriša iela 8 | lat = 56.126944444444 | long = 27.015555555556 | p625 = {{Coord|56.126944|27.015556|display=inline}} | image = Aglona%20Basilica.jpg | commonscat = Basilica in Aglona | vaid = 6491 | wikipediauri = Aglonas_bazilika | year = 1768. -1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679297 | label = ''[[:d:Q43679297|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Latvia%20Aglona%20Basilica%202.jpg | vaid = 4082 | year = 1799. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738368 | label = ''[[:d:Q43738368|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Aglonas%20Bazilikas-ergelu-prospekts.jpg | vaid = 4083 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738782 | label = ''[[:d:Q43738782|Ērģeles Aglonas Bazilikā]]'' | name = Ērģeles Aglonas Bazilikā | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Ergeles%20Aglona.jpg | commonscat = Pipe organ of Basilica in Aglona | vaid = 4084 | year = 18.gs.IIp. 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738829 | label = ''[[:d:Q43738829|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Kancele%20un%20Altaris.jpg | vaid = 4096 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738879 | label = ''[[:d:Q43738879|Kreisais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Kreisais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | vaid = 4097 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738923 | label = ''[[:d:Q43738923|Labējais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Labējais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Akvinas%20Toms.jpg | vaid = 4098 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738977 | label = ''[[:d:Q43738977|Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15)]]'' | name = Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | vaid = 4099 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739023 | label = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | name = Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.127565491436 | long = 27.014259661489 | p625 = {{Coord|56.127565|27.01426|display=inline}} | image = Aglonas%20bazilika%20ar%20pieb%C5%ABvi.jpg | vaid = 6490 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739075 | label = ''[[:d:Q43739075|Aglonas katoļu klosteris]]'' | name = Aglonas katoļu klosteris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikas teritorijā | lat = 56.126874261907 | long = 27.016218704351 | p625 = {{Coord|56.126874|27.016219|display=inline}} | image = Aglonas-klosteris.jpg | vaid = 6492 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679036 | label = [[Biešona pilskalns|Biešēnu pilskalns]] | name = Biešēnu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Biešēnos, Biešēnu ezera pussalā | lat = 56.099517659498 | long = 27.086094817224 | p625 = {{Coord|56.099518|27.086095|display=inline}} | vaid = 1885 | wikipediauri = Bie%C5%A1ona_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679078 | label = [[Upurkalns (pilskalns)|Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni]] | name = Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Cirīšu ezera Upursalā | lat = 56.132526358437 | long = 26.985280408846 | p625 = {{Coord|56.132526|26.98528|display=inline}} | vaid = 1886 | wikipediauri = Upurkalns_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679119 | label = [[Jokstu senkapi|Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns)]] | name = Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns) | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jokstos, Višķu lielceļa labajā pusē | lat = 56.117464550029 | long = 26.995169792297 | p625 = {{Coord|56.117465|26.99517|display=inline}} | vaid = 1889 | wikipediauri = Jokstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679154 | label = [[Madaļānu pilskalns|Madalānu pilskalns un senkapi]] | name = Madalānu pilskalns un senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Madalānos | lat = 56.120227328975 | long = 27.046267654835 | p625 = {{Coord|56.120227|27.046268|display=inline}} | vaid = 1893 | wikipediauri = Mada%C4%BC%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679190 | label = [[Gūteņu pilskalns|Gūtiņu pilskalns]] | name = Gūtiņu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Gūtiņiem, Pikalnes (Pakalnes) ezera ZA krastā | lat = 56.099129429519 | long = 26.922828840377 | p625 = {{Coord|56.099129|26.922829|display=inline}} | vaid = 1894 | wikipediauri = G%C5%ABte%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679225 | label = ''[[:d:Q43679225|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jokstiem | lat = 56.11835816196 | long = 26.993812078754 | p625 = {{Coord|56.118358|26.993812|display=inline}} | vaid = 1895 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679261 | label = [[Reuta pilskalns|Reuta kalns - pilskalns]] | name = Reuta kalns - pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kameņecas, pie Ilzas ezera | lat = 56.152950345177 | long = 27.005329658533 | p625 = {{Coord|56.15295|27.00533|display=inline}} | vaid = 1896 | wikipediauri = Reuta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880983 | label = [[Aizkalnes pareizticīgo baznīca]] | name = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | municipality = Aizkalne | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | lat = 56.200507464588 | long = 26.777709942965 | p625 = {{Coord|56.200507|26.77771|display=inline}} | image = Aizkalnes%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Church of the dormition of the Most Holy Mother of God in Aizkalne | vaid = 8787 | wikipediauri = Aizkalnes_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizkalne }} {{monument | qid = Q51880957 | label = [[Aizkalnes senkapi]] | name = Aizkalnes senkapi | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes skolas pagalmā un dārzā, Jašas upes labajā krastā | lat = 56.200872786547 | long = 26.782486431118 | p625 = {{Coord|56.200873|26.782486|display=inline}} | vaid = 1904 | wikipediauri = Aizkalnes_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51880969 | label = ''[[:d:Q51880969|Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā]]'' | name = Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.202222222222 | long = 26.785277777778 | p625 = {{Coord|56.202222|26.785278|display=inline}} | image = Jasmui%C5%BEa%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%20Aizkaln%C4%93%202001-04-08.jpg | vaid = 49 | year = 1883.-1889. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = ''[[:d:Q16849722|Jasmuiža]]'' | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424184 | label = ''[[:d:Q55424184|Ančkinu senkapi II]]'' | name = Ančkinu senkapi II | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Ančkinu - Vārkavas lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.274403479061 | long = 26.620672663909 | p625 = {{Coord|56.274403|26.620673|display=inline}} | vaid = 1951 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q55424186 | label = ''[[:d:Q55424186|Ančkinu senkapi I]]'' | name = Ančkinu senkapi I | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Feimankas upes labajā krastā | lat = 56.283983883236 | long = 26.629004438122 | p625 = {{Coord|56.283984|26.629004|display=inline}} | vaid = 1952 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q4788973 | label = ''[[:d:Q4788973|Arendoles muižas kungu māja]]'' | name = Arendoles muižas kungu māja | municipality = Arendole | district = Rožkalnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15138889 | long = 26.61111111 | p625 = {{Coord|56.151389|26.611111|display=inline}} | image = Arendoles%20mui%C5%BEas%20pils.jpg | commonscat = Arendole Manor | vaid = 8547 | year = 1820., 1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Arendoles muiža]] | munwiki = Arendole }} {{monument | qid = Q55424164 | label = ''[[:d:Q55424164|Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi)]]'' | name = Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi) | municipality = Brokovski | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dubnas upes labajā krastā | lat = 56.181489299527 | long = 26.578828883664 | p625 = {{Coord|56.181489|26.578829|display=inline}} | vaid = 1947 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brokovski }} {{monument | qid = Q55424188 | label = ''[[:d:Q55424188|Bučku senkapi]]'' | name = Bučku senkapi | municipality = Bučkas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bleida ezera krastā | lat = 56.219280978657 | long = 26.645630096753 | p625 = {{Coord|56.219281|26.64563|display=inline}} | vaid = 1954 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bu%C4%8Dkas }} {{monument | qid = Q51880998 | label = [[Feldhofas senkapi un apmetne]] | name = Feldhofas senkapi un apmetne | municipality = Feldgofa | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā | lat = 56.169337385164 | long = 26.781856892304 | p625 = {{Coord|56.169337|26.781857|display=inline}} | vaid = 1905 | wikipediauri = Feldhofas_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Feldgofa }} {{monument | qid = Q55181319 | label = ''[[:d:Q55181319|Karakapu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Karakapu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos | lat = 56.481792213542 | long = 26.866724343916 | p625 = {{Coord|56.481792|26.866724|display=inline}} | vaid = 1907 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181324 | label = ''[[:d:Q55181324|Karakapu pilskalns]]'' | name = Karakapu pilskalns | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos un Zeimuļos | lat = 56.481415840538 | long = 26.862391224347 | p625 = {{Coord|56.481416|26.862391|display=inline}} | vaid = 1908 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55424191 | label = ''[[:d:Q55424191|Gavarišķu senkapi]]'' | name = Gavarišķu senkapi | municipality = Gavariškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Zaķīšiem un Šnigerovkas upītes | lat = 56.199845378637 | long = 26.667163577804 | p625 = {{Coord|56.199845|26.667164|display=inline}} | vaid = 1955 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gavari%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q43739128 | label = [[Gorodoka pilskalns|Gorodokas pilskalns]] | name = Gorodokas pilskalns | municipality = Gorodoka | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.116334734556 | long = 27.095926452198 | p625 = {{Coord|56.116335|27.095926|display=inline}} | vaid = 1887 | wikipediauri = Gorodoka_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoka_(ciems) }} {{monument | qid = Q51881056 | label = ''[[:d:Q51881056|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gubaniški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornejiešu kapličā | lat = 56.14888138667 | long = 26.739258395216 | p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}} | vaid = 4114 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gubani%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881009 | label = [[Gāgu senkapi]] | name = Gāgu senkapi | municipality = Gāgas | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā pie kapsētas | lat = 56.214466805415 | long = 26.828450906365 | p625 = {{Coord|56.214467|26.828451|display=inline}} | vaid = 1906 | wikipediauri = G%C4%81gu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81gas }} {{monument | qid = Q43739162 | label = [[Kameņecas Lielais akmens|Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Jaunaglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Kameņecas muižas parkā | lat = 56.163170159284 | long = 27.006072825963 | p625 = {{Coord|56.16317|27.006073|display=inline}} | image = Kame%C5%86ecas%20Lielais%20akmens.jpg | commonscat = Kameņeca Great Stone | vaid = 1888 | wikipediauri = Kame%C5%86ecas_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunaglona }} {{monument | qid = Q15218762 | label = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | name = Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15861111 | long = 27.08611111 | p625 = {{Coord|56.158611|27.086111|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6494 | wikipediauri = B%C4%93rzgales_Dieva_apredz%C4%ABbas_bazn%C4%ABca | year = 1750. -1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739209 | label = [[Kapiņu senkapi]] | name = Kapiņu senkapi | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Kapiņu lielceļa labajā pusē | lat = 56.140523589148 | long = 27.106888636757 | p625 = {{Coord|56.140524|27.106889|display=inline}} | vaid = 1890 | wikipediauri = Kapi%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739249 | label = ''[[:d:Q43739249|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4101 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739295 | label = ''[[:d:Q43739295|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4102 | year = 18.gs.IIp. 20.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739337 | label = ''[[:d:Q43739337|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4103 | year = 18.gs.v. 1940. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739381 | label = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.158881399573 | long = 27.086449716392 | p625 = {{Coord|56.158881|27.08645|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6493 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739441 | label = ''[[:d:Q43739441|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīca | lat = 56.158676012255 | long = 27.086400936125 | p625 = {{Coord|56.158676|27.086401|display=inline}} | vaid = 6495 | year = 1848. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181398 | label = ''[[:d:Q55181398|Kastires senkapi]]'' | name = Kastires senkapi | municipality = Kastīre | district = Kastīre<br/>Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas ezera | lat = 56.209342187079 | long = 26.880704843876 | p625 = {{Coord|56.209342|26.880705|display=inline}} | vaid = 1925 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181405 | label = ''[[:d:Q55181405|Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta]]'' | name = Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta | municipality = Kastīre | district = Kastīre<br/>Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas upes iztekas no Jašas ezera | lat = 56.213494183885 | long = 26.879249523755 | p625 = {{Coord|56.213494|26.87925|display=inline}} | vaid = 1926 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181409 | label = [[Kategrades pilskalns]] | name = Kategrades pilskalns | municipality = Kategrade | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.239844310571 | long = 26.936096794288 | p625 = {{Coord|56.239844|26.936097|display=inline}} | image = Kategrades%20pilskalns.jpg | commonscat = Kategrade hillfort | vaid = 1927 | wikipediauri = Kategrades_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kategrade }} {{monument | qid = Q55181415 | label = [[Krupenišķu pilskalns|Krupenišķu pilskalns (Gorodok)]] | name = Krupenišķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Krupenišķi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Zalvu ezera A krastā | lat = 56.23392906577 | long = 26.99016649799 | p625 = {{Coord|56.233929|26.990166|display=inline}} | vaid = 1928 | wikipediauri = Krupeni%C5%A1%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krupeni%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43739482 | label = [[Leitānu senkapi]] | name = Leitānu senkapi | municipality = Leitāni | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Višķu lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.105572457407 | long = 27.021177913799 | p625 = {{Coord|56.105572|27.021178|display=inline}} | vaid = 1891 | wikipediauri = Leit%C4%81nu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leit%C4%81ni_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739515 | label = [[Livdanišķu senkapi]] | name = Livdanišķu senkapi | municipality = Livdanišķi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Tartakas upītes krastā | lat = 56.095256129379 | long = 26.918975957143 | p625 = {{Coord|56.095256|26.918976|display=inline}} | vaid = 1892 | wikipediauri = Livdani%C5%A1%C4%B7u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livdani%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51881064 | label = ''[[:d:Q51881064|Livmanu senkapi]]'' | name = Livmanu senkapi | municipality = Livmaņi | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124664687011 | long = 26.746191820878 | p625 = {{Coord|56.124665|26.746192|display=inline}} | vaid = 1916 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livma%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181419 | label = ''[[:d:Q55181419|Ludvigovas senkapi II]]'' | name = Ludvigovas senkapi II | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.261470045635 | long = 26.845391572441 | p625 = {{Coord|56.26147|26.845392|display=inline}} | vaid = 1930 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181426 | label = ''[[:d:Q55181426|Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns)]]'' | name = Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns) | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Stupānu ezera krastā | lat = 56.260015583227 | long = 26.853295546913 | p625 = {{Coord|56.260016|26.853296|display=inline}} | vaid = 1931 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881068 | label = ''[[:d:Q51881068|Maskevicišķu senkapi]]'' | name = Maskevicišķu senkapi | municipality = Maskeviciški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.167637412402 | long = 26.780250493505 | p625 = {{Coord|56.167637|26.78025|display=inline}} | vaid = 1917 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskevici%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881175 | label = ''[[:d:Q51881175|Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Moskvina | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = "Moskvinas vecticībnieku draudze" | lat = 56.304130466221 | long = 26.642684379159 | p625 = {{Coord|56.30413|26.642684|display=inline}} | image = Moskvinas%20vectic%C4%ABbnieku%20kopienas%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams2.jpg | commonscat = Old Believers church in Moskvina | vaid = 9041 | year = 19. gs. II p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Moskvina }} {{monument | qid = Q51881034 | label = ''[[:d:Q51881034|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca2.jpg | vaid = 4119 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881072 | label = ''[[:d:Q51881072|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca7.jpg | vaid = 4118 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881080 | label = ''[[:d:Q51881080|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | vaid = 4120 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q50378826 | label = [[Gornajašu kapliča]] | name = Gornajašu kapliča | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornajašos | lat = 56.148881386615 | long = 26.73925839527 | p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}} | vaid = 6497 | wikipediauri = Gornaja%C5%A1u_kapli%C4%8Da | year = 1788. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881017 | label = [[Baraukas pilskalns]] | name = Baraukas pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Baraukā, Vārdavas upes labajā krastā | lat = 56.107883077374 | long = 26.754924850329 | p625 = {{Coord|56.107883|26.754925|display=inline}} | vaid = 1914 | wikipediauri = Baraukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881023 | label = ''[[:d:Q51881023|Gribustānu senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Gribustānu senkapi (Franču kapi) | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gribustānos | lat = 56.117107444953 | long = 26.745297660406 | p625 = {{Coord|56.117107|26.745298|display=inline}} | vaid = 1915 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881029 | label = ''[[:d:Q51881029|Pelēču - Bramaņu senkapi]]'' | name = Pelēču - Bramaņu senkapi | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Pelēčos - Bramaņos | lat = 56.147550386436 | long = 26.724724817584 | p625 = {{Coord|56.14755|26.724725|display=inline}} | vaid = 1918 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881048 | label = [[Kalvānu pilskalns]] | name = Kalvānu pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Novoseļjes kapsētā starp Limankas un Pelēču ezeriem | lat = 56.181039681099 | long = 26.716962812555 | p625 = {{Coord|56.18104|26.716963|display=inline}} | image = Kalv%C4%81nu%20pilskalns%2002.jpg | vaid = 8922 | wikipediauri = Kalv%C4%81nu_pilskalns | year = 13.-15.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q113484113 | label = ''[[:d:Q113484113|Bramaņu krucifikss ar jumtiņu]]'' | name = Bramaņu krucifikss ar jumtiņu | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | vaid = 9303 | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q55424193 | label = [[Pilišku pilskalns|Pilišķu pilskalns]] | name = Pilišķu pilskalns | municipality = Piliškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.216528988981 | long = 26.652283985047 | p625 = {{Coord|56.216529|26.652284|display=inline}} | vaid = 1957 | wikipediauri = Pili%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pili%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q55181430 | label = ''[[:d:Q55181430|Pokšānu senkapi]]'' | name = Pokšānu senkapi | municipality = Pokšāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.174577600019 | long = 26.865329665219 | p625 = {{Coord|56.174578|26.86533|display=inline}} | vaid = 1934 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pok%C5%A1%C4%81ni_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881093 | label = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | name = Preiļu muižas apbūve | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | vaid = 6498 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881099 | label = ''[[:d:Q51881099|Preiļu pils]]'' | name = Preiļu pils | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.284320240711 | long = 26.727075731752 | p625 = {{Coord|56.28432|26.727076|display=inline}} | commonscat = Borch Palace in Preiļi | vaid = 6499 | year = 1860. -1865. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881107 | label = ''[[:d:Q51881107|Kapela]]'' | name = Kapela | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28855562919 | long = 26.727136430143 | p625 = {{Coord|56.288556|26.727136|display=inline}} | vaid = 6500 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881113 | label = ''[[:d:Q51881113|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286547152158 | long = 26.725456192518 | p625 = {{Coord|56.286547|26.725456|display=inline}} | vaid = 6501 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881121 | label = ''[[:d:Q51881121|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.288804563095 | long = 26.726628311933 | p625 = {{Coord|56.288805|26.726628|display=inline}} | vaid = 6502 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881127 | label = ''[[:d:Q51881127|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28373386675 | long = 26.735119100855 | p625 = {{Coord|56.283734|26.735119|display=inline}} | vaid = 6503 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881134 | label = ''[[:d:Q51881134|Vārtsarga namiņš]]'' | name = Vārtsarga namiņš | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.2887690698 | long = 26.726531458944 | p625 = {{Coord|56.288769|26.726531|display=inline}} | vaid = 6504 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881140 | label = ''[[:d:Q51881140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286258811133 | long = 26.730521980439 | p625 = {{Coord|56.286259|26.730522|display=inline}} | vaid = 6505 | year = 19. gs. 1.p. 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881146 | label = ''[[:d:Q51881146|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | address = Tirgus laukums 11 | locality = Preiļu katoļu baznīcā | lat = 56.2942881 | long = 26.7246117 | p625 = {{Coord|56.294288|26.724612|display=inline}} | vaid = 4123 | year = ap 1882. 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881156 | label = [[Anspoku pilskalns]] | name = Anspoku pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Anspoku muižas, Preiļupītes labajā krastā | lat = 56.269612857886 | long = 26.759199300267 | p625 = {{Coord|56.269613|26.759199|display=inline}} | vaid = 1920 | wikipediauri = Anspoku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51881165 | label = [[Plivdu pilskalns]] | name = Plivdu pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Plivdās, Preiļupītes kreisajā krastā | lat = 56.269781890526 | long = 26.741068578437 | p625 = {{Coord|56.269782|26.741069|display=inline}} | vaid = 1921 | wikipediauri = Plivdu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181334 | label = ''[[:d:Q55181334|Cilnis "Svētais vakarēdiens"]]'' | name = Cilnis "Svētais vakarēdiens" | municipality = Riebiņi | district = Riebiņi<br/>Riebiņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Riebiņu katoļu baznīcā | lat = 56.34055556 | long = 26.79833333 | p625 = {{Coord|56.340556|26.798333|display=inline}} | vaid = 4129 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Riebiņu baznīca|Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Riebi%C5%86i }} {{monument | qid = Q22286991 | label = ''[[:d:Q22286991|Riebiņu muižas kungu māja]]'' | name = Riebiņu muižas kungu māja | municipality = Riebiņu pagasts | district = Riebiņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.33677528804 | long = 26.802415575115 | p625 = {{Coord|56.336775|26.802416|display=inline}} | image = Riebi%C5%86u%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8574 | year = 18.gs.3.c., 19.gs.s., 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Riebiņu muiža]] | munwiki = Riebi%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51881087 | label = ''[[:d:Q51881087|Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns)]]'' | name = Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns) | municipality = Rošmoni | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.160129005617 | long = 26.717342145137 | p625 = {{Coord|56.160129|26.717342|display=inline}} | vaid = 1919 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ro%C5%A1moni }} {{monument | qid = Q43739544 | label = [[Ruskuļu Lielais akmens|Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Ruskuļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124646538978 | long = 26.960110229923 | p625 = {{Coord|56.124647|26.96011|display=inline}} | vaid = 1897 | wikipediauri = Rusku%C4%BCu_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rusku%C4%BCi_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219672 | label = [[Rušonas katoļu baznīca|Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.18611111 | long = 26.96805556 | p625 = {{Coord|56.186111|26.968056|display=inline}} | image = Ru%C5%A1onas%20Sv.%20Ercenge%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Ru%C5%A1onas%20pagasts%2C%20Riebi%C5%86u%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Rušona | vaid = 6507 | wikipediauri = Ru%C5%A1onas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1766. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181338 | label = ''[[:d:Q55181338|Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš)]]'' | name = Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš) | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lejas Grebežos | lat = 56.179699754979 | long = 26.94359289496 | p625 = {{Coord|56.1797|26.943593|display=inline}} | vaid = 1929 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181344 | label = [[Kurtoša pilskalns|Kurtoša (Rušonas) pilskalns]] | name = Kurtoša (Rušonas) pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazajos Muceniekos pie Kurtoša ezera | lat = 56.194184581627 | long = 26.981170885873 | p625 = {{Coord|56.194185|26.981171|display=inline}} | vaid = 1932 | wikipediauri = Kurto%C5%A1a_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181350 | label = ''[[:d:Q55181350|Kristapēnu senkapi un apmetne]]'' | name = Kristapēnu senkapi un apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kristapēnu kapsētas | lat = 56.179515363041 | long = 26.970198284313 | p625 = {{Coord|56.179515|26.970198|display=inline}} | vaid = 1933 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181354 | label = [[Rušenicas pilskalns]] | name = Rušenicas pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušas upes labajā krastā | lat = 56.216289552226 | long = 27.030688532037 | p625 = {{Coord|56.21629|27.030689|display=inline}} | vaid = 1935 | wikipediauri = Ru%C5%A1enicas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181358 | label = ''[[:d:Q55181358|Liepu salas apmetne]]'' | name = Liepu salas apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Govsaliņā (Liepu salā) | lat = 56.181488703875 | long = 26.982039444479 | p625 = {{Coord|56.181489|26.982039|display=inline}} | vaid = 1936 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181364 | label = ''[[:d:Q55181364|Upurkalns ar akmeni - kulta vieta]]'' | name = Upurkalns ar akmeni - kulta vieta | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Lielajā salā (Upursalā) | lat = 56.182884885399 | long = 26.998225621587 | p625 = {{Coord|56.182885|26.998226|display=inline}} | vaid = 1937 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181368 | label = ''[[:d:Q55181368|Rušonu katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Rušonu katoļu baznīcas apbūve | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.186002557421 | long = 26.968222058339 | p625 = {{Coord|56.186003|26.968222|display=inline}} | vaid = 6506 | year = 18. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181388 | label = ''[[:d:Q55181388|Klosteris]]'' | name = Klosteris | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185870985274 | long = 26.968334075229 | p625 = {{Coord|56.185871|26.968334|display=inline}} | vaid = 6508 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181392 | label = ''[[:d:Q55181392|Žogs]]'' | name = Žogs | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185982310581 | long = 26.968256652127 | p625 = {{Coord|56.185982|26.968257|display=inline}} | vaid = 6509 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q51881186 | label = ''[[:d:Q51881186|Skuteļu senkapi]]'' | name = Skuteļu senkapi | municipality = Saunas pagasts | district = Saunas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skuteļos | lat = 56.391336586091 | long = 26.721019307475 | p625 = {{Coord|56.391337|26.721019|display=inline}} | vaid = 1940 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739566 | label = [[Sekļu—Daukstu senkapi|Sekļu - Daukstu senkapi]] | name = Sekļu - Daukstu senkapi | municipality = Sekļa Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.101330303778 | long = 27.029607919693 | p625 = {{Coord|56.10133|27.029608|display=inline}} | vaid = 1899 | wikipediauri = Sek%C4%BCu%E2%80%94Daukstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCa_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739599 | label = [[Sekļu pilskalns]] | name = Sekļu pilskalns | municipality = Sekļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazā Dubuļka ezera D galā | lat = 56.102192568361 | long = 27.061376225354 | p625 = {{Coord|56.102193|27.061376|display=inline}} | vaid = 1898 | wikipediauri = Sek%C4%BCu_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCi }} {{monument | qid = Q43739637 | label = [[Siladaukstu senkapi]] | name = Siladaukstu senkapi | municipality = Sila Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.096043109442 | long = 27.004808248935 | p625 = {{Coord|56.096043|27.004808|display=inline}} | vaid = 1900 | wikipediauri = Siladaukstu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sila_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739666 | label = [[Skuju pilskalns]] | name = Skuju pilskalns | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.088421724639 | long = 27.002430223599 | p625 = {{Coord|56.088422|27.00243|display=inline}} | vaid = 1901 | wikipediauri = Skuju_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739703 | label = [[Skuju senkapi]] | name = Skuju senkapi | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skujās | lat = 56.091171216845 | long = 27.002113666322 | p625 = {{Coord|56.091171|27.002114|display=inline}} | vaid = 1902 | wikipediauri = Skuju_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181439 | label = ''[[:d:Q55181439|Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta]]'' | name = Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta | municipality = Spuļdzeņi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.186274831571 | long = 26.941958425576 | p625 = {{Coord|56.186275|26.941958|display=inline}} | vaid = 1938 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Spu%C4%BCdze%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181449 | label = ''[[:d:Q55181449|Pastaru vējdzirnavas]]'' | name = Pastaru vējdzirnavas | municipality = Stabulnieku pagasts | district = Stabulnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dravniekos | lat = 56.428041830776 | long = 26.747823808995 | p625 = {{Coord|56.428042|26.747824|display=inline}} | vaid = 6129 | year = 1891.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stabulnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55181443 | label = ''[[:d:Q55181443|Stupānu senkapi]]'' | name = Stupānu senkapi | municipality = Stupāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Meireļa ezera tuvumā | lat = 56.260376644525 | long = 26.884061160756 | p625 = {{Coord|56.260377|26.884061|display=inline}} | vaid = 1939 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stup%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55424155 | label = ''[[:d:Q55424155|Čeirānu senkapi]]'' | name = Čeirānu senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Čeirānos | lat = 56.187380182893 | long = 26.569653265113 | p625 = {{Coord|56.18738|26.569653|display=inline}} | vaid = 1948 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424159 | label = ''[[:d:Q55424159|Sempeļa kalns - senkapi]]'' | name = Sempeļa kalns - senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lielkazeros | lat = 56.210348298184 | long = 26.478668389131 | p625 = {{Coord|56.210348|26.478668|display=inline}} | vaid = 1949 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424160 | label = ''[[:d:Q55424160|Odzenes apmetne]]'' | name = Odzenes apmetne | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Odzenes strauta ietekas Dubnas upē | lat = 56.19523094037 | long = 26.532985757523 | p625 = {{Coord|56.195231|26.532986|display=inline}} | vaid = 1950 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739741 | label = [[Valaiņu pilskalns (Aglonas pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Valaiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Sauleskalniem | lat = 56.082772931469 | long = 27.040380191383 | p625 = {{Coord|56.082773|27.04038|display=inline}} | vaid = 1903 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Aglonas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valai%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15220057 | label = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 8593 | wikipediauri = V%C4%81rkavas_bazn%C4%ABca | year = 1877.-1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424169 | label = ''[[:d:Q55424169|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vārkavas katoļu baznīcā | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 4133 | year = ap 1900. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424175 | label = ''[[:d:Q55424175|Vārkavas muižas pils]]'' | name = Vārkavas muižas pils | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skolas iela 5 | lat = 56.196313356728 | long = 26.514316328081 | p625 = {{Coord|56.196313|26.514316|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8594 | year = 1865. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vārkavas muiža]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424177 | label = ''[[:d:Q55424177|Dovules senkapi]]'' | name = Dovules senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = bij. Dovules muižā | lat = 56.229159123325 | long = 26.673168535229 | p625 = {{Coord|56.229159|26.673169|display=inline}} | vaid = 1953 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424182 | label = ''[[:d:Q55424182|Zaķīšu senkapi]]'' | name = Zaķīšu senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Zaķīšu skolas | lat = 56.19582217515 | long = 26.667236541734 | p625 = {{Coord|56.195822|26.667237|display=inline}} | vaid = 1956 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181434 | label = [[Šņepstu pilskalns|Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni]] | name = Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni | municipality = Šnepsti | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.23570071672 | long = 26.847324352106 | p625 = {{Coord|56.235701|26.847324|display=inline}} | vaid = 1924 | wikipediauri = %C5%A0%C5%86epstu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C5%86epsti }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Preiļi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Preiļu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Preiļu novads]] qke8a8jpplrzrjiwxm9fhrgi67uug7m 0 244249 4486957 4485603 2026-06-26T14:54:54Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4486957 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Talsu novads|Talsu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232890}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566140 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232890 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q24208273 | label = [[Tojātu apmetne]] | name = Tojātu apmetne | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas upes labajā krastā starp Ceriņiem un Drubazām | lat = 57.02777778 | long = 22.60083333 | p625 = {{Coord|57.027778|22.600833|display=inline}} | image = Toj%C4%81tu%20apmetne%20un%20senkapi.jpg | vaid = 2182 | wikipediauri = Toj%C4%81tu_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285934 | label = [[Baznīckalns (Abavas pagasts)|Baznīckalns]] | name = Baznīckalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = 200 m uz D no Valgales pilskalna, Valgales upītes kreisajā krastā | lat = 57.063485894831 | long = 22.452178390949 | p625 = {{Coord|57.063486|22.452178|display=inline}} | vaid = 2180 | wikipediauri = Bazn%C4%ABckalns_(Abavas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285935 | label = [[Valgales pilskalns]] | name = Valgales pilskalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Bandeniekiem | lat = 57.065594417661 | long = 22.455481899642 | p625 = {{Coord|57.065594|22.455482|display=inline}} | image = Valgalespilskalns2021.jpg | vaid = 2183 | wikipediauri = Valgales_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55285936 | label = [[Rumbas pilskalns]] | name = Rumbas pilskalns | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mazbrūveļiem | lat = 57.075136967647 | long = 22.483648922364 | p625 = {{Coord|57.075137|22.483649|display=inline}} | vaid = 2189 | wikipediauri = Rumbas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361472 | label = [[Veģu senkapi]] | name = Veģu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas upes labajā krastā pie Veģu kapsētas | lat = 57.07832002093 | long = 22.471915916441 | p625 = {{Coord|57.07832|22.471916|display=inline}} | vaid = 2181 | wikipediauri = Ve%C4%A3u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361478 | label = [[Ģedertu senkapi]] | name = Ģedertu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ģedertiem | lat = 57.071397296648 | long = 22.460061741866 | p625 = {{Coord|57.071397|22.460062|display=inline}} | vaid = 2184 | wikipediauri = %C4%A2edertu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361481 | label = [[Brasliņu senkapi]] | name = Brasliņu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Brasliņiem | lat = 57.058313359133 | long = 22.470730961217 | p625 = {{Coord|57.058313|22.470731|display=inline}} | vaid = 2185 | wikipediauri = Brasli%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361483 | label = [[Jaunmāju viduslaiku kapsēta]] | name = Jaunmāju viduslaiku kapsēta | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Jaunmājām | lat = 57.056019503958 | long = 22.590762435332 | p625 = {{Coord|57.05602|22.590762|display=inline}} | vaid = 2186 | wikipediauri = Jaunm%C4%81ju_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361485 | label = [[Kliņģu senkapi]] | name = Kliņģu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kliņģiem | lat = 57.046728639712 | long = 22.636100263493 | p625 = {{Coord|57.046729|22.6361|display=inline}} | vaid = 2187 | wikipediauri = Kli%C5%86%C4%A3u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361486 | label = [[Strautiņu senkapi]] | name = Strautiņu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Lipstu Strautiņiem | lat = 57.04192214436 | long = 22.585923155333 | p625 = {{Coord|57.041922|22.585923|display=inline}} | vaid = 2188 | wikipediauri = Strauti%C5%86u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361488 | label = [[Priežleju viduslaiku kapsēta]] | name = Priežleju viduslaiku kapsēta | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Priežlejām | lat = 57.060949202466 | long = 22.596090152012 | p625 = {{Coord|57.060949|22.59609|display=inline}} | vaid = 2190 | wikipediauri = Prie%C5%BEleju_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361491 | label = [[Zunnu senkapi]] | name = Zunnu senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zunnām | lat = 57.049964968082 | long = 22.597491649586 | p625 = {{Coord|57.049965|22.597492|display=inline}} | vaid = 2191 | wikipediauri = Zunnu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361493 | label = [[Ezernieku senkapi]] | name = Ezernieku senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Ezerniekiem un Ausmām | lat = 57.060944565214 | long = 22.511651812721 | p625 = {{Coord|57.060945|22.511652|display=inline}} | vaid = 2192 | wikipediauri = Ezernieku_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361496 | label = [[Valgales senkapi]] | name = Valgales senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Valgales upīti un Baznīckalnu | lat = 57.063514008902 | long = 22.452536200787 | p625 = {{Coord|57.063514|22.452536|display=inline}} | vaid = 2193 | wikipediauri = Valgales_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361499 | label = [[Āžu kalniņš|Āžu kalniņš - senkapi]] | name = Āžu kalniņš - senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Virbupes kreisajā krastā, DA bij. Virbu dzirnavām | lat = 57.094298928169 | long = 22.584870380683 | p625 = {{Coord|57.094299|22.58487|display=inline}} | vaid = 2194 | wikipediauri = %C4%80%C5%BEu_kalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361503 | label = [[Lazdu kalniņš|Lazdu kalniņš - senkapi]] | name = Lazdu kalniņš - senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Virbupes labajā krastā pie Rudzīšiem | lat = 57.093140779815 | long = 22.578593168437 | p625 = {{Coord|57.093141|22.578593|display=inline}} | vaid = 2195 | wikipediauri = Lazdu_kalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361506 | label = [[Mazvalgales senkapi]] | name = Mazvalgales senkapi | municipality = Abavas pagasts | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Z Valgales pilskalnam | lat = 57.066182591767 | long = 22.45562642493 | p625 = {{Coord|57.066183|22.455626|display=inline}} | vaid = 2196 | wikipediauri = Mazvalgales_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Abavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361600 | label = ''[[:d:Q55361600|Altāra margas]]'' | name = Altāra margas | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4276 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361607 | label = ''[[:d:Q55361607|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4279 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361611 | label = ''[[:d:Q55361611|Baznīcēnu soli (30)]]'' | name = Baznīcēnu soli (30) | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4280 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361615 | label = ''[[:d:Q55361615|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4281 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361620 | label = ''[[:d:Q55361620|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4282 | year = 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361624 | label = ''[[:d:Q55361624|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4283 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361631 | label = ''[[:d:Q55361631|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4284 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q55361637 | label = ''[[:d:Q55361637|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Balgale | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales luterāņu baznīcā | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | vaid = 4285 | year = ap 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | munwiki = Balgale }} {{monument | qid = Q26981643 | label = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]] | name = Balgales baznīca | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Balgales baznīca | lat = 57.16083333 | long = 22.90972222 | p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}} | image = Balgales%20bazn%C4%ABca.%202000-05-14.jpg | commonscat = Lutheran church near Balgale | vaid = 9136 | wikipediauri = Balgales_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1807. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361593 | label = ''[[:d:Q55361593|Durvju komplekti (2)]]'' | name = Durvju komplekti (2) | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā | lat = 57.159551000218 | long = 22.853978000435 | p625 = {{Coord|57.159551|22.853978|display=inline}} | vaid = 4289 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]'' | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361596 | label = ''[[:d:Q55361596|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Balgales pagasts | district = Balgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā | lat = 57.159551000218 | long = 22.853978000435 | p625 = {{Coord|57.159551|22.853978|display=inline}} | vaid = 4290 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]'' | munwiki = Balgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361949 | label = ''[[:d:Q55361949|Stendes muižas senkapi]]'' | name = Stendes muižas senkapi | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = 1 km uz DR no Stendes muižas centra | lat = 57.189931687961 | long = 22.543437999178 | p625 = {{Coord|57.189932|22.543438|display=inline}} | vaid = 2238 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361951 | label = ''[[:d:Q55361951|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192833|22.566248|display=inline}} | vaid = 4362 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361953 | label = ''[[:d:Q55361953|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192833|22.566248|display=inline}} | vaid = 4364 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361957 | label = ''[[:d:Q55361957|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes luterāņu baznīcā | lat = 57.192832773425 | long = 22.566248150705 | p625 = {{Coord|57.192833|22.566248|display=inline}} | vaid = 4365 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361962 | label = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]] | name = Stendes luterāņu baznīca un kapliča | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.192958496702 | long = 22.566068750391 | p625 = {{Coord|57.192958|22.566069|display=inline}} | image = Stendes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20un%20kapli%C4%8Da1.jpg | commonscat = Lutheran church in Stende | vaid = 6768 | wikipediauri = Stendes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 17. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361969 | label = ''[[:d:Q55361969|Dižstendes vecā pils]]'' | name = Dižstendes vecā pils | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191251653395 | long = 22.55493813162 | p625 = {{Coord|57.191252|22.554938|display=inline}} | image = Di%C5%BEstendes%20mui%C5%BEas%20vec%C4%81%20pils%202000-10-28.jpg | commonscat = Dižstende Castle ruins | vaid = 6770 | year = 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361975 | label = ''[[:d:Q55361975|Stendes muižas kungu māja]]'' | name = Stendes muižas kungu māja | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191878297228 | long = 22.55498009957 | p625 = {{Coord|57.191878|22.55498|display=inline}} | image = Stendes%20mui%C5%BEa%2C%20Talsu%20novads%2009.jpg | commonscat = Stende manor house | vaid = 6771 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361981 | label = ''[[:d:Q55361981|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.192704832198 | long = 22.555205824069 | p625 = {{Coord|57.192705|22.555206|display=inline}} | vaid = 6772 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361986 | label = ''[[:d:Q55361986|Staļļi (2)]]'' | name = Staļļi (2) | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.192598416917 | long = 22.554692942489 | p625 = {{Coord|57.192598|22.554693|display=inline}} | vaid = 6773 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q55361989 | label = ''[[:d:Q55361989|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dižstende | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Stendes muižā | lat = 57.191215133637 | long = 22.557502565868 | p625 = {{Coord|57.191215|22.557503|display=inline}} | vaid = 6774 | year = 16. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Stendes muiža]] | munwiki = Di%C5%BEstende }} {{monument | qid = Q5314718 | label = [[Dundagas pils]] | name = Dundagas pils | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.510555555556 | long = 22.356111111111 | p625 = {{Coord|57.510556|22.356111|display=inline}} | image = 4%20Dundagas-pils-pari-dikim-24apr03.jpg | commonscat = Dundaga Castle | vaid = 6739 | wikipediauri = Dundagas_pils | year = 13. -17. gs. 1766. 1897. 1909. -1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q15218858 | label = [[Dundagas pilskalns]] | name = Dundagas pilskalns | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Sporta iela 8 | lat = 57.51222222 | long = 22.36083333 | p625 = {{Coord|57.512222|22.360833|display=inline}} | image = Dundagas%20pilskalns.jpg | commonscat = Dundagas pilskalns | vaid = 2198 | wikipediauri = Dundagas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q24529619 | label = [[Dundagas luterāņu baznīca]] | name = Dundagas luterāņu baznīca | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.50944444 | long = 22.35361111 | p625 = {{Coord|57.509444|22.353611|display=inline}} | image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Dundaga | vaid = 6738 | wikipediauri = Dundagas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997936 | label = ''[[:d:Q46997936|Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks]]'' | name = Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vīdāles iela 5 | lat = 57.519277933931 | long = 22.346238266131 | p625 = {{Coord|57.519278|22.346238|display=inline}} | vaid = 6737 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997937 | label = ''[[:d:Q46997937|Dundagas viduslaiku pils]]'' | name = Dundagas viduslaiku pils | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.5097758 | long = 22.3538626 | p625 = {{Coord|57.509776|22.353863|display=inline}} | image = Dundagas%20pils.jpg | commonscat = Dundaga Castle | vaid = 2199 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997939 | label = ''[[:d:Q46997939|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 12 | lat = 57.507417839184 | long = 22.357559068016 | p625 = {{Coord|57.507418|22.357559|display=inline}} | image = Dundagas%20parks.JPG | vaid = 6740 | year = 18. gs., 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997941 | label = ''[[:d:Q46997941|Altārglezna "Lieldienu rīts"]]'' | name = Altārglezna "Lieldienu rīts" | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Alt%C4%81rglezna%20Lieldienu%20r%C4%ABts.jpg | vaid = 4292 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997942 | label = ''[[:d:Q46997942|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4293 | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997944 | label = ''[[:d:Q46997944|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4295 | year = 1859. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997947 | label = ''[[:d:Q46997947|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8 | lat = 57.509442 | long = 22.353884 | p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}} | image = Kancele%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 4296 | year = 1766. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997950 | label = ''[[:d:Q46997950|Dundagas baznīcas senkapi]]'' | name = Dundagas baznīcas senkapi | municipality = Dundaga | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Pils iela 8; Pils iela 10 | lat = 57.509451395245 | long = 22.35374119727 | p625 = {{Coord|57.509451|22.353741|display=inline}} | image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | vaid = 8730 | year = 12.-17.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundaga }} {{monument | qid = Q46997919 | label = [[Kalna dārzs|Kalna dārzs - pilskalns]] | name = Kalna dārzs - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dundagas ezera pussalā pie pils | lat = 57.51127 | long = 22.35794 | p625 = {{Coord|57.51127|22.35794|display=inline}} | image = Kalna%20d%C4%81rzs%20ziem%C4%81.jpg | commonscat = Kalna dārzs | vaid = 2200 | wikipediauri = Kalna_d%C4%81rzs | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997923 | label = ''[[:d:Q46997923|Iernieku senkapi]]'' | name = Iernieku senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ierniekiem | lat = 57.442972956791 | long = 22.207831322274 | p625 = {{Coord|57.442973|22.207831|display=inline}} | vaid = 2205 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997924 | label = ''[[:d:Q46997924|Dzegužkalēju senkapi]]'' | name = Dzegužkalēju senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzegužkalējiem | lat = 57.520438404244 | long = 22.453750263357 | p625 = {{Coord|57.520438|22.45375|display=inline}} | vaid = 2206 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997926 | label = [[Puiškalna pilskalns|Puiša kalns - pilskalns]] | name = Puiša kalns - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Īvniekiem, Kaļķupītes krastā | lat = 57.542617978133 | long = 22.513983772569 | p625 = {{Coord|57.542618|22.513984|display=inline}} | image = Pui%C5%A1a%20kalns%20-%20pilskalns%2C%20Dundagas%20pagasts%2002.jpg | commonscat = Puiškalns hillfort | vaid = 2207 | wikipediauri = Pui%C5%A1kalna_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997928 | label = ''[[:d:Q46997928|Kaņķumu senkapi]]'' | name = Kaņķumu senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kaņķumiem | lat = 57.496366387122 | long = 22.303047881507 | p625 = {{Coord|57.496366|22.303048|display=inline}} | vaid = 2208 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997930 | label = ''[[:d:Q46997930|Pagrabkalns - senkapi]]'' | name = Pagrabkalns - senkapi | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Silkalējiem | lat = 57.614073569658 | long = 22.500228891026 | p625 = {{Coord|57.614074|22.500229|display=inline}} | vaid = 2209 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997931 | label = [[Dāvida pils|Dāvida pils - pilskalns]] | name = Dāvida pils - pilskalns | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zeltsiliem | lat = 57.633115346064 | long = 22.310719885427 | p625 = {{Coord|57.633115|22.31072|display=inline}} | vaid = 2210 | wikipediauri = D%C4%81vida_pils | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997933 | label = ''[[:d:Q46997933|Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja]]'' | name = Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.672562235485 | long = 22.334137946685 | p625 = {{Coord|57.672562|22.334138|display=inline}} | image = Mazirbes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja.JPG | vaid = 8589 | year = 18.gs.I.p., 19.gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997935 | label = ''[[:d:Q46997935|Kubeles (Kubalu) skola]]'' | name = Kubeles (Kubalu) skola | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dundagas - Talsu ceļa 5. km | lat = 57.462163 | long = 22.398093 | p625 = {{Coord|57.462163|22.398093|display=inline}} | image = Kubeles%20skola%20-%20E.%20Dinsber%C4%A3a%20muzejs%202002-06-24.jpg | commonscat = Kubali school | vaid = 95 | year = 1838. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483725 | label = ''[[:d:Q113483725|Šlīteres bākas tornis]]'' | name = Šlīteres bākas tornis | municipality = Dundagas pagasts | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | vaid = 9252 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Dundagas_pagasts }} {{monument | qid = Q55362233 | label = ''[[:d:Q55362233|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%203.jpg | vaid = 4387 | year = 1699. 1752. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362240 | label = ''[[:d:Q55362240|Baznīcēnu soli]]'' | name = Baznīcēnu soli | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%207.jpg | vaid = 4389 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362246 | label = ''[[:d:Q55362246|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%209.jpg | vaid = 4390 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362248 | label = ''[[:d:Q55362248|Kancele ar gleznojumiem]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes luterāņu baznīcā | lat = 57.301052378571 | long = 22.820365947406 | p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca3.jpg | vaid = 4391 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362251 | label = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]'' | name = Iģenes luterāņu baznīca | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.301052378498 | long = 22.820365946958 | p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca.%202001-06-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Iģene | vaid = 6796 | year = 1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55362255 | label = ''[[:d:Q55362255|Iģenes muižas kungu māja]]'' | name = Iģenes muižas kungu māja | municipality = Iģene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Iģenes muiža | lat = 57.298371924955 | long = 22.827945338361 | p625 = {{Coord|57.298372|22.827945|display=inline}} | image = I%C4%A3enes%20mui%C5%BEa%202002-06-24.jpg | vaid = 8988 | year = 18.gs.3.c., 19.gs.2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138318097|Iģenes muiža]]'' | munwiki = I%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q55361750 | label = ''[[:d:Q55361750|Strautmaļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Strautmaļu viduslaiku kapsēta | municipality = Kaleši | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Strautmaļiem | lat = 57.095568767324 | long = 22.406266283406 | p625 = {{Coord|57.095569|22.406266|display=inline}} | vaid = 2212 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kale%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55181648 | label = ''[[:d:Q55181648|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Kaltene | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kaltenes luterāņu baznīcā | lat = 57.4535108 | long = 22.8919626 | p625 = {{Coord|57.453511|22.891963|display=inline}} | image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca2.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Kaltene | vaid = 4334 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kaltene }} {{monument | qid = Q55181652 | label = ''[[:d:Q55181652|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kaltene | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kaltenes luterāņu baznīcā | lat = 57.4535108 | long = 22.8919626 | p625 = {{Coord|57.453511|22.891963|display=inline}} | image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca8.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Kaltene | vaid = 4335 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Kaltene }} {{monument | qid = Q2560938 | label = [[Košrags]] | name = Košrags | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pa Tilmaču, Anduļu un to starpā esošo māju robežām, ietverot šīs mājas | lat = 57.697871982933 | long = 22.360349088438 | p625 = {{Coord|57.697872|22.360349|display=inline}} | image = Ko%C5%A1raga%20zvejnieku%20ciems.jpg | commonscat = Košrags | vaid = 7447 | wikipediauri = Ko%C5%A1rags | year = 18.-20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q2668001 | label = [[Sīkrags]] | name = Sīkrags | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pa Ķeļķu, Jaunklāvu, Kilasidamu, Vīnamegu, Baznīckalna un Vecvalku māju robežām, ietverot šīs mājas un to starpā esošās teritorijas | lat = 57.66 | long = 22.226388888889 | p625 = {{Coord|57.66|22.226389|display=inline}} | vaid = 7448 | wikipediauri = S%C4%ABkrags | year = 19.gs.b.-20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q8254782 | label = [[Kolkas bāka]] | name = Kolkas bāka | municipality = Kolkas pagasts | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Kolkas bāka | lat = 57.80239153 | long = 22.63395911 | p625 = {{Coord|57.802392|22.633959|display=inline}} | image = Kolkas%20b%C4%81ka%20-%20Kolka%20lighthouse.jpg | commonscat = Kolka lighthouse | vaid = 9010 | wikipediauri = Kolkas_b%C4%81ka | year = 19./20.gs. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Kolkas_pagasts }} {{monument | qid = Q46997975 | label = ''[[:d:Q46997975|Košraga senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Košraga senkapi (Mēra kapi) | municipality = Košrags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Anduļiem | lat = 57.698163132214 | long = 22.36211700505 | p625 = {{Coord|57.698163|22.362117|display=inline}} | vaid = 2218 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ko%C5%A1rags }} {{monument | qid = Q55361795 | label = ''[[:d:Q55361795|Sviķēnkalns - senkapi]]'' | name = Sviķēnkalns - senkapi | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzelzīšiem (bij. Laugaļiem) | lat = 57.29060071124 | long = 22.653540342822 | p625 = {{Coord|57.290601|22.65354|display=inline}} | vaid = 2223 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361798 | label = ''[[:d:Q55361798|Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]'' | name = Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi) | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Klāviem (bij. Krojvalkiem) | lat = 57.257947175301 | long = 22.649192176721 | p625 = {{Coord|57.257947|22.649192|display=inline}} | vaid = 2224 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361800 | label = ''[[:d:Q55361800|Krūmešu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krūmešu viduslaiku kapsēta | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Krūmešiem | lat = 57.266449614476 | long = 22.662113385546 | p625 = {{Coord|57.26645|22.662113|display=inline}} | vaid = 2225 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361803 | label = ''[[:d:Q55361803|Kūlu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kūlu viduslaiku kapsēta | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vītoliem | lat = 57.260336036532 | long = 22.668469354204 | p625 = {{Coord|57.260336|22.668469|display=inline}} | vaid = 2226 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361806 | label = ''[[:d:Q55361806|"Cērpu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Cērpu" dzīvojamā ēka | municipality = Laidzes pagasts | district = Laidzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Cērpās | lat = 57.315561199959 | long = 22.706484841901 | p625 = {{Coord|57.315561|22.706485|display=inline}} | vaid = 6135 | year = 20. gs. 20./30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Laidzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361829 | label = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | name = Nurmuižas luterāņu baznīca | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.228412180637 | long = 22.748551352498 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEas%20bazn%C4%ABca%20Laucien%C4%93%202001-04-01.jpg | commonscat = Nurmes Lutheran church in Lauciene | vaid = 6759 | wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1594. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361834 | label = ''[[:d:Q55361834|Altāra telpas sētiņa]]'' | name = Altāra telpas sētiņa | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4308 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361837 | label = ''[[:d:Q55361837|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4309 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361839 | label = ''[[:d:Q55361839|Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22)]]'' | name = Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4310 | year = 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361846 | label = ''[[:d:Q55361846|Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8)]]'' | name = Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4311 | year = 17.gs. 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361850 | label = ''[[:d:Q55361850|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4316 | year = 1684. 18.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361854 | label = ''[[:d:Q55361854|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 8512 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361856 | label = ''[[:d:Q55361856|Ērģeļu luktu gleznojumi (8)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (8) | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4313 | year = 17.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361857 | label = ''[[:d:Q55361857|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4314 | year = 1840. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361860 | label = ''[[:d:Q55361860|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4315 | year = 1840. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361862 | label = ''[[:d:Q55361862|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4321 | year = 1687. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361866 | label = ''[[:d:Q55361866|Kapa plāksne Bergiem]]'' | name = Kapa plāksne Bergiem | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | vaid = 4322 | year = 1603. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361871 | label = ''[[:d:Q55361871|Kapa plāksne G.un A.Firksiem]]'' | name = Kapa plāksne G.un A.Firksiem | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā | lat = 57.22841218 | long = 22.748551352 | p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20G.un%20A.Firksiem.jpg | vaid = 4323 | year = 1600. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361876 | label = ''[[:d:Q55361876|Nurmuižas viduslaiku pils]]'' | name = Nurmuižas viduslaiku pils | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.227008694932 | long = 22.761140450513 | p625 = {{Coord|57.227009|22.76114|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEas%20pils%20Laucien%C4%93%202000-08-03.jpg | vaid = 2227 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361877 | label = ''[[:d:Q55361877|Griestu dekoratīvā apdare]]'' | name = Griestu dekoratīvā apdare | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}} | vaid = 4328 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361879 | label = ''[[:d:Q55361879|Interjera dekoratīvā apdare "kolonnu zālē"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "kolonnu zālē" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}} | vaid = 4329 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361882 | label = ''[[:d:Q55361882|Interjera dekoratīvā apdare "mūzikas kabinetā"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "mūzikas kabinetā" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}} | vaid = 4330 | year = 19./20.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361884 | label = ''[[:d:Q55361884|Interjera dekoratīvā apdare "zilajā zālē"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "zilajā zālē" | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}} | vaid = 4331 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361886 | label = ''[[:d:Q55361886|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižas pilī | lat = 57.226998832995 | long = 22.761106959088 | p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns-kr%C4%81sns.jpg | vaid = 4332 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nurmuižas pils|Pils]] | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361890 | label = [[Nurmuižas pils|Pils]] | name = Pils | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226998833168 | long = 22.761106959009 | p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}} | image = 2016%2006%20Talsi%20Lauciena%20%282%29.jpg | commonscat = Nurmuiža Castle | vaid = 6753 | wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_pils | year = 16. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361892 | label = ''[[:d:Q55361892|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226874992948 | long = 22.763770862853 | p625 = {{Coord|57.226875|22.763771|display=inline}} | image = Nurmui%C5%BEa%2C%20Kalpu%20m%C4%81ja.jpg | vaid = 6754 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361895 | label = ''[[:d:Q55361895|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.227049024743 | long = 22.763400311172 | p625 = {{Coord|57.227049|22.7634|display=inline}} | vaid = 6755 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361896 | label = ''[[:d:Q55361896|Caurbrauktuve ar torni]]'' | name = Caurbrauktuve ar torni | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226818129142 | long = 22.762466220968 | p625 = {{Coord|57.226818|22.762466|display=inline}} | image = Caurbrauktuve%2C%20Nurmui%C5%BEa.jpg | vaid = 6756 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361898 | label = ''[[:d:Q55361898|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226318856788 | long = 22.761441046836 | p625 = {{Coord|57.226319|22.761441|display=inline}} | vaid = 6757 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361903 | label = ''[[:d:Q55361903|Govju kūts]]'' | name = Govju kūts | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226061826114 | long = 22.762374228894 | p625 = {{Coord|57.226062|22.762374|display=inline}} | vaid = 6758 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q55361907 | label = ''[[:d:Q55361907|Zirgu stallis]]'' | name = Zirgu stallis | municipality = Lauciene | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nurmuižā | lat = 57.226449441935 | long = 22.762189204782 | p625 = {{Coord|57.226449|22.762189|display=inline}} | vaid = 6760 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]'' | munwiki = Lauciene }} {{monument | qid = Q16363647 | label = [[Mežītes pilskalns]] | name = Mežītes pilskalns | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Muceniekiem | lat = 57.185636950838 | long = 22.709968619608 | p625 = {{Coord|57.185637|22.709969|display=inline}} | image = Me%C5%BEites%20pilskalns%20no%20dienvidiem.jpg | commonscat = Mežītes hillfort | vaid = 2234 | wikipediauri = Me%C5%BE%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361809 | label = ''[[:d:Q55361809|Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš)]]'' | name = Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš) | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Mīļajām | lat = 57.199273550516 | long = 22.731413700144 | p625 = {{Coord|57.199274|22.731414|display=inline}} | vaid = 2231 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361810 | label = ''[[:d:Q55361810|Ratnieku Elka kalns - kulta vieta]]'' | name = Ratnieku Elka kalns - kulta vieta | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ratniekiem | lat = 57.170554907571 | long = 22.769427144874 | p625 = {{Coord|57.170555|22.769427|display=inline}} | vaid = 2232 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361815 | label = ''[[:d:Q55361815|Mežītes Elkukalns - kulta vieta]]'' | name = Mežītes Elkukalns - kulta vieta | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežītes pilskalna iepretim Tiltiņiem | lat = 57.182208399317 | long = 22.70985403532 | p625 = {{Coord|57.182208|22.709854|display=inline}} | vaid = 2233 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361818 | label = [[Milzu kalns|Milzu kalns - pilskalns]] | name = Milzu kalns - pilskalns | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Sapņu ezera | lat = 57.238458001892 | long = 22.640261342561 | p625 = {{Coord|57.238458|22.640261|display=inline}} | vaid = 2235 | wikipediauri = Milzu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361820 | label = ''[[:d:Q55361820|Kapurkalns - senkapi]]'' | name = Kapurkalns - senkapi | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Tiltiņiem, DR Mežītes pilskalnam | lat = 57.183255005467 | long = 22.706242006984 | p625 = {{Coord|57.183255|22.706242|display=inline}} | vaid = 2236 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361821 | label = ''[[:d:Q55361821|Kalnenieku senkapi]]'' | name = Kalnenieku senkapi | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = uz A no Mežītes pilskalna | lat = 57.186237105287 | long = 22.713510618264 | p625 = {{Coord|57.186237|22.713511|display=inline}} | vaid = 2237 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361827 | label = ''[[:d:Q55361827|Klopenes kapu zvanu tornis]]'' | name = Klopenes kapu zvanu tornis | municipality = Laucienes pagasts | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | vaid = 9188 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Laucienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361995 | label = ''[[:d:Q55361995|Mušiņu Velna laiva - senkapi]]'' | name = Mušiņu Velna laiva - senkapi | municipality = Lubes pagasts | district = Lubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Mušiņām | lat = 57.456083513761 | long = 22.591813229994 | p625 = {{Coord|57.456084|22.591813|display=inline}} | vaid = 2249 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lubes_pagasts }} {{monument | qid = Q55361997 | label = ''[[:d:Q55361997|Bīlavu Velna laiva - senkapi]]'' | name = Bīlavu Velna laiva - senkapi | municipality = Lubes pagasts | district = Lubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vecbīlavām | lat = 57.424062153216 | long = 22.695333811332 | p625 = {{Coord|57.424062|22.695334|display=inline}} | image = B%C4%ABlavu%20Velna%20laiva%202004-08-13.jpg | commonscat = Bīlavu Velna laiva | vaid = 2250 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lubes_pagasts }} {{monument | qid = Q21069412 | label = [[Andumu ozols]] | name = Andumu ozols | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = starp Mežītes pilskalnu un Andumiem | lat = 57.16972222 | long = 22.72138889 | p625 = {{Coord|57.169722|22.721389|display=inline}} | image = Andumu%20upurozols.jpg | vaid = 2248 | wikipediauri = Andumu_ozols | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361922 | label = ''[[:d:Q55361922|Lejaslāču senkapi]]'' | name = Lejaslāču senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Lejaslāču kapsētā | lat = 57.204494646656 | long = 22.620119733648 | p625 = {{Coord|57.204495|22.62012|display=inline}} | vaid = 2239 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361924 | label = ''[[:d:Q55361924|Dziļleju senkapi]]'' | name = Dziļleju senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dziļlejām | lat = 57.219598059275 | long = 22.638100714379 | p625 = {{Coord|57.219598|22.638101|display=inline}} | vaid = 2240 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361926 | label = ''[[:d:Q55361926|Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta]]'' | name = Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kampariem | lat = 57.219953839779 | long = 22.624856014948 | p625 = {{Coord|57.219954|22.624856|display=inline}} | image = Vanagkalns%20pie%20Kampariem.jpg | commonscat = Vanagkalns | vaid = 2241 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361927 | label = ''[[:d:Q55361927|Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Lejaslāčiem | lat = 57.208791038907 | long = 22.623823609709 | p625 = {{Coord|57.208791|22.623824|display=inline}} | vaid = 2242 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361929 | label = [[Kāravkalns|Kāravkalns - pilskalns]] | name = Kāravkalns - pilskalns | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ratkalniem, Talsu-Lībagu lielceļa labajā pusē | lat = 57.206118925669 | long = 22.605849876076 | p625 = {{Coord|57.206119|22.60585|display=inline}} | vaid = 2243 | wikipediauri = K%C4%81ravkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361930 | label = ''[[:d:Q55361930|Vecčumalu senkapi]]'' | name = Vecčumalu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Vecčumalām | lat = 57.229537348432 | long = 22.634660306403 | p625 = {{Coord|57.229537|22.63466|display=inline}} | vaid = 2244 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361933 | label = ''[[:d:Q55361933|Zaļkalnu senkapi]]'' | name = Zaļkalnu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.214855847953 | long = 22.587252666784 | p625 = {{Coord|57.214856|22.587253|display=inline}} | vaid = 2245 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361935 | label = ''[[:d:Q55361935|Zviedru senkapi]]'' | name = Zviedru senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zviedriem | lat = 57.191640527914 | long = 22.662094057507 | p625 = {{Coord|57.191641|22.662094|display=inline}} | vaid = 2246 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361940 | label = ''[[:d:Q55361940|Ķīļu senkapi]]'' | name = Ķīļu senkapi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Rīgas - Ventspils šosejas kreisajā pusē iepretim Ķīļu kapiem | lat = 57.184471970678 | long = 22.608651127524 | p625 = {{Coord|57.184472|22.608651|display=inline}} | vaid = 2247 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361944 | label = ''[[:d:Q55361944|Sienu gleznojumi]]'' | name = Sienu gleznojumi | municipality = Lībagu pagasts | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Dzintaros | lat = 57.242454999994 | long = 22.615108000073 | p625 = {{Coord|57.242455|22.615108|display=inline}} | vaid = 4361 | year = 1929.-1930. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts }} {{monument | qid = Q46997978 | label = ''[[:d:Q46997978|Mazirbes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazirbes viduslaiku kapsēta | municipality = Mazirbe | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Grabiem | lat = 57.684676979302 | long = 22.314977509035 | p625 = {{Coord|57.684677|22.314978|display=inline}} | vaid = 2219 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mazirbe }} {{monument | qid = Q46997982 | label = ''[[:d:Q46997982|Līvu tautas nams]]'' | name = Līvu tautas nams | municipality = Mazirbe | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.68363 | long = 22.31796 | p625 = {{Coord|57.68363|22.31796|display=inline}} | image = Livonian%20culture%20centre%20in%20Mazirbe.JPG | commonscat = Livonian culture centre | vaid = 8577 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Mazirbe }} {{monument | qid = Q55181658 | label = ''[[:d:Q55181658|Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Melnsils | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Baķiem | lat = 57.645535593514 | long = 22.579986232072 | p625 = {{Coord|57.645536|22.579986|display=inline}} | vaid = 2252 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melnsils }} {{monument | qid = Q55181663 | label = [[Tromeļa pils|Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta]] | name = Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta | municipality = Melnsils | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kraujām | lat = 57.653886870425 | long = 22.579102755571 | p625 = {{Coord|57.653887|22.579103|display=inline}} | image = Tromela%20pils.jpg | vaid = 2253 | wikipediauri = Trome%C4%BCa_pils | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melnsils }} {{monument | qid = Q46997952 | label = ''[[:d:Q46997952|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta | municipality = Muņi | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Jauncelmiem | lat = 57.580264167905 | long = 22.392917519049 | p625 = {{Coord|57.580264|22.392918|display=inline}} | vaid = 2201 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mu%C5%86i }} {{monument | qid = Q55361992 | label = ''[[:d:Q55361992|Skolas ēka "Adamoviči"]]'' | name = Skolas ēka "Adamoviči" | municipality = Mācītājmuiža | district = Lībagu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-097 | locality = Adamoviči | vaid = 9122 | year = 1821.–1975. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = M%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEa_(L%C4%ABbagu_pagasts) }} {{monument | qid = Q10964972 | label = [[Mērsraga bāka]] | name = Mērsraga bāka | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Bākas iela 60 | lat = 57.365888888889 | long = 23.119938888889 | p625 = {{Coord|57.365889|23.119939|display=inline}} | image = Mersrags.JPG | commonscat = Mērsrags lighthouse | vaid = 8566 | wikipediauri = M%C4%93rsraga_b%C4%81ka | year = 1875. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q51847370 | label = ''[[:d:Q51847370|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Mērsraga luterāņu baznīcā | lat = 57.3539404 | long = 23.1244166 | p625 = {{Coord|57.35394|23.124417|display=inline}} | vaid = 8515 | year = 19.gs. II p.1924. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]'' | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q51847406 | label = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]'' | name = Mērsraga luterāņu baznīca | municipality = Mērsrags | district = Mērsraga pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Bākas iela 9 | lat = 57.3539404 | long = 23.1244166 | p625 = {{Coord|57.35394|23.124417|display=inline}} | image = 2015%2009%20Mersrags%20%281%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Mērsrags | vaid = 9131 | year = 1809., 1896. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%93rsrags }} {{monument | qid = Q46997954 | label = ''[[:d:Q46997954|Upesvagaru senkapi]]'' | name = Upesvagaru senkapi | municipality = Neveja | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Upesvagariem | lat = 57.585186091704 | long = 22.287328495989 | p625 = {{Coord|57.585186|22.287328|display=inline}} | vaid = 2202 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Neveja }} {{monument | qid = Q7047426 | label = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | name = Nogales muižas apbūve | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.368667 | long = 22.73802 | p625 = {{Coord|57.368667|22.73802|display=inline}} | image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg | vaid = 6775 | year = 19. gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Nogales muiža]] | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361539 | label = ''[[:d:Q55361539|Nogales muižas pils]]'' | name = Nogales muižas pils | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.368688719945 | long = 22.737936579736 | p625 = {{Coord|57.368689|22.737937|display=inline}} | image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg | commonscat = Nogale Manor | vaid = 6776 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361543 | label = ''[[:d:Q55361543|Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās) | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368689|22.737937|display=inline}} | vaid = 4376 | year = 19.gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361546 | label = ''[[:d:Q55361546|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368689|22.737937|display=inline}} | vaid = 4377 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361550 | label = ''[[:d:Q55361550|Krāsnis - kamīni (2)]]'' | name = Krāsnis - kamīni (2) | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižas pilī | lat = 57.368688719988 | long = 22.737936578982 | p625 = {{Coord|57.368689|22.737937|display=inline}} | vaid = 4378 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361557 | label = ''[[:d:Q55361557|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.369106332712 | long = 22.736069624086 | p625 = {{Coord|57.369106|22.73607|display=inline}} | vaid = 6778 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361563 | label = ''[[:d:Q55361563|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.372435783877 | long = 22.732566087767 | p625 = {{Coord|57.372436|22.732566|display=inline}} | vaid = 6779 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361572 | label = ''[[:d:Q55361572|Alus darītava]]'' | name = Alus darītava | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.371283373347 | long = 22.734635250678 | p625 = {{Coord|57.371283|22.734635|display=inline}} | vaid = 6780 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361576 | label = ''[[:d:Q55361576|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.370093997311 | long = 22.735327911346 | p625 = {{Coord|57.370094|22.735328|display=inline}} | vaid = 6781 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361579 | label = ''[[:d:Q55361579|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.372193410294 | long = 22.736561974973 | p625 = {{Coord|57.372193|22.736562|display=inline}} | vaid = 6782 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361582 | label = ''[[:d:Q55361582|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Nogale | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Nogales muižā | lat = 57.367531336839 | long = 22.735941574621 | p625 = {{Coord|57.367531|22.735942|display=inline}} | vaid = 6783 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]'' | munwiki = Nogale }} {{monument | qid = Q55361912 | label = ''[[:d:Q55361912|Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta]]'' | name = Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta | municipality = Odre | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaliešiem | lat = 57.231084864215 | long = 22.688485590516 | p625 = {{Coord|57.231085|22.688486|display=inline}} | vaid = 2228 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Odre }} {{monument | qid = Q55361756 | label = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | name = Pastendes muižas apbūve | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.225714878778 | long = 22.521039146098 | p625 = {{Coord|57.225715|22.521039|display=inline}} | image = Pastendes%20mui%C5%BEas%20parks.JPG | vaid = 6746 | year = 18. gs. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7142966|Pastendes muiža]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361764 | label = ''[[:d:Q55361764|Cilņu "Ģerboņu" fragmenti]]'' | name = Cilņu "Ģerboņu" fragmenti | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižas pilī | lat = 57.223907485455 | long = 22.519594514455 | p625 = {{Coord|57.223907|22.519595|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 4302 | year = 1741. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361767 | label = ''[[:d:Q55361767|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.224256731724 | long = 22.519001646453 | p625 = {{Coord|57.224257|22.519002|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6748 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361771 | label = ''[[:d:Q55361771|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.225596143933 | long = 22.519979405215 | p625 = {{Coord|57.225596|22.519979|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6749 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361776 | label = ''[[:d:Q55361776|Saimniecības ēkas (2)]]'' | name = Saimniecības ēkas (2) | municipality = Pastende | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pastendes muižā | lat = 57.22459399394 | long = 22.519940051072 | p625 = {{Coord|57.224594|22.51994|display=inline}} | commonscat = Pastende Manor | vaid = 6750 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]'' | munwiki = Pastende }} {{monument | qid = Q55361508 | label = ''[[:d:Q55361508|Pedvāles muižu komplekss]]'' | name = Pedvāles muižu komplekss | municipality = Pedvāle | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.040575977037 | long = 22.558709606989 | p625 = {{Coord|57.040576|22.55871|display=inline}} | image = Pedvales%20brivdabas%20makslas%20muzejs%202.jpg | vaid = 2602 | year = 18. gs. 2. p. - 19. gs. 2. p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pedv%C4%81le }} {{monument | qid = Q46997985 | label = ''[[:d:Q46997985|Pitraga viduslaiku kapsēta]]'' | name = Pitraga viduslaiku kapsēta | municipality = Pitrags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Nīteļiem | lat = 57.703422202372 | long = 22.383096306225 | p625 = {{Coord|57.703422|22.383096|display=inline}} | vaid = 2220 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pitrags }} {{monument | qid = Q46997959 | label = [[Pāces pilskalns]] | name = Pāces pilskalns | municipality = Pāce | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pāces dzirnavu dīķa salā | lat = 57.4983 | long = 22.279076 | p625 = {{Coord|57.4983|22.279076|display=inline}} | image = P%C4%81ces%20pilskalns.jpg | vaid = 2203 | wikipediauri = P%C4%81ces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46997962 | label = ''[[:d:Q46997962|Pāces Elku kalns - kulta vieta]]'' | name = Pāces Elku kalns - kulta vieta | municipality = Pāce | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Pāces dzirnavu dīķa Z malā | lat = 57.499325 | long = 22.283044 | p625 = {{Coord|57.499325|22.283044|display=inline}} | image = P%C4%81ces%20Elku%20kalns.jpg | vaid = 2204 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361915 | label = ''[[:d:Q55361915|Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Pļavas | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kauliņiem | lat = 57.258170538206 | long = 22.874842364067 | p625 = {{Coord|57.258171|22.874842|display=inline}} | vaid = 2229 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%BCavas }} {{monument | qid = Q55361918 | label = ''[[:d:Q55361918|Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]'' | name = Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi) | municipality = Pļavas | district = Laucienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Laukstibām, Pļavupītes krastā | lat = 57.252259195003 | long = 22.842047930664 | p625 = {{Coord|57.252259|22.842048|display=inline}} | vaid = 2230 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%BCavas }} {{monument | qid = Q12039294 | label = [[Māras kambari|Māras kambaru alas - kulta vieta]] | name = Māras kambaru alas - kulta vieta | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas labajā krastā uz Kuldīgas un Talsu novadu robežas | lat = 57.081061111111 | long = 22.367111111111 | p625 = {{Coord|57.081061|22.367111|display=inline}} | image = M%C4%81ras%20kambari%283%29.jpg | commonscat = Māras kambari | vaid = 2213 | wikipediauri = M%C4%81ras_kambari | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181667 | label = ''[[:d:Q55181667|Rojas senkapi]]'' | name = Rojas senkapi | municipality = Roja | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie zivju konservu kombināta | lat = 57.505747532235 | long = 22.803203370029 | p625 = {{Coord|57.505748|22.803203|display=inline}} | vaid = 2254 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Roja }} {{monument | qid = Q55181617 | label = ''[[:d:Q55181617|Purciema apmetne]]'' | name = Purciema apmetne | municipality = Rojas pagasts | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = DR Purciemam pie Rīgas-Kolkas šosejas | lat = 57.577446178779 | long = 22.630524793622 | p625 = {{Coord|57.577446|22.630525|display=inline}} | vaid = 2251 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rojas_pagasts }} {{monument | qid = Q9350067 | label = [[Sabiles sinagoga]] | name = Sabiles sinagoga | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Strautu iela 4 | lat = 57.045499 | long = 22.572068 | p625 = {{Coord|57.045499|22.572068|display=inline}} | image = Former%20synagogue%20in%20Sabile.JPG | commonscat = Sabile synagogue | vaid = 9133 | wikipediauri = Sabiles_sinagoga | year = 1890. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q15219699 | label = [[Sabiles pilskalns]] | name = Sabiles pilskalns | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Pilskalna un Kandavas ielām | lat = 57.04694444 | long = 22.57694444 | p625 = {{Coord|57.046944|22.576944|display=inline}} | image = Sabiles%20pilskalns%2001.jpg | commonscat = Sabile hillfort | vaid = 2257 | wikipediauri = Sabiles_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362004 | label = ''[[:d:Q55362004|Sabiles Krievu kapi - senkapi]]'' | name = Sabiles Krievu kapi - senkapi | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Abavas kreisajā krastā pie sporta laukuma | lat = 57.033725009078 | long = 22.584129856423 | p625 = {{Coord|57.033725|22.58413|display=inline}} | vaid = 2255 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362010 | label = ''[[:d:Q55362010|Sabiles viduslaiku pils vieta]]'' | name = Sabiles viduslaiku pils vieta | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie autoostas | lat = 57.046437803571 | long = 22.571410052623 | p625 = {{Coord|57.046438|22.57141|display=inline}} | image = Sabiles%20pils%20vieta.jpg | vaid = 2256 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362018 | label = ''[[:d:Q55362018|Kortu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kortu viduslaiku kapsēta | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pretī Dārza ielai 8 | lat = 57.055806731845 | long = 22.554400681477 | p625 = {{Coord|57.055807|22.554401|display=inline}} | vaid = 2258 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362021 | label = ''[[:d:Q55362021|Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.046535977217 | long = 22.573358804886 | p625 = {{Coord|57.046536|22.573359|display=inline}} | image = 2017%2009%20Sabile%20%2846%29.jpg | vaid = 7449 | year = 15.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362024 | label = [[Brinkenu kapliča]] | name = Brinkenu kapliča | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lāčplēša iela | lat = 57.0441148 | long = 22.566562 | p625 = {{Coord|57.044115|22.566562|display=inline}} | image = 2011%2006%20Sabile%20%281%29.jpg | commonscat = Brinkens Chapel | vaid = 6761 | wikipediauri = Brinkenu_kapli%C4%8Da | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362033 | label = ''[[:d:Q55362033|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | locality = Sabiles luterāņu baznīcā | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.04617|22.572858|display=inline}} | image = SabilesBaznica.JPG | vaid = 4341 | year = 1823. 1847. 1889. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362037 | label = ''[[:d:Q55362037|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | locality = Sabiles luterāņu baznīcā | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.04617|22.572858|display=inline}} | image = PICT0459.JPG | vaid = 4344 | year = 16.gs.b. 1676. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q55362041 | label = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]'' | name = Sabiles luterāņu baznīca | municipality = Sabile | district = Sabile | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ventspils iela 4/6 | lat = 57.0461702 | long = 22.5728575 | p625 = {{Coord|57.04617|22.572858|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Sabile.JPG | commonscat = Lutheran church in Sabile | vaid = 6762 | year = 1568. 17. gs. 1.p. 1682. 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sabile }} {{monument | qid = Q46997988 | label = ''[[:d:Q46997988|Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns)]]'' | name = Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns) | municipality = Saunags | district = Kolkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Nigliņiem | lat = 57.722470001488 | long = 22.445226247034 | p625 = {{Coord|57.72247|22.445226|display=inline}} | vaid = 2221 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunags }} {{monument | qid = Q8338719 | label = [[Spāres baznīca]] | name = Spāres baznīca | municipality = Spāre | district = Spāre<br/>Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.2125 | long = 22.27861111 | p625 = {{Coord|57.2125|22.278611|display=inline}} | image = Sp%C4%81res%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = Spāre church | vaid = 6741 | wikipediauri = Sp%C4%81res_bazn%C4%ABca | year = 1747. 1926. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361778 | label = ''[[:d:Q55361778|Spāres pilskalns]]'' | name = Spāres pilskalns | municipality = Spāre | district = Spāre<br/>Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Brīvniekiem | lat = 57.198742807581 | long = 22.295616958143 | p625 = {{Coord|57.198743|22.295617|display=inline}} | vaid = 2215 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55361780 | label = ''[[:d:Q55361780|Kāpņu margas]]'' | name = Kāpņu margas | municipality = Spāre | district = Spāre<br/>Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Spāres muižas muižn. dzīv. ēkā | lat = 57.211322042331 | long = 22.287134414245 | p625 = {{Coord|57.211322|22.287134|display=inline}} | vaid = 4307 | year = 1790. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55362071 | label = ''[[:d:Q55362071|Baznīcēnu soli (2)]]'' | name = Baznīcēnu soli (2) | municipality = Strazde | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Strazdes luterāņu baznīcā | lat = 57.137770720373 | long = 22.73469120891 | p625 = {{Coord|57.137771|22.734691|display=inline}} | vaid = 4349 | year = 1612. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Strazdes luterāņu baznīca]] | munwiki = Strazde }} {{monument | qid = Q55362074 | label = [[Strazdes luterāņu baznīca]] | name = Strazdes luterāņu baznīca | municipality = Strazde | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.137770720436 | long = 22.734691209306 | p625 = {{Coord|57.137771|22.734691|display=inline}} | image = Strazdes%20bazn%C4%ABca%202000-08-03.jpg | commonscat = Lutheran church in Strazde | vaid = 6763 | wikipediauri = Strazdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1591. -1596. 1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Strazde }} {{monument | qid = Q55361585 | label = [[Galtenes svētavots]] | name = Galtenes svētavots | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kaļķlejām | lat = 57.153706944934 | long = 22.833940167977 | p625 = {{Coord|57.153707|22.83394|display=inline}} | vaid = 2197 | wikipediauri = Galtenes_sv%C4%93tavots | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362044 | label = ''[[:d:Q55362044|Vecboču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecboču viduslaiku kapsēta | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Bočām | lat = 57.124351735693 | long = 22.701231144712 | p625 = {{Coord|57.124352|22.701231|display=inline}} | vaid = 2259 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362049 | label = ''[[:d:Q55362049|Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš)]]'' | name = Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzeguzēm | lat = 57.136988670947 | long = 22.769455062397 | p625 = {{Coord|57.136989|22.769455|display=inline}} | vaid = 2260 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362056 | label = ''[[:d:Q55362056|Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš)]]'' | name = Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ilbatām | lat = 57.132403927527 | long = 22.780700904038 | p625 = {{Coord|57.132404|22.780701|display=inline}} | vaid = 2261 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362060 | label = ''[[:d:Q55362060|Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Krūmiņiem | lat = 57.136613598807 | long = 22.745058061121 | p625 = {{Coord|57.136614|22.745058|display=inline}} | vaid = 2262 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362067 | label = ''[[:d:Q55362067|Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaļiem | lat = 57.139147157352 | long = 22.762583733859 | p625 = {{Coord|57.139147|22.762584|display=inline}} | image = Strazdes%20Bazn%C4%ABcas%20kalns.jpg | vaid = 2263 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362068 | label = [[Strazdes pilskalns]] | name = Strazdes pilskalns | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Mežmaļiem | lat = 57.140165353107 | long = 22.763405548062 | p625 = {{Coord|57.140165|22.763406|display=inline}} | vaid = 2264 | wikipediauri = Strazdes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362070 | label = ''[[:d:Q55362070|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Strazdes pagasts | district = Strazdes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Strautiņiem | lat = 57.128964739396 | long = 22.745715362062 | p625 = {{Coord|57.128965|22.745715|display=inline}} | vaid = 2265 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Strazdes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219870 | label = [[Talsu pilskalns]] | name = Talsu pilskalns | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Talsu ezera R krastā un slimnīcas teritorijā | lat = 57.24305556 | long = 22.59833333 | p625 = {{Coord|57.243056|22.598333|display=inline}} | image = Talsu%20pilskalns.jpg | commonscat = Talsi hillfort | vaid = 2268 | wikipediauri = Talsu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362079 | label = ''[[:d:Q55362079|Vilkumuižas ezera senkapi]]'' | name = Vilkumuižas ezera senkapi | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vilkumuižas ezerā | lat = 57.251750880816 | long = 22.587336787352 | p625 = {{Coord|57.251751|22.587337|display=inline}} | vaid = 2269 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362084 | label = ''[[:d:Q55362084|Talsu pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.24721560006 | long = 22.593003918286 | p625 = {{Coord|57.247216|22.593004|display=inline}} | image = Talsu%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%20%2816%29.jpg | commonscat = Historical center of Talsi | vaid = 7450 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362088 | label = ''[[:d:Q55362088|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 1 | lat = 57.245428 | long = 22.5963523 | p625 = {{Coord|57.245428|22.596352|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20m%C4%81ja%20Bazn%C4%ABcas%20laukum%C4%81%201%20%285%29.jpg | commonscat = Dwelling house Baznīcas laukums 1 | vaid = 6764 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362094 | label = ''[[:d:Q55362094|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}} | vaid = 4353 | year = 20.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362098 | label = ''[[:d:Q55362098|Epitāfija E.Fišeram]]'' | name = Epitāfija E.Fišeram | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}} | vaid = 4354 | year = 1794. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362104 | label = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | name = Talsu luterāņu baznīca | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | lat = 57.24487 | long = 22.596219 | p625 = {{Coord|57.24487|22.596219|display=inline}} | image = Talsi%20-%20church%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Talsi | vaid = 6765 | year = 1547., 1567., 18./19. gs. 1939. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362106 | label = ''[[:d:Q55362106|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}} | vaid = 8524 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362109 | label = ''[[:d:Q55362109|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}} | vaid = 8525 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362113 | label = ''[[:d:Q55362113|Kapa plāksne]]'' | name = Kapa plāksne | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}} | vaid = 8526 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362118 | label = ''[[:d:Q55362118|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Baznīcas laukums 4 | locality = Talsu luterāņu baznīcā | lat = 57.2448835 | long = 22.5961674 | p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}} | vaid = 8529 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362122 | label = ''[[:d:Q55362122|Talsu senkapi]]'' | name = Talsu senkapi | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 18; Ezera iela 20 | locality = Vilkumuižas ezera A krastā | lat = 57.251017589726 | long = 22.590743438781 | p625 = {{Coord|57.251018|22.590743|display=inline}} | vaid = 2266 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362124 | label = ''[[:d:Q55362124|Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta]]'' | name = Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-097 | address = Saules iela 6 | lat = 57.2389122 | long = 22.6018007 | p625 = {{Coord|57.238912|22.601801|display=inline}} | image = Dreima%C5%86a%20dz%C4%ABvesvieta%20Talsi%2001.jpg | vaid = 8961 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362130 | label = ''[[:d:Q55362130|Kupfera kapliča]]'' | name = Kupfera kapliča | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Zvaigžņu iela 1 | lat = 57.245677 | long = 22.5881062 | p625 = {{Coord|57.245677|22.588106|display=inline}} | image = Kupfer%27s%20Chapel%20in%20Talsi.JPG | commonscat = Kupfer's Chapel in Talsi | vaid = 6767 | year = 1806. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q61400802 | label = [[Talsu viduslaiku pils]] | name = Talsu viduslaiku pils | municipality = Talsi | district = Talsi | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Kalna iela 6 | locality = starp Vilkumuižas un Talsu ezeriem | lat = 57.2458784 | long = 22.593236 | p625 = {{Coord|57.245878|22.593236|display=inline}} | vaid = 2267 | wikipediauri = Talsu_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Talsi }} {{monument | qid = Q55362260 | label = ''[[:d:Q55362260|Basu Vilkatu akmens - kulta vieta]]'' | name = Basu Vilkatu akmens - kulta vieta | municipality = Uguņciems | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Basēm | lat = 57.369043537431 | long = 22.930206631703 | p625 = {{Coord|57.369044|22.930207|display=inline}} | image = Basu%20vilkatu%20akmens%20-%20panoramio.jpg | vaid = 2281 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ugu%C5%86ciems }} {{monument | qid = Q55362261 | label = ''[[:d:Q55362261|Tīrumu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Tīrumu viduslaiku kapsēta | municipality = Uguņciems | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Tīrumiem | lat = 57.380378203534 | long = 22.957993710917 | p625 = {{Coord|57.380378|22.957994|display=inline}} | vaid = 2282 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ugu%C5%86ciems }} {{monument | qid = Q46997993 | label = ''[[:d:Q46997993|Žonaku senkapi]]'' | name = Žonaku senkapi | municipality = Vaide | district = Kolkas pagasts<br/>Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Žonakiem | lat = 57.731601341845 | long = 22.469408360568 | p625 = {{Coord|57.731601|22.469408|display=inline}} | vaid = 2222 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaide }} {{monument | qid = Q15219959 | label = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | name = Valdemārpils luterāņu baznīca | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | lat = 57.37083333 | long = 22.59277778 | p625 = {{Coord|57.370833|22.592778|display=inline}} | image = Valdemarpils%20Evangelic%20Lutheran%20Church.jpg | commonscat = Lutheran church in Valdemārpils | vaid = 6787 | wikipediauri = Valdem%C4%81rpils_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1646. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q20870259 | label = [[Sasmakas Elku liepa]] | name = Sasmakas Elku liepa | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. vidusskolas | lat = 57.378747 | long = 22.60004 | p625 = {{Coord|57.378747|22.60004|display=inline}} | image = Valdem%C4%81rpils%20Elku%20liepa%20-%20kulta%20vieta.jpg | commonscat = Valdemārpils Elku liepa | vaid = 2273 | wikipediauri = Sasmakas_Elku_liepa | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362145 | label = [[Dupurkalns|Dupurkalns - pilskalns]] | name = Dupurkalns - pilskalns | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie estrādes | lat = 57.374140539624 | long = 22.600155934191 | p625 = {{Coord|57.374141|22.600156|display=inline}} | image = Dupurkalns%20-%20pilskalns%2C%20Valdem%C4%81rpils%2004.jpg | commonscat = Dupurkalns hillfort | vaid = 2275 | wikipediauri = Dupurkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362150 | label = ''[[:d:Q55362150|Valdemārpils vēsturiskais centrs]]'' | name = Valdemārpils vēsturiskais centrs | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.371125935568 | long = 22.592082296169 | p625 = {{Coord|57.371126|22.592082|display=inline}} | image = Valdemarpils%20vesturiskais%20centrs%202.jpg | vaid = 7451 | year = 17.gs.v. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362155 | label = ''[[:d:Q55362155|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791|22.569254|display=inline}} | vaid = 8531 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362160 | label = ''[[:d:Q55362160|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791|22.569254|display=inline}} | vaid = 8533 | year = 1856. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362161 | label = ''[[:d:Q55362161|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791|22.569254|display=inline}} | vaid = 8534 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362164 | label = ''[[:d:Q55362164|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Ārlavas luterāņu baznīcā | lat = 57.402791000111 | long = 22.5692540005 | p625 = {{Coord|57.402791|22.569254|display=inline}} | vaid = 8535 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362170 | label = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | name = Valdemārpils sinagogas apbūve | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.370007|22.592534|display=inline}} | vaid = 6784 | year = 18./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362173 | label = ''[[:d:Q55362173|Sinagoga]]'' | name = Sinagoga | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.370007|22.592534|display=inline}} | image = Valdem%C4%81rpils%20synagogue.jpg | commonscat = Synagogue (Valdemārpils) | vaid = 6785 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362177 | label = ''[[:d:Q55362177|Palīgēkas (2)]]'' | name = Palīgēkas (2) | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Ezera iela 1 | lat = 57.3700066 | long = 22.5925339 | p625 = {{Coord|57.370007|22.592534|display=inline}} | vaid = 6786 | year = 18./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]'' | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362182 | label = ''[[:d:Q55362182|Altāris ar gleznām "Sv.Pēteris" un "Sv.Pāvils"]]'' | name = Altāris ar gleznām "Sv.Pēteris" un "Sv.Pāvils" | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā | lat = 57.3707191 | long = 22.5926003 | p625 = {{Coord|57.370719|22.5926|display=inline}} | vaid = 4381 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362187 | label = ''[[:d:Q55362187|Kancele ar gleznojumiem (6)]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem (6) | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 2 | locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā | lat = 57.3707191 | long = 22.5926003 | p625 = {{Coord|57.370719|22.5926|display=inline}} | vaid = 4383 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]] | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362197 | label = ''[[:d:Q55362197|Sienas panno]]'' | name = Sienas panno | municipality = Valdemārpils | district = Valdemārpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | address = Lielā iela 27 | lat = 57.3746855 | long = 22.5908706 | p625 = {{Coord|57.374685|22.590871|display=inline}} | vaid = 4385 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valdem%C4%81rpils }} {{monument | qid = Q55362201 | label = ''[[:d:Q55362201|Lauksargu senkapi]]'' | name = Lauksargu senkapi | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ģibzdes, Lauksargu mežniecības 154. kv. | lat = 57.428005902705 | long = 22.328772729995 | p625 = {{Coord|57.428006|22.328773|display=inline}} | vaid = 2278 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362205 | label = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | name = Valdgales muižas apbūve | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283958213447 | long = 22.567357741784 | p625 = {{Coord|57.283958|22.567358|display=inline}} | image = Valdgales%20mui%C5%BEa.%202004-08-13.jpg | vaid = 6788 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500337|Valdgales muiža]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362209 | label = ''[[:d:Q55362209|Dārznieka un kučiera māja]]'' | name = Dārznieka un kučiera māja | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282699733142 | long = 22.568226701631 | p625 = {{Coord|57.2827|22.568227|display=inline}} | vaid = 6790 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362210 | label = ''[[:d:Q55362210|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283895227675 | long = 22.567878139938 | p625 = {{Coord|57.283895|22.567878|display=inline}} | image = Valdegale%20manor%20servants%20house%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6791 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362212 | label = ''[[:d:Q55362212|Lustūzis - klēts]]'' | name = Lustūzis - klēts | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282987014598 | long = 22.567958572687 | p625 = {{Coord|57.282987|22.567959|display=inline}} | vaid = 6792 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362213 | label = ''[[:d:Q55362213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.282979947969 | long = 22.569074106368 | p625 = {{Coord|57.28298|22.569074|display=inline}} | vaid = 6793 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362216 | label = ''[[:d:Q55362216|Siera tornis]]'' | name = Siera tornis | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.283538036954 | long = 22.568491253252 | p625 = {{Coord|57.283538|22.568491|display=inline}} | image = Valdegale%20manor%20Cheese%20tower%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6794 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55362218 | label = ''[[:d:Q55362218|Valdgales vējdzirnavas]]'' | name = Valdgales vējdzirnavas | municipality = Valdgales pagasts | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Valdgales muižā | lat = 57.286139576209 | long = 22.571687649257 | p625 = {{Coord|57.28614|22.571688|display=inline}} | image = Valdgales%20v%C4%93jdzirnavas%20-%20windmill.jpg | commonscat = Valdgale windmill | vaid = 6795 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]'' | munwiki = Valdgales_pagasts }} {{monument | qid = Q55361516 | label = ''[[:d:Q55361516|Zāles interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Zāles interjera dekoratīvā apdare | municipality = Valgale | district = Abavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vecvalgale | vaid = 9135 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Valgale }} {{monument | qid = Q55362262 | label = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | name = Vandzenes muižas apbūve | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.325102650616 | long = 22.791320708928 | p625 = {{Coord|57.325103|22.791321|display=inline}} | vaid = 6797 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vandzenes muiža]] | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362265 | label = ''[[:d:Q55362265|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.327681806519 | long = 22.802954203702 | p625 = {{Coord|57.327682|22.802954|display=inline}} | image = Vandzenes%20mui%C5%BEas%20pils%202000-10-28.jpg | commonscat = Vandzene Manor House | vaid = 6798 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362269 | label = ''[[:d:Q55362269|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.328021326183 | long = 22.802928801803 | p625 = {{Coord|57.328021|22.802929|display=inline}} | vaid = 6799 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362272 | label = ''[[:d:Q55362272|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326171026247 | long = 22.803857081163 | p625 = {{Coord|57.326171|22.803857|display=inline}} | vaid = 6800 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362275 | label = ''[[:d:Q55362275|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326285637829 | long = 22.810353044251 | p625 = {{Coord|57.326286|22.810353|display=inline}} | vaid = 6801 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362279 | label = ''[[:d:Q55362279|Alus brūzis]]'' | name = Alus brūzis | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.327163595594 | long = 22.806759022995 | p625 = {{Coord|57.327164|22.806759|display=inline}} | vaid = 6802 | year = 19. gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362284 | label = ''[[:d:Q55362284|Zirgu stallis]]'' | name = Zirgu stallis | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326778133079 | long = 22.802641356991 | p625 = {{Coord|57.326778|22.802641|display=inline}} | vaid = 6804 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362289 | label = ''[[:d:Q55362289|Ķieģeļu mūra tilts]]'' | name = Ķieģeļu mūra tilts | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.326627146413 | long = 22.801300745631 | p625 = {{Coord|57.326627|22.801301|display=inline}} | vaid = 6805 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q55362297 | label = ''[[:d:Q55362297|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vandzene | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Vandzenes muižā | lat = 57.33035697018 | long = 22.807401832227 | p625 = {{Coord|57.330357|22.807402|display=inline}} | vaid = 6806 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vandzenes muiža]] | munwiki = Vandzene }} {{monument | qid = Q15219888 | label = [[Tilgaļu milzakmens]] | name = Tilgaļu milzakmens | municipality = Vandzenes pagasts | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Kraujām | lat = 57.35033333 | long = 22.72269444 | p625 = {{Coord|57.350333|22.722694|display=inline}} | image = Vandzenes%20di%C5%BEakmens%202000-10-28.jpg | commonscat = Tilgaļu milzakmens | vaid = 2280 | wikipediauri = Tilga%C4%BCu_milzakmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vandzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55362227 | label = ''[[:d:Q55362227|Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš)]]'' | name = Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš) | municipality = Vandzenes pagasts | district = Vandzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = D Mantiniekiem | lat = 57.324923500911 | long = 22.717822680718 | p625 = {{Coord|57.324924|22.717823|display=inline}} | vaid = 2279 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vandzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46997966 | label = ''[[:d:Q46997966|Lauku senkapi]]'' | name = Lauku senkapi | municipality = Vīdale | district = Dundagas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Laukiem | lat = 57.601897378271 | long = 22.459004009271 | p625 = {{Coord|57.601897|22.459004|display=inline}} | vaid = 2211 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABdale }} {{monument | qid = Q55361519 | label = [[Bašķiņkalns|Bašķiņkalns - pilskalns]] | name = Bašķiņkalns - pilskalns | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Kalnmaļiem | lat = 57.378567 | long = 22.681789 | p625 = {{Coord|57.378567|22.681789|display=inline}} | image = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns%20-%20pilskalns%2004.jpg | commonscat = Bašķiņkalns hillfort | vaid = 2270 | wikipediauri = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361523 | label = ''[[:d:Q55361523|Klāšu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Klāšu viduslaiku kapsēta | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Klāšām | lat = 57.387255469706 | long = 22.745672322885 | p625 = {{Coord|57.387255|22.745672|display=inline}} | vaid = 2271 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361528 | label = [[Ozolu Svētkalns|Ozolu Svētkalns - kulta vieta]] | name = Ozolu Svētkalns - kulta vieta | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie bij. Ozoliem | lat = 57.376399590649 | long = 22.658684246926 | p625 = {{Coord|57.3764|22.658684|display=inline}} | vaid = 2272 | wikipediauri = Ozolu_Sv%C4%93tkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361531 | label = [[Birznieku Velna laiva|Birznieku Velna laiva - senkapi]] | name = Birznieku Velna laiva - senkapi | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Birzniekiem | lat = 57.356702732314 | long = 22.744005296532 | p625 = {{Coord|57.356703|22.744005|display=inline}} | vaid = 2274 | wikipediauri = Birznieku_Velna_laiva | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361533 | label = ''[[:d:Q55361533|Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]'' | name = Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni | municipality = Ārlavas pagasts | district = Ārlavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Zošukrogiem | lat = 57.373860282876 | long = 22.662554674712 | p625 = {{Coord|57.37386|22.662555|display=inline}} | vaid = 2276 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rlavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55361734 | label = ''[[:d:Q55361734|Muneju senkapi (Sudrabkalniņš)]]'' | name = Muneju senkapi (Sudrabkalniņš) | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Munejām | lat = 57.20170149832 | long = 22.413739123065 | p625 = {{Coord|57.201701|22.413739|display=inline}} | vaid = 2214 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361737 | label = ''[[:d:Q55361737|Zemnieku sēta "Līkumi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Līkumi" | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165061526328 | long = 22.298788438151 | p625 = {{Coord|57.165062|22.298788|display=inline}} | vaid = 6134 | year = 1821. 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361740 | label = ''[[:d:Q55361740|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165149631834 | long = 22.298300479507 | p625 = {{Coord|57.16515|22.2983|display=inline}} | vaid = 6743 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361745 | label = ''[[:d:Q55361745|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.1651791314 | long = 22.298813362453 | p625 = {{Coord|57.165179|22.298813|display=inline}} | vaid = 6744 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55361748 | label = ''[[:d:Q55361748|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ģibuļu pagasts | district = Ģibuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = Līkumos | lat = 57.165034088916 | long = 22.298562021971 | p625 = {{Coord|57.165034|22.298562|display=inline}} | vaid = 6745 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55362224 | label = ''[[:d:Q55362224|Ošbiržu senkapi]]'' | name = Ošbiržu senkapi | municipality = Ģibzde | district = Valdgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Ošbirzēm | lat = 57.394014358721 | long = 22.314993458538 | p625 = {{Coord|57.394014|22.314993|display=inline}} | vaid = 2277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%A2ibzde }} {{monument | qid = Q55181622 | label = [[Ģipkas luterāņu baznīca]] | name = Ģipkas luterāņu baznīca | municipality = Ģipka | district = Rojas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | lat = 57.560004673679 | long = 22.656290490651 | p625 = {{Coord|57.560005|22.65629|display=inline}} | image = %C4%A2ipkas%20bazn%C4%ABca%202002-06-24.jpg | commonscat = Lutheran church in Ģipka | vaid = 8842 | wikipediauri = %C4%A2ipkas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1860., 20.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%A2ipka }} {{monument | qid = Q55361786 | label = ''[[:d:Q55361786|Kalnkalēju senkapi]]'' | name = Kalnkalēju senkapi | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Kalnkalējiem | lat = 57.413249664889 | long = 22.546715081048 | p625 = {{Coord|57.41325|22.546715|display=inline}} | vaid = 2216 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{monument | qid = Q55361789 | label = ''[[:d:Q55361789|Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Oškalnu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Oškalniem | lat = 57.4131872796 | long = 22.547706307539 | p625 = {{Coord|57.413187|22.547706|display=inline}} | vaid = 2217 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{monument | qid = Q55361792 | label = ''[[:d:Q55361792|Īves vējdzirnavas]]'' | name = Īves vējdzirnavas | municipality = Īves pagasts | district = Īves pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-097 | locality = pie Dzirnavām | lat = 57.420621703545 | long = 22.528891232138 | p625 = {{Coord|57.420622|22.528891|display=inline}} | image = %C4%AAve%20wind%20mill.jpg | vaid = 6751 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%AAves_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Talsi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Talsu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Talsu novads]] fbrd75w8w2n7putb9uysf9xs1mc4iv7 0 246742 4486996 4485141 2026-06-26T16:00:46Z Pirags 3757 4486996 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maija Eglīte | vārds_orig = | attēls = Maija Eglīte.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1954|5|30|L}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]], [[diktors|diktore]], [[uzņēmējs|uzņēmēja]] | darbības gadi = 1975—1986 | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Maija Eglīte''' (dzimusi {{dat|1954|5|30}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[teātris|teātra]] un [[kino]] [[aktrise]] un uzņēmēja. == Biogrāfija == 1972. gadā beidza mācības [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolā]], 1976. gadā — [[Latvijas Valsts Konservatorija]]s Teātra fakultātē. Bija [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātra]] aktrise (1976—1983), no 1985. gada [[LTV]] [[diktors|diktore]]. Bija precējusies ar aktieri [[Enriko Avots|Enriko Avotu]], ir dēls Ģirts. Pēc skatuves gaitu beigām pievērsās uzņēmējdarbībai.<ref>{{Enciklopēdijas atsauce |editor1-first=Māra |editor1-last=Niedra |encyclopedia=Teātris un kino biogrāfijās |series=Latvija un latvieši |year=1999 |publisher=Preses nams |volume=1 |location=Rīga |isbn=9984-00-331-0 |pages=462 }}</ref> === Nozīmīgākās lomas teātrī === * ''Malvīne'' — [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Alekseja Tolstoja]] — Buratīno piedzīvojumi Muļķu zemē (1975) * ''Zāra'' — [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] — [[Skroderdienas Silmačos]] (1976) * ''Zane'' — [[Gunārs Priede|Gunāra Priedes]] — Vējlukturis abažūrā (1976) * ''Vendija Dārlinga'' — [[Džeimss Barijs|Džeimsa Barija]] — [[Pīters Pens]] (1976) * ''Nata Bistrova'' — [[Vladimirs Tendrjakovs|Vladimira Tendrjakova]] — Nakts pēc izlaiduma (1977) * ''Ciepsliņa'' — [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] — [[Sūnu ciema zēni]] (1978) * ''Saimniece'' — [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] — Saule rasas pilienā (1978) * ''Anitra'' — [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]] — [[Pērs Gints]] (1979) * ''Daša'' — [[Viktors Rozovs|Viktora Rozova]] — Lido dzērves — (1981) * ''Almanta mamma'' — [[Pauls Putniņš|Paula Putniņa]] — Gaidīšanas svētki (1981) === Filmogrāfija === * 1973 — Pilsētas atslēgas — Maija, ''epizodēs'' * 1974 — [[Dunduriņš]] — ''epizodē'' * 1976 — Trakais zelts ("Mosfiļm") — ''Roberta Kroja'' * 1978 — [[Teātris (filma)|Teātris]] — ''Evisa Kraitone'' * 1979 — XX gadsimta pirāti (Gorkija kinostudija) — ''Aina'' * 1979 — Tiek izsaukts ringā ("Uzbekfiļm") — ''Rimma'' * 1980 — Tikšanās no 9 līdz 9 (Lietuvas kinostudija) — ''Birute'' * 1980 — [[Ja nebūtu šī skuķa]] — ''epizodē'' * 1982 — [[Īsa pamācība mīlēšanā]] — ''Alīde'' * 1983 — [[Mirāža (filma)|Mirāža]] — ''epizodē'' * 1985 — Čūsku ķērājs ("Mosfiļm") — ''epizodē'' * 1986 — Lidosta no dienesta ieejas ("Mosfiļm") — ''pasažiere no Baltijas'' * 1986 — Pūķa medības ("Uzbekfiļm", [[Nikaragva]]) — ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDB|0251071}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eglite, Maija}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas 6. vidusskola]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Padomju aktieri]] [[Kategorija:Televīzija Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 23audrna7alzd57tl1l1ec1rlumlahh 4487029 4486996 2026-06-26T17:53:47Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Maija Eglīte]] uz [[Maija Eglīte (aktrise)]]: citas personas ar šādu vārdu un uzvārdu 4486996 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maija Eglīte | vārds_orig = | attēls = Maija Eglīte.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1954|5|30|L}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]], [[diktors|diktore]], [[uzņēmējs|uzņēmēja]] | darbības gadi = 1975—1986 | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Maija Eglīte''' (dzimusi {{dat|1954|5|30}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[teātris|teātra]] un [[kino]] [[aktrise]] un uzņēmēja. == Biogrāfija == 1972. gadā beidza mācības [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolā]], 1976. gadā — [[Latvijas Valsts Konservatorija]]s Teātra fakultātē. Bija [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātra]] aktrise (1976—1983), no 1985. gada [[LTV]] [[diktors|diktore]]. Bija precējusies ar aktieri [[Enriko Avots|Enriko Avotu]], ir dēls Ģirts. Pēc skatuves gaitu beigām pievērsās uzņēmējdarbībai.<ref>{{Enciklopēdijas atsauce |editor1-first=Māra |editor1-last=Niedra |encyclopedia=Teātris un kino biogrāfijās |series=Latvija un latvieši |year=1999 |publisher=Preses nams |volume=1 |location=Rīga |isbn=9984-00-331-0 |pages=462 }}</ref> === Nozīmīgākās lomas teātrī === * ''Malvīne'' — [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Alekseja Tolstoja]] — Buratīno piedzīvojumi Muļķu zemē (1975) * ''Zāra'' — [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] — [[Skroderdienas Silmačos]] (1976) * ''Zane'' — [[Gunārs Priede|Gunāra Priedes]] — Vējlukturis abažūrā (1976) * ''Vendija Dārlinga'' — [[Džeimss Barijs|Džeimsa Barija]] — [[Pīters Pens]] (1976) * ''Nata Bistrova'' — [[Vladimirs Tendrjakovs|Vladimira Tendrjakova]] — Nakts pēc izlaiduma (1977) * ''Ciepsliņa'' — [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] — [[Sūnu ciema zēni]] (1978) * ''Saimniece'' — [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] — Saule rasas pilienā (1978) * ''Anitra'' — [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]] — [[Pērs Gints]] (1979) * ''Daša'' — [[Viktors Rozovs|Viktora Rozova]] — Lido dzērves — (1981) * ''Almanta mamma'' — [[Pauls Putniņš|Paula Putniņa]] — Gaidīšanas svētki (1981) === Filmogrāfija === * 1973 — Pilsētas atslēgas — Maija, ''epizodēs'' * 1974 — [[Dunduriņš]] — ''epizodē'' * 1976 — Trakais zelts ("Mosfiļm") — ''Roberta Kroja'' * 1978 — [[Teātris (filma)|Teātris]] — ''Evisa Kraitone'' * 1979 — XX gadsimta pirāti (Gorkija kinostudija) — ''Aina'' * 1979 — Tiek izsaukts ringā ("Uzbekfiļm") — ''Rimma'' * 1980 — Tikšanās no 9 līdz 9 (Lietuvas kinostudija) — ''Birute'' * 1980 — [[Ja nebūtu šī skuķa]] — ''epizodē'' * 1982 — [[Īsa pamācība mīlēšanā]] — ''Alīde'' * 1983 — [[Mirāža (filma)|Mirāža]] — ''epizodē'' * 1985 — Čūsku ķērājs ("Mosfiļm") — ''epizodē'' * 1986 — Lidosta no dienesta ieejas ("Mosfiļm") — ''pasažiere no Baltijas'' * 1986 — Pūķa medības ("Uzbekfiļm", [[Nikaragva]]) — ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDB|0251071}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eglite, Maija}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas 6. vidusskola]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Padomju aktieri]] [[Kategorija:Televīzija Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 23audrna7alzd57tl1l1ec1rlumlahh 4487229 4487029 2026-06-27T08:15:03Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4487229 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maija Eglīte | vārds_orig = | attēls = Maija Eglīte.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1954|5|30|L}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]], [[diktors|diktore]], [[uzņēmējs|uzņēmēja]] | darbības gadi = 1975—1986 | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Maija Eglīte''' (dzimusi {{dat|1954|5|30}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[teātris|teātra]] un [[kino]] [[aktrise]] un uzņēmēja. == Biogrāfija == 1972. gadā beidza mācības [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolā]], 1976. gadā — [[Latvijas Valsts Konservatorija]]s Teātra fakultātē. Bija [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātra]] aktrise (1976—1983), no 1985. gada [[LTV]] [[diktors|diktore]]. Bija precējusies ar aktieri [[Enriko Avots|Enriko Avotu]], ir dēls Ģirts. Pēc skatuves gaitu beigām pievērsās uzņēmējdarbībai.<ref>{{Enciklopēdijas atsauce |editor1-first=Māra |editor1-last=Niedra |encyclopedia=Teātris un kino biogrāfijās |series=Latvija un latvieši |year=1999 |publisher=Preses nams |volume=1 |location=Rīga |isbn=9984-00-331-0 |pages=462 }}</ref> == Lomas == === Nozīmīgākās lomas teātrī === * ''Malvīne'' — [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Alekseja Tolstoja]] — "Buratīno piedzīvojumi Muļķu zemē" (1975) * ''Zāra'' — [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] — "[[Skroderdienas Silmačos]]" (1976) * ''Zane'' — [[Gunārs Priede|Gunāra Priedes]] — "Vējlukturis abažūrā" (1976) * ''Vendija Dārlinga'' — [[Džeimss Barijs|Džeimsa Barija]] — "[[Pīters Pens]]" (1976) * ''Nata Bistrova'' — [[Vladimirs Tendrjakovs|Vladimira Tendrjakova]] — "Nakts pēc izlaiduma" (1977) * ''Ciepsliņa'' — [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] — "[[Sūnu ciema zēni]]" (1978) * ''Saimniece'' — [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] — "Saule rasas pilienā" (1978) * ''Anitra'' — [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]] — "[[Pērs Gints]]" (1979) * ''Daša'' — [[Viktors Rozovs|Viktora Rozova]] — "Lido dzērves" — (1981) * ''Almanta mamma'' — [[Pauls Putniņš|Paula Putniņa]] — "Gaidīšanas svētki" (1981) === Filmogrāfija === * 1973 — "[[Pilsētas atslēgas]]" — ''Maija'' * 1974 — "[[Dunduriņš]]" — ''epizodē'' * 1976 — "Trakais zelts" (''[[Mosfilm]]'') — ''Roberta Kroja'' * 1978 — "[[Teātris (filma)|Teātris]]" — ''Evisa Kraitone'' * 1979 — "XX gadsimta pirāti" ([[Gorkija kinostudija]]) — ''Aina'' * 1979 — "Tiek izsaukts ringā" (''[[Uzbekfilm]]'') — ''Rimma'' * 1980 — "Tikšanās no 9 līdz 9" ([[Lietuvas kinostudija]]) — ''Birute'' * 1980 — "[[Ja nebūtu šī skuķa]]" — ''epizodē'' * 1982 — "[[Īsa pamācība mīlēšanā]]" — ''Alīde'' * 1983 — "[[Mirāža (filma)|Mirāža]]" — ''epizodē'' * 1985 — "Čūsku ķērājs" (''Mosfilm'') — ''epizodē'' * 1986 — "Lidosta no dienesta ieejas" (''Mosfilm'') — ''pasažiere no Baltijas'' * 1986 — "Pūķa medības" (''Uzbekfilm'', [[Nikaragva]]) — ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/3386/ ''filmas.lv'' profils] {{lv ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eglite, Maija}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas 6. vidusskola]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Padomju aktieri]] [[Kategorija:Televīzija Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] idvl18p9xgqgiixwnsx1m97ur06nvrs 0 257349 4486951 4362143 2026-06-26T14:49:48Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486951 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mārtiņš Vērdiņš | vārds_orig = | attēls = Martins Verdins seniors.jpg | att_izmērs = | komentārs = Filmā "Mērnieku laiki" | dz vārds = | dz datums = {{dat|1898|8|31}} | dz vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|1979|1|27|1898|8|31}} | mirš vieta = {{vieta|PSRS|Rīga|td=Latvija}} | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktieris | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)]] | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Mārtiņš Vērdiņš''' (dzimis {{dat|1898|8|31}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1979|1|27}} Rīgā) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]].<ref name="lat">{{LAT e|5|754}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1898. gadā Rīgā rūpnīcas strādnieku ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā dienēja latviešu strēlnieku pulkā, 1918. gadā [[Maskavas kremlis|Maskavas kremļa]] apsardzē. 1919. gadā bija [[Padomju Latvijas armija]]s karavīrs, smagi ievainots.<ref>[https://irliepaja.lv/liepajnieki/pirms-35-gadiem-miris-aktieris-martins-verdins/ Pirms 35 gadiem miris aktieris Mārtiņš Vērdiņš] irliepaja.lv 27.01.2014</ref> Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beigām mācījās [[Rīgas Tautas augstskola]]s dramatiskajos kursos (1920–1921).<ref name="lat" /> Bija [[Dailes teātris|Dailes]] (1921–1925), [[Jelgavas teātris|Jelgavas]] (1925–1928), [[Liepājas teātris|Liepājas]] (1928–1931), pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] bija [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātra]], tad Rīgas Dramatiskā teātra aktieris. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā kļuva par Strādnieku teātra, 1946. gadā [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Valsts Muzikālās komēdijas teātra]] (no 1963. gada Operetes teātra) aktieri.<ref name="lat" /> 1946. gadā viņu uzņēma [[Latvijas PSR]] Teātra biedrībā.<ref name="lat" /> 1956. gadā piešķīra [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka]] goda nosaukumu.<ref name="lat" /> == Lomas teātrī == {{nepilnīgs uzskaitījums}} {| class="sortable wikitable" |- ! Gads !! Luga !! Autors !! Loma !! Teātris |- | 1940 || "Ugunī" || [[Rūdolfs Blaumanis]] || Sutka || Nacionālais teātris |- | 1942 || "Pūt vējiņi" || [[Rainis]] || Didzis || Nacionālais teātris |- | 1952, 1964 || "Čigānu mīla" || F. Lehārs || Dragotins || Operetes teātris |- | 1954, 1968 || "Zilo ezeru zemē" || [[Arvīds Žilinskis]] || Krišs || Operetes teātris |- | 1956, 1961 || "Jautrā atraitne" || F. Lehārs || Sūtnis || Operetes teātris |- | 1963, 1967 || "Annele" || [[Elga Īgenberga]] || Garūsis || Operetes teātris |- | 1964 || "Dzintarkrasta puiši" || Arvīds Žilinskis || Lapiņš || Operetes teātris |- | 1966 || "Vestsaidas stāsts" || [[Leonards Bernstains]] || Dogs || Operetes teātris |- | 1968 || "Peldētāja Zuzanna" || [[Gunārs Ordelovskis]] || Vabiņš || Operetes teātris |} == Filmogrāfija == * 1949 — "[[Rainis (filma)|Rainis]]" — Ņikonorovs * 1956 — "[[Pēc vētras]]" — epizodē * 1957 — "[[Zvejnieka dēls (1957. gada filma)|Zvejnieka dēls]]" — Āboltiņu Jēkabs * 1959 — "[[Ilze (filma)|Ilze]]" — epizodē * 1963 — "[[Nekur vairs nav jāiet]]" — Ancāns * 1966 — "[[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]]" — epizodē * 1968 — "[[Mērnieku laiki (1968. gada filma)|Mērnieku laiki]]" — Mēnesnīca * 1969 — "[[Pie bagātās kundzes]]" — epizodē * 1970 — "[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]" — gans Beņuks * 1971 — "[[Tauriņdeja]]" — epizodē == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vērdiņš, Mārtiņš}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1979. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] e400crqxqtr2yjqzo95ayyvmdh8h23g 6 263005 4487007 3259929 2026-06-26T16:15:42Z Oskar1970 147218 /* {{int:filedesc}} */ 4487007 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information |Description={{en|Muižeļa house, Riga}} {{de|Gut Muižeļa, Riga<br>Der Text lautet: "Ein Prospect im Sunde, unterhalb Riga, jenseit der Düna, am Johannis Abend 1793<br> Man siehet hier die dem Kaufmann Hr. Joh. Heinrich Muyschel gehörigen Gebäude, und hinter selben Kiepenholm in der Düna. Am Johannis Abend pflegt das gemeine Volk sich, und auch wohl sein Rindvieh, zu bekränzen. Lettische Weiber tanzen bekränzt durch die Straßen der Vorstadt, singen Volkslieder, gehn von Haus zu Haus, streuen Blumen u. setzen den Einwohnern Kränze auf."}} |Source=http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Dzirciems/MuizelaNams.htm |Date=1793 |Author={{Creator:Johann Christoph Brotze}} |Permission= |other_versions= }} == {{int:license-header}} == {{NA-70}} joslvzmzh7ydbpy55aoce3b7zyyxi2d 4487013 4487007 2026-06-26T16:34:41Z Oskar1970 147218 Atcēlu [[Special:Contributions/Oskar1970|Oskar1970]] ([[User talk:Oskar1970|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4487007 4487013 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = Muižeļa nams, Rīga<br>Teksts skan (vācu valodā): "Ein Prospect im Sunde, unterhalb Riga, jenseit der Düna, am Johannis Abend 1793<br> Man siehet hier die dem Kaufmann Hr. Joh. Heinrich Muyschel gehörigen Gebäude, und hinter selben Kiepenholm in der Düna. Am Johannis Abend pflegt das gemeine Volk sich, und auch wohl sein Rindvieh, zu bekränzen. Lettische Weiber tanzen bekränzt durch die Straßen der Vorstadt, singen Volkslieder, gehn von Haus zu Haus, streuen Blumen u. setzen den Einwohnern Kränze auf." | source = https://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Dzirciems/MuizelaNams.htm | date = | author = [[Johans Kristofs Broce]] | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{NA-70}} eqcwc8b2vzzozgxbnf7nlzla8ch5dqc 10 286204 4487141 4486615 2026-06-27T02:10:11Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4487141 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> nhjks0drl6xz4r8jf3dci1y0tlbzidj 4487147 4487141 2026-06-27T03:47:47Z Biafra 13794 4487147 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 24d8kdvz5mup292vywrymd9kjgwj0by 0 323397 4487156 4486525 2026-06-27T04:31:39Z Biafra 13794 4487156 wikitext text/x-wiki '''Jēgere''' var būt: * [[Merle Jēgere]] — Igaunijas aktrise, dzejniece, rakstniece; * [[Paula Jēgere-Freimane]] — Latvijas teātra un literatūras kritiķe; * [[Sarmīte Jēgere]] (dzimusi 1950) — latviešu ekonomiste un politiķe. == Skatīt arī == * [[Jēgers (nozīmju atdalīšana)]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 3q2e68vn3roj41j8bsolefmu4vqnh71 0 330464 4486995 4458387 2026-06-26T16:00:31Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: .gad → . gad (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4486995 wikitext text/x-wiki {{neenciklopēdisks stils}} {{infokaste+}} {{vikisaites+}} {{Nosaukums slīprakstā}} '''''GhettoZloba''''' ir 2002. gada vasaras beigās [[Valmiera|Valmierā]] izveidota [[alternatīvā mūzika|alternatīvās]]/[[pankmūzika]]s grupa, kurā apvienojās četri draugi (Vilnis Bekmanis, Artūrs Cukurs, Pauls Panke, Artis Leinišs), no kuriem trīs savulaik mācījās vienā klasē Valmieras ģimnāzijā. Vēlāk sastāvam pievienojas arī Raivo Bāliņš (ģitāra). [[Attēls:Ghettozloba (2002.-2008. sastāvs).jpg|thumb|''Ghettozloba (2002.-2008.)'']] Grupa pirmsākumos nospēlēja prāvu skaitu dažādu [[koncerts|koncertu]] uz lielākām un mazākām [[Skatuve (teātris)|skatuvēm]] ("[[Sinepes un Medus]]", "Blieziens", "Nokia Open stage", "Sutas balss", "Zvērā" u.c.) vairākas dziesmas (Kam man?, Celiņš, 8 mierīgie) arī rotējušas Latvijas radiostacijās (''[[Radio SWH]]'', ''[[Radio SWH Rock]]'', [[Radio NABA]], [[Radio 3]], [[Radio Mazsalaca]] u.c.), "Kam man?" ticis iekļauts neatkarīgās mūzikas izlasē "Odekalons 2003". ''GhettoZloba'' piedzīvoja vairākkārtējas sastāva izmaiņas, kas daļēji patraucēja grupai pabeigt ierakstīt tās agrīno daiļradi un pabeigt darbu pie pirmā albuma. == Vēsture == [[Attēls:Ghettozloba publicitatei.jpg|alt=ghettozloba|thumb|''Grupa Ghettozloba 2024. gadā'']] === Pamats sirdsmieram (2009—2014) === 2014. gada 22. septembrī grupa ''Ghettozloba'' laida klajā savu pirmo studijas albumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/ghettozloba-izdod-albumu-pamats-sirdsmieram-870/ |title=Ghettozloba izdod albumu "Pamats sirdsmieram" |access-date={{dat|2016|09|25||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121233004/https://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/ghettozloba-izdod-albumu-pamats-sirdsmieram-870/ }}</ref> kurā apkopots tās muzikālais veikums pēdējo gadu laikā. Albums ierakstīts un miksēts Rīgā, studijā „Lauska”, skaņu inženieris [[Kaspars Bārbals]], savukārt dziesmas „Par vienu dienu īsāka dzīve” un „Ērkšķogas” tapa Valmierā, studijā ''[[Hodila Records]]'', skaņu inženieri Artūrs Skujiņš Meijiņš un ''Lomix'' (Ģirts Laumanis). Par noformējumu rūpējās Mārtiņš Danevičs. Albumā apkopoti astoņi skaņdarbi, no kuriem divi bija atskaņoti pirms tam, taču pārējie — ierakstīti pirmo reizi. "Pamats sirdsmieram" bija gan albuma nosaukums, gan raksturojums grupas radošajam procesam tolaik. Noslēdzot "Pamats sirdsmieram" posmu, ''Ghettozloba'' publicēja video dziesmai "Paliec dzīvs", kurā apkopoti spilgtākie un emocionālākie brīži no albuma tūres koncertiem 2014. gada nogalē Valmierā, [[Rīga|Rīgā]], [[Smiltene|Smiltenē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Liepāja|Liepājā]]. "Paliec dzīvs" iekļauts arī Latvijas ''Punk/HC'' izlasē Nr.7.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/izklaide/179341-recenzija-izlase-latvijas-punkhc-nr-7.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160724014247/http://nra.lv/izklaide/179341-recenzija-izlase-latvijas-punkhc-nr-7.htm |archivedate={{dat|2016|07|24||bez}} }}</ref> === Kā tas var būt (2016) === 2016. gada septembrī ''Ghettozloba'' laida klajā jaunu skaņdarbu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/ghettozloba-jauta-ka-tas-var-but-1499/ |title=Ghettozloba jautā - kā tas var būt? |access-date={{dat|2016|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160925064533/http://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/ghettozloba-jauta-ka-tas-var-but-1499/ |archivedate={{dat|2016|09|25||bez}} }}</ref> ar nosaukumu un reizē arī jautājumu — "Kā tas var būt", kurā pauda savu nostāju par procesiem sabiedrībā, par ļaužu rīcību un attieksmi vienam pret otru, pret apkārtējo vidi. Kādēļ, būdami neizpratnē par dažādiem notikumiem un pieredzēto, uzdodam viens otram jautājumu — kā tas var būt..!? Kā ir iespējams, ka cilvēki tik bieži paiet garām, novēršas, kā arī hierarhiski pārvērtē sevi, savu vietu un lomu — to reizēm ir tik grūti izskaidrot. Vēlme stāvēt pāri juceklim un vienaldzībai ir galvenais skaņdarba motīvs. Ieraksts tapis 2016. gada augusta sākumā, studijā ''[[KS Records]]'', Kārļa Šteinmaņa virsvadībā. "Kā tas var būt" ir kā pāreja starp iepriekšējo, 2014. gadā izdoto albumu "Pamats sirdsmieram" un grupas jauno materiālu, pamazām ieskicējot nākamā albuma aprises. === EP "Ir laiks" (2018) === Grupas minialbumā "Ir laiks" tiek iekļautas 5 dziesmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/ghettozloba-laiz-klaja-minialbumu-ir-laiks-1969/|title=Ghettozloba laiž klajā minialbumu Ir laiks - alternative.lv|website=www.alternative.lv|access-date=2023-05-15|language=lv|archive-date=2023-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230515082406/https://www.alternative.lv/jaunakie-ieraksti/ghettozloba-laiz-klaja-minialbumu-ir-laiks-1969/}}</ref> Divas no tām ir laistas tautās jau iepriekš, kur pirmā no tām ar jautājumu "Kā tas var būt" grupas ''Youtube'' kanālā klausāma kopš [[2016. gads Latvijā|2016. gada]] septembra, savukārt "Vēsu galvu, karstu sirdi" studijas dzīvā versija tika izdota vēlāk. Šo piecu dziesmu EP veidots kā neliels stāsts, kurā "Ghettozloba" aicina domāt. "Tas iesākas ar tēmu — sistēmu, kas ir kā sprosts un būšana rāmī, savukārt izskan ar viennozīmīgu uzsaukumu "Ir laiks" — ir laiks izvērtēt, ko mēs darām, kā izturamies viens pret otru un vidi mums apkārt..." Albums ierakstīts [[Jelgava|Jelgavā]], studijā ''KS Records Unity Audio'' Kārļa Šteinmaņa aizgādībā, savukārt par diska vizuālo noformējumu atkal parūpējies Mārtiņš Danevičš, vāciņa foto autors — Miks Šēls. Albumu dzīvajā varēja dzirdēt divos koncertos — Rīgā, bārā "Aptieka", savukārt otrs notika grupas dzimtajā Valmierā, Tautas harmonijas centrā. === Sastāva izmaiņas un divdesmitgade === Līdz ar EP "Ir laiks" ierakstu bundzinieks Miks Riekstiņš nolēma pamest grupu. ''Ghettozloba'' vēl 2019. gadā nospēlēja divus akustiskos "setus" ar tās pirmā bundzinieka Artūra Cukura līdzdalību, līdz 2020. gada rudenī sastāvam pievienojās grupai jau zināmais sitamo instrumentu pārstāvis Mārtiņš Kokars no smilteniešu [[smagais pankroks|smagā pankroka]] apvienības "Līdz pēdējam", ar ko tika tūrēts kopā vēl 2014. gadā, prezentējot "Pamats sirdsmieram". Seko [[COVID-19 pandēmija Latvijā|Covid pauze]], kuras laikā grupu atstāja arī otrs ģitārists Pauls Panke, un ''Ghettozloba'' savu 20-gadi sagaidīja nu jau kā kvartets, aktīvi strādājot pie 7 dziesmu jaunā materiāla ierakstu studijā ''Hodila'' Valmierā, Ģirta Laumaņa jeb Lomika vadībā. Albumu bija plānots izlaist 2023. gada rudenī, svinot grupas 20 gadu pastāvēšanas gadskārtu. Jaunajā sastāvā grupa nospēlēja arī savu atgriešanās koncertu pēc gandrīz 4 gadu pauzes, uzstājoties ''Diskultur booking'' rīkotajā ''Filthy Hangout fest''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/events/vagonu-hall/filthy-hangout/713914766888329/|title=FILTHY HANGOUT|website=www.facebook.com|access-date=2023-05-15|language=lv}}</ref> === Albums "Prognoze mainīsies" === [[Attēls:Albums "Prognoze mainīsies".jpg|thumb|''Albums "Prognoze mainīsies" vinila formātā'']] 2024. gada nogalē ''Ghettozloba'' laida klajā albumu "Prognoze mainīsies",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120052472/valmieras-grupa-ghettozloba-izdod-treso-albumu-prognoze-mainisies|title=Valmieras grupa "Ghettozloba" izdod trešo albumu "Prognoze mainīsies"|website=Delfi|access-date=2026-04-24|date=2024-12-02|language=lv}}</ref> ko novērtēja ar jaunās Gamma Balvas nomināciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gammabalva.lv/nominees/2024|title=GAMMA|website=GAMMA|access-date=2026-04-24|language=en}}</ref> Gadu vēlāk izdeva singlu "Sairt pelnos",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120107119/noklausies-ghettozloba-publice-jaunu-skandarbu-un-izdod-albuma-prognoze-mainisies-vinilu|title=Noklausies "Ghettozloba" publicē jaunu skaņdarbu un izdod albuma "Prognoze mainīsies" vinilu|website=Delfi|access-date=2026-04-24|date=2026-02-17|language=lv}}</ref> ko iekompilēja arī grupas pirmajā izdotajā vinila skaņu platē "Prognoze mainīsies".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrma.lv/grupa-ghettozloba-publice-jaunu-skandarbu-un-izdod-skanuplati-albumam-prognoze-mainisies/|title=Grupa „Ghettozloba” publicē jaunu skaņdarbu un izdod skaņuplati albumam “Prognoze mainīsies”|last=lasīšana|first=28 02 2026 · Latvijas Rokmūzikas Asociācija · 2 min|website=Latvijas Rokmūzikas Asociācija|access-date=2026-04-24|date=2026-02-28|language=lv}}</ref> == Diskogrāfija == * “Pamats sirdsmieram” (2014) * “Ir laiks” (2018) * “2003”, izlase (2023) * “Prognoze mainīsies” (2024) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.facebook.com/ghettozloba ''GhettoZloba'' ''Facebook'' lapa] [[Kategorija:Hārdkora grupas]] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] [[Kategorija:Alternatīvā roka grupas]] lvpbbc1iifscnu6gja6riaihhl5v5fc 4 339519 4487240 4351764 2026-06-27T08:38:16Z Biafra 13794 /* Plānotās konferences */ atj. 4487240 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wikimedia Conference 2017 – Group photo 2 (small).jpg|300px|thumb|''Wikimedia'' konferences dalībnieki Berlīnē 2017. gadā]] Šajā lapā tiek apkopota informācija par konferencēm, ko apmeklējuši [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] kopienas pārstāvji. Šīs lapas mērķis ir apkopot pārstāvju atskaites, lai citi kopienas pārstāvji varētu iepazīties ar iegūto pieredzi. == Plānotās konferences == Lai dotos uz kādu no konferencēm, vairumā gadījumu iespējams iegūt stipendijas (apmaksātu dalību, ceļa un uzturēšanās izdevumus). Atbilstības kritēriji ir atšķirīgi, bet pieteikšanās parasti tiek izsludināta laicīgi, vairākus mēnešus pirms paredzētā pasākuma. Daļai konferenču pieteikšanās notiek individuāli, bet uz citām dalībnieki no Latvijas ir aicināti pārstāvēt ''[[Vikipēdija:Wikimedians of Latvia User Group|Wikimedians of Latvia]]'' organizēto dalībnieku grupu, kuras pārstāvji tiek izvēlēti kopienas balsojumā. {|class="wikitable" style="font-size:smaller;" |-style="font-size:111%" ! Konference !! Vieta un datums !! Pārstāvēšana !! Informācija |- | ''[[m:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]]'' | {{vieta|Somija|Oulu}}<br> 2026. gada 6.—7. jūnijs | {{u|Максим Кузахметов}} | saskaņā ar kopienas balsojumu |- | ''[[m:Wikimania 2026|Wikimania 2026]]'' | {{vieta|Francija|Parīze}}<br> 2026. gada 21.—25. jūlijs | | |- | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2026|Wikimedia CEE Meeting 2026]]'' | {{vieta|Rumānija|Kluža-Napoka}}<br> 2026. gada 18.—20. septembris | {{u|Papuass}}, {{u|Treisijs}} | saskaņā ar kopienas balsojumu |- | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2027|Wikimedia CEE Meeting 2027]]'' | {{vieta|Polija|Gdaņska}}<br> <!-- 2025. gada 26.—28. septembris --> | | saskaņā ar kopienas balsojumu |} == Notikušās konferences ar Latvijas pārstāvju dalību == {|class="wikitable" style="font-size:smaller;" |-style="font-size:111%" ! # !! Konference !! Vieta un datums !! Pārstāvji !! Finansējums !! Atskaites |- |style="font-size:180%;" |26 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2025|Wikimedia CEE Meeting 2025]]'' | {{vieta|Grieķija|Saloniki}}<br> 2025. gada 26.—28. septembris | {{u|Biafra}}, {{u|Gustamons}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2025|Rakstiskas atskaites]]<br>[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|Iespaidi klātienes vikisanāksmē]] |- |style="font-size:180%;" |25 | ''[[m:Wikimania 2025|Wikimania 2025]]'' | {{vieta|Kenija|Nairobi}}<br> 2025. gada 6.—9. augusts | {{u|Papuass}} | individuāla WMF stipendija | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 11. septembrī|Iespaidi klātienes vikisanāksmē]] |- |style="font-size:180%;" |24 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2024|Wikimedia CEE Meeting 2024]]'' | {{vieta|Turcija|Stambula}}<br> 2024. gada 20.—22. septembris | {{u|Biafra}}, {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2024|Rakstiskas atskaites]]<br>[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|Iespaidi klātienes vikisanāksmē]] |- |style="font-size:180%;" rowspan=2|23 | rowspan=2| ''[https://wikimania.wikimedia.org/wiki/Wikimania Wikimania 2024]'' | rowspan=2| {{vieta|Polija|Katovice}}<br> 2024. gada 7.—10. augusts | {{u|Edgars2007}} | Par saviem līdzekļiem | |- | {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | |- |style="font-size:180%;"|22 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2023|Wikimedia CEE Meeting 2023]]'' | {{vieta|Gruzija|Tbilisi}}<br> 2023. gada 15.—17. septembris | {{u|Edgars2007}}, {{u|Gustamons}} | Organizatoru stipendija | Iespaidi klātienes vikisanāksmē |- |style="font-size:180%;"|21 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' | {{vieta|Ziemeļmaķedonija|Ohrida}}<br> 2022. gada 14.—16. oktobris | {{u|Feens}}, {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | Iespaidi klātienes vikisanāksmē |- | colspan="6" | <div style="text-align: center;">Vairākas plānotas konferences nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ</div> |- |style="font-size:180%;"|20 | ''[[:d:Wikidata:WikidataCon 2019|WikidataCon 2019]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> 2019. gada 25.—26. oktobris | {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/WikidataCon 2019|Rakstiska atskaite]] |- |style="font-size:180%;"|19 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2019|Wikimedia CEE Meeting 2019]]'' | {{vieta|Serbija|Belgrada}}<br> 2019. gada 11.—13. oktobris | {{u|Biafra}}, {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2019|Rakstiskas atskaites]]<br>[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 23. oktobris|Iespaidi klātienes vikisanāksmē]] |- |style="font-size:180%;"|18 | ''[[:m:Wikimedia Northern Europe Meeting 2019|Wikimedia Northern Europe Meeting 2019]]'' | {{vieta|Igaunija|Tartu}}<br> 2019. gada 4.—6. oktobris | {{u|AgrisR}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|silraks}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 23. oktobris|Iespaidi klātienes vikisanāksmē]] |- |style="font-size:180%;"|17 | ''[https://wikimania.wikimedia.org/wiki/Wikimania Wikimania 2019]'' | {{vieta|Zviedrija|Stokholma}}<br> {{dat|2019|8|14|N}}—{{dat||8|18|N}} | {{u|Edgars2007}} | WMF stipendija | [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 27. augusts|Iespaidi klātienes vikisanāksmē]] |- |style="font-size:180%;"|16 | ''[[:m:Wikimedia Summit 2019|Wikimedia Summit 2019]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> {{dat|2019|3|29|N}}—{{dat||3|31|N}} | {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia Summit 2019|Rakstiska atskaite]] |- |style="font-size:180%;"|15 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2018|Wikimedia CEE Meeting 2018]]'' | {{vieta|Ukraina|Ļviva}}<br> {{dat|2018|10|13|N}}—{{dat||10|15|N}} | {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2018|Rakstiskas atskaites]] |- |style="font-size:180%;"|14 | ''[[m:Northern Europe Meeting 2018|Northern Europe Meeting 2018]]'' | {{vieta|Zviedrija|Stokholma}}<br> {{dat|2018|10|5|N}}—{{dat||10|7|N}} | {{u|Biafra}}, {{u|Edgars2007}}, {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}}, {{u|Turaids}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Northern Europe Meeting 2018|Rakstiskās atskaites]] |- |style="font-size:180%;"|13 | ''[[wm2018:Main Page|Wikimania 2018]]'' | {{vieta|Dienvidāfrika|Keiptauna}}<br> {{dat|2018|7|18|N}}—{{dat||7|22|N}} | {{u|Papuass}} | WMF stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Wikimania 2018|Rakstiska atskaite]]<br>[[:m:Grants:TPS/Papuass/Wikimania/2018/Report|Stipendijas atskaite]]<br>[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 13. augustā|Iespaidi klātienes vikisanāksmē]] |- |style="font-size:180%;"|12 | ''[[:m:Wikimedia Conference 2018|Wikimedia Conference 2018]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> {{dat|2018|4|20|N}}—{{dat||4|22|N}} | {{u|Edgars2007}}, {{u|Treisijs}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia Conference 2018|Rakstiskās atskaites]] |- |style="font-size:180%;"|11 | ''[http://dh.org.ee/events/dhe2017/ Open licences, open content, open data:<br>tools for developing digital humanities]'' | {{vieta|Igaunija|Tartu}}<br> {{dat|2017|11|1|N}}—{{dat||11|3|N}} | {{u|Papuass}} | Par saviem līdzekļiem | [[/Digital humanities konference Tartu 2017|Rakstiska atskaite]] |- |style="font-size:180%;"|10 | ''[[:d:Wikidata:WikidataCon 2017|WikidataCon 2017]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> {{dat|2017|10|28|N}}—{{dat||10|29|N}} | {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | [[Vikipēdija:Konferences/WikidataCon 2017|Rakstiska atskaite]]<br>Iespaidi [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 29. novembrī|vikitikšanās]] laikā 29. novembrī |- |style="font-size:180%;"|9 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2017|Wikimedia CEE Meeting 2017]]'' | {{vieta|Polija|Varšava}}<br> {{dat|2017|9|22|N}}—{{dat||9|25|N}} | {{u|Papuass}}, {{u|Treisijs}} | Organizatoru stipendija | [[/Wikimedia CEE Meeting 2017|Rakstiskas atskaites]]<br>Treisija iespaidi izklāsīti [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 29. novembrī|vikitikšanās]] laikā 29. novembrī |- |style="font-size:180%;"|8 | ''[[wm2017:Main_Page|Wikimania 2017]]'' | {{vieta|Kanāda|Monreāla}}<br> {{dat|2017|8|9|N}}—{{dat||8|13|N}} | {{u|Papuass}} | WMF stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 29. augustā|vikitikšanās]] laikā 29. augustā<br>[[/Wikimania_2017|rakstiska atskaite kopienai]], [[:m:Grants:TPS/Papuass/Wikimania/2017/Report|WMF stipendijas atskaite]] |- |style="font-size:180%;"|7 | ''[[m:Wikimedia Conference 2017|Wikimedia Conference 2017]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> {{dat|2017|3|31|N}}—{{dat||4|2|N}} | {{u|GreenZeb}}, {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2017. gada 11. aprīlis|vikitikšanās]] laikā 11. aprīlī.<br>Rakstiskas atskaites: [[/Wikimedia Conference 2017/GreenZeb|GreenZeb]], [[/Wikimedia Conference 2017/Papuass|Papuass]] |- |style="font-size:180%;"|6 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2016|Wikimedia CEE Meeting 2016]]'' | {{vieta|Armēnija|Diližana}}<br> {{dat|2016|8|27|N}}—{{dat||8|29|N}} | {{u|Biafra}}, {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 15. septembris|vikitikšanās]] laikā 15. septembrī<br>[[/Wikimedia CEE Meeting 2016|rakstiska atskaite]] |- |style="font-size:180%;"|5 | ''[[wm2016:Main_Page|Wikimania 2016]]'' | {{vieta|Itālija|Esīno Lario}}<br> {{dat|2016|6|21|N}}—{{dat||6|28|N}} | {{u|Papuass}} | WMF stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 14. jūlijs|vikitikšanās]] laikā 14. jūlijā<br>[[m:Grants:TPS/Papuass/Wikimania/2016/Report|WMF stipendijas atskaite]] {{en ikona}} |- |style="font-size:180%;"|4 | ''[[m:Wikimedia Conference 2016|Wikimedia Conference 2016]]'' | {{vieta|Vācija|Berlīne}}<br> {{dat|2016|4|22|N}}—{{dat||4|24|N}} | {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2016. gada 2. maijs|vikitikšanās]] laikā 2. maijā |- |style="font-size:180%;"|3 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2015|Wikimedia CEE Meeting 2015]]'' | {{vieta|Igaunija|Vore}}<br> {{dat|2015|9|10|N}}—{{dat||9|13|N}} | {{u|Feens}}, {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās|vikitikšanās]] laikā 29. septembrī |- |style="font-size:180%;"|2 | ''[[m:Wikimedia CEE Meeting 2014|Wikimedia CEE Meeting 2014]]'' | {{vieta|Ukraina|Kijiva}}<br> {{dat|2014|12|19|N}}—{{dat||12|21|N}} | {{u|Papuass}} | Organizatoru stipendija | Rezultāts: ''[[Vikipēdija:Wikimedians of Latvia User Group|Wikimedians of Latvia User Group]]'' izveide. |- |style="font-size:180%;"|1 | ''[[wm2013:Main_Page|Wikimania 2013]]'' | {{vieta|Honkonga}}<br> {{dat|2013|8|7|N}}—{{dat||8|11|N}} | {{u|Papuass}} | WMPL stipendija | Atskaite [[Vikipēdija:Vikitikšanās|vikitikšanās]] laikā 2013. gada 22. augustā |- |} {{Vikipēdijas kopiena}} [[Kategorija:Vikipēdijas pasākumi un nesaistes aktivitātes]] 46gjo130odiq8pwpiqeccl50h9sq398 0 367098 4487207 4484054 2026-06-27T07:47:22Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4487207 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Enriko Avots | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1952|11|2}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|6|14|1952|11|2}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Maija Eglīte (aktrise)|Maija Eglīte]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Enriko Avots''' (dzimis {{dat|1952|11|2}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|6|14}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/523812-muziba-devies-enriko-avots.htm|title=Mūžībā devies mīlēts latviešu kino un teātra aktieris|website=NRA.LV}}</ref>) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Dzimis teātra darbinieku ģimenē. Mācījies [[Rīgas Raiņa vidusskola|Rīgas 8. vakara vidusskolā]]. Pabeidzis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas valsts konservatorijas]] Teātra fakultāti. Darbojies [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]] (1976—1992), vēlāk — [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]]. Strādājis Latvijas televīzijā. Pazīstams kā Varis Visvaris TV bērnu raidījumā "[[Kas Te? Es Te!]]". Filmējies tādās filmās kā "[[Parāds mīlestībā]]" (1984), "[[Rīgas sargi]]" (2007), "[[Pasažieri]]" (2010), "[[Augstāk par zemi]]" (2015), kā arī seriālā "[[Likteņa līdumnieki]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/33548/bio/|title=Enriko Avots|publisher=kino-teatr.ru}}</ref> Bijis precējies ar aktrisi [[Maija Eglīte (aktrise)|Maiju Eglīti]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/3213/ Enriko Avots] filmas.lv {{aktieru ārējās saites}} * [https://izrades.lv/persona/enriko-avots-9761 Enriko Avots] izrades.lv {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Avots, Enriko}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] kmb84ojt4fiz5nbkqf2b0uaydagzhk8 0 369559 4486878 4288562 2026-06-26T12:06:50Z Makenzis 56205 4486878 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''FK Radnički Niš'' | logo_links = [[Attēls:Radnički Niš logo.png|180px]] | logo_izm = | pilns = ''Fudbalski klub Radnički'' | iesauka = ''Real sa Nišave'' | pilsēta = {{vieta|Serbija|Niša|2s=Niša (pilsēta)}} | līga = [[Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 10. vieta | dib = 1923 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 24 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Čair Stadium]]'' | ietilp = 18 151 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Ivica Tončevs | menedžeris = | tren = {{flaga|Melnkalne}} Radoslavs Bataks | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fkradnickinis.rs}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 =_tenerife1617a | pattern_b2 =_tenerife1617a | pattern_ra2 =_tenerife1617a | pattern_sh2 =_tenerife1617h | pattern_so2 =_tenerife1617a | leftarm2 = 0000FF | body2 = 0000FF | rightarm2 = 0000FF | shorts2 = 0000FF | socks2 = 0000FF }} '''''FK Radnički Niš''''' ir [[Serbija]]s [[futbola klubs]] no [[Niša (pilsēta)|Nišas]], kas spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''13.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Radnički Niš}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Radnički]] [[Kategorija:FK Radnički Niš]] ndtg0qqutd6zfloz0i5o0ms8vk8c8s6 0 369561 4486899 4288564 2026-06-26T12:44:30Z Makenzis 56205 4486899 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #3E51A0 | nos = ''FK Spartak Subotica'' | logo_links = [[Attēls:Spartak Subotica logo.png|180px]] | logo_izm = | pilns = ''Fudbalski klub Spartak Subotica'' | iesauka = ''Плави голубови'' (Zilie baloži) | pilsēta = {{vieta|Serbija|Subotica}} | līga = [[Serbijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = {{decrease}} 15. vieta, [[Serbijas Superlīga]] | dib = 1945 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 21 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Suboticas pilsētas stadions | ietilp = 13 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Dragans Simovičs | menedžeris = | tren = {{flaga|BIH}} Vladimirs Gačinovičs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fkspartak.com/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1= | pattern_b1=_whitecollar | pattern_ra1= | pattern_so1= | leftarm1=89CFF0 | body1=89CFF0 | rightarm1=89CFF0 | shorts1=FFFFFF | socks1=FFFFFF | pattern_la2= | pattern_b2=_blackcollar | pattern_ra2= | pattern_so2= | leftarm2=FF4500 | body2=FF4500 | rightarm2=FF4500 | shorts2=FF4500 | socks2=FF4500 }} '''''FK Spartak Subotica''''' ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Subotica]]s, kurš spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Spartak Subotica}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Spartak]] [[Kategorija:FK Spartak Subotica]] ex4mb6f68cye570e5jofhpwxwocxhum 0 369565 4486944 4117250 2026-06-26T14:26:53Z Makenzis 56205 4486944 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFF | bg_color = #D3021D | nos = ''FK Voždovac'' | logo_links = [[Attēls:Voždovac logo.png|180px]] | logo_izm = | pilns = ''Fudbalski klub Voždovac'' | iesauka = ''Zmajevi'' (pūķi) | pilsēta = {{vieta|Serbija|Belgrada}} | līga = [[Serbijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | dib = 1912 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Voždovacas stadions | ietilp = 5200 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Momirs Veļkovičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Jovans Damjanovičs | kapteinis = | mediji = {{URL|https://fkvozdovac.rs/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1=|pattern_b1=_redcollar|pattern_ra1= | leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FFFFFF|shorts1=FFFFFF|socks1=FFFFFF | pattern_la2=|pattern_b2=_whitecollar|pattern_ra2= | leftarm2=CC0000|body2=CC0000|rightarm2=CC0000|shorts2=CC0000|socks2=CC0000 }} '''''FK Voždovac''''' ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Belgrada]]s apkaimes Voždovacas, kurš spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''14.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Superliga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Voždovac FK}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Vozdovac]] [[Kategorija:FK Voždovac]] 3ixcl84f5hqfj41wlxmawwi9q7gkuqw 0 369566 4486884 4288572 2026-06-26T12:13:24Z Makenzis 56205 4486884 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #fff | bg_color = #00F | nos = Lučanu "Mladost" | logo_links = [[Attēls:Lučanu Mladost logo.png|180px]] | logo_izm = | pilns = Lučanu futbola klubs "Mladost" (''Фудбалски клуб Младост Лучани'') | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Serbija|Lučani}} | līga = [[Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 11. vieta | dib = 1952 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Mladost Stadium]]'' | ietilp = 8000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Vladimirs Džordževičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Gorans Staničs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fkmladostlucani.com/}} | sadarbojas = | current = | kit_alt1 = | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000CD | body1 = 0000CD | rightarm1 = 0000CD | shorts1 = 0000CD | socks1 = 0000CD | kit_alt2 = | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF }} '''Lučanu futbola klubs "Mladost"''' ({{val|sr|Фудбалски клуб Младост Лучани}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Lučani]]em, kurš spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{serbiski}} {{īss-aizmetnis}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Mladost Lučani}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Mladost]] [[Kategorija:Lučanu "Mladost"]] 5gmf8lgtks3wq6zbjpzq0h43x9f77id 0 369649 4486900 4288557 2026-06-26T12:44:49Z Makenzis 56205 4486900 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #fff | bg_color = #f00 | nos = ''FK Napredak Kruševac'' | logo_links = [[Attēls:Napredak Kruševac logo.png|180px]] | logo_izm = | pilns = ''Fudbalski klub Napredak Kruševac'' | iesauka = ''Čarapani'' | pilsēta = {{vieta|Serbija|Kruševaca}} | līga = [[Serbijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = {{decrease}} 16. vieta, [[Serbijas Superlīga]] | dib = 1946 | dib_mēn = 12 | dib_dat = 8 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Mladost Stadium]]'' | ietilp = 10 331 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Dragans Ivanovičs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fknapredak.rs/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1=|pattern_b1=_olympiacosfc2012|pattern_ra1= | leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000 | pattern_la2=|pattern_b2=_olympiacosfc1112a|pattern_ra2=| | leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF }} '''''FK Napredak Kruševac''''' ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kruševaca]]s, kas spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFe2e2" style="text-align:center;"| '''14.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.org}}</ref> | {{decrease}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.org}}</ref> | {{increase}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Napredak]] [[Kategorija:FK Napredak Kruševac]] 79663tf0d5tq5b9jvgty9jcufqy8b1o 0 369651 4486898 4117251 2026-06-26T12:44:05Z Makenzis 56205 4486898 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = ff88ff | bg_color = f5f5f5 | nos = Ivanjicas "Javor" | logo_links = [[Attēls:Javor logo.png|180px]] | logo_izm = | pilns = Ivanjicas futbola klubs "Javor" (''Фудбалски клуб Јавор Ивањица'') | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Serbija|Ivanjica}} | līga = [[Serbijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = {{decrease}} 14. vieta, [[Serbijas Superlīga]] | dib = 1912 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Ivanjicas stadions | ietilp = 4000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Dragomirs Lazovičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Igors Bondžuličs | kapteinis = | mediji = {{URL|https://fkjavor.com/}} | sadarbojas = | current = | kit_alt1 = |pattern_la1 = |pattern_b1 = _vneckblack |pattern_ra1 = |pattern_sh1 = |pattern_so1 = |leftarm1 = FFFFFF |body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF |shorts1 = FFFFFF|socks1 = FFFFFF | kit_alt2 = |pattern_la2 = |pattern_b2 = _vneckwhite |pattern_ra2 = |pattern_sh2 = |pattern_so2 = |leftarm2 = FF00FF |body2 = FF00FF | rightarm2 = FF00FF |shorts2 = FF00FF |socks2 = FF00FF | kit_alt3 = |pattern_la3 = |pattern_b3 = _vneckwhite |pattern_ra3 = |pattern_sh3 = |pattern_so3 = |pattern_name3 = |leftarm3 = FF0000 |body3 = FF0000 |rightarm3 = FF0000 |shorts3 = FF0000 |socks3 = FF0000 }} '''Ivanjicas futbola klubs "Javor"''' ({{val|sr|Фудбалски клуб Јавор Ивањица}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ivanjica|Ivanjicas]], kurš spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFE2E2" style="text-align:center;"| '''15.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.org}}</ref> | {{decrease}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.org}}</ref> | {{increase}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''13.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFe2E2" style="text-align:center;"| '''15.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> | {{decrease}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> | {{increase}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''13.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''16.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> | {{increase}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Javor]] [[Kategorija:Ivanjicas "Javor"]] lvp4db479spm36ckang99eav04mtanp 0 369654 4486939 4006092 2026-06-26T14:05:12Z Makenzis 56205 4486939 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0099CC | nos = Čačakas "Borac" | logo_links = [[Attēls:Borac Čačak logo.png|180px]] | logo_izm = | pilns = Čačakas futbola klubs "Borac" (''Fudbalski klub Borac Čačak'') | iesauka = zebras (''zebre'') | pilsēta = {{vieta|Serbija|Čačaka}} | līga = Serbijas Pirmā līga | sez = 2025.—2026. | poz = 9. vieta | dib = 1926 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 1 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Čačakas stadions]] | ietilp = 8000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Milenko Kostičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Vladimirs Stanisavļevičs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.boracfk.com/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1=_red_stripes|pattern_b1=_drfc_1011|pattern_ra1=_red_stripes|pattern_sh1=_white stripes | leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FFFFFF|shorts1=FF0000|socks1=FF0000 | pattern_la2=_blue_stripes|pattern_b2=_bluehoops3|pattern_ra2=_blue_stripes|pattern_sh2=_white stripes | leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=0000FF|socks2=0000FF }} '''Čačakas futbola klubs "Borac"''' ({{val|sr|Fudbalski klub Borac Čačak}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Čačaka]]s, pašlaik spēlē Serbijas Pirmajā līgā. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2006.–2007.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2007.–2008.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2008.–2009.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009.–2010.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.–2011.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFE2E2" style="text-align:center;"| '''15.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''13.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''14.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#ffe2e2" style="text-align:center;"| '''16.''' | | {{decrease}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#ffe2e2" style="text-align:center;"| '''12.''' | | {{decrease}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Rietumu līga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | | {{increase}} |} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Borac]] [[Kategorija:Čačakas "Borac"]] g60laszmnxegr2p3n7305fmj7r7x6ui 0 369767 4487079 4465765 2026-06-26T18:58:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487079 wikitext text/x-wiki {{mākslas darba infokaste/wikidata}} '''"Kalpone ar piena krūzi"''' ({{val|nl|De Melkmeid, Het Melkmeisje}}) ir nīderlandiešu gleznotāja [[Jans Vermērs|Jana Vermēra]] eļļas krāsas glezna. Tā atrodas ''[[Rijksmuseum Amsterdam|Rijksmuseum]]'' kolekcijā [[Amsterdama|Amsterdamā]], Nīderlandē, kur to uzskata par "neapšaubāmi vienu no muzeja labākajiem eksponātiem".<ref name=Rijksmuseum-Milkmaid>{{tīmekļa atsauce |title=The Milkmaid, Johannes Vermeer, c 1660 - Rijksmuseum |url=https://www.rijksmuseum.nl/en/collection/SK-A-2344|work=[[Rijksmuseum Amsterdam]]|accessdate=17 September 2009}}</ref> Gleznas pabeigšanas datums dažādos avotos norādīts atšķirīgs. ''Rijksmuseum'' to novērtējuši kā aptuveni 1658. gadu. Saskaņā ar [[Metropoles mākslas muzejs|Metropoles mākslas muzeja]] Ņujorkā pētījumiem, tā tapusi 1657. vai 1658. gadā.<ref name=MetMuseum-Exhibition-2009>{{tīmekļa atsauce |title=Vermeer's Masterpiece ''The Milkmaid'' (September 10–November 29, 2009) |url=http://www.metmuseum.org/exhibitions/listings/2009/vermeer |work= [[Metropoles mākslas muzejs]] |accessdate=13 September 2009}}</ref> Tīmekļa vietne ''Essential Vermeer'' norāda plašāku periodu: 1658—1661.<ref name=EssentialVermeer-Milkmaid>{{tīmekļa atsauce |title=The Milkmaid by Johannes Vermeer |url=http://www.essentialvermeer.com/catalogue/milkmaid.html |work=Essential Vermeer|accessdate=13 September 2009}}</ref> == Apraksts un komentāri == Lai arī oriģinālvalodas tradicionālajā nosaukumā sieviete tiek nosaukta par kalponi, kas slauc govis, tajā ir attēlota mājas vai virtuves istabene, zema ranga iekštelpu kalpone,<ref name=EssentialVermeer-Milkmaid /> kas vienkāršā telpā uzmanīgi lej pienu uz galda esošā tukšā māla traukā. Uz galda atrodas arī dažādu veidu maize. Viņa ir jauna, spēcīgi būvēta sieviete ar tīru linu cepuri, zilu priekšautu un pār platiem apakšdelmiem atlocītām piedurknēm. Aiz viņas muguras uz grīdas atrodas kāju sildītājs; uz sienas ir [[Delftas keramika|Delftas flīzes]], uz kurām attēlots [[Kupidons]] (skatītājam pa kreisi) un tēls ar stabu (pa labi). No loga gleznas kreisajā pusē plūst spoža gaisma.<ref name=krhdcs>{{tīmekļa atsauce | last = Rosenberg | first = Karen | date = 11 September 2009 | title = A Humble Domestic Crosses the Sea | publisher = ''[[The New York Times]]'' | url = https://www.nytimes.com/2009/09/11/arts/design/11vermeer.html?em=&pagewanted=print | accessdate = 13 September 2009}}</ref> Glezna sniedz pārsteidzošu ilūziju, sniedzot ne tikai detalizāciju, bet arī radot sajūtu par sievietes un galda svaru. "Gaisma, lai arī spoža, neizdzēš rupjās maizes garozas tekstūras un neizlīdzina kalpones plato vidukli vai noapaļoto plecu apjomu", ''[[The New York Times]]'' rakstīja mākslas kritiķe Karena Rozenberga. Tomēr pusei sievietes sejas esot ēnā, "nav iespējams pateikt, vai viņas nodurtās acis un sakniebtās lūpas izsaka skumjas vai koncentrēšanos," viņa rakstīja.<ref name=krhdcs/> [[Metropoles mākslas muzejs|Metropoles mākslas muzeja]] Eiropas gleznu departamenta kurators, divu Vermēra izstāžu organizators, Volters Lītke izteicies, ka "tas ir mazliet kā [[Mona Liza|Monas Lizas]] efekts" mūsdienu skatītājiem. "Mūsdienu auditorijai viņā ir mazliet noslēpumainība. Viņa veic savus ikdienas pienākumus, nedaudz smaidot. Un mūsu reakcija ir "Par ko gan viņa domā?'"<ref name=CTPost-Met-2009>{{tīmekļa atsauce | last = Boros | first = Phyllis A.S. | date = 13 September 2009 | title = Vermeer's 'Milkmaid' cause for celebration at MMA | work = [[Connecticut Post]] | url = http://www.ctpost.com/default/article/Vermeer-s-Milkmaid-cause-for-celebration-at-MMA-212061.php | accessdate = 13 September 2009 | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109024808/https://www.ctpost.com/default/article/Vermeer-s-Milkmaid-cause-for-celebration-at-MMA-212061.php }}</ref> == Īpašnieki == [[Attēls:CartoonsDeMinisterPRinkEnDeMilkmaid1907.jpg|thumb|350px|1907. gada nīderlandiešu karikatūra, kuras autors Jans Rinke attēlojis domstarpības par to, vai valstij būtu jānopērk glezna, lai nepieļautu tās nonākšanu kāda bagāta amerikāņu mākslas kolekcionāra rokās. Valdība iegādājās gleznu un tā nonāca ''[[Rijksmuseum]]'' īpašumā.]] [[Pīters van Reivens]] (1624–1674), Vermēra Delftas patrons (un pēc viņa nāves 21 gleznotāja darba īpašnieks), visticamāk gleznu nopirka tieši no mākslinieka. Lītke apšauba, ka viņš būtu gleznu pasūtījis.<ref name=WNYC-Lopate-Liedtke-2009>{{tīmekļa atsauce |title=Vermeer's The Milkmaid |url=http://www.wnyc.org/story/59185-vermeers-the-milkmaid/ |date= 19 September 2009|last=Lopate|first=Leonard |work=[[The Leonard Lopate Show]] |publisher=[[WNYC]] radio station |format=Audio interview with [[Walter Liedtke]]|accessdate=19 September 2009}}</ref> Pēc viņa nāves, visticamāk, to mantoja viņa atraitne, Marija de Kneita, iespējams, viņu meita, Magdelene van Reivena (1655—1681) un noteikti viņa znots [[Jakobs Disiuss]] (1653–1695),<ref name=delftschool>{{grāmatas atsauce |last1=Liedtke |first1=Walter |first2= Michiel C. |last2=Plomp |first3=Axel |last3=Ruger |title=Vermeer and the Delft School |url=https://archive.org/details/bub_gb_EZxWaNlQKiYC |publisher=Yale University Press |date=2001 |location=New Haven and London |pages=[https://archive.org/details/bub_gb_EZxWaNlQKiYC/page/n386 372], 374 |isbn=0-87099-973-7}}</ref><ref>[http://www.essentialvermeer.com/clients_patrons/the_dissius_collection.html Dissius collection sale] retrieved June 4, 2010</ref> kura īpašums 1696. gadā tika izpārdots kopā ar citām mākslinieka gleznām. Izsoles ieraksti gleznu aprakstīja kā "ārkārtīgi labu" un darbs tika pārdots par otru augstāko cenu no šīs izsoles gleznām (175 [[guldenis|guldeņiem]], ko pārspēja tikai 200 guldeņi par Vermēra pilsētas ainavu "[[Delftas skats]]".<ref name=MetMuseum-Exhibition-2009/><ref name=EssentialVermeer-Milkmaid/>) 1765. gadā gleznu izsolīja [[Lēnderts Pīters de Nēfvils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bibliotheque-numerique.inha.fr/collection/13744-catalogus-van-schilderyen-van-wylen-de-heer-pieter/ |title=Catalogue of paintings by the late Pieter de Neufville, nr. 65 |access-date={{dat|2017|12|16||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150925092132/http://bibliotheque-numerique.inha.fr/collection/13744-catalogus-van-schilderyen-van-wylen-de-heer-pieter/ }}</ref> "Slavenā kalpone, Delftas Vermēra izveicīgais darbs" pabija vismaz piecās Amsterdamas kolekcijās, pirms tā kļuva par daļu no tā, ko Metropoles mākslas muzejs nosauca par "vienu no Nīderlandes mākslas lieliskākajām kolekcijām", kura piederēja Lukretijai Johannai van Vinterei (1785–1845). 1822. gadā viņa ieprecējās Sikstu kolekcionāru ģimenē un 1908. gadā divi viņas dēli pārdeva gleznu (kā slavenās Sikstu kolekcijas daļu, kopā 39 darbus) ''Rijksmuseum'', kas iegādājās tos ar atbalstu no Nīderlandes valdības un Rembranta biedrības,<ref name=MetMuseum-Exhibition-2009/> bet neiztiekot bez sabiedrības kritikas un apspriešanas un parlamenta ģenerālsekretāra iejaukšanās.<ref name=EssentialVermeer-Milkmaid/> == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == === Monogrāfijas === * Bonafoux, Pascal, and Johannes Vermeer van Delft. ''Vermeer.'' New York: Konecky & Konecky, 1992. {{ISBN|978-1-568-52308-8}} {{OCLC|249850444}} * Cant, Serena, and Jan Vermeer van Delft. ''Vermeer and His World, 1632-1675.'' London: Quercus, 2009. {{ISBN|978-1-849-16005-6}} {{OCLC|699202293}} * Franits, Wayne E. ''The Cambridge Companion to Vermeer.'' Cambridge: Cambridge University Press, 2001. {{ISBN|978-0-521-65330-5}} {{OCLC|45284708}} * Franits, Wayne E. ''Dutch Seventeenth-Century Genre Painting: Its Stylistic and Thematic Evolution.'' New Haven, Conn: Yale University Press, 2004. {{ISBN|978-0-300-10237-6}} {{OCLC|473754188}} * Gaskell, Ivan, and Michiel Jonker. ''Vermeer Studies: [Proceedings of the Symposia "New Vermer Studies" Held in 1995 in Washington, and in 1996 in The Hague].'' Washington: National Gallery of Art, 1998. Vol. 55. {{ISBN|978-0-300-07521-2}} {{OCLC|631981597}} * Gowing, Lawrence, and Johannes Vermeer. ''Vermeer.'' Berkeley, Calif: University of California Press, 1997. {{ISBN|978-0-520-21276-3}} {{OCLC|36857459}} * Henderson, Jasper, Victor Schiferli, and Lynne Richards. ''Vermeer: The Life and Work of a Master.'' Amsterdam: Rijksmuseum, 2011. {{ISBN|978-9-086-89068-2}} {{OCLC|763023437}} - Translated from the Dutch from Lynne Richards. * Koningsberger, Hans. ''The World of Vermeer, 1632-1675.'' Time-Life ''Library of Art'' series. Amsterdam: Time-Life Books, 1985. {{ISBN|978-0-900-65858-7}} {{OCLC|13302281}} * Metropolitan Museum of Art (New York, N.Y.), and Liedtke, Walter A. ''The Milkmaid by Johannes Vermeer / Walter Liedtke.'' New York: The Metropolitan Museum of Art, 2009 {{OCLC|839735356}} ** {{MMoAobject|121680|The Milkmaid by Johannes Vermeer}} - 2009 exhibition catalogue * Plomp, Michiel, et al. ''Vermeer and the Delft School / Walter Liedtke.'' New York : The Metropolitan Museum of Art, 2001. {{ISBN|978-0-870-99973-4}} {{OCLC|819761194}} ** {{MMoAobject|65202|Vermeer and the Delft School}} - 2001 exhibition catalog * Pollock, Griselda. ''Differencing the Canon Feminist Desire and the Writing of Art's Histories.'' London: Routledge, 1999. {{ISBN|978-1-135-08440-0}} {{OCLC|842262336}} * Rand, Harry. 1998. "Wat maakte de 'Keukenmeid' van Vermeer?" ''Bulletin Van Het Rijksmuseum.'' 46, no. 2-3: 275-278. {{ISSN|0165-9510}} {{OCLC|772557024}} * [[Simon Schama|Schama, Simon]]. ''[[The Embarrassment of Riches: An Interpretation of Dutch Culture in the Golden Age]].'' New York: Knopf, 1987. {{ISBN|978-0-394-51075-0}} {{OCLC|14132010}} * Vermeer, Johannes, and Taco Dibbits. ''Milkmaid by Vermeer and Dutch Genre Painting Masterworks from the Rijksmuseum Amsterdam: Exhibition, The National Art Center, 26 September-17 December 2007.'' Tokyo: Tokyo Shimbun, 2007. {{OCLC|690709724}} - 2007 exhibition catalog * Wheelock, Arthur K. ''Vermeer & the Art of Painting.'' New Haven: Yale University Press, 1995. {{ISBN|978-0-300-06239-7}} {{OCLC|31409512}} * Wheelock, Arthur K., and Johannes Vermeer. ''Vermeer: The Complete Works.'' New York: H.N. Abrams, 1997. {{ISBN|978-0-810-92751-3}} {{OCLC|36178954}} === Multimediji === * Liedtke, Walter. ''[http://www.metmuseum.org/metmedia/audio/exhibitions/045-special-exhibition-vermeers-masterpiece-ithe-milkmaidi Special Exhibition: Vermeer’s Masterpiece, The Milkmaid]'' on Vermeer’s Masterpiece ''The Milkmaid'' exhibit (September 10, 2009 – November 29, 2009). Audio. Ietver stenogrammu. * Liedtke, Walter. ''[https://www.youtube.com/watch?v=JfMlEx5l5V0 Vermeer’s Masterpiece The Milkmaid: Discreet Object of Desire: A Curatorial Talk]'' by [[Walter Liedtke]], Curator, Department of European Paintings, The Metropolitan Museum of Art, New York. September 26, 2009. Video. (72 min) * Lopate, Leonard. [http://www.wnyc.org/story/59185-vermeers-the-milkmaid/ Vermeer's ''The Milkmaid''], ''[[The Leonard Lopate Show]].'' [[WNYC]]. September 18, 2009. Audio intervija ar Volteru Lītki, Vermēra izstādes kuratoru. (18 min) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20120713054441/http://www.rijksmuseum.nl/aria/aria_assets/SK-A-2344?lang=en&context_space=&context_id= ''The Milkmaid''] ''[[Rijksmuseum]]'' vietnē * [http://www.metmuseum.org/exhibitions/listings/2009/vermeer Vermeer's Masterpiece: ''The Milkmaid''] [[Metropoles mākslas muzejs]] - 2009. gada Vermēra izstāde * [http://www.essentialvermeer.com/catalogue/milkmaid.html ''The Milkmaid''] at [http://www.essentialvermeer.com/ ''Essential Vermeer''] - detalizēta interaktīva gleznas "Kalpone ar piena krūzi" analīze * [http://colourlex.com/project/vermeer-the-milkmaid/ Johannes Vermeer, ''The Milkmaid''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150414144606/http://colourlex.com/project/vermeer-the-milkmaid/ |date={{dat|2015|04|14||bez}} }} ''[http://colourlex.com/ ColourLex] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151217082024/http://colourlex.com/ |date={{dat|2015|12|17||bez}} }}'' vietnē {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Johannesa Vermēra gleznas]] kn5fojqngsnygok2k33hxnz9c431e9e 0 383872 4487135 4344769 2026-06-26T23:10:46Z Bluedaynightlight 124636 Diskogrāfija 4487135 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Atveidošana}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = BLACKPINK | Attēls = 블랙핑크(BlackPink) - 마지막처럼 171001 코리아뮤직페스티벌.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = Jennie, Rosé, Lisa, Jisoo | Fons = grupa | Vieta = {{Vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | Žanrs = {{flatlist| * [[korejiešu popmūzika]] * [[elektroniskā deju mūzika]] * [[hiphops]]}} | Gadi = 2016—Pašlaik | Izdevējkompānija = ''YG Entertainment'' | Mlapa = {{URL|http://ygblackpink.com/}} | Dalībnieki = ''Jisoo''<br />''[[Dženija Kima|Jennie]]''<br />''[[Rosé]]''<br />''[[Lisa (repere)|Lisa]]'' | embed = }} '''''BlackPink''''' ([[Hangils]]: ''블랙핑크''), stilizēts kā '''BLΛƆKPIИK''', ir [[Dienvidkoreja]]s meiteņu grupa no ''[[YG Entertainment]]'' kompānijas. Grupa sastāv no 4 dalībniecēm: ''Jisoo'', ''[[Dženija Kima|Jennie]]'', ''[[Rosé]]'' un ''[[Lisa (repere)|Lisa]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=YG 새 걸그룹, '블랙 핑크' 이름의 뜻은?YG 새 걸그룹 최종발표③|url=http://entertain.naver.com/read?oid=109&aid=0003347383}}</ref> Blackpink debitēja 2016. gada 8. augustā ar singlu Square One. Dziesmas "Whistle" un "Boombayah", kas kļuva par viņu pirmajām Nr. 1 dziesmām [[Billboard Tops|''Billboard World Digital Songs'' topā]]. "Boombayah" dziesmas video kļuva par vispopulārāko {{nepieciešama atsauce}} korejiešu grupas debijas video. Pēc dažiem mēnešiem Blackpink ieguva tādas balvas kā ''`New Artist of the Year`, `Best Female Group`'' u.c.{{nepieciešama atsauce}} Blackpink ir pirmā sieviešu K-pop grupa ar trim Nr.1 hitiem ''Billboard's World Digital Song Sales'' topā. == Grupas dalībnieces == * Jisoo (지수/Džisū) * [[Dženija Kima|Jennie]] (제니/Dženija) * [[Rosé]] (로제/Rozē) * [[Lisa (repere)|Lisa]] (리사/Liza) == Diskogrāfija == === Korejiešu albumi === ==== Studijas albumi ==== *''The Album'' (2020) *''Born Pink'' (2022) ==== Minialbumi ==== * ''Square Up'' (2018)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Square_Up_(EP)|title=Square Up (EP)}}</ref> * ''Kill This Love'' (2019) * ''Deadline'' (2026) ==== Singli ==== * ''Square One'' (2016)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://kpopherald.koreaherald.com/view.php?ud=201608091630134122942_2|title=YG Entertainment unveils K-pop group BlackPink}}</ref> * ''Square Two'' (2016)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://entertain.naver.com/read?oid=109&aid=0003422497|title=블랙핑크, 11월6일 '인기가요'+10일 '엠카' 연속 컴백 확정}}</ref> * ''As If It's Your Last (마지막처럼)'' (2017)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.koreatimes.co.kr/www/art/2017/06/682_231754.html|title=BLACKPINK reveals digital single before Japanese showcase}}</ref> * ''How You Like That'' (2020) * ''Ice Cream'' (ar [[Selīna Gomesa|Selīnu Gomesu]]) (2020) * ''Pink Venom'' (2022) * ''Jump (뛰어)'' (2025) === Japāņu albumi === ==== Studijas albumi ==== * ''The Album - JP Ver.'' (2021) ==== Minialbumi ==== * ''Blackpink'' (2017)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=BLACKPINK - EP|url=https://itunes.apple.com/jp/album/blackpink-ep/id1263315668}}</ref> * ''Re: Blackpink'' (2018) ==== Singli ==== * ''Ddu-Du Ddu-Du'' (2018) ==== Kompilācijas albumi ==== * ''Blackpink in Your Area'' (2018) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Dienvidkorejas popgrupas]] [[Kategorija:Korejiešu popmūzika]] feibw1kzh3wst90upovn0b6c33pkicx 0 398126 4486962 4486662 2026-06-26T15:07:27Z Vylks 50297 /* Sešpadsmitdaļfināli */ 4486962 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 48 | vārti = 141 | skatītāji = 3072164 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=6 |ga_FRA=1 |status_FRA= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=3 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=2 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=7 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=7 |ga_NOR=3 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrF |team2=GrE |team3=GrB |team4=GrD |team5=GrL |team6=GrA |team7=GrJ |team8=GrC |team9=GrH |team10=GrG |team11=GrK |team12=GrI <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|25}} |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=A |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=A |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=A |win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH= |win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=3 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|BEL}} |name_GrH={{fb|CPV}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||<!--{{fb|}}-->A3/B3/C3/D3/F3| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->I1||<!--{{fb|}}-->C3/D3/F3/G3/H3| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}||{{fb|MAR}}| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->H1||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||{{fb|BIH}}| |1. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->G1||<!--{{fb|}}-->A3/E3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||{{fb|JAP}}| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}||<!--{{fb|}}-->I2| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->C3/E3/F3/H3/I3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/H3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||<!--{{fb|}}-->H2| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}||<!--{{fb|}}-->G2| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->E3/F3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/J3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = A3/B3/C3/D3/F3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = I2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = I1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = C3/D3/F3/G3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = C3/E3/F3/H3/I3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/H3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = G1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/E3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = H1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/F3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = G2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = H2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/J3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] m6qifshtfw0rucipw1kbovxlnfw673t 4487118 4486962 2026-06-26T21:23:23Z Krišjānis 51961 4487118 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 48 | vārti = 141 | skatītāji = 3072164 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrF |team2=GrE |team3=GrB |team4=GrD |team5=GrI |team6=GrL |team7=GrA |team8=GrJ |team9=GrC |team10=GrH |team11=GrG |team12=GrK <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|26}} |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=A |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=A |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=A |win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|BEL}} |name_GrH={{fb|CPV}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||<!--{{fb|}}-->A3/B3/C3/D3/F3| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}||<!--{{fb|}}-->C3/D3/F3/G3/H3| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}||{{fb|MAR}}| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->H1||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||{{fb|BIH}}| |1. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->G1||<!--{{fb|}}-->A3/E3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||{{fb|JAP}}| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}||{{fb|NOR}}| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->C3/E3/F3/H3/I3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/H3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||<!--{{fb|}}-->H2| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}||<!--{{fb|}}-->G2| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->E3/F3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/J3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = A3/B3/C3/D3/F3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = C3/D3/F3/G3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = C3/E3/F3/H3/I3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/H3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = G1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/E3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = H1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/F3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = G2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = H2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/J3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] 3gg2ohn97efasvd4phteqjs36e7zmes 4487125 4487118 2026-06-26T21:30:55Z Krišjānis 51961 /* Izslēgšanas turnīrs */ 4487125 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 48 | vārti = 141 | skatītāji = 3072164 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrF |team2=GrE |team3=GrB |team4=GrD |team5=GrI |team6=GrL |team7=GrA |team8=GrJ |team9=GrC |team10=GrH |team11=GrG |team12=GrK <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|26}} |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=A |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=A |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=A |win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|BEL}} |name_GrH={{fb|CPV}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||<!--{{fb|}}-->D3/F3| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}||<!--{{fb|}}-->F3/G3| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}||{{fb|MAR}}| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->H1||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||{{fb|BIH}}| |1. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->G1||<!--{{fb|}}-->A3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||{{fb|JAP}}| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}||{{fb|NOR}}| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->E3/H3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||<!--{{fb|}}-->H2| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}||<!--{{fb|}}-->G2| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->E3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = D3/F3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = F3/G3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = E3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = G1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = H1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = G2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = H2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] qganph3gtnc1o760bkvknnye3fhpgtz 4487283 4487125 2026-06-27T11:05:37Z Krišjānis 51961 4487283 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 48 | vārti = 141 | skatītāji = 3072164 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrF |team2=GrE |team3=GrB |team4=GrD |team5=GrI |team6=GrG |team7=GrL |team8=GrA |team9=GrJ |team10=GrC |team11=GrH |team12=GrK <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|26}} |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=A |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=A |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=A |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=A |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI=A |win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||{{fb|PAR}}| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}||{{fb|SWE}}| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}||{{fb|MAR}}| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||{{fb|BIH}}| |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}}||<!--{{fb|}}-->A3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||{{fb|JAP}}| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}||{{fb|NOR}}| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->E3/H3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||{{fb|CPV}}| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}||{{fb|EGY}}| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->E3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = E3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] 1u0vr6dwho4z8mjlkz7alx0gd9vmwgv 4487291 4487283 2026-06-27T11:39:53Z Vylks 50297 /* Trešo vietu ieguvēji */ 4487291 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 48 | vārti = 141 | skatītāji = 3072164 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrF |team2=GrE |team3=GrB |team4=GrD |team5=GrI |team6=GrG |team7=GrL |team8=GrA |team9=GrJ |team10=GrC |team11=GrH |team12=GrK <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|26}} |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=A |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=A |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=A |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=A |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH=E |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI=A |win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||{{fb|PAR}}| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}||{{fb|SWE}}| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}||{{fb|MAR}}| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||{{fb|BIH}}| |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}}||<!--{{fb|}}-->A3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||{{fb|JAP}}| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}||{{fb|NOR}}| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->E3/H3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||{{fb|CPV}}| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}||{{fb|EGY}}| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->E3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = E3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] ckxafmj01oqwkbar96ejz3u4osuue90 4487292 4487291 2026-06-27T11:41:00Z Vylks 50297 /* D grupa */ 4487292 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 48 | vārti = 141 | skatītāji = 3072164 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrF |team2=GrE |team3=GrB |team4=GrD |team5=GrI |team6=GrG |team7=GrL |team8=GrA |team9=GrJ |team10=GrC |team11=GrH |team12=GrK <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|26}} |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=A |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=A |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=A |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=A |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH=E |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI=A |win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||{{fb|PAR}}| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}||{{fb|SWE}}| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}||{{fb|MAR}}| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||{{fb|BIH}}| |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}}||<!--{{fb|}}-->A3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||{{fb|JAP}}| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}||{{fb|NOR}}| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->E3/H3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||{{fb|CPV}}| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}||{{fb|EGY}}| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->E3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = E3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] hxcfuptheeppbc6s49ih26w8slhhd8m 4487294 4487292 2026-06-27T11:41:53Z Vylks 50297 /* I grupa */ 4487294 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 48 | vārti = 141 | skatītāji = 3072164 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrF |team2=GrE |team3=GrB |team4=GrD |team5=GrI |team6=GrG |team7=GrL |team8=GrA |team9=GrJ |team10=GrC |team11=GrH |team12=GrK <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|26}} |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=A |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=A |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=A |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=A |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH=E |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI=A |win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||{{fb|PAR}}| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}||{{fb|SWE}}| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}||{{fb|MAR}}| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||{{fb|BIH}}| |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}}||<!--{{fb|}}-->A3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||{{fb|JAP}}| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}||{{fb|NOR}}| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->E3/H3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||{{fb|CPV}}| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}||{{fb|EGY}}| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->E3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = E3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] lr7ninbigta6srqiuc856gkvep4jcmn 4487300 4487294 2026-06-27T11:53:14Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas turnīrs */ atlikušās kombinācijas 4487300 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 48 | vārti = 141 | skatītāji = 3072164 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrF |team2=GrE |team3=GrB |team4=GrD |team5=GrI |team6=GrG |team7=GrL |team8=GrA |team9=GrJ |team10=GrC |team11=GrH |team12=GrK <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|26}} |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=A |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=A |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=A |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=A |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH=E |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI=A |win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||{{fb|PAR}}| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}||{{fb|SWE}}| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}||{{fb|MAR}}| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||{{fb|BIH}}| |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}}||<!--{{fb|}}-->A3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||{{fb|JAP}}| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}||{{fb|NOR}}| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->E3/C3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||{{fb|CPV}}| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}||{{fb|EGY}}| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->G3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->E3/I3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = E3/C3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = G3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = E3/I3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] ktj4qewkuse3g9u6smiar6dnfl8wn8a 0 401465 4486946 4288936 2026-06-26T14:34:58Z Makenzis 56205 4486946 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #F5F5f5 | bg_color = #000000 | nos = Šabacas "Mačva" | logo_links = [[Attēls:Mačva logo.gif|180px]] | logo_izm = | pilns = ''Fudbalski klub Mačva'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Serbija|Šabaca}} | līga = [[Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = {{increase}} 2. vieta, Prva Liga | dib = 1919 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Šabacas pilsētas stadions | ietilp = 8 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Ivica Kraļs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Dragans Aničičs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fkmacva.com/}} | sadarbojas = | current = | | pattern_la1=_vif | pattern_b1=_blackcenterstripe | pattern_ra1=_vif | leftarm1=000000 | body1=FF0000 | rightarm1=000000 | shorts1=FF0000 | socks1=FF0000 | pattern_la2=_vif | pattern_b2= | pattern_ra2=_vif | leftarm2=ffffff | body2=ffffff | rightarm2=ffffff | shorts2=ffffff | socks2=ffffff }} '''Šabacas "Mačva"''' ({{val|sr|Фудбалски клуб Мачва Шабац}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Šabaca]]s. Klubs spēlē [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. Tas ir dibināts 1919. gadā. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''12.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''12.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''16.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''19.''' | | |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Mačva]] [[Kategorija:FK Mačva Šabac]] aws13i8aynetoknx9l6fcgntas200xk 0 401473 4486893 4288576 2026-06-26T12:30:14Z Makenzis 56205 4486893 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #F5F5F5 | bg_color = #002395 | nos = ''FK TSC "Bačka Topola"'' | logo_links = [[Attēls:Bačka Topola logo.gif|180px]] | logo_izm = 130px | pilns = ''ФК ТСЦ - Бaчкa Toпoлa'' <br /> ''Topolyai Sport Club Bačka Topola'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Serbija|Bačka Topola}} | līga = [[Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 13. vieta | dib = 1913 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Bačka Topolas pilsētas stadions | ietilp = 4 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} ''Szabolcs Palágyi'' | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Zoltans Sabo | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fktsc.com/}} | sadarbojas = | current = | | pattern_la1=_whitelines | pattern_b1=_whitecollar | pattern_ra1=_whitelines | pattern_sh1= _adidaswhite | leftarm1=0000FF | body1=0000FF | rightarm1=0000FF | shorts1=0000FF | socks1=0000FF | pattern_la2=_blacklines | pattern_b2=_blackcollar | pattern_ra2=_blacklines | pattern_sh2=_adidaswhite | leftarm2=FF4500 | body2=FF4500 | rightarm2=FF4500 | shorts2=000000 | socks2=000000 }} '''''FK TSC Bačka Topola''''' ({{val|sr|ФК ТСЦ - Бaчкa Toпoлa}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bačka Topola]]s, kas spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2. līga''' (''[[Vojvodina]]'') | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2. līga''' (''[[Vojvodina]]'') | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | | {{increase}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> | {{increase}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.fktsc.com/ Oficiala majas lapa] * [http://www.soccerway.com/teams/serbia/ soccerway] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110823004305/http://www.soccerway.com/teams/serbia/ |date={{dat|2011|08|23||bez}} }} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Bačka Topola]] [[Kategorija:TSC Bačka Topola]] hn0ma7lx3ktnhu2m6436qdi7c3spu9w 4486896 4486893 2026-06-26T12:38:53Z Makenzis 56205 4486896 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #F5F5F5 | bg_color = #002395 | nos = ''FK TSC "Bačka Topola"'' | logo_links = [[Attēls:Bačka Topola logo.gif|180px]] | logo_izm = 130px | pilns = ''ФК ТСЦ - Бaчкa Toпoлa'' <br /> ''Topolyai Sport Club Bačka Topola'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Serbija|Bačka Topola}} | līga = [[Serbijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 13. vieta, [[Serbijas Superlīga]] | dib = 1913 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Bačka Topolas pilsētas stadions | ietilp = 4 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} ''Szabolcs Palágyi'' | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Zoltans Sabo | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fktsc.com/}} | sadarbojas = | current = | | pattern_la1=_whitelines | pattern_b1=_whitecollar | pattern_ra1=_whitelines | pattern_sh1= _adidaswhite | leftarm1=0000FF | body1=0000FF | rightarm1=0000FF | shorts1=0000FF | socks1=0000FF | pattern_la2=_blacklines | pattern_b2=_blackcollar | pattern_ra2=_blacklines | pattern_sh2=_adidaswhite | leftarm2=FF4500 | body2=FF4500 | rightarm2=FF4500 | shorts2=000000 | socks2=000000 }} '''''FK TSC Bačka Topola''''' ({{val|sr|ФК ТСЦ - Бaчкa Toпoлa}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bačka Topola]]s, kas spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2. līga''' (''[[Vojvodina]]'') | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2. līga''' (''[[Vojvodina]]'') | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | | {{increase}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> | {{increase}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.fktsc.com/ Oficiala majas lapa] * [http://www.soccerway.com/teams/serbia/ soccerway] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110823004305/http://www.soccerway.com/teams/serbia/ |date={{dat|2011|08|23||bez}} }} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Bačka Topola]] [[Kategorija:TSC Bačka Topola]] sus7q6bdroa07x1s69a9m0pfwdaghow 4486897 4486896 2026-06-26T12:39:08Z Makenzis 56205 4486897 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #F5F5F5 | bg_color = #002395 | nos = ''FK TSC "Bačka Topola"'' | logo_links = [[Attēls:Bačka Topola logo.gif|180px]] | logo_izm = 130px | pilns = ''ФК ТСЦ - Бaчкa Toпoлa'' <br /> ''Topolyai Sport Club Bačka Topola'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Serbija|Bačka Topola}} | līga = [[Serbijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = {{decrease}} 13. vieta, [[Serbijas Superlīga]] | dib = 1913 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Bačka Topolas pilsētas stadions | ietilp = 4 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} ''Szabolcs Palágyi'' | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Zoltans Sabo | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fktsc.com/}} | sadarbojas = | current = | | pattern_la1=_whitelines | pattern_b1=_whitecollar | pattern_ra1=_whitelines | pattern_sh1= _adidaswhite | leftarm1=0000FF | body1=0000FF | rightarm1=0000FF | shorts1=0000FF | socks1=0000FF | pattern_la2=_blacklines | pattern_b2=_blackcollar | pattern_ra2=_blacklines | pattern_sh2=_adidaswhite | leftarm2=FF4500 | body2=FF4500 | rightarm2=FF4500 | shorts2=000000 | socks2=000000 }} '''''FK TSC Bačka Topola''''' ({{val|sr|ФК ТСЦ - Бaчкa Toпoлa}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bačka Topola]]s, kas spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2. līga''' (''[[Vojvodina]]'') | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2. līga''' (''[[Vojvodina]]'') | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | | {{increase}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> | {{increase}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.fktsc.com/ Oficiala majas lapa] * [http://www.soccerway.com/teams/serbia/ soccerway] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110823004305/http://www.soccerway.com/teams/serbia/ |date={{dat|2011|08|23||bez}} }} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Bačka Topola]] [[Kategorija:TSC Bačka Topola]] hqx9ty9kei23lsz3meadfraj89qugvh 0 403061 4487031 3302145 2026-06-26T17:54:37Z Pirags 3757 4487031 wikitext text/x-wiki '''Eglīte''' (vīriešu dzimtē [[Eglītis]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], kas radies no vārda „[[Parastā egle|egle]]” [[pamazināmā forma|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Brigita Eglīte]] (1955) — režisore; * [[Elita Eglīte]] (1958) — politiķe; * [[Ināra Eglīte]] (1948—2020) — dzejniece; * [[Maija Eglīte (aktrise)]] (1954) — aktrise; * [[Zane Eglīte]] (1984) — basketboliste; * [[Zigrīda Eglīte]] (1936) — bioloģe, botāniķe. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] hrm8uobhxbncnif9ijsvbos5sw03tfb 4487084 4487031 2026-06-26T19:11:01Z Pirags 3757 pap 4487084 wikitext text/x-wiki '''Eglīte''' (vīriešu dzimtē [[Eglītis]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], kas radies no vārda „[[Parastā egle|egle]]” [[pamazināmā forma|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Brigita Eglīte]] (1955) — režisore; * [[Elita Eglīte]] (1958) — politiķe; * [[Ināra Eglīte]] (1948—2020) — dzejniece; * [[Maija Eglīte (zinātniece)]] (1939—2026), arodārste; * [[Maija Eglīte (aktrise)]] (1954) — aktrise; * [[Zane Eglīte]] (1984) — basketboliste; * [[Zigrīda Eglīte]] (1936) — bioloģe, botāniķe. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 9je8rorm4laf80pazw920accve2rmd2 4487200 4487084 2026-06-27T07:39:02Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4487200 wikitext text/x-wiki '''Eglīte''' (vīriešu dzimtē [[Eglītis]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], kas radies no vārda „[[Parastā egle|egle]]” [[deminutīvs|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Brigita Eglīte]] (1955) — režisore; * [[Elita Eglīte]] (1958) — politiķe; * [[Ināra Eglīte]] (1948—2020) — dzejniece; * [[Maija Eglīte (zinātniece)]] (1939—2026) — arodārste; * [[Maija Eglīte (aktrise)]] (1954) — aktrise; * [[Zane Eglīte]] (1984) — basketboliste; * [[Zigrīda Eglīte]] (1936) — bioloģe, botāniķe. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 5hiqz74xrimiygnsde49ztv7ck5e8o0 4487201 4487200 2026-06-27T07:39:56Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4487201 wikitext text/x-wiki '''Eglīte''' (vīriešu dzimtē [[Eglītis]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], kas radies no vārda „[[Parastā egle|egle]]” [[deminutīvs|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Brigita Eglīte]] (1955) — režisore; * [[Elita Eglīte]] (1958) — politiķe; * [[Ināra Eglīte]] (1948—2020) — dzejniece; * [[Maija Eglīte]]: ** [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]] (1939—2026) — arodārste; ** [[Maija Eglīte (aktrise)|Maija Eglīte]] (1954) — aktrise; * [[Zane Eglīte]] (1984) — basketboliste; * [[Zigrīda Eglīte]] (1936) — bioloģe, botāniķe. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] ai0ufepa091fygvo13i7vb8m4qbpsza 0 404699 4487272 3879273 2026-06-27T09:59:40Z Meistars Joda 781 4487272 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = DOM | NOCname = [[Dominikānas Republikas Olimpiskā komiteja]] | games = olimpiskajās spēlēs | year = | flagcaption = | oldcode = | website = {{url|www.colimdo.org}} | location = | date = | competitors = | sports = | flagbearer = | rank = | gold = | silver = | bronze = | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Dominikāna|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Dominikāna]]s pārstāvji un sportisti, kas [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] oficiālajās ceremonijās nesuši valsts karogu.'''<ref>[https://www.sports-reference.com/olympics/countries/DOM/ Dominican Republic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417093607/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/DOM/ |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}. Olympics at Sport-Reference.com. Sports Reference LLC. Accessed 25 October 2011.</ref> Dominikāna līdz šim ir piedalījusies tikai [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] (kopš [[1964]]. gada). == Vasaras olimpiskās spēles == {| class="wikitable" |- ! rowspan="2"| Spēles !! rowspan="16" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; !! colspan="2"| Atklāšanas ceremonija !! rowspan="16" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; !! colspan="2"| Noslēguma ceremonija |- ! Sportists !! Sporta veids !! Sportists !! Sporta veids |- |align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || [[Luguelins Santoss]] || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Lusitio Piē]] || {{osv|Tekvondo|2016|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || [[Gabriels Mersedess]] || {{osv|Tekvondo|2012|Vasaras|image=yes}} || [[Felikss Sančess]] || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || [[Felikss Sančess]] || {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || [[Felikss Diass]] || {{osv|Bokss|2008|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || [[Felikss Sančess]] || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || [[Felikss Sančess]] || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || [[Vanda Riho]] || {{osv|Svarcelšana|2000|Vasaras|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || [[Hoans Gusmans]] || {{osv|Bokss|1996|Vasaras|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || [[Altagrasija Kontrerass]] || {{osv|Džudo|1992|Vasaras|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || [[Huans Nunjess]] || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || [[Pedro Nolasko]] || {{osv|Bokss|1984|Vasaras|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|PSRS}} [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980 Maskava]] || || || || |- |align=left| {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || || || || |- |align=left| {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || || || || |- |align=left| {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || || || || |- |align=left| {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || [[Alberto Torress]] || {{osv|Vieglatlētika|1964|Vasaras|image=yes}} || || |} == Skatīt arī == * [[Dominikāna olimpiskajās spēlēs]] * [[Dominikānas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce |title=Dominican Republic |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/dominican-republic }} * {{tīmekļa atsauce |title=Dominican Republic |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/DOM |access-date={{dat|2018|08|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417093607/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/DOM/ |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417093607/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/DOM/ |date={{dat|2020|04|17||bez}} }} {{Dominikāna olimpiskajās spēlēs}} {{Karognesēji olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Dominikāna olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]] [[Kategorija:Olimpisko karognesēju uzskaitījumi pēc valsts]] nwiajudg6pvpjz0s75qd4ig13f8ov0y 0 405422 4486902 4477089 2026-06-26T12:52:01Z ~2026-36901-27 147310 4486902 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Latvia |name = Jaunā Vienotība |logo = JaunaVienotiba.svg |leader = [[Evika Siliņa]] |colorcode = #99CC33 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011|8|6}}<br><small>Vienotība</small><br>{{dat|2018|4|23}}<br><small>Jaunā Vienotība</small> |ideology = [[liberālais konservatīvisms]],<br>[[proeiropeisms]]<ref name=parties-and-elections>{{Cite web|url=http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html|title=Parties and Elections in Europe|website=www.parties-and-elections.eu}}</ref> |position =[[Centriski labēja politika|centriski labēja]] |international = |merged = [[Vienotība]]<br>[[Kuldīgas novadam]]<br>[[Tukuma pilsētai un novadam]]<br>[[Valmierai un Vidzemei]]<br>[[Jēkabpils reģionālā partija]] |europarl = [[Eiropas Tautas partija]]s grupa |colours = {{krāsa|#64C049}} [[zaļa]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|25|100|hex=#64C049}} |seats2_title= [[Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}} |seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#64C049}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|9|60|hex= #64C049}} |seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats5 = {{Infobox political party/seats|6|42|hex=#64C049}} |website = {{URL|http://www.jaunavienotiba.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2025 |membership = 3156{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''"Jaunā Vienotība"''' ir [[konservatīvisms|centriski-labēja]]<ref name=parties-and-elections /> [[politiskā partija|partiju]] apvienība [[Latvija|Latvijā]]. Partiju apvienību veido partija "[[Vienotība]]" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "[[Kuldīgas novadam]]", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "[[Valmierai un Vidzemei]]" un "[[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]]". Ar [[Latgales partija|Latgales partiju]] apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Jaunā Vienotība|access-date=2025-01-05|language=lv-LV}}</ref> Partiju apvienība identificējas, kā [[Liberālais konservatīvisms|liberāli konservatīva]] un ir [[Eiropas Tautas Partija|Eiropas Tautas partijā]]. == Vēsture == [[13. Saeima]]s darbības laikā "Jaunā Vienotība" uzņēmās valdības veidošanu, lai gan pēc [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] bija mazākā Saeimas frakcija, un visu [[13. Saeima]]s sasaukumu pie varas bija [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] vadītais [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Ministru kabinets]]. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]], un A. K. Kariņš turpināja darbu kā [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]], vadot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|savu otro valdību]]. 2023. gada septembrī, pēc izmaiņām koalīcijas sastāvā, darbu uzsāka citas "Jaunās Vienotības" politiķes [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] [[Siliņas valdība|vadītā valdība]]. 2026. gada maijā Siliņas valdība demisionēja. Šobrīd [[Kulberga Ministru kabinets|valdībā]] "Jaunās Vienotības" pārvaldībā ir trīs ministrijas — [[Ārlietu ministrija]] (ministre [[Baiba Braže]]), [[Satiksmes ministrija]] (ministrs [[Rihards Kozlovskis]]) un [[Veselības ministrija]] (ministrs [[Hosams Abu Meri]]). "Jaunā Vienotība", kā partiju apvienība pirmoreiz startēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Saraksta [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]] amata kandidāts bija [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. "Jaunās Vienotības" vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus [[Saeima|Saeimā]]. Lai arī Saeimā "Jaunā Vienotība" bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad [[Jānis Bordāns|Jānim Bordānam]] ([[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]) un [[Aldis Gobzems|Aldim Gobzemam]] ([[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]) neizdevās izveidot valdību, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Raimonds Vējonis]] Ministru Prezidenta amatam nominēja [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturu Krišjāni Kariņu]]. {{dat|2019|1|23|5=bez}}, [[Saeima]] apstiprināja [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa Ministru kabinetu]], "Jaunajai Vienotībai" iegūstot [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] un [[Latvijas Finanšu ministrs|finanšu ministra]] portfeļus valdībā. [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu mandātus (ievēlēja [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], kura vietā stājās [[Inese Vaidere]], un [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]]). Apvienība arī ieguva [[Eiropas Komisija|ES Komisāra]] portfeli, ko ieņēma V. Dombrovskis. 2022. gadā partijai "Vienotība" pievienojās Eiropas Parlamenta deputāte [[Dace Melbārde]].<ref>{{Cite web|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/melbarde-izstajusies-no-na-un-pievienojusies-jaunajai-vienotibai/|title=Melbārde izstājusies no NA un pievienojusies “Jaunajai Vienotībai”|date=2022. gada 22. aug.|website=tv3.lv}}</ref> "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]]. {{dat|2022|12|14|5=bez}}, Saeima atkārtoti apstiprināja A. K. Kariņu Ministru prezidenta amatā, uzsākot darbu [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa 2. Ministru kabinetam]]. Jaunajā valdībā "Jaunā Vienotība" ieguva [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]], [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]], [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|izglītības un zinātnes ministra]], [[Latvijas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministra]], [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministra]] un [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] portfeļus. Neraugoties uz sarežģītiem apstākļiem (viņa valdību darbības laikā bija [[COVID-19 pandēmija]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]), A. K. Kariņš vadīja Ministru kabinetu vairāk nekā 4 gadus, viņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> 2023. gada 15. septembrī Saeimai apstiprināja citas "Jaunās Vienotības" politiķes [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetu]]. 2024. gada jūnijā viņa arī pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no A. K. Kariņa. [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Valsts prezidenta vēlēšanās]] par prezidentu tika ievēlēts "Vienotības" pārstāvis ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]]. Pirms [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] "Jaunā Vienotība" saskārās ar vairākiem skandāliem (būtiskākais bija valdības vadītāja K. Kariņa vainošana finanšu līdzekļu izšķērdēšanā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu), tomēr arī šajās Eiroparlamenta vēlēšanai apvienībai izdevās gūt uzvaru, iegūstot 2 no 9 Latvijas mandātiem (parlamentā ievēlēja V. Dombrovski un S. Kalnieti). 2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" "Jaunās Vienotības" un "[[Progresīvie|Progresīvo]]" vēlētāji veidoja pārmaiņu un atvērtības partiju bloku. Šo partiju vēlētāji biežāk pauda atbalstu demokrātiskai dažādībai, integrācijai Eiropā, liberālām pārmaiņām sabiedrībā un atvērtību jaunajam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {{Vienotība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 18,97<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2022-10-03}}</ref> | {{Infobox political party/seats|26|100|hex=#64C049}} | |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 6,69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults|title=13. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2021-10-11}}</ref> | {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#64C049}} | |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 26,24 | {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 25,09 | {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 15,24 | {{Infobox political party/seats|10|60|hex=#64C049}} | |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,90 | {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#64C049}} | |} == Ziedotāji == Laikaposmā no 2010. līdz 2023. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Jānis Bergs]], Arnis Vējš, [[Arvils Ašeradens]], Dace Pūce, [[Normunds Bergs]], Māris Kannenieks, [[Ainārs Ščipčinskis]], Ivars Muravskis, Jānis Bertrāns, [[Olafs Berķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11|archive-date=2024-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111152006/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Saeima |list1 = {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]] q9oi5uwedrckxdah0fccjtlr5nbvpva 4486903 4486902 2026-06-26T12:55:15Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-36901-27|~2026-36901-27]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra 4477089 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Latvia |name = Jaunā Vienotība |logo = JaunaVienotiba.svg |leader = [[Evika Siliņa]] |colorcode = #99CC33 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011|8|6}}<br><small>Vienotība</small><br>{{dat|2018|4|23}}<br><small>Jaunā Vienotība</small> |ideology = [[liberālais konservatīvisms]],<br>[[proeiropeisms]]<ref name=parties-and-elections>{{Cite web|url=http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html|title=Parties and Elections in Europe|website=www.parties-and-elections.eu}}</ref> |position =[[Centriski labēja politika|centriski labēja]] |international = |merged = [[Vienotība]]<br>[[Kuldīgas novadam]]<br>[[Tukuma pilsētai un novadam]]<br>[[Valmierai un Vidzemei]]<br>[[Jēkabpils reģionālā partija]] |europarl = [[Eiropas Tautas partija]]s grupa |colours = {{krāsa|#64C049}} [[zaļa]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|25|100|hex=#64C049}} |seats2_title= [[Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}} |seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#64C049}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|9|60|hex= #64C049}} |seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats5 = {{Infobox political party/seats|6|42|hex=#64C049}} |website = {{URL|http://www.jaunavienotiba.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2025 |membership = 3156{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''"Jaunā Vienotība"''' ir [[konservatīvisms|centriski-labēja]]<ref name=parties-and-elections /> [[politiskā partija|partiju]] apvienība [[Latvija|Latvijā]]. Partiju apvienību veido partija "[[Vienotība]]" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "[[Kuldīgas novadam]]", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "[[Valmierai un Vidzemei]]" un "[[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]]". Ar [[Latgales partija|Latgales partiju]] apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Jaunā Vienotība|access-date=2025-01-05|language=lv-LV}}</ref> Partiju apvienība identificējas, kā [[Liberālais konservatīvisms|liberāli konservatīva]] un ir [[Eiropas Tautas Partija|Eiropas Tautas partijā]]. [[13. Saeima]]s darbības laikā "Jaunā Vienotība" uzņēmās valdības veidošanu, lai gan pēc [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] bija mazākā Saeimas frakcija, un visu [[13. Saeima]]s sasaukumu pie varas bija [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] vadītais [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Ministru kabinets]]. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]], un A. K. Kariņš turpināja darbu kā [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]], vadot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|savu otro valdību]]. 2023. gada septembrī, pēc izmaiņām koalīcijas sastāvā, darbu uzsāka citas "Jaunās Vienotības" politiķes [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] [[Siliņas valdība|vadītā valdība]]. 2026. gada maijā Siliņas valdība demisionēja. Šobrīd [[Kulberga Ministru kabinets|valdībā]] "Jaunās Vienotības" pārvaldībā ir trīs ministrijas — [[Ārlietu ministrija]] (ministre [[Baiba Braže]]), [[Satiksmes ministrija]] (ministrs [[Rihards Kozlovskis]]) un [[Veselības ministrija]] (ministrs [[Hosams Abu Meri]]). == Vēsture == "Jaunā Vienotība", kā partiju apvienība pirmoreiz startēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Saraksta [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]] amata kandidāts bija [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. "Jaunās Vienotības" vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus [[Saeima|Saeimā]]. Lai arī Saeimā "Jaunā Vienotība" bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad [[Jānis Bordāns|Jānim Bordānam]] ([[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]) un [[Aldis Gobzems|Aldim Gobzemam]] ([[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]) neizdevās izveidot valdību, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Raimonds Vējonis]] Ministru Prezidenta amatam nominēja [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturu Krišjāni Kariņu]]. {{dat|2019|1|23|5=bez}}, [[Saeima]] apstiprināja [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa Ministru kabinetu]], "Jaunajai Vienotībai" iegūstot [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] un [[Latvijas Finanšu ministrs|finanšu ministra]] portfeļus valdībā. [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu mandātus (ievēlēja [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], kura vietā stājās [[Inese Vaidere]], un [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]]). Apvienība arī ieguva [[Eiropas Komisija|ES Komisāra]] portfeli, ko ieņēma V. Dombrovskis. 2022. gadā partijai "Vienotība" pievienojās Eiropas Parlamenta deputāte [[Dace Melbārde]].<ref>{{Cite web|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/melbarde-izstajusies-no-na-un-pievienojusies-jaunajai-vienotibai/|title=Melbārde izstājusies no NA un pievienojusies “Jaunajai Vienotībai”|date=2022. gada 22. aug.|website=tv3.lv}}</ref> "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]]. {{dat|2022|12|14|5=bez}}, Saeima atkārtoti apstiprināja A. K. Kariņu Ministru prezidenta amatā, uzsākot darbu [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa 2. Ministru kabinetam]]. Jaunajā valdībā "Jaunā Vienotība" ieguva [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]], [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]], [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|izglītības un zinātnes ministra]], [[Latvijas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministra]], [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministra]] un [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] portfeļus. Neraugoties uz sarežģītiem apstākļiem (viņa valdību darbības laikā bija [[COVID-19 pandēmija]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]), A. K. Kariņš vadīja Ministru kabinetu vairāk nekā 4 gadus, viņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> 2023. gada 15. septembrī Saeimai apstiprināja citas "Jaunās Vienotības" politiķes [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetu]]. 2024. gada jūnijā viņa arī pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no A. K. Kariņa. [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Valsts prezidenta vēlēšanās]] par prezidentu tika ievēlēts "Vienotības" pārstāvis ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]]. Pirms [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] "Jaunā Vienotība" saskārās ar vairākiem skandāliem (būtiskākais bija valdības vadītāja K. Kariņa vainošana finanšu līdzekļu izšķērdēšanā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu), tomēr arī šajās Eiroparlamenta vēlēšanai apvienībai izdevās gūt uzvaru, iegūstot 2 no 9 Latvijas mandātiem (parlamentā ievēlēja V. Dombrovski un S. Kalnieti). 2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" "Jaunās Vienotības" un "[[Progresīvie|Progresīvo]]" vēlētāji veidoja pārmaiņu un atvērtības partiju bloku. Šo partiju vēlētāji biežāk pauda atbalstu demokrātiskai dažādībai, integrācijai Eiropā, liberālām pārmaiņām sabiedrībā un atvērtību jaunajam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {{Vienotība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 6,69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults|title=13. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2021-10-11}}</ref> | {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#64C049}} | |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 18,97<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2022-10-03}}</ref> | {{Infobox political party/seats|26|100|hex=#64C049}} | |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 26,24 | {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 25,09 | {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 15,24 | {{Infobox political party/seats|10|60|hex=#64C049}} | |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,90 | {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#64C049}} | |} == Ziedotāji == Laikaposmā no 2010. līdz 2023. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Jānis Bergs]], Arnis Vējš, [[Arvils Ašeradens]], Dace Pūce, [[Normunds Bergs]], Māris Kannenieks, [[Ainārs Ščipčinskis]], Ivars Muravskis, Jānis Bertrāns, [[Olafs Berķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11|archive-date=2024-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111152006/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Saeima |list1 = {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]] jbb48aov9ok54alym38vwd65d58wdf2 0 406131 4487295 4480552 2026-06-27T11:42:23Z Biafra 13794 4487295 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Evika Siliņa | attēls = Evika Siliņa, EPP Summit (54398620533).jpg | att_izm = | apraksts = Evika Siliņa 2025. gadā | amats = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas = {{dat|2026|05|28|N|}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]] | pēctecis = [[Andris Kulbergs]] | amats2 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2023|9|15|N|}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = [[Gatis Eglītis]] | pēctecis2 = [[Uldis Augulis]] <!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_sākums4 = {{dat|2026|06|11|N|}} | term_beigas4 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents4 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers4 = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Aigars Siliņš | profesija = [[juriste]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = [[Baptisti|baptiste]] | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}</ref> {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]". Bijusī [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]], arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]] un [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. [[14. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī</ref> Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}</ref> 2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu<ref>[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv</ref> un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”. === Politiskā darbība === No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}</ref> Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}</ref> E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}</ref> 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēta. 2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}</ref> Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, "[[Jaunā Vienotība]]" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> 24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}</ref> 2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: "[[Jaunā Vienotība]]", "[[Progresīvie]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Naktī uz {{dat|2026|5|7|A|bez}} Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s ielidoja vairāki [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-policija-naftas-uzglabasanas-baze-rezekne-ceturtdien-bijusi-divu-dronu-triecieni.a646311/|title=Policija: Naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē ceturtdien bijuši divu dronu triecieni|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tiek pieļauts, ka tie varētu būt virzīti mērķiem Krievijas teritorijā no [[Ukraina]]s, taču Krievijas izraisītu [[globālā pozicionēšanas sistēma|globālās pozicionēšanas sistēmas]] traucējumu dēļ droni nonākuši Latvijā. Divi no tiem nokrita un uzsprāga naftas uzglabāšanas bāzē [[Rēzekne|Rēzeknē]] plkst. 3:24 un 4:18, bet [[šūnu apraide]]s paziņojumi Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti plkst. 4:43. Pēc incidenta [[Nacionālie bruņotie spēki]] skaidroja, ka dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-arvalstu-dronus-latvijas-teritorija-nenotrieca-drosibas-apsverumu-del-gaisa-bija-iznicinataji.a646062/|title=Ārvalstu dronus Latvijas teritorijā nenotrieca drošības apsvērumu dēļ; gaisā bija iznīcinātāji|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Savukārt komandieris [[Kaspars Pudāns]] pauda, ka pirmo Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu Nacionālie bruņotie spēki lidaparātu novērošanas radarā neredzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-nbs-komandieris-tehniskie-lidzekli-dronu-pamanisana-pievila.a646155/|title=NBS komandieris: Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 8. maijā Siliņa norādīja uz [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministra]] [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] ("[[Progresīvie]]") politisko atbildību par drošībsargājošo iestāžu nespēju pārņemt Ukrainas praktisko pieredzi pretdronu sistēmu attīstībā un lēno reaģēšanu uz incidentu, kas esot nepieļaujams, ņemot vērā aizsardzības ministrijas budžetu, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ palielināts līdz 2 miljardiem eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-silina-norada-uz-ministra-atbildibu-pec-dronu-ielidosanas-par-vina-demisijas-pieprasisanu-neatbild.a646177/|title=Siliņa norāda uz ministra atbildību pēc dronu ielidošanas, par viņa demisijas pieprasīšanu neatbild|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Vienlaikus Sprūds pauda gatavību uzņemties atbildību par notikušo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-spruds-uznemos-atbildibu-par-dronu-nenotrieksanu-respektesu-saeimas-lemumu-par-demisiju.a646185/|title=Sprūds: Uzņemos atbildību par dronu nenotriekšanu, respektēšu Saeimas lēmumu par demisiju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 10. maija vakarā aizsardzības ministrs Andris Sprūds sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos no amata. Dažas minūtes pirms preses konferences sākuma arī Evika Siliņa mikroblogošanas vietnē ''[[X (sociālais tīkls)|X]]'' paziņoja: "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju." Sprūda vietā pildīt aizsardzības ministra pienākumus Siliņa aicināja savu padomnieku militārās sadarbības jautājumos, pulkvedi [[Raivis Melnis|Raivi Melni]], norādot, ka Latvijas aizsardzības vadībā ir vajadzīgs profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un tiešu izpratni par to, ko nozīmē moderna aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/|title=Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 13. maijā partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs [[Andris Šuvajevs]] atklāja, ka partija vairs neatbalsta Evikas Siliņas vadītās valdības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-progresivie-vairs-neatbalsta-silinas-valdibu-ministrus-vel-neatsauc-bet-aicina-sakt-sarunas-par-nakamo-koaliciju.a646478/|title=«Progresīvie» vairs neatbalsta Siliņas valdību, ministrus vēl neatsauc, bet aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Drīz pēc Šuvajeva paziņojuma Saeimā pārstāvēto partiju "[[Apvienotais saraksts]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]", kā arī "[[Latvija pirmajā vietā]]" frakcijas pauda atbalstu Evikas Siliņas valdības demisijas pieprasījumam, ja tas tiks virzīts Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/|title=Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 14. maija rītā procesuālo darbību veikšanai "kokrūpnieku lietā" [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministru]] [[Armands Krauze|Armandu Krauzi]]. Pēc tam Siliņa Krauzi atstādināja no amata, norādot, ka aizdomu ēna pār valdības locekļiem neesot pieņemama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-pec-aizturesanas-atlaiz-zemkopibas-ministru-krauzi-un-atstadina-valsts-kancelejas-vaditaju-kronbergu.a647093/|title=«Kokrūpnieku lieta»: pēc aizturēšanas atlaiž zemkopības ministru Krauzi un atstādina Valsts kancelejas vadītāju Kronbergu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|14|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tajā pašā dienā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> bet jūnijā atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. == Privātā dzīve == Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> bet dēls Matīss Siliņš — [[futbolists]], pārstāv Latvijas U-19 izlasi un trenējas [[Horvātija]]s kluba [[Zagrebas "Dinamo"]] sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/matiss-silins/profil/spieler/1150733|title=Matiss Silins - Player profile|website=www.transfermarkt.com|access-date=2025-10-24|language=en}}</ref> E. Siliņa darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=235&month=11&year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pēc = [[Andris Kulbergs]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Gatis Eglītis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] 7oniqtjftga2suszsmf0dzmjtnb9vke 0 411658 4486964 4294105 2026-06-26T15:15:06Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4486964 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Bezpalīdzīgās | attēls = Clueless film poster.png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Clueless'' | žanrs = komēdija, romantiska filma | režisors = [[Eimija Hekerlinga]] | producents = | scenārija autors = Eimija Hekerlinga | galvenajās lomās = * [[Pols Rads]] * [[Ališija Silverstone]] * [[Steisija Deša]] * [[Britānija Mērfija]] * [[Brekins Meijers]] * [[Donalds Feisons]] * [[Dens Hedaja]] | mūzika = [[Deivids Kitejs]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Paramount Pictures]]'' | izplatītājs = ''Paramount Pictures'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1995|7|19}} | ilgums = 97 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/clueless-1995|title=Clueless|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=November 4, 2018|archive-date={{dat|2020|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200808022004/https://www.bbfc.co.uk/releases/clueless-1995}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|5 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|56,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=clueless.htm|title=Clueless (1995) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= November 4, 2018}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Bezpalīdzīgās"''' ({{val|en|Clueless}}) ir 1995. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]], kuras režisore un scenārija autore ir [[Eimija Hekerlinga]]. Galvenās lomas atveido [[Pols Rads]], [[Ališija Silverstone]], [[Steisija Deša]], [[Britānija Mērfija]], [[Brekins Meijers]], [[Donalds Feisons]] un [[Dens Hedaja]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1995|7|19||bez}}. Bagāta un populāra vidusskolniece cenšas palīdzēt jauniņajai iejusties skolā un kļūt populārai. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1995. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Filmas par LGBT tēmu]] p0vcpkbojs5j505m9bipx5riklh9xg5 10 413574 4487036 4486503 2026-06-26T18:01:04Z EdgarsBot 50781 upd 4487036 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-06-26 18:01:03{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 41 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> a5pqs5tjkx5o0gn6zl0dabfhemlxio0 0 414087 4487095 4087131 2026-06-26T19:38:03Z ZANDMANIS 91184 4487095 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Broks Besers | vārds_orig = ''Brock Boeser'' | attēls = Brock Boeser 11 24-2023.jpg | att_izm = | paraksts = Besers 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|2|25}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Minesota|Bērnsvilla}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 94 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Vankūveras "Canucks"]] | numurs = 6 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 23., 1. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Vankūveras "Canucks"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = *[[NHL Zvaigžņu spēle]] — 2018 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|6|26||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Broks Besers''' ({{Val-en|Brock Boeser}}; [[1997]]. gada [[25. februāris|25. februārī]]) ir amerikāņu [[hokejs|hokejists]], [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucējs]]. Pašlaik (2026) spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Vankūveras "Canucks"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == No [[2013]]. līdz [[2015]]. gadam Besers spēlēja [[USHL]], taču tad divas sezonas aizvadīja [[NCAA]]. [[2017]]. gada [[marts|martā]] Besers noslēdza līgumu ar [[NHL]] vienību [[Vankūveras "Canucks"]], tanī pašā dienā aizvadot debiju komandas rindās. Deviņās spēlēs Besers guva četrus vārtus. [[2017]]. gada novembrī un decembrī tika atzīts par [[NHL]] labāko mēneša debitantu, janvārī piedaloties arī [[NHL Zvaigžņu spēle|NHL Zvaigžņu spēlē]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Besers, Broks}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] q4k2enh48h72w0wdxxc18dtfs184ap5 4 415707 4487035 4486502 2026-06-26T18:00:50Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4487035 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|06|26||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199874}}] | {{formatnum:1681}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13707}}] | 2009-02-13 | 2026-06-26 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:173048}}] | {{formatnum:10460}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8007}}] | 2007-12-03 | 2026-06-26 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:953}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114447}}] | {{formatnum:9693}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9823}}] | 2007-11-24 | 2026-06-26 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113183}}] | {{formatnum:10017}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1913}}] | 2009-10-02 | 2026-06-26 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87328}}] | {{formatnum:6701}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6651}}] | 2005-10-30 | 2026-06-26 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:70538}}] | {{formatnum:9898}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2142}}] | 2009-05-24 | 2026-06-26 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68856}}] | {{formatnum:1855}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-06-17 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58824}}] | {{formatnum:993}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-06-15 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51859}}] | {{formatnum:7215}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6467}}] | 2018-06-22 | 2026-06-26 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49017}}] | {{formatnum:1515}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3531}}] | 2006-05-03 | 2026-06-25 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:48775}}] | {{formatnum:5338}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-06-26 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1901}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2993}}] | 2007-04-26 | 2026-05-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44091}}] | {{formatnum:5526}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1577}}] | 2015-03-11 | 2026-06-26 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42173}}] | {{formatnum:1725}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-06-17 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38875}}] | {{formatnum:4820}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:784}}] | 2013-03-30 | 2026-06-26 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31513}}] | {{formatnum:3633}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:635}}] | 2020-05-10 | 2026-06-24 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29201}}] | {{formatnum:7935}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4399}}] | 2023-01-18 | 2026-06-22 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:28}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-05-27 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26329}}] | {{formatnum:4564}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:916}}] | 2015-08-30 | 2026-06-25 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-06-07 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23701}}] | {{formatnum:9}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-06-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}] | {{formatnum:2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-06-20 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15837}}] | {{formatnum:1288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-06-26 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15133}}] | {{formatnum:3714}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1377}}] | 2014-07-27 | 2026-06-26 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15123}}] | {{formatnum:2496}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1995}}] | 2005-07-30 | 2026-06-26 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14457}}] | {{formatnum:518}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-06-11 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14202}}] | {{formatnum:733}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-06-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13299}}] | {{formatnum:983}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-06-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10783}}] | {{formatnum:1874}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:410}}] | 2021-07-27 | 2026-06-24 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10601}}] | {{formatnum:290}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-06-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10097}}] | {{formatnum:263}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}] | 2012-05-17 | 2026-06-15 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9560}}] | {{formatnum:234}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-06-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}] | {{formatnum:169}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-06-09 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6523}}] | {{formatnum:726}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5584}}] | {{formatnum:95}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-06-26 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:149}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] pt8xzpwtrdifru4a9lw555rp5zw3050 0 418208 4486895 4306770 2026-06-26T12:35:16Z Minorax 83723 ([[c:GR|GR]]) [[File:PRT Order of Christ - Commander BAR.png]] → [[File:PRT Order of Christ - Commander BAR.svg]] vva 4486895 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cross of the Military Order of Christ.svg|thumb|181px|Kristus ordeņa bruņinieku krusts]] '''Kristus ordenis''' ir kristīgs bruņinieku ordenis, [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] mantinieks [[Portugāle]]s teritorijā. Ordeni 1318. gadā dibināja Portugāles karalis [[Dinišs I]], lai turpinātu templiešu iesākto cīņu ar neticīgajiem. Romas pāvests [[Jānis XXII]] atļāva nodot jaundibinātajam ordenim visus Portugāles templiešu īpašumus, ieskaitot [[Tomāras pils|Tomāras pili]], kas 1347. gadā kļuva par [[lielmestrs|lielmestra]] rezidenci. No tā ordeni mēdz saukt arī par Tomāras ordeni. == Vēsture == Portugāle kļuva par pirmo Rietumeiropas valsti, kur apmetās Templiešu ordenis. 1160. gadā viņi Tomārā sāka celt [[Tomaras Kristus konvents|neieņemamu pili]], kas 1190. gadā izturēja [[Jakubs al Mansurs|Jakuba al Mansura]] vadīto [[Mauri|mauru]] aplenkumu. Ordeņa likvidēšana 1312. gadā deva lielu triecienu portugāļu monarhijai, kas cerēja uz bruņinieku palīdzību [[Rekonkista|rekonkistā]]. Un jau 1318. gadā karalis Dinišs noorganizēja palikušos bruņiniekus "Kristus zemessardzē", bet pēc gada šo iniciatīvu ar savu bullu apstiprināja [[Svētais Krēsls]]. [[Attēls:Portugalu armadas kugis.png|thumb|220px|left|Portugāļu armādas 16. gadsimta burinieks ar ordeņa krustu uz burām.]] Sākotnēji mestra galvenā rezidence bija lielā [[Kastro Marimas pils]] [[Algarve|Algarvē]], karalistes dienvidos. Bruņiniekiem bija pienākums ievērot nabadzības un [[celibāts|celibāta]] solījumu, kā arī pakļaušanos monarham. Beidzoties rekonkistai, bruņinieki atkal palika bez darba un kļuva valstij par apgrūtinājumu. Princis [[Enrike Jūrasbraucējs]], būdams ordeņa lielmestrs, pavērsa tos pret [[Maroka]]s musulmaņu valdniekiem, liekot tirgoņiem no visām Āfrikas precēm maksāt nodokli ordeņa labā. Par šiem līdzekļiem tika veikta Tomāras klostera pils rekonstrukcija. Tomāras bruņinieki līdz ar [[Avisas ordenis|Avisas ordeņa]] brāļiem sāka aktīvi piedalīties portugāļu jūrasbraucēju aizjūras ceļojumos. [[Vasko da Gama]] un citi ceļojošie Tomāras bruņinieki burāja ar ordeņa emblēmām uz savu kuģu burām. Tirgoņu-mūku komerciālie centieni ar grūtībām sadzīvoja ar bruņinieku dotajiem viduslaiku solījumiem. Daudzi ordeņa bruņinieki dzīvoja ar sievietēm, kas pamudināja pāvestu [[Aleksandrs VI|Aleksandru VI]] nabadzības un celibāta solījumu nomainīt pret laulības uzticības solījumu un atskaitīt noteiktu ienākumu daļu ordeņa kasē. Karalis [[Manuels I]], redzot Tomāras bruņiniekos vienu no karaliskās varas balstiem, lielmestrs būdams, pakāpeniski sekularizēja Kristus ordeni. Bet viņa pēctecis [[Žuau III]] pasludināja, ka lielmestra posteni portugāļu karaļi var mantot. Ordeņa aiziešana no reliģiskā pamata sāka uztraukt [[Vatikāns|Vatikānu]]. Vairāki pāvesti, pamatojoties uz aktīvu dalību ordeņa tapšanā, sāka veidot paši savu augstāko Kristus ordeni. [[Portugāles valdnieku uzskaitījums|Portugāles monarhija]] sākumā tam pretojās. Ir zināmi pat gadījumi, kad pāvesta ordeņa brāļus Portugālē sāka arestēt. [[Spānijas — Portugāles ūnija]]s laikā notika kārtējā ordeņa reforma, kuras rezultātā ordenī varēja iestāties ikviens [[Aristokrātija|aristokrāts]], kurš divus gadus bija nokalpojis Āfrikā vai arī trīs gadus flotē. 1789. gadā ordeni sekularizēja, bet 1834. gadā nacionalizēja tā īpašumus. No 1822. gada līdz 1890. gadam atsevišķi no portugāļu ordeņa bija izveidots Brazīlijas Kristus ordenis. Pēc Portugāles monarhijas krišanas 1910. gadā visus senos ordeņus likvidēja, taču 1917. gadā Portugāles prezidents atjaunoja ordeni kā pilsonisko apbalvojumu. == Pakāpes == [[Attēls:Ordem cristo.jpg|thumb|180px|Apbalvojuma ordeņi.]] Mūsdienu Kristus ordenim ir 5 pakāpes: * [[Attēls:PRT Order of Christ - Grand Cross BAR.svg|60px|link=]] ''Lielkrusta komandieris'' (GCC), ordeņa zīme pie pleca lentes, zvaigzne; * [[Attēls:PRT Order of Christ - Grand Officer BAR.png|60px|link=]] ''Lielvirsnieks'' (GOC), ordeņa zīme pie kakala lentes, zvaigzne; * [[Attēls:PRT Order of Christ - Commander BAR.svg|60px|link=]] ''Komandieris'' (ComC), ordeņa zīme pie kakala lentes; * [[Attēls:PRT Order of Christ - Officer BAR.svg|60px|link=]] ''Virsnieks'' (OC), ordeņa zīme pie krūšu lentes ar rozeti; * [[Attēls:PRT Order of Christ - Knight BAR.png|60px|link=]] ''Kavalieris'' (CavC) vai ''Dāma'' (DamC), ordeņa zīme pie krūšu lentes. === Atšķirības zīmes === Ordeņa zīme — baltas emalijas latīņu krusts iekļauts sarkanas emalijas krustā ar paplašinātiem galiem. Ordeņa zīmi nēsā sarkanas krāsas lentē. Lielkrusta komandiera un lielvirsnieka ordeņa pakāpēm klāt nāk ordeņa zvaigzne, kas pēc būtības ir daudzstaru zvaigzne, kuras centrā ir baltas emalijas medaljons ar ordeņa krusta attēlu. [[Kategorija:Katoļu bruņinieku ordeņi]] [[Kategorija:Romas katoļu ordeņi un kongregācijas]] [[Kategorija:Portugāles apbalvojumi]] gt2fjrsxuudnl44f0ael3m6f0rq8taa 4486904 4486895 2026-06-26T12:55:49Z Minorax 83723 ([[c:GR|GR]]) [[File:PRT Order of Christ - Knight BAR.png]] → [[File:PRT Order of Christ - Knight BAR.svg]] vva 4486904 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cross of the Military Order of Christ.svg|thumb|181px|Kristus ordeņa bruņinieku krusts]] '''Kristus ordenis''' ir kristīgs bruņinieku ordenis, [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] mantinieks [[Portugāle]]s teritorijā. Ordeni 1318. gadā dibināja Portugāles karalis [[Dinišs I]], lai turpinātu templiešu iesākto cīņu ar neticīgajiem. Romas pāvests [[Jānis XXII]] atļāva nodot jaundibinātajam ordenim visus Portugāles templiešu īpašumus, ieskaitot [[Tomāras pils|Tomāras pili]], kas 1347. gadā kļuva par [[lielmestrs|lielmestra]] rezidenci. No tā ordeni mēdz saukt arī par Tomāras ordeni. == Vēsture == Portugāle kļuva par pirmo Rietumeiropas valsti, kur apmetās Templiešu ordenis. 1160. gadā viņi Tomārā sāka celt [[Tomaras Kristus konvents|neieņemamu pili]], kas 1190. gadā izturēja [[Jakubs al Mansurs|Jakuba al Mansura]] vadīto [[Mauri|mauru]] aplenkumu. Ordeņa likvidēšana 1312. gadā deva lielu triecienu portugāļu monarhijai, kas cerēja uz bruņinieku palīdzību [[Rekonkista|rekonkistā]]. Un jau 1318. gadā karalis Dinišs noorganizēja palikušos bruņiniekus "Kristus zemessardzē", bet pēc gada šo iniciatīvu ar savu bullu apstiprināja [[Svētais Krēsls]]. [[Attēls:Portugalu armadas kugis.png|thumb|220px|left|Portugāļu armādas 16. gadsimta burinieks ar ordeņa krustu uz burām.]] Sākotnēji mestra galvenā rezidence bija lielā [[Kastro Marimas pils]] [[Algarve|Algarvē]], karalistes dienvidos. Bruņiniekiem bija pienākums ievērot nabadzības un [[celibāts|celibāta]] solījumu, kā arī pakļaušanos monarham. Beidzoties rekonkistai, bruņinieki atkal palika bez darba un kļuva valstij par apgrūtinājumu. Princis [[Enrike Jūrasbraucējs]], būdams ordeņa lielmestrs, pavērsa tos pret [[Maroka]]s musulmaņu valdniekiem, liekot tirgoņiem no visām Āfrikas precēm maksāt nodokli ordeņa labā. Par šiem līdzekļiem tika veikta Tomāras klostera pils rekonstrukcija. Tomāras bruņinieki līdz ar [[Avisas ordenis|Avisas ordeņa]] brāļiem sāka aktīvi piedalīties portugāļu jūrasbraucēju aizjūras ceļojumos. [[Vasko da Gama]] un citi ceļojošie Tomāras bruņinieki burāja ar ordeņa emblēmām uz savu kuģu burām. Tirgoņu-mūku komerciālie centieni ar grūtībām sadzīvoja ar bruņinieku dotajiem viduslaiku solījumiem. Daudzi ordeņa bruņinieki dzīvoja ar sievietēm, kas pamudināja pāvestu [[Aleksandrs VI|Aleksandru VI]] nabadzības un celibāta solījumu nomainīt pret laulības uzticības solījumu un atskaitīt noteiktu ienākumu daļu ordeņa kasē. Karalis [[Manuels I]], redzot Tomāras bruņiniekos vienu no karaliskās varas balstiem, lielmestrs būdams, pakāpeniski sekularizēja Kristus ordeni. Bet viņa pēctecis [[Žuau III]] pasludināja, ka lielmestra posteni portugāļu karaļi var mantot. Ordeņa aiziešana no reliģiskā pamata sāka uztraukt [[Vatikāns|Vatikānu]]. Vairāki pāvesti, pamatojoties uz aktīvu dalību ordeņa tapšanā, sāka veidot paši savu augstāko Kristus ordeni. [[Portugāles valdnieku uzskaitījums|Portugāles monarhija]] sākumā tam pretojās. Ir zināmi pat gadījumi, kad pāvesta ordeņa brāļus Portugālē sāka arestēt. [[Spānijas — Portugāles ūnija]]s laikā notika kārtējā ordeņa reforma, kuras rezultātā ordenī varēja iestāties ikviens [[Aristokrātija|aristokrāts]], kurš divus gadus bija nokalpojis Āfrikā vai arī trīs gadus flotē. 1789. gadā ordeni sekularizēja, bet 1834. gadā nacionalizēja tā īpašumus. No 1822. gada līdz 1890. gadam atsevišķi no portugāļu ordeņa bija izveidots Brazīlijas Kristus ordenis. Pēc Portugāles monarhijas krišanas 1910. gadā visus senos ordeņus likvidēja, taču 1917. gadā Portugāles prezidents atjaunoja ordeni kā pilsonisko apbalvojumu. == Pakāpes == [[Attēls:Ordem cristo.jpg|thumb|180px|Apbalvojuma ordeņi.]] Mūsdienu Kristus ordenim ir 5 pakāpes: * [[Attēls:PRT Order of Christ - Grand Cross BAR.svg|60px|link=]] ''Lielkrusta komandieris'' (GCC), ordeņa zīme pie pleca lentes, zvaigzne; * [[Attēls:PRT Order of Christ - Grand Officer BAR.png|60px|link=]] ''Lielvirsnieks'' (GOC), ordeņa zīme pie kakala lentes, zvaigzne; * [[Attēls:PRT Order of Christ - Commander BAR.svg|60px|link=]] ''Komandieris'' (ComC), ordeņa zīme pie kakala lentes; * [[Attēls:PRT Order of Christ - Officer BAR.svg|60px|link=]] ''Virsnieks'' (OC), ordeņa zīme pie krūšu lentes ar rozeti; * [[Attēls:PRT Order of Christ - Knight BAR.svg|60px|link=]] ''Kavalieris'' (CavC) vai ''Dāma'' (DamC), ordeņa zīme pie krūšu lentes. === Atšķirības zīmes === Ordeņa zīme — baltas emalijas latīņu krusts iekļauts sarkanas emalijas krustā ar paplašinātiem galiem. Ordeņa zīmi nēsā sarkanas krāsas lentē. Lielkrusta komandiera un lielvirsnieka ordeņa pakāpēm klāt nāk ordeņa zvaigzne, kas pēc būtības ir daudzstaru zvaigzne, kuras centrā ir baltas emalijas medaljons ar ordeņa krusta attēlu. [[Kategorija:Katoļu bruņinieku ordeņi]] [[Kategorija:Romas katoļu ordeņi un kongregācijas]] [[Kategorija:Portugāles apbalvojumi]] ti4w38j4bpowebrvooh4hejqf8b641d 0 423075 4487143 4371791 2026-06-27T02:25:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487143 wikitext text/x-wiki {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste | title = Kraistčērčas mošeju apšaude | attēls = Canterbury Mosque 12 June 2006.jpg | attēla_apraksts = ''Al Noor'' mošeja | vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Kraistčērča}} | koordinātas = {{Coord|-43.5329|172.6118|display=title,inline}} | datums = {{dat|2019|3|15}} | laiks = | laika_josla = | veids = Masu apšaude, teroristu uzbrukums | bojā_gājušie = 50 | ievainotie = 40+ | izraisītāji = | izraisītājs = | aizdomās_turētie = | aizdomās_turētais = Brentons Tarants | ieroči = | dalībnieku_skaits = | dalībnieks = | aizstāvji = | aizstāvis = }} '''Kraistčērčas mošeju apšaude''' ({{val|en|Christchurch mosque shootings}}) bija {{dat|2019|3|15||bez}} noticis labējo teroristu uzbrukums [[Jaunzēlande]]s pilsētā [[Kraistčērča|Kraistčērčā]]. Divās apšaudēs (''Al Noor'' mošejā un Linvudas islāma centrā) piektdienas lūgšanu laikā tika nogalināts 51 cilvēks, vēl 49 guva ievainojumus. Tajā pašā dienā tika aizturēti trīs cilvēki, vienam tika izvirzītas apsūdzības. Viens no teroristiem tika identificēts kā Brentons Tarants no Austrālijas.<ref name="Christchurch shooting attacker Brenton Tarrant was a personal trainer in Grafton" /><ref name="news" /><ref name="Gunman who opened fire on Christchurch mosque addresses attack in manifesto" /><ref name="Christchurch mosque shootings: First picture of 'gunman' Brenton Tarrant" /><ref name="Christchurch terrorist attack: Death toll climbs to 49 after New Zealand's 'darkest day'" /> Šī ir pirmā masu apšaude valstī kopš 1997. gada, kā arī nāvējošākais uzbrukums Jaunzēlandes vēsturē.<ref name="Outrage after WW2 grave plaques stolen" /><ref name="Christchurch mosque shootings: New Zealand's worst since 1943" /><ref name="Raurimu 20 years on: the madman, the massacre and the memories" /><ref name="New Zealand Police Say Multiple Deaths in 2 Mosque Shootings in Christchurch" /><ref name="Mass shootings at New Zealand mosques" /> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="Christchurch mosque shootings: First picture of 'gunman' Brenton Tarrant">{{Tīmekļa atsauce|title=Christchurch mosque shootings: First picture of 'gunman' Brenton Tarrant| first1=Tom |last1=Davidson |date=15 March 2019| publisher=Irish Mirror|url=https://www.irishmirror.ie/breaking-christchurch-mosque-shooting-first-14138632}}</ref> <ref name="Christchurch mosque shootings: New Zealand's worst since 1943">{{Ziņu atsauce |title=Christchurch mosque shootings: New Zealand's worst since 1943 |url=https://www.nzherald.co.nz/crime/news/article.cfm?c_id=30&objectid=12213106&ref=rss |work=[[The New Zealand Herald]] |accessdate=16 March 2019 |language=en-NZ |date=15 March 2019 |via=www.nzherald.co.nz }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Christchurch shooting attacker Brenton Tarrant was a personal trainer in Grafton">{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2019-03-15/christchurch-shooting-brenton-tarrant-what-we-know/10904744 | first1=Michael |last1=Workman | first2=Stephen |last2=Hutcheon |first3=Pat |last3=McGrath|title=Christchurch shooting attacker Brenton Tarrant was a personal trainer in Grafton|date=15 March 2019|publisher=ABC}}</ref> <ref name="Christchurch terrorist attack: Death toll climbs to 49 after New Zealand's 'darkest day'">{{Tīmekļa atsauce|title=Christchurch terrorist attack: Death toll climbs to 49 after New Zealand's 'darkest day'|url=https://www.smh.com.au/world/oceania/christchurch-shooting-live-several-reported-dead-as-new-zealand-mosques-attacked-20190315-p514jg.html|first1=Sally |last1=Rawsthorne |first2=Jenny |last2=Noyes| publisher=Sydney Morning Herald}}</ref> <ref name="Gunman who opened fire on Christchurch mosque addresses attack in manifesto">{{Tīmekļa atsauce| url=https://www.news.com.au/world/pacific/gunman-who-opened-fire-on-christchurch-mosque-addresses-attack-in-manifesto/news-story/70372a39f720697813607a9ec426a734 |title=Gunman who opened fire on Christchurch mosque addresses attack in manifesto|publisher=News Corp Australia|date=15 March 2019}}</ref> <ref name="Mass shootings at New Zealand mosques">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cnn.com/asia/live-news/new-zealand-christchurch-shooting-intl/index.html |title=Mass shootings at New Zealand mosques |date=15 March 2019 |website=CNN |accessdate=15 March 2019}}</ref> <ref name="New Zealand Police Say Multiple Deaths in 2 Mosque Shootings in Christchurch">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2019/03/14/world/asia/christchurch-nz-shooting.html |title=New Zealand Police Say Multiple Deaths in 2 Mosque Shootings in Christchurch |last=Graham-McLay |first=Charlotte |date=14 March 2019 |work=The New York Times|access-date=15 March 2019 |last2=Ramzy |first2=Austin |language=en-US |issn=0362-4331}}</ref> <ref name="news">{{Tīmekļa atsauce| url=https://www.news.com.au/world/pacific/police-respond-to-shooting-inside-christchurch-mosque/news-story/db75a7aa031b8db068ca7c7e44c4728e |first1=Natalie| last1=Wolfe| first2=Shannon |last2=Molloy |first3=Stephanie |last3=Bedo| title=Dozens dead after gunman opens fire on Christchurch mosques in ‘unprecedented’ terror attack |date=15 March 2019|publisher=News Corp Australia}}</ref> <ref name="Outrage after WW2 grave plaques stolen">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nzherald.co.nz/featherston/news/article.cfm?l_id=500555&objectid=10529787|title=Outrage after WW2 grave plaques stolen |date=30 August 2008|work=The New Zealand Herald|accessdate=4 November 2009}}</ref> <ref name="Raurimu 20 years on: the madman, the massacre and the memories">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nzherald.co.nz/nz/news/article.cfm?c_id=1&objectid=11788645 |title=Raurimu 20 years on: the madman, the massacre and the memories |last=Leask |first=Anna |date=3 February 2017 |work=The New Zealand Herald|access-date=15 March 2019 |language=en-NZ |issn=1170-0777}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=Aa25HUJy_-M The last prayer: surviving Christchurch terror attack], a documentary about the mosque shootings by Turkish news channel [[TRT World]] * Information on [https://christchurchattack.royalcommission.nz/ The Royal Commission of Inquiry into the Attack on Christchurch Mosques] * [https://www.youtube.com/watch?v=hv-dCHtWN5w&t=1470s Christchurch terror attack: The day NZ changed forever], a documentary about the shootings by New Zealand media company [[Radio New Zealand|RNZ]] {{sabiedrība-aizmetnis}} [[Kategorija:2019. gads]] [[Kategorija:Jaunzēlandes vēsture]] [[Kategorija:Masu slepkavības]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] s6o2wmbo83pafvtsrgioit4117tiuuj 0 431354 4487066 4129352 2026-06-26T18:41:08Z Baisulis 11523 precizējums...... 4487066 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = ''Private Parts'' | attēls = Howard Sterns Private Parts Film Poster.JPG | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = komēdija, biogrāfiska filma | režisors = [[Betija Tomasa]] | producents = [[Aivans Raitmans]] | scenārija autors = * [[Maikls Kalesniko]] * [[Lens Blūms]] | galvenajās lomās = * [[Hauards Sterns]] * [[Mērija Makkormika]] * [[Robins Kiverss]] | mūzika = * [[Robs Zombijs]] * ''[[Dust Brothers]]'' * ''[[Porno for Pyros]]'' * [[Merilins Mensons]] * [[Bazils Poleduriss]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Rysher Entertainment]]'' * ''[[Nothern Lights Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1997|2|27|pirmizrāde|1997|3|7|}} | ilgums = 107 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/private-parts-1997|title=Private Parts|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=June 3, 2019|archive-date={{dat|2019|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190603182154/https://bbfc.co.uk/releases/private-parts-1997}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|28 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=privateparts.htm|title=Private Parts (1997)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= June 3, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|41,2 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Private Parts''''' ir 1997. gada ASV [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskā]] [[kinokomēdija]], kas balstīta uz [[Hauards Sterns|Hauarda Sterna]] tāda paša nosaukuma grāmatu. Filmas režisore ir [[Betija Tomasa]]. Galvenās lomas atveido Hauards Sterns, [[Mērija Makkormika]] un [[Robins Kiverss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1997|2|27||bez}}. Filmā parādīts radio un TV personības, autora un filmu zvaigznes Hauarda Sterna dzīvesstāsts. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Aivans Raitmans}} [[Kategorija:1997. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] knpdesel7hu6g1ju5gd3ujvjhbf5ply 0 448167 4487081 4373407 2026-06-26T19:02:12Z ZANDMANIS 91184 4487081 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2|Personas dati ------> | attēls = 2023-05-09 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–090.jpg | paraksts = Alekss Taks 2023. gadā | kar_sāk = 2012 | dr_kom = [[Minesotas "Wild"]] <!------ Profesionālie klubi ------>| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]] | medaltemplates = {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}} {{MedalGold2|[[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Somija 2014]]}} | headercolor = | rādīt_medaļas = jā | atjaunots = {{dat|2026|6|26||bez}} <!------ Medaļas ------>| līga = [[NHL]] <!------ Papildinformācija ------>| kom = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Capitals"]] | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | numurs = 89 | kar_beig = | tvēriens = Labais | vārds = Alekss Taks | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | iesauka = | svars = 100 [[kilograms|kg]] | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | mir_viet = | mir_dat = | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka|Sirakjūsa|2s=Ņujorka (štats)}} | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|10}} | pilns vārds = | vārds_orig = ''Alex Tuch'' | drafts = 18., 1. kārtā }} '''Alekss Taks''' ({{val|en|Alex Tuch}}, dzimis {{dat|1996|5|10}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Taks pārstāv [[NHL]] komandu [[Vašingtonas "Capitals"]]. No 2021. gada līdz 2026. gadam Taks pārstāvēja [[NHL]] komandu [[Bufalo "Sabres"]]. == Karjera == Hokejista karjeru uzsācis 2012. gadā [[ASV hokeja līga]]s nacionālās attīstības komandā, gūstot 42 punktus (17 vārti un 25 piespēles) 64 spēlēs divu sezonu laikā. Nākamās divas sezonas pēc [[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL drafta]] aizvadījis, spēlējot ''H-East'' līgas Bostonas koledžas komandā, tur gūstot 32 vārtus un atdodot 30 rezultatīvas piespēles 77 spēlēs. 2016.—17. gada sezonā hokejists savu karjeru turpināja [[Amerikas hokeja līga|AHL]] komandā [[Aiovas "Wild"]], tajā izceļoties ar 18 vārtiem un 19 piespēlēm 57 regulārā turnīra spēlēs. Šajā pat sezonā debitēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] vienībā [[Minesotas "Wild"]], tur aizvadot sešas spēles. [[2017]]. gada jūnijā tika aizmainīts uz [[Vegasas "Golden Knights"]] sastāvā, tās sastāvā nākamajā sezonā nostiprinoties NHL un iekrājot 37 punktus 78 spēlēs. 2026. gada 24. jūnijā, kā daļa no līguma parakstīšanas un maiņas darījuma, lai izvairītos no konkurences neierobežoti brīvo aģentu statusā, Taks parakstīja astoņu gadu līgumu ar "Sabres" komandu 84 miljonu ASV dolāru vērtībā, pirms tika aizmainīts uz [[Vašingtonas Capitals]] apmaiņā pret uzbrucēju [[Dāvids Kempfs|Dāvidu Kempfu]] un 2027. gada trešās kārtas drafta izvēli.<ref>{{cite web |title=Tuch traded to Capitals by Sabres, signs 8-year, $84 million contract |url=https://www.nhl.com/news/topic/trade-coverage/alex-tuch-traded-to-washington-capitals-by-buffalo-sabres |access-date=2026-06-25 |website=NHL.com |date=2026-06-24}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Mets Dumba]] | title = [[Minesotas "Wild"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2014. gada NHL drafts|2014]] | after = [[Jūels Ēriksons Eks]]}} {{kastes sākums}} {{DEFAULTSORT:Taks, Alekss}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Minesotas "Wild" spēlētāji]] [[Kategorija:Vegasas "Golden Knights" spēlētāji]] [[Kategorija:Bufalo "Sabres" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] m8mdpxmswswor6koyk9mfwc216k6bds 4487182 4487081 2026-06-27T06:58:58Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4487182 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste|Personas dati ------> | attēls = 2023-05-09 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–090.jpg | paraksts = Alekss Taks 2023. gadā | kar_sāk = 2012 | dr_kom = [[Minesotas "Wild"]] <!------ Profesionālie klubi ------>| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]] | medaltemplates = {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}} {{MedalGold2|[[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Somija 2014]]}} | headercolor = | rādīt_medaļas = jā | atjaunots = {{dat|2026|6|26||bez}} <!------ Medaļas ------>| līga = [[NHL]] <!------ Papildinformācija ------>| kom = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Capitals"]] | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | numurs = 89 | kar_beig = | tvēriens = Labais | vārds = Alekss Taks | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | iesauka = | svars = 100 [[kilograms|kg]] | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | mir_viet = | mir_dat = | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka|Sirakjūsa|2s=Ņujorka (štats)}} | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|10}} | pilns vārds = | vārds_orig = ''Alex Tuch'' | drafts = 18., 1. kārtā }} '''Alekss Taks''' ({{val|en|Alex Tuch}}, dzimis {{dat|1996|5|10}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Taks pārstāv [[NHL]] komandu [[Vašingtonas "Capitals"]]. No 2021. gada līdz 2026. gadam Taks pārstāvēja [[NHL]] komandu [[Bufalo "Sabres"]]. == Karjera == Hokejista karjeru uzsācis 2012. gadā [[ASV hokeja līga]]s nacionālās attīstības komandā, gūstot 42 punktus (17 vārti un 25 piespēles) 64 spēlēs divu sezonu laikā. Nākamās divas sezonas pēc [[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL drafta]] aizvadījis, spēlējot ''H-East'' līgas Bostonas koledžas komandā, tur gūstot 32 vārtus un atdodot 30 rezultatīvas piespēles 77 spēlēs. 2016.—17. gada sezonā hokejists savu karjeru turpināja [[Amerikas hokeja līga|AHL]] komandā [[Aiovas "Wild"]], tajā izceļoties ar 18 vārtiem un 19 piespēlēm 57 regulārā turnīra spēlēs. Šajā pat sezonā debitēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] vienībā [[Minesotas "Wild"]], tur aizvadot sešas spēles. 2017. gada jūnijā tika aizmainīts uz [[Vegasas "Golden Knights"]] sastāvā, tās sastāvā nākamajā sezonā nostiprinoties NHL un iekrājot 37 punktus 78 spēlēs. 2026. gada 24. jūnijā, kā daļa no līguma parakstīšanas un maiņas darījuma, lai izvairītos no konkurences neierobežoti brīvo aģentu statusā, Taks parakstīja astoņu gadu līgumu ar "Sabres" komandu 84 miljonu ASV dolāru vērtībā, pirms tika aizmainīts uz [[Vašingtonas "Capitals"]] apmaiņā pret uzbrucēju [[Dāvids Kempfs|Dāvidu Kempfu]] un 2027. gada trešās kārtas drafta izvēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tuch traded to Capitals by Sabres, signs 8-year, $84 million contract |url=https://www.nhl.com/news/topic/trade-coverage/alex-tuch-traded-to-washington-capitals-by-buffalo-sabres |access-date=2026-06-25 |website=NHL.com |date=2026-06-24}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Metjū Damba]] | title = [[Minesotas "Wild"]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2014. gada NHL drafts|2014]] | after = [[Jūels Ēriksons Eks]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Taks, Alekss}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Minesotas "Wild" spēlētāji]] [[Kategorija:Vegasas "Golden Knights" spēlētāji]] [[Kategorija:Bufalo "Sabres" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] qxlzcep2ad4f3jgx3xdjap7ipvque1m 0 451711 4487023 3236025 2026-06-26T17:25:35Z Kaamis007 67303 pievienoju kategoriju 4487023 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Uldis Rudaks | pilsonība = {{LVA}} | kategorijas = | piezīmes = | paraksts = | bērni = | dzīvesbiedrs = | māsas = | brāļi = | vecāki = | dzimums = V | nodarbošanās = [[žurnālistika|žurnālists]], mūzikas kritiķis, radio raidījumu vadītājs, [[dīdžejs]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīves_vieta = | attēls = | m_vieta = | m_diena = | m_mēnesis = | m_gads = | m_dat_alt = | dz_vieta = | dz_diena = 30 | dz_mēnesis = 4 | dz_gads = 1968 | dz_dat_alt = | att_nosaukums = | att_izmērs = | citas daļas = }} '''Uldis Rudaks''' (dzimis {{dat|1968|4|30}}) ir [[Latvieši|latviešu]] mūzikas [[Žurnālistika|žurnālists]] un kritiķis, radio raidījumu vadītājs un dīdžejs. Ilgstošs [[Diena (laikraksts)|laikraksta “Diena”]] darbinieks. == Biogrāfija == Uldis pabeidzis [[Rīgas 84. vidusskola|Rīgas 84. vidusskolu]]. Vidusskolas laikā nodarbojās ar [[Bokss|boksu]], pēc tam strādāja par krāvēju maizes kombinātā. U. Rudaks jau vidusskolā izrādīja talantu literatūrā, tomēr pēc vidusskolas beigšanas iestājās [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]], pēc trīs gadiem studijas pameta. Pēc tam gadu mācījies [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte|Teoloģijas fakultātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/klubs/muzikas-zurnalists-uldis-rudaks-dzivot-vienam-ir-vieglak-27378/|title=Mūzikas žurnālists Uldis Rudaks: «Dzīvot vienam ir vieglāk»|last=Vilcāne|first=Vintra|website=www.santa.lv|access-date=2020-02-18|date=2019-7-4}}</ref> No 2016. gada 12. aprīļa vada izcilākajiem [[Latvijas rokmūzika|Latvijas roka]] un [[Latvijas populārā mūzika|populārās mūzikas]] albumiem veltītu radio raidījumu [[Zibens pa dibenu (raidījums)|”Zibens pa dibenu”]] [[Latvijas Radio 6|Radio Naba]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/naba/raidjumi/zibens-pa-dibenu/|title=Zibens pa dibenu |publisher=[[Radio Naba]] |access-date=2020-02-18}}</ref> No 2018. gada kopā ar Salaspils domi rīko mūzikas festivālu [[“Kartupeļpalma”]] [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālajā botāniskajā dārzā]] [[Salaspils|Salaspilī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49978297|title=Pasaka par nagliņu. Saruna ar mūzikas žurnālistu un dīdžeju Uldi Rudaku|last=Rieksta|first=Nora|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|access-date=2020-02-18|date=2018-04-27}}</ref> 2019. gadā nominēts [[Normunda Naumaņa balvai]] kritikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/313538-sogad-uz-normunda-naumana-balvu-kritika-pretende-ari-uldis-rudaks|title=Šogad uz Normunda Naumaņa balvu kritikā pretendē arī Uldis Rudaks|website=[[jauns.lv]]|access-date=2020-02-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Twitter|Rudaks}} * [https://www.diena.lv/autors/uldis-rudaks Ulda Rudaka raksti] [[Diena (laikraksts)|"Diena"]] izdevumos {{DEFAULTSORT:Rudaks, Uldis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas Radio darbinieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūzikas kritiķi]] [[Kategorija:Latvijas dīdžeji]] 4kq950ok0lsimhs5j90ao3zaxtz46yo 0 460776 4487138 3806096 2026-06-27T00:24:04Z ~2026-36808-21 147326 /* Jāņa Ošleja citāti */ Nah te ir kaut kādi Jāņa Ošleja citāti? Jānis Ošlejs citē Jāni Ošleju? 4487138 wikitext text/x-wiki {{noformējums}} {{infokaste+}} '''Jānis Ošlejs''' ir latviešu [[uzņēmējs]], [[ekonomists]]. == Izcelsme un izglītība == * Dzimis [[Latvija|Latvijā]], 1971. gada 26. maijā. * Ieguvis bakalaura grādu ekonomikā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (2001), maģistra grādu [[Rīgas Ekonomikas augstskola|Rīgas Ekonomikas augstskolā]] (2004). == Profesionālā darbība == * SIA "[[Primekss]]" dibinātājs (1997), līdzīpašnieks un galvenais izpilddirektors. * SIA "[[Molport]]" dibinātājs (2006), līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. == Sabiedriskās aktivitātes == * Viens no projekta "[[Radošuma pils]]" dibinātājiem. * Šobrīd aktīvi darbojas Ekonomikas ministrijas darba grupā, veidojot stratēģiju Latvijas ekonomikas straujai izaugsmei. {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ošlejs, Jānis}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] dhcjsn9d5oz9sx35gboxcrpe9q9ms9d 4487139 4487138 2026-06-27T00:31:58Z ~2026-36808-21 147326 4487139 wikitext text/x-wiki {{dzēst|Šeit nav nekā ievērības cienīga, kam būtu jābūt Vikipēdijā.|lietotājs=~2026-36808-21|laiks=20260627033057}} {{noformējums}} {{infokaste+}} '''Jānis Ošlejs''' ir latviešu [[uzņēmējs]], [[ekonomists]]. == Izcelsme un izglītība == * Dzimis [[Latvija|Latvijā]], 1971. gada 26. maijā. * Ieguvis bakalaura grādu ekonomikā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (2001), maģistra grādu [[Rīgas Ekonomikas augstskola|Rīgas Ekonomikas augstskolā]] (2004). == Profesionālā darbība == * SIA "[[Primekss]]" dibinātājs (1997), līdzīpašnieks un galvenais izpilddirektors. * SIA "[[Molport]]" dibinātājs (2006), līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. == Sabiedriskās aktivitātes == * Viens no projekta "[[Radošuma pils]]" dibinātājiem. * Šobrīd aktīvi darbojas Ekonomikas ministrijas darba grupā, veidojot stratēģiju Latvijas ekonomikas straujai izaugsmei. {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ošlejs, Jānis}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 206hih7i7hdjgalxnrtbke1i6pcrat4 4487162 4487139 2026-06-27T05:18:27Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-36808-21|~2026-36808-21]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq 3806096 wikitext text/x-wiki {{noformējums}} {{infokaste+}} '''Jānis Ošlejs''' ir latviešu [[uzņēmējs]], [[ekonomists]]. == Izcelsme un izglītība == * Dzimis [[Latvija|Latvijā]], 1971. gada 26. maijā. * Ieguvis bakalaura grādu ekonomikā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (2001), maģistra grādu [[Rīgas Ekonomikas augstskola|Rīgas Ekonomikas augstskolā]] (2004). == Profesionālā darbība == * SIA "[[Primekss]]" dibinātājs (1997), līdzīpašnieks un galvenais izpilddirektors. * SIA "[[Molport]]" dibinātājs (2006), līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. == Sabiedriskās aktivitātes == * Viens no projekta "[[Radošuma pils]]" dibinātājiem. * Šobrīd aktīvi darbojas Ekonomikas ministrijas darba grupā, veidojot stratēģiju Latvijas ekonomikas straujai izaugsmei. == Jāņa Ošleja citāti == * "Nauda, kas tiks piešķirta krīzes pārvarēšanai, nav mūsu nauda, tā ir mūsu bērnu un mazbērnu nauda." * "Valsts bagātības trauku piepilda eksports, bet iztukšo imports. Citas izaugsmes metodes nav." * "Līdz šim milzums naudas ir izšķiests uzņēmumos, kas nesniedz atdevi. Turklāt daļa ieguldīta politbiznesā, kur spilgtākais piemērs ir elektroenerģijas ražošana ar OIK afēru." * "Nevis izdāļāt subsīdijas savējiem, bet aizdevumu veidā ieguldīt šo naudu attīstībā, vienlaikus nodrošinoties pret korupciju." * "Kultūra ir nepieciešama, turklāt nepieciešama tā ir gan sirdij, gan prātam. Bez kultūras nav iespējams radīt augstas pievienotās vērtības produktu. To es varu apliecināt kā uzņēmējs." {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ošlejs, Jānis}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] en2kqg4et7mrkp3zoxul66xyxfa8fcr 4487193 4487162 2026-06-27T07:15:05Z Baisulis 11523 rosinu dzēst....... 4487193 wikitext text/x-wiki {{dzēst|ja nepārrakstīs CV par normālu rakstu|due=15|due_date=11.07.2026}} {{noformējums}} {{infokaste+}} '''Jānis Ošlejs''' ir latviešu [[uzņēmējs]], [[ekonomists]]. == Izcelsme un izglītība == * Dzimis [[Latvija|Latvijā]], 1971. gada 26. maijā. * Ieguvis bakalaura grādu ekonomikā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (2001), maģistra grādu [[Rīgas Ekonomikas augstskola|Rīgas Ekonomikas augstskolā]] (2004). == Profesionālā darbība == * SIA "[[Primekss]]" dibinātājs (1997), līdzīpašnieks un galvenais izpilddirektors. * SIA "[[Molport]]" dibinātājs (2006), līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. == Sabiedriskās aktivitātes == * Viens no projekta "[[Radošuma pils]]" dibinātājiem. * Šobrīd aktīvi darbojas Ekonomikas ministrijas darba grupā, veidojot stratēģiju Latvijas ekonomikas straujai izaugsmei. == Jāņa Ošleja citāti == * "Nauda, kas tiks piešķirta krīzes pārvarēšanai, nav mūsu nauda, tā ir mūsu bērnu un mazbērnu nauda." * "Valsts bagātības trauku piepilda eksports, bet iztukšo imports. Citas izaugsmes metodes nav." * "Līdz šim milzums naudas ir izšķiests uzņēmumos, kas nesniedz atdevi. Turklāt daļa ieguldīta politbiznesā, kur spilgtākais piemērs ir elektroenerģijas ražošana ar OIK afēru." * "Nevis izdāļāt subsīdijas savējiem, bet aizdevumu veidā ieguldīt šo naudu attīstībā, vienlaikus nodrošinoties pret korupciju." * "Kultūra ir nepieciešama, turklāt nepieciešama tā ir gan sirdij, gan prātam. Bez kultūras nav iespējams radīt augstas pievienotās vērtības produktu. To es varu apliecināt kā uzņēmējs." {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ošlejs, Jānis}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 5sdmn75q60k71g0z41xgo6by8wimhfl 0 463031 4487232 4327923 2026-06-27T08:21:17Z Biafra 13794 pap. 4487232 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Lofotu salas |attēls = Moskenes Reinebringen lub 2025-07-21 img09 Aussicht.jpg |attēla paraksts = Reines ciems Lofotu salās |attēla izmērs = | map_type = Norvēģija#Eiropa | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Atlantijas okeāns]] |arhipelāgs = |latd=68.333333|latNS=N |longd=14.666667|longEW=E |platība = 1 227 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 1161 |salu skaits = |valsts = Norvēģija |valsts adm vienības tips = filke |valsts adm vienība = [[Nūrlanne]] |iedzīvotāji = 24 500 |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Svolvēra]] |piezīme = }} '''Lofotu salas''' ({{val|no|Lofoten}}) ir arhipelāgs [[Norvēģija]]s ziemeļos, [[Nūrlannes flike|Nūrlannes flikē]] aiz [[Polārais loks|Ziemeļu Polārā loka]].<ref>{{PZT|436}}</ref> Pazīstams ar neskarto dabu, majestātiskām kalnu un līču ainavām, kas piesaista tūristus. Pēc platības 1227 km² lielajā arhipelāgā dzīvo apmēram 24 000 cilvēku. Lielākās apdzīvotās vietas [[Svolvēra]] un [[Leknesa]]. No Norvēģijas kontinentālās daļas arhipelāgu atdala [[Vestfjords]]. Lielākās salas ir [[Eustvogeja]] un [[Vestvogeja]]. Starp [[Vereja]]s un [[Moskeneseja]]s salām atrodas [[Malstrēms|Malstrēma]] atvars. Kopš 2007. gada lielākās salas un kontinentu savieno autoceļš. Ziemeļos no Lofotu salām atrodas [[Vesterolu salas]], bet ziemeļaustrumos — [[Hinneja]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{norvēģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģijas salas]] [[Kategorija:Atlantijas okeāns]] 76uuq41fip9qlhkxrezz74by5car01s 0 466456 4486917 4483750 2026-06-26T13:07:19Z Jānis U. 198 4486917 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Pērnavas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Tori liivakivipaljand 2013.JPG | attēla_paraksts = Svītas atsegums Pērnavas upes krastā | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Pernu|Pērnavas]] un tās pieteku atsegumi | vecums = 391-387,5 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusdevons]] | stāvs = [[Eifela stāvs|Eifels]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Pērnavas''' | rida = [[Tori rida|Tori]], [[Tammes rida|Tammes]] | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[Aleirolīts|aleirolīti]], [[Māls|māli]], [[dolomītmerģeļi]] | biezums = 45-53 m | izrakteņi = [[minerālūdens]] | fosilijas = ''[[Balticaspis latvica]]'', ''[[Guerichosteus heterolepis]]'' | atklājējs = [[Karls Orviku|K. Orviku]] }} '''Pērnavas svīta (D₂pr)''' ir [[Vidusdevons|vidusdevona]] [[Eifela stāvs|eifela stāva]] pērnavas horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā. Svīta uzguļ [[ķemeru svīta|ķemeru]] un [[rēzeknes svīta]]s nogulumiem un to klāj [[narvas svīta]]s nogulumi. Vislielākais pērnavas svītas biezums 45-53 metri ir Latvijas centrālajā daļā (Rīgas apkārtnē), bet austrumu virzienā tas samazinās līdz apm. 8 metriem (Viļānos).<ref name="ld">{{Latvijas daba|4|111}}</ref> Nosaukums veidots no [[Pernu|Pērnavas upes]], kuras krastos un pietekās atsedzas svītas [[stratotips|stratotipiskais]] griezums. Nosaukumu 1933. gadā deva krievu ģeologs [[Dmitrijs Obručevs|D. Obručevs]]. Pērnavas svītas robežu izšķiršanas pakāpe ir atšķirīga. Lauku apstākļos apakšējā robeža nosakāma daudz grūtāk kā augšējā. Parasti tā tiek vilkta pa sīkoļainu [[konglomerāts (ģeoloģija)|konglomerātu]] vai dzelžainu [[Smilšakmeņi|smilšakmeņu]] un kunkuļainu, rudu un violetu, limonitizētu ķemeru svītas [[Aleirolīts|aleirolītu]] virsmu. Bet centrālajos un austrumu rajonos robeža tiek vilkta pārsvarā pa pelēku smilšakmeņu ar māla [[oļi]]em pamatni, kas klāj rēzeknes svītas zaļganpelēkus vai sarkanbrūnus mālainus aleirolītus vai arī smalkplātņainus pelēkus [[Merģeļi|merģeļus]]. Augšējā robeža ir krasa un tiek vilkta augšdaļā pa beišīgiem [[kaļķakmeņi]]em un [[dolomīts|dolomītiem]], zaļganpelēkiem [[māli]]em vai ar [[Karbonāti|karbonātu]] cementētiem smilšakmeņiem, kurus klāj narvas svītas bazālā [[brekčija]]. == Litoloģiskais raksturojums == Iežu minerālā sastāva smagā frakcija iekļauj sevī paaugstinātu [[granāti|granātu]] saturu (41-60%). [[Cirkons|Cirkona]] daudzums stipri svārstās, taču nepārsniedz 14%. [[Rūdu minerāli]] sastāda 34-56%, turklāt [[leikokstens]] tajos ir ne vairāk kā 11%. [[Turmalīns|Turmalīna]] saturs svārstās 2-3% robežās. *''Smilšakmeņi'' pērnavas svītas nogulumos ir [[oligomikti]]. Tie ir rupjgraudaināki, nekā [[Apakšdevons|apakšdevona]] nogulumos, un ar lielāku nenoturīgo minerālu sastāvu ([[laukšpati]], granāti un [[apatīti]]). Šiem smilšakmeņiem ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums. Smilšakmeņu [[cements]] ir māla un dolomīta, bet Latvijas austrumos ir sastopams arī [[Ģipsis|ģipša]] poikilota cements. Kopā ar drupu graudiem smišakmeņi šeit satur karbonātiskus [[pseidooolīti|pseidooolītus]]. *''Aleirolīti un māli'' ir dažādi pēc krāsojuma un [[Iežu tekstūra|tekstūras]]. Valsts austrumos griezuma apakšējā daļā plaši ir izplatīti horizontāli slāņoti pelēcīgi aleirolīti un māli. Pārējā teritorijā biežas ir raibas un kunkuļainas šo iežu variācijas. Mālainā frakcija parasti ir monominerāla [[hidrovizla]]ina, izņemot teritorijas austrumu daļu, kur baseina paaugstināta [[Sāļums|sāļuma]] un lēnākas [[sedimentācija]]s rezultātā notika daļēja hidrovizlu degradācija un [[hlorīti|hlorīta]] vai jaukta minerālu tipa [[montmorillonīts|montmorillonīta]]-hlorīta veidošanās. Šo minerālu piejaukums nepārsniedz 15-20%. Dažos griezumos (Dobeles urb.) ir konstatēts [[kaolinīts|kaolinīta]] piejaukums (līdz 10%). *''Merģeļi'' ir zaļganpelēki krāsoti un ar [[masīvā tekstūra|masīvu tekstūru]]. Šie ieži sastāv no pelitomorfa dolomīta un satur daudz rupjgraudaina [[drupu ieži|drupu materiāla]] - [[Kvarcs|kvarca]] un laukšpata graudus 1,00-0,25 mm diametrā. Graudu sadalījums parasti ir nevienmērīgs ("virpuļu" tekstūra). Merģeļos parasti mēdz būt ģipša sakopojumi, ka arī karbonātiski pseidooolīti un [[oolīti]]. Merģeļi dominē griezumos Austrumlatvijas pērnavas svītas apakšdaļā. == Stratigrāfiskais dalījums == Latvijā pērnavas svītu veido pārsvarā balti un gaiši pelēki smilšakmeņi, kas mijas ar sarkanbrūniem un zaļganpelēkiem aleirolītiem, māliem un dolomītiem. Svītas griezumā visā teritorijā ir izšķiramas divas ridas, kas domājams atbilst stratotipiskajā griezumā [[Igaunija|Igaunijā]] izdalītajām [[tori rida|tori]] un [[tammes rida|tammes ridām]]. Vispilnīgāk griezumi atsegti Latvijas ziemeļaustrumu urbumos (1-Druvas, 4-Burtnieki u.c.). Šajos griezumos apakšējo ridu veido dzeltenīgi vai balti dažādgraudaini smilšakmeņi ar māla, merģeļu un karbonātisku smilšakmeņu oļiem. Bieži vien tajos ir sastopamas [[grants]]-oļu konglomerātu starpkārtas. Smilšakmeņi parasti ir kvarca un cementēti ar mālainiem minerāliem. Drupu materiāla sašķirošana ir vāja, taču pieaug uz augšu pa griezumu. Apakšējā rida noslēdzas ar plānām karbonātisku, raibu mālu vai aleirolītu starpkārtām, kas virzienā uz dienvidaustrumiem nomainās ar aleirīta [[dolomītmerģeļi]]em. Augšējā rida pamatnē sastāv no labi šķirotiem baltiem kvarca smilšakmeņiem ar sīkgraudainu vai smalkgraudainu struktūru. Parasti šie smilšakmeņi ir slīpslāņoti un cementēti ar māla, māla-dolomītu un ģipša cementu. Bieži vien smilšakmeņi pāriet smilšainā dolomītā. Vairākos griezumos valsts ziemeļaustrumu daļā smilšakmeņos lielā daudzumā ir sastopami [[trohiliski|trohilisku]] [[girogonīti]]. Augšējās ridas augšdaļā ieguļ neliels bāli dzeltenīgu dolomitizētu [[Kaļķakmeņi|kaļķakmeņu]] vai gaiši pelēku dolomītu slānis ar raksturīgām [[pirīts|piritizētām]] viļņveida virsmām. Griezumos, kur kaļķakmens vai dolomīts nav sastopams, augšējās ridas augšdaļa marķējas ar zaļganpelēkiem karbonātiskiem māliem vai karbonātisku oolītu smilšakmeni. Rietumu virzienā mālaino un aleirolīta starpkārtu biezums palielinās. Vēl palielinās graudu izmēri un samazinās drupu materiāla šķirošanās pakāpe. Dažos Centrālās un Rietumlatvijas griezumos krasi pieaug smilšakmeņu biezums. Savukārt, dienvidaustrumu virzienā, gluži otrādi, graudi paliek mazāki, drupu materiāla šķirošanās pakāpe pieaug, tāpat pieaug dolomīta cementa īpatsvars smilšakmeņos, kā arī parādās karbonātisku iežu starpkārtas. Dienvidaustrumu griezumos sastopamas smilšakmeņu starpkārtas ar ģipša un ģipša-dolomīta cementu. == Faciālais dalījums == Pērnavas svīta tiek izdalītas trijās [[litoloģiski-faciālā zona|litoloģiski-faciālajās zonās]] (I.Polivko, 1971): *''Mālaini-aleirītiski-smilšaino nogulumu zona'' ir izplatīta valsts rietumu daļā. Šīs zonas nogulumu [[jūra]]s darbības ietekme griezumā pieaug virzienā no apakšas uz augšu un no rietumiem uz austrumiem. Apakšējās ridas apakšējā daļā ieguļ biezi rupju, pārsvarā dažādgraudainu, vāji šķirotu smilšakmeņu slāņi ar grants-oļu konglomerātu starpkārtām. Augstāk griezumā smilšakmeņi kļūst sīkgraudaināki un labi šķiroti, bet augšējā ridā tajos parādās māla-dolomīta cements. Šīs zonas aleirītu-malu nogulumi ir neviendabīgi, [[Plankumainā tekstūra|plankumaini]], kur dominē horizontāli slāņainas variācijas. *''Karbonātiski-mālaini-smilšaino nogulumu zona'' ir izplatīta uz austrumiem no līnijas [[Engure]]-[[Rīga]]-[[Paroveja]] un aizņem visu Latvijas austrumu daļu. Šīs zonas griezums ir pārstāvēts galvenokārt ar sīkgraudainiem un smalkgraudainiem smilšakmeņiem (65-95%) ar mālainu un māla-dolomīta cementu, kā arī plānām aleirolītu, mālu, dolomītmerģeļu un smilšainu dolomītu starpkārtām. Augšējā daļā cementa īpatsvars smilšakmeņos pieaug līdz 20-25%. Valsts austrumos un dienvidaustrumos parādās dolomītmerģeļu starpkārtas ar [[Konhostraki|konhostraku]] paliekām un smilšaini dolomīti. Šīs zonas smilšakmeņiem ir raksturīgs paaugstināts granātu saturs (līdz 80%), kas koncentrējas plānās lēcveida starpkārtās. Mālainie un karbonātiskie ieži smilšakmeņos ieguļ plānu starpslāņu veidā. Uz to virsmām ir sastopams sīks [[Augi|augu]] [[detrīts]], kas bieži vien ir piritizēts, kā arī [[limonīts|limonīta]] sakopojumi. [[Visvaldis Kuršs|V.Kuršs]] atzīmē šīs zonas iežos ģipsi, [[fosforīti|fosforītus]], [[Halīts|halīta]] [[gliptomorfoze]]s, merģeļus ar "virpuļu" tekstūrām. Visi pētnieki atzīst šīs zonas nogulumus kā jūras baseina seklūdens veidojumus ar samazinātu sāļumu. [[Žūšanas plaisas|Žūšanas plaisu]], gliptomorfožu un "virpuļu" tekstūru klātbūtne liecina par baseina seklumu. *''Mālaini-karbonātiski-smilšaino nogulumu zona'' ir izplatīta pašos Latvijas dienvidaustrumos un Baltkrievijas ziemeļaustrumos. To raksturo mālaini-karbonātisko iežu dominance. == Paleontoloģiskais raksturojums == Pērnavas svītu raksturo ihtiofaunas zona - ''[[Guerichosteus heterolepis]]''. Šīs svītas organismu paliekas Latvijas teritorijā ir salīdzinoši retas. un tās raksturo zivju bruņu fragmenti, lingulīdu un konhostraku čaulas un sporas. Ihtiofaunas kompleksu pārstāv šādas formas: [[osteostraki]] - ''[[Balticaspis latvica]]'', [[heterostraki]] - ''Guerichosteus heterolepis'', ''[[Psammolepis toriensis]]'', [[bruņuzivis]] - ''[[Actinolepis tuberculata]]'', ''[[Byssacanthus dilatatus]]'', [[akantodes]] - ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'', [[daivspurzivis]] - ''[[Glyptolepis]]'' sp., ''[[Thursius talsiensis]]'', ''[[Gyroptychius latvicus]]'', ''[[Onychodus]]'' sp. [[Konhostraki|Konhostraku]] komplekss ir savdabīgs un to pārstāv sīkas formas. Urbumā 55-Talsi (int. 365–377 m) ir konstatētas ''[[Pseudestheria]]'' sp., ''[[Glyptoasmussia zubrilini|Glyptoasmussia aff. zubrilini]]'', ''[[Glyptoasmussia]]'' sp., ''[[Concherisma]]'' sp. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] izqqcx8ymdclc8bq3z2lepwuozbzsqi 10 494460 4487213 4406307 2026-06-27T07:56:36Z Biafra 13794 4487213 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = TTT Rīga spēlētājas | rādīt_sastāvu = jā | bg = purple | fg = #F36F20 | komanda = TTT Rīga | komanda_saite = Rīgas TTT | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 1 [[Tīna Grausa|Grausa]] * 2 [[Sindija Sondore|Sondore]] * 3 [[Madara Šmite|Šmite]] * 7 [[Enija Vīksne|Vīksne]] * 9 [[Līva Hermane|Hermane]] * 10 [[Karlīne Pilābere|Pilābere]] <!-- * 12 [[Vanesa Jasa|Jasa]] --> * 15 [[Ieva Pulvere|Pulvere]] * 17 [[Paula Putniece|Putniece]] * 19 [[Marta Ploriņa|Ploriņa]] * 22 [[Enija Ķīvīte|Ķīvīte]] * 23 [[Milza Luzgina|Luzgina]] * 24 [[Krista Lukašēvica|Lukašēvica]] * 35 [[Šarlote Skrebele|Skrebele]] <!-- * 66 [[Sindija Miščenko|Miščenko]] --> * Galvenais treneris [[Aigars Nerips]] * Treneris [[Kaspars Mājenieks|Mājenieks]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|TTT]] </noinclude> oqzxt67lzl4wwjmrefkm6hgi0pfaxhl 0 503088 4487021 4403996 2026-06-26T17:06:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487021 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Jānis Ūdris | birth_date = {{dat|1906|4|30}} | death_place = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Balvi|td=Latvija}} | birth_place = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Stāmerienas pagasts|td=Latvija}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|1973|7|16|1906|4|30}} | nationality = [[latvieši|latvietis]] | image = Pašportrets, Jānis Ūdris, 70x80.jpg | caption = Pašportrets | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | field = [[mākslinieks]], [[gleznotājs]] }} '''Jānis Ūdris''' (dzimis 1906. gada 30. aprīlī [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]], miris 1973. gada 16. jūlijā, [[Balvi|Balvos]]) bija [[latvieši|latviešu]] mākslinieks, ainavu un portretu [[gleznotājs]]. Spēcīgākais izteiksmes līdzeklis viņa glezniecībā bija plastiski spraigs, reālistisks zīmējums. Gleznojis arī liela formāta kompozīcijas. == Biogrāfija == Dzimis 1906. gada 30. aprīlī Stāmerienas pagastā. Mācījies Stāmerienas pamatskolā un [[Cesvaines vidusskola|Cesvaines vidusskolā]]. 1923. gadā Jānis Ūdris piedalījās Rīgas Mākslas biedrības izsludinātajā zīmējumu konkursā un ieguva tajā otro vietu. Talantīgais jaunietis tika aicināts mācīties Rīgas mākslas skolā, bet atteicās no šī piedāvājuma un 1924. gadā iestājās [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]]. Jaunais mākslinieks specializējās Figurālās glezniecības meistardarbnīcā [[Jānis Roberts Tillbergs|Jāņa Tilberga]] un vēlāk [[Ģederts Eliass|Ģederta Eliasa]] vadībā un jau studiju gados piedalījās dažādās izstādēs. Jānis Ūdris beidza mākslas izglītību un studijas Mākslas akadēmijā 1932. gadā ar diplomdarba gleznu „Smagā darbā”. [[Attēls:"Smagā darbā", 1931, 155x200.jpg|left|thumb|Mākslinieka Jāņa Ūdra diplomdarba glezna "Smagā darbā", 1932.g., 155x200]] Valsts mērogā gleznotāja Jāņa Ūdra vārds tika plašāk iepazīts 1934. gadā pēc viņa uzvaras konkursā par gleznu Latvijas Republikas Ministru prezidenta [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras mājas Baltās zāles sienai. Konkursā piedalījās vairāk nekā 50 gleznotāju, bet par vērtīgāko žūrija atzina Jāņa Ūdra gleznu „Darba steiga” (1934). Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas beigšanas līdztekus radošajam darbam Jānis Ūdris uzsāka pedagoģisko darbību — mācīja mākslas un glezniecības pamatus [[Viļakas vidusskola|Viļakas ģimnāzijā]] (1934—1944) un [[Litenes vidusskola|Litenes vidusskolā]] (1944—1948). Šajā dzīves periodā gleznotājs satika savu nākamo sievu Paulīnu. 1940. gada 30. maijā viņiem piedzima dēls, kuram tika dots vārds Jānis. 1948. gadā uz nepatiesa ziņojuma pamata 1948. gada 15. aprīlī Jānis Ūdris tika apcietināts un apsūdzēts par līdzdalību nacionālās pretestības kustībā. Padomju kara tribunāls, kas tolaik darbojās okupētajā Latvijas teritorijā, ar formulējumu “Par dzimtenes nodevību” piesprieda viņam [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz 25 gadiem ar mantas konfiskāciju. Jānis Ūdris tika izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]], [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]]. Pēc dažiem mēnešiem tika arestēta arī viņa sieva Paulīna. Kopā ar mazo septiņus gadus veco dēlu, bez tiesas viņa piespiedu kārtā tika izsūtīta no Latvijas uz labošanas darba nometni Sibīrijas [[Omskas apgabals|Omskas apgabalā]]. Šķirtā ģimene satikās tikai pēc daudziem gadiem pēc atgriešanās Latvijā. 1956. gada janvārī Jānis Ūdris tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Latvijā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s mākslinieka vārds tika reabilitēts līdz ar daudziem citiem, kuri pēckara gados tika pakļauti padomju varas politiskajām represijām un deportēšanai. Pēc atgriešanas no Sibīrijas Jānis Ūdris dzīvoja [[Balvi|Balvos]]. Viņš auglīgi strādāja — daudzos viņa darbos attēlotas Balvu ainavas un Balvu cilvēki. Neskatoties uz to, ka toreizējā vara mākslinieka biogrāfijas dēļ viņu centās neievērot, 1968. gadā notika Jāņa Ūdra pirmā plašākā gleznu izstāde Balvu kultūras namā. Izstādē tika eksponēti vairāk nekā simts gleznotāja darbi. Balvēnieši atceras savu gleznotāju kā runīgu, simpātisku, interesantu cilvēku.{{fact}} Jānis Sērmūkšs atceras kādu viesošanās reizi gleznotāja mājā. Mākslinieka gleznas bijušas izvietotas pa visu lielo sienu. Redzētais uz piecpadsmitgadīgo zēnu atstāja milzīgu iespaidu. Balvu poliklīnikas medmāsa Ludmila Orbe atceras, ka gleznotājs portretus zīmējis, pat slims būdams. Viņam paticis arī daudz stāstīt par savām gleznām. Par viņu atmiņās dalījies Roberts Sprukulis, abu ceļi krustojušies izsūtījumā Noriļskas labošanas darba nometnē. Arī gleznotāja Valda Buša pirmais zīmēšanas skolotājs bija Jānis Ūdris. 1968. gadā izstāde notika arī [[Gulbene|Gulbenē]]. Jānis Ūdris miris 1973. gada 16. jūlijā Balvos, apglabāts Začu kapos. Jāņa Ūdra gleznas tiek glabātas privātkolekcijās, kā arī Balvu novada muzejā.<ref name="muz">[http://www.muzejs.balvi.lv/index.php/galerijas-kategorijas/gleznotjam-jnim-drim-110 Gleznotājam Jānim Ūdrim 110]{{Novecojusi saite}}</ref> 1995. gadā tika atklāta mākslinieka gleznu izstāde Balvu muzejā, bet no 2003. gada Balvu novada muzejā bija skatāma patstāvīga ekspozīcija “Jāņa Ūdra piemiņas istaba”. Jāņā Ūdra Balvu pilsētas ainava un informācija par viņu skatāma ekspozīcijā — pilsētas vēsturei veltītajā telpā. == Mākslinieciskā darbība == [[Attēls:J.Ūdris ar savu gleznu zip.jpg|left|thumb|Jānis Ūdris ar savu gleznu no portretu sērijas, kurā attēloti cilvēki, kuri dzīvoja un strādāja līdzās māksliniekam]] Jāņa Ūdra mīļākās tēmas glezniecībā bija portreti un ainavas. Vēl mācību laikā, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, [[Kārlis Miesnieks|K. Miesnieka]] un [[Konrāds Ubāns|K. Ubāna]] reālistiskā māksla atstāja uz jauno gleznotāju spēcīgu iespaidu un ietekmēja viņa turpmāko daiļradi. Gleznotājs panākumus guvis, par savu gleznu tēmu izvēloties sadzīves ainas, kurās māksliniekam vismīļākā bija darba tēma. Savas dzīves un darba radošākus gadus Jānis Ūdris pavadīja Balvos. Šeit viņš gleznojis daudz Balvu ainavu. Šajā dzīves posmā mākslinieks radīja portretu sēriju, kurā attēloti cilvēki, kuri dzīvoja un strādāja līdzās māksliniekam. Liels notikums Balvu iedzīvotājiem un mākslinieka dzīvē bija viņa darbu izstāde 1968. gadā, kurā bija eksponēti vairāk nekā simts viņa darbu. 1968. gada septembrī izdotajā „Mākslinieka Jāņa Ūdra darbu izstādes katalogā” mākslas vēsturnieks Jānis Pujats par gleznotāju rakstījis: „Jānis Ūdris mūsu mākslā ienāk trīsdesmito gadu sākumā. Nemitīgs darbs, dabas studēšana palīdzējusi atplaukt viņa talantam un gadu gaitā noskaidrot savu radošo seju, izkopt īpatnējo gleznotāja rokrakstu. Dzīvodams tālu no Rīgas — Balvos, viņš nebūt nav apsīcis, bet ar katru gadu uzrāda arvien lielāku aktivitāti radošajā darbā, kļūdams par nozīmīgu faktoru savas apkaimes darbaļaužu estētiskajā audzināšanā. Tiešs kontakts ar vienkāršiem darba cilvēkiem Jāņa Ūdra mākslā ienes daudz svaiguma un aktualitātes.”<ref>[http://rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/izstazu-apskati/369-pasaules-udens-diena-raznas-ezers Mākslas zinātnieks Jānis Pujāts. Novadnieku atceroties]</ref> == Galerija == <gallery caption="Ainavas" perrow="5"> Attēls:"Smagā darbā", 1931, 155x200.jpg|"Smagā darbā" Attēls:Darba steiga, 1931, 155x200.jpg|"Darba steiga" Attēls:Atkusnis, 80x100.jpg|"Atkusnis" Attēls:Balvu vecais parks, 1960, 82x100.jpg|"Balvu vecais parks" Attēls:Meža upe.jpg|"Meža upe" Attēls:Jūrmala, 1965, 40x70.jpg|"Jūrmala" Attēls:Ugunskurs, 100x160.jpg|"Ugunskurs" Attēls:Zilo ezeru zeme, 1963, 64x104.jpg|"Zilo ezeru zeme" Attēls:Balvi, 1963, 64x104.jpg|"Balvi" Attēls:Balvu kombināta celtniecība, 1962, 100x165.jpg|"Balvu kombināta celtniecība" </gallery> <gallery caption="Portreti" perrow="5"> Attēls:Pašportrets, Jānis Ūdris, 70x80.jpg|"Pašportrets" Attēls:Kalējs pārtrauks darbā, St.Apiniša portrets, 1965, 100x165.jpg|"Kalējs pārtrauks darbā" Attēls:Entuziasts, 1967, 50x70.jpg|"Entuziasts" Attēls:Mājamatnieks, 1958, 64x74.jpg|"Mājamatnieks" Attēls:Sieva un dēls, 58x88.jpg|"Sieva un dēls" Attēls:Bekonu audzētāja, A.Gilbes portrets, 1965, 40x50.jpg|"Bekonu audzētāja" Attēls:Dakteris Cunckis, 1968, 77x108.jpg|"Dakters Cunckis" Attēls:Andris Akmens, portrets, 48x72.jpg|"Andris Akmens" Attēls:Bekonu audzētāja, E.Āboliņas portrets, 1965, 40x54.jpg|"E.Āboliņas portrets" Attēls:Motorists, Hugo Sērmūkša portrets, 1959, 190x170.jpg|"Motorists" </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} # [https://balvi.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=48265&ident=1071885&c=3 Balvu novada bibliotēka]{{Novecojusi saite}} # [http://www.balvi.lv/files/Balvu_Novada_Zinas/2016/Balvi_22.03_CMYK.pdf Akmentiņa, Ruta ''Gleznotājs, skolotājs Jānis Ūdris''. Balvu Novada Ziņas Nr.5 (2016, 22. marts), 3.lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211228234719/http://www.balvi.lv/files/Balvu_Novada_Zinas/2016/Balvi_22.03_CMYK.pdf |date={{dat|2021|12|28||bez}} }} {{DEFAULTSORT:Ūdris, Jānis}} [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:Balvi]] [[Kategorija:Balvu novads]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] lnpqen3ur8yta1s5lfuh7ea8q3bl8mt 0 504252 4487085 4346107 2026-06-26T19:13:12Z ZANDMANIS 91184 4487085 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Taners Pīrsons | taut_sez 1 = | drafts = 30., 1. kārtā | dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Losandželosas "Kings"]] <!------ Profesionālie klubi ------>| kl_sez 1 = | klubs 1 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | amats = | balv = * [[Stenlija kauss]] — 2014 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|6|26||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------>| numurs = 70 | vārds_orig = ''Tanner Pearson'' | mir_viet = | attēls = Tanner Pearson - October 2024.jpg | att_izm = | paraksts = Taners Pīrsons 2024. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|8|10}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Kičenera}} | mir_dat = | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | kom = {{flaga|USA}} [[Bufalo "Sabres"]] | svars = 90 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | medaltemplates = }} '''Taners Pīrsons''' ({{Val|en|Tanner Pearson}}, dzimis {{Dat|1992|8|10}}) ir [[Kanāda]]s [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) pārstāv [[NHL]] komandu [[Bufalo "Sabres"]]. No 2019. gada līdz 2023. gadam Pīrsons pārstāvēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu [[Vankūveras "Canucks"]]. [[2012. gada NHL drafts|2012. gada NHL draftā]] Pīrsonu ar kopējo 30. numuru pirmajā kārtā izvēlējās [[Losandželosas "Kings"]]. [[Losandželosas "Kings"]] rindās debitējis 2013. gadā. 2014. gadā palīdzējis komandai izcīnīt [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2018. gada novembrī Pīrsons tika aizmainīs uz [[Pitsburgas "Penguins"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/penguins/news/penguins-acquire-pearson/c-301927756|title=Penguins Acquire Forward Tanner Pearson From Los Angeles Kings|website=NHL.com|access-date=2022-02-19|language=en-US}}</ref> bet 2019. gada februārī uz [[Vankūveras "Canucks"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tsn.ca/canucks-trade-gudbranson-to-penguins-for-pearson-1.1263736|title=Canucks send Gudbranson to Pens - TSN.ca|last=Staff|first=TSN ca|website=TSN|access-date=2022-02-19|date=2019-02-25|language=en}}</ref> 2023. gada 19. septembrī Pīrsons tika aizmainīts uz [[Monreālas "Canadiens"]] komandu kopā ar 2025. gada trešās kārtas drafta izvēli apmaiņā pret vārtsargu Keisiju Desmitu.<ref>{{cite web |title=Canadiens acquire Tanner Pearson and a 2025 3rd-round pick from Vancouver |url=https://www.nhl.com/canadiens/news/canadiens-acquire-tanner-pearson-and-a-2025-3rd-round-pick-from-vancouver |via=NHL.com |publisher=Montreal Canadiens |access-date=September 19, 2023 |date=September 19, 2023}}</ref> Kā brīvais aģents pirms 2024.–2025. gada sezonas Pīrsons 2024. gada 20. augustā parakstīja profesionālās pārbaudes (PTO) līgumu ar [[Vegasas "Golden Knights"]] komandu.<ref>{{cite web |url=https://www.nhl.com/goldenknights/news/vegas-golden-knights-sign-forward-tanner-pearson-to-professional-tryout-agreement |title=Vegas Golden Knights Sign Forward Tanner Pearson to Professional Tryout Agreement |publisher=Vegas Golden Knights |via=NHL.com |date=August 20, 2024 |access-date=August 20, 2024}}</ref> Pēc pirmssezonas treniņnometnes, kurā viņš četrās spēlēs guva trīs punktus, 4. oktobrī viņš parakstīja viena gada līgumu ar Vegasas "Golden Knights" komandu.<ref>{{cite web |url=https://www.nhl.com/goldenknights/news/vegas-golden-knights-sign-forward-tanner-pearson-to-one-year-contract |title=Vegas Golden Knights Sign Forward Tanner Pearson to One-Year Contract|publisher=Vegas Golden Knights|via=NHL.com |date=October 4, 2024 |access-date=October 4, 2024}}</ref> Pēc vienīgās sezonas Vegasā Pīrsons 2025. gada 1. jūlijā parakstīja viena gada līgumu ar [[Vinipegas "Jets"]] komandu.<ref>{{cite web |url=https://www.nhl.com/jets/news/jets-sign-forward-tanner-pearson-to-a-one-year-contract |title=Jets sign forward Tanner Pearson to a one-year contract |website=Winnipeg Jets |date=July 1, 2025}}</ref> Pīrsons tika aizmainīts uz [[Bufalo "Sabres"]] komandu 2026. gada 6. martā apmaiņā pret 2026. gada septītās kārtas drafta izvēli.<ref>{{cite news |last1=LaBarber |first1=Jordan |title=Sabres acquire forward Tanner Pearson from Jets |url=https://www.nhl.com/sabres/news/buffalo-sabres-trade-jets-tanner-pearson |access-date=6 March 2026 |work=Sabres.com |date=6 March 2026}}</ref> == Atsuaces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Dereks Forborts]] | title = [[Los Angeles Kings]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2012. gada NHL drafts|2012]] | after = [[Adrians Kempe]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Pīrsons, Taners}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Vegasas "Golden Knights" spēlētāji]] [[Kategorija:Vinipegas "Jets" spēlētāji]] [[Kategorija:Bufalo "Sabres" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] s8bwnvwtpfl0b8qfizu70f1ra6ja3n8 0 506920 4487004 4098115 2026-06-26T16:12:01Z Baisulis 11523 divi latviskie nosaukumi..... 4487004 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Pēdējais varonis | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|137,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1499432449/|title=Last Action Hero |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|3|22}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 131 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1993|6|13}} | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]'' | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''[[Steve Roth Productions]]'' | operators = [[Dīns Semlers]] | oriģinālnos = ''Last Action Hero'' | mūzika = [[Maikls Keimens]] | aktieri = * [[Arnolds Švarcenegers]] * [[F. Marijs Ābrahams]] * [[Arts Kernijs]] * [[Čārlzs Denss]] * [[Frenks Makrē]] * [[Toms Nūnens]] * [[Roberts Proskis]] * [[Entonijs Kvinns]] * [[Mersedesa Rūla]] * [[Ostins O'Braiens]] | scenārijs = * [[Šeins Bleks]] * [[Deivids Āronts]] | producents = * Džons Maktīrnans * [[Stīvs Rots]] | režisors = [[Džons Maktīrnans]] | žanrs = asa sižeta, fantāzija, komēdija | paraksts = | att_izm = | attēls = Last action hero ver2.jpg | imdb = }}'''"Pēdējais varonis"''' arī '''"Pēdējais grāvējfilmu varonis"''' ({{Val|en|Last Action Hero}}) ir 1993. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[asa sižeta filma]], kuras režisors ir [[Džons Maktīrnans]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Arnolds Švarcenegers]], [[F. Marijs Ābrahams]], [[Arts Kernijs]], [[Čārlzs Denss]], [[Frenks Makrē]], [[Toms Nūnens]], [[Roberts Proskis]], [[Entonijs Kvinns]], [[Mersedesa Rūla]] un [[Ostins O'Braiens]]. Filma ir par jaunu zēnu Deniju (O'Braiens), kurš ar maģiskas kinobiļetes palīdzību nokļūst otrpus ekrānam, filmā par Losandželosas policistu Džeku Sleiteru (Švarcenegers). "Pēdējais varonis" pirmizrāde notika {{Dat|1993|3|22|5=bez}}. Filma neguva gaidītos komerciālos panākumus, kā arī nebija kritiķu atzīta. Laika gaitā tā ir kļuvusi par [[Kulta filma|kulta filmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/time/magazine/article/0,9171,978804-1,00.html|title=How To Run a Movie Studio|publisher=Time|access-date=22.03.2022|date=24.12.2007|archive-date=06.11.2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20121106074525/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,978804-1,00.html}}</ref> Šī ir pēdējā filma, kurā piedalās Arts Kernijs. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1993. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Detektīvfilmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Džona Maktīrnana filmas]] 5ecf55ezgt865y27lto6hqodedsasn5 0 522220 4487131 4383402 2026-06-26T22:30:06Z Pirags 3757 pap 4487131 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:State Museum of Gulag History (2017-12-12) - 69.jpg|thumb|200px|Sergejs Karaganovs (2017)]] '''Sergejs Karaganovs''' ({{val|ru|Сергей Александрович Караганов}}; dzimis 1952. gada 12. septembrī Maskavā) ir ebreju izceksmes [[Krievija]]s politologs, prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] ārpolitikas padomnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1952. gada 12. septembrī Maskavā kinokritiķa un literatūrzinātnieka Aleksandra Karaganova un viņa sievas Sofijas, dzimušas Mazehas, ģimenē. 1974. gadā absolvēja [[Maskavas Valsts Universitāte]]s Ekonomikas fakultāti un stažējās [[ANO]] PSRS misijā (1974—1977). 1978. gadā viņu pieņēma darbā [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s ASV un Kanādas institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku, 1979. gadā Karaganovs aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju "Starptautiskās korporācijas un ASV ārpolitika". Veica pētījumus par Padomju armijas un [[KGB]] karaspēka [[Afganistānas karš (1979—1989)|ievešanu Afganistānā]]. No 1988. gada strādāja PSRS ZA Eiropas institūtā (''Институт Европы АН СССР''), 1989. gadā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju "Rietumeiropas vieta un loma ASV stratēģijā attiecībās ar PSRS 1945-1988", pēc tam iecelts par direktora vietnieku (1989—2010). 2006. gadā viņš kļuva par Ekonomikas augstskolas (''Высшая школа экономики'') Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību fakultātes dekānu. Šajā laikā Karaganovs bija Krievijas prezidenta [[Jeļcins|Jeļcina]] padomes loceklis (1993—1999), Ārējās un aizsardzības politikas padomes prezidija priekšsēdētājs (1994—2012) un Valsts prezidenta [[Putins|Putina]] administrācijas vadītāja vietnieka padomnieks (2001—2013). [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s Konsultatīvās padomes loceklis (kopš 1993. gada). == Karaganova doktrīna == 1992. gadā Sergejs Karaganovs ieteica stratēģiju, kā atgūt Krievijas ietekmi un īstenot savas intereses pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]]. Tā kļuva pazīstama kā "Karaganova doktrīna", kuras pamatā ir trīs apsvērumi: pirmkārt, zaudētajās teritorijās joprojām ir skaitliski lielas krievu kopienas, ar kuru palīdzību Krievija var nodrošināt savu interešu īstenošanu neatkarību ieguvušajās valstīs; otrkārt, lai panāktu savu ietekmi, jāizmanto ekonomiskās sviras un investīcijas; treškārt, jāpanāk krievu valodas lomas saglabāšana un iespējama divvalodība šajās valstīs. S. Karaganovs ieteica arī aktīvi veicināt cilvēktiesību jautājumu saasināšanu Baltijas valstīs, lai bremzētu to iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.<ref>[https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/3033-politikas_mazais_leksikons.html Politikas mazais leksikons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220926055814/https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/3033-politikas_mazais_leksikons.html |date={{dat|2022|09|26||bez}} }} [[Artis Pabriks]] Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. — 256 lpp.</ref> == Darbi == * США, транснациональные корпорации и внешняя политика. Мaskava: Наука, 1984. — 173 с. * США — диктатор НАТО. М.: Советская Россия, 1985. — 207 с. * Безопасность будущей Европы. M.: Наука, 1993. — 239 с. — ISBN 978-5020106376. * Damage limitation or crisis? Russia and the outside world. Washington: Brassey's, 1994. — XV, 330 p. — (CSIA studies in international security). — ISBN 978-0028811192. * Russia, the State of Reforms: Study report of the Institute of Europe. Gütersloh: Bertelsmann Foundation Publishers, 1993. — 96 p. — (Strategien und Optionen für die Zukunft Europas). — ISBN 978-3892040835. * Harmonizing the Evolution of U.S. and Russian Defense Policies. Washington, DC: Center for Strategic and International Studies, 1993. — 46 p. — (CSIS Panel Report). — ISBN 978-0892062539. * Where is Russia going? Foreign and defence policies in a new era. Frankfurt am Main: Peace Research Institute Frankfurt, 1994. — 36 p. — (PRIF reports). — ISBN 978-3928965415. * Whither western aid to Russia: A Russian view of western support. Gütersloh: Bertelsmann Foundation Publishers, 1994. — 92 p. — (Strategien und Optionen für die Zukunft Europas). — ISBN 978-3892041320. * Экономическая роль России в Европе. М.: 1995 (krieviski un angliski kopā ar [[Lambsdorfi|O. fon Lambsdorfu]]) * Геополитические перемены в Европе, политика Запада и альтернативы для России. М.: 1995 * Zurück zum Imperium? Russische Außen- und Verteidigungspolitik in einer neuen Ära. In: Eine Welt oder Chaos?. Frankfurt am Main: Suhrkamp Verlag, 1996 * К созданию сообщества демократических государств (1996) * Российско-американские отношения на рубеже веков. Доклады рабочих групп: СВОП и Фонда Карнеги за международный мир. М., 2000. * Стратегия для России: Повестка дня для Президента-2000 (отв. редактор). М., 2000. * Стратегия для России. 10 лет СВОП (отв. редактор). М., 2002. * Мир вокруг России: 2017. Контуры недалёкого будущего. М.: Совет по внешней и оборонной политике, 2007. — 159 с. * Россия и мир. Новая эпоха. 12 лет, которые могут все изменить. Отв. ред. и рук. авт. кол. С. А. Караганов. М.: АСТ: Русь-Олимп, 448 стр. 2008 ISBN 978-5-17-050151-9 ISBN 978-5-9648-0186-3 * Россия vs Европа. Противостояние или союз? Под редакцией С. А. Караганова и И. Ю. Юргенса. Издательства: Астрель, Русь-Олимп, 384 стр. 2010 ISBN 978-5-271-25038-5 ISBN 978-5-9648-0297-6 == Atsauces == {{atsauces}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karaganovs, Sergejs}} [[Kategorija:Krievijas ebreji]] [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas ekonomisti]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] 9erluvly6hfj2mswy34e69thdr6p90l 4487132 4487131 2026-06-26T22:31:10Z Pirags 3757 4487132 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:State Museum of Gulag History (2017-12-12) - 69.jpg|thumb|200px|Sergejs Karaganovs (2017)]] '''Sergejs Karaganovs''' ({{val|ru|Сергей Александрович Караганов}}; dzimis 1952. gada 12. septembrī Maskavā) ir ebreju izcelsmes [[Krievija]]s politologs, prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] ārpolitikas padomnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1952. gada 12. septembrī Maskavā kinokritiķa un literatūrzinātnieka Aleksandra Karaganova un viņa sievas Sofijas, dzimušas Mazehas, ģimenē. 1974. gadā absolvēja [[Maskavas Valsts Universitāte]]s Ekonomikas fakultāti un stažējās [[ANO]] PSRS misijā (1974—1977). 1978. gadā viņu pieņēma darbā [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s ASV un Kanādas institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku, 1979. gadā Karaganovs aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju "Starptautiskās korporācijas un ASV ārpolitika". Veica pētījumus par Padomju armijas un [[KGB]] karaspēka [[Afganistānas karš (1979—1989)|ievešanu Afganistānā]]. No 1988. gada strādāja PSRS ZA Eiropas institūtā (''Институт Европы АН СССР''), 1989. gadā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju "Rietumeiropas vieta un loma ASV stratēģijā attiecībās ar PSRS 1945-1988", pēc tam iecelts par direktora vietnieku (1989—2010). 2006. gadā viņš kļuva par Ekonomikas augstskolas (''Высшая школа экономики'') Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību fakultātes dekānu. Šajā laikā Karaganovs bija Krievijas prezidenta [[Jeļcins|Jeļcina]] padomes loceklis (1993—1999), Ārējās un aizsardzības politikas padomes prezidija priekšsēdētājs (1994—2012) un Valsts prezidenta [[Putins|Putina]] administrācijas vadītāja vietnieka padomnieks (2001—2013). [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s Konsultatīvās padomes loceklis (kopš 1993. gada). == Karaganova doktrīna == 1992. gadā Sergejs Karaganovs ieteica stratēģiju, kā atgūt Krievijas ietekmi un īstenot savas intereses pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]]. Tā kļuva pazīstama kā "Karaganova doktrīna", kuras pamatā ir trīs apsvērumi: pirmkārt, zaudētajās teritorijās joprojām ir skaitliski lielas krievu kopienas, ar kuru palīdzību Krievija var nodrošināt savu interešu īstenošanu neatkarību ieguvušajās valstīs; otrkārt, lai panāktu savu ietekmi, jāizmanto ekonomiskās sviras un investīcijas; treškārt, jāpanāk krievu valodas lomas saglabāšana un iespējama divvalodība šajās valstīs. S. Karaganovs ieteica arī aktīvi veicināt cilvēktiesību jautājumu saasināšanu Baltijas valstīs, lai bremzētu to iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.<ref>[https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/3033-politikas_mazais_leksikons.html Politikas mazais leksikons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220926055814/https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/3033-politikas_mazais_leksikons.html |date={{dat|2022|09|26||bez}} }} [[Artis Pabriks]] Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. — 256 lpp.</ref> == Darbi == * США, транснациональные корпорации и внешняя политика. Мaskava: Наука, 1984. — 173 с. * США — диктатор НАТО. М.: Советская Россия, 1985. — 207 с. * Безопасность будущей Европы. M.: Наука, 1993. — 239 с. — ISBN 978-5020106376. * Damage limitation or crisis? Russia and the outside world. Washington: Brassey's, 1994. — XV, 330 p. — (CSIA studies in international security). — ISBN 978-0028811192. * Russia, the State of Reforms: Study report of the Institute of Europe. Gütersloh: Bertelsmann Foundation Publishers, 1993. — 96 p. — (Strategien und Optionen für die Zukunft Europas). — ISBN 978-3892040835. * Harmonizing the Evolution of U.S. and Russian Defense Policies. Washington, DC: Center for Strategic and International Studies, 1993. — 46 p. — (CSIS Panel Report). — ISBN 978-0892062539. * Where is Russia going? Foreign and defence policies in a new era. Frankfurt am Main: Peace Research Institute Frankfurt, 1994. — 36 p. — (PRIF reports). — ISBN 978-3928965415. * Whither western aid to Russia: A Russian view of western support. Gütersloh: Bertelsmann Foundation Publishers, 1994. — 92 p. — (Strategien und Optionen für die Zukunft Europas). — ISBN 978-3892041320. * Экономическая роль России в Европе. М.: 1995 (krieviski un angliski kopā ar [[Lambsdorfi|O. fon Lambsdorfu]]) * Геополитические перемены в Европе, политика Запада и альтернативы для России. М.: 1995 * Zurück zum Imperium? Russische Außen- und Verteidigungspolitik in einer neuen Ära. In: Eine Welt oder Chaos?. Frankfurt am Main: Suhrkamp Verlag, 1996 * К созданию сообщества демократических государств (1996) * Российско-американские отношения на рубеже веков. Доклады рабочих групп: СВОП и Фонда Карнеги за международный мир. М., 2000. * Стратегия для России: Повестка дня для Президента-2000 (отв. редактор). М., 2000. * Стратегия для России. 10 лет СВОП (отв. редактор). М., 2002. * Мир вокруг России: 2017. Контуры недалёкого будущего. М.: Совет по внешней и оборонной политике, 2007. — 159 с. * Россия и мир. Новая эпоха. 12 лет, которые могут все изменить. Отв. ред. и рук. авт. кол. С. А. Караганов. М.: АСТ: Русь-Олимп, 448 стр. 2008 ISBN 978-5-17-050151-9 ISBN 978-5-9648-0186-3 * Россия vs Европа. Противостояние или союз? Под редакцией С. А. Караганова и И. Ю. Юргенса. Издательства: Астрель, Русь-Олимп, 384 стр. 2010 ISBN 978-5-271-25038-5 ISBN 978-5-9648-0297-6 == Atsauces == {{atsauces}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karaganovs, Sergejs}} [[Kategorija:Krievijas ebreji]] [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas ekonomisti]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] rt3ih48fwqz2hb6k0twpmj2t3my4whc 0 528908 4487301 4480554 2026-06-27T11:55:27Z Biafra 13794 atj. 4487301 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kaspars Melnis | vārds_orģ = | attēls = Kaspars Melnis 2022.jpg | att_izm = 275px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|28|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Raimonds Čudars]] | pēctecis = [[Jānis Vitenbergs]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | term_sākums3 = {{dat|2026|06|11|N|bez}} | term_beigas3 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | premjers3 = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1989|03|28}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzeknes novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] | dinastija = | tēvs = Pāvels Melnis | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = lauksaimnieks, uzņēmējs | alma_mater = * [[Rīgas Tehniskā universitāte]] * [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Kaspars Melnis''' (dzimis {{dat|1989|03|28}}) ir [[latvieši|latviešu]] lauksaimnieks, uzņēmējs un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[14. Saeima]]s deputāts, pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Iepriekš bija [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] domes deputāts (2013—2017, 2021—2022) un [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1989. gada 28. martā, mācījies [[Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija|Rēzeknes Valsts ģimnāzijā]]. 2013. gadā absolvēja profesionālā bakalaura studijas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Būvniecības fakultātē un ieguva transportbūvju speciālista kvalifikāciju. 2014. gadā [[Malnavas koledža]] viņam piešķīra uzņēmējdarbības speciālista kvalifikāciju lauksaimniecībā, 2017. gadā [[Juridiskā koledža]] piešķīra jurista palīga kvalifikāciju, bet 2019. gadā viņš absolvēja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s akadēmiskā maģistra studiju programmu vadības zinībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/kaspars-melnis/|title=Kaspars Melnis|website=Puaro.lv|access-date=2023-02-23|date=2023-01-23|language=lv-LV}}</ref> Pirms ievēlēšanas Saeimā K. Melnis bija viņa tēvam Pāvelam Melnim piederošās SIA “Sprūževa M” valdes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī biedrības “Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija” izpilddirektors, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/melna-gimenes-uznemums-spruzeva-m-atmaksajis-lad-33-000-eiro-par-nepamatoti-sanemtu-kompensaciju/|title=Meļņa ģimenes uzņēmums “Sprūževa M” atmaksājis LAD 33 000 eiro par nepamatoti saņemtu kompensāciju|website=tv3.lv|access-date=2023-11-01|date=2023-09-17|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kem.gov.lv/lv/darbinieks/kaspars-melnis|title=Kaspars Melnis {{!}} Klimata un enerģētikas ministrija|website=www.kem.gov.lv|access-date=2023-11-01|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == K. Melnis darbojas politikā, ir [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedrs. Pirmoreiz [[Rēzeknes novads (2009—2021)|Rēzeknes novada]] domē [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] 2013. gadā no apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-238.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas »|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2023-11-01}}</ref> [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gadā]], kandidējot no tā paša saraksta, domē neiekļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=JOlY0%2B8Dqjgu8aJkn13FIg%3D%3D&locationId=TEWhsVFS89lABYxUhy6Ckg%3D%3D|title=2017.gada pašvaldību vēlēšanas - Rēzeknes novads|website=pv2017.cvk.lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] K. Melni ievēlēja [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] viņu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu no šī paša politiskā spēka.<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/kaspars-melnis CVK.lv]</ref> 2023. gada 15. septembrī ievēlēts par [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc valdības demisijas 2026. gada jūnijā atgriezās Saeimas sastāvā. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Raimonds Čudars]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pēc = [[Jānis Vitenbergs]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Melnis, Kaspars}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas klimata un enerģētikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas lauksaimnieki]] 8xubdm7ax4slgdz2cw4uonupzwhw7h5 0 529010 4487299 4480547 2026-06-27T11:52:40Z Biafra 13794 atj. 4487299 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gatis Liepiņš | vārds_orģ = | attēls = Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde - Gatis Liepiņš.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Gatis Liepiņs 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|12|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|6|11|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1989|04|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Gatis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1989|04|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] vēsturnieks un [[politiķis]], pārstāv partiju "[[Vienotība]]" un apvienību "[[Jaunā Vienotība]]". Bijis [[14. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == G. Liepiņš ir dzimis 1989. gadā Rīgā. 2016. gadā absolvēja humanitāro zinātņu maģistra studijas vēsturē [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]]. Strādājis Latvijas Nacionālajā arhīvā ar bijušās Valsts drošības komitejas un padomju veikto represiju pret Latvijas iedzīvotājiem dokumentiem. Darbojies Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=268333|title=Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-01-29|language=lv}}</ref> === Politiskā darbība === [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] G. Liepiņš pirmo reizi nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē no patijas “[[Vienotība]]” saraksta. Tāpat netika ievēlēts arī [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]] un [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]], kandidējot no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta. Pēc šīm vēlēšanām G. Liepiņš kļuva par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] padomnieku. 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] G. Liepiņš kandididēja no "Jaunās Vienotības" saraksta<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/gatis-liepins 14. Saeimas kandidāti]</ref> un sākotnēji netika ievēlēts. 15. decembrī viņam apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr viņa partijas biedre [[Inese Lībiņa-Egnere]] uzņēmās ministres pienākumus [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> Kopš 2024. gada 25. aprīļa G. Liepiņš bija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Deputāta vietu zaudēja 2026. gada jūnijā, Saeimas sastāvā atgriežoties I. Lībiņai-Egnerei. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Labucis, Atis}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 4b61fvfgn8jk5gtzo4yewx8fzyukksr 10 533724 4487076 4481244 2026-06-26T18:52:48Z Biafra 13794 4487076 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = BK Liepāja spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #00008b | fg = white | komanda = BK Liepāja | komanda_saite = BK Liepāja | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 1 [[Edvards Egle|Egle]] * 2 [[Edvards Jonaitis|Jonaitis]] * 5 [[Reds Martinsons|Martinsons]] * 7 [[Rinalds Timma|Timma]] * 8 [[Emīls Krūmiņš|Krūmiņš]] * 10 [[Kristiāns Šulcs|Šulcs]] * 11 [[Vitālijs Šimanskis|Šimanskis]] * 14 [[Edgars Lieķis|Lieķis]] * 17 [[Henriks Bajārs|Bajārs]] * 32 [[Matīss Ozoliņš-Pese|Ozoliņš-Pese]] * 77 [[Helmuts Petrovičs|Petrovičs]] * ? [[Francis Neilands|Neilands]] * Galvenais treneris [[Gundars Vētra]] * Treneri: [[Arvis Steckis|Steckis]] * [[Olafs Ozols|Ozols]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|BK Liepāja]] </noinclude> dm7l2om4yr0f35wc550q900nbolpjvn 0 550375 4486967 4454378 2026-06-26T15:21:32Z JB82 5605 Pievienotas saites 4486967 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Timezones2008 UTC-4.png|thumb|500px|UTC-4: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaiši zils - jūras teritorijas]] '''UTC-4''' ir identifikators [[UTC nobīde|laika nobīdei no UTC]] par -4 stundām. Šo laiku izmanto: == Kā standarta laiku == === Centrālamerika === * {{Flag|Bolīvija}} * {{Flag|Brazīlija}} * {{Flag|Gajāna}} * {{Flag|Venecuēla}} === Karību jūras baseins === * {{Flag|Antigva un Barbuda}} * {{Flag|Barbadosa}} * {{Flag|Dominika}} * {{Flag|Dominikāna}} * Francija ** {{Flag|Gvadelupa}} ** {{Flag|Martinika}} ** {{flag|Senbartelmī}} ** {{flag|Senmartēna}} * {{flag|Grenada}} * Nīderlande ** {{flag|Saba}} ** {{flag|Sintēstatiusa}} ** {{flag|Sintmārtena}} * {{Flag|Sentkitsa un Nevisa}} * {{Flag|Sentlūsija}} * {{Flag|Sentvinsenta un Grenadīnas}} * {{Flag|Trinidāda un Tobāgo}} * Apvienotā Karaliste ** {{flag|Angilja}} ** {{flag|Britu Virdžīnas}} ** {{flag|Montserrata}} === Ziemeļamerika === * ASV ** {{flag|Puertoriko}} ** {{Flag|ASV Virdžīnas}} * Kanāda ** {{Flag|Kvebeka}} == Kā standarta laiku ziemā == * Dānija ** {{Flag|Grenlande}} * Kanāda ** {{flag|Ņūbransvika}} ** {{flag|Ņūfaundlenda un Labradora}} ** {{flag|Jaunskotija}} ** {{flag|Prinča Edvarda Sala}} * Apvienotā Karaliste ** {{flag|Bermuda}} == Kā vasaras laiku ziemeļu puslodē == * Kanāda ** {{flag|Nunavuta}} ** {{flag|Ontārio}} ** {{flag|Kvebeka}} * ASV ** {{flag|Delavēra}} ** [[Kolumbijas distrikts]] ** {{flag|Florida}} ** {{flag|Džordžija}} ** {{flag|Indiāna}} ** {{flag|Kentuki}} ** {{flag|Mērilenda}} ** {{flag|Mičigana}} ** [[Jaunanglija]] ([[Konektikuta]], [[Masačūsetsa]], [[Meina]], [[Ņūhempšīra]], [[Rodailenda]], [[Vērmonta]]) ** {{flag|Ņūdžersija}} ** {{flag|Ņujorka}} ** {{flag|Ziemeļkarolīna}} ** {{flag|Ohaio}} ** {{flag|Pensilvānija}} ** {{flag|Dienvidkarolīna}} ** {{flag|Tenesī}} ** {{flag|Virdžīnija}} ** {{flag|Rietumvirdžīnija}} === Karību jūras baseins === * {{flag|Bahamas}} * {{flag|Kuba}} * {{flag|Dominikāna}} * {{flag|Haiti}} * Apvienotā karaliste ** {{flag|Tērksas un Kaikosas}} == Kā vasaras laiku dienvidu puslodē == * {{Flag|Čīle}} * {{Flag|Paragvaja}} == Ārējās saites == * [http://www.timegenie.com/utc.time/UTC-4 Pilsētas, kuras šobrīd atrodas UTC-4 laika zonā] {{Laika zonas}} [[Kategorija:Laika joslas]] ebsljf6nejdkunqvo77l01xxbb1rlkn 0 551558 4487302 4480700 2026-06-27T11:56:33Z Biafra 13794 atj. 4487302 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Valdis Maslovskis | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - 53202848301.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Valdis Maslovskis 2023. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|06|11|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|10|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ludzas novads}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Policijas akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Valdis Maslovskis''' (dzimis {{dat|1974|10|4}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[politiķis]]. Pārstāv politisko apvienību [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un tajā ietilpstošo [[politiskā partija|partiju]] [[Latvijas Zemnieku savienība]]. Bijis [[14. Saeima]]s deputāts un[[Ludzas novads|Ludzas novada]] domes deputāts. == Dzīvesgājums == Ieguvis jurista izglītību [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]]. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] V. Maslovskis tika ievēlēts Ludzas novada domē no Zaļo un Zemnieku savienības, ievēlēts par novada domes priekšsēdētāja vietnieku. Ievēlēts arī [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]], saglabājot arī novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/valdis-maslovskis sv2022.cvk.lv]</ref> 2022. gadā V. Maslovskis nesekmīgi kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā viņš kļuva par [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputātu partijas biedra [[Kaspars Melnis|Kaspara Meļņa]] vietā, kurš tika apstiprināts par ministru [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]]. Deputāta vietu zaudēja 2026. gada jūnijā, Saeimas sastāvā atgriežoties K. Melnim. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Maslovskis, Valdis}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] sqcqu18b90vadhjkjmuu369zkfmmjvu 0 551853 4487151 4435285 2026-06-27T03:59:08Z Biafra 13794 pap. 4487151 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Salas pagastā|Saliena (nozīmju atdalīšana)|Saliena}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Saliena | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Mārupes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Mārupes novads]] | subdivision_name2 = [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 55 | lats = 47 | latNS = N | longd = 23 | longm = 38 | longs = 45 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = | var_id = | lgia_id = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Saliena''' ir apdzīvota vieta [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļdaļā {{nobr|4 km}} no pagasta centra [[Spuņciems|Spuņciema]], {{nobr|30,5 km}} no novada centra [[Mārupe]]s un {{nobr|32 km}} no [[Rīga]]s centra.<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=158268 |title=Informācija par objektu: Saliena |accessdate={{dat|2023|09|30||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> Gar apdzīvoto vietu iet [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļš A10]]. Saliena ir vēsturiskās [[Salas muiža|Salas muižas]] centrs [[Lielupe|Lielupes]] labajā krastā. Līdz mūsdienām muižas ēkas gandrīz nav saglabājušās.<ref>[https://manasvietas.blogspot.com/2019/06/salas-muiza-holmhof-honighof.html Salas muiža (Salasmuiža, Holmhof; Hönighof) Babītes pagastā] Līga Landsberga</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Mārupes novada Salas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] ph908r4830805usmjcxdhdhdy2glv2d 0 552966 4486921 4396801 2026-06-26T13:18:09Z Bendžamins 76862 4486921 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Sebastians Stens | vārds_orig = ''Sebastian Stan'' | attēls = Sebastian Stan at the 2026 Cannes Film Festival 05 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Sebastians Stens 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1982|8|13}} | dz. vieta = {{vieta|Rumānija|Konstanca|2s=Konstanca (Rumānija)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2003—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Sebastians Stens''' ({{Val|en|Sebastian Stan}}; dzimis {{Dat|1982|8|13}}) ir [[Rumāņi|rumāņu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]]. Vislabāk pazīstams ar lomu ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' filmās, sākot ar "[[Kapteinis Amerika: Pirmais atriebējs]]" (2011). Savas karjeras laikā piedalījies vairākos seriālos, kā "[[Intrigante]]" (2007—2010), [[Kings (seriāls)|''Kings'']] (2009), "[[Reiz sensenos laikos]]" (2012), ''[[Political Animals]]'' (2012) un ''[[Pam & Tommy]]'' (2022), par ko ticis nominēts [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[Zelta globusa balva]]i. Pazīstamākās Stena kino lomas ir [[Džonatans Demijs|Džonatana Demija]] komēdijdrāmā "[[Roķīgā mamma]]" (2015), [[Ridlijs Skots|Ridlija Skota]] zinātniskās fantastikas filmā "[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" (2015), [[Stīvens Soderbergs|Stīvena Soderberga]] komēdijā "[[Loganam veicas]]" (2017) un [[Kreigs Gilespi|Kreiga Gilespi]] melnajā komēdijā "[[Es, Tonija]]" (2017). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |1994 |''[[71 Fragments of a Chronology of Chance]]'' |- |2004 |''[[Tony n' Tina's Wedding]]'' |- |2005 |''[[Red Doors]]'' |- | rowspan="2" |2006 |''[[The Architect]]'' |- |"[[Slepenais līgums]]" (''The Covenant'') |- |2007 |''[[The Education of Charlie Banks]]'' |- |2008 |"[[Reičela precas]]" (''Rachel Getting Married'') |- |2009 |"[[Brunču mednieks (filma)|Brunču mednieks]]" (''Spread'') |- | rowspan="2" |2010 |"[[Burbuļvannas laika mašīna]]" (''Hot Tub Time Machine'') |- |"[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]" (''Black Swan'') |- |2011 |"[[Kapteinis Amerika: Pirmais atriebējs]]" (''Captain America: The First Avenger'') |- | rowspan="2" |2012 |"[[Pazudusī]]" (''Gone'') |- |''[[The Apparition]]'' |- |2014 |"[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]" (''Captain America: The Winter Soldier'') |- | rowspan="4" |2015 |"[[Skudrcilvēks]]" (''Ant-Man'') |- |''[[The Bronze]]'' |- |"[[Roķīgā mamma]]" (''Ricki and the Flash'') |- |"[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" (''The Martian'') |- |2016 |"[[Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš]]" (''Captain America: Civil War'') |- | rowspan="3" |2017 |"[[Loganam veicas]]" (''Logan Lucky'') |- |"[[Es, Tonija]]" (''I, Tonya'') |- |"[[Manis te nav]]" (''I'm Not Here'') |- | rowspan="4" |2018 |"[[Laiks atmaksai]]" (''Destroyer'') |- |"[[Mēs vienmēr esam dzīvojuši pilī]]" (''We Have Always Lived in the Castle'') |- |"[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" (''Black Panther'') |- |"[[Atriebēji: Bezgalības karš]]" (''Avengers: Infinity War'') |- | rowspan="3" |2019 |"[[Atriebēji: Noslēgums]]" (''Avengers: Endgame'') |- |"[[Mīlestība trijiem]]" (''Endings, Beginnings'') |- |''[[The Last Full Measure]]'' |- | rowspan="2" |2020 |''[[The Devil All the Time]]'' |- |"[[Pirmdiena (filma)|Pirmdiena]]" (''Monday'') |- | rowspan="2" |2022 |"[[Aģentes 355]]" (''The 355'') |- |''[[Fresh]]'' |- | rowspan="3" |2023 |''[[Sharper]]'' |- |''[[Ghosted]]'' |- |"[[Muļķu nauda]]" (''Dumb Money'') |- | rowspan="2" |2024 |''[[A Different Man]]'' |- |"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]" (''The Apprentice'') |- | rowspan="2" |2025 |"[[Kapteinis Amerika: Brīnišķīgā jaunā pasaule]]" (''Captain America: Brave New World'') |- |"[[Pērkonbultas*]]" (''Thunderbolts*'') |- |2026 |"[[Fjords (filma)|Fjords]]" (''Fjord'') |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stens, Sebastians}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Rumāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Konstancas žudecā dzimušie]] ldg59rjhmydpqnh31rqt0oj28ektm4g 4486930 4486921 2026-06-26T13:42:29Z Bendžamins 76862 4486930 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Sebastians Stens | vārds_orig = ''Sebastian Stan'' | attēls = Sebastian Stan at the 2026 Cannes Film Festival 05 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Sebastians Stens 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1982|8|13}} | dz. vieta = {{vieta|Rumānija|Konstanca|2s=Konstanca (Rumānija)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2003—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Sebastians Stens''' ({{Val|en|Sebastian Stan}}; dzimis {{Dat|1982|8|13}}) ir [[Rumāņi|rumāņu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]]. Vislabāk pazīstams ar lomu ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' filmās, sākot ar "[[Kapteinis Amerika: Pirmais atriebējs]]" (2011). Savas karjeras laikā piedalījies vairākos seriālos, kā "[[Intrigante]]" (2007—2010), [[Kings (seriāls)|''Kings'']] (2009), "[[Reiz sensenos laikos]]" (2012), ''[[Political Animals]]'' (2012) un ''[[Pam & Tommy]]'' (2022), par ko ticis nominēts [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[Zelta globusa balva]]i. Pazīstamākās Stena kino lomas ir [[Džonatans Demijs|Džonatana Demija]] komēdijdrāmā "[[Roķīgā mamma]]" (2015), [[Ridlijs Skots|Ridlija Skota]] zinātniskās fantastikas filmā "[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" (2015), [[Stīvens Soderbergs|Stīvena Soderberga]] komēdijā "[[Loganam veicas]]" (2017) un [[Kreigs Gilespi|Kreiga Gilespi]] melnajā komēdijā "[[Es, Tonija]]" (2017). Par lomu filmā ''[[A Different Man]]'' (2024) Stens saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā]]". Par [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] lomu filmā "[[Māceklis (filma)|Māceklis]]" (2024) nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]". == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |1994 |''[[71 Fragments of a Chronology of Chance]]'' |- |2004 |''[[Tony n' Tina's Wedding]]'' |- |2005 |''[[Red Doors]]'' |- | rowspan="2" |2006 |''[[The Architect]]'' |- |"[[Slepenais līgums]]" (''The Covenant'') |- |2007 |''[[The Education of Charlie Banks]]'' |- |2008 |"[[Reičela precas]]" (''Rachel Getting Married'') |- |2009 |"[[Brunču mednieks (filma)|Brunču mednieks]]" (''Spread'') |- | rowspan="2" |2010 |"[[Burbuļvannas laika mašīna]]" (''Hot Tub Time Machine'') |- |"[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]" (''Black Swan'') |- |2011 |"[[Kapteinis Amerika: Pirmais atriebējs]]" (''Captain America: The First Avenger'') |- | rowspan="2" |2012 |"[[Pazudusī]]" (''Gone'') |- |''[[The Apparition]]'' |- |2014 |"[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]" (''Captain America: The Winter Soldier'') |- | rowspan="4" |2015 |"[[Skudrcilvēks]]" (''Ant-Man'') |- |''[[The Bronze]]'' |- |"[[Roķīgā mamma]]" (''Ricki and the Flash'') |- |"[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" (''The Martian'') |- |2016 |"[[Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš]]" (''Captain America: Civil War'') |- | rowspan="3" |2017 |"[[Loganam veicas]]" (''Logan Lucky'') |- |"[[Es, Tonija]]" (''I, Tonya'') |- |"[[Manis te nav]]" (''I'm Not Here'') |- | rowspan="4" |2018 |"[[Laiks atmaksai]]" (''Destroyer'') |- |"[[Mēs vienmēr esam dzīvojuši pilī]]" (''We Have Always Lived in the Castle'') |- |"[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" (''Black Panther'') |- |"[[Atriebēji: Bezgalības karš]]" (''Avengers: Infinity War'') |- | rowspan="3" |2019 |"[[Atriebēji: Noslēgums]]" (''Avengers: Endgame'') |- |"[[Mīlestība trijiem]]" (''Endings, Beginnings'') |- |''[[The Last Full Measure]]'' |- | rowspan="2" |2020 |''[[The Devil All the Time]]'' |- |"[[Pirmdiena (filma)|Pirmdiena]]" (''Monday'') |- | rowspan="2" |2022 |"[[Aģentes 355]]" (''The 355'') |- |''[[Fresh]]'' |- | rowspan="3" |2023 |''[[Sharper]]'' |- |''[[Ghosted]]'' |- |"[[Muļķu nauda]]" (''Dumb Money'') |- | rowspan="2" |2024 |''[[A Different Man]]'' |- |"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]" (''The Apprentice'') |- | rowspan="2" |2025 |"[[Kapteinis Amerika: Brīnišķīgā jaunā pasaule]]" (''Captain America: Brave New World'') |- |"[[Pērkonbultas*]]" (''Thunderbolts*'') |- |2026 |"[[Fjords (filma)|Fjords]]" (''Fjord'') |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stens, Sebastians}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Rumāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Konstancas žudecā dzimušie]] h34fanysfuby9fqmyhjb0j6qg5gjlyx 0 554189 4486997 4442121 2026-06-26T16:02:58Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: .gad → . gad, .septembr → . septembr, />, → />, />. → />, =en-us → =en (8), ref>, → ref> (2), ref>. → ref> (2), typos fixed: ir ir → ir using [[Project:AWB|AWB]] 4486997 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{slikts tulkojums}} {{infokaste+}} {{noformējums+}} '''''ZillaKami''''' (īstajā vārdā '''Džuniuss Donalds Rodžerss''') ir amerikāņu [[reperis]], dziedātājs un dziesmu autors. Līdzās ''[[SosMula]]'' viņš ir hiphopa dueta ''City Morgue'' dalībnieks un bijušais ''6ix9ine'' dziesmu autors. Tādas publikācijas kā ''HotNewHipHop'' viņu atzīmējušas kā ''trap'' metāla pionieri.<ref name="zillakami-facts-for-kids">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kids.kiddle.co/ZillaKami|title=ZillaKami Facts for Kids|last=hop|first=Hip|last2=Metal|first2=Trap|website=kids.kiddle.co|access-date=2023-10-31|language=en|last3=Metal|first3=Nu|last4=Punk|first4=Hardcore|last5=Rapper|last6=Songwriter|last7=Hikari-Ultra|last8=Republic|last9=Morgue|first9=City}}</ref> [[Attēls:Zillakami (2019).png|alt=Birth name Junius Donald Rogers[1] Born September 20, 1999 (age 24) Islip, New York, U.S. Genres Hip hop[2]trap metal[3]nu metal[2]hardcore punk[2]emo rap[4] Occupation(s) Rappersingersongwriter Years active 2014—present Labels Hikari-UltraRepublic[5] Member of City Morgue|thumb|''ZillaKami'' 2019. gadā]] == Biogrāfija == Dzimis 1999. gada 20. septembrī Beišorā, [[Ņujorka|Ņujorkā]].<ref name="no-jumper">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nojumper.com/|title=NO JUMPER|website=NO JUMPER|access-date=2023-10-31|date=2023-10-27|language=en}}</ref> Pusaudžu gados Rodžerss kopā ar dažiem draugiem no skolas izveidoja [[Pankroks|pankroka]] grupu “Scud Get Quayle”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.republicrecords.com/artists/|title=Artists|website=Republic Records|access-date=2023-10-31|language=en|archive-date=2023-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230607064631/https://www.republicrecords.com/artists/}}</ref> kuras skanējums tika inspirēts no [[smagais pankroks|smagā pankroka]] bandas Gorilla Biscuits.<ref name="zillakami-s-biography-and-facts">{{Tīmekļa atsauce|url=https://popnable.com/usa/artists/8974-zillakami/biography-and-facts|title=Zillakami's Biography And Facts'|website=Popnable.com|access-date=2023-10-31|language=en|archive-date=2023-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20231031031711/https://popnable.com/usa/artists/8974-zillakami/biography-and-facts}}</ref> Viņa iesaistīšanās [[Hiphops|hiphopa]] mūzikā sākās kā spoku rakstniekam [[Ņujorka]]s reperim [[6ix9ine]]. Šajā laikā viņš sarakstījis dziesmu, kurai iecerējis ietvert divus vokālistus, uz ko 6ix9ine atbildējis, sakot, ka viņam dziesmā jāpiedalās, kas galu galā iznākšot ar nosaukumu “Jokai”, tam sekojot, izdodot vēl vienu sadarbības dziesmu ar nosaukumu “Hellsing Station”.<ref name="no-jumper" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/review-rapper-tekashi-6ix9ine-takes-dodgy-stage-dive-into-fame-on-day-69-200733/|title=Review: Tekashi 6ix9ine Takes Dodgy Stage Dive Into Fame on 'Day 69'|last=Aaron|first=Charles|website=Rolling Stone|access-date=2023-10-31|date=2018-03-09|language=en}}</ref> Tomēr 2017. gada augustā viņu kopīgā sadarbība beidzās, kad Rodžerss ievietoja fotogrāfiju, kurā bija redzams 6ix9ine seksuālā darbībā ar meiteni, par kuru viņš apgalvoja, ka viņai ir trīspadsmit gadu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.xxlmag.com/rundown-public-beef-6ix9ine/|title=Here's a Rundown of Every Public Beef Involving 6ix9ine - XXL|last=PreezyPreezy|website=XXL Mag|access-date=2023-10-31|date=2018-08-15|language=en}}</ref> un atzina savu vainu par bērna izmantošanu seksuālā sniegumā. Drīz pēc tam Zillakami tetovēšanas salona, kurā strādāja viņa vecākais brālis Righteous P, iepazinās ar īpašnieka dēlu, kurš gāja ar skatuves vārdu SosMula. Dažas dienas pēc atbrīvošanas no cietuma saistībā ar apsūdzībām narkotiku lietošanā SosMula kopā ar Zillakami izveidoja City Morgue.<ref name="no-jumper" /> 2018. gada augustā pēc neskaitāmiem singliem, viņi kā grupa laida klajā savu debijas EP ar nosaukumu “Be patient”. 2018. gada 5. septembrī viņš piedalījās dziesmas “Atriebība” ierakstā no Denzela Karija trešā albuma “Ta13oo”, kurā arī iesaistījās “JPEGMafia”, tajā pašā mēnesī sekoja Lila Gnāra dziesma “Man Down”. 2018. gada 12. oktobrī City morgue izdeva savu debijas albumu ''“City morgue vol 1: Hell or High Water”'', un drīz pēc viņu paredzētā tūre albumam tika izpārdota. 2018. gada 29. novembrī viņš kopā ar Jay IDK, Zombie Juice un Denzelu Keriju nolasīja versu Powers Equant trekā “Please Forgive”. No 24. jūlija līdz 23. augustam viņš pievienojās Suicideboy “Grey Day” tūrei “City Morgue” kopā ar Turnstile, Denzelu Kariju, Trash Talk, Pouya, Shoreline Mafia un Night Lovell. 2019. gada 13. decembrī City Morgue izdeva savu otro albumu “ ''City Morgue Vol 2: As Good as Dead''”. Minētā albuma deluxe versija, kas ietver vairākus jaunus skaņdarbus, tika izdota 2020. gada 15. maijā. 2020. gada 31. jūlijā City Morgue laida klajā savu mikstūru “Toxic Boogaloo”.<ref name="zillakami-s-biography-and-facts" /> 2021. gada 15. oktobrī City morgue izdeva savu trešo studijas albumu ''City Morgue Volume 3: Bottom of the Barrel''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ourgenerationmusic.com/news/city-morgue-is-back-with-volume-3-bottom-of-the-barrel/|title=City Morgue is back with ‘VOLUME 3: BOTTOM OF THE BARREL’|website=Our Generation Music|access-date=2023-10-31|date=2021-10-18|language=en|archive-date=2023-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20231202023215/https://ourgenerationmusic.com/news/city-morgue-is-back-with-volume-3-bottom-of-the-barrel/}}</ref> 2021. gada 17. septembrī Rodžerss izdeva savu debijas solo albumu Dog Boy.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ourgenerationmusic.com/news/%ef%bf%bczilikami-announces-his-solo-album-dogboy/|title=Zillakami’s ‘DOGBOY’ meshes rock and rage on new album|website=Our Generation Music|access-date=2023-10-31|date=2021-09-22|language=en|archive-date=2023-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20231031031711/https://ourgenerationmusic.com/news/%EF%BF%BCzilikami-announces-his-solo-album-dogboy/}}</ref> 2023. gada 15. septembrī viņi izdeva savu pēdējo studijas albumu “My Bloody America”. Šis albums bija pēdējais, pie kura City Morgue strādāja kā duets. == Mūzikas stils un ietekme == ZillaKami mūzika ir kā hardcore punk un [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] elementu apvienojums ar trap mūziku,<ref name="zillakami-facts-for-kids" /> iekļaujot tajā elektriskās ģitāras un gutūriski kliedzošu vokālu un agresīvu lirisismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undergroundunderdogs.com/2018/02/14/zillakami/|title=How NYC’s Zillakami is Redefining Rap|last=Sharma|first=Samyak|website=Underground Underdogs|access-date=2023-10-31|date=2018-02-14|language=en}}</ref> Viņa dziesmu tekstos bieži ir attēlotas ekstrēmas vardarbības, nāves, [[sadomazohisms|mazohisma]] un narkotiku lietošanas tēmas.<ref name="new-york-rapper-zillakami-is-taking-hip-hop-to-brutal-new-extremes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.complex.com/pigeons-and-planes/a/jacob-moore/zillakami|title=New York Rapper Zillakami is Taking Hip-Hop to Brutal New Extremes|last=Moore|first=Jacob|website=Complex|access-date=2023-10-31|language=en|archive-date=2023-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20231031031710/https://www.complex.com/pigeons-and-planes/a/jacob-moore/zillakami}}</ref> Complex Magazine raksta autors Džeikobs Mūrs ZillaKami mūziku raksturoja kā “nežēlīgāko repa mūziku kopš [[:en:Necro (rapper)|Nec]].<ref name="new-york-rapper-zillakami-is-taking-hip-hop-to-brutal-new-extremes" /> Kā viņa lielākie iedvesmas albumi ir Title FIGHT: “Floral Green”, "Hyperview" un “DMX”, kā arī [[Radiohead]] albumi “[[In Rainbows]]” un “[[:en:Onyx (hip hop group)|Onyx]]”.<ref name="no-jumper" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Amerikāņi]] [[Kategorija:Amerikas Savienotajās Valstīs dzimušie]] ej70xv8npi3qton88e2pcd8t1uekdvj 0 556042 4486998 4079350 2026-06-26T16:04:47Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486998 wikitext text/x-wiki '''Šibalba''' (no [[maiju valodas|maiju]]: ''Xib'alb'a'' — "baiļu vieta",<ref name="NACS">{{Tīmekļa atsauce |last=Hooker |first=Richard |title=Native American Creation Stories |publisher=Washington State University |url=http://richard-hooker.com/sites/worldcultures/CULAMRCA/CREATION.HTM |archive-url=https://web.archive.org/web/20171023230627/http://richard-hooker.com/sites/worldcultures/CULAMRCA/CREATION.HTM |archive-date={{dat|2017|10|23||bez}}}}</ref> no [[jukateku valoda|jukateku]]: ''xibil'' — "pazust") ir [[pazemes valstība]] [[maiji|maiju]] [[maiju mitoloģija|mitoloģijā]], pār ko valdīja [[maiju nāves dievības|maiju nāves dievi]] ar saviem palīgiem. [[Kiču valoda|Kiču maiju valodā]] pazemes valstību sauca ''Mitnal''. 16. gadsimta [[Verapasa]]s pilsētā par ieeju Šibalbā uzskatīja alu [[Kobana]]s tuvumā, [[Gvatemala|Gvatemalā]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Journey to Xibalba : A Life in Archaeology|last=Patterson|first=Don|publisher=University of New Mexico Press|year=2007|isbn=9780826342928|location=Albuquerque: NM|pages=75}}</ref> Citas alu sistēmas [[Beliza|Belizā]] arī ir sauktas par ieeju Šibalbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Walker |first=Amélie A. |date=2000. gada jūnijs |title=My Trip to Xibalba and Back |publisher=Archaeological Institute of America |url=http://www.archaeology.org/online/features/belize/xibalba.html |access-date={{dat|2023|11|21||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121224024430/http://www.archaeology.org/online/features/belize/xibalba.html }}</ref> Atsevišķas maiju kopienas [[Piena Ceļš|Piena Ceļu]] uzskata par ceļu uz Šibalbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Mizrach |first=Steve |title=The Mayan Sacbe System Analyzed as an Information Web |publisher=Florida International University |url=http://www.fiu.edu/~mizrachs/white-roads.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20171023231007/http://www.fiu.edu/~mizrachs/white-roads.html |archive-date={{dat|2017|10|23||bez}}}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |title=Star Gods of the Maya: Astronomy in Art, Folklore, and Calendars |first1=Susan |last1=Milbrath |url=https://books.google.com/books?id=kd7_dzfVK_AC&pg=PT98 |isbn=0292752253 |edition=1st |page=98 |publisher=University of Texas Press |year=1999 }}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=NuJ6DAAAQBAJ&pg=PA29 |first1=Alexus |last1=McLeod |page=29 |title=Astronomy in the Ancient World: Early and Modern Views on Celestial Events |publisher=Springer |isbn=978-3-319-23600-1 |doi=10.1007/978-3-319-23600-1 |year=2016 }}</ref> Šibalba ir aprakstīta [[Kiči|Kiču]] mitoloģijas un vēstures atstāstā ''[[Popol Vuh]]'', ko pirmoreiz [[latīņu valoda|latīņu valodā]] tulkoja [[dominikāņu ordenis|dominikāņu]] mūks [[Francisko Himeness]] no [[kristietība|kristīgās]] perspektīvas,<ref>Abreu, 2008; p. 9.</ref> līdz ar ko Šibalbu mēdz pielīdzināt [[elle]]i. Taču ļaunuma konceptu maiju mitoloģijā pārstāv citas, Šibalbā nemītošas dievības, un Šibalbu nevar uzskatīt par maiju analogu ellei, jo tā reprezentē [[nāve|nāvi]] un [[slimība|slimību]] nevis [[sods|sodu]]. == Iemītnieki == [[Attēls:AhPuch.jpg|thumb|200px|Ahalpuha attēlojums tīstoklī "[[Drēzdenes kodekss]]"]] ''Popol Vuh'' Šibalbu apraksta kā pazemes galmu, kas ir asociēts ar nāvi un 12 dieviem, ko sauc par Šibalbas kungiem. Vissenākie maiju nāves dievi, kas valdīja pār Šibalbu, ir Hunkamess ("viena nāve") un Vukubkamess ("septiņas nāves"). Hunkamess bija vecākais no abiem.<ref name="PV5"/><ref name="PV6"/> Uz pārējiem desmit Šibalbas kungiem visbiežāk atsaucas kā uz [[dēmons|dēmoniem]]. Katram no tiem ir vara pār dažādām cilvēku ciešanām: slimība, bads, bailes, trūkums, sāpes un visbeidzot nāve.<ref name="NACS"/> Viņi visi darbojas pāros: * Šikiripats ("spārnotā cilpa") un Kučumakiks ("pulcētās asinis") rada slimības cilvēku asinīs; * Ahalpuhs ("strutu radītājs") un Ahalkana ("dzeltes radītājs") izraisa ķermeņa tūsku; * Čamiabaks ("kaulu zizlis") un Čamiaholoms ("galvaskausa zizlis") bija Šibalbas "kārtībsargi", kuru uzdevums bija novājināt cilvēku ķermeņus līdz izsīkumam un līķus pārvērst skeletos; * Ahalmezs ("slaucīšanas dēmons") un Ahaltokobs ("duršanas dēmons") slēpjas neizslaucītās istabās, kur nodur cilvēkus līdz nāvei; * Šiks ("spārns") un Patans ("siksna") izraisa pēkšņu nāvi, žņaudzot un liekot cilvēkiem klepot asinis, kamēr tie iet pa ceļu.<ref name="PV5">Christenson, Allen J. (trans.) (2007) ''Popol Vuh: The Sacred Book of the Maya. The Great Classic of Central American Spirituality, Translated from the Original Maya Text''</ref><ref name="PV6">Recinos, Adrian; Goetz, Delia; Morley, S.G. (trans.) (1991) ''Popol Vuh: Sacred Book of the Ancient Quiche Maya (Civilization of American Indian)''</ref> Pārējie Šibalbas iemītnieki ir nonākuši kungu varā, staigājot pa zemes virsmu un izpildot to pienākumus. == Uzbūve == [[Attēls:Murciélago del inframundo.JPG|250px|thumb|[[Sikspārnis]] no maiju pazemes valstības. Attēlots uz polihroma keramikas šķīvja no Vidusamerikas klasiskā perioda. [[Balamku]], [[Kampeče]], [[Meksika]].]] Šibalba bija plaša pils, ko veidoja vairākas atsevišķas celtnes un vietas, kas ir aprakstītas vai minētas iekš ''Popol Vuh''. Galvenās no tām bija Šibalbas kungu pulcēšanās vieta, pieci vai seši nami, kas kalpoja kā Šibalbas pirmie pārbaudījumi un Šibalbas [[Vidusamerikas bumbas spēle|bumbu spēles laukums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.library.umaine.edu/hudson/palmer/Maya/ballgame.asp|title=Maya Ballgame|first=William|last=Palmer III|publisher=University of Maine, Fogler Library|archive-url=https://web.archive.org/web/20200726134518/https://library.umaine.edu/hudson/palmer/Maya/ballgame.asp|archive-date={{dat|2020|7|26||bez}}}}</ref> ''Popol Vuh'' piemin arī kungu namus, dārzus un citas celtnes, kas liecina, ka Šibalba bija vismaz liela pilsēta. Šibalba bija pārbaudījumu un lamatu pilna ikvienam, kurš tajā ieradās. Lai nonāktu Šibalbā, vispirms, bija jāšķērso upe ar [[skorpions|skorpioniem]], tad — [[asinis|asiņu]] upe un visbeidzot — [[strutas|strutu]] upe.<ref name="PV2">{{Tīmekļa atsauce|title=Popol Vuh, Chapter II|url=http://www.meta-religion.com/World_Religions/Ancient_religions/Central_america/popol_vuh.htm}}</ref> Tām sekoja krutceles, kurās ceļotājiem bija jāizvēlas vienu no četriem runājošiem ceļiem, kas mulsina un maldina: sarkanais ceļš, melnais ceļš, baltais ceļš un dzeltenais ceļš. Pēc šo šķēršļu pārvarēšanas ceļotāji ieradās Šibalbas kungu pulcēšanās vietā, kur apmeklētājiem bija jāsveicina sēdošie kungi. Tiem blakus nosēdināja reālistiskus manekenus, lai mulsinātu un izsmietu apmeklētājus, kas mēģināja tos sveicināt. Tos, kam neizdevās atšķirt kungu no manekena, aicināja apsēsties uz sola, kas patiesībā bija karsta plītsvirsma. Tā Šibalbas kungi sevi izklaidēja, pazemojot cilvēkus, pirms sūtīt tos pildīt kādu no Šibalbas nāvīgajiem pārbaudījumiem. Pilsētā atradās vismaz seši apmeklētājiem paredzēti pārbaudījumu nami: * Tumšais nama iekšienē valdīja pilnīga tumsa; * Rībošajā jeb Aukstajā namā pūta nepanesami auksts vējš; * Jaguāru nams bija pilns ar izsalkušiem jaguāriem; * Sikspārņu namā atradās bīstami, spiedzoši sikspārņi; * Nažu nams bija aprīkots ar asmeņiem un nažiem, kas kustējās paši. Atsevišķi ''Popol Vuh'' piemin Karsto namu, kas bija pilns dzirkstelēm un liesmām. Šo pārbaudījumu mērķis bija nogalināt vai pazemot cilvēkus, kas tos pildīja un nespēja pārspēt viltībā Šibalbas kungus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mythweb.com/teachers/why/other/hero_twins.html|title=Hero Twins|publisher=Mythweb|archive-url=https://web.archive.org/web/20210421074205/http://www.mythweb.com/teachers/why/other/hero_twins.html|archive-date={{dat|2021|4|21||bez}}}}</ref> == Iznīcība == Šibalbā atradās slavenais bumbu spēles laukums, kurā ''Popol Vuh'' pirmie varoņu dvīņi — Hunhunahpu un Vukubhunahpu pakļāvās dēmonu viltībai nāvējošas, asmeņiem klātas bumbas veidā. Dvīņu līķus sadalīja, un to galvas uzsprauda pazemes koka zarā. Koks uzziedēja un nesa augļus. Augļa sulai pieskārās Šibalbas dāma Iškika un kļuva no tās stāvoklī ar [[Hunahpu un Šbalanke|Hunahpu un Šbalanki]]. Visbeidzot bumbu spēles laukumā maiju varoņu dvīņi — Hunahpu un Šbalanke uzvarēja nāves dievus un tos gāza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sfu.ca/archaeology/museum/ndi/twinmyths.html |title=Twins in mythology |publisher=Simon Fraser University |archive-url=https://web.archive.org/web/20070502210330/http://www.sfu.ca/archaeology/museum/ndi/twinmyths.html |archive-date={{dat|2007|5|2||bez}}}}</ref> ''Popol Vuh'' atklāj, ka Šibalbas iemītnieki bija iemantojuši pielūgsmi no cilvēkiem uz zemes, kas nāves dieviem upurēja cilvēkus. ''Popol Vuh'' aprakstītajā laika posmā Šibalbas iemītniekus iemāna pieņemt viltus upurus un visbeidzot pazemo, liekot tiem pieņemt nevērtīgus ziedojumus. Antropologs Deniss Tedloks minēja, ka šī notikumu secība varētu būt [[kiči|kiču]] celtā neslava senākajām maiju pielūgsmes formām.<ref>Tedlock, Dennis (1996) ''Popol Vuh: The Definitive Edition of the Mayan Book of the Dawn of Life and the Glories of Gods and Kings.'' Touchstone Books. {{ISBN|0-684-81845-0}}.</ref> Kas notika ar Šibalbu un tās iemītniekiem pēc tam, kad varoņu dvīņi sakāva nāves dievus nav skaidrs, taču, domājams, ka tā vēl ilgi turpināja pastāvēt kā tumša pazemes valstība. == Masu kultūrā == * Režisora [[Darens Aronovskis|Darena Aronovska]] 2006. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] filmā "[[Strūklaka (filma)|Strūklaka]]" [[maiju mitoloģija]], [[dzīvības koks]] un nemirstības meklējumi ir filmas galvenie motīvi. Galvenā varoņa Toma sieva Īzija viņam teleskopā parāda Šibalbas zvaigzni un stāsta par maiju ticējumiem. Sapnī Toms atrodas caurspīdīgā lodveida kapsulā, kas krīt uz zvaigzni, taču nesasniedz to. Zvaigzne eksplodē un dod dzīvību jaunām zvaigznēm. : Mūziku filmai radīja komponists [[Klints Mansels]] un izpildīja ''[[Kronos Quartet]]'' un ''[[Mogwai]]''. Filmas skaņu celiņa 6. kompozīciju sauc ''Xibalba''. * Šibalbu piemin 2000. gada animācijas filmā "[[Ceļš uz Eldorado]]", seriālā ''[[From Dusk till Dawn: The Series]]'' un seriālā ''[[Falling Skies]]'' * 2014. gada animācijas filmā "[[Dzīves grāmata (filma)|Dzīves grāmata]]" Šibalba, Aizmirsto zemes valdnieks, ir viens no galvenajiem varoņiem. * Pastāv vairākas muzikālās apvienības, kas nes Šibalbas vārdu, tai skaitā amerikāņu [[smagais pankroks|smagā pankroka]] grupa ''Xibalba'', meksikāņu [[melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnā metāla]] grupa ''Xibalba'' un slovāku metāla grupa ''Xibalba''. Grieķu melnā metāla grupa ''[[Rotting Christ]]'' ir sarakstījusi dziesmu "In Yumen-Xibalba". * Šibalbu un pārbaudījumu namus piemin [[videospēle|videospēlēs]]: ''[[Tomb Raider: Underworld]]'', ''[[Serious Sam|Serious Sam: Second Encounter]]'', ''[[Xibalba (videospēle)|Xibalba]]'' un ''[[Atlantis II]]''. * Videospēlē ''[[Deadfall Adventures]]'' galvenajam varonim Lī Kvotermeinam jāapstādina bijušais nacists no pēdējās Atlantīdas sirds artefakta daļas iegūšanas Šibalbā. * Videospēles ''[[Injustice 2]]'' papildinājumā Apbūrēja izmanto burvestību "šibalba", lai izsauktu dēmonu, kas uzbrūk pretiniekam un aizstāv spēlētāju. == Skatīt arī == * [[Aīds#Aīds (mirušo valstība)|Aīds]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mirušo valstības]] [[Kategorija:Maiju mitoloģija]] mbbsvtze4s04be8h5ee1ntg57ksu7o9 0 564003 4487173 4346274 2026-06-27T05:51:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487173 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristaps Pļavnieks | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|4|11}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Jelgava]] | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2011–2013 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]] | kl_sez 2 = 2011–2014 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 3 = 2014–2016 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jelgava]] | kl_sez 4 = 2016–2017 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 5 = 2017–2019 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]] | kl_sez 6 = 2019–2020 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 7 = 2020 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 8 = 2020–pašlaik | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jelgava]] <!------ Karjeras statistika ------>| karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2012.—2013. gada LBL sezona|2013]])</small> * 3× [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] čempions <small>(2022, 2024, 2025)</small> * 2× [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] MVP <small>(2022, 2024)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristaps Pļavnieks''' (dzimis {{dat|1995|4|11}} [[Jelgava|Jelgavā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/turnira-tabula2/show-player?player_id=2268133&season_id=122139&league_id=24563|title={{!}}|website=www2.basket.lv|access-date=2024-08-28|language=lv|archive-date=2024-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20240828103035/https://www2.basket.lv/lbllsbl/turnira-tabula2/show-player?player_id=2268133&season_id=122139&league_id=24563}}</ref> ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2025. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) klubu [[BK Jelgava]]. Iepriekš spēlējis vairākos [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubos, ar [[VEF Rīga]] kļūstot par 2013. gada LBL čempionu. Jelgavas komandas sastāvā divkārt uzvarējis Nacionālajā basketbola līgā. == Karjera == K. Pļavnieks nāk no [[Jelgava]]s, kur arī sācis nodarboties ar basketbolu, spēlējis [[LJBL]]. Pieaugušo basketbolā sācis spēlēt, pārstāvot no jauniešiem veidoto komandu "[[LMT Basketbola akadēmija]]". Tomēr jau ātri viņa talants pamanīts augstākā līmenī, paralēli spēlējis arī [[VEF Rīga]], tostarp kļūstot par 2013. gada LBL čempionu. Pēc tam spēlējis virknē citu LBL komandu, bet kopš 2020. gada ir viens no svarīgākajiem spēlētājiem [[BK Jelgava]], kas spēlē [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL2) un ir viena no līgas vadošajām komandām. 2022. gadā kopā ar Jelgavas komandu K. Pļavnieks kļuva par šīs līgas čempionu un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.<ref>{{Atsauce|title="Pēc svilpes" 2022/12: KRISTAPS PĻAVNIEKS|url=https://www.youtube.com/watch?v=L7jtjUIXuF8|accessdate=2024-02-17|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada noslēgumā BK Jelgava vēlreiz uzvarēja Nacionālajā līgā, un saspēles vadītājs atkal tika atzīts par sezonas labāko spēlētāju, kā arī tika iekļauts turnīra simboliskajā pieciniekā. Jelgavas komanda par čempioniem kļuva arī 2025. gadā. K. Pļavnieks ir spēlējis Latvijas U-16, U-18 un U-20 izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/37837/kristaps-plavnieks|title=Kristaps Plavnieks, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-02-17|language=en}}</ref> 2013. gadā [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vadītās U-18 izlases sastāvā izcīnīja 4. vietu [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|U-18 čempionātā]], kas notika Latvijā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{VEF 2013}} {{Latvija vir basket 2013 U-18}} {{Latvija vir basket 2010 U-16}} {{DEFAULTSORT:Pļavnieks, Kristaps}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] s2j0uowz44e9p5ppr0rvvrlaohumci0 0 570755 4487069 4159706 2026-06-26T18:45:07Z ZANDMANIS 91184 4487069 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Bouens Bairems | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 4., 1. kārtā | dr_gads = [[2019. gada NHL drafts|2019]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Kolorādo "Avalanche"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2024—''pašlaik'' | balv = [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs — 2022 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|6|26|bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] | numurs = 4 | vārds_orig = ''Bowen Byram'' | mir_dat = | attēls = Bowen Byram - Brian Murphy - All-Pro Reels-19 (51636762780) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Bouens Bairems 2001. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|13}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Krenbruka}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 86 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Ostrava/Tršineca 2020]]}} {{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Edmontona 2021]]}} }} '''Bouens Bairems''' ({{Val|en|Bowen Byram}}, dzimis {{Dat|2001|6|13}}) ir [[Kanāda]]s [[hokejists]], kurš spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Bairems pārstāv [[NHL]] komandu [[Čikāgas "Blackhawks"]]. [[2019. gada NHL drafts|2019. gada NHL draftā]] Bairemu ar kopējo 4. numuru pirmajā kārtā izvēlējās [[Kolorādo "Avalanche"]]. Kopā ar "Avalanche" komandu 2022. gadā izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2026. gada 23. jūnijā [[Bufalo "Sabres"]] komanda aizmainīja Bairamu un Džordanu Grīnveju uz [[Čikāgas "Blackhawks"]] apmaiņā pret Luisu Krevjē un divām 2026. gada drafta izvēlēm.<ref>{{cite web |title=Byram traded to Blackhawks by Sabres for No. 4 pick in 2026 Draft |url=https://www.nhl.com/news/bowen-byram-traded-to-chicago-blackhawks-by-buffalo-sabres |website=NHL.com |access-date=June 24, 2026 |date=June 23, 2026}}</ref> Ar [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas junioru hokeja izlasi]] izcīnījis zelta medaļu [[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2020. gada Pasaules čempionātā junioriem]] un sudraba medaļu [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2021. gadā]]. [[Kanādas hokeja izlase]]s satāvā piedalījies [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā hokejā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Martins Kauts]] | title = [[Kolorādo "Avalanche"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2019. gada NHL drafts|2019]] | after = [[Alekss Ņūhuks]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Bairems, Bouens}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:Bufalo "Sabres" spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] svnxcowf8hlp6sg30mehjc0euzpq867 0 570806 4487093 4417298 2026-06-26T19:35:08Z ZANDMANIS 91184 4487093 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Dāvids Kempfs | taut 1 = {{ih|CZE}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2022—''pašlaik'' | balv = | numurs = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|6|26|bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|ASV}} [[Bufalo "Sabres"]] | vārds_orig = ''David Kämpf'' | mir_dat = | attēls = David Kampf playing with the Maple Leafs in 2022 (Quintin Soloviev).jpg | att_izm = | paraksts = Dāvids Kempfs 2022. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|1|12}} | dz_viet = {{Vieta|Čehija|Jirkova}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 87 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalBronze2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Tampere/Helsinki 2022]]}} {{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2024]]}} }} '''Dāvids Kempfs''' ({{Val|cz|David Kämpf}}, dzimis {{Dat|1995|1|12}}) ir [[Čehi|čehu]] [[hokejists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada jūnija Kempfs pārstāv [[NHL]] komandu [[Bufalo "Sabres"]]. No 2025. gada līdz 2026. gadam Kempfs pārstāvēja [[NHL]] komandu [[Vankūveras "Canucks"]]. Iepriekš spēlējis Čehijas komandā ''[[Piráti Chomutov]]'', kā arī [[NHL]] komandās [[Čikāgas "Blackhawks"]] un [[Toronto "Maple Leafs"]]. 2026. gada 6. martā Kempfs tika aizmainīts uz [[Vašingtonas "Capitals"]] komandu apmaiņā pret 2026. gada drafta sestās kārtas izvēli.<ref>{{cite web |url=https://www.sportsnet.ca/nhl/article/canucks-deal-david-kampf-to-capitals-for-sixth-round-pick/ |title=Canucks deal David Kampf to Capitals for sixth-round pick |website=sportsnet.ca |date=6 March 2026}}</ref> 2026. gada 24. jūnijā "Capitals" aizmainīja viņu un 2027. gada drafta trešās kārtas izvēli uz [[Bufalo "Sabres"]] komandu apmaiņā pret [[Alekss Taks|Aleksu Taku]].<ref>{{Cite web |title=Sabres acquire 3rd-round pick from Capitals |url=https://www.nhl.com/sabres/news/sabres-capitals-alex-tuch-trade |access-date=2026-06-25 |website=NHL.com |date=2026-06-24}}</ref> Ar [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas hokeja izlasi]] izcīnījis bronzas medaļu [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gada Pasaules čempionātā]] un zeltu [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kempfs, Dāvids}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Bufalo "Sabres" spēlētāji]] [[Kategorija:Ūstu apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 49t4kiqdy8c1ejfqtqnyfp6lkanu21z 0 571296 4487089 4445274 2026-06-26T19:19:21Z Biafra 13794 4487089 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2029. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{SVK}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2029|5|11|N}} — {{dat||5|27|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | nak_sez = [[2030. gada Pasaules čempionāts hokejā|2030]] | atjaunots = }} '''2029. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 93. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2029|5|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|27|D|bez}} notiks [[Slovākija]]s pilsētās [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Košice|Košicē]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|title=A report from the IIHF Congress}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! [[Bratislava]] !rowspan=5 colspan=2|{{VietasKarte+ |Slovakia |width=350 |float=center |caption= |places= {{VietasKarte~ |Slovakia |lat=48.716111 |long=21.261389 |label=[[Košice]]}} {{VietasKarte~ |Slovakia |lat=48.144722 |long=17.112778 |label=[[Bratislava]]}} }} ! [[Košice]] |- | [[Ondreja Nepelas ledus halle]]<br />Ietilpība: 10 055 | ''[[Steel Aréna]]''<br />Ietilpība: 8340 |- | [[Attēls:OndrejNepela4.JPG|200px]] | [[Attēls:Steel Aréna Košice (SVK) 2.jpg|200px]] |} == Komandas== {{Col-begin}} {{Col-2}} ; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji *{{ih|SVK}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta) ''Tiks paziņoti'' {{Col-begin}} {{Col-2}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā 1. divīzija|2028. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]] ''Tiks paziņoti'' {{Col-end}} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2029. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] rwgpf44tquzmyxd3rvq4j3mmoqnnd5u 0 571598 4487157 4193817 2026-06-27T04:43:16Z Biafra 13794 pap. 4487157 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Sarmīte Jēgere''' (dzimusi 1950. gada 1. janvārī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[ekonomiste]] un politiķe. Bijusi [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] (1995—1996) [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]]. [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s profesore. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1950. gada 1. janvārī [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolā]], 1973. gadā ieguva ekonomiskās kibernētikas specialitāti [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] un strādāja par inženieri-ekonomisti [[Latvijas PSR]] Tirdzniecības ministrijas skaitļošanas centrā (1973—1977), tad LPSR Sakaru ministrijas skaitļošanas centrā (1977—1981), līdztekus turpināja neklātienes aspirantūras studijas (1978—1982) un 1983. gadā [[Maskava]]s B. Pļehanova tautsaimniecības institūtā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu ekonomikā. Līdz 1992. gadam bija [[Latvijas Universitāte]]s Finansu un tirdzniecības fakultātes docente. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija LR Finansu ministrijas zinātniskās laboratorijas vadītāja un finansu ministra padomniece (1993—1994), papildinājās [[Kopenhāgena]]s Biznesa skolā un Ekonomikas institūtā, Starptautiskā valūtas fonda un [[Pasaules Banka]]s kursos. Bija Pasaules Bankas konsultante (1994—1995). No 1995. gada 21. decembra līdz 1996. gada 6. novembrim S. Jēgere bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]].<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.</ref> Vēlāk S. Jēgere bija [[Rīgas dome]]s Īpašuma departamenta Uzņēmējdarbības pārvaldes priekšniece. 2002. gada Saeimas vēlēšanās kandidēja no [[Latvijas Apvienotā republikāņu partija|Latvijas Apvienotās republikāņu partijas]] saraksta.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/65925 Latvijas Apvienotā republikāņu partija] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 123, 31.08.2002.</ref> 2013. gadā kandidēja Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no [[Rīcības partija]]s saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jēgere, Sarmīte}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] 4mi1zw1hnaiy65pr8u2jtvmznfc2s9m 4487159 4487157 2026-06-27T04:56:12Z Biafra 13794 +infokaste 4487159 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste |vārds = Sarmīte Jēgere |attēls = |amats = [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|Latvijas investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] |term_sākums = {{dat|1995|12|21|N}} |term_beigas = {{dat|1996|11|6|N}} |prezidents = [[Guntis Ulmanis]] |premjers = [[Andris Šķēle]] |priekštecis = |pēctecis = |dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|01|01}} |dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} |mir_dati = |mir_vieta = |partija = [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]], [[Latvijas Apvienotā republikāņu partija]], [[Mūsu Zeme]], [[Rīcības partija]] |dzīvesb = |alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] |profesija = [[ekonomiste]] |reliģija = |paraksts = |piezīmes = }} '''Sarmīte Jēgere''' (dzimusi 1950. gada 1. janvārī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[ekonomiste]] un politiķe. Bijusi [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] (1995—1996) [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]]. [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s profesore. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1950. gada 1. janvārī [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolā]], 1973. gadā ieguva ekonomiskās kibernētikas specialitāti [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] un strādāja par inženieri-ekonomisti [[Latvijas PSR]] Tirdzniecības ministrijas skaitļošanas centrā (1973—1977), tad LPSR Sakaru ministrijas skaitļošanas centrā (1977—1981), līdztekus turpināja neklātienes aspirantūras studijas (1978—1982) un 1983. gadā [[Maskava]]s B. Pļehanova tautsaimniecības institūtā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu ekonomikā. Līdz 1992. gadam bija [[Latvijas Universitāte]]s Finansu un tirdzniecības fakultātes docente. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija LR Finansu ministrijas zinātniskās laboratorijas vadītāja un finansu ministra padomniece (1993—1994), papildinājās [[Kopenhāgena]]s Biznesa skolā un Ekonomikas institūtā, Starptautiskā valūtas fonda un [[Pasaules Banka]]s kursos. Bija Pasaules Bankas konsultante (1994—1995). No 1995. gada 21. decembra līdz 1996. gada 6. novembrim S. Jēgere bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]].<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.</ref> Vēlāk S. Jēgere bija [[Rīgas dome]]s Īpašuma departamenta Uzņēmējdarbības pārvaldes priekšniece. 2002. gada Saeimas vēlēšanās kandidēja no [[Latvijas Apvienotā republikāņu partija|Latvijas Apvienotās republikāņu partijas]] saraksta.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/65925 Latvijas Apvienotā republikāņu partija] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 123, 31.08.2002.</ref> 2013. gadā kandidēja Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no [[Rīcības partija]]s saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jēgere, Sarmīte}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] e5i6oyjpi3ktqb5ve8zlapbkk3oibdm 4487160 4487159 2026-06-27T05:01:12Z Biafra 13794 pap. 4487160 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste |vārds = Sarmīte Jēgere |attēls = |amats = [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|Latvijas investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] |term_sākums = {{dat|1995|12|21|N}} |term_beigas = {{dat|1996|11|6|N}} |prezidents = [[Guntis Ulmanis]] |premjers = [[Andris Šķēle]] |priekštecis = |pēctecis = |dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|1|01}} |dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} |mir_dati = |mir_vieta = |partija = [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]], [[Latvijas Apvienotā republikāņu partija]], [[Mūsu Zeme]], [[Rīcības partija]] |dzīvesb = |alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] |profesija = [[ekonomiste]], pasniedzēja, horeogrāfe |reliģija = |paraksts = |piezīmes = }} '''Sarmīte Jēgere''' (dzimusi '''Sarmīte Auna''', 1950. gada 1. janvārī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[ekonomiste]] un politiķe. Bijusi [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] (1995—1996) [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]]. Strādājusi kā pasniedzēja vairākās augstskolās, [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s profesore. Līdzās darbam ekonomikā, S. Jēgere bijusi arī [[aktrise]], beigusi Rīgas kinostudijas kinoaktieru 3. studiju. Darbojusies kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.savannadejo.lv/par-mums/pedagogi/sarmite-jegere/|title=savannadejo - Sarmīte Jēgere|website=www.savannadejo.lv|access-date=2026-06-27}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1950. gada 1. janvārī [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolā]], 1973. gadā ieguva ekonomiskās kibernētikas specialitāti [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] un strādāja par inženieri-ekonomisti [[Latvijas PSR]] Tirdzniecības ministrijas skaitļošanas centrā (1973—1977), tad LPSR Sakaru ministrijas skaitļošanas centrā (1977—1981), līdztekus turpināja neklātienes aspirantūras studijas (1978—1982) un 1983. gadā [[Maskava]]s B. Pļehanova tautsaimniecības institūtā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu ekonomikā. Līdz 1992. gadam bija [[Latvijas Universitāte]]s Finansu un tirdzniecības fakultātes docente. Nodarbojusies ar sportu — [[Mākslas vingrošana|mākslas vingrošanu]] un vēlāk [[Badmintons|badmintonu]], kurā bijusi Latvijas čempione. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija LR Finansu ministrijas zinātniskās laboratorijas vadītāja un finansu ministra padomniece (1993—1994), papildinājās [[Kopenhāgena]]s Biznesa skolā un Ekonomikas institūtā, Starptautiskā valūtas fonda un [[Pasaules Banka]]s kursos. Bija Pasaules Bankas konsultante (1994—1995). No 1995. gada 21. decembra līdz 1996. gada 6. novembrim S. Jēgere bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]].<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.</ref> Vēlāk S. Jēgere bija [[Rīgas dome]]s Īpašuma departamenta Uzņēmējdarbības pārvaldes priekšniece. 2002. gada Saeimas vēlēšanās kandidēja no [[Latvijas Apvienotā republikāņu partija|Latvijas Apvienotās republikāņu partijas]] saraksta.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/65925 Latvijas Apvienotā republikāņu partija] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 123, 31.08.2002.</ref> 2013. gadā kandidēja Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no [[Rīcības partija]]s saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jēgere, Sarmīte}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] aktg1zl3xrnyshaltrad0vjy4fcioe6 4487161 4487160 2026-06-27T05:14:30Z Biafra 13794 pap. 4487161 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste |vārds = Sarmīte Jēgere |attēls = |amats = [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|Latvijas investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] |term_sākums = {{dat|1995|12|21|N}} |term_beigas = {{dat|1996|11|6|N}} |prezidents = [[Guntis Ulmanis]] |premjers = [[Andris Šķēle]] |priekštecis = |pēctecis = |dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|1|1}} |dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} |mir_dati = |mir_vieta = |partija = [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]], [[Latvijas Apvienotā republikāņu partija]], [[Mūsu Zeme]], [[Rīcības partija]] |dzīvesb = |alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] |profesija = [[ekonomiste]], pasniedzēja, horeogrāfe |reliģija = |paraksts = |piezīmes = }} '''Sarmīte Jēgere''' (dzimusi '''Sarmīte Auna''', 1950. gada 1. janvārī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[ekonomiste]] un politiķe. Bijusi [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] (1995—1996) [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]]. Strādājusi kā pasniedzēja vairākās augstskolās, [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s profesore. Līdzās darbam ekonomikā, S. Jēgere bijusi arī [[aktrise]], beigusi Rīgas kinostudijas kinoaktieru 3. studiju. Darbojusies kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.savannadejo.lv/par-mums/pedagogi/sarmite-jegere/|title=savannadejo - Sarmīte Jēgere|website=www.savannadejo.lv|access-date=2026-06-27}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1950. gada 1. janvārī [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolā]], 1973. gadā ieguva ekonomiskās kibernētikas specialitāti [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] un strādāja par inženieri-ekonomisti [[Latvijas PSR]] Tirdzniecības ministrijas skaitļošanas centrā (1973—1977), tad LPSR Sakaru ministrijas skaitļošanas centrā (1977—1981), līdztekus turpināja neklātienes aspirantūras studijas (1978—1982) un 1983. gadā [[Maskava]]s B. Pļehanova tautsaimniecības institūtā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu ekonomikā. Līdz 1992. gadam bija [[Latvijas Universitāte]]s Finansu un tirdzniecības fakultātes docente. Ekonomikas zinātņu doktore. Nodarbojusies ar sportu — [[Mākslas vingrošana|mākslas vingrošanu]] un vēlāk [[Badmintons|badmintonu]], kurā bijusi Latvijas čempione. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija LR Finansu ministrijas zinātniskās laboratorijas vadītāja un finansu ministra padomniece (1993—1994), papildinājās [[Kopenhāgena]]s Biznesa skolā un Ekonomikas institūtā, Starptautiskā valūtas fonda un [[Pasaules Banka]]s kursos. Bija Pasaules Bankas konsultante (1994—1995). 1993. gadā viņa kļuva par [[Latvijas Finanšu ministrs|finanšu ministra]] [[Uldis Osis|Ulda Oša]] padomnieci. No 1995. gada 21. decembra līdz 1996. gada 6. novembrim S. Jēgere bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]].<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.</ref> Amats tika likvidēts [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] reorganizācijā. Vēlāk S. Jēgere bija [[Rīgas dome]]s Īpašuma departamenta Uzņēmējdarbības pārvaldes priekšniece. Kandidējusi vairākās vēlēšanās, taču ne reizi nav tikusi ievēlēta ne parlamentā ne pašvaldībā: 1998. gadā kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]], [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]] — no Latvijas Demokrātiskās partijas, 2002. gadā [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] — no [[Latvijas Apvienotā republikāņu partija|Latvijas Apvienotās]] [[Latvijas Apvienotā republikāņu partija|republikāņu partijas]],<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/65925 Latvijas Apvienotā republikāņu partija] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 123, 31.08.2002.</ref> 2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]]— no partijas "Mūsu Zeme", [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Rīcības partija]]s saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jēgere, Sarmīte}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] e5sr5tlmlfk14fcx4x2gxe489pkwzq3 4487163 4487161 2026-06-27T05:18:52Z Biafra 13794 4487163 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste |vārds = Sarmīte Jēgere |attēls = |amats = [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|Latvijas investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] |term_sākums = {{dat|1995|12|21|N}} |term_beigas = {{dat|1996|11|6|N}} |prezidents = [[Guntis Ulmanis]] |premjers = [[Andris Šķēle]] |priekštecis = |pēctecis = |dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|1|1}} |dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} |mir_dati = |mir_vieta = |partija = [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]], [[Latvijas Apvienotā republikāņu partija]], [[Mūsu Zeme]], [[Rīcības partija]] |dzīvesb = |alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] |profesija = [[ekonomiste]], pasniedzēja, horeogrāfe |reliģija = |paraksts = |piezīmes = }} '''Sarmīte Jēgere''' (dzimusi '''Sarmīte Auna''', 1950. gada 1. janvārī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[ekonomiste]] un politiķe. Bijusi [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] (1995—1996) [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]]. Strādājusi kā pasniedzēja vairākās augstskolās, [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s profesore. Līdzās darbam ekonomikā, S. Jēgere bijusi arī [[aktrise]], beigusi Rīgas kinostudijas kinoaktieru 3. studiju. Darbojusies kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.savannadejo.lv/par-mums/pedagogi/sarmite-jegere/|title=savannadejo - Sarmīte Jēgere|website=www.savannadejo.lv|access-date=2026-06-27}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1950. gada 1. janvārī [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolā]], 1973. gadā ieguva ekonomiskās kibernētikas specialitāti [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] un strādāja par inženieri-ekonomisti [[Latvijas PSR]] Tirdzniecības ministrijas skaitļošanas centrā (1973—1977), tad LPSR Sakaru ministrijas skaitļošanas centrā (1977—1981), līdztekus turpināja neklātienes aspirantūras studijas (1978—1982) un 1983. gadā [[Maskava]]s B. Pļehanova tautsaimniecības institūtā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu ekonomikā. Līdz 1992. gadam bija [[Latvijas Universitāte]]s Finansu un tirdzniecības fakultātes docente. Ekonomikas zinātņu doktore. Nodarbojusies ar sportu — [[Mākslas vingrošana|mākslas vingrošanu]] un vēlāk [[Badmintons|badmintonu]], kurā bijusi Latvijas čempione. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija LR Finansu ministrijas zinātniskās laboratorijas vadītāja un finansu ministra padomniece (1993—1994), papildinājās [[Kopenhāgena]]s Biznesa skolā un Ekonomikas institūtā, Starptautiskā valūtas fonda un [[Pasaules Banka]]s kursos. Bija Pasaules Bankas konsultante (1994—1995). 1993. gadā viņa kļuva par [[Latvijas Finanšu ministrs|finanšu ministra]] [[Uldis Osis|Ulda Oša]] padomnieci. No 1995. gada 21. decembra līdz 1996. gada 6. novembrim S. Jēgere bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]].<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.</ref> Amats tika likvidēts [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] reorganizācijā. Vēlāk S. Jēgere bija [[Rīgas dome]]s Īpašuma departamenta Uzņēmējdarbības pārvaldes priekšniece. Kandidējusi vairākās vēlēšanās, taču ne reizi nav tikusi ievēlēta ne parlamentā ne pašvaldībā: 1998. gadā kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]], [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]] — no [[Latvijas Demokrātiskā partija (1998)|Latvijas Demokrātiskās partijas]], 2002. gadā [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] — no [[Latvijas Apvienotā republikāņu partija|Latvijas Apvienotās]] [[Latvijas Apvienotā republikāņu partija|republikāņu partijas]],<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/65925 Latvijas Apvienotā republikāņu partija] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 123, 31.08.2002.</ref> 2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]]— no partijas "Mūsu Zeme", [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Rīcības partija]]s saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jēgere, Sarmīte}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] f3vzw7t4rcw5ktx3pzmca8h0ln6zzbs 0 572089 4487063 4398430 2026-06-26T18:39:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487063 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Kaktu iela|Kaktu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Kaktu iela | attēls = RigaKaktuIela.jpg | attēla paraksts = Kaktu iela (aiz muguras Kalnciema iela) | pilsēta lokatīvā = | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q126124185|zoom=17}} | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] | apkaime = [[Āgenskalns]] | ielas garums = 64 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 1 | ielas segums = [[bruģis]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kaktu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Kaktu iela sākas krustojumā ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]] un beidzas nosacītā strupceļā iepretīm viesnīcas ''[[Park Inn by Radisson Riga Valdemara]]'' (adrese: [[Krogus iela|Krogus iela 1]]) autostāvvietai, pa blakus esošo piebraucamo ceļu ir iespējams nokļūt Krogus ielā. Kopējais ielas garums ir 64 metri,<ref name="opendata-riga"/> tā sastāv no 1 braukšanas joslas (bez gājēju ietvēm) un ir klāta ar [[Bruģis|bruģa]] segumu. Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības ielu kategorijām tā iekļauta 3. ielu uzturēšanas klasē — mazākas nozīmes, rajona ielas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu kategorijas |url=https://www.riga.lv/lv/ielu-kategorijas |website=riga.lv}}</ref> Ielā mūsdienās vairs nav saglabājusies apbūve un līdz ar to šobrīd ielā nav reģistrētu adrešu, vienīgā pēc neatkarības atjaunošanas palikusī ēka Kaktu ielā 3 avārijas stāvokļa dēļ nojaukta 2010. gados. == Vēsture == Nav precīzas informācijas par ielas rašanās iemesliem, taču uzskatāms, ka pirmoreiz tā minēta 1868. gada Rīgas adrešu grāmatā.<ref name="citarīga">{{tīmekļa atsauce |title=Āgenskalna ielu katalogs: K - Ķ |url=https://www.citariga.lv/lat/agenskalns/ielas/3/ |website=citariga.lv}}</ref> 1885. gada 23. maijā pieņemts lēmums bezvārda ielai, kas savienoja [[Bezdelīgu iela (Rīga)|Bezdelīgu ielu]] ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]], piešķirt nosaukumu Kaktu iela ({{val|de|Winkelstraße}}, {{val|ru|Угловой переулок}}).<ref name="citarīga"/><ref name="Rīgas ielas">Enciklopēdija. ''Rīgas ielas'', 3. sējums. Mārupe : SIA Drukātava, 2009. 265. lpp., {{ISBN|978-9984-798-86-8}}</ref> [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā ielas nosaukums bija ''Winkelstraße''.<ref name="Rīgas ielas"/> 1940. gada Rīgas pilsētas plānā redzams, ka ielā numerācija bijusi tikai diviem zemesgabaliem.<ref name="Rīgas ielas"/> Arī [[Latvijas PSR|padomju varas]] gados iela saglabāja sākotnēji doto vārdu — Kaktu iela.<ref name="citarīga"/><ref name="Rīgas ielas"/> Saistībā ar plānotajiem [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] (tolaik paredzamais nosaukums — Gorkija tilts) kompleksa izbūves darbiem, ielā esošā apbūve 1976. gada 13. jūnijā apstiprināta nojaukšanai paredzēto ēku sarakstā.<ref name="Rīgas ielas"/> Iepriekšminētā tilta un tā pievedceļu atklāšanas brīdī 1981. gada vasarā, ielā apbūve bija saglabājusies tikai vienā gruntsgabalā (Kaktu iela 3).<ref name="Rīgas ielas"/> un turpmāk iela kalpoja kā zemesceļš.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Viena māja ielā |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/262103/ielas-garuma-viena-maja-iela |website=replay.lsm.lv}}</ref> [[Rīgas dome]] 2015. gada 7. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. 2780 "Par Kaktu ielas nosaukuma likvidēšanu neizbraucamam Kaktu ielas posmam",<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Āgenskalna, Dzirciema, Ķīpsalas, Šampētera un Zasulauka apkaimē |url=https://likumi.lv/ta/id/275425-par-zemes-vienibu-un-eku-adresu-mainu-un-pieskirsanu-agenskalna-dzirciema-kipsalas-sampetera-un-zasulauka-apkaime |website=likumi.lv}}</ref> ar kuru dabā vairs nepastāvošs ielas savienojums ar tagadējo [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]] tika svītrots, oficiāli ielu padarot par strupceļa. Jaunas viesnīcas ''[[Park Inn by Radisson Riga Valdemara]]'' ēkas celtniecības laikā (sākotnēji paredzēta ''Hilton Garden Inn'' viesnīca)<ref name="viesnīca">{{tīmekļa atsauce |title=Atklāta viesnīca Park Inn by Radisson Rīga, Valdemāra |url=https://www.db.lv/zinas/atklata-viesnica-park-inn-by-radisson-riga-valdemara-458534 |website=db.lv}}</ref> 2015.—2016. gadā tika labiekārtota apkārtne, tostarp Kaktu iela izbūvēta kā bruģēta iela.<ref name="viesnīca"/> == Ielas raksturojums == Kaktu iela sākas neregulējamā T veida krustojumā ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]] iepretim [[Rīgas Baleta skola]]i Kalnciema ielā 12 un virzās ziemeļu virzienā. Neveidojot savienojumus ar citiem ceļiem, Kaktu iela beidzas iepretim viesnīcas ''[[Park Inn by Radisson Riga Valdemara]]'' autostāvvietai, taču pa piebraucamo ceļu minētajai autostāvvietai iespējams nokļūt [[Krogus iela|Krogus ielā]]. Brauktuve visā garumā klāta ar [[bruģis|betona bruģa]] segumu, ierīkots ielu apgaismojums, savukārt gājēju ietves nav izbūvētas. Ielā organizēta divvirzienu satiksme un, saskaņā ar uzstādītajām ceļa zīmēm, abās brauktuves pusēs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana. Krustojumā ar Kalnciema ielu nav ierīkota gājēju pāreja, papildu tam Kalnciema ielas pāra numuru pusē uz ietves uzstādītas barjeras, liedzot gājējiem iespēju no Kaktu ielas puses šķērsot Kalnciema ielu. 2020. gada septembrī [[Eiropas Mobilitātes nedēļa]]s ietvaros [[Āgenskalns|Āgenskalna]] teritorijā starp [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]], Kalnciema, [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielu]] un [[Aleksandra Grīna bulvāris|Aleksandra Grīna bulvāri]] tika ieviesta atļautā braukšanas ātruma zona 30 km/h, līdz ar to pieļaujamais ātrums Kaktu ielā samazināts no 50 km/h līdz 30 km/h.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Āgenskalna apkaimē ieviesta braukšanas ātruma 30km/h zona |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320115-agenskalna-apkaime-ieviesta-brauksanas-atruma-30kmh-zona-2020 |website=lvportals.lv}}</ref> === Ielu savienojumi === Kaktu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] (neregulējams T veida krustojums) * [[Krogus iela]] (neoficiāls savienojums, braucot pa piebraucamo ceļu viesnīcas ''Park Inn‎ by Radisson Riga Valdemara'' autostāvvietai) === Sabiedriskais transports === Kaktu ielā nepastāv [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] satiksme, kā arī dažādu pilsētā notiekošo pasākumu laikā iela netiek izmantota sabiedriskā transporta maršrutu apvedceļos. Tuvākās [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]], [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] un [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] pieturvietas nokļūšanai pilsētas centrā un vairumā [[Daugava]]s kreisā krasta apkaimju, kā arī atsevišķās Daugavas labā krasta apkaimēs, atrodas pie [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīva]] Kalnciema, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]] un [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] krustojuma tuvumā (rēķinot no ielas sākuma — aptuveni 150 metrus tālu). Savukārt alternatīva nokļūšanai pilsētas centrā — autobusu un trolejbusu pietura Daugavgrīvas ielā aiz krustojuma ar Kalnciema ielu — rēķinot no ielas sākuma, atrodas aptuveni 330 metrus tālu. == Adresācijas objekti == === Esošie === Šobrīd Kaktu ielā nav reģistrētu adrešu (dati uz 2024. gada jūniju). === Bijušie === Zemāk pieejamajā tabulā uzskaitītas iepriekš spēkā esošās adreses Kaktu ielā. {| class="wikitable ! width="200"|Fotoattēls ! width="150"|Adrese ! width="200"|Izmantošanas veids ! width="100"|Celtniecība ! width="200"|Arhitekts/-i ! width="350"|Papildinformācija |- | <center>[[Attēls:Nav foto.png|75px]] | <center>Kaktu iela 3 | <center>Dzīvojamā ēka | | | Pēc 1990. gadiem ilgus gadus neapdzīvota,<ref name="Rīgas ielas"/> nojaukta 2010. gados. |- |} === Pasta indekss === Kaktu ielai piekritīgajai vienīgajai adresei pasta indekss bija LV-1048 un teritoriju apkalpojošā VAS "[[Latvijas Pasts]]" sniegto pasta pakalpojumu vieta, pēc pasta nodaļu tīkla optimizācijas, atradās Slokas ielā 60 (Rīgas 7. pasta nodaļa), iepriekš Slokas ielā 33 (Rīgas 48. pasta nodaļa, līdz 2010. gada 16. martam).<ref>{{tīmekļa atsauce |title= Slokas iela 33, Rīga, LV-1048 |url= https://www.lursoft.lv/adrese/slokas-iela-33-riga-lv-1048/strukturvienibas |website= lursoft.lv |access-date= {{dat|2024|06|08||bez}} |archive-date= {{dat|2024|05|28||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20240528195841/https://www.lursoft.lv/adrese/slokas-iela-33-riga-lv-1048/strukturvienibas }}</ref> == Skatīt arī == * [[Āgenskalns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/262103/ielas-garuma-viena-maja-iela Viena māja ielā], raidījuma ''[[Ielas garumā]]'' ieraksts portālā [[lsm.lv|replay.lsm.lv]] {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} {{coord|56.9462|24.0767|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] jkdusjvjcw3l3785bhfz0jnmfxdhjtc 0 572104 4487192 4474746 2026-06-27T07:14:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487192 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Krogus iela | attēls = RigaKrogusIela.jpg | attēla paraksts = Krogus iela (skats no Kalnciema ielas) | pilsēta lokatīvā = | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q124815518|zoom=16}} | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] | apkaime = [[Āgenskalns]] | ielas garums = 131 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Krogus iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Krogus iela sākas krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]], kas kalpo kā uzbrauktuve uz [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] [[Ķīpsala]]s un pilsētas centra virzienā, un beidzas savienojumā ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]]. Kopējais ielas garums ir 131 metrs,<ref name="opendata-riga"/> tā sastāv no 2 braukšanas joslām (pāra numuru pusē gājēju ietve izbūvēta tikai no iebrauktuves teritorijā Krogus ielā 6 līdz ielas beigām) un ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Posmā no Daugavgrīvas ielas līdz piebraucamajam ceļam viesnīcas ''[[Park Inn by Radisson Riga Valdemara]]'' autostāvvietai, pa kuru var nokļūt [[Kaktu iela (Rīga)|Kaktu ielā]], organizēta vienvirziena satiksme Kalnciema ielas virzienā. Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības ielu kategorijām tā iekļauta 3. ielu uzturēšanas klasē — mazākas nozīmes, rajona ielas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu kategorijas |url=https://www.riga.lv/lv/ielu-kategorijas |website=riga.lv}}</ref> == Vēsture == Nav precīzas informācijas par ielas rašanās iemesliem, taču uzskatāms, ka pirmoreiz tā Rīgas adrešu grāmatā minēta laika posmā no 1880. līdz 1883. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Āgenskalna ielu katalogs: K - Ķ |url=https://www.citariga.lv/lat/agenskalns/ielas/3/ |website=citariga.lv}}</ref> Ielai piešķirts nosaukums Krogus iela ({{val|de|Krugstraße}}, {{val|ru|Корчемный переулок}}).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas ielas latviski |url=http://ciltskoki.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=2055&Itemid=401&lang=lv |website=ciltskoki.lv}}</ref> Nosaukuma izcelsme saistāma ar vairāku krogu atrašanos tuvējā apkaimē, tostarp [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema]] un Krogus ielas stūrī atradās Lielais [[Āgenskalns|Āgenskalna]] krogs.<ref name="ielas garumā">{{tīmekļa atsauce |title=Viena māja ielā |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/262103/ielas-garuma-viena-maja-iela |website=replay.lsm.lv}}</ref> [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā ielas nosaukums bija ''Krugstraße''.{{nepieciešama atsauce}} [[Latvijas PSR|Padomju varas]] gados ielai atgriezts sākotnēji dotais vārds — Krogus iela. Saistībā ar plānotajiem [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] (tolaik paredzamais nosaukums — Gorkija tilts) kompleksa izbūves darbiem, ielā esošā apbūve 1976. gada 13. jūnijā apstiprināta nojaukšanai paredzēto ēku sarakstā.{{nepieciešama atsauce}} Iepriekšminētā tilta un tā pievedceļu atklāšanas brīdī 1981. gada vasarā, ielā apbūve vairs nebija saglabājusies{{nepieciešama atsauce}} un turpmāk iela kalpoja kā zemesceļš.<ref name="ielas garumā"/> Līdz ar ēkas Kalnciema ielā 9 celtniecības darbiem 2000. gadu vidū 80 metru garā Krogus ielas posmā izbūvētas gājēju ietves un ieklāts asfalta segums.{{nepieciešama atsauce}} Jaunas viesnīcas ''[[Park Inn by Radisson Riga Valdemara]]'' ēkas celtniecības laikā (sākotnēji paredzēta ''Hilton Garden Inn'' viesnīca)<ref name="viesnīca">{{tīmekļa atsauce |title=Atklāta viesnīca Park Inn by Radisson Rīga, Valdemāra |url=https://www.db.lv/zinas/atklata-viesnica-park-inn-by-radisson-riga-valdemara-458534 |website=db.lv}}</ref> 2015.—2016. gadā tika labiekārtota apkārtne, tostarp atlikusī Krogus ielas daļa pie [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielas]] izbūvēta kā asfaltēta iela un veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, nosakot minēto posmu par vienvirziena Kalnciema ielas virzienā.<ref name="viesnīca"/> == Ielas raksturojums == Krogus iela sākas neregulējamā nosacītā Y veida krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]] iepretim [[Latvijas Banka]]s naudas glabātuvei [[Bezdelīgu iela (Rīga)|Bezdelīgu ielā]] 3 un virzās dienvidu-dienvidaustrumu virzienā. Daugavgrīvas iela šajā savienojumā kalpo kā uzbrauktuve uz [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] [[Ķīpsala]]s un pilsētas centra virzienā, kas turpat pieslēdzas pie [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]]. Pēc aptuveni 50 metriem ielas nepāra numuru pusē savienojas ar viesnīcas ''[[Park Inn by Radisson Riga Valdemara]]'' autostāvvietas piebraucamo ceļu, pa kuru iespējams nokļūt [[Kaktu iela (Rīga)|Kaktu ielā]]. Vēl nepilnus 30 metrus tālāk tā maina savu trajektoriju un atlikušo daļu virzās uz dienvidiem. Krogus iela beidzas T veida krustojumā ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]] iepretim [[Rīgas Doma kora skola]]s korpusam. Brauktuve visā garumā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, ierīkots ielu apgaismojums, savukārt gājēju ietve visā garumā izbūvēta tikai nepāra numuru pusē, pāra numuru pusē — sākot no iebrauktuves teritorijā Krogus ielā 6 līdz Kalnciema ielai. Ielā aptuveni 50 metrus garā posmā no Daugavgrīvas ielas līdz piebraucamajam ceļam viesnīcas ''Park Inn‎ by Radisson Riga Valdemara'' autostāvvietai organizēta vienvirziena satiksme Kalnciema ielas virzienā, atlikušajā posmā — divvirzienu satiksme. Visā ielas garumā brauktuves pāra numuru pusē tiek novietotas automašīnas stāvēšanai, apstāšanās un stāvēšanas kārtība ielā netiek reglamentēta ar ceļa zīmēm. Netālu no ielas sākuma Daugavgrīvas ielā ierīkota gājēju pāreja, ļaujot gājējiem nokļūt uz Vanšu tilta kompleksa. Savukārt krustojumā ar Kalnciema ielu nav ierīkota gājēju pāreja, papildu tam Kalnciema ielas pāra numuru pusē uz ietves uzstādītas barjeras, liedzot gājējiem iespēju no Krogus ielas puses šķērsot Kalnciema ielu. 2020. gada septembrī [[Eiropas Mobilitātes nedēļa]]s ietvaros [[Āgenskalns|Āgenskalna]] teritorijā starp [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]], Kalnciema, [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielu]] un [[Aleksandra Grīna bulvāris|Aleksandra Grīna bulvāri]] tika ieviesta atļautā braukšanas ātruma zona 30 km/h, līdz ar to pieļaujamais ātrums Kaktu ielā samazināts no 50 km/h līdz 30 km/h.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Āgenskalna apkaimē ieviesta braukšanas ātruma 30km/h zona |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320115-agenskalna-apkaime-ieviesta-brauksanas-atruma-30kmh-zona-2020 |website=lvportals.lv}}</ref> === Ielu savienojumi === Krogus iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] (kalpo kā uzbrauktuve uz [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] Ķīpsalas un pilsētas centra virzienā) * [[Kaktu iela (Rīga)|Kaktu iela]] (neoficiāls savienojums, braucot pa piebraucamo ceļu viesnīcas ''Park Inn‎ by Radisson Riga Valdemara'' autostāvvietai) * [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] (T veida krustojums) === Sabiedriskais transports === Krogus ielā nepastāv [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] satiksme, kā arī dažādu pilsētā notiekošo pasākumu laikā iela netiek izmantota sabiedriskā transporta maršrutu apvedceļos. Tuvākā [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] un [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] pieturvieta nokļūšanai pilsētas centrā atrodas [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] blakus [[NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs|NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram]], savukārt tuvākā autobusu un trolejbusu pietura nokļūšanai vairumā [[Daugava]]s kreisā krasta apkaimju atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā blakus [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīvam]] (rēķinot no ielas sākuma abas iepriekšminētās pieturas — aptuveni 100 metru tālu). Turpat 100-150 metru attālumā Kalnciema, Krišjāņa Valdemāra un [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] krustojuma tuvumā atrodas vairākas citas autobusu, [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] un trolejbusu pieturvietas (ja uz minētajām pieturām dotos no ielas beigām pa Kalnciema ielu — aptuveni 230 metru attālumā). Savukārt alternatīva nokļūšanai pilsētas centrā — autobusu un trolejbusu pietura Daugavgrīvas ielā aiz krustojuma ar Kalnciema ielu — rēķinot no ielas beigām un ejot pa Kalnciema ielu, atrodas aptuveni 260 metrus tālu. == Adresācijas objekti == === Esošie === Zemāk pieejamajā tabulā uzskaitītas visas šobrīd spēkā esošās adreses Krogus ielā. {| class="wikitable ! width="200"|Fotoattēls ! width="150"|Adrese ! width="200"|Izmantošanas veids ! width="100"|Celtniecība ! width="200"|Arhitekts/-i ! width="350"|Papildinformācija |- | <center>[[Attēls:Nav foto.png|75px]] | <center>Krogus iela 1 | <center>Viesnīca | <center>10.2014-01.2017<ref name="viesnīca"/> | <center> | Viesnīca ''[[Park Inn by Radisson Riga Valdemara]]'', atklāta 2017. gada 9. janvārī.<ref name="viesnīca"/> |- | <center>[[Attēls:Nav foto.png|75px]] | <center>Krogus iela 6 | <center>Nedzīvojamā ēka | <center> | <center> | Atrodas bijušās Ernesta Mežita šokolādes fabrikas teritorijā.<ref name="ielas garumā"/> |- | <center>[[Attēls:Nav foto.png|75px]] | <center>Krogus iela 8 | <center>Nedzīvojamā ēka | <center> | <center> | Atrodas bijušās Ernesta Mežita šokolādes fabrikas teritorijā.<ref name="ielas garumā"/> |- | <center>[[Attēls:Nav foto.png|75px]] | <center>Krogus iela 10 | <center>Nedzīvojamā ēka | <center> | <center> | Ēkai 2015. gada 17. jūlijā mainīta adrese no [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] 8 uz Krogus iela 10.<ref name="adrešu maiņa">{{tīmekļa atsauce |title=Par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Āgenskalna, Dzirciema, Ķīpsalas, Šampētera un Zasulauka apkaimē |url=https://likumi.lv/ta/id/275425-par-zemes-vienibu-un-eku-adresu-mainu-un-pieskirsanu-agenskalna-dzirciema-kipsalas-sampetera-un-zasulauka-apkaime |website=likumi.lv}}</ref> Atrodas bijušās Ernesta Mežita šokolādes fabrikas teritorijā.<ref name="ielas garumā"/> |- | <center>[[Attēls:Nav foto.png|75px]] | <center>Krogus iela 12 | <center>Nedzīvojamā ēka | <center> | <center> | Ēkai 2015. gada 17. jūlijā mainīta adrese no Daugavgrīvas iela 10 uz Krogus iela 12.<ref name="adrešu maiņa"/> Atrodas bijušās Ernesta Mežita šokolādes fabrikas teritorijā,<ref name="ielas garumā"/> šobrīd pamesta. |- |} === Bijušie === Kopš neatkarības atjaunošanas nav reģistrētas agrāk eksistējušas adreses Krogus ielā (dati uz 2024. gada jūniju). === Pasta indekss === Visām Krogus ielai piekritīgajām adresēm pasta indekss ir LV-1048 un teritoriju apkalpojošā VAS "[[Latvijas Pasts]]" sniegto pasta pakalpojumu vieta (kopš 2024. gada 1. aprīļa oficiāli saucas [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] pasta nodaļa, līdz tam Rīgas 83. pasta nodaļa)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vairākām pasta nodaļām tiek mainīti nosaukumi atbilstoši to atrašanās vietai |url=https://www.pasts.lv/lv/zinas/7906-vairakam-pasta-nodalam-tiek-mainiti-nosaukumi-atbilstosi-to-atrasanas-vietai |website=pasts.lv}}</ref> kopš 2019. gada 28. oktobra atrodas Dzirciemā, [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema ielā]] 1A.<ref name="pasts">{{tīmekļa atsauce |title=No 2019.gada 28.oktobra Rīgas 7.pasta nodaļas teritorijā klientu apkalpošanu pārņems tuvējā Rīgas 83.pasta nodaļa |url=https://www.pasts.lv/lv/zinas/5230-no-2019gada-28oktobra-rigas-7pasta-nodalas-teritorija-klientu-apkalposanu-parnems-tuveja-rigas-83pasta-nodala |website=pasts.lv}}</ref> Iepriekš pasta pakalpojumu sniegšanas vietas atradās Slokas ielā 60 (Rīgas 7. pasta nodaļa, līdz 2019. gada 25. oktobrim)<ref name="pasts"/> un Slokas ielā 33 (Rīgas 48. pasta nodaļa, līdz 2010. gada 16. martam).<ref>{{tīmekļa atsauce |title= Slokas iela 33, Rīga, LV-1048 |url= https://www.lursoft.lv/adrese/slokas-iela-33-riga-lv-1048/strukturvienibas |website= lursoft.lv |access-date= {{dat|2024|06|10||bez}} |archive-date= {{dat|2024|05|28||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20240528195841/https://www.lursoft.lv/adrese/slokas-iela-33-riga-lv-1048/strukturvienibas }}</ref> == Skatīt arī == * [[Āgenskalns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/262103/ielas-garuma-viena-maja-iela Viena māja ielā], raidījuma ''[[Ielas garumā]]'' ieraksts portālā [[lsm.lv|replay.lsm.lv]] {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} {{coord|56.9464|24.0778|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] o81bnwbd0za6fofho3oiz6i341anc8t 0 577773 4487113 4486858 2026-06-26T20:59:45Z Teatrālis 82063 /* Jūnijs */ 4487113 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē – krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija|Krievijas]] ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] k2ex9waidz0w2q5nzddsjom51hfi9dm 3 578606 4486937 4468959 2026-06-26T14:03:10Z MediaWiki message delivery 42254 /* June 2026 CEE Newsletter is out */ jauna sadaļa 4486937 wikitext text/x-wiki {{tmbox | text = Ja esmu pieļāvis kādu kļūdu kādā no rakstiem, atceries — es esmu tikai cilvēks, es mēdzu pieļaut kļūdas. Droši labo šīs kļūdas vai arī paziņo par to man. Tas pats attiecināms uz manām administratīvajām darbībām — droši atcel, varēsim padiskutēt. Es vienmēr esmu gatavs '''civilizētai''' sarunai.}} {{tmbox | text = '''Tehniskā informācija'''.<br>Ja esi šeit paziņot par kādu tehnisku kļūmi (nestrādā tas vai tas), būtu vēlams iekļaut ekrānuzņēmumu, lai redzu, kā Tev izskatās vikipasaule. Tā iespējams ātrāk nokļūsim līdz problēmas risinājumam.}} Arhīvi: {{div col|2}} * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs1|17.02.2009.—09.06.2010.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs2|22.06.2010.—30.01.2011.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs3|02.02.2011.—01.10.2011.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs4|04.10.2011.—28.09.2012.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs5|04.10.2012.—11.12.2013.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs6|13.12.2013.—18.10.2014.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs7|17.10.2014.—14.06.2015.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs8|18.06.2015.—25.08.2015.]] * [[Lietotāja diskusija:Edgars2007/Arhīvs9|26.08.2015.—27.08.2024.]] {{div col end}} == Welcome to your new talk page == The move went fine, thank you for [[Tēma:Yb6ta1odjn6yz6hx|letting me performing it]]. I'll move the other pages as /Arhīvs. Can you mark [[Vikipēdija:Flow]] as obsolete, please? Thank you again, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 18.34 (EEST) :Edit: as the sandbox page is already a subpage, I'll keep it as it is; just protect it. [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 18.42 (EEST) ::makes sense about sandbox. protected the sandbox and made some notes about deprecation on the Flow page. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 21.18 (EEST) :::Thank you again for your help! [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 27. augusts, plkst. 21.36 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Now that Automoderator doesn't have any chance of encountering Flow we'd be happy to move forward with Automoderator deployment! Please see [[:mw:Extension:AutoModerator/Deploying]] for the steps :) [[Dalībnieks:Samwalton9|Samwalton9]] ([[Dalībnieka diskusija:Samwalton9|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 13.40 (EEST) :::::{{ping|Samwalton9}} was just about to ask you for the lv.wiki dataset in the [[:mw:Moderator Tools/Automoderator/Testing#How to test Automoderator|excel file]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 14.40 (EEST) ::::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Ah, absolutely. We're just in the process of getting ready to test a new model ([[phab:T372747|T372747]]), so I'll let you know when we have this available - we think the new model will be much better so I wouldn't want you to waste time going through this twice. [[Dalībnieks:Samwalton9 (WMF)|Samwalton9 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Samwalton9 (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 18.37 (EEST) == Dainik Target == @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Atsūtiet Purnai rakstu "[[Dainik Target]]". Angļu Vikipēdiju, iespējams, ir izdzēsis kāds bloķēts vai aizliegts lietotājs. Saglabājiet rakstu Latviešu valoda. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 09.55 (EEST) :@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Šis raksts svešvalodās iepriekš tika dzēsts. Bet šobrīd pastāvīgā valodā. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 09.58 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]<nowiki/>Ja nepieciešams, varat izveidot rakstu angļu valodā. Satur saites uz rakstiem. Jauns populārs laikraksts. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.01 (EEST) :::ja jūsu latviešu valodu vēl varētu saprast... kas ir, piemēram, "Purnai"? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.03 (EEST) ::::Ja saglabājat dienas mērķa avīzes rakstu un, ja iespējams, izveidojat to angļu valodā, tad raksts būs noderīgs ikvienam, lai saprastu par reģistrāciju. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.09 (EEST) :::::sāksim ar atbildi uz iepriekš uzdoto jautājumu, tad varbūt parunāsim par raksta izveidi vikipēdijā angļu valodā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.14 (EEST) ::::::Lūdzu, atkārtojiet visu jautājumu, ko es nesapratu. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 10.22 (EEST) :::::::tas par to "Purnai" [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 11.04 (EEST) ::::::::Dienas mērķis latviešu valodā iepriekš tika izdzēsts, sakot, ka tas tika izdzēsts, jo tas bija svešvalodā. Atgriezt un paturēt Purnā Daily Target rakstu, kas tagad bija pilnībā latviešu valodā. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.02 (EEST) :::::::::Labi jau labi, paturēsim purnā... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.07 (EEST) ::::::::::@[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] Atjaunojiet izdzēstos rakstus, lai sasniegtu ikdienas mērķus. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.24 (EEST) :::::::::::Diemžēl vēl nav gūtas atbildes uz sākotnējiem jautājumiem, lai runātu par darbībām rakstu vārdtelpā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.36 (EEST) ::::::::::::Un kas par ikdienas mērķiem? Šādi mēs diemžēl nekur netiksim un būs jābeidz saruna. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 13.38 (EEST) :::::::::::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Dainik Target ir bengāļu laikraksts [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 14.28 (EEST) ::::::::::::::Tā kā dalībnieks ir no Bangladešas un tulkošanai no bengāļu valodas izmanto Google Translate (un, protams, pat nenojauš, kādi brīnumi sanākuši tulkošanas rezultātā), ir skaidrs, ka tie ikdienas mērķi ir laikraksts "Dainik Target", kurš tika dzēsts un par kura atjaunošanu viņš vislaik uzstāj. Iespējams, 'Purna" ir neveikls "Vikipēdijas" tulkojums, spriežot pēc lielā burta. ::::::::::::::Nu diez vai mums būtu svarīgs bengāļu laikraksts... ja nu vienīgi viņi tur Bangladešā apmaiņai uzrakstītu rakstu par mūsu Laimīgo programmu... :) -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 15.37 (EEST) :::::::::::::::Saglabājiet ikdienas mērķa laikrakstu. Šeit ir vajadzīga bengāļu avīze. Un pieredzējis lietotājs var izveidot rakstu angļu valodā. Uz diskusiju ierodas pieredzējuši redaktori. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 15.46 (EEST) :::::::::::::::vienu reizi gan vikipēdiju bija nosaucis par vikipēdiju, nevis purnu :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 19.09 (EEST) ::::::::::::::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Atgrieziet dzēstos ikdienas mērķus. [[Special:Contributions/103.186.226.25|103.186.226.25]] 2024. gada 18. septembris, plkst. 21.33 (EEST) :::::::::::::::::Cik var ņirgt par cilvēku, kurš ne ar ko nav nenormālāks par pusi mūsu vietējo anonīmo redaktoru?.. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 18. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::::::::::::::::::1. es neņirdzu 2. mani patiešām interesē, kas tie par purniem :) 3. teiktu, ka starpviki spamotāji ir daudz sliktāki par random vietējiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 19. septembris, plkst. 06.47 (EEST) :::::::::::::::::::Ievērības cienīgs ir fakts, ka viņš laikam grib no mums izspiest raksta izveidošanu angļu vikipēdijā, kur šis spams izdzēsts jau sešas reizes. Neviens jau akurāt neņirgājas, bet zināms jautrības moments šajā pasākumā, protams, ir :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 19. septembris, plkst. 09.02 (EEST) :::::::::::::::::::Par "purnu tēmu": gugļa tulks no lv atpakal uz bn - Atsūtiet Purnai rakstu "Dainik Target".- ''Pūrṇākē"dainika lakṣya" nibandhaṭi pāṭhāna.'' No kā secinām, ka tas ir nepārtulkots bengāļu vārds. Angliski bengāļu frāzi tulko kā'' Send Purna the "Daily Goals" article''. Atsevišķi vārdu "''pūrņākē''" guglis tulko kā "pilns", "full", bet viktionārijs norāda uz nozīmi "pilnīgs". Secinu, ka domāts "ievietojiet pilnā apjomā iekšā to manu ūdensgabalu". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 19. septembris, plkst. 21.08 (EEST) ::::::::::::::::::::Franči tomēr [[:fr:Dainik Target|padevušies]], atbilstoši nacionālajai tradīcijai :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. septembris, plkst. 12.45 (EEST) == Translation request == Hello, Edgars2007. Can you translate and upload the article about the prominent Turkish economist [[:en:Dani Rodrik]] in Latvian Wikipedia? Yours sincerely, [[Dalībnieks:Oirattas|Oirattas]] ([[Dalībnieka diskusija:Oirattas|diskusija]]) 2024. gada 15. oktobris, plkst. 09.02 (EEST) == Hello can you permanently delete this user I don't care if Lola died in 2022 my name is Alexis coco == It's on wiki media foundation <nowiki>https://foundation.wikimedia.org/wiki/User:I_don't_care_if_Lola_died_in_2022_my_name_is_Alexis_cocohttps://foundation.wikimedia.org/wiki/User:Ternera</nowiki> [[Dalībnieks:Orange vert 56|Orange vert 56]] ([[Dalībnieka diskusija:Orange vert 56|diskusija]]) 2024. gada 16. oktobris, plkst. 02.13 (EEST) == Bots == Sveiks! Vai Tu man dod atļauju izveidot botu? [[Dalībnieks:Neitrons|Neitrons]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskusija]]) 2024. gada 7. decembris, plkst. 13.57 (EET) :sveiks! varētu sākt ar to, ka tu pastāstīsi, ko tu plāno darīt ar to. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 7. decembris, plkst. 14.36 (EET) ::# Pareizrakstības kļūdu labošana ::# Kategorizēšana/kļūdainu kategoriju labošana ::# Starprakstu saites ::# Infokastu pareiza noformēšana (piem. atstarpes ::[[Dalībnieks:Neitrons|Neitrons]] ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskusija]]) 2024. gada 7. decembris, plkst. 15.16 (EET) :::Es pieteikšos tajā vietā, kur tas oficiāli jādara :::'''<span style="color:blue;">Neit</span><span style="color:yellow;">rons</span> ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 8. decembris, plkst. 10.09 (EET) == Infodaļa valsts amatpersonas infokastē == Ahoi! Vari lūdzu novērst to '''|- |''', kas parādījās raksta [[Dace Rukšāne-Ščipčinska]] infokastē, pēc infodaļas pievienošanas.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 23. marts, plkst. 12.44 (EET) :visvienkāršāka novēršana ir infodaļas izņemšana ;) bet pamatproblēma ir tā, ka "x infodaļa" ir saderīga vienīgi ar "personas infokaste" tipa veidnēm. skatīt, piem, [[Viktors Ščerbatihs]] [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2025. gada 3. aprīlis, plkst. 22.59 (EEST) == Administratora statuss == Sveiks, labs laiks pagājis, aktivitāte tikai mazinājusies - droši slēdziet man nost statusu. -- [[Lietotājs:Gragox|gragox]] <small>([[Lietotāja diskusija:Gragox|diskusija]])</small> 2025. gada 30. marts, plkst. 22.16 (EEST) :{{ping|Gragox}} sveiks, tiešām esi pārliecināts, ka vairs nevajadzēs? Vietējie birokrāti šo "operāciju" nav tiesīgi veikt. Visātrāk un nesāpīgāk ir pašrocīgi pieteikties stjuartiem [https://meta.wikimedia.org/wiki/Steward_requests/Permissions#Removal_of_access šeit]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 31. marts, plkst. 00.45 (EEST) ==Freedom monument (Riga) photo deletion discussion== Hi Edgars2007, I've just had a post about this photo deletion discussion on my user talk page, at: [[w:en.User_talk:Bahudhara#Freedom_monument_(Riga)_has_a_Deletion_Request_-_again|User_talk:Bahudhara#Freedom_monument_(Riga)_has_a_Deletion_Request_-_again]]. This seems to be a perennial issue, and I'd appreciate your thoughts on the matter. I'm thinking of sending an email to the Latvian Ministry of Culture, with a suggestion that they might set up a GLAM collaboration with Wikipedia, but first I'd like to ask whether the local Latvian Wikipedia community has undertaken any steps in this direction. Cheers, Bahudhara == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Support for Dark Mode Compatibility on Latvian Wikipedia == Dear @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]], I hope this message finds you well! My name is Uzoma, and I am a Movement Communications Specialist with the Wikimedia Foundation. I'm contacting you because of your valuable role as an interface admin for Latvian Wikipedia. We are excited to share that the [[mediawikiwiki:Reading/Web|Web team]] will soon be rolling out the Dark Mode feature for logged-out users across several Wikipedias! To ensure that it is enabled for all users in your Wikipedia, we've identified [https://night-mode-checker.wmcloud.org/lv-mobile/night.html a few color contrast issues] on some pages that don't align with our [[mediawikiwiki:Recommendations_for_night_mode_compatibility_on_Wikimedia_wikis#Recommendations|recommendations for night mode compatibility]]. Please read [[mediawikiwiki:Reading/Web/Accessibility_for_reading/Updates/2024-04|this page]] and follow the steps provided to help you sort out the errors in preparation for the enablement. Your efforts in addressing the issues will significantly enhance the user experience for those who prefer Dark Mode. If you have any questions or need assistance doing the required, please don't hesitate to [[mediawikiwiki:Talk:Reading/Web/Accessibility_for_reading#How_to_apply_CSS_styling_for_dark_mode_users_only|reach out to the Web team here]]. We're here to support you! I appreciate your dedication to your work as an interface admin, and we look forward to having Dark mode available for everyone in your Wikipedia. Best regards, [[Dalībnieks:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:UOzurumba (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 23. maijs, plkst. 03.08 (EEST) == Changes to the country alias module == Hello! Can you make changes to the country alias module so it fits more with the current version?. You use an old version check the English one and then paste it over. You must translate some competition and country names to your language and also add the correct flag files [[Special:Contributions/&#126;2026-81287-9|&#126;2026-81287-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-81287-9|talk]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 19.05 (EET) == Atsauču sakārtošana == Sveiks, man ir iesācēja jautājums par atsaucēm. Es tulkoju saturu rakstā [[Django (tīmekļa ietvars)]], tur ir versiju tabula ar atsauci uz katras versijas laidiena piezīmēm. Atsaucēs ir veci pārbaudes datumi, dažādi datumu formāti, daži datumi latviski, daži angliski. Katru atsauci var, protams, manuāli salabot, bet varbūt tas jau ir automatizēts? Ievēroju, ka EdgarsBot lapā ir pieminēta atsauču sakārtošana, vai šis bots šeit varētu noderēt? Ja jā, vai man ir kas speciāli jādara, jebšu bots pats lapu kaut kad atradīs un salabos? Paldies! [[Dalībnieks:Cuu508|Pēteris]] ([[Dalībnieka diskusija:Cuu508|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 10.58 (EET) :{{ping|Cuu508}} vispirms paldies par raksta sakārtošanu :) par atsaucēm - es teiktu, ka tā nav problēma un var droši to ignorēt, labāk enerģiju ieguldīt raksta/rakstu papildināšanā. bet nu labā prakse ir lietot {{tl|cite web}} -- izskatās, ka veidnes dokumentācijā pieminēti arī vienkāršie varianti, kur jāaizpilda tikai galvenie veidnes atribūti. bet nu kopējot no citām wiki, domāju, ka neviens baigi nekārto un vienkārši kopīpeisto. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 11.14 (EET) == CEE Newsletter is out now! == Dear all, The first CEE Newsletter issue of 2026 is now live, and we are happy to share it with you. The past few months have been anything but quiet across our region. From Wikimedia CEE Spring and the CEE Women Campaign, to cross-border collaborations, youth initiatives, and new ideas taking shape, there is a lot happening -- and this issue brings together many of those stories in one place. You will find highlights from community activities, updates from the CEE Hub, international news, and a wide range of contributions from across the region. It is a good snapshot of what we have been working on together at the start of the year. As always, thank you to everyone who contributed -- by writing, sharing updates, or supporting behind the scenes. Take a moment to explore the issue and see what is going on across the region: https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/March_2026 As always, we have prepared a Russian version of the same issue: https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/March_2026/ru Happy reading! On behalf of the CEE Newsletter team, Karo <!-- Message sent by User:KGruszczyk-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30270755 --> == Category checker == Man ļoti patika instruments (tūls) ''Category checker''. Skatīt [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ šeit]. Nu jau kādu laiku (mēnesi) tas nestrādā. Vai vari salabot? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 10. aprīlis, plkst. 07.17 (EEST) :lkm būs salabots. vismaz tas piemērs strādā [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 08.09 (EEST) ::Paldies! Darbojas! [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 08.46 (EEST) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.45 (EEST) == Palīdzība == Esmu izveidojis Wikipedia rakstu par [[Viljams Dunsts]]. Pašlaik rakstā ir pievienoti 6 avoti, taču nepieciešamības gadījumā es varu tos papildināt ar vēl papildu atsaucēm un uzticamiem avotiem. Svarīgi pieminēt, ka mākslinieks ir arī reģistrēta persona Petőfi Irodalmi Múzeum arhīvā un datubāzē. Būtu ļoti pateicīgs, ja Jūs varētu pārskatīt rakstu. Ja tajā ir kļūdas vai nepieciešami uzlabojumi, lūdzu, izlabojiet tos. Tāpat būtu lieliski, ja no lapām “William Dunst” un “Vilmos Dunszt” varētu izveidot pāradresāciju uz rakstu “Viljams Dunsts”, lai lasītāji vieglāk atrastu pareizo lapu. Jau iepriekš pateicos par palīdzību un ieguldīto laiku! Ar cieņu, [[Dalībnieks:Lapjams78|Lapjams78]] ([[Dalībnieka diskusija:Lapjams78|diskusija]]) 2026. gada 12. maijs, plkst. 14.21 (EEST) == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30513878 --> == June 2026 CEE Newsletter is out == Dear all, The [https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/June_2026 June 2026 issue] of the CEE Newsletter has been published. After a three years of being an editor of the Newsletter, this will be my last issue. Over the years, I've been putting on multiple hats and now is time to take one off. I would like to share many thanks to everyone I had the honor of collaborating with. Many of you are not only readers, but also authors. It was always a great joy to read all the amazing stories from all around the region, you are the ones making this newsletter special. '''Read the full newsletter [https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/June_2026 here].''' As always, we have prepared a [https://meta.wikimedia.org/wiki/CEE/Newsletter/June_2026/ru Russian version] of the same issue. Happy reading! Take care, Jan --[[User:Janbery|janbery]] ([[User talk:Janbery|talk]]) 2026. gada 26. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Janbery@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE&oldid=30548854 --> e3xiu37axl86j29a9uc1q8hhrj7ptoa 0 579212 4487293 4480544 2026-06-27T11:41:23Z Biafra 13794 /* Politiskā darbība */ 4487293 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viesturs Zariņš | attēls = Saeimas 5.septembra sēde.jpg | att_izm = | apraksts = Viesturs Zariņš 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2024|9|5|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|6|11|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|11|16}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valkas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija]] * [[Biznesa augstskola Turība]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Viesturs Zariņš''' (dzimis {{dat|1979|11|16}}) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un [[politiķis]], pārstāv partiju "[[Vienotība]]". Bijis [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]". Pirms tam bijis [[Valkas novads|Valkas novada]] domes priekšsēdētājas vietnieks (2023—2024). == Dzīvesgājums == V. Zariņš 2003. gadā ieguvis [[jurists|jurista]] izglītību [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]]. No 2006. gadā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs [[Biznesa augstskola Turība|Biznesa augstskolā Turība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/jauna-vienotiba/1766-viesturs-zarins|title=Viesturs Zariņš: 14. Saeimas vēlēšanas|access-date=2024-09-05|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2009. gadā V. Zariņš pirmo reizi kandidēja [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu Valkas novada domē no "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" saraksta un tika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis|title=Rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2024-09-05}}</ref> [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] V. Zariņš atkārtoti ievēlēts Valkas novada domē no partijas "[[Vienotība]]" un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s kopīgā saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-9402.html|title=Rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2024-09-05}}</ref> Valkas novada domē ievēlēts arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017.]] un [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gadā]] no tā paša saraksta. 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeima vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Par [[14. Saeima]]s deputātu kļuva pēc tam, kad [[Arturs Krišjānis Kariņš]] nolika Saeimas deputāta mandātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/valkas-novada-pasvaldibas-priekssedetajas-vietnieks-zarins-atstaj-amatu-un-dodas-uz-saeimas-namu/|title=Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājas vietnieks Zariņš atstāj amatu un dodas uz Saeimas namu|access-date=2024-09-05|language=lv|archive-date=2024-09-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240905011558/https://ziemellatvija.lv/valkas-novada-pasvaldibas-priekssedetajas-vietnieks-zarins-atstaj-amatu-un-dodas-uz-saeimas-namu/}}</ref> Deputāta vietu zaudēja 2026. gada jūnijā, Saeias sastāvā atgriežoties bijušajai [[Ministru prezidente|Ministru prezidentei]] [[Evika Siliņa|Evikai Siliņai]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Zariņš, Viesturs}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] 4w9hkjv6ccj0b4v8jurb4o7pouvw8gy 4487298 4487293 2026-06-27T11:51:23Z Biafra 13794 4487298 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viesturs Zariņš | attēls = Saeimas 5.septembra sēde.jpg | att_izm = | apraksts = Viesturs Zariņš 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2024|9|5|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|6|11|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|11|16}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valkas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija]] * [[Biznesa augstskola Turība]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Viesturs Zariņš''' (dzimis {{dat|1979|11|16}}) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un [[politiķis]], pārstāv partiju "[[Vienotība]]". Bijis [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]". Pirms tam bijis [[Valkas novads|Valkas novada]] domes priekšsēdētājas vietnieks (2023—2024). == Dzīvesgājums == V. Zariņš 2003. gadā ieguvis [[jurists|jurista]] izglītību [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]]. No 2006. gadā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs [[Biznesa augstskola Turība|Biznesa augstskolā Turība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/jauna-vienotiba/1766-viesturs-zarins|title=Viesturs Zariņš: 14. Saeimas vēlēšanas|access-date=2024-09-05|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2009. gadā V. Zariņš pirmo reizi kandidēja [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu Valkas novada domē no "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" saraksta un tika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis|title=Rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2024-09-05}}</ref> [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] V. Zariņš atkārtoti ievēlēts Valkas novada domē no partijas "[[Vienotība]]" un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s kopīgā saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-9402.html|title=Rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2024-09-05}}</ref> Valkas novada domē ievēlēts arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017.]] un [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gadā]] no tā paša saraksta. 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeima vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Par [[14. Saeima]]s deputātu kļuva pēc tam, kad [[Arturs Krišjānis Kariņš]] nolika Saeimas deputāta mandātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/valkas-novada-pasvaldibas-priekssedetajas-vietnieks-zarins-atstaj-amatu-un-dodas-uz-saeimas-namu/|title=Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājas vietnieks Zariņš atstāj amatu un dodas uz Saeimas namu|access-date=2024-09-05|language=lv|archive-date=2024-09-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240905011558/https://ziemellatvija.lv/valkas-novada-pasvaldibas-priekssedetajas-vietnieks-zarins-atstaj-amatu-un-dodas-uz-saeimas-namu/}}</ref> Deputāta vietu zaudēja 2026. gada jūnijā, Saeimas sastāvā atgriežoties bijušajai [[Ministru prezidente|Ministru prezidentei]] [[Evika Siliņa|Evikai Siliņai]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Zariņš, Viesturs}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] 2d8b5mfrpjg5qsghfakpnj1lmmi9fqk 0 582428 4487296 4400484 2026-06-27T11:46:10Z Semigall 8687 4487296 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Juris Dambis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1956 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | paraksts = | nodarbošanās = [[arhitekts]], valsts amatpersona | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Juris Dambis''' (dzimis {{dat|1956|4|17}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], līdz 2024. gada nogalei bija [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] vadītājs. == Dzīvesgājums == Juris Dambis dzimis 1956. gada 17. aprīlī [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Arhitekts otrajā paaudzē rūpējas par Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu|url=https://building.lv/raksts/arhitekts-otraja-paaudze-rupejas-par-latvijas-kulturas-mantojuma-saglabasanu?utm_source=chatgpt.com|website=building.lv|date=2018-01-30|access-date=2025-11-30|language=lv}}</ref> 1979. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnisko institūtu]] (studējis Celtniecības un arhitektūras fakultātē), iegūstot arhitekta kvalifikāciju. No 1979. līdz 1989. gadam bija Kultūras ministrijas vecākais arhitekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.icomos.lv/members/juris-dambis|title=Icomos Latvija|website=Icomos Latvija|access-date=2024-10-19|language=lv|archive-date=2024-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20241127015015/https://www.icomos.lv/members/juris-dambis}}</ref> Visu savu darba mūžu strādājis kultūras mantojuma jomā. 2010. gadā ieguvis [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]] arhitektūrā. promocijas darbs “Rīgas centra arhitektoniski telpiskās vides kvalitāte. 1995 — 2010”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/media/2864/download|title=Būvkultūra}}</ref> 1989. gadā Juris Dambis izveidoja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (vēlāk Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/darbinieks/juris-dambis|title=Juris Dambis {{!}} Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|website=www.nkmp.gov.lv|access-date=2024-10-19|language=lv}}</ref> Juris Dambis ir autors daudzām kultūras mantojuma saglabāšanas koncepcijām. Viņš ir viens no [[ICOMOS Latvija]] dibinātājiem. Ieņēmis gan [[Eiropas Padome]]s Kultūras mantojuma komitejas priekšsēdētāja, gan [[Nacionālās Kultūras padome]]s priekšsēdētāja amatus. Viņa vadībā notika Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcijas „Vīzija 2002/2020” izstrāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/69055|title=Par mūsu kultūrvēsturiskajām vērtībām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2024-10-19|language=lv}}</ref> [[Latvijas Arhitektu savienība]]s biedrs kopš 1999. gada, ir tās valdes loceklis. No 1992. līdz 1994. gadam J. Dambis bija [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas Kultūras ministra]] padomnieks. Kopš 2003. gada viņš ir [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes loceklis. 2024. gada 23. aprīlī [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] informēja Dambi, ka šā gada 8. novembrī saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ar viņu tiks izbeigtas darba attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/120046349/novembri-amatu-pametis-ilggadejais-nacionalas-kulturas-mantojuma-parvaldes-vaditajs-dambis|title=Novembrī amatu pametīs ilggadējais Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Dambis|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-19|language=lv}}</ref> Arhitekte [[Zaiga Gaile]] arhitektu vidū tika organizējusi parakstu vākšanu, lai saglabātu viņu iestādes vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042919/kultura/120046888/arhitekti-vac-parakstus-nkmp-vaditaja-dambja-atbalstam-zaiga-gaile-parmet-km-kompetences-trukumu|title=Arhitekti vāc parakstus NKMP vadītāja Dambja atbalstam; Zaiga Gaile pārmet KM kompetences trūkumu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.nkmp.gov.lv/lv Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dambis, Juris}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] o3grmjfjnbge5hfxo28ysqweys37aid 0 582573 4486891 4477814 2026-06-26T12:21:34Z Olgerts V 41522 noformējums 4486891 wikitext text/x-wiki [[Latvija]]s lielāko [[apdzīvota vieta|apdzīvoto vietu]] uzskaitījumā atrodas [[pilsēta]]s un [[ciems|ciemi]], kas saskaņā ar 2026. gada [[statistika]]s datiem ieņem 100 apdzīvotāko vietu statusu valsts teritorijā. Kopumā sarakstu veido 62 pilsētas un 38 ciemi. 2026. gada sākumā [[Rīga]] ar vairāk kā 588 000 iedzīvotāju bija lielākā pilsēta un apdzīvotākā vieta Latvijā. Savukārt [[Ulbroka]] ar vairāk kā 6000 iedzīvotājiem bija lielākais ciems un 33. apdzīvotākā vieta valstī, apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]. == Saraksts == {| class="wikitable" ! Nr. ! Apdzīvotās vietas nosaukums{{efn|name=P|Treknrakstā norādītas apdzīvotās vietas, kurām ir piešķirtas pilsētas tiesības}} ! Ģerbonis ! Statuss ! Iedzīvotāju skaits (2026) ! Administratīvā iedalījuma vienība ! Avots |- | 1. || '''[[Rīga]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Riga small.svg|center|25px]] || [[valstspilsēta]] ar savu pašvaldību || align="center"| 588 911||Rīgas valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp">{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/dinamiskais-grafiks/galv-iedzivotaju-skaits-novados|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=3 June 2026}}</ref> |- | 2. || '''[[Daugavpils]]''' || [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] administratīvais centrs || align="center"| 77 486||Daugavpils valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 3. || '''[[Liepāja]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību || align="center"| 66 746||Liepājas valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 4. || '''[[Jelgava]]''' || [[Attēls:Jelgava COA small.svg|center|25px]] ||valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] administratīvais centrs|| align="center"| 54 408||Jelgavas valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 5. || '''[[Jūrmala]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību || align="center"| 52 926||Jūrmalas valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 6. || '''[[Ventspils]]''' || [[Attēls:LVA_Ventspils_COA.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Ventspils novads|Ventspils novada]] administratīvais centrs|| align="center"| 32 479||Ventspils valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 7. ||'''[[Rēzekne]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] ||valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] administratīvais centrs|| align="center"| 25 978||Rēzeknes valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 8. || '''[[Valmiera]]''' || [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|25px]] || valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align="center"| 22 746||[[Valmieras novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 9. || '''[[Ogre]]''' || [[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|center|25px]] || valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align="center"| 22 753||[[Ogres novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 10. || '''[[Jēkabpils]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|25px]] ||valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align="center"| 20 685||[[Jēkabpils novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 11. || '''[[Salaspils]]''' || [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs|| align="center"| 17 817||[[Salaspils novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 12. || '''[[Mārupe]]''' || [[Attēls:Mārupes pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 17 058||[[Mārupes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 13. || '''[[Tukums]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 16 033||[[Tukuma novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 14. || '''[[Cēsis]]''' || [[Attēls:Cesis COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 14 899||[[Cēsu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 15. || '''[[Sigulda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 14 784||[[Siguldas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 16. || '''[[Kuldīga]]''' || [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 9855||[[Kuldīgas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 17. || '''[[Olaine]]''' || [[Attēls:Olaine COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 9580||[[Olaines novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 18. || '''[[Bauska]]''' || [[Attēls:Bauska COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 9566||[[Bauskas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 19. || '''[[Saldus]]''' || [[Attēls:Saldus COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 9462||[[Saldus novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 20. || '''[[Talsi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 8673||[[Talsu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 21. || '''[[Dobele]]''' || [[Attēls:Dobele COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 8429||[[Dobeles novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 22. || '''[[Ādaži]]''' || <center>–</center> || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 7683||[[Ādažu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 23. || '''[[Ikšķile]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 7412||[[Ogres novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 24. || '''[[Ludza]]''' || [[Attēls:Ludza COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 7054||[[Ludzas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 25. || '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 6795||[[Ķekavas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 26. || '''[[Gulbene]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6683||[[Gulbenes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 27. || '''[[Krāslava]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6678||[[Krāslavas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | rowspan="2" | 28. || '''[[Aizkraukle]]''' || [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6626||[[Aizkraukles novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- || '''[[Līvāni]]''' || [[Attēls:Livani COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6626||[[Līvānu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 30. || '''[[Madona]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6502||[[Madonas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 31. || '''[[Limbaži]]''' || [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6410||[[Limbažu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 32. || '''[[Alūksne]]''' || [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6104||[[Alūksnes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 33. || [[Ulbroka]] || <Center>–<Center> || [[lielciems]] un novada administratīvais centrs|| align="center"| 6084|| [[Ropažu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2887|title=Vietvārdu datubāze: Informācija par Ulbroku|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 34. || '''[[Lielvārde]]''' || [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 5866||[[Ogres novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 35. || '''[[Preiļi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 5724||[[Preiļu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 36. || '''[[Balvi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 5690||[[Balvu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 37. || [[Carnikava]] || align="center"| – || lielciems || align="center"| 5317|| [[Ādažu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803|title=Carnikava|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 38. || '''[[Saulkrasti]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 5311||[[Saulkrastu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 39. || '''[[Iecava]]''' || [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 5286|| [[Bauskas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 40. || '''[[Smiltene]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 4994||[[Smiltenes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 41. || '''[[Ķekava]]''' || [[Attēls:Ķekavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 4987||[[Ķekavas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 42. || '''[[Valka]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|25px]] ||novada pilsēta un administratīvais centrs|| align="center"| 4562||[[Valkas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 43. || [[Ozolnieki]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 4191 || [[Jelgavas novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2536|title=Ozolnieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 44. || [[Piņķi]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 4079 || [[Mārupes novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2786|title=Piņķi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 45. || '''[[Aizpute]]''' || [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align="center"| 3763||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 46. || [[Jaunolaine]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 3757|| [[Olaines novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2846|title=Jaunolaine|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 47. || '''[[Grobiņa]]''' || [[Attēls:Grobina COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 3686||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 48. || '''[[Baldone]]''' || [[Attēls:Baldone COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 3676||[[Ķekavas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 49. || [[Jaunmārupe]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 3433|| [[Mārupes novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2838|title=Jaunmārupe|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 50. || '''[[Kandava]]''' || [[Attēls:Kandava COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align="center"| 3180||[[Tukuma novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 51. || '''[[Vangaži]]''' || [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 3049||[[Ropažu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 52. || '''[[Pļaviņas]]''' || [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2835||[[Aizkraukles novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 53. || '''[[Brocēni]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2827||[[Saldus novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 54. || '''[[Viļāni]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2678||[[Rēzeknes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 55. || [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2582|| [[Ķekavas novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29759|title=Katlakalns|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 56. || '''[[Rūjiena]]''' || [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2565||[[Valmieras novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 57. || [[Kadaga]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2546 ||[[Ādažu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29619|title=Kadaga|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 58. || '''[[Salacgrīva]]''' || [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2435||[[Limbažu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 59. || [[Valmiermuiža]] ||<Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2385 || [[Valmieras novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=42151|title=Valmiermuiža|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 60. || [[Skrīveri]] ||<Center>–<Center> ||lielciems || align="center"| 2340 ||[[Aizkraukles novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1167|title=Skrīveri|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 61. || '''[[Koknese]]''' || [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2328|| [[Aizkraukles novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 62. || [[Inčukalns]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 2200 | [[Siguldas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2807 |title=Inčukalns|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 63. || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2199 || [[Cēsu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2141|title=Liepa|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 64. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2137||[[Ropažu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2889 |title=Dreiliņi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 65. || '''[[Auce]]''' || [[Attēls:Auce COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2131||[[Dobeles novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 66. || [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]|| <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2108|| [[Ropažu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2811 |title=Garkalne|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 67. || [[Priekuļi]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2089 || [[Cēsu novads]] || align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2162 |title=Priekuļi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 68. || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]|| <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2086||[[Rēzeknes novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4550 |title=Malta|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 69. || [[Roja]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2069|| [[Talsu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3114 |title=Roja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 70. || '''[[Ķegums]]''' || [[Attēls:Kegums COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2047||[[Ogres novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 71. || '''[[Ilūkste]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1992||[[Augšdaugavas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 72. || [[Vecumnieki]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 1982 || [[Bauskas novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3461 |title=Vecumnieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 73. | [[Medemciems]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1932 | [[Olaines novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29764 |title=Medemciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 74. | [[Mālpils]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1885 | [[Siguldas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2834 |title=Mālpils|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 75. | [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1865 | [[Ropažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2886 |title=Saurieši|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 76. || '''[[Priekule]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1786 ||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 77. || '''[[Kārsava]]''' || [[Attēls:Karsava COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1799||[[Ludzas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 78. || '''[[Dagda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1756||[[Krāslavas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 79. | [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1727 | [[Mārupes novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=27386 |title=Mežāres|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 80. || '''[[Skrunda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1704||[[Kuldīgas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 81. | [[Ropaži]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1687 | [[Ropažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2850 |title=Ropaži|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 82. | [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1676 | [[Mārupes novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=99062 |title=Spilve|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 83. | [[Rāmava]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1648 | [[Ķekavas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29776 |title=Rāmava|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 84. | [[Kalnciems]] | [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|25px]] | lielciems | align="center"| 1621 | [[Jelgavas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=28300 |title=Kalnciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 85. || '''[[Jaunjelgava]]''' || [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align="center"| 1616||[[Aizkraukles novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 86. || '''[[Varakļāni]]''' || [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1600||[[Madonas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 87. | [[Ogresgals]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1588 | [[Ogres novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=34867 |title=Ogresgals|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 88. | [[Garciems]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1587 | [[Ādažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2804 |title=Garciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 89. | [[Tīraine]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1579 | [[Mārupes novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2841 |title=Tīraine|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 90. | [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1567 | [[Ropažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=99374 |title=Berģi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 91. | [[Valdlauči]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1559 | [[Ķekavas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2826 |title=Valdlauči|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- |rowspan="2" | 92. | [[Dzidriņas]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1553 | [[Ropažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=66385 |title=Dzidriņas|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1553 | [[Madonas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2650 |title=Ērgļi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 94. | [[Ugāle]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1540 | [[Ventspils novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3395 |title=Ugāle|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 95. | [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1529 | [[Ādažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=83632 |title=Gauja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 96. | [[Eleja]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1515 | [[Jelgavas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2508 |title=Eleja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 97. | [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1490 | [[Ropažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29774 |title=Bukulti|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=2 June 2025}}</ref> |- | 98. || '''[[Stende]]''' || [[Attēls:Stende COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1483||[[Talsu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 99. | [[Vaiņode]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1468 | [[Dienvidkurzemes novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3205 |title=Vaiņode|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 100. || '''[[Viesīte]]''' || [[Attēls:Viesite COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1467|| [[Jēkabpils novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |} == Skatīt arī == * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] * [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [https://www.lgia.gov.lv/lv/vietvardu-datu-baze Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vietvārdu datu bāze] * [https://stat.gov.lv/lv Oficiālās statistikas portāls] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētas}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] ek9jmhhcurzsiz0kt1mt1gn37n70751 0 584143 4486963 4379630 2026-06-26T15:09:23Z Baisulis 11523 /* Kino */ : 4486963 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Terijs Krūzs | vārds_orig = ''Terry Crews'' | attēls = Terry_Crews_by_Gage_Skidmore_5.jpg | att_izm = | paraksts = Terijs Krūzs 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Terijs Alans Krūzs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1968|7|30}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Mičigana|Flinta}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = 188 [[centimetrs|cm]]<ref name="profootball">{{tīmekļa atsauce |title=Terry Crews Stats, Height, Weight, Position, Draft, College |url=https://www.pro-football-reference.com/players/C/CrewTe20.htm |website=Pro-Football-Reference.com |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |language=en}}</ref> | svars = 111 [[kilograms|kg]]<ref name="profootball" /> | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = Flintas akadēmija<ref name="mlive">{{tīmekļa atsauce |title=Terry Crews attributes his Hollywood star power comedy and dancing in 'White Chicks' and 'Everybody Hates Chris' to his Flint upbringing |url=http://www.mlive.com/entertainment/flint/index.ssf/2013/04/terry_crews_attributes_comedy.html |website=MLive.com |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |language=en |date={{dat|2013|4|25||bez}}}}</ref> | augstskola = | universitāte = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[amerikāņu futbols]] | kar_sāk = 1991 | kar_beig = 1997 | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Terijs Alans Krūzs'''<ref>{{ziņu atsauce |title=Komiķi demonstrē pasaulē pirmo krūšu muskuļu duetu! Skatieties VIDEO |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/84334-komiki-demonstre-pasaule-pirmo-krusu-muskulu-duetu-skatieties-video |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2014|5|21||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Terry Crews Goes Undercover on Reddit, YouTube and Twitter |url=https://www.youtube.com/watch?v=K0wlPVPdywI&t=337 |website=youtube.com |publisher=[[GQ (žurnāls)]] |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20221226193539/https://www.youtube.com/watch?v=K0wlPVPdywI&t=337 |archivedate={{dat|2022|12|26||bez}} |language=en |date={{dat|2019|1|9||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Izruna Terry Crews |url=https://lv.forvo.com/search/Terry%20Crews/en_usa/ |website=lv.forvo.com |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |language=en}}</ref> ({{val|en|Terry Alan Crews}}, {{IPA2|ˈtɛɹi kɹuːz}}; dzimis {{dat|1968|07|30}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], [[televīzija]]s raidījumu vadītājs un bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs. Atveidojis galvenās lomas tādās filmās kā "[[Slepenpolicijā tikai meitenes]]" (2004), "[[Idiokrātija]]" (2006), "[[Kopā pret pašu gribu]]" (2014), filmu ciklā "[[Neiznīcināmie]]" (2010—2014), ierunājis tēlus animācijas filmās "[[Mākoņains, gaidāms kotlešu lietus 2]]" (2013) un "[[Rībiens]]" (2021). Filmējies [[United Paramount Network|UPN]]/[[The CW|CW]] [[Situāciju komēdija|situāciju komēdijā]] ''[[Everybody Hates Chris]]'' (2005—2009) un ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' un [[NBC]] seriālā "[[Bruklina 99]]" (2013—2021). Vadījis spēļu šovu ''Who Wants to Be a Millionaire?'' (2014—2015) un šovu ''[[America's Got Talent]]'' (2019—pašlaik). Krūzs kā aizsargs un centra aizsargs (''linebacker'') spēlējis [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandās [[Losandželosas "Rams"]], Sandjego "Chargers" un [[Vašingtonas "Commanders"|Vašingtonas "Redskins"]] komandās, kā arī Pasaules amerikāņu futbola līgas (WLAF) komandā "Rhein Fire" un koledžu futbolā [[Rietummičiganas Universitāte|Rietummičiganas Universitātē]]. Kā publisks [[Sieviešu tiesības|sieviešu tiesību]] aizstāvis un [[Aktīvisms|aktīvists]] pret [[Seksisms|seksismu]], Krūzs dalījies stāstos par [[Vardarbība|vardarbību]], ko viņa ģimene pārcieta no tēva, kā arī Krūzs iekļauts cilvēku grupā, kuri 2017. gadā tikuši atzīti par žurnāla [[Gada cilvēks (Time)|"Time" Gada cilvēkiem]], kas izteikušies pret [[Izvarošana|seksuālu vardarbību]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4516728/aktieris-terijs-kruzs-publiski-atklaj-piedzivota-seksuala-uzbrukuma-detalas|title=Aktieris Terijs Krūzs publiski atklāj piedzīvotā seksuālā uzbrukuma detaļas|publisher=[[tvnet.lv]]|access-date=2024. gada 9. novembris|date=2018. gada 27. jūnijs}}</ref> un uzmākšanos ''[[MeToo]]'' kampaņas laikā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Terry Crews: Me Too Movement 'Is The Emancipation Proclamation' |url=https://www.huffingtonpost.com/entry/terry-crews-safe-horizon-award_us_5afc4745e4b0a59b4dff8f9c |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |work=[[HuffPost]] |date={{dat|2018|5|16||bez}} |language=en}}</ref> == Biogrāfija == Krūzs dzimis 1968. gada 30. jūlijā<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Terry Crews Stats, News and Video - LB |url=http://www.nfl.com/player/terrycrews/2500232/profile |website=NFL.com |publisher=[[Nacionālā futbola līga]] |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |language=en}}</ref> [[Flinta|Flintā]], [[Mičigana|Mičiganas štatā]] Patrīcijas Annas (dzimusi Simpsone) un Terija Krūza ģimenē.<ref name="mlive" /><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Terry Crews is STUNNED by Family History in Finding Your Roots {{!}} Ancestry® |url=https://www.youtube.com/watch?v=yva4lRxFm6E |website=youtube.com |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |language=en |date={{dat|2022|2|9||bez}}}}</ref> Kā vidējais bērns trīs bērnu ģimenē,<ref name="parade">{{publikācijas atsauce |title=NFL player-turned-actor Terry Crews on football, food, film and family ties |journal=Parade |date={{dat|2022|02|13||bez}} |pages=10–14 |url=https://www.pressreader.com/usa/northwest-arkansas-democrat-gazette/20220213/284803584523907 |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |language=angļu}}</ref> uzauga stingrā [[Kristietība|kristīgā]] mājsaimniecībā Flintā, un viņu galvenokārt audzināja viņa māte, kurai Terija dzimšanas brīdī bija 18 gadi. Krūza tēvs bija [[Alkoholisms|alkoholiķis]] un [[Vardarbība|vardarbīgs]] pret sievu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=No One Wants To Be With The Marlboro Man: Terry Crews On 'Manhood' |url=https://www.npr.org/2014/05/17/311911030/no-one-wants-to-be-with-the-marlboro-man-terry-crews-on-manhood |website=npr.org |publisher=[[National Public Radio]] |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |language=en}}</ref> Krūzs saņēma flautu no savas tantes un astoņus gadus apguva [[flauta]]s spēles nodarbības.<ref>{{ziņu atsauce |title=Terry Crews Crashing an AGT Audition to Play the Flute Shirtless Has Me Cackling |url=https://www.popsugar.com/node/46270938 |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |work=POPSUGAR Entertainment |language=en}}</ref> Viņš pavadīja vasaru Interlokenas Mākslas akadēmijā un iestājās [[Rietummičiganas Universitāte|Rietummičiganas Universitātē]] [[Kalamazū]], saņemot mākslas stipendiju. Pēc pirmā kursa viņš mēģināja spēlēt [[Amerikāņu futbols|futbolu]] un nopelnīja pilnu sporta stipendiju.<ref name="parade" /> === Futbolista karjera === Krūzu 1991. gada NFL drafta 11. kārtā draftēja [[Losandželosas "Rams"]].<ref name="profootball" /> Karjeras laikā pārstāvējis "Rams" (sešas spēles), [[Grīnbejas "Packers"]] (bez spēlēm),<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Terry Crews briefly played for the Packers |url=https://milwaukeerecord.com/sports/terry-crews-briefly-played-for-the-packers/ |website=milwaukeerecord.com |publisher=Milwaukee Record |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |language=en}}</ref> [[Sandjego "Chargers"]] (10 spēles), [[Vašingtonas "Redskins"]] (16 spēles) un [[Filadelfijas "Eagles"]] (bez spēlēm). Viņš arī spēlēja Pasaules amerikāņu futbola līgas (vēlāk ''NFL Europe'') komandā "Rhein Fire" 1995. gada sezonā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Terry Crews |url=https://www.si.com/vault/1995/12/11/207108/terry-crews |website=[[Sports Illustrated]] |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |language=en |date={{dat|1995|12|11||bez}}}}</ref> === Aktiera karjera === Pēc aiziešanas no NFL 1997. gadā, Krūzs pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], lai turpinātu aktiera karjeru. Viņam bija senas ambīcijas strādāt kino industrijā, taču līdz tam viņš neplānoja nodarboties ar aktiermākslu un vienkārši vēlējās kaut kādā veidā strādāt kino un TV industrijā. Gadu iepriekš viņš bija neatkarīgās mākslas filmas ''Young Boys Incorporated'' līdzautors un līdzproducents. Pašu finansēta filma, kas filmēta [[Detroita|Detroitā]] ar pretnarkotiku vēstījumu. Filma balstījās uz viņa paša, kā arī viņa draugu un ģimenes novērojumiem. Neskatoties uz to, ka viņš to raksturo kā "šausmīgu" filmu, viņš uzskata, ka pieredze izraisīja viņā interesi par filmu industriju.<ref name="reeltalk">{{tīmekļa atsauce |last1=Tucker, Mark Lubischer and Betty Jo |title=ReelTalk Movie Reviews |url=http://www.reeltalkreviews.com/browse/viewitem.asp?type=feature&id=181 |website=reeltalkreviews.com |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}}}}</ref> Krūzs 1999. gadā ieguva cīkstoņa lomu televīzijas spēļu šovā ''Battle Dome'', kas kļuva par viņa pirmo aktiera lomu. Viņš atveidoja cīkstoņa ''T-Money'' lomu divas sezonas, līdz šova noslēgumam 2001. gadā. Atlases process un iespēja uzstāties publikas priekšā lika viņam saprast, ka viņš vēlas turpināt aktiera karjeru. Tomēr nākamos divus gadus viņam neizdevās iegūt citas lomas. Drīz vien Krūzs parādījās ''[[Old Spice]]'' produktu reklāmās, filmās un mūzikas videoklipos.<ref name="reeltalk" /> Viņa pirmā lielā loma bija filmā ''[[Friday After Next]]'', kurā galvenajā lomā bija reperis ''[[Ice Cube]]'', kura apsargs filmēšanas laukumā bija Krūzs.<ref name="IFC">{{tīmekļa atsauce |title=Terry Crews makes it big |url=http://www.ifc.com/2010/05/terry-crews-visits-with-charle |website=IFC |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |language=en}}</ref><ref name="EBONY">{{tīmekļa atsauce |title=Terry Crews Talks Meatballs and Superheroes |url=http://www.ebony.com/entertainment-culture/terry-crews-talks-meatballs-and-superheroes-111#axzz4MnsQTcf0 |website=EBONY |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |language=en}}</ref> Nekad neapmeklējis aktiermeistarības nodarbības, viņš jautāja sev, ko vēlas publika, un viņš uzskata, ka tas viņam galu galā atnesa panākumus. Tagad viņš uzskata, ka aktiermāksla ir tas, kam viņš ir dzimis, un viņš nevēlētos citu karjeru, neskatoties uz fiziski noslogoto darbu.<ref name="reeltalk" /> Pamatojoties uz viņa sniegumu filmā "[[Slepenpolicijā tikai meitenes]]" (2004), [[Ādams Sendlers]] mainīja lomu filmā "[[Futbols aiz restēm]]" (2005), lai to piešķirtu Krūzam, kurš piedalījās atlasē citai lomai šajā filmā.<ref name="reeltalk" /> Viņa Džūliusa Roka loma [[United Paramount Network|UPN]]/[[The CW|CW]] [[situāciju komēdija]]s [[Seriāls|seriālā]] ''[[Everybody Hates Chris]]'', atnesa Krūzam plašāku sabiedrības atpazīstamību, un seriālu izrādīja četras sezonas no 2005. līdz 2009. gadam.<ref name="EBONY" /> Vēlāk atveidojis [[Ņujorkas policijas departaments|NYPD]] [[seržants|seržanta]] (sākot ar 7. sezonu, [[leitnants|leitnanta]]) Terijs Džefordsa lomu ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]''/[[NBC]] situāciju komēdijā "[[Bruklina 99]]", kuras pirmizrāde notika 2013. gadā.<ref name="Hollywood Reporter">{{ziņu atsauce |last1=Goldberg |first1=Lesley |title=‘Newsroom’s’ Terry Crews Joins Fox’s Cop Comedy From ‘Parks and Recreation’ Duo |url=https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/newsrooms-terry-crews-joins-foxs-414857 |accessdate={{dat|2024|11|9||bez}} |work=The Hollywood Reporter |date={{dat|2013|1|23||bez}} |language=en}}</ref> == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable plainrowheaders sortable" !scope="col"|Gads !scope="col"|Nosaukums !scope="col"|Loma(s) !scope="col" class="unsortable" | Atsauce(s) |- !scope=row|2000 |''The 6th Day'' |Vinsents |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2000/film/reviews/the-6th-day-1200465541/|title=The 6th Day|work=Variety|last=McCarthy|first=Todd|date=November 9, 2000|accessdate=December 7, 2019}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |last=List |first=Mallorie |date=30 July 2018 |title=Terry Crews' Best Roles |url=https://www.complex.com/pop-culture/2018/07/terry-crews-best-roles/blended |journal=Complex |language=English}}</ref> |- !scope=row|2001 | "[[Treniņa diena]]" |Bandas loceklis |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rollingout.com/2024/03/01/terry-crews-paid-role-in-training-day/|publisher=Rolling Out |title=Terry Crews reveals how much he was paid for his role in 'Training Day'|date=1 March 2024|accessdate=May 7, 2024}}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |2002 | "[[Krāpnieki (filma)|Krāpnieki]]" |Vernons |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2002/film/reviews/serving-sara-1200546680/|title=Serving Sara|work=Variety|date=August 23, 2002|accessdate=December 7, 2019|last=Koehler|first=Robert}}</ref> |- | ''[[Friday After Next]]'' |Deimons |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2002/film/markets-festivals/friday-after-next-1200544733/|title=Friday After Next|work=Variety|date=November 20, 2002|accessdate=December 7, 2019|last=Koehler|first=Robert}}</ref> |- ! rowspan="3" scope="row" |2003 | ''Deliver Us from Eva'' |Lielais bārmenis |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/movies/deliver-us-from-eva/cast/136205/|publisher=TV Guide|title=Deliver Us From Eva|accessdate=December 7, 2019}}</ref> |- | ''[[Malibu's Most Wanted]]'' | ''8 Ball'' |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/movies/malibus-most-wanted/cast/136656/|publisher=TV Guide|accessdate=December 7, 2019|title=Malibu's Most Wanted}}</ref> |- | ''BAADASSSSS!'' |''Big T'' | style="text-align:center;" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/films-tv-people/4ce2b8a4386a6|title=Gettin' The Man's Foot outta Your Baadasssss!|publisher=British Film Institute|accessdate=December 7, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20170824175110/http://www.bfi.org.uk/films-tv-people/4ce2b8a4386a6|archive-date=August 24, 2017}}</ref> |- ! rowspan="3" scope="row" |2004 | ''Soul Plane'' |Stjuarts | style="text-align:center;" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/films-tv-people/4ce2b8a9df4ef|title=Soul Plane (2004)|publisher=British Film Institute|accessdate=December 7, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191211162937/https://www.bfi.org.uk/films-tv-people/4ce2b8a9df4ef|archive-date=December 11, 2019}}</ref> |- | "[[Stārskijs un Hačs]]" |Porters | style="text-align:center;" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/films-tv-people/4ce2b8a00fade|title=Starsky & Hutch (2004)|publisher=British Film Institute|accessdate=December 10, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20180409092350/http://www.bfi.org.uk/films-tv-people/4ce2b8a00fade|archive-date=April 9, 2018}}</ref> |- |"[[Slepenpolicijā tikai meitenes]]" |Latrels Spensers | style="text-align:center;" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/films-tv-people/4ce2b8a9ee6ed|title=White Chicks (2004)|publisher=British Film Institute|accessdate=December 7, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191211162614/https://www.bfi.org.uk/films-tv-people/4ce2b8a9ee6ed|archive-date=December 11, 2019}}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |2005 | "[[Futbols aiz restēm]]" |Čīzburgeru Edijs |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://movies2.nytimes.com/2005/05/27/movies/27yard.html|work=The New York Times|date=May 27, 2005|accessdate=December 1, 2019|last=Dargis|first=Manohla|title=A Remake Files Down the Sharp Edges of a Prison Football Saga}}</ref> |- | ''Harsh Times'' |Darels |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2005/film/markets-festivals/harsh-times-1200521443/|title=Harsh Times|work=Variety|accessdate=December 12, 2019|last=McCarthy|first=Todd|date=September 28, 2005}}</ref> |- ! rowspan="6" scope="row" |2006 | ''Click'' |Dziedošais šoferis |style="text-align:center;"| |- | ''The Alibi'' |''Crazy Eight'' |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/lies_and_alibis|publisher=Rotten Tomatoes|accessdate=December 7, 2019|title=Lies & Alibis (2006)}}</ref> |- | ''The Benchwarmers'' |Stīvens | style="text-align:center;" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/films-tv-people/4ce2b8bb1a89b|title=The Benchwarmers (2006)|publisher=British Film Institute|accessdate=December 13, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20181231164007/http://www.bfi.org.uk/films-tv-people/4ce2b8bb1a89b|archive-date=December 31, 2018}}</ref> |- | ''Puff, Puff, Pass'' |''Cool Crush'' |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.radiotimes.com/film/tr5b2/puff-puff-passFind/|title=Puff, Puff, Pass|work=Radio Times|accessdate=January 12, 2020|archive-date={{dat|2020|02|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200204170017/https://www.radiotimes.com/film/tr5b2/puff-puff-passFind/}}</ref> |- | "[[Idiokrātija]]" |ASV prezidents |style="text-align:center;"|<ref>{{publikācijas atsauce |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2017/04/terry-crews-idiocracy-adam-sandler-trump-ads|magazine=Vanity Fair|title=Terry Crews on the Idiocracy-Inspired Anti-Trump Ads He Never Made|last=Harris|first=Will|accessdate=December 13, 2019|date=April 17, 2017}}</ref> |- | ''Inland Empire'' |Cilvēks uz ielas #3 |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv.avclub.com/terry-crews-1798220385|publisher=The A.V. Club|title=Terry Crews|accessdate=December 13, 2019|date=June 2, 2010|last=Rabin|first=Nathan|archive-date={{dat|2020|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201109001347/https://tv.avclub.com/terry-crews-1798220385}}</ref> |- ! rowspan="4" scope="row" |2007 | "[[Norbits]]" |Lielais Melnais Džeks Latimors |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.radiotimes.com/film/fj954y/|title=Norbit|work=Radio Times|accessdate=December 7, 2019|last=Russell|first=Jamie|archive-date={{dat|2019|12|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220124557/https://www.radiotimes.com/film/fj954y/}}</ref> |- | ''How to Rob a Bank'' |Virsnieks DeGepss |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2008/02/08/movies/08rob.html|work=The New York Times|date=February 8, 2008|accessdate=December 1, 2019|title=Stolen Laughs|last=Holden|first=Stephen}}</ref> |- |''Who's Your Caddy?'' |Tanks |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/movies/whos-your-caddy/cast/289423/|title=Who's Your Caddy? Cast and Credits|publisher=TV Guide|accessdate=December 1, 2019}}</ref> |- | ''Balls of Fury'' |Fredijs |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2007/film/markets-festivals/balls-of-fury-1200556983/|work=Variety|title=Balls of Fury|accessdate=December 1, 2019|date=August 23, 2007|last=Lowry|first=Brian}}</ref> |- ! rowspan="3" scope="row" |2008 | "[[Ielu karaļi]]" |Detektīvs Terenss Vašingtons |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2008/04/11/movies/11stre.html|work=The New York Times|date=April 11, 2008|accessdate=December 1, 2019|title=Bad Cops, but Some Worse Than Others|last=Dargis|first=Manohla}}</ref> |- | "[[Ķeriet Smārtu! (filma)|Ķeriet Smārtu!]]" | Aģents 91 |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/get_smart|title=Get Smart|publisher=Rotten Tomatoes|accessdate=December 1, 2019}}</ref> |- | ''[[Get Smart's Bruce and Lloyd: Out of Control]]'' | Aģents 91 |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/movies/get-smarts-bruce-and-lloyd-out-of-control/cast/294293/|publisher=TV Guide|accessdate=December 1, 2019|title=Get Smart's Bruce and Lloyd: Out of Control Cast and Credits}}</ref> |- ! rowspan="3" scope="row" |2009 | ''Middle Men'' |Džeimss |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2010/08/06/movies/06middle.html|work=The New York Times|date=August 5, 2010|accessdate=December 1, 2019|title=A Purveyor of Prurience in a Family-Man Guise|last=Scott|first=A. O.}}</ref> |- | "[[Terminators: Glābšana]]" |Kapteinis Džeriko |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/movies/terminator-salvation/cast/293617/|publisher=TV Guide|accessdate=December 1, 2019|title=Terminator Salvation Cast and Credits}}</ref> |- | ''Gamer'' |Hekmens |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2009/film/reviews/gamer-1200476438/|work=Variety|title=Gamer|accessdate=December 1, 2019|last=Nelson|first=Rob|date=September 4, 2009}}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |2010 | "[[Neiznīcināmie]]" |Heils Cēzars |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2010-aug-13-la-et-expendables-20100813-story.html|work=Los Angeles Times|last=Turan|first=Kenneth|date=August 13, 2010|accessdate=December 1, 2019|title=Movie review: 'The Expendables'}}</ref> |- | ''Lottery Ticket'' | Džimijs |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/lottery-ticket-interview-bow-wow-brandon-t-jackson-ice-cube/|title=Bow Wow, Brandon T. Jackson, Naturi Naughton, Ice Cube and Terry Crews Interview Lottery Ticket|accessdate=December 1, 2019|date=August 18, 2010|last=Radish|first=Christina|publisher=Collider}}</ref> |- !scope=row|2011 | "[[Līgavas māsas]]" (''Bridesmaids'') |Nometnes instruktors |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/gallery/expendables-2-premiere-sylvester-stallone-arnold-schwarzenegger-363056/1-terry-crews|work=The Hollywood Reporter|accessdate=December 13, 2019|last=Godley|first=Chris|title='The Expendables 2' Premiere Arrivals: Sylvester Stallone, Arnold Schwarzenegger|date=August 16, 2012}}</ref> |- !scope=row|2012 | "[[Neiznīcināmie 2]]" |Heils Cēzars |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/gallery/expendables-2-premiere-sylvester-stallone-arnold-schwarzenegger-363056/1-terry-crews|work=The Hollywood Reporter|accessdate=December 1, 2019|title='The Expendables 2' Premiere Arrivals: Sylvester Stallone, Arnold Schwarzenegger|last=Godley|first=Chris}}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |2013 | "[[Šausmenīte 5]]" |Martins |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2013/film/reviews/film-review-scary-movie-5-1200354974/|work=Variety|title=Film Review: 'Scary Movie 5'|last=Chang|first=Justin|date=April 1, 2013|accessdate=December 1, 2019}}</ref> |- | "[[Mākoņains, gaidāms kotlešu lietus 2]]" |Ērls |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/cloudy-with-a-chance-of-meatballs-2-featurette/|publisher=Collider|accessdate=December 18, 2019|title=Terry Crews Is a Man of Science in New Featurette for Cloudy with a Chance of Meatballs 2|last=Goldberg|first=Matt|date=April 3, 2013}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/culture/film/filmreviews/10401919/Cloudy-with-a-Chance-of-Meatballs-2-review.html|work=The Daily Telegraph|title=Cloudy with a Chance of Meatballs 2, review|last=Robey|first=Tim|date=October 24, 2013|accessdate=December 7, 2019}}</ref> |- ! rowspan="6" scope="row" |2014 |''[[VeggieTales]]: Celery Night Fever'' |Brūss Sīpols, Terijs Rācenis |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.phillytrib.com/the_learning_key/terry-crews-lends-voice-to-veggietales-movie/article_29cae3f5-44b2-50e0-8ec7-88f0920c88db.html|work=Philadelphia Tribune|accessdate=January 1, 2020|title=Terry Crews lends voice to 'VeggieTales' movie}}</ref> |- | ''The Single Moms Club'' |Brensons |style="text-align:center;"|<ref name=Metacritic/> |- | ''Reach Me'' |Vilsons |style="text-align:center;"|<ref name=Metacritic/> |- | "[[Izvēles diena]]" (''Draft Day'') |Eārls |style="text-align:center;"|<ref name=Metacritic/> |- | "[[Kopā pret pašu gribu]]" |Nikenss |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2014/scene/news/drew-barrymore-terry-crews-talk-blended-families-1201189027/|work=Variety|title=Drew Barrymore, Terry Crews Talk 'Blended' Families|date=May 22, 2014|accessdate=December 2, 2019|last=Bacardi|first=Francesca}}</ref> |- | "[[Neiznīcināmie 3]]" |Heils Cēzars |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.irishtimes.com/culture/film/the-expendables-3-review-time-for-some-hip-replacements-1.1896817|newspaper=The Irish Times|date=August 14, 2014|accessdate=December 1, 2019|title=The Expendables 3 review: Time for some hip replacements|last=Brady|first=Tara}}</ref> |- !scope=row|2015 |''[[The Ridiculous 6]]'' |Čiko |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/the-ridiculous-6-2015|publisher=Roger Ebert|date=December 11, 2015|title=The Ridiculous 6 movie review (2015)|last=Tellerico|first=Brian|accessdate=December 13, 2019}}</ref> |- ! rowspan="3" scope="row" |2017 |"[[Lego Betmens. Filma]]" |Aģents Smits | |- |''Sandy Wexler'' |"Bedtaims" Bobijs Bārnss |style="text-align:center;"|<ref name=Metacritic>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/person/terry-crews|publisher=Metacritic|accessdate=January 4, 2020|title=Terry Crews|date=August 19, 2013 }}</ref> |- |''Where's the Money'' |Leons |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/review/wheres-money-1050913|work=The Hollywood Reporter|date=October 20, 2017|accessdate=December 1, 2019|title='Where's the Money': Film Review|last=DeFore|first=John}}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |2018 |''[[Sorry to Bother You]]'' |Serdžio |style="text-align:center;"|<ref>{{publikācijas atsauce |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2018/07/sorry-to-bother-you-review|magazine=Vanity Fair|title=Review: Sorry to Bother You Is on the Money|date=July 6, 2018|accessdate=December 1, 2019|last=Collins|first=K. Austin}}</ref> |- |"[[Dedpūls 2]]" |Džese Āronsons / Bedlams |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/terry-crews-x-force-deadpool-2-fool-fans/|title=Terry Crews: X-Force Appearance in 'Deadpool 2' Trailer Was Intended 'to Fool' Marvel Fans|last=Fuster|first=Jeremy|publisher=TheWrap|date=May 27, 2018|accessdate=December 2, 2019}}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |2020 |''John Henry'' |Džons Henrijs |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2019/film/news/terry-crews-ludacris-john-henry-saban-films-1203294172/|title=Terry Crews, Ludacris-Starrer 'John Henry' Acquired by Saban Films|date=August 6, 2019}}</ref> |- |''The Willoughbys'' | Komandieris Melanovs |style="text-align:center;"|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/maya-rudolph-terry-crews-join-ricky-gervais-willoughbys-1009695|work=The Hollywood Reporter|accessdate=December 13, 2019|date=June 2, 2017|last=Galuppo|first=Mia|title=Maya Rudolph, Terry Crews Join Ricky Gervais in 'The Willoughbys'}}</ref> |- !scope=row| 2021 | "[[Rībiens]]" | Astoņkājis |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.paramountanimation.com/posts/lets-get-ready-to-rumble|title=Let's Get Ready To Rumble|date= February 18, 2022 |publisher=[[Paramount Animation]]|access-date=January 28, 2021}}</ref> |- ! scope="row" | 2024 |''The Killer's Game'' |Lavdāls |style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Galuppo |first1=Mia |title=Terry Crews Set for Dave Bautista Action-Comedy ''The Killer's Game'' |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/terry-crews-dave-bautista-killers-game-1235845445/ |website=[[The Hollywood Reporter]] |access-date=7 March 2024 |date=March 7, 2024}}</ref> |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! class="unsortable" | Piezīmes |- | 1999 | ''Battle Dome'' | ''T-Money'' | 1 sērija |- |2000 | ''WCW Monday Nitro'' | ''T-Money'' | 3 sērijas |- | 2002 | ''The District'' | ''Atticus King'' | Sērija ''Return of the King'' |- | 2004 | "[[CSI Maiami]]" | Kreigs Voterss | Sērija ''Rap Sheet'' |- | rowspan="2" | 2005 | ''My Wife and Kids'' | Derils | Sērija ''Michael Joins a Gym'' |- | ''All of Us'' | Pārkers | Sērija ''He-Male Trouble'' |- | 2005—2009 | ''[[Everybody Hates Chris]]'' | Džūliuss Roks | Galvenā loma, 88 sērijas |- | 2005—2007 | ''The Boondocks'' | dažādas balsis | Balss, 3 episodes |- | 2009 | ''Casseta & Planeta, Urgente!'' | rowspan="2" | Pats sevi | 1 sērija |- | 2010—2011 | ''The Family Crews'' | 17 sērijas |- | 2010—2012 | ''Are We There Yet?'' | Niks Kingstons-Personss | 73 sērijas |- | 2011, 2014 | "[[Amerikāņu tētuks]]" | Heinrihs Brauns, papildu balsis | Balss, 2 sērijas |- | rowspan="2" | 2012 | ''The Newsroom'' | Lonijs Čērčs | 5 sērijas |- | ''Stars Earn Stripes'' | rowspan="2" | Pats sevi | Dalībnieks |- | rowspan="6" | 2013 | ''Real Husbands of Hollywood'' | Sērija ''Auf Weidersehen, Mitches'' |- | ''Second Generation Wayans'' | Maiks Viljams | Sērija ''The Beginning of the End of the Beginning'' |- | ''Arrested Development'' | Herberts Lavs | 5 sērijas |- | ''Hollywood Game Night'' | Pats sevi | Dalībnieks |- | ''Ultimate Spider-Man'' | Bleids | Balss, 2 sērijas |- | ''[[Regular Show]]'' | Broks Stetmens | Balss, sērija ''The Thanksgiving Special'' |- | 2013—2014 | ''Drunk History'' | [[Džo Lūiss]], [[Donald DeFreeze|Donalds DeFrīzs]] | 2 sērijas |- | 2013—2021 | "[[Bruklina 99]]" | Terenss "Terijs" Džefordss | Galvenā loma, 151 sērijas |- | 2014 | ''Hulk and the Agents of S.M.A.S.H.'' | Bleids | Balss, sērija ''Hulking Commandos'' |- | 2014—2015 | ''Who Wants to Be a Millionaire?'' | Pats sevi (vadītājs) | 176 sērijas |- | 2015 | ''[[Sesame Street]]'' | rowspan="3" | Pats sevi | Sērija ''Bert's Sign Painting Challenge'' |- | 2015—2016 | ''[[Lip Sync Battle]]'' | rowspan="2" | 2 sērijas |- | rowspan="3" | 2017 | ''Good Game'' |- | ''Ultimate Beastmaster'' | Pats sevi (vadītājs) | 10 sērijas |- | ''Do You Want to See a Dead Body?'' | Pats sevi | Sērija ''A Body and a Puddle'' |- | 2018 | ''Portlandia'' | Robežsargs Krūzs | Sērija ''Riot Spray'' |- | 2018—2024 | ''Craig of the Creek'' | Dveins Viljamss | Balss, galvenā loma |- | 2019—2020 | ''America's Got Talent: The Champions'' | rowspan="2" | Pats sevi (vadītājs) | |- | 2019—pašlaik | ''[[America's Got Talent]]'' | 14. sezona—pašlaik<ref>{{publikācijas atsauce |url=http://thefutoncritic.com/news/2022/03/31/nbc-sets-summer-lineup-with-big-stars-and-high-stakes-842113/20220331nbc01/|title=NBC Sets Summer Lineup with Big Stars and High Stakes|publisher=[[NBC]]|via=[[The Futon Critic]]|date=March 31, 2022|access-date=March 31, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/03/nbc-premiere-dates-americas-got-talent-who-do-you-think-you-are-dancing-with-myself-american-ninja-warrior-1234991882/|title=NBC Sets Premiere Dates For ''America's Got Talent'', New ''Dancing With Myself'' & Other Unscripted Series|work=[[Deadline Hollywood]]|author=Erik Pedersen|date=March 31, 2022|access-date=March 31, 2022}}</ref> |- | 2019 | ''[[Family Feud]]'' | rowspan="3" | Pats sevi | Sērija ''[[Chrissy Teigen]] & [[John Legend]] vs. [[Vanderpump Rules]]'' |- | rowspan="4" | 2020 | ''[[Sesame Street]]'' | Sērija ''There's a New Count in Town'' |- | ''Lego Masters'' | Sērija ''Good Vs Evil'' |- | ''Helpsters'' | ''Amazing Atticus'' | Sērija ''Amazing Atticus'' |- | ''Mapleworth Murders'' | Joda | Sērija ''The Final Chapter for Mrs. Mapleworth: Part 3'' |- | 2021 | ''Side Hustle'' | Nedvards | 2 sērijas |- |2021—present |''Tab Time'' |Randijs Respekts |Sērija ''Good Manners'' |- | rowspan="4" | 2022 | ''That's My Jam'' | Pats sevi | 1 sērija |- | ''America's Got Talent: Extreme'' | Pats sevi (vadītājs) | |- | ''Space Force'' | Jaunais Gaisa spēku priekšnieks | |- | ''Tales of the Walking Dead'' | Džo | Sērija ''Evie / Joe''<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mason |first1=Charlie |title=Tales of The Walking Dead Scares Up Its First Guest Stars: Anthony Edwards, Terry Crews, Parker Posey and More |url=https://tvline.com/2022/02/02/tales-of-the-walking-dead-anthony-edwards-terry-crews-cast-season-1/ |website=TVLine |access-date=February 2, 2022 |date=February 2, 2022}}</ref> |- | rowspan="2" | 2023 | ''America's Got Talent: All-Stars'' | Pats sevi (vadītājs) | |- | ''Hot Wheels: Ultimate Challenge'' | Pats sevi | Sērija ''Cyber Slicker vs. Power Charged'' |- | rowspan="2" | 2024 | ''America's Got Talent: Fantasy League'' | Pats sevi (vadītājs) | |- | ''[[Everybody Hates Chris|Everybody Still Hates Chris]]'' | Džūliuss Roks | Balss, galvenā loma |} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} * {{instagram|terrycrews}} * {{twitter|terrycrews}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krūzs, Terijs}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:ASV amerikāņu futbola spēlētāji]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] gvebwzudmfovgtu2o9hpjws50lgqkor 0 584323 4487174 4313230 2026-06-27T06:07:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487174 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Kristians Fokerots | piktogramma_1 = Volleyball (beach) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Pludmales volejbols | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|1|31}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Kuldīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=198}} | svars = {{mērvienība|kg=85}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Pludmales volejbols]] | disciplīna = | poz = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Mārtiņš Pļaviņš]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | karj spēles = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Kristians Fokerots''' (dzimis {{dat|2005|1|31}} [[Kuldīga|Kuldīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[pludmales volejbols|pludmales volejbolists]]. K. Fokerota vecāki ir Anna Fokerota<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldiga.lv/aktualitates/7017-sveic-kuldidznieku-un-godalgoto-volejbolistu-kristianu-fokerotu|title=Sveic kuldīdznieku un godalgoto volejbolistu Kristianu Fokerotu|last=kuldiga.lv|access-date={{dat|2024|11|12||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241112073643/https://kuldiga.lv/aktualitates/7017-sveic-kuldidznieku-un-godalgoto-volejbolistu-kristianu-fokerotu}}</ref> un Krists Šlakorcins.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2020. gada 16. oktobris|title=Eiropas sudrabs – Kristianam Fokerotam|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29311446.pdf|journal=Kurzemnieks}}</ref> Vectēvs [[Modris Fokerots]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/24323253.pdf|title=Kad dvēsele runā krāsu valodā|work=Kurzemnieks|last=Levāna|first=Inese}}</ref> ir lielākais privātais meža zemes īpašnieks Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lielako-meza-ipasnieku-sauc-pie-kriminalatbildibas|title=Lielāko meža īpašnieku sauc pie kriminālatbildības|website=LA.LV|access-date=2024-11-12|language=lv}}</ref> Volejbolā sācis trenēties septiņu gadu vecumā Kuldīgas sporta skolā. Pēc tam pievērsies [[pludmales volejbols|pludmales volejbolam]]. Pēc pārcelšanās uz [[Rīga|Rīgu]] trenējies arī [[basketbols|basketbolā]], tostarp startējis [[LJBL]], pārstāvot Basketbola skolu "Rīga".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/ljbl/u-17-2005/puisi-superliga1/show-player?player_id=6454683&season_id=122557&league_id=25153|title=Puiši, Superlīga {{!}} U 17 (2005.)|website=www2.basket.lv|access-date=2024-11-12|language=lv|archive-date=2024-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20241112073623/https://www2.basket.lv/ljbl/u-17-2005/puisi-superliga1/show-player?player_id=6454683&season_id=122557&league_id=25153}}</ref> Pludmales volejbolu augstā līmenī sācis spēlēt pārī ar pieredzējušo [[Edgars Točs|Edgaru Toču]]. Šobrīd spēlē kopā ar vienaudzi [[Gustavs Auziņš|Gustavu Auziņu]], ar kuru kopā kļuvuši par 2024. gada Eiropas U-20 čempioniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/28072024-fokerots_un_auzins_klust_par_eiropas_u20_|title=Fokerots un Auziņš kļūst par Eiropas U20 čempioniem|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-11-12|date=2024-07-28|language=lv}}</ref> Pāra treneris ir olimpiskais medaļnieks pludmales volejbolā [[Mārtiņš Pļaviņš]]. 2024. gadā K. Fokerots, spēlējot pārī ar 20 gadus vecāko M. Pļaviņu, sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/18.08.2024-plavinsfokerots-klust-par-eiropas-cempioniem-pludmales-volejbola-spilgtakie-brizi.a565464/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin|title=Pļaviņš/Fokerots kļūst par Eiropas čempioniem pludmales volejbolā. Spilgtākie brīži|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.bvbinfo.com/player.asp?ID=20297 ''Bvbinfo'' profils] {{en ikona}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Fokerots, Kristians}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas volejbolisti]] n7lctqgl4z5yxyzqzjh1sbbebkvz32v 0 584890 4487022 4467714 2026-06-26T17:21:25Z Baisulis 11523 atsvaidzināts...... 4487022 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|virsnieku|citu personu ar šādu uzvārdu|Pudāns}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kaspars Pudāns | attēls = Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Kaspars Pudāns 2024. gadā | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jēkabpils|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:LV-Army-OF8.png|18px|ģenerālleitnants]] [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|23px]] 1994-pašlaik | valsts = {{LAT}} | struktūra = [[Attēls:Coat of Arms of Latvian National Armed Forces.svg|border|20px]] [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] | vienība = [[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg |border|20px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] →<br /> [[Attēls:Coat of Arms of Latvian National Armed Forces.svg|border|20px]] [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] | komandēja = [[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg |border|20px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] | kaujas = [[Karš Afganistānā (2001—2014)]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Kaspars Pudāns''' (dzimis {{dat|1976|3|23}})<ref name="nbs-cv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120051123/kas-ir-nbs-komandiera-amatam-virzitais-kaspars-pudans|title=Kas ir NBS komandiera amatam virzītais Kaspars Pudāns|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2024|11|21||bez}}}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] militārpersona, [[ģenerālleitnants]]. Pašreizējais [[Latvija]]s [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] komandieris. == Dzīvesgājums == Dzimis 1976. gada 23. martā [[Jēkabpils]] pusē. Militāro izglītību ieguvis [[Baltijas Aizsardzības koledža|Baltijas Aizsardzības koledžā]] Igaunijā, Militārajā akadēmijā Francijā un [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā]]. No 1994. gada dienē [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālajos bruņotajos spēkos]].<ref name="nbs-cv"/> 2018. gadā kļuva par [[Zemessardzes 1. Rīgas brigāde|Zemessardzes 1. Rīgas brigādes]] komandieri. Kopš 2023. gada pildīja [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Zemessardzes]] komandiera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zemessardzes-komandiera-amata-apstiprinats-kaspars-pudans.a497509/|title=Zemessardzes komandiera amatā apstiprināts Kaspars Pudāns|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2024|11|21||bez}}}}</ref> 2024. gada 21. novembrī izvirzīts Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2024-nbs-komandiera-amata-rosina-apstiprinat-kasparu-pudanu.a577235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article|title=NBS komandiera amatā rosina apstiprināt Kasparu Pudānu|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2024|11|21||bez}}}}</ref> 19. decembrī apstiprināts amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120054826/nbs-komandiera-amata-apstiprina-kasparu-pudanu|title=NBS komandiera amatā apstiprina Kasparu Pudānu|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2024|12|19||bez}}}}</ref> Amatā stājies 2025. gada 24. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.app/5Vm6iBtwqFZXMggL9|title=Ar svinīgu ceremoniju Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā stājies brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns}}</ref> 2026. gada 26. jūnijā piešķirta [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnanta]] pakāpe.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ieskaties: NBS komandieris Kaspars Pudāns iegūst ģenerālleitnanta pakāpi |url=https://www.sargs.lv/lv/nbs/2026-06-26/ieskaties-nbs-komandieris-kaspars-pudans-iegust-generalleitnanta-pakapi |website=sargs.lv |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Leonīds Kalniņš]] | virsraksts = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandieris | periods = 2025. gada 24. janvāris — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pudāns, Kaspars}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jēkabpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas militārpersonas]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ģenerāļi]] r1q2ir9tr2gi5gu1mubap2s7i0wfaq1 0 589981 4487273 4211408 2026-06-27T10:07:32Z Turaids 8965 Liekvārdība (https://skrivanek.lv/lietot-pret-pielietot/). 4487273 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Greek - Ladle - Walters 57909.jpg|thumbnail|upright=0.9|Sengrieķu metāla pavārnīca]] '''Pavārnīca''', arī '''kauss''' vai '''smeļamkarote''', ir liela, dziļa [[karote]], kas tiek izmantota [[ēdienu gatavošana|ēdienu gatavošanā]], galvenokārt [[šķidrums|šķidrumu]] ([[zupa]]s, [[mērce]]s vai [[sautējums|sautējuma]]) maisīšanai, pārnešanai un pasniegšanai. Tas ir [[virtuves piederums]], kas atvieglo ēdienu sagatavošanu un nodrošina precizitāti darbā ar šķidrumiem. Pavārnīcas dizains, apvienojot dziļu kausu un ērtu rokturi, ļauj efektīvi un ērti pārvietot lielu daudzumu šķidruma, vienlaikus pasargājot rokas no karstuma. Šī karote tiek plaši izmantota gan mājas virtuvēs, gan profesionālās ēdināšanas iestādēs, padarot to par vienu no svarīgākajiem instrumentiem [[kulinārija|kulinārijā]]. == Vēsture == Pavārnīcu izcelsme rodama senatnē, kad cilvēki sāka izmantot specializētus rīkus ēdiena gatavošanai. Pirmie pavārnīcu priekšteči bija vienkārši izdobti trauki no dabas materiāliem, piemēram, no [[koksne|koka]], [[kauls|kaula]] vai [[akmens]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=McElmo Ladle |url=https://www.colorado.edu/cumuseum/2020/11/18/mcelmo-ladle |publisher=University of Colorado |accessdate={{dat|2025|1|19||bez}} |language=en}}</ref> Ar laiku, attīstoties civilizācijai, pavārnīcu dizains kļuva attīstījās, pielāgojoties dažādu kultūru kulinārajām vajadzībām. [[Arheoloģiskie izrakumi]] liecina, ka pirmie pavārnīcu tipa rīki tika lietoti jau [[neolīts|neolīta]] laikmetā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ladle |url=https://asia-archive.si.edu/learn/for-educators/teaching-china-with-the-smithsonian/explore-by-object/ladle/ |publisher=Smithsonian's National Museum of Asian Art |accessdate={{dat|2025|1|19||bez}} |language=en}}</ref> kad cilvēki gatavoja ēdienu [[māla pods|māla podos]] un bija nepieciešami instrumenti šķidrumu maisīšanai un porciju sadalīšanai. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] pavārnīcas tika izgatavotas no koka vai [[varš|vara]], bet [[Senā Roma|Senajā Romā]] un [[Senā Grieķija|Grieķijā]] tika izmantotas [[metāli|metāla]] pavārnīcas, kas bieži vien bija grezni dekorētas,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ladle |url=https://www.getty.edu/art/collection/object/104063 |publisher=Getty Museum |accessdate={{dat|2025|1|19||bez}} |language=en}}</ref> liecinot par to īpašnieku bagātību un sociālo statusu. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] pavārnīcas galvenokārt tika veidotas no [[koksne|koka]] un [[dzelzs]], jo šie materiāli bija pieejami un izturīgi. Ar [[rūpnieciskā revolūcija|rūpniecības attīstību]] 18. un 19. gadsimtā pavārnīcu izgatavošanā sāka izmantot jaunas tehnoloģijas un materiālus, piemēram, [[nerūsošais tērauds|nerūsošo tēraudu]] un [[alumīnijs|alumīniju]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=A Ladle’s Tale - Object of the Week |url=https://hhscollections.wordpress.com/2017/03/06/a-ladles-tale/ |website=hhscollections.wordpress.com |accessdate={{dat|2025|1|19||bez}} |language=en}}</ref> 20. gadsimtā pavārnīcu dizains kļuva vēl daudzveidīgāks, pateicoties [[plastmasas]] un [[silikoni|silikona]] ieviešanai. Šie materiāli piedāvāja vieglumu, karstumizturību un vienkāršu kopšanu. Modernajās virtuvēs pavārnīcas pieejamas dažādās formās un izmēros, pielāgotas konkrētām vajadzībām, piemēram, caurumotas pavārnīcas šķidrumu notecināšanai vai karstumizturīgi modeļi lietošanai augstās temperatūrās. Līdz ar kulinārijas attīstību pavārnīca ir kļuvusi par universālu instrumentu, kas apvieno funkcionalitāti un estētiku, vienlaikus atspoguļojot dažādu laikmetu un kultūru tehnoloģisko progresu un prasības virtuvē. == Dizains un materiāli == [[Attēls:Ladle-Madagascar (British Museum).jpg|thumbnail|upright=1.0|Koka karote ar dekorējumiem]] [[Attēls:Ladle melamine 18j07.JPG|thumbnail|upright=1.0|Plastmasas pavārnīca]] Pavārnīcas ir veidotas, lai apvienotu [[funkcionalitāte|funkcionalitāti]] un [[ergonomika|ergonomiku]]. To raksturīgā forma sastāv no dziļa [[kauss|kausa]] un gara [[rokturis|roktura]], kas nodrošina ērtu [[šķidrums|šķidrumu]] maisīšanu, smelšanu un pārnešanu. Pavārnīcu izmēri variē atkarībā no to lietojuma — mazākas pavārnīcas tiek izmantotas individuālām porcijām, savukārt lielākas ir piemērotas profesionālām virtuvēm un lielu ēdiena daudzumu apstrādei. Dažiem modeļiem ir speciāli izliekts vai caurumots kauss, kas ļauj efektīvāk veikt noteiktas darbības, piemēram, šķidrumu notecināšanu vai biezumu atdalīšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ladle, Ancient Greek |url=https://collections.artsmia.org/art/1894/ladle-ancient-greek |website=collections.artsmia.org |publisher=Mia |accessdate={{dat|2025|1|19||bez}} |language=en}}</ref> Pavārnīcas tiek izgatavotas no dažādiem materiāliem, katram no tiem piemīt savas priekšrocības un trūkumi. [[Koksne|Koks]] ir dabīgs, videi draudzīgs materiāls; neietekmē ēdiena garšu; nekaitē [[trauki|trauku]] pārklājumam, piemēram, [[politetrafluoretilēns|teflonam]], toties koks ir jutīgs pret [[mitrums|mitrumu]], var uzsūkt smakas un krāsas; mazāk izturīgs pret nodilumu un augstu temperatūru. [[Metāli|Metāla]] pavārnīcas ir izturīgas, viegli tīrāmas, karstumizturīgas, higiēniskas un ilgmūžīgas, tomēr tās var sabojāt trauku pārklājumu, metāls var kļūt ļoti karsts, ja rokturis nav izolēts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Silver Toddy and Sauce Ladles - from antiquity to the present day |url=https://dartsilverltd.co.uk/the-history-and-use-of-silver-toddy-and-sauce-ladles/ |website=dartsilverltd.co.uk |accessdate={{dat|2025|1|19||bez}} |language=en}}</ref> [[Plastmasas]] pavārnīcas ir vieglas un pieejamas dažādās krāsās, drošas traukiem ar necaurlaidīgiem pārklājumiem, dažreiz izgatavotas no karstumizturīgas plastmasas, bet vispārīgi tām ir zema karstumizturība, tās var deformēties augstās temperatūrās, nav tik ilgmūžīgas un var izdalīt kaitīgas vielas, ja tiek pakļautas pārmērīgam karstumam. [[Silikoni|Silikona]] kausi ir elastīgas, karstumizturīgas, drošas pret skrāpējumiem, bet tās ir salīdzinoši dārgas, mazāk izturīgas pret asām malām un ilgstošu lietošanu. Izvēloties pavārnīcu, būtiski ir ņemt vērā tās materiāla īpašības, kas atbilst konkrētām vajadzībām. Koka pavārnīcas ir lieliskas tradicionālajai virtuvei, metāla modeļi nodrošina ilgmūžību un stabilitāti, savukārt plastmasa un silikons piedāvā elastību un trauku aizsardzību. Šī daudzveidība ļauj pavārnīcām kļūt par universālu rīku dažādos [[kulinārija]]s procesos. == Funkcionalitāte == Pavārnīca ir daudzpusīgs [[virtuves piederumi|virtuves rīks]], kas tiek izmantots dažādos ēdienu gatavošanas posmos, galvenokārt strādājot ar šķidrajām sastāvdaļām. Tās galvenās funkcijas ir [[maisīšana]], [[smelšana]] un pārliešana, [[porcija|porciju]] dalīšana un sastāvdaļu izņemšana. * Maisīšana nodrošina vienmērīgu sastāvdaļu sajaukšanos, īpaši [[zupa|zupām]], [[mērce|mērcēm]] un [[sautējums|sautējumiem]]. * Smelšana un pārliešana ļauj droši un precīzi pārliet šķidrumus no viena trauka uz citu, piemēram, zupu pasniegšanai vai [[buljons|buljona]] pārliešanai. * Porciju dalīšana, lai vienmērīgi sadalītu ēdienu porcijās. * Daži specifiski pavārnīcu veidi tiek izmantoti cietu sastāvdaļu izņemšanai no šķidrumiem vai notecināšanai. Pateicoties šīm funkcijām, pavārnīca ir neaizvietojams rīks gan mājas virtuvē, gan profesionālajā [[kulinārija|kulinārijā]]. Lai pielāgotos dažādām gatavošanas vajadzībām, ir izveidoti dažādi pavārnīcu veidi, kas atšķiras pēc dizaina un funkcionalitātes: * zupas pavārnīca — klasiskā pavārnīca ar dziļu kausu, kas paredzēta šķidru ēdienu, piemēram, zupu vai sautējumu, pasniegšanai; * caurumota pavārnīca — pavārnīca ar caurumiem vai spraugām kausā, kas ļauj šķidrumam notecēt, atstājot cietās sastāvdaļas, piemēram, [[dārzenis|dārzeņus]], [[gaļa|gaļu]] vai [[makaroni|makaronus]]; * salātu pavārnīca — bieži izgatavota no plastmasas vai koka, paredzēta vieglai [[salāti (ēdiens)|salātu]] maisīšanai un porciju sadalīšanai, nekaitējot trauslām sastāvdaļām; * servēšanas pavārnīca — eleganta un stilizēta pavārnīca, kas paredzēta ēdienu pasniegšanai pie galda; bieži izgatavota no metāla vai dekoratīviem materiāliem; * miniatūrā pavārnīca — mazāka izmēra pavārnīca, ko izmanto specifiskos uzdevumos, piemēram, [[mērce|mērču]] vai mazāku porciju servēšanai; * karstumizturīgā pavārnīca — izgatavota no [[silikoni|silikona]] vai īpaši apstrādāta [[metāli|metāla]], lai izturētu augstas temperatūras un būtu piemērota darbam tieši karstā [[panna|pannā]] vai [[katls|katlā]]. Dažādie pavārnīcu veidi nodrošina, ka šis virtuves rīks ir piemērots visdažādākajiem ēdienu gatavošanas uzdevumiem, atvieglojot darbu un uzlabojot ēdiena kvalitāti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Virtuves piederumi]] 4d3jt3p2g4o8ggok77fwkstck6qh4r3 0 597132 4487176 4468800 2026-06-27T06:26:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487176 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristofers Karlsons | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019–2022 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BS Rīga/DSN]] | kl_sez 2 = 2022–pašlaik | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(2026)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])</small> * [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(2026)</small> * [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kauss]] <small>(2023)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristofers Karlsons''' (dzimis {{dat|2004|03|21}})<ref name=":0" /> ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kas ir viņa pirmais profesionālais klubs. 2022.—2023. gada sezonas [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kausa]] ieguvējs. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos. == Karjera == Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas "Rīga" [[Daugavas Sporta nams|Daugavas sporta nama]] (DSN) filiālē pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/14042025-karlsons_pec_serijas_uzvaras_groza_ka_man|title=Karlsons pēc sērijas uzvaras groza: "Kā mans pirmais treneris teiktu - parasts treniņa metiens"|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-14|language=lv}}</ref> Spēlējis no DSN jauniešiem veidotajā [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] komandā [[BS Rīga/DSN]], kur bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot 18,9 punktus vidēji spēlē 2021.—2022. gada sezonas pirmajā pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/ljbl/show-player?player_id=4853361&season_id=122139&league_id=24563|title={{!}}|website=www2.basket.lv|access-date=2025-04-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2022. gada decembrī viņš pārcēlās uz [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Valmiera Glass VIA]], iegūstot drošu vietu komandas spēlētāju rotācijā. 2024.—2025. gada sezonā, kad [[Valmiera]]s klubam bija lielāks budžets un spēcīgs sastāvs, viņa loma komandā samazinājās, un K. Karlsons spēlēja 11,2 minūtes vidēji regulārās sezonas spēlē, gūstot vidēji 3,4 punktus. Tomēr LBL izslēgšanas spēlēs viņa iesaiste ievērojami pieauga, un ceturtdaļfināla sērijas trešajā spēlē K. Karlsons guva uzvaras metienu no laukuma centra pret [[BK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/12042025-karlsons_iznicina_liepajas_ceribas_uz_pus|title=Video: Karlsons iznīcina Liepājas cerības uz pusfinālu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-12|language=lv}}</ref> 2026. gadā kopā ar Valmieras klubu kļuva par Latvijas kausa ieguvēju un uzvarēja gan Latvijas—Igaunijas līgas, gan LBL turnīrā. K. Karlsons ir pārstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlases, kas tolaik spēlēja Eiropas čempionāta B divīzijas turnīros,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/239996/karlsons-kristofers|title=Kristofers Karlsons, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-04-14|language=en}}</ref> bet laikā, kad viņš spēlēja U-16 izlasē, [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] nenotika, jo tas bija [[Covid19 pandēmija]]s laikā, taču izlase piedalījās citos turnīros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/27012020-karlsons_i_flirte_i_ar_triple_double_u16_|title=Karlsons flirtē ar "triple-double", U16 izlase nepanāk jaunos krievus|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2020-01-27|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{Valmiera Glass VIA 2026}} {{DEFAULTSORT:Karlsons, Kristofers}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] esbpit6cyjzqgpututyjdm6l1mmlqwb 0 599785 4487098 4299741 2026-06-26T20:10:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487098 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Karls Nēhammers | vārds_orģ = ''Karl Nehammer'' | attēls = Predsednik vlade dr. Robert Golob na Dunaju na srečanju voditeljev glede strateških prioritet EU (53649416261) (Nehammer crop).jpg | att_izm = | apraksts = Karls Nēhammers 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Austrijas kanclers]] | term_sākums = {{dat|2021|12|6|n|bez}} | term_beigas = {{dat|2025|1|10|n|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Aleksandrs van der Bellens]] | premjers = | priekštecis = [[Aleksandrs Šallenbergs]] | pēctecis = [[Kristians Štokers]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Austrijas Tautas partijas vadītājs | term_sākums2 = {{dat|2021|12|3|n|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2025|1|5|n|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Sebastiāns Kurcs]] | pēctecis2 = [[Kristians Štokers]] <!------ Trešais amats ------> | amats3 = Austrijas iekšlietu ministrs | term_sākums3 = {{dat|2020|1|7|n|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2021|12|6|n|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = [[Volfgangs Pešorns]] | pēctecis3 = [[Gerhards Karners]] <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = Austrijas Tautas partijas ģenerālsekretārs | term_sākums4 = {{dat|2018|1|20|n|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2020|1|3|n|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = Stefans Steiners | pēctecis4 = Aksels Melčiors <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|10|18}} | dzim_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Austrija]]s | partija = [[Austrijas Tautas partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Katarīna Nidetckija | bērni = 2 | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Karls Nēhammers''' ({{val|de|Karl Nehammer}}; dzimis {{dat|1972|10|18}}) ir [[Austrija]]s politiķis, kurš no 2021. līdz 2025. gadam bija 28. [[Austrijas kanclers]]. Viņš ir [[Austrijas Tautas partija]]s (ÖVP) biedrs, iepriekš no 2020. līdz 2021. gadam bija Austrijas iekšlietu ministrs, no 2018. līdz 2020. gadam Austrijas Tautas partijas ģenerālsekretārs, kā arī [[Austrijas Nacionālā padome|Austrijas Nacionālās padomes]] loceklis no 2017. līdz 2020. gadam. Nehāmmers uzņēmās kanclera amatu kā [[Aleksandrs Šallenbergs|Aleksandra Šallenberga]] pēctecis, kurš atkāpās no amata, lai atgrieztos ārlietu ministra amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parlament.gv.at/WWER/PAD_02136/index.shtml|title=Karl Nehammer, MSc|language=de|accessdate=3 December 2021|website=[[Austrijas Nacionālā padome]]|archive-date={{dat|2017|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171109090542/https://www.parlament.gv.at/WWER/PAD_02136/index.shtml}}</ref> Nēhammers paziņoja par savu atkāpšanos no kanclera un partijas vadītāja amata pēc neveiksmīgām koalīcijas sarunām, kas norisinājās pēc 2024. gada likumdevēja vēlēšanām. No kanclera amata atkāpās 2025. gada 10. janvārī.<ref name="resigned">{{Tīmekļa atsauce |title=Austrian Chancellor Nehammer Steps Down as Coalition Talks Fail |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-01-04/austrian-chancellor-nehammer-steps-down-as-coalition-talks-fail |accessdate=4 January 2025 |website=[[Bloomberg News]] |language=en}}</ref><ref name="nehammer ahwsd">{{Tīmekļa atsauce |title=Nehammer tritt zurück: Weg frei für FPÖ-Regierung [Nehammer steps down: FPÖ government possible] |url=https://www.derstandard.at/story/3000000251518/nehammer-tritt-zurueck-weg-frei-fuer-fpoe-regierung |website=derstandard.at |publisher=STANDARD Verlagsgesellschaft m.b.H. |access-date=6 January 2025 |location=Vienna |language=de |date=4 January 2025}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Austrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nēhammers, Karls}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrijas kancleri]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] jzv6usum5cch87tjxxbwde69l3i7nny 0 601173 4487148 4486529 2026-06-27T03:54:28Z Biafra 13794 preciz. 4487148 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Salas draudzes novads 1791.jpg|thumb|Salas muiža (''Holmhof'') ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie [[Varkaļi]]em (1791. gada karte)]] '''Salas muiža''' ({{val|de|Holmhof}}) bija [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku novada]] [[muiža]] tagadējā [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]] (mūsdienās viensētu grupa Saliena starp [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļu A10]] un [[Lielupe|Lielupi]]). Līdz mūsdienām muižas ēkas gandrīz nav saglabājušās. == Vēsture == Muiža pirmo reizi dokumentos minēta 1588. gadā ar nosaukumu '''Medus muiža''' (''Honighof''). No 1636. gada Salas muižas pārziņā atradās zvejas uzraudzība [[Babītes ezers|Babītes ezerā]]. Salas muižas 18. gadsimta vidus apbūve skatāma [[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] 1897. gada zīmējumā. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Salas muižas zemi sadalīja 60 vienībās 854 ha kopplatībā, Salas mācītājmuižas zemi sadalīja 21 vienībā 230 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIX.|37 330}}</ref> Domājams, pēdējā muižas dzīvojamā ēka nodega 1965. gadā. Saglabājusies veca dzīvojamā ēka, ku­rai pirms 1970. gada uzbūvēja vēl otro stāvu un kura nebūt vairs neizskatās pēc muižas, bet gan pēc padomju arhitektūras "brīnuma". Saglabājušās arī dažas muižas saimniecības ēkas un palīgēkas.<ref>[https://manasvietas.blogspot.com/2019/06/salas-muiza-holmhof-honighof.html Salas muiža (Salasmuiža, Holmhof; Hönighof) Babītes pagastā] Līga Landsberga</ref> <gallery> BM10004Am.jpg|Salas muiža (1807) BM10010Am.jpg|Salas muiža (1807) BM10013Am.jpg|Salas muiža no [[Lielupe]]s krasta puses (1807) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Mārupes novads]] fgi9y1mwa0a4dx4kdfi46wmiqsk1gx4 4487149 4487148 2026-06-27T03:55:20Z Biafra 13794 t. 4487149 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Salas draudzes novads 1791.jpg|thumb|Salas muiža (''Holmhof'') ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie [[Varkaļi]]em (1791. gada karte)]] '''Salas muiža''' ({{val|de|Holmhof}}) bija [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku novada]] [[muiža]] tagadējā [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]] (mūsdienās viensētu grupa Saliena starp [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļu A10]] un [[Lielupe|Lielupi]]). Līdz mūsdienām muižas ēkas gandrīz nav saglabājušās. == Vēsture == Muiža pirmo reizi dokumentos minēta 1588. gadā ar nosaukumu '''Medus muiža''' (''Hönighof''). No 1636. gada Salas muižas pārziņā atradās zvejas uzraudzība [[Babītes ezers|Babītes ezerā]]. Salas muižas 18. gadsimta vidus apbūve skatāma [[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] 1897. gada zīmējumā. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Salas muižas zemi sadalīja 60 vienībās 854 ha kopplatībā, Salas mācītājmuižas zemi sadalīja 21 vienībā 230 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIX.|37 330}}</ref> Domājams, pēdējā muižas dzīvojamā ēka nodega 1965. gadā. Saglabājusies veca dzīvojamā ēka, ku­rai pirms 1970. gada uzbūvēja vēl otro stāvu un kura nebūt vairs neizskatās pēc muižas, bet gan pēc padomju arhitektūras "brīnuma". Saglabājušās arī dažas muižas saimniecības ēkas un palīgēkas.<ref>[https://manasvietas.blogspot.com/2019/06/salas-muiza-holmhof-honighof.html Salas muiža (Salasmuiža, Holmhof; Hönighof) Babītes pagastā] Līga Landsberga</ref> <gallery> BM10004Am.jpg|Salas muiža (1807) BM10010Am.jpg|Salas muiža (1807) BM10013Am.jpg|Salas muiža no [[Lielupe]]s krasta puses (1807) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Mārupes novads]] ks3b8alz8tqzuiwiswhmw590hhd8wer 4487150 4487149 2026-06-27T03:56:13Z Biafra 13794 preciz. 4487150 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Salas draudzes novads 1791.jpg|thumb|Salas muiža (''Holmhof'') ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie [[Varkaļi]]em (1791. gada karte)]] '''Salas muiža''' ({{val|de|Holmhof}}) bija [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku novada]] [[muiža]] tagadējā [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]] (mūsdienās [[Saliena (Salas pagasts)|Saliena]] starp [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļu A10]] un [[Lielupe|Lielupi]]). Līdz mūsdienām muižas ēkas gandrīz nav saglabājušās. == Vēsture == Muiža pirmo reizi dokumentos minēta 1588. gadā ar nosaukumu '''Medus muiža''' (''Hönighof''). No 1636. gada Salas muižas pārziņā atradās zvejas uzraudzība [[Babītes ezers|Babītes ezerā]]. Salas muižas 18. gadsimta vidus apbūve skatāma [[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] 1897. gada zīmējumā. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Salas muižas zemi sadalīja 60 vienībās 854 ha kopplatībā, Salas mācītājmuižas zemi sadalīja 21 vienībā 230 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIX.|37 330}}</ref> Domājams, pēdējā muižas dzīvojamā ēka nodega 1965. gadā. Saglabājusies veca dzīvojamā ēka, ku­rai pirms 1970. gada uzbūvēja vēl otro stāvu un kura nebūt vairs neizskatās pēc muižas, bet gan pēc padomju arhitektūras "brīnuma". Saglabājušās arī dažas muižas saimniecības ēkas un palīgēkas.<ref>[https://manasvietas.blogspot.com/2019/06/salas-muiza-holmhof-honighof.html Salas muiža (Salasmuiža, Holmhof; Hönighof) Babītes pagastā] Līga Landsberga</ref> <gallery> BM10004Am.jpg|Salas muiža (1807) BM10010Am.jpg|Salas muiža (1807) BM10013Am.jpg|Salas muiža no [[Lielupe]]s krasta puses (1807) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Mārupes novads]] tcojh6tvlf6w2fdze1ze8yz2dhp0xkj 4487152 4487150 2026-06-27T04:01:21Z Biafra 13794 4487152 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Salas draudzes novads 1791.jpg|thumb|Salas muiža (''Holmhof'') ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie [[Varkaļi]]em (1791. gada karte)]] '''Salas muiža''' ({{val|de|Holmhof}}) bija [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku novada]] [[muiža]] tagadējā [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]] (mūsdienās [[Saliena (Salas pagasts)|Saliena]] starp [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļu A10]] un [[Lielupe|Lielupi]]). Līdz mūsdienām muižas ēkas gandrīz nav saglabājušās. == Vēsture == Muiža Lielupes labajā krastā pirmo reizi dokumentos minēta 1588. gadā ar nosaukumu '''Medus muiža''' (''Hönighof''). No 1636. gada Salas muižas pārziņā atradās zvejas uzraudzība [[Babītes ezers|Babītes ezerā]]. Salas muižas 18. gadsimta vidus apbūve skatāma [[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] 1897. gada zīmējumā. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Salas muižas zemi sadalīja 60 vienībās 854 ha kopplatībā, Salas mācītājmuižas zemi sadalīja 21 vienībā 230 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIX.|37 330}}</ref> Domājams, pēdējā muižas dzīvojamā ēka nodega 1965. gadā. Saglabājusies veca dzīvojamā ēka, ku­rai pirms 1970. gada uzbūvēja vēl otro stāvu un kura nebūt vairs neizskatās pēc muižas, bet gan pēc padomju arhitektūras "brīnuma". Saglabājušās arī dažas muižas saimniecības ēkas un palīgēkas.<ref>[https://manasvietas.blogspot.com/2019/06/salas-muiza-holmhof-honighof.html Salas muiža (Salasmuiža, Holmhof; Hönighof) Babītes pagastā] Līga Landsberga</ref> <gallery> BM10004Am.jpg|Salas muiža (1807) BM10010Am.jpg|Salas muiža (1807) BM10013Am.jpg|Salas muiža no [[Lielupe]]s krasta puses (1807) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Mārupes novads]] j0nrm0zz5cesszvhlcbn5zs546d9sgf 0 601306 4487059 4486617 2026-06-26T18:38:10Z Biafra 13794 4487059 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Fika latte.jpg|thumb|Mūsdienīga fika telpās [[kafejnīca|kafejnīcā]] ar [[kafijas latte|kafijas ''latte'']], kūku un [[tēja|tēju]]]] '''''Fika''''' ir [[Zviedrijas kultūra|zviedru kultūras]] [[tradīcija]], kas nozīmē atpūtas pauzi kombinācijā ar [[kafija]]s, [[tēja]]s vai citu dzērienu lietošanu un bieži vien ar kafijas maizītēm, sviestmaizēm vai citiem našķiem. ''Fika'' var notikt, piemēram, [[kafejnīca|kafejnīcā]] vai [[konditoreja|konditorejā]], [[darba vieta|darba vietā]], kā baznīcas kafijas pauze, mājās un arī ārpus telpām. ''Fika'' parasti ir saistīta ar sociālajām attiecībām, lai gan ir iespējams ''fikot'' vienatnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isof.se/download/18.35b6217817c119d563b2bf24/1634644315931/Fr%C3%A5gelista%20-%20Fika%20(2016).pdf|title=Fikadags. Frågelista nr 32|publisher=Institutet för språk och folkminnen|access-date=2025-05-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kafferosterietkoppar.se/kop/kaffebonor/svensk-fika/|title=Svensk fika är mer än en kaka till kaffet • Kafferosteriet Koppar|website=kafferosterietkoppar.se|access-date=2025-05-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sverigesradio.se/artikel/nu-far-man-inte-fika-och-ata-tillsamans-med-andra-i-kopcentrum|title=Nu får man inte fika och äta tillsammans med andra i köpcentrum - Radio Sweden på lätt svenska|last=Radio|first=Sveriges|website=www.sverigesradio.se|access-date=2025-05-25|date=2021-03-01|language=sv|archive-date=2025-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20250525164849/https://www.sverigesradio.se/artikel/nu-far-man-inte-fika-och-ata-tillsamans-med-andra-i-kopcentrum}}</ref> Vārdu "fika" lieto gan kā darbības vārdu, gan lietvārdu. ''Fika'' [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] tiek izmantota, lai reklamētu [[Zviedrija|Zviedriju]] un zviedru sabiedrības kultūru globāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnu.se/mot-linneuniversitetet/aktuellt/nyheter/2024/fika-en-vardefull-symbol-for-sverige/|title=Fika – en värdefull symbol för Sverige|website=Lnu.se|access-date=2025-05-25|date=2024-09-30|language=sv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://studyinsweden.se/blogs/2023/12/01/fika-culture-in-sweden-and-why-its-super-important/|title=Fika culture in Sweden and why it's super important!|last=Annamaria|website=Study in Sweden|access-date=2025-05-25|date=2023-12-01|language=en}}</ref> == Definīcija un izplatība == Pastāv dažādi ''fika'' veidi. Daļēji tā var būt pauze no darba, bet arī brīvā laika aktivitāte un veids, kā iepazīt kādu, piemēram, kā alternatīva [[randiņš|randiņiem]] vai [[tikšanās|tikšanās reizēm]]. Pilnvērtīgs lielāks ēdiens kā [[pusdienas]] vai [[vakariņas]] pats par sevi netiek saukts par ''fika''. Tomēr var "fikot" tieši pēc ēdienreizes, ko dažreiz sauc "paņemt fiku pie ēdiena". ''Fika'' var būt daļa no uzmanības izrādīšanas vai godināšanas un tad parādīties vārdu salikumos kā "dzimšanas dienas fika", "'kāzu fika" vai "bēru fika". Vārdu salikums "ātrā fika" atrodams Zviedrijas Akadēmijas vārdnīcā un tiek aprakstīts kā "ikdienišķs". To lieto gan par īsu ''fika'' pauzi, gan par [[recepte|receptēm]] ''fika'' maizītēm un tamlīdzīgiem produktiem, kas ir ātri pagatavojami. === ''Fika'' darba vietās === ''Fika'' parasti sastopama zviedru [[darba dzīve|darba dzīvē]] kā "fika pauze" vai "fika atpūta"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://foretagskallan.se/kaffe-bullar-och-sju-sorters-kakor/|title=Det svenska fikat|website=Företagskällan|access-date=2025-05-25|date=2020-10-13|language=sv-SE}}</ref> — ''fika'' kopā ar [[kolēģis|kolēģiem]]. Bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi [[priekšpusdiena]]s vidū (aptuveni plkst. 9:00—10:00) un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū (aptuveni plkst. 14:00—15:00), bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām. Pauze ir daļa no apmaksātā darba laika, un darba vietā to var pavadīt [[fika telpa|''fika'' telpā]] vai [[pusdienu telpa|pusdienu telpā]]. Šī tradīcija tiek uzskatīta par daļu no [[Zviedrijas kultūra|zviedru kultūras]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/worklife/article/20160112-in-sweden-you-have-to-stop-work-to-chat|title=Is this the sweet secret to Swedish success?|website=www.bbc.com|access-date=2025-05-25|date=2016-01-13|language=en-GB}}</ref> Tiek uzskatīts, ka zviedru ''fika'' tradīcija dod iespēju plašākai viedokļu apmaiņai un labākai izpratnei darba kolēģu starpā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arbetsmiljoupplysningen.se/Amnen/Rast-och-paus/|title=Rast och paus - Arbetsmiljöupplysningen|website=web.archive.org|access-date=2025-05-25|date=2018-03-05|archive-date=2018-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180305202514/http://www.arbetsmiljoupplysningen.se/Amnen/Rast-och-paus/}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Fika på Altanen år 1932, PS-184-228 (1).jpg|thumb|Divas sievietes fiko uz balkona 1932. gadā]] === Kafijas ienākšana Zviedrijā === {{Pamatraksts|Kafija Zviedrijā}} 1657. gadā karalis [[Kārlis X Gustavs]] nosūtīja politiķi un diplomātu Klāsu Rolambu uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] sarunām ar sultānu. Sarunas neizdevās, bet ceļojuma laikā Klāss Rolambs kļuva par pirmo zviedru, kas nogaršoja [[Kafija|kafiju]]. ''Fika'' kultūra tomēr tiek saistīta ar kafijas ieviešanu Zviedrijā 1685. gadā, kad pirmā kafija ieradās Zviedrijā. Sākumā kafiju pārdeva aptiekās ar mērķi atvieglot slimības. Kafija pēc tam guva savu lielo izrāvienu [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā, kad [[Kārlis XII]] ieviesa šo dzērienu Zviedrijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://popularhistoria.se/vardagsliv/mat-dryck/sa-blev-kaffet-sveriges-nationaldryck|title=Förbjuden böna blev nationaldryck|last=Griberg|first=Sara|website=Populär Historia|access-date=2025-05-25|date=2018-01-20|language=sv}}</ref> === 18. gadsimts līdz 20. gadsimta 70. gadiem === 18. gadsimtā kafija kļuva par populāru dzērienu un baudīšanas līdzekli pilsētas iedzīvotāju un muižniecības vidū. 1740. gadā viena skālmārciņa (skålpund) kafijas maksāja piecdesmit taleru vara naudā, kas atbilda zemnieka strādnieka visai gada algai un radīja kafijas dzeršanas augsto statusu. 18. gadsimta vidū tika ieviesti vairāki kafijas dzeršanas aizliegumi: 1756.—1759., 1794.—1796., 1799.—1802. un 1817.—1823. gadā.<ref name=":0" /> 18. gadsimta sākumā [[Stokholma|Stokholmā]] atvēra pirmo kafijas namu, un 1728. gadā pilsētā bija piecpadsmit [[kafijas nams|kafijas namu]]. Kafijas namos dzēra ne tikai kafiju, bet arī alu un degvīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://smakasverige.se/nyheter/nyhetsarkiv/2022-08-18-den-svenska-fikakulturen|title=Den svenska fikakulturen {{!}} {{!}} Smaka Sverige|website=smakasverige.se|access-date=2025-05-25|date=2022-08-18|language=sv}}</ref> 18. gadsimtā varas iestādes uzskatīja, ka Stokholmas kafejnīcas ir problemātiskas alkohola pasniegšanas dēļ. Kafija bija dārgāka nekā alus, vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni. Kad apmeklētāji iereiba, tas bija cēlonis kautiņiem un troksnim. Daudzi viesi arī spēlēja kārtis par naudu, kas bija aizliegts. Sākotnējiem kafijas namiem tādēļ bija vairāk kopīga ar krodziņiem nekā ar mūsdienīgajām kafejnīcām. Stokholmā 19. gadsimta 80. gados bija vairāk nekā 800 kafejnīcu, kurās tika pasniegts alkohols un 30, kur varēja arī pirkt kafiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stockholmskallan.stockholm.se/teman/stockholm-ater/fika-glass-och-godis/|title=Fika, glass och godis|last=redaktion|first=Stockholmskällans|website=Stockholmskällan|access-date=2025-05-25|date=2025-04-03|language=sv}}</ref> Sākumā kafijas namus apmeklēja galvenokārt augstākā šķira. Galvenokārt vīrieši no augstākās šķiras pavadīja daļu sava brīvā laika kafijas namos, kur diskutēja par politiku un spēlēja vieglas spēles. 19. gadsimtā sāka parādīties vairāk publisko vietu ar kafijas pasniegšanu, vienlaikus arvien vairāk sāka patērēt kafiju mājās. Kafijas dzeršana 19. gadsimtā izplatījās no cilvēkiem ar augstu statusu līdz tam, ka kafija kļuva pieejama arī mazāk turīgiem sabiedrības slāņiem. Tādējādi kafija kļuva par tautas dzērienu 19. gadsimta otrajā pusē, un to dzēra gandrīz tikpat daudz kā degvīnu. Kad restorāni, darba vietas un baznīcas sāka pasniegt kafiju dažādos pasākumos, šis dzēriens kļuva arī par sociālu aktivitāti. Kopš tā laika kafijas patēriņš ir audzis, īpaši sieviešu vidū, izņemot kara laika periodus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://foretagskallan.se/bonan-som-tog-svenskarna-med-storm/|title=Bönan som tog svenskarna med storm|website=Företagskällan|access-date=2025-05-25|date=2020-04-15|language=sv-SE}}</ref> 19. gadsimtā bija ierasts, ka kafiju daļēji vai pilnībā vārīja no kafijas nogulsnēm vai gatavoja ar kafijas aizstājēju. Aizstājējs varēja, piemēram, sastāvēt no [[zirņi]]em, [[parastais cigoriņš|cigoriņa]] saknēm, [[graudaugi]]em vai cietām, mazām rudzu maizītēm. Tos cepa, grauzdēja un samīkstināja, lai vai nu sajauktu ar īstajām kafijas pupiņām, vai aplietu. Kafijā bieži izmantoja ādas gabalu kafijas attīrīšanai. Ādas gabals, kas pievilka duļķes, parasti bija žāvētas zivs ādas gabals. 20. gadsimta sākumā kļuva ierasts kafijā pievienot kafijas krējumu vai saldo krējumu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.matkult.se/brod/olika-sorters-brod/kaffebrod-och-kalasbrod.html|title=Kaffebröd och kalasbröd - Matkult|website=www.matkult.se|access-date=2025-05-25|language=sv}}</ref> Zviedri patērēja visvairāk kafijas pasaulē laikposmā no 1920. līdz 1970. gadam. Kafija ir svarīga ''fika'' sastāvdaļa, un iemesls, kāpēc Zviedrijā patērēja vairāk kafijas nekā citās valstīs, bija tas, ka zviedri kafiju dzēra mājās, kamēr citur pasaulē kafiju biežāk dzēra publiskajās vietās.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:938261/FULLTEXT01.pdf|title=En vardagsföreteelse med kulturarvsstatus?|last=Arklind|first=Josefin}}</ref> === Kafijas maizīšu attīstība === Pirms 19. gadsimta bija ierasts cept smalkmaizītes, kas vārītas taukos, piemēram, ''rosette'' cepumus un ''klenät'' maizītes, bet arī kliņģerus un [[parastais anīss|anīsa]] maizītes. Dažreiz izmantoja arī īpašus rīkus cepšanai pār atklātu uguni. Dzelzs vafeļu gatavotājs, ''rånjärn'' un [[munkpanna]] bija ierasti šajā laikā. 19. gadsimta beigās sāka veidoties tas, ko 21. gadsimtā sauc par kafijas maizītēm Zviedrijā. Tas bija saistīts ar palielinātu [[presēts raugs|presētā rauga]], [[kviešu milti|kviešu miltu]] un [[cukurs|cukura]] pieejamību, kā arī to, ka dzelzs plītis kļuva pieejamākas.<ref name=":1" /> Zviedrijā kviešu miltu pieejamība ilgu laiku bija saistīta ar svētkiem un turīgām ģimenēm. Kvieši neiztur aukstumu, un tādēļ kviešu audzēšana nevarēja paplašināties tālāk par Dienvidzviedriju līdz pat 18. gadsimta vidum. Valsts ziemeļu daļā tā vietā izmantoja auzas, miežus vai rudzus. 19. gadsimta otrajā pusē kviešu milti kļuva pieejami visiem sabiedrības slāņiem. Kvieši 21. gadsimtā kļuva par dominējošo maizes graudu ar vislabākajām cepšanas īpašībām no visiem graudaugiem. 19. gadsimta 50. gados sākās arī rauga industriālā ražošana Esperēdā (Äsperöd), [[Skones lēne|Skones lēnē]]. Gan industriālajai cepšanai, gan mājas vajadzībām raugs bija ļoti svarīgs un efektīvs. Ap 19. gadsimtu [[cukurs]] bija prece ar ļoti ekskluzīvu un augstu vērtību. 19. gadsimta 70. gados sāka ražot biešu cukuru, un vietējā [[cukurbietes|cukurbiešu]] audzēšana pieauga, kas palielināja cukura pieejamību, ko varēja izmantot fika maizītēs. 19. gadsimtā dzelzs plītis kļuva ļoti izplatītas un radīja priekšnoteikumus plašākai konditorejas izstrādājumu gatavošanai, tostarp mājas apstākļos. Pēdējais minētais tomēr bija aizliegts laikā no 1430. līdz 1840. gadiem. Tolaik [[Cunfte|cunftu]] sistēmai bija [[monopols]] uz cepšanu. Tikai pēc cunftu sistēmas izzušanas atļāva cept mājās. Dzelzs plīts krāsns nebija piemērota lielajai maizes cepšanai, bet tā labi derēja kūku cepšanai. Saistībā ar palielināto pieejamību radās daudzas kūku receptes. Mūsdienīgai fika kultūrai raksturīgas kafijas maizītes ir, piemēram, cukurkūka, kanēļmaizīte, princeses kūka, šokolādes bumbiņa un dažādas sīkkūciņas. === Kafijas uzņemšanas tradīcija === [[Attēls:Fika vid Gästgivaregården i Svartå PS-184-190.jpg|thumb|Fika pie viesnīcas Svartā 1950. gados.]] Saistībā ar kafijas lietošanas pieaugumu, 18. gadsimtā radās fenomens ''[[kafijas uzņemšana]]''. Kafijas uzņemšanās sievietes satikās, piedāvājot kafiju un septiņu veidu kūkas. Mājsaimniecēm šāda pulcēšanās pildīja svarīgu funkciju un daudzām bija vienīgā iespēja apmainīties ar pieredzi un satikties ar citām sievietēm. Sieviešu sabiedrība mājās varēja tikt uztverta kā drauds sociālajai kārtībai, kur vīrietim vajadzēja būt pilnīgai kontrolei. Kafijas uzņemšana bija arī iespēja, kad mājsaimniecības varēja sevi parādīt. Kafijas uzņemšana ir pirmais fenomens, kas līdzīgs mūsdienu fikai. Šis fenomens dažādās formās pastāvēja jau 18. gadsimta beigās, bet kafijas uzņemšana ar mājās ceptām kūkām 20. gadsimtā kļuva par standarta veidu, kā cilvēki satikās Zviedrijā. Uzskata, ka vārdu salikums ''kafijas uzņemšana'' radies no tā, ka uzaicinājuma laikā sievietes plēsa vecu audumu lupatās vai spilvenu pildījumam, vienlaikus dzerdamas kafiju un sarunājoties. Tā tika apvienots patīkamais ar lietderīgo, kamēr tika baudītas saimnieces ceptās kūkas. Uzaicinājuma forma ar kafiju un dažādu veidu kūkām 18. gadsimtā bija paredzēta tikai augstākās šķiras dāmām. Dažkārt tika aicināts arī mācītājs, un viņam paredzēja īpašu, skaistāku audeklu zem kafijas trauku komplekta — tā saukto mācītāja audeklu. Kafijas uzņemšanas vēlāk 19. gadsimtā kļuva ierastas vairākos sabiedrības slāņos, kad vietējā [[cukurbiete|cukurbiešu]] audzēšana pazemināja cukura cenu, kā arī dzelzs plīts atviegloja cepšanu mājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://popularhistoria.se/vardagsliv/mat-dryck/kafferepet-hanat-natverk-for-hemmafruar|title=Sockret fick fart på kafferepen|last=Griberg|first=Sara Griberg|website=Populär Historia|access-date=2025-05-25|date=2017-03-10|language=sv}}</ref> Kafijas uzņemšanas laikā saimniecei, saskaņā ar pieņemtajām normām, vajadzēja pulcēt viesus ap dekoratīvu galdu ar rakstainiem porcelāna traukiem, izšūtu galdautu, ziediem vāzē un dāsnu piedāvājumu ar kūkām, mīkstajām kūkām un sīkkūciņām. Klasiskā kafijas uzņemšana bieži sākās ar to, ka saimniece piedāvāja mīkstās kūkas, piemēram, smilšu kūku vai ruleti, lai pēc tam beigtu ar septiņu veidu sīkkūku šķīvi. Saskaņā ar tradīciju sievietēm bija jāņem pa vienai no katra veida, un atteikšanās no kāda veida liecināja par izglītības un audzināšanas trūkumu. Kafijas uzņemšana pēc tam noslēdzās ar kūku. 20. gadsimtā kūkas ļoti atšķīrās ar garnējumu un veidu. 50. gados pieprasītas bija mokas kūka, ''Sans rival'' un ''Casablancatårta''. Kad sievietes tikās ikdienā uz šūšanas pulciņiem, drīkstēja pasniegt tikai vienu mīksto kūku un trīs veidu sīkkūciņas. 20. gadsimta otrajā pusē zviedri pārgāja uz konditorejas izstrādājumu pirkšanu veikalā, tā vietā lai ceptu mājās. Tā rezultātā kafijas uzņemšanas forma paplašinājās un tika aizstāta ar daudzveidīgāku fikošanu mājās, kafejnīcā un darbā. === Tradīcijas demokratizācija === 20. gadsimta kafijas tradīcijas sabiedrībā ir skaidrs piemērs tam, kā saldie konditorejas izstrādājumi, kurus iepriekš uzskatīja par ekskluzīviem statusa objektiem, tika demokratizēti un ieauga vairāku sabiedrības slāņu sociālajā dzīvē. Ideālajai kafijas uzņemšanai 20. gadsimta vidū patiešām bija tās pašas izcilās īpašības kā turīgo ekskluzīvajiem deserta galdiem 19. gadsimtā. Vēsturiski zviedri dzēra relatīvi lielus daudzumus kafijas, un kafijas dzeršana pirmām kārtām notika mājās. Sākumā to izmantoja tikai turīgie iedzīvotāji un sievietes. Dāmas augstākajos sabiedrības slāņos pulcējās kafijas uzņemšanās pilsoņu mājās, lai nododotos pļāpām pie kafijas tasītes un rokdarbiem. No 19. gadsimta vidus kafijas patēriņš izplatījās vairākos sabiedrības slāņos un kļuva par alternatīvu alkoholiskajiem dzērieniem, kas iepriekš raksturoja sabiedrības svinības. Tradicionālie alkoholiskie dzērieni bija dažādi alus veidi — bēru ceremonijām, ražas svinībām un pat vājš alus bērniem. Laika gaitā kafijas svinības kļuva par standarta formu pienācīgai dzīvei sabiedrībā. Tomēr laukos skaisti konditorejas izstrādājumi kafijas svinībās parādījās ar aizkavēšanos. Tur tā vietā pasniedza sausas lietas kā grauzdiņus, ko mērcēt kafijā, vai cukura gabaliņu, ko sūkāt. 20. gadsimta pirmajā pusē palielinoties kviešu miltu un cukura piedāvājumam, kombinācijā ar mūsdienīgākām plītīm, pakāpeniski kļuva ikdienišķi cept smalkmaizītes un saldas kūkas zviedru mājsaimniecībās. 40. gados cepšana bija kaut kas, ko sagaidīja no katras mājsaimnieces. 1945. gadā iznāca grāmata ''[[Septiņu veidu kūkas (grāmata)|Septiņu veidu kūkas]]'', kurai sekoja jauni izdevumi — 87. izdevums tika izdots 2005. gadā. Receptēm grāmatā vajadzēja būt viegli lasāmām, lētām un gardām. Grāmata bija pielāgota parastai mājsaimniecei un ikdienas dzīvei. Laika posmā no 1920. gada līdz 1960. gadam kafejnīcām Zviedrijā bija ziedu laiks, un pēc tam to popularitāte nedaudz samazinājās. Iemesls bija sabiedrības attīstība, kas radīja augstāku dzīves līmeni un to, ka kļuva ierastāk satikties mājās. Ģimenes locekļu skaits samazinājās, un cilvēki dzīvoja lielākos dzīvokļos ar vairāk istabām. Kļuva arī ierastāk satikties mājās pie televizora, tā vietā, lai satiktos vietējās iestādēs. === Konditoreju kultūra === 19. gadsimtā tam, kurš gribēja pirkt smalkākas konfektes un konditorejas preces, vajadzēja vērsties pie ''cukura maiznieka''. Pirmie cukura maiznieki jau 17. gadsimtā tika ievesti no kontinenta, lai veiktu amatu zviedru galma dzīves vajadzībām, kur viņiem vajadzēja ražot ekskluzīvus cukura izstrādājumus karaliskajām ceremonijām un banketiem. 60. gados cukura maiznieki organizējās savā amata biedrībā, un 19. gadsimtā bija aptuveni 40 darbojošos cukura maiznieku dažādās adresēs Stokholmā. Gadsimta gaitā nodibinājās arī cukura maizniecības darbības mazākajās pilsētās, bet daudzās vietās to nebija nemaz. Daudzi no apmācītajiem [[konditors|konditoriem]] nāca no [[Vācija]]s un [[Šveice]]s, un vairāki Stokholmas meistari bija izglītoti [[Francija|Francijā]]. Sākumā cukura maiznieki vadīja tirdzniecību parastā pārdošanas būdā, bet 30. gados tika ieviests kontinentālāks modelis saldumu un kafijas maizīšu pārdošanai. Cukura maiznieki sāka iekārtot savus veikalus saskaņā ar ārzemju normām — ar galdiem un krēsliem, kur klientiem tika piedāvāta vieta ēšanai un dzeršanai. Telpas parasti iekārtoja līdzīgā stilā ar noteiktiem standarta elementiem. Šeit piederēja grezns iekārtojums ar garām konditorejas vitrīnām, lieliem spoguļiem zelta rāmjos, izšūtiem aizkariem, lustrām, ziedu aranžējumiem, maziem apaļiem marmora galdiem un polsterētām sēdmēbelēm, kas apvilktas ar sarkanu samtu. Pie saldumiem pasniedza kafiju, tēju, liķierus un vīna maisījumus. Tādējādi bija nodibināta pirmā īstā konditoreja. Konditorejas 19. gadsimtā dažos gadījumos tika sauktas par [[šveicārija|šveicārijām]], jo sākumā šveicāriešu cukura maiznieki dominēja šajā jomā. Neskatoties uz kultūras un sociālajām sabiedrības izmaiņām, kas pārformēja cilvēku dzīves apstākļus, 21. gadsimta konditorejas veidotas aptuveni tāpat kā 19. gadsimtā. Klasiskā konditoreja, kurā atrodas vitrīnas ar konditorejas izstrādājumiem, mazi galdi un polsterētas mēbeles, kur var satikties un fikot, ir saglabāta līdz pat 21. gadsimtam. ==== Izklaides konditorejās ==== Konditorejas piedāvāja arī izklaidi. Kafejnīcās apmeklētāji varēja baudīt kafiju un saldumus, vienlaikus lasot uz vietas pieejamās avīzes. Dažreiz bija pieejamas arī sabiedrības spēles, [[biljards]], [[šahs]] un [[azartspēles]]. Bija arī konditorejas, kas rīkoja burvju priekšnesumus un lugas, kā arī muzikālu vakara izklaidi. Tādā veidā Stokholmas cukura maiznieki kļuva par savdabīgiem izklaides organizētājiem, un viņu saldumi un fika maizītes sistemātiski tika saistītas ar izklaidi, greznību un sabiedrisko dzīvi. Konditorejās klienti varēja ērti sēdēt, labi paēst un dzert, nodarboties ar lasīšanu, cilvēku vērošanu un sarunāšanos. Saldumu pirkšana tātad nozīmēja iespēju izbaudīt visu sociālo un fizisko telpu ar visu, ko tas ietver, un konditoreju attīstība tāpēc bija svarīga komponente zviedru fika kultūrai. ==== Pieejamība Stokholmā ==== 19. gadsimtā cukura maiznieku adreses Stokholmā bija koncentrētas ap divu veidu pilsētas vidēm — pie pastaigu ceļiem parkos un atpūtas vidēs, un pie elegantajiem komerciālajiem kvartāliem centrā. Konditorejas atradās gar Karalienes ielu (Drottninggatan), virzienā uz Valdības ielu (Regeringsgatan) ar dārgiem veikaliem apkārt un uz Ziemeļu tiltu pie Brunkebergstorga laukuma. Konditorejas tālāk varēja atrast [[Zviedrijas dārzkopības biedrība|Zviedrijas dārzkopības biedrībā]], Karaļa dārzā un [[Bercelija parks|Bercelija parkā]]. Izklaides iestādes darbojās arī vairākās [[Jūrgordena]]s konditorejās. ==== Augstākās šķiras dominēšana ==== Stokholmas konditorejas atradās gar apgabaliem, kur dominēja augstākā šķira, un Stokholmas publiskā fika kultūra bija koncentrēta uz noteiktu iedzīvotāju daļu. Cukura maiznieku [[nomas līgums|nomas līgumos]] bieži tika norādīts, ka konditorejas bija paredzētas "aprūpētai pilsoniskai publikai", nevis "īstajai strādnieku šķirai un neizglītotajai tautai". Cilvēki, kas apmeklēja konditorejas, tiek atkārtoti aprakstīti kā "kungi un dāmas" vai "kundzības" no "elegantās pasaules". Rēķinu grāmatas no Landeļa konditorejas uz Stora baznīcas nogāzes dod ainu par turīgu klientūru, ko raksturo bankieri, [[vairumtirgotājs|vairumtirgotāji]], [[ierēdnis|ierēdņi]], [[muižniecības ģimenes]], [[profesors|profesori]] un personas galma amatos. Konditorejas vēlāk paplašinājās citās pilsētas daļās, uz piepilsētām un strādnieku rajoniem. Saldumi kopā ar izklaides aktivitātēm tātad kļuva pieejami vairāk cilvēkiem sabiedrībā. Konditorejas apmeklēšana kļuva par tautas ikdienas prieku. Arī jaunieši 50. gados sāka uzturēties konditorejās, lai satiktos. ==== Sievietes vieta konditorejās ==== Saskaņā ar 19. gadsimta uzskatu, vīrietis bija saistīts ar publisko telpu un sieviete ar privāto mājas sfēru. Turīgai sievietei nepienācās parādīties Stokholmas publiskajās vietās bez vīra, jaunkundzes vai vecākas sievietes radinieces pavadības. 19. gadsimta lielākajā daļā konditorejas apmeklēja galvenokārt vīrieši — gan kompānijās, gan vienatnē. Gadsimtu mijā 1900. gadā tomēr notika izmaiņas kafejnīcu un fika kultūrā. Konditoreja kļuva arī par vietu, kur pilsoniskās sabiedrības sievietes varēja uzturēties vienatnē, nezaudējot savu labo reputāciju. Šīs iepriekš vīriešu dominētās telpas pakāpeniski pārveidojās par vietām, kur arī sievietes jutās ērti un varēja atnākt bez pavadoņiem, lai baudītu fiku un sarunas. Pirms šīm pārmaiņām sieviete, kas kafejnīcā ieradās viena, riskēja tikt uzskatīta par tikumiski apšaubāmu vai nepieklājīgu. Apmeklējot konditorejas 20. gadsimtā, sievietes sāka izaicināt pastāvošās sabiedrības normas, tādējādi iegūstot iespēju baudīt savu brīvo laiku un dzīves priekus. Sākumā tās bija galvenokārt sievietes, kas piederēja Stokholmas augstākajiem slāņiem, kas izmantoja un tikās sieviešu telpās. Sievietes no strādnieku šķiras tā vietā strādāja kā oficiantes, pat kad kafejnīcas bija vīriešu dominētas. No sievietēm, kas apmeklēja kafejnīcas, tika sagaidīts, ka viņas būs respektablas. Tā kā sieviešu telpas bija vieta sievietēm no augstākiem sabiedrības slāņiem, tas kļuva acīmredzams.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:1576272/FULLTEXT01.pdf|title=När kvinnorna tog plats på caféerna|last=Lidberg|first=Maria Karlsson|access-date=2025-05-25|date=2021}}</ref> Iekļaujošāka konditoreju kultūra kļuva par paraugu valsts mazākajām pilsētām. [[Visbija|Visbijā]] sieviešu sabiedrība tika piesaistīta Centrālajai kafejnīcai, kurai bija sava ieeja un sava istaba, kas veltīta pilsētas sievietēm. [[Kalmara|Kalmarā]] arī atvēra Kungu un Dāmu kafejnīcu, kur dāmas un kungi visos laikos tika apkalpoti ar fiku atsevišķās istabās. [[Attēls:I trädgården.jpg|thumb|upright|Ārpus telpu fika agrā vasarā.]] === Darba vietu kultūra === 19. gadsimtā kafijas kultūra izplatījās uz vairākām tikšanās vietām, un kafija nostiprinājās arī darba tirgū. Pakāpeniski fika kļuva sinonīms ar plānotajām darba pauzēm gan priekšpusdienās, gan pēcpusdienās. Fika pauze darba vietā kļuva par sākumu darba dzīves demokratizācijai. Fika pauzē patiešām tikās visi uzņēmuma dalībnieki, gan izpilddirektors, gan darba vadītājs, un sarunājās kopā. Īsā brīdī dienas laikā hierarhijas tika nolīdzinātas, un fikojot kopā atvērās iespēja sarunām starp kolēģiem. == Etimoloģija == [[Attēls:Fika in the grass.jpg|thumb|Fika dabā, tā sauktais [[pikniks]].]] Vārds ''fika'' ar nozīmi ''dzert kafiju'' ir dokumentēts [[zviedru valoda|zviedru valodā]] kopš 1910. gada.<ref>[[Zviedrijas Enciklopēdiskā vārdnīca]]</ref> Saskaņā ar [[Hermans Palms|Hermana Palma]] grāmatu ''Slepenās valodas Zviedrijā'' (1910), šo vārdu lietoja [[cietums|cietumā]] [[Longholmen|Longholmenā]], kā arī Stokholmas [[skursteņslauķis|skursteņslauķi]]. Viņi lietoja arī vārdu ''fikhäck'' kafejnīcas apzīmēšanai, kur ''häck'' nozīmē ''māja'' ceļojošo tirgotāju ([[knalle|knallāru]]) [[koda valoda|slepenajā valodā]], kas pazīstama kā [[mōnsing]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://libris.kb.se/bib/9588562|title=LIBRIS - Månsing :|website=web.archive.org|access-date=2025-05-25|date=2023-04-08|archive-date=2023-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20230408191934/http://libris.kb.se/bib/9588562}}</ref> Valodnieks [[Larss-Gunars Andersons]] skaidro, ka vārds ''fika'' izveidojies, pārstatot zilbes vārdā ''kaffi'' (kas ir vecāka forma vārdam ''kaffe'' jeb "kafija"). Šādu zilbju pārstatīšanu sauc par atpakaļslengu ([[backslang]]). Vēlāk no šī darbības vārda radās lietvārds ''fik'', apzīmējot "kafejnīcu" vai "konditoreju". [[Malunga|Malungā]], Dalarnā, ādas apstrādātāji savulaik lietoja īpašu slepeno valodu, sauktu par [[ādas apstrādātāju valodu]]. Šajā valodā tika mainīta zilbju secība un skaņas Malungas dialektā. Šo valodu turpināja saglabāt un izplatīt [[ceļojošie tirgotājs|ceļojošie tirgotāji]], un vēl 1913. gadā to dokumentēja [[Ola Banbergs]], veicot pētījumus Rietumdalarnā. Pēc Banberga pierakstiem, kafiju šajā valodā sauca par "fäka" vai "fik" (atvasināts no dialektālā vārda ''kaffä''), bet kafijas kannu dēvēja par "fäkanapa". Banbergs uzskata, ka vārds "fika" nav obligāti cēlies tikai no [[Stokholmas slengs|Stokholmas slenga]], bet tam varētu būt arī cita izcelsme. Interesanti, ka līdzīgs process vērojams arī franču slengā [[verlan]], kur vārds ''féka'' tiek lietots standarta franču vārda "café" (kafija) vietā. Mūsdienu zviedru valodā sastopamas abas dzimtes formas: ''ett fika'' (nekatrā dzimtē) un ''en fika'' (vīriešu dzimtē), ko apstiprina gan [[Zviedrijas Akadēmijas vārdnīca par zviedru valodu|SAOL]] (2015), gan [[Zviedru vārdnīca, ko izdod Zviedrijas Akadēmija|SO]] (2021). Kā darbības vārdu to loka formās ''fikade'' (pagātnē) un ''fikat'' (divdabja formā). == Kafejnīcu ķēdes == Kafejnīcu un konditoreju ķēžu dibināšana Zviedrijā 20. gadsimtā ir ietekmējusi fika kultūru un kafejnīcas dzīvi Zviedrijā. Tā vietā, lai sēdētu un baudītu fiku, var ņemt līdzi kafiju papīra krūzē ceļā uz darbu, sanāksmi vai pastaigā. Darbojošās kafejnīcu ķēdes Zviedrijā 21. gadsimtā ir, piemēram, [[Espresso House]], [[Wayne's Coffee]], [[Gateau]] un [[Coffeehouse by George]].<ref name=":2" /> == Fika dienas == Zviedrijā ir tradīcija svinēt tematiskās dienas, kas saistītas ar dažādu konditorejas izstrādājumu veidiem. Vecākās tematiskās dienas, kas saistītas ar kristīgajām tradīcijām, ir, piemēram, [[tauku otrdiena]] un [[vafeļu diena]]. Ir arī tematiskās dienas, kas radušās citiem mērķiem. {| class="wikitable" |+ !Nosaukums !Datums |- |[[Sīkkūka|Sīkkūciņas]] diena |6. janvāris |- |[[Burkānu kūka]]s diena |3. februāris |- |[[Tauku otrdiena]] |3. februāris—9. marts |- |[[Punša rullīts|Punša rullīša]] diena |7. marts |- |[[Mazarīns (konditorejas izstrādājums)|Mazarīna]] diena |13. marts |- |[[Kūka]]s diena |14. marts |- |[[Budapeštas konditorejas izstrādājums|Budapeštas konditorejas izstrādājuma]] diena |1. maijs |- |[[Šokolādes bumbiņa]]s diena |11. maijs |- |[[Mafins|Mafina]] diena |27. maijs |- |[[Princeses kūka]]s diena |14. jūlijs |- |[[Rullēta kūka|Rullētās kūkas]] diena |9. augusts |- |[[Biskvīts|Šokolādes biskvīta]] diena |9. septembris |- |[[Kanēļmaizītes diena]] |4. oktobris |- |[[Limpiga kūka|Limpīgās kūkas]] diena |7. novembris |- |[[Piparkūka]]s diena |9. decembris |} == Citas nozīmes == Vārds fika pastāv un ir pastāvējis zviedru valodā [[homonīms|ar citām nozīmēm]] ilgi pirms tas sāka apzīmēt augstāk minēto fenomenu. Darbības vārds "fika" pastāv ar, cita starpā, nozīmēm "steigties, traukties, ātri doties (kaut kur)", "būt dedzīgi aktīvam, (dedzīgi) censties", "būt dzīvīgām vēlmēm, tiekties pēc, stāvēt pēc". Šis fika atrodams izteicienos kā "ziņkārīgs" un "fika pēc (kaut kā)". Paralēli pastāv vārda fika lietojums, kur nozīme ir tikai "kafija", kā "tase fika" (tase kafijas). Arī auglis [[vīģe]] senākos laikos tika dēvēts "fika". == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zviedrijas kultūra]] [[Kategorija:Kafija]] 0vdmi33pohdta8m8cse9pngu4maqlh5 0 601387 4487074 4465485 2026-06-26T18:51:31Z Biafra 13794 4487074 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija | valsts = {{POL}} {{CHN}} | pilsēta = [[Sosnoveca]] un [[Šeņdžeņa]] | laiks = 29. aprīlis — 8. maijs | komandu_skaits = 12 | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025]] | nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027]] }} '''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijā''' bija hokeja sacensības, kas no 29. aprīļa līdz 8. maijam notika [[Sosnoveca|Sosnovecā]] ([[Polija|Polijā]]) un [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]] ([[Ķīna|Ķīnā]]).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=IIHF Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|access-date=27 May 2025}}</ref> A grupas pirmo divu vietu ieguvēji iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificējās uz A grupu. [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ B grupas pēdējā vieta netika pazemināta uz IIA grupu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=2026 IIHF WMIIA Championship Cancelled|url=https://www.iihf.com/en/news/72580/2026_iihf_wmiia_championship_cancelled|access-date=16 April 2026}}</ref> == A grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupā | valsts = {{POL}} | pilsēta = [[Sosnoveca]] | laiks = 2. — 8. maijs | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 15 | vārti = 74 | skatītāji = 15001 | rezultatīvākais = {{flaga|Ukraina}} [[Daniils Trahtams]](8 punkti) }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 15. vai 16. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]] un izkrītot no elites divīzijas * {{ih|KAZ}} * {{ih|FRA}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s A grupas (3.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|UKR}} * {{ih|JPN}} * {{ih|POL}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot 2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā * {{ih|LTU}} {{Col-end}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=complete |start_date= |source=[https://stats.iihf.com/hydra/722/IHM722200_76_3_0.pdf IIHF] | team1=KAZ | team2=UKR | team3=FRA | team4=POL | team5=LTU | team6=JPN |win_KAZ=3 |OTwin_KAZ=2 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=20|ga_KAZ=8|status_KAZ=P |win_UKR=3 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=1 |loss_UKR=1 |gf_UKR=14|ga_UKR=12|status_UKR=P |win_FRA=1 |OTwin_FRA=2 |OTloss_FRA=1 |loss_FRA=1 |gf_FRA=12|ga_FRA=11 |win_JPN=0 |OTwin_JPN=1 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=4 |gf_JPN=9 |ga_JPN=19|status_JPN=R |win_POL=2 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=2 |loss_POL=1 |gf_POL=12|ga_POL=12|status_POL=H |win_LTU=0 |OTwin_LTU=1 |OTloss_LTU=2 |loss_LTU=2 |gf_LTU=7 |ga_LTU=12 |hth_FRA=Francija 3–2 (GWS) Polija |hth_POL=FRA |name_KAZ={{ih|KAZ}} |name_POL={{ih|POL}} |name_FRA={{ih|FRA}} |name_LTU={{ih|LTU}} |name_JPN={{ih|JPN}} |name_UKR={{ih|UKR}} |result1=PR |result2=PR |result6=REL |res_col_header=QR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]] |col_REL=red1 |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|B grupu]] }} == B grupa == {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = hokejs | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā | valsts = {{CHN}} | pilsēta = [[Šeņdžeņa]] | laiks = 29. aprīlis — 5. maijs | komandu_skaits = 6 | arēnas = 1 | pilsētas = 1 | spēles = 15 | vārti = 103 | skatītāji = 10509 | rezultatīvākais = {{flaga|Ķīna}} [[Ho Jujangs]] (12 punkti) }} {{Col-begin}} {{Col-2}} ;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas * {{ih|ROU}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta) {{Col-begin}} {{Col-2}} * {{ih|KOR}} * {{ih|EST}} * {{ih|CHN}} * {{ih|ESP}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas A grupā]] * {{ih|NED}} {{Col-end}} {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=complete |start_date= |source= [https://stats.iihf.com/hydra/723/IHM723200_76_6_0.pdf IIHF] | team1=EST | team2=CHN | team3=ROU | team4=KOR | team5=ESP | team6=NED |win_ROU=3 |OTwin_ROU=0 |OTloss_ROU=1 |loss_ROU=1 |gf_ROU=19|ga_ROU=9 |win_KOR=3 |OTwin_KOR=0 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=20|ga_KOR=17 |win_EST=4 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=1 |loss_EST=0 |gf_EST=27|ga_EST=10|status_EST=P |win_CHN=2 |OTwin_CHN=2 |OTloss_CHN=0 |loss_CHN=1 |gf_CHN=21|ga_CHN=16|status_CHN=H |win_ESP=1 |OTwin_ESP=0 |OTloss_ESP=0 |loss_ESP=4 |gf_ESP=11|ga_ESP=25 |win_NED=0 |OTwin_NED=0 |OTloss_NED=0 |loss_NED=5 |gf_NED=5 |ga_NED=26 |hth_CHN=Rumānija 3–4 (OT) Ķīna |hth_ROU=CHN |name_KOR={{ih|KOR}} |name_ROU={{ih|ROU}} |name_EST={{ih|EST}} |name_CHN={{ih|CHN}} |name_ESP={{ih|ESP}} |name_NED={{ih|NED}} |result1=PR |res_col_header=PR |col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|A grupu]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]] 8fr2ijojjrpwsu0r3zxm8hrmvvrw12x 0 601388 4487078 4285157 2026-06-26T18:58:16Z Biafra 13794 4487078 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Stanovoja kalniene |attēls = Severo-Muyskiy.jpg |attēla_platums = |paraksts = Ziemeļmujas grēda | map_type = Krievija#Tālie Austrumi | map_relief = jā |latd = 56 |latm = 05 |lats = |latNS = N |longd =114 |longm = 30 |longs = |longEW = E | label_position = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |valstis = {{RUS}} |ģeo_apgabals = [[Tālie Austrumi]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 700 |platums = >200 |kalns = [[BAM smaile]] |augstums = 3072 |pilsētas = }} '''Stanovoja kalniene''' ({{val|ru|Становое нагорье}}), ir [[kalnu sistēma]] [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]].<ref>{{PZT|658|Stanovoja kalniene}}</ref> Stiepjas austrumu—rietumu virzienā 700 km garumā no [[Baikāls|Baikāla]] ezera ziemeļaustrumu gala līdz [[Oļokma]]s vidustecei. Kalnienē ietilpst vairākas līdz 3000 m augstas kalnu grēdas — [[Dienvidmujas grēda|Dienvidmujas]], [[Ziemeļmujas grēda|Ziemeļmujas]], [[Kodars]], [[Udokans]], [[Kalaras grēda|Kalars]], kā arī lielas starpgrēdu ieplakas. Augstākā virsotne ir [[BAM smaile]] 3072 m vjl Kodara grēdā kalnienes austrumos. Austrumos Stanovoja kalnienei piekļaujas [[Stanovoja grēda]], ziemeļos — [[Ziemeļbaikāla kalniene]], bet dienvidos — [[Ikatas grēda]] un [[Vitimas plakankalne]]. Administratīvi lielākajā daļā kalniene veido robežu starp [[Burjatija|Burjatiju]] un [[Aizbaikāla novads|Aizbaikāla novadu]] dienvidos un [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalu]] ziemeļos. Kalnieni veido kristāliskie ieži ar [[Granīts|granīta]] intrūzijām. Grēdu virsotnes smailas, raksturīgas [[trogieleja]]s un kāres, lielās platībās kailkalni. Zemākajās nogāzēs lapegļu [[taiga]]. [[Zelts|Zelta]], [[vara rūda]]s, [[Fluorīts|fluorīta]], [[Akmeņogles|akmeņogļu]] atradnes. Kalnieni rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]]; pie tās atrodas kalnienes lielākā apdzīvotā vieta [[Taksimo]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} [[Kategorija:Kalnu sistēmas]] [[Kategorija:Krievijas kalnu grēdas]] ttb27fyupc46ziwwznjiaulvaeiairu 0 601426 4487086 4285361 2026-06-26T19:15:02Z Biafra 13794 4487086 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Cesvaines vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |alt = |caption = |motto = |location = Madonas iela 1, [[Cesvaine]], {{LAT}} |postcode = |map_type = |map_caption = |map_alt = |map_size = |schooltype = vidusskola |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = 1919. gads |approx = |founded = |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = septembris—maijs |schoolnumber = |school code = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |director = |headmistress = |headmaster = Didzis Baunis |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |custodian = |staff = |teaching_staff = 39 |employees = |key_people = |grades = |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |pupils = 236 pamatizglītības klasēs, 49 vidusskolas klasēs (2024) |avg_class_size = |ratio = |language = latviešu valoda |schedtyp = |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |colors = |slogan = |song = |sports = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |revenue = |graduates = |year = |alumni = |free_text = |homepage = {{URL|https://www.cesvaine.lv/izglitiba/cesvaines-vidusskola/aktuali.html}} }} '''Cesvaines vidusskola''' ir [[Madonas novads|Madonas novada]] pašvaldības pakļautībā esoša vispārējās [[Vidējā izglītība|vidējās izglītības]] iestāde. == Vēsture == [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|thumb|310px|Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji (1922)]] [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto vidusskolu.<ref>[https://laikrakstslatvietis.com/raksti/8618 Cesvaines vidusskolai — 100] laikraksts "Latvietis" Nr. 535, 2019. gada 15. februārī</ref> Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s skolu pārņēma [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības ministrija]] un pārdēvēja to par [[Cesvaines vidusskola|Cesvaines Valsts vidusskolu]]. No 1921. gada skola apsaimniekoja gan pili, gan arī staļļus, parku un dārzniecību. 1922. gadā nodibināja praktisko klasi meitenēm un pedagoģijas klasi. 1927. gadā pie skolas nodibināja [[Latvijas Tautas universitāte]]s nodaļu. 1928. gadā Cesvaines vidusskolā bija vidusskolas klases ar 7 paralēlklasēm, strādāja 17 skolotāji un mācījās 207 skolēni. Skolas ēkā bija iekārtots muzejs ar ļoti bagātu vietējo cimdu, jostu u.c. rakstu un audumu krājumu, arheoloģisko izrakumu kolekciju, rakstnieku manuskriptiem, autogrāfiem u.t.t. Cesvainē darbojās arī pagasta skola ar četriem skolotājiem.<ref>{{LKV|II.|3678}}</ref> Pēc 1930. gada vidusskolu pārdēvēja par '''Cesvaines Valsts ģimnāziju'''. 1932. gadā tā pēc skolēnu skaita bija lielākā lauku ģimnāzijā, kurā mācījās 145 audzēkņi. 1935. gadā ģimnāzijā bija latviešu, vācu un angļu valodas, algebras, ģeometrijas, dabaszinību, ģeogrāfijas un [[latīņu valoda]]s pārcelšanas eksāmeni. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Cesvaines Valsts ģimnāziju pārveidoja par vidusskolu, pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1994. gadā par Cesvaines ģimnāziju. 2002. gada 5. decembrī nepareizi izmantotas krāsns dēļ pilī izcēlās ugunsgrēks, un tā daļēji nodega.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Mārtiņš Galenieks |title=Cesvaines pils aizdegusies no nepareizi izmantotās krāsns |date= 2003. gada 18. janvāris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/cesvaines-pils-aizdegusies-no-nepareizi-izmantotas-krasns-11564045 |accessdate=2009. gada 23. septembrī}}</ref> Skolēni mācījās 2 maiņās sešās dažādās ēkās. 2004. gadā to atkal pārdēvēja par Cesvaines vidusskolu. 2005. gadā Madonas ielā 1 sākās jaunās skolas ēkas celtniecība, kuru atklāja 2007. gada 1. septembrī.<ref>[https://www.cesvaine.lv/izglitiba/cesvaines-vidusskola/par-vidusskolu/skolas-vesture.html Īsi par skolas vēsturi]</ref> 2017. gada decembrī pabeidza skolas sporta zāles celtniecību. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (21011111) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611) * Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011) === Papildus nodarbības === * Vidusskolas posma skolēni sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centru apgūst Valsts aizsardzības mācību, kā arī viņiem ir iespēja apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmu “Uzņēmējdarbības pamati”. Pamatskolas posma skolēni piedalās pusaudžu motivācijas programmā MOT, stiprinot jauniešu izpratni un drosmi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Madonas novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Latvijā]] 3r06d5hagswif64t2quvwcpjdwrs7x8 0 601433 4487087 4319740 2026-06-26T19:17:25Z Biafra 13794 4487087 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_gads = 1996 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 05 | nodarbošanās = iluzionists | darbības_gadi = 2015–pašlaik | pilsonība = latvietis | attēls = IluzionistsEdzusArUguni.jpg }} '''Iluzionists Edžus''' (dzimis '''Edžus Kauķis''' {{dat|1996|2|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ebl-2017.entuziasti.com/team/200/?order=name&ASC|title=Komanda|website=ebl-2017.entuziasti.com|access-date=2025-05-27}}</ref>) ir latviešu [[Iluzionisms|iluzionists]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7871902/iluzionists-edzus-magiskaja-triku-pasaule-visu-esmu-sasniedzis-pasmacibas-cela-un-ar-lielu-neatlaidibu|title=Iluzionists Edžus: Maģiskajā triku pasaulē visu esmu sasniedzis pašmācības ceļā un ar lielu neatlaidību|website=tvnet.lv|access-date=2025-05-27|date=2023-10-09|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Iluzionists Edžus dzimis un audzis zemnieku saimniecībā starp [[Iecava|Iecavu]] un [[Bauska|Bausku]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/cik-sevi-atceras-kartis-rokas-bijusas-vienmer/|title=Cik sevi atceras, kārtis rokās bijušas vienmēr|last=Balode|first=Airika|website=BauskasDzive.lv|access-date=2025-05-27|date=2023-10-21|language=lv}}</ref> Audzis ģimenē ar vairākiem brāļiem, kas parādījušies arī Iluzionista Edžus sociālajos medijos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/iluzionists-edzus-piesola-50-eiro-par-vina-sasmidinasanu/|title=Iluzionists Edžus piesola 50 eiro par viņa sasmīdināšanu|website=tv3.lv|access-date=2025-05-27|date=2019-11-14|language=lv}}</ref> Līdz 6. klasei mācījies [[Iecavas vidusskola|Iecavas vidusskolā]], 7.—9. klasē mācījies [[Bauskas Valsts ģimnāzija|Bauskas Valsts ģimnāzijā]], kur ieguvis pamatizglītību. Vidējo izglītību ieguva Iecavas vidusskolā. Pirmā līmeņa augstākā izglītība pasākumu organizēšanā un vadīšanā iegūta [[Ekonomikas un kultūras augstskola|Ekonomikas un kultūras augstskolā]].<ref name=":1" /> Edžus ir precējies, un viņam ir 2 bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8107532/man-ir-labakais-darbs-pasaule-ginesa-rekorda-ieguvejs-iluzionists-edzus|title="Man ir labākais darbs pasaulē." Ginesa rekorda ieguvējs iluzionists Edžus|website=apollo.lv|access-date=2025-05-27|date=2024-10-02|language=lv}}</ref> Viņš sāka mācīties trikus 13 gadu vecumā, pašmācības ceļā, izmantojot grāmatas, interneta kursus un [[YouTube]] video. Iluzionisma izglītība turpināta, piedaloties apmācībās un iluzionisma konferencēs.<ref name=":0" /> == Profesionālā darbība == === Darbība sociālajos medijos === Edžus ieguva popularitāti, katru dienu publicējot burvju tiku savā ''[[YouTube]]'' kanālā pilnu gadu. Šo kampaņu sauca "Mazliet citādāks šovs".<ref name=":3" /> Kopš karjeras sākuma Edžus ir aktīvs sociālajos tīklos, ticis saukts arī par " "[[TikTok]]" zvaigzni".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/iluzionists-edzus-dodas-sava-lidz-sim-lielakaja-triku-ture-pa-latviju/|title=Iluzionists Edžus dodas savā līdz šim lielākajā triku tūrē pa Latviju|website=tv3.lv|access-date=2025-05-27|date=2023-09-15|language=lv}}</ref> Kopš 2021. gada viņš ieguvis apbalvojumus Latvijas sociālo mediju satura veidotāju balvas "[[Golin Accelerators of Relevance Influenceru indeksa 2021|Golin Accelerators of Relevance Influenceru indekss]]" dažādās kategorijās. {| class="wikitable" |+Iegūtie apbalvojumi konkursā "Golin Accelerators of Relevance Influenceru indekss" !Gads !Kategorija !Vieta !Atsauce |- |2021 |TikTok |4 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/kultura/2021/04/23/noskaidrota-iietekmigaka-socialo-mediju-influencere-latvija-ta-ir-ieva-florence|title=Noskaidrota iietekmīgākā sociālo mediju influencere Latvijā. Tā ir Ieva Florence|website=vs.lv|access-date=2025-05-27|language=ru}}</ref> |- |2022 |TikTok |1 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/noskaidroti-latvijas-ietekmigakie-influenceri-kuru-dzivem-interneta-sekojas-lidzi-viscitigak|title=Noskaidroti Latvijas ietekmīgākie influenceri. Kuru dzīvēm internetā sekojas līdzi viscītīgāk?|website=la.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref> |- |2023 |Izklaide |1 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2023/04/22/noskaidroti-2023-gada-ietekmigakie-latvijas-influenceri/|title=Noskaidroti 2023. gadā ietekmīgākie Latvijas influenceri|website=kursors.lv|access-date=2025-05-27}}</ref> |- |2024 |Dzīvesstils |Žūrijas balva |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8031449/noskaidroti-latvijas-ietekmigakie-influenceri|title=Noskaidroti Latvijas ietekmīgākie influenceri|website=apollo.lv|access-date=2025-05-27|date=2024-05-31|language=lv}}</ref> |} [[Attēls:IluzionistsEdzusGuinessRecord.jpg|thumb|Iluzionists Edžus ar diplomu par viņa Ginesa rekordu]] Sociālajos medijos viņš visbiežāk ievieto saturu, kas saistīts ar burvju trikiem. 2020. gada 17. aprīlī [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ publiski pasākumi bija aizliegti, tāpēc Iluzionists Edžus izveidoja pusotru stundu garu tiešraides šovu, kas bija pirmais šāda tipa šovs Latvijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/iluzionists-edzus-kaukis-rikos-burvju-triku-sova-tiesraidi.a356129/|title=Iluzionists Edžus Kauķis rīkos burvju triku šova tiešraidi|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā viņš tiešraidē ieguva [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekordu]] kategorijā "Visvairāk kāršu pārcēlieni stundā ar vienu roku", kad viņš veica 3547 pārcēlienus stundas laikā (iepriekšējais rekords bija 3333 pārcēlieni stundas laikā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/iluzionists-edzus-oficiali-kluvis-par-ginesa-pasaules-rekordistu/|title=Iluzionists Edžus oficiāli kļuvis par Ginesa pasaules rekordistu|website=tv3.lv|access-date=2025-05-27|date=2022-02-09|language=lv}}</ref> Kopš tā brīža rekordu pārspēja iluzionists no Polijas, taču Edžus ir pirmais iluzionists Latvijā, kas ieguvis Ginesa pasaules rekordu.<ref name=":0" /> === Iluzionista karjera === [[Attēls:IluzionistsEdzusHangingHigh.png|thumb|Iluzionists Edžus karājas no ceļamkrāna]] Iluzionists Edžus sāka uzstāties pasākumos 20 gadu vecumā.<ref name=":0" /> Karjeras sākumā viņš uzstājās kopā ar Ievu, ar ko vēlāk apprecējās, taču karjeru turpināja bez asistenta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bigshow.lv/pakalpojumi/sovu-programmas/bigshow-lv-edzus-un-ieva-burvju-makslinieki/|title=Edžus un Ieva - Burvju mākslinieki {{!}} Bigshow.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6401670/iluzionists-edzus-kaukis-un-vina-burvju-makslinieka-recepte|title=Iluzionists Edžus Kauķis un viņa burvju mākslinieka recepte|website=apollo.lv|access-date=2025-05-27|date=2018-09-11|language=lv}}</ref> 2023. gadā Iluzionistam Edžum bija tūre "Iluzionists Edžus Ūdenī", ar ko viņš uzstājās 7 pilsētās. Tūre ieguva labus vērtējumus, un pēc skatītāju pieprasījuma tam vairākus mēnešus vēlāk notika viena papildizrāde [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/kultura-un-izklaide/iluzionists-edzus-aicina-uz-verieniga-sova-udeni-papildizradi/|title=Iluzionists Edžus aicina uz vērienīgā šova "Ūdenī" papildizrādi|last=www.bauskasdzive.lv|website=BauskasDzive.lv|access-date=2025-05-27|date=2024-01-22|language=lv}}</ref> Latvijā Edžus ieguvis popularitāti ar lielām, bīstamām ilūzijām; lai popularizētu "Iluzionists Edžus Ūdenī", viņš veica [[:en:Endurance art|izturības burvju triku]], 12 stundas lidojot 7 metru augstumā pie tūres reklāmas afišas.<ref name=":0" /> Vēl pirms tam viņš veicis triku, kur, sasiets trako kreklā, karājās no ceļamkrāna. Lai netiktu savainots, viņam vajadzēja no krekla izbēgt, pirms virves, no kā viņš karājas, sadeg.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/bez-jokiem-iluzionists-edzus-atkarto-slavena-hudini-bistamako-triku/|title=Bez jokiem! Iluzionists Edžus atkārto slavenā HUDINI bīstamāko triku!|website=tv3.lv|access-date=2025-05-27|date=2020-08-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsunovads.lv/lv/notikums/triku-sovs-iluzionists-edzus-uguni|title=Triku šovs „Iluzionists Edžus ugunī” {{!}} Talsi|website=www.talsunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref> Kā iedvesmas avotus Edžus nosauc iluzionistus [[Harijs Hudini|Hariju Hudīni]], [[Deivids Bleins|Deividu Bleinu]] un [[Deivids Koperfīlds|Deividu Koperfīldu]], kuru veiktie triki ir līdzīgi Edžus ilūzijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemelriga.lv/kalendars/iluzionista-edzus-sovs-udeni/,%20https://www.vefkp.lv/pasakumi/iluzionista-edzus-sovs-udeni/|title=Iluzionista EDŽUS šovs {{!}} ŪDENĪ - VEF Kultūras pils|access-date=2025-05-27|date=2023-12-05|language=lv}}</ref> Viņš ir sadarbojies ar vairākiem ietekmīgiem uzņēmumiem: "[[Swedbank]]", "[[Laima (zīmols)|Laima]]", "[[Tallink]]", "[[Samsung]]".<ref name=":0" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/iluzionists-edzus-jau-oktobri-dosies-koncertture-pa-latviju.a181993/|title=Iluzionists Edžus jau oktobrī dosies koncerttūrē pa Latviju|website=lr1.lsm.lv|access-date=2025-05-27}}</ref> Iluzionists Edžus ir uzstājies [[Rīta Panorāma|Rīta Panorāmā]], kā arī piedalījies radio šovos.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ogresdoms.podbean.com/e/iluzionists-edzus-par-burvju-makslu-robezu-starp-meliem-un-izjokosanu-dzivibai-bistamajiem-trikiem/|title=Iluzionists Edžus par burvju mākslu, robežu starp meliem un izjokošanu, dzīvībai bīstamajiem trikiem {{!}} Ogres DOMS podkāsts - vieta, kur domāt par dzīvē svarīgāko|last=Development|first=PodBean|website=ogresdoms.podbean.com|access-date=2025-05-27|language=en}}</ref> Kā arī, viņš ir vadījis TV3 šovu "Edžus šovs" un LMT šovu "Edžus triki".<ref name=":3" /> == Atsauces == [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] fdhnwt8bjcgkgvpq1yopwi0p5podmue 4487088 4487087 2026-06-26T19:17:57Z Biafra 13794 4487088 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_gads = 1996 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 05 | nodarbošanās = iluzionists | darbības_gadi = 2015–pašlaik | pilsonība = latvietis | attēls = IluzionistsEdzusArUguni.jpg }} '''Iluzionists Edžus''' (dzimis '''Edžus Kauķis''' {{dat|1996|2|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ebl-2017.entuziasti.com/team/200/?order=name&ASC|title=Komanda|website=ebl-2017.entuziasti.com|access-date=2025-05-27}}</ref>) ir latviešu [[Iluzionisms|iluzionists]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7871902/iluzionists-edzus-magiskaja-triku-pasaule-visu-esmu-sasniedzis-pasmacibas-cela-un-ar-lielu-neatlaidibu|title=Iluzionists Edžus: Maģiskajā triku pasaulē visu esmu sasniedzis pašmācības ceļā un ar lielu neatlaidību|website=tvnet.lv|access-date=2025-05-27|date=2023-10-09|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Iluzionists Edžus dzimis un audzis zemnieku saimniecībā starp [[Iecava|Iecavu]] un [[Bauska|Bausku]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/cik-sevi-atceras-kartis-rokas-bijusas-vienmer/|title=Cik sevi atceras, kārtis rokās bijušas vienmēr|last=Balode|first=Airika|website=BauskasDzive.lv|access-date=2025-05-27|date=2023-10-21|language=lv}}</ref> Audzis ģimenē ar vairākiem brāļiem, kas parādījušies arī Iluzionista Edžus sociālajos medijos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/iluzionists-edzus-piesola-50-eiro-par-vina-sasmidinasanu/|title=Iluzionists Edžus piesola 50 eiro par viņa sasmīdināšanu|website=tv3.lv|access-date=2025-05-27|date=2019-11-14|language=lv}}</ref> Līdz 6. klasei mācījies [[Iecavas vidusskola|Iecavas vidusskolā]], 7.—9. klasē mācījies [[Bauskas Valsts ģimnāzija|Bauskas Valsts ģimnāzijā]], kur ieguvis pamatizglītību. Vidējo izglītību ieguva Iecavas vidusskolā. Pirmā līmeņa augstākā izglītība pasākumu organizēšanā un vadīšanā iegūta [[Ekonomikas un kultūras augstskola|Ekonomikas un kultūras augstskolā]].<ref name=":1" /> Edžus ir precējies, un viņam ir 2 bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8107532/man-ir-labakais-darbs-pasaule-ginesa-rekorda-ieguvejs-iluzionists-edzus|title="Man ir labākais darbs pasaulē." Ginesa rekorda ieguvējs iluzionists Edžus|website=apollo.lv|access-date=2025-05-27|date=2024-10-02|language=lv}}</ref> Viņš sāka mācīties trikus 13 gadu vecumā, pašmācības ceļā, izmantojot grāmatas, interneta kursus un ''[[YouTube]]'' video. Iluzionisma izglītība turpināta, piedaloties apmācībās un iluzionisma konferencēs.<ref name=":0" /> == Profesionālā darbība == === Darbība sociālajos medijos === Edžus ieguva popularitāti, katru dienu publicējot burvju tiku savā ''YouTube'' kanālā pilnu gadu. Šo kampaņu sauca "Mazliet citādāks šovs".<ref name=":3" /> Kopš karjeras sākuma Edžus ir aktīvs sociālajos tīklos, ticis saukts arī par " "[[TikTok]]" zvaigzni".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/iluzionists-edzus-dodas-sava-lidz-sim-lielakaja-triku-ture-pa-latviju/|title=Iluzionists Edžus dodas savā līdz šim lielākajā triku tūrē pa Latviju|website=tv3.lv|access-date=2025-05-27|date=2023-09-15|language=lv}}</ref> Kopš 2021. gada viņš ieguvis apbalvojumus Latvijas sociālo mediju satura veidotāju balvas "[[Golin Accelerators of Relevance Influenceru indeksa 2021|Golin Accelerators of Relevance Influenceru indekss]]" dažādās kategorijās. {| class="wikitable" |+Iegūtie apbalvojumi konkursā "Golin Accelerators of Relevance Influenceru indekss" !Gads !Kategorija !Vieta !Atsauce |- |2021 |TikTok |4 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/kultura/2021/04/23/noskaidrota-iietekmigaka-socialo-mediju-influencere-latvija-ta-ir-ieva-florence|title=Noskaidrota iietekmīgākā sociālo mediju influencere Latvijā. Tā ir Ieva Florence|website=vs.lv|access-date=2025-05-27|language=ru}}</ref> |- |2022 |TikTok |1 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/noskaidroti-latvijas-ietekmigakie-influenceri-kuru-dzivem-interneta-sekojas-lidzi-viscitigak|title=Noskaidroti Latvijas ietekmīgākie influenceri. Kuru dzīvēm internetā sekojas līdzi viscītīgāk?|website=la.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref> |- |2023 |Izklaide |1 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2023/04/22/noskaidroti-2023-gada-ietekmigakie-latvijas-influenceri/|title=Noskaidroti 2023. gadā ietekmīgākie Latvijas influenceri|website=kursors.lv|access-date=2025-05-27}}</ref> |- |2024 |Dzīvesstils |Žūrijas balva |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8031449/noskaidroti-latvijas-ietekmigakie-influenceri|title=Noskaidroti Latvijas ietekmīgākie influenceri|website=apollo.lv|access-date=2025-05-27|date=2024-05-31|language=lv}}</ref> |} [[Attēls:IluzionistsEdzusGuinessRecord.jpg|thumb|Iluzionists Edžus ar diplomu par viņa Ginesa rekordu]] Sociālajos medijos viņš visbiežāk ievieto saturu, kas saistīts ar burvju trikiem. 2020. gada 17. aprīlī [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ publiski pasākumi bija aizliegti, tāpēc Iluzionists Edžus izveidoja pusotru stundu garu tiešraides šovu, kas bija pirmais šāda tipa šovs Latvijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/iluzionists-edzus-kaukis-rikos-burvju-triku-sova-tiesraidi.a356129/|title=Iluzionists Edžus Kauķis rīkos burvju triku šova tiešraidi|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā viņš tiešraidē ieguva [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekordu]] kategorijā "Visvairāk kāršu pārcēlieni stundā ar vienu roku", kad viņš veica 3547 pārcēlienus stundas laikā (iepriekšējais rekords bija 3333 pārcēlieni stundas laikā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/iluzionists-edzus-oficiali-kluvis-par-ginesa-pasaules-rekordistu/|title=Iluzionists Edžus oficiāli kļuvis par Ginesa pasaules rekordistu|website=tv3.lv|access-date=2025-05-27|date=2022-02-09|language=lv}}</ref> Kopš tā brīža rekordu pārspēja iluzionists no Polijas, taču Edžus ir pirmais iluzionists Latvijā, kas ieguvis Ginesa pasaules rekordu.<ref name=":0" /> === Iluzionista karjera === [[Attēls:IluzionistsEdzusHangingHigh.png|thumb|Iluzionists Edžus karājas no ceļamkrāna]] Iluzionists Edžus sāka uzstāties pasākumos 20 gadu vecumā.<ref name=":0" /> Karjeras sākumā viņš uzstājās kopā ar Ievu, ar ko vēlāk apprecējās, taču karjeru turpināja bez asistenta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bigshow.lv/pakalpojumi/sovu-programmas/bigshow-lv-edzus-un-ieva-burvju-makslinieki/|title=Edžus un Ieva - Burvju mākslinieki {{!}} Bigshow.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6401670/iluzionists-edzus-kaukis-un-vina-burvju-makslinieka-recepte|title=Iluzionists Edžus Kauķis un viņa burvju mākslinieka recepte|website=apollo.lv|access-date=2025-05-27|date=2018-09-11|language=lv}}</ref> 2023. gadā Iluzionistam Edžum bija tūre "Iluzionists Edžus Ūdenī", ar ko viņš uzstājās 7 pilsētās. Tūre ieguva labus vērtējumus, un pēc skatītāju pieprasījuma tam vairākus mēnešus vēlāk notika viena papildizrāde [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/kultura-un-izklaide/iluzionists-edzus-aicina-uz-verieniga-sova-udeni-papildizradi/|title=Iluzionists Edžus aicina uz vērienīgā šova "Ūdenī" papildizrādi|last=www.bauskasdzive.lv|website=BauskasDzive.lv|access-date=2025-05-27|date=2024-01-22|language=lv}}</ref> Latvijā Edžus ieguvis popularitāti ar lielām, bīstamām ilūzijām; lai popularizētu "Iluzionists Edžus Ūdenī", viņš veica [[:en:Endurance art|izturības burvju triku]], 12 stundas lidojot 7 metru augstumā pie tūres reklāmas afišas.<ref name=":0" /> Vēl pirms tam viņš veicis triku, kur, sasiets trako kreklā, karājās no ceļamkrāna. Lai netiktu savainots, viņam vajadzēja no krekla izbēgt, pirms virves, no kā viņš karājas, sadeg.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/bez-jokiem-iluzionists-edzus-atkarto-slavena-hudini-bistamako-triku/|title=Bez jokiem! Iluzionists Edžus atkārto slavenā HUDINI bīstamāko triku!|website=tv3.lv|access-date=2025-05-27|date=2020-08-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsunovads.lv/lv/notikums/triku-sovs-iluzionists-edzus-uguni|title=Triku šovs „Iluzionists Edžus ugunī” {{!}} Talsi|website=www.talsunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref> Kā iedvesmas avotus Edžus nosauc iluzionistus [[Harijs Hudini|Hariju Hudīni]], [[Deivids Bleins|Deividu Bleinu]] un [[Deivids Koperfīlds|Deividu Koperfīldu]], kuru veiktie triki ir līdzīgi Edžus ilūzijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemelriga.lv/kalendars/iluzionista-edzus-sovs-udeni/,%20https://www.vefkp.lv/pasakumi/iluzionista-edzus-sovs-udeni/|title=Iluzionista EDŽUS šovs {{!}} ŪDENĪ - VEF Kultūras pils|access-date=2025-05-27|date=2023-12-05|language=lv}}</ref> Viņš ir sadarbojies ar vairākiem ietekmīgiem uzņēmumiem: "[[Swedbank]]", "[[Laima (zīmols)|Laima]]", "[[Tallink]]", "[[Samsung]]".<ref name=":0" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/iluzionists-edzus-jau-oktobri-dosies-koncertture-pa-latviju.a181993/|title=Iluzionists Edžus jau oktobrī dosies koncerttūrē pa Latviju|website=lr1.lsm.lv|access-date=2025-05-27}}</ref> Iluzionists Edžus ir uzstājies [[Rīta Panorāma|Rīta Panorāmā]], kā arī piedalījies radio šovos.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ogresdoms.podbean.com/e/iluzionists-edzus-par-burvju-makslu-robezu-starp-meliem-un-izjokosanu-dzivibai-bistamajiem-trikiem/|title=Iluzionists Edžus par burvju mākslu, robežu starp meliem un izjokošanu, dzīvībai bīstamajiem trikiem {{!}} Ogres DOMS podkāsts - vieta, kur domāt par dzīvē svarīgāko|last=Development|first=PodBean|website=ogresdoms.podbean.com|access-date=2025-05-27|language=en}}</ref> Kā arī, viņš ir vadījis TV3 šovu "Edžus šovs" un LMT šovu "Edžus triki".<ref name=":3" /> == Atsauces == [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] 5d9t9t08x8mcnclzcy3mt577xwdamnk 4487092 4487088 2026-06-26T19:31:30Z Meistars Joda 781 4487092 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_gads = 1996 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 05 | nodarbošanās = iluzionists | darbības_gadi = 2015–pašlaik | pilsonība = latvietis | attēls = IluzionistsEdzusArUguni.jpg }} '''Iluzionists Edžus''' (dzimis '''Edžus Kauķis''' {{dat|1996|2|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ebl-2017.entuziasti.com/team/200/?order=name&ASC|title=Komanda|website=ebl-2017.entuziasti.com|access-date=2025-05-27}}</ref>) ir latviešu [[Iluzionisms|iluzionists]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7871902/iluzionists-edzus-magiskaja-triku-pasaule-visu-esmu-sasniedzis-pasmacibas-cela-un-ar-lielu-neatlaidibu|title=Iluzionists Edžus: Maģiskajā triku pasaulē visu esmu sasniedzis pašmācības ceļā un ar lielu neatlaidību|website=tvnet.lv|access-date=2025-05-27|date=2023-10-09|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Iluzionists Edžus dzimis un audzis zemnieku saimniecībā starp [[Iecava|Iecavu]] un [[Bauska|Bausku]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/cik-sevi-atceras-kartis-rokas-bijusas-vienmer/|title=Cik sevi atceras, kārtis rokās bijušas vienmēr|last=Balode|first=Airika|website=BauskasDzive.lv|access-date=2025-05-27|date=2023-10-21|language=lv}}</ref> Audzis ģimenē ar vairākiem brāļiem, kas parādījušies arī Iluzionista Edžus sociālajos medijos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/iluzionists-edzus-piesola-50-eiro-par-vina-sasmidinasanu/|title=Iluzionists Edžus piesola 50 eiro par viņa sasmīdināšanu|website=tv3.lv|access-date=2025-05-27|date=2019-11-14|language=lv}}</ref> Līdz 6. klasei mācījies [[Iecavas vidusskola|Iecavas vidusskolā]], 7.—9. klasē mācījies [[Bauskas Valsts ģimnāzija|Bauskas Valsts ģimnāzijā]], kur ieguvis pamatizglītību. Vidējo izglītību ieguva Iecavas vidusskolā. Pirmā līmeņa augstākā izglītība pasākumu organizēšanā un vadīšanā iegūta [[Ekonomikas un kultūras augstskola|Ekonomikas un kultūras augstskolā]].<ref name=":1" /> Edžus ir precējies, un viņam ir 2 bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8107532/man-ir-labakais-darbs-pasaule-ginesa-rekorda-ieguvejs-iluzionists-edzus|title="Man ir labākais darbs pasaulē." Ginesa rekorda ieguvējs iluzionists Edžus|website=apollo.lv|access-date=2025-05-27|date=2024-10-02|language=lv}}</ref> Viņš sāka mācīties trikus 13 gadu vecumā, pašmācības ceļā, izmantojot grāmatas, interneta kursus un ''[[YouTube]]'' video. Iluzionisma izglītība turpināta, piedaloties apmācībās un iluzionisma konferencēs.<ref name=":0" /> == Profesionālā darbība == === Darbība sociālajos medijos === Edžus ieguva popularitāti, katru dienu publicējot burvju triku savā ''YouTube'' kanālā pilnu gadu. Šo kampaņu sauca "Mazliet citādāks šovs".<ref name=":3" /> Kopš karjeras sākuma Edžus ir aktīvs sociālajos tīklos, ticis saukts arī par " "[[TikTok]]" zvaigzni".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/iluzionists-edzus-dodas-sava-lidz-sim-lielakaja-triku-ture-pa-latviju/|title=Iluzionists Edžus dodas savā līdz šim lielākajā triku tūrē pa Latviju|website=tv3.lv|access-date=2025-05-27|date=2023-09-15|language=lv}}</ref> Kopš 2021. gada viņš ieguvis apbalvojumus Latvijas sociālo mediju satura veidotāju balvas "[[Golin Accelerators of Relevance Influenceru indeksa 2021|Golin Accelerators of Relevance Influenceru indekss]]" dažādās kategorijās. {| class="wikitable" |+Iegūtie apbalvojumi konkursā "Golin Accelerators of Relevance Influenceru indekss" !Gads !Kategorija !Vieta !Atsauce |- |2021 |TikTok |4 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/kultura/2021/04/23/noskaidrota-iietekmigaka-socialo-mediju-influencere-latvija-ta-ir-ieva-florence|title=Noskaidrota iietekmīgākā sociālo mediju influencere Latvijā. Tā ir Ieva Florence|website=vs.lv|access-date=2025-05-27|language=ru}}</ref> |- |2022 |TikTok |1 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/noskaidroti-latvijas-ietekmigakie-influenceri-kuru-dzivem-interneta-sekojas-lidzi-viscitigak|title=Noskaidroti Latvijas ietekmīgākie influenceri. Kuru dzīvēm internetā sekojas līdzi viscītīgāk?|website=la.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref> |- |2023 |Izklaide |1 |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2023/04/22/noskaidroti-2023-gada-ietekmigakie-latvijas-influenceri/|title=Noskaidroti 2023. gadā ietekmīgākie Latvijas influenceri|website=kursors.lv|access-date=2025-05-27}}</ref> |- |2024 |Dzīvesstils |Žūrijas balva |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8031449/noskaidroti-latvijas-ietekmigakie-influenceri|title=Noskaidroti Latvijas ietekmīgākie influenceri|website=apollo.lv|access-date=2025-05-27|date=2024-05-31|language=lv}}</ref> |} [[Attēls:IluzionistsEdzusGuinessRecord.jpg|thumb|Iluzionists Edžus ar diplomu par viņa Ginesa rekordu]] Sociālajos medijos viņš visbiežāk ievieto saturu, kas saistīts ar burvju trikiem. 2020. gada 17. aprīlī [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ publiski pasākumi bija aizliegti, tāpēc Iluzionists Edžus izveidoja pusotru stundu garu tiešraides šovu, kas bija pirmais šāda tipa šovs Latvijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/iluzionists-edzus-kaukis-rikos-burvju-triku-sova-tiesraidi.a356129/|title=Iluzionists Edžus Kauķis rīkos burvju triku šova tiešraidi|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā viņš tiešraidē ieguva [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekordu]] kategorijā "Visvairāk kāršu pārcēlieni stundā ar vienu roku", kad viņš veica 3547 pārcēlienus stundas laikā (iepriekšējais rekords bija 3333 pārcēlieni stundas laikā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/iluzionists-edzus-oficiali-kluvis-par-ginesa-pasaules-rekordistu/|title=Iluzionists Edžus oficiāli kļuvis par Ginesa pasaules rekordistu|website=tv3.lv|access-date=2025-05-27|date=2022-02-09|language=lv}}</ref> Kopš tā brīža rekordu pārspēja iluzionists no Polijas, taču Edžus ir pirmais iluzionists Latvijā, kas ieguvis Ginesa pasaules rekordu.<ref name=":0" /> === Iluzionista karjera === [[Attēls:IluzionistsEdzusHangingHigh.png|thumb|Iluzionists Edžus karājas no ceļamkrāna]] Iluzionists Edžus sāka uzstāties pasākumos 20 gadu vecumā.<ref name=":0" /> Karjeras sākumā viņš uzstājās kopā ar Ievu, ar ko vēlāk apprecējās, taču karjeru turpināja bez asistenta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bigshow.lv/pakalpojumi/sovu-programmas/bigshow-lv-edzus-un-ieva-burvju-makslinieki/|title=Edžus un Ieva - Burvju mākslinieki {{!}} Bigshow.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6401670/iluzionists-edzus-kaukis-un-vina-burvju-makslinieka-recepte|title=Iluzionists Edžus Kauķis un viņa burvju mākslinieka recepte|website=apollo.lv|access-date=2025-05-27|date=2018-09-11|language=lv}}</ref> 2023. gadā Iluzionistam Edžum bija tūre "Iluzionists Edžus Ūdenī", ar ko viņš uzstājās 7 pilsētās. Tūre ieguva labus vērtējumus, un pēc skatītāju pieprasījuma tam vairākus mēnešus vēlāk notika viena papildizrāde [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/kultura-un-izklaide/iluzionists-edzus-aicina-uz-verieniga-sova-udeni-papildizradi/|title=Iluzionists Edžus aicina uz vērienīgā šova "Ūdenī" papildizrādi|last=www.bauskasdzive.lv|website=BauskasDzive.lv|access-date=2025-05-27|date=2024-01-22|language=lv}}</ref> Latvijā Edžus ieguvis popularitāti ar lielām, bīstamām ilūzijām; lai popularizētu "Iluzionists Edžus Ūdenī", viņš veica [[:en:Endurance art|izturības burvju triku]], 12 stundas lidojot 7 metru augstumā pie tūres reklāmas afišas.<ref name=":0" /> Vēl pirms tam viņš veicis triku, kur, sasiets trako kreklā, karājās no ceļamkrāna. Lai netiktu savainots, viņam vajadzēja no krekla izbēgt, pirms virves, no kā viņš karājas, sadeg.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/bez-jokiem-iluzionists-edzus-atkarto-slavena-hudini-bistamako-triku/|title=Bez jokiem! Iluzionists Edžus atkārto slavenā HUDINI bīstamāko triku!|website=tv3.lv|access-date=2025-05-27|date=2020-08-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsunovads.lv/lv/notikums/triku-sovs-iluzionists-edzus-uguni|title=Triku šovs „Iluzionists Edžus ugunī” {{!}} Talsi|website=www.talsunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref> Kā iedvesmas avotus Edžus nosauc iluzionistus [[Harijs Hudini|Hariju Hudīni]], [[Deivids Bleins|Deividu Bleinu]] un [[Deivids Koperfīlds|Deividu Koperfīldu]], kuru veiktie triki ir līdzīgi Edžus ilūzijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemelriga.lv/kalendars/iluzionista-edzus-sovs-udeni/,%20https://www.vefkp.lv/pasakumi/iluzionista-edzus-sovs-udeni/|title=Iluzionista EDŽUS šovs {{!}} ŪDENĪ - VEF Kultūras pils|access-date=2025-05-27|date=2023-12-05|language=lv}}</ref> Viņš ir sadarbojies ar vairākiem ietekmīgiem uzņēmumiem: "[[Swedbank]]", "[[Laima (zīmols)|Laima]]", "[[Tallink]]", "[[Samsung]]".<ref name=":0" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/iluzionists-edzus-jau-oktobri-dosies-koncertture-pa-latviju.a181993/|title=Iluzionists Edžus jau oktobrī dosies koncerttūrē pa Latviju|website=lr1.lsm.lv|access-date=2025-05-27}}</ref> Iluzionists Edžus ir uzstājies [[Rīta Panorāma|Rīta Panorāmā]], kā arī piedalījies radio šovos.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ogresdoms.podbean.com/e/iluzionists-edzus-par-burvju-makslu-robezu-starp-meliem-un-izjokosanu-dzivibai-bistamajiem-trikiem/|title=Iluzionists Edžus par burvju mākslu, robežu starp meliem un izjokošanu, dzīvībai bīstamajiem trikiem {{!}} Ogres DOMS podkāsts - vieta, kur domāt par dzīvē svarīgāko|last=Development|first=PodBean|website=ogresdoms.podbean.com|access-date=2025-05-27|language=en}}</ref> Kā arī, viņš ir vadījis TV3 šovu "Edžus šovs" un LMT šovu "Edžus triki".<ref name=":3" /> == Atsauces == [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] 3i1ammngct7hd8m41edj9sm4j47dqow 0 601438 4487155 4483417 2026-06-27T04:27:11Z Biafra 13794 4487155 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Alcohol_use_disorders_world_map_-_DALY_-_WHO2004.svg|thumb|Ar invaliditāti koriģētais dzīves ilgums alkohola lietošanas traucējumu gadījumā uz 100 000 iedzīvotāju 2004. gadā. Krievijā tas bija ievērojami augstāks nekā visās pārējās valstīs]] '''Alkoholisms''' '''Krievijā''' tradicionāli ir bijusi nopietna veselības problēma, īpaši vīriešiem [[Darbspējības vecums|darbspējīgā vecumā]]. Pārmērīga [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] lietošana ir izraisījusi daudzus priekšlaicīgas nāves gadījumus.<ref name="WHO2019">{{Grāmatas atsauce|title=Alcohol policy impact case study. The effects of alcohol control measures on mortality and life expectancy in the Russian Federation|date=2019|publisher=WHO Regional Office for Europe|location=Copenhagen|isbn=9789289054379|url=https://www.who.int/europe/publications/i/item/9789289054379}}</ref> Pēc dažu autoru domām, [[alkoholisms]] [[Krievija|Krievijā]] pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni. Sākot ar 2000. gadu sākumu, Krievija ir īstenojusi dažādus [[Alkoholisms|pretalkoholisma]] pasākumus, piemēram, aizliegusi tirdzniecību naktī, paaugstinājusi nodokļus un aizliegusi alkohola [[Reklāma|reklāmu]]. Šīs politikas rezultātā alkohola patēriņš ir ievērojami samazinājies līdz līmenim, kas ir salīdzināms ar [[Eiropas Savienība]]s vidējiem rādītājiem.<ref name="lenta">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/news/2013/10/17/alcohol/|title=Россияне стали меньше пить|access-date=February 26, 2016|date=October 17, 2013}}</ref> Tomēr, saskaņā ar Patērētāju aizsardzības biedrības ''[[Rospotrebnadzor]]'' ziņojumu, alkohols katru gadu izraisa aptuveni pusmiljona cilvēku priekšlaicīgu novēršamu nāvi, un tas ir aptuveni 30% vīriešu un 15% sieviešu nāves cēlonis Krievijas Federācijā (ieskaitot tā sauktās "sirds un asinsvadu slimības", kuru sastopamības līmenis Krievijas Federācijā ir ievērojami augstāks nekā citās valstīs).<ref>[https://www.rospotrebnadzor.ru/documents/details.php?ELEMENT_ID=1178 ''Роспотребнадзор.'' Потребление алкоголя и его влияние на здоровье населения.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240401201257/https://www.rospotrebnadzor.ru/documents/details.php?ELEMENT_ID=1178 |date={{dat|2024|04|01||bez}} }} ''В: 1. Результаты социально-гигиенического мониторинга — 1.1. Состояние среды обитания человека и ее влияние на здоровье населения'' // О состоянии санитарно-эпидемиологического благополучия населения в Российской Федерации в 2012 году / Главный государственный санитарный врач Российской Федерации Г. Г. Онищенко. — Москва: Федеральная служба по надзору в сфере защиты прав потребителей и благополучия человека, 2013. — С. 32. — 176 с. — (Государственный доклад). — 300 экз. — ISBN 978—5—7508—1161—8.</ref> [[Attēls:Норма... - panoramio.jpg|thumb|Padomju laika atturības aicinājums]] == Vēsture == Alkoholisms ir bijusi problēma visā valsts vēsturē, jo pārmērīga alkohola lietošana ir izplatīta un sociāli pieņemama uzvedība Krievijas sabiedrībā.<ref name="demographic crisis">{{Grāmatas atsauce|year=2008|last=Korotayev|first=Andrey|last2=Khalturina|first2=Darya|title=Russia and Globalization: Identity, Security, and Society in an Era of Change|location=Baltimore|publisher=Johns Hopkins University Press}}</ref><ref name="mortality crisis">{{Publikācijas atsauce|last=Khaltourina|first=D. A.|last2=Korotayev|first2=A. V.|year=2008|title=Potential for alcohol policy to decrease the mortality crisis in Russia|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18662923/|journal=Evaluation & the Health Professions|volume=31|issue=3|pages=272–281|doi=10.1177/0163278708320160|pmid=18662923}}</ref> Alkohols gadsimtiem ilgi ir bijis arī nozīmīgs valdības ieņēmumu avots.<ref name="McKee">{{Publikācijas atsauce|last=McKee|first=Martin|year=1999|title=Alcohol in Russia|journal=Alcohol and Alcoholism|publisher=Oxford Journals|volume=34|issue=6|pages=824–829|doi=10.1093/alcalc/34.6.824|pmid=10659717|doi-access=}}</ref> === Agrīnā vēsture === Saskaņā ar [[Pagājušo gadu vēsture|Nestora hroniku]], viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc 10. gadsimta Kijivas kņazs [[Volodimirs Svjatoslavičs|Volodimirs Svjatoslavovičs]] noraidīja [[Islāms|islāmu]], ir islāma aizliegums lietot alkoholu. Viņš, saskaņā ar hroniku, atbildējis, ka Krievzemē bez dzeršanas priekiem nevarot iztikt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusneb.ru/|title=НЭБ - Национальная электронная библиотека|website=rusneb.ru - Национальная электронная библиотека|access-date=2025-05-27|language=ru}}</ref> Viduslaikos austrumslāvu zemēs lietoja [[Alus|alu]], [[Medalus|medalu]], [[Kvass|kvasu]] un [[Vīns|vīnu]] — dzērienus ar zemu alkohola saturu. Vīns, saskaņā ar no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] atvesto tradīciju, tika dzerts atšķaidīts līdz 1:20. Vīnogu spirts Krievijā ievests jau kopš 1386. gada, un 15. gadsimtā parādījās graudu degvīna destilācijas tehnoloģija, taču šie dzērieni vienkāršajiem ļaudīm palika samērā dārgi. Piemēram, 17. gadsimta otrajā pusē spainis (12 l) “karstā vīna” (degvīna) ar 20—24% stiprumu maksāja no 50 kapeikām līdz 1 rublim (4—8 kapeikas litrā), un neražas laikā cenas varēja sasniegt 4 rubļus par spaini,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://booksite.ru/ancient/mode/element_06.htm|title=Суворов Н. И. Воспоминание о бывших в XVII столетии двух хлебных неурожаях в Вологодском крае|website=booksite.ru|access-date=2025-05-27}}</ref> savukārt amatnieka alga bija 40 kapeikas mēnesī. Tomēr alkohola lietošana bija kļuvusi par tik pamanāmu parādību sabiedriskajā dzīvē, ka pareizticīgās baznīcas padome jau pieminēja garīdznieku un mūku atturības trūkumu. 1540. gados [[Ivans IV|Ivans Bargais]] sāka ierīkot kabakus (ēdnīcas ar lielu alkohola piedevu) un krogus savās lielākajās pilsētās, lai palīdzētu papildināt savu kasi,<ref name="McKee" /> un pēc 100 gadiem trešdaļa krievu vīriešu bija parādā kabakiem.<ref name="Time" /> Vienlaikus vienkāršajiem ļaudīm Ivans aizliedza mājās brūvēt un dzert pat alu un medu (draudot nocirst rokas), lai neatņemtu ienākumus valstij piederošajām dzertuvēm. Augstākajām šķirām tika atļauts dzert arī mājās. Līdz 1859. gadam [[degvīns]], nacionālais dzēriens, veidoja vairāk nekā 40% no valdības ieņēmumiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Christian|first=David|year=1987|title=Vodka and Corruption in Russia on the Eve of Emancipation|url=https://archive.org/details/sim_slavic-review_fall-winter-1987_46_3-4/page/471|journal=Slavic Review|volume=46|issue=3/4|pages=471–488|doi=10.2307/2498098|jstor=2498098}}</ref><ref name="Time">[https://web.archive.org/web/20100525170240/http://www.time.com/time/world/article/0%2C8599%2C1951620%2C00.html]</ref><ref name="atlantic">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theatlantic.com/international/archive/2013/09/how-alcohol-conquered-russia/279965/|title=How Alcohol Conquered Russia|last=Fedun|first=Stan|website=[[The Atlantic]]|date=25 September 2013}}</ref> [[Attēls:Вытрезвитель при Московской части Петербурга.jpg|thumb|Atskurbtuve Sanktpēterburgā 1914. gadā]] === 20. gadsimts === 1909. gadā vidējais alkohola patēriņš bija 11 pudeles uz vienu iedzīvotāju gadā. Tiek lēsts, ka 1913. gadā aptuveni 4% galvaspilsētas [[Sanktpēterburga]]s iedzīvotāju bija alkoholiķi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sochealth.co.uk/2017/05/26/health-reform-revolutionary-russia/|title=Health Reform in Revolutionary Russia - Socialist Health Association|website=https://sochealth.co.uk/|access-date=2025-05-27|date=2017-09-16|language=en-GB}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijā]] tika ieviests aizliegums, kas ierobežoja stipro alkoholisko dzērienu pārdošanu restorānos. Pēc tam, kad [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|boļševiku partija]] nāca pie varas, tā atkārtoti mēģināja samazināt alkohola patēriņu nu jau [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]].<ref name="McKee" /> Tomēr līdz 1925. gadam degvīns atkal parādījās valsts pārvaldītajos veikalos. [[Josifs Staļins]] atjaunoja valsts monopolu ieņēmumu gūšanai.<ref name="McKee" /><ref name="atlantic" /> Ar alkoholu saistītie nodokļi līdz 1970. gadiem veidoja vienu trešdaļu no valdības ieņēmumiem.<ref name="atlantic" /><ref name="McKee" /> Profilaktoriji jeb medicīniskās ārstēšanas centri tika izveidoti 1925. gadā alkoholiķu un [[Prostitūta|prostitūtu]] ārstēšanai. Līdz 1929. gadam Maskavā tādu bija pieci.<ref name="auto">{{Ziņu atsauce|url=https://www.sochealth.co.uk/2017/05/26/health-reform-revolutionary-russia/|title=Health Reform in Revolutionary Russia|publisher=Socialist Health Association|access-date=26 May 2017|date=26 May 2017|last=Khwaja|first=Barbara}}</ref> Hroniski alkoholiķi, kas izvairījās no ārstēšanas, varēja tikt arestēti uz laiku līdz diviem gadiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.bmj.com/content/333/7561/267.1/rr/700222|title=Learning from the Russians|publisher=British Medical Journal|access-date=29 May 2017|date=27 July 2006|last=Jargin|first=Sergei}}</ref> 1980. gadu sākumā tika lēsts, ka "divas trešdaļas slepkavību un vardarbīgu noziegumu izdarīja iereibušas personas; un iereibuši autovadītāji bija atbildīgi par 14 000 satiksmes negadījumos bojāgājušajiem un 60 000 nopietniem satiksmes negadījumos cietušajiem".<ref name="Dorman" /> Padomju līderi [[Ņikita Hruščovs]],<ref name="Dorman">{{Publikācijas atsauce|last=Dorman|first=Nancy D.|last2=Towle|first2=Leland H.|year=1991|title=Initiatives to curb alcohol abuse and alcoholism in the former Soviet Union|url=http://findarticles.com/p/articles/mi_m0847/is_n4_v15/ai_12754655/?tag=content;col1|journal=Alcohol Health & Research World}}</ref> [[Leonīds Brežņevs]],<ref name="Dorman" /> [[Jurijs Andropovs]] un [[Konstantīns Čerņenko]] visi centās apturēt alkoholismu,<ref name="McKee" /> tomēr viņu darbības nebija efektīvas. 1985. gadā tika lēsts, ka alkoholisms izraisa 8 miljardu dolāru lielus ražošanas zaudējumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,960191,00.html|title=Soviet Union Fighting the Battle of the Bottle|publisher=Time magazine|access-date=May 12, 2010|date=October 21, 1985|last=John Moody|archive-date={{dat|2010|10|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101029200820/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,960191,00.html}}</ref> [[Mihails Gorbačovs]] mēģināja ieviest daļēja alkohola aizlieguma kampaņu, kas ietvēra plašu pretalkohola kampaņu, bargus sodus par reibuma stāvokli un alkohola lietošanu publiskās vietās, kā arī alkohola pārdošanas ierobežojumus. Kampaņa uz laiku veiksmīgi samazināja alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju un uzlaboja dzīves kvalitātes rādītājus, piemēram, paredzamo dzīves ilgumu un noziedzības līmeni, taču tā nebija populāra iedzīvotāju vidū un galu galā cieta neveiksmi.<ref name="Times">{{Ziņu atsauce|url=http://www.timesonline.co.uk/tol/news/uk/health/article1647475.ece|title=Health alert as Russia's alcohol consumption triples|work=[[The Times]]|date=April 13, 2007|last=Tony Halpin|access-date={{dat|2025|05|27||bez}}|archive-date={{dat|2008|07|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080706184447/http://www.timesonline.co.uk/tol/news/uk/health/article1647475.ece}}</ref> 1995. gadā aptuveni trīs ceturtdaļas par slepkavību arestēto izdarīšanas brīdī bija alkohola reibumā, un 29% respondentu ziņoja, ka ģimenēs piekautie bērni bija dzērāju un alkoholiķu upuri.<ref name="WHO-EU">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0011/98804/E88757.pdf|title=Interpersonal Violence and Alcohol in the Russian Federation|publisher=Violence and Injury Prevention Programme - WHO Regional Office for Europe|access-date=February 26, 2016|date=2006}}</ref> 1997. gadā žurnālā “Ģimenes vardarbība” publicētā ziņojumā konstatēts, ka starp laulātā slepkavības izdarītājiem vīriešiem 60—75% pirms incidenta bija lietojuši alkoholu.<ref name="WHO-EU" /> === 21. gadsimts === [[Attēls:2009 Moscow Victory Day Parade 019.jpg|thumb|Maskavas 2009. gada Uzvaras dienas parādes skatītāji]] 1990. gados un 2000. gadu sākumā Krievija bija viena no valstīm pasaulē, kurā alkohols tika patērēts visvairāk. Krievu, britu un franču pētnieku pētījumā, kas publicēts žurnālā ''The Lancet'', tika rūpīgi analizēti trīs [[Sibīrija]]s industriālo pilsētu iedzīvotāju nāves gadījumi laikā no 1990. līdz 2001. gadam ar tipiskiem mirstības rādītājiem un tika konstatēts, ka 52% nāves gadījumu cilvēkiem vecumā no 15 līdz 54 gadiem bija [[Alkoholisms|alkohola lietošanas traucējumu]] komplikāciju rezultāts.<ref name="Lancet">{{Publikācijas atsauce|last=Zaridze|first=David|last2=Brennan|first2=Paul|last3=Boreham|first3=Jillian|last4=Boroda|first4=Alex|last5=Karpov|first5=Rostislav|last6=Lazarev|first6=Alexander|last7=Konobeevskaya|first7=Irina|last8=Igitov|first8=Vladimir|last9=Terechova|first9=Tatiana|displayauthors=8|year=2009|title=Alcohol and cause-specific mortality in Russia: a retrospective case—control study of 48 557 adult deaths|url=|journal=The Lancet|volume=373|issue=9682|pages=2201–2214|doi=10.1016/S0140-6736(09)61034-5|pmc=2715218|pmid=19560602}}</ref> Vadošais pētnieks profesors Deivids Zaridze lēsa, ka alkohola patēriņa pieaugums kopš 1987. gada ir izraisījis vēl trīs miljonus nāves gadījumu visā valstī.<ref name="Lancet" /> Īpaši smagi cieta vīrieši: saskaņā ar ANO Nacionālo ziņojumu par cilvēka attīstību 2006. gadā dzimušo krievu vīriešu paredzamais dzīves ilgums bija nedaudz vairāk par 60 gadiem jeb par 17 gadiem mazāks nekā Rietumeiropas iedzīvotājiem, savukārt krievu sievietes varēja sagaidīt, ka dzīvos par 13 gadiem ilgāk nekā viņu vīrieši.<ref name="MSNBC">{{Ziņu atsauce|url=http://www.nbcnews.com/id/31544292|title=Alcohol blamed for half of '90s Russian deaths|access-date=May 10, 2010|date=June 25, 2009}}</ref> Pēc 2003. gada alkohola lietošana Krievijā sāka samazināties, mainoties sabiedriskajai domai un valdības politikai. Piemēram, 2007. gadā valsts galvenais sabiedrības veselības aizsardzības ierēdnis Genādijs Oniščenko pauda bažas par gandrīz trīskāršo alkohola patēriņa pieaugumu pēdējo 16 gadu laikā.<ref name="Times" /> Laikā no 2003. līdz 2018. gadam nāves gadījumu skaits no visiem cēloņiem samazinājās par aptuveni 39 % vīriešiem un par 36 % sievietēm. Arī paredzamais dzīves ilgums uzlabojās, 2018. gadā sasniedzot gandrīz 68 gadus vīriešiem un 78 gadus sievietēm.<ref name="WHO2019" /> 2010. gadā Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] gandrīz divkāršoja degvīna pudeles minimālo cenu, lai cīnītos pret šo problēmu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.globalpost.com/dispatch/worldview/100117/russia-vodka-alcoholism|title=Opinion: Why a $3 bottle of vodka won't cut it|work=[[Global Post]]|access-date=May 10, 2010|date=January 18, 2010|last=Transchel|first=Kate}}</ref> Papildus reģionālajiem aizliegumiem 2012. gadā tika ieviests valsts mēroga aizliegums pārdot visu veidu alkoholiskos dzērienus no plkst. 23:00 līdz 8:00.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Khaltourina|first=D.|last2=Korotayev|first2=A.|year=2015|title=Effects of Specific Alcohol Control Policy Measures on Alcohol-Related Mortality in Russia from 1998 to 2013|journal=Alcohol and Alcoholism|location=Oxford, Oxfordshire|volume=50|issue=5|pages=588–601|doi=10.1093/alcalc/agv042|pmid=25964243|doi-access=free}}</ref> Krievijas valdība, reaģējot uz 2014.—2015. gada Krievijas finanšu krīzi, ierosināja samazināt valsts minimālo degvīna cenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://money.cnn.com/2014/12/31/news/economy/russia-vodka-putin/|title=Russia slashing vodka prices as economy reels|last=Petroff|first=Alanna|website=CNN|access-date=1 January 2015|date=December 31, 2014|archive-date={{dat|2024|03|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240316193757/https://money.cnn.com/2014/12/31/news/economy/russia-vodka-putin/}}</ref> 2016. gada decembrī [[Irkutska|Irkutskā]] 78 cilvēki gāja bojā no masveida saindēšanās ar [[Metanols|metanolu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2016/12/19/world/europe/russia-bath-lotion-deaths.html|title=In Russia, Dozens Dies After Drinking Alcohol Substitute|work=The New York Times|access-date=19 December 2016|date=19 December 2016|last=Nechepurenko|first=Ivan}}</ref> Medvedevs reaģēja, aicinot aizliegt netradicionālus alkoholiskos šķidrumus, piemēram, šajā lietā iesaistīto vannas losjonu, norādot, ka "tā ir nejēdzība, un mums tā ir jāpārtrauc".<ref name="AP">{{Ziņu atsauce|url=https://www.apnews.com/c0c419587e7d44ec8a6c6ac2685b8f2a/Alcohol-poisoning-death-toll-in-Russian-city-rises-to-48|title=Alcohol poisoning death toll in Russian city rises to 49|work=Associated Press|access-date=2016-12-19|date=2016-12-19|last=Isachenkov|first=Vladimir|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220183656/https://www.apnews.com/c0c419587e7d44ec8a6c6ac2685b8f2a/Alcohol-poisoning-death-toll-in-Russian-city-rises-to-48}}</ref> 2020. gadā amatpersonas apsprieda iespēju paaugstināt likumā noteikto alkohola lietošanas vecumu no 18 līdz 21 gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrinksbusiness.com/2020/05/russias-health-minister-wants-to-raise-legal-drinking-age-to-21/|title=Russia's health minister wants to raise legal drinking age to 21|last=Hancock|first=Edith|website=The Drinks Business|access-date=2020-11-27|date=14 May 2020|language=en-US}}</ref> == Alkohola kontrole == Galvenā problēma Krievijas alkohola patēriņa modeļiem bija lielais stipro alkoholisko dzērienu (piemēram, degvīna) patēriņš.<ref name="demographic crisis" /><ref name="mortality crisis" /> Liels alkohola patēriņa apjoms nopietni negatīvi ietekmēja Krievijas sociālo struktūru un radīja politiskas, ekonomiskas un sabiedrības veselības sekas. Tā vairākkārt tika minēta kā nopietna nacionāla problēma.<ref name="Pravda">{{Ziņu atsauce|url=http://english.pravda.ru/society/stories/09-11-2006/85432-alcoholism-0|title=Each of 7 million Russian alcoholics drinks 27 liters of alcohol a year|work=[[Pravda]]|date=November 9, 2006}}</ref> Pētījumi liecina, ka alkohols bija viens no galvenajiem nāves cēloņiem, īpaši darbspējīgā vecuma vīriešiem. Dažos gadījumos puse vīriešu šajā vecuma grupā nomira ar alkoholu saistītu problēmu dēļ.<ref name="WHO2019" /> Lai ar to cīnītos, Krievija paaugstināja alkohola, īpaši degvīna, nodokļus, izmantojot minimālo vienības nodokli. Krievija ieviesa arī jaunus likumus, kas ierobežo alkohola pārdošanas laiku un vietu.<ref name="WHO2019" /> Šīs politikas rezultātā ir ievērojami samazinājies alkohola patēriņa apjoms.<ref name="lenta" /> Saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s 2011. gada ziņojumu, alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Krievijā bija aptuveni 15,76 litri [[Etanols|tīrā spirta]], kas ir ceturtais lielākais apjoms Eiropā.<ref name="WHO-report">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/substance_abuse/publications/global_alcohol_report/msbgsruprofiles.pdf|title=Global stat|access-date=February 26, 2016|date=2011}}</ref> Tas samazinājās līdz 13,5 litriem līdz 2013. gadam<ref name="lenta" /> un 11,7 litriem 2016. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journal.tinkoff.ru/drunkards/|title=Россияне и алкоголь|publisher=Journal.tinkoff.ru|access-date=2022-04-13|date=21 October 2019|language=ru}}</ref> vēl vairāk samazinoties līdz aptuveni 10,5 litriem 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/data/gho/data/indicators/indicator-details/GHO/total-(recorded-unrecorded)-alcohol-per-capita-(15-)-consumption|title=Alcohol, total per capita (15+) consumption (in litres of pure alcohol) (SDG Indicator 3.5.2)|website=WHO Global Health Observatory|access-date=November 30, 2022|date=September 20, 2021}}</ref> To sasniedza ar vīnu un alu, kas tagad ir galvenais alkohola avots, apsteidzot stipros alkoholiskos dzērienus. Šie līmeņi jau ir salīdzināmi ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.<ref name="lenta" /> Ar alkoholu saistīto nāves gadījumu skaits Krievijā gadu no gada ir ievērojami samazinājies, no 28 386 2006. gadā sasniedzot 6789 2017. gadā, un turpina samazināties arī nākošajā gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fedstat.ru/indicator/33559|publisher=Rosstat|access-date=2018-11-27|title=Rosstat|language=ru|archive-date=2018-03-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20180326211505/https://www.fedstat.ru/indicator/33559}}</ref> Tomēr pārmērīgas alkohola lietošanas līmenis joprojām ir augsts, salīdzinot ar citām PVO Austrumeiropas reģiona valstīm.<ref name="WHO2019" /> Vēl viena problēma bija nelegāls un mājās gatavots alkohols ([[kandža]] jeb ''samogons''). Legālā patēriņa kritumu pavadīja nelegāli ražotu dzērienu pārdošanas apjoma pieaugums, kuri turklāt bieži bija nekvalitatīvi.<ref name="rosinvest">{{Tīmekļa atsauce|url=http://rosinvest.com/acolumn/blog/alkogol/507.html|title=Анализ алкогольного рынка в 2013 году - рост и падение|publisher=RosInvest|access-date=February 26, 2016|date=March 19, 2014}}</ref> 2006. gadā Krievija ieviesa jaunu alkohola akcīzes nodokļa marku, kas pazīstama kā EGAIS, un identificē katru Krievijā pārdoto pudeli, izmantojot centralizētu datu sistēmu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fin24.com/International/Russia-may-soon-be-booze-free-20060727|title=Russia may soon be booze free|work=Fin24|access-date=4 September 2017|date=2006-07-27}}</ref> Krievija arī sistemātiski kontrolēja informāciju par alkoholu. Lai mazinātu pakļautību alkohola reklāmām, īpaši jauniešu vidū,- tika aizliegtas alkohola reklāmas televīzijā, radio un citās publiskās platformās. Sabiedrības veselības kampaņas mudināja cilvēkus dzert mazāk un ievērot veselīgāku dzīvesveidu. Ārsti tika apmācīti arī palīdzēt cilvēkiem, kuri cīnās ar alkohola atkarību.<ref name="WHO2019" /> == Ārstēšana == Mūsdienu alkoholisma ārstēšanas metodes ietver detalizētu katra pacienta analīzi un var ietvert farmakoterapiju, medikamentozu ārstēšanu, [[Psihoterapija|psihoterapiju]], socioterapiju un citu atbalstu.<ref name="CoEP2010">{{Grāmatas atsauce|title=Treatment systems overview|publisher=Council of Europe Publishing|location=Strasbourg|year=2010|url=https://books.google.com/books?id=v0ZCt60i3M8C&pg=PA127|pages=127–128|isbn=978-92-871-6930-3}}</ref> Anonīmo Alkoholiķu biedrība pastāv Krievijā, taču Krievijas iedzīvotāji to parasti noraida.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bostonglobe.com/ideas/2013/11/02/why-russia-drinkers-resist/6uJ7ugDd5H2Kko28ykXs9K/story.html|title=Why Russia's drinkers resist AA|work=The Boston Globe|access-date=September 21, 2021|date=November 3, 2013|last=Neyfakh|first=Leon}}</ref> Arī disulfirams ir plaši izmantots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marketplace.org/2011/03/03/killer-cure-alcoholism-russia/|title=The killer cure for alcoholism in Russia|website=marketplace.org|access-date=31 August 2022|date=3 March 2011}}</ref> Viena [[Komplementārā un alternatīvā medicīna|alternatīva alkoholisma terapija]], kas tiek izmantota Krievijā, ir "kodēšanas" prakse, kurā terapeiti izliekas, ka ievieto pacientu smadzenēs "kodu" ar šķietamu efektu, ka pat neliela alkohola daudzuma lietošana būs ārkārtīgi kaitīga vai pat letāla. Lai gan tas nav ieteicams Krievijas klīniskajās vadlīnijās, tas ir guvis ievērojamu popularitāti. Pēdējos gados tā lietošana ir samazinājusies informācijas izplatīšanās dēļ par tā neefektivitāti.<ref name="Mosher2007">{{Grāmatas atsauce|last=Mosher|first=Clayton|title=Drugs and Drug Policy|publisher=Sage|location=Thousand Oaks|year=2007|isbn=978-0-7619-3007-5|page=269|url=https://books.google.com/books?id=aDMvoMxx0-IC&pg=PA269}}</ref><ref name="Finn2005">{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/10/01/AR2005100101196.html|title=Russia's 1-Step Program: Scaring Alcoholics Dry|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 9, 2011|date=October 2, 2005|last=Finn, Peter}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Alkoholisms]] [[Kategorija:Krievijas sabiedrība]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] fiuq4ygn219lfturuwpxaw9nuavtr7l 0 601441 4487090 4289748 2026-06-26T19:22:43Z Biafra 13794 4487090 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} [[Attēls:Gatakiemis.jpg|thumb|Piemiņas krusts Lietuvā]] '''Lietuviešu krustu darināšana''' ({{val|lt|Lietuvos kryždirbystė}}) ir tradicionāla [[Lietuvieši|lietuviešu]] [[Krusts|krustu]] darināšanas māksla. Altāru un krustu darināšana ir svarīga [[Lietuva]]s kultūras sastāvdaļa. Lietuviešu tradicionālie krusti ir daļa no tautas [[Katoļticība|katoļu]] reliģijas. Kopš 19. gadsimta beigām, kad atdzima lietuviešu pašapziņa, šie krusti kļuva par nacionālās simbolikas daļu. Krusti ir sarežģīti izgrebti no [[Parastais ozols|ozola]] koka, un dažreiz tajos ir iekļauti arī dzelzs elementi. Viņu amatnieki, kas pazīstami kā ''kryždirbiai'', krustdari, ceļo pa visu valsti. Slavenākais lietuviešu krustu meistars un [[dievdaris]] bija pašmācības ceļā izglītotais Vincas Svirskis (1835—1916), kura veidotie krusti, kas savulaik bija redzami visā Lietuvas centrālajā daļā, tagad glabājas valsts muzejos.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kevin O'Connor|title=Culture and Customs of the Baltic States|year=2006|publisher=Greenwood Publishing|url=https://books.google.com/books?id=8Dl2i1Fkd_cC&q=Vincas+Svirskis+1916&pg=PA229|isbn=978-0-313-33125-1}}</ref> Lietuvas krustu darināšana ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.travel.lt/turizmas/selectPage.do?docLocator=362A1991625D11DAA297746164617373&inlanguage=ru|title=Lietuviškieji UNESCO paveldo šedevrai|website=www.travel.lt|access-date=2025-05-27}}</ref> Arī pašā Lietuvā krustu darināšana un tās simbolika 2017. gadā tika iekļauta [[Lietuva]]s nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kā tautas mākslas, tradicionālās amatniecības vai lauksaimniecības darbības veids.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://savadas.lnkc.lt/en/elements/element-list/cross-crafting-and-its-symbolism-in-lithuania/|title=Delmonai of Lithuania Minor|publisher=Lithuanian National Culture Centre|website=savadas.lnkc.lt|access-date=July 10, 2023}}</ref> Sarežģītu krustu izgatavošana no koka, akmens vai metāla, kā arī grezni [[Juvelierizstrādājums|rotaslietu]] krusti vai to attēli ir zināmi arī citās kultūrās. Piemēri ir ķeltu krusti, etiopiešu krusti un armēņu krusti ([[Hačkars|hačkari]]). == Vēsture un tradicionālā forma == Krusta darināšana kā tautas mākslas veids radās, ieviešot kristietību Lietuvā, tāpēc tā apvienoja [[Kristieši|kristīgās]] reliģiskās mākslas motīvus un baltu mitoloģijas motīvus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/kryzdirbyste/|title=Kryždirbystė|last=Nemira Gutautienė|publisher=Science and Encyclopaedia Publishing Institute|access-date=July 10, 2023}},</ref> Tradīcija, kas izveidojās 15. gadsimtā, ir saistīta ne tikai ar pašu amatniecību, bet ietver arī krusta uzstādīšanas rituālu (meklējot žēlastību vai aizsardzību, par godu mirušajam, Dievam vai svētajiem u.c.) — krusta meistara meklēšanu un izvēli, krusta izgatavošanas radošo procesu, uzstādīšanu, iesvētīšanu, krustu apmeklēšanu, dziedāšanu un citas saistītas ceremonijas, kā arī sabrukuša pieminekļa sadedzināšanu. Tradīcija ietver gan kristietību (pieminekļi tiek celti kapsētās, ciematos un pilsētās), gan arhaiskās cilvēka attiecības ar dabu (pieminekļi tiek celti pie svētajiem ūdens avotiem vai avotiem, svētajiem akmeņiem vai karināti pie svētajiem kokiem).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://savadas.lnkc.lt/en/elements/element-list/cross-crafting-and-its-symbolism-in-lithuania/|title=Cross-crafting and its symbolism in Lithuania|publisher=Lithuanian National Culture Centre|website=savadas.lnkc.lt|access-date=July 10, 2023}}</ref> Pēc tam, kad [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] 1863. gadā notika neveiksmīgā [[Janvāra sacelšanās|poļu sacelšanās]], krustu uzstādīšana tika stingri ierobežota vai aizliegta, tas pats notika [[Lietuvas PSR|padomju laikā]].<ref name=":2" /> Stilizētie krusti, ''Lietuviškasis kryžius'', tiek uzstādīti ceļmalās, kapsētās, pie mājām un kā vēlēšanu ziedojumi baznīcās. Krusti apvieno arhitektūras, skulptūras, kalēja mākslas un glezniecības elementus. To augstums ir viens līdz pieci metri, un tos bieži rotā ziedu vai ģeometriski simboli, saules, putnu un dzīvības koka motīvi; dažreiz tos rotā mazas statujas. Lai izlūgtos žēlastību vai izteiktu pateicību, krusti tiek celti kā piemiņas zīmes mirušajiem vai kā garīgas aizsardzības zīmes noteiktās vietās. Arī mūsdienās krusti tiek būvēti, lai atzīmētu bijušo apmetņu vai viensētu vietas, slepkavības vai negadījuma vietas, mirušo cilvēku vai cilvēku grupu piemiņai, nozīmīgiem notikumiem un jubilejām, kā ceļa ceļotāju aizsardzībai un svētvietu rotāšanai. [[Krustu kalns (Lietuva)|Krustu kalnā]] ir apskatāma liela šo priekšmetu kolekcija. Skulpturālais izskats atšķiras atkarībā no konkrētā reģiona, alternatīva ir tradicionāls kapelas stabs (t. i., ''koplytstulpis'' — stabs ar vienu vai vairākām mazām jumta [[Kapela|kapelām]], kurās parasti dažādos līmeņos izvietotas svētas statuetes, mazākās augšpusē).<ref name=":1" /> [[Dzūkija]]s etnogrāfiskajā reģionā krustus rotā vainagi, ziedi, lentes un priekšauti. [[Žemaitija|Žemaitijā]] [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] statuetes ir ietērptas tērpos un rotātas ar kaklarotām. Seno [[Kurši|kuršu]] oriģinālajos koka krustos dominē dabas motīvi — putni, augi.<ref name=":2" /> Lietuvā mūsdienās darbojas vairāk nekā 200 krustdaru.<ref name=":0" /> == Attēli == <gallery> Attēls:Krizius_3.jpg Attēls:Colina_de_las_Cruces,_Lituania,_2012-08-09,_DD_29.JPG|alt=The Hill of Crosses| [[Krustu kalns (Lietuva)|Krustu kalns]] Attēls:Wooden_crucifix_on_the_Hill_of_Crosses,_Lithuania.jpg|alt=Wooden crucifix on the Hill of Crosses| Koka krucifikss [[Krustu kalns (Lietuva)|Krustu kalnā]] Attēls:Hill_of_Crosses_-_Lithuania.jpg|alt=The Hill of Crosses| [[Krustu kalns (Lietuva)|Krustu kalns]] Attēls:Lithuania_1990_PSE_02_02A_diff_B002.jpg|alt=1990 postage stamp, showing and angel and a traditional Lithuanian wayside shrine| 1990. gada pasta marka, kurā attēlots eņģelis un tradicionāla lietuviešu ceļmalas svētnīca Attēls:1991-lithuania-Mi468.jpg|alt=1991 postage stamp, commemorating the Lithuanian Cross-crafting and its symbolism| 1991. gada pastmarka, kas piemin lietuviešu krustu darināšanu un tās simboliku Attēls:Stamps_of_Lithuania,_2002-15.jpg|alt=2002 postage stamp, commemorating the Lithuanian Cross-crafting and its symbolism| 2002. gada pastmarka, kas piemin lietuviešu krustu darināšanu un tās simboliku Attēls:Europe._European_Cultural_Heritage._Reversum._2008.jpg|alt=50 litas coin issued for participation in the Silver Coin programme “Europe. European Cultural Heritage”| 50 litu monēta, kas izlaista dalībai Sudraba monētu programmā “Eiropa. Eiropas kultūras mantojums”. Attēls:Old_cross_in_Vepriai.jpg|alt=Traditional cross in Vepriai| Tradicionālais krusts Vepros Attēls:Kvintiškės,_prie_Ilgio.JPG|alt=Kvintiškės, crosses by chapel, Zarasai district, Lithuania| Kvintišķes, krusti pie kapličas, Zarasu rajons Attēls:Kryžius_ant_A._Juškos_kapo,_Pilkalnis.JPG|alt=Cemetery in Pilkalnis, Raseiniai district, Lithuania| Kapi Pilkalnos, Raseiņu rajonā Attēls:Lietuviški_metaliniai_kryžiai_Kalvystės_muziejuje.jpg|alt=Lithuanian metal crosses at The Blacksmith's Museum in Klaipėda| Lietuvas metāla krusti Kalēju muzejā [[Klaipēda|Klaipēdā]] Attēls:Deikiškių_koplyčia,_kryžius.JPG|alt=Chapel in Deikiškiai, Biržai district, Lithuania| Kapela Deikišķos, Biržu rajonā Attēls:Shrine_at_Zervynos,_Lithuania,_13_Sept._2008_(2856210997).jpg|alt=Shrine at Zervynos, Lithuania| Zervinu svētnīca </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kokgriešana]] [[Kategorija:Lietuvas nacionālie simboli]] [[Kategorija:Lietuviešu tautas māksla]] ew0afkh4f476wp7ykboqimezaz4zyjb 0 602924 4486876 4295201 2026-06-26T11:59:26Z Teatrālis 82063 4486876 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mārtiņš Vērdiņš | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1941|01|25}} | dz. vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|06|19|1941|01|25}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Mārtiņš Vērdiņš''' (dzimis {{dat|1941|1|25}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|06|19}}) bija latviešu [[aktieris]] un mākslinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1941. gadā Rīgā aktiera [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņa Vērdiņa]] ģimenē. 1963. gadā beidza aktiermākslas studijas [[Latvijas Konservatorija]]s Teātra fakultātē, darbojās [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātra]] trupā. No 1970. līdz 1975. gadam bija [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]], no 1975. līdz 1999. gadam [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris.<ref>[https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/39954-teatra-muzeja-atklas-izstadi-martina-verdina-kaleideskops.htm Teātra muzejā atklās izstādi "Mārtiņa Vērdiņa kaleideskops"] nra.lv 2011. gada 22. janvārī</ref> Miris 2026. gada 19. jūnijā. <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ltds.lv/lv/jaunumi/raksts/martins-verdins-1941-2026-4081/|title=Mārtiņš Vērdiņš (1941-2026)|publisher=ltds.lv}}</ref> == Lomas == === Valmieras teātrī === * Juhani H. Vuoljoki „Niskavuori Hetā”, * Sergejs A. Arbuzova „Esi sveicināta, mīlestība!”, * Dāniels Z. Skujiņa „Brunču medībās”, * Hamlets Šekspīra "Hamletā". === Dailes teātrī === * Millers L. Stumbres „Andersonā un Millerā”, * invalīds Bubuls J. Jaunsudrabiņa „Invalīds un Ralla”, * Vismants J. Marcinkēviča „Mindaugā”, * Levijs Raiņa „Jāzeps un viņa brāļi”, * Indulis Raiņa „Indulis un Ārija”. === Filmogrāfija === * [[Vella kalpi]] (1970) epizodē * [[Robina Huda bultas]] (1975) — sers Edmunds * [[Ezera sonāte]] (1976) epizodē * [[Kļūstiet mana sievasmāte!]] (1977) — izmeklētājs * [[Gaidiet "Džonu Graftonu"]] (1979) — Otcovs * [[Trīs dienas pārdomām]] (1980) epizodē * [[Mirāža (filma)]] (1983) epizodē * [[Aveņu vīns (filma)]] (1984) — Haralds * [[Zītaru dzimta (filma)]] (1989) — Koks, latviešu sarkanais strēlnieks == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vērdiņš, Mārtiņš}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 4afy40margx0jo256ly5ny9vadvtf6z 0 602984 4486877 4295514 2026-06-26T12:01:05Z Teatrālis 82063 4486877 wikitext text/x-wiki '''Mārtiņš Vērdiņš''' var būt: * [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)]] (1941—2026) — latviešu aktieris, mākslinieks; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)]] (1898—1979) — latviešu aktieris. {{Nozīmju atdalīšana}} g5cy83uncic3vp8btolyhjtbec6azhk 0 604755 4487112 4358799 2026-06-26T20:56:11Z Knospins04 62759 4487112 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Dschinghis Khan'' | Attēls = Dschinghis Khan Cover.jpg | Att_izm = 250px | Ainava = | Apraksts = ''New Dschinghis Khan'' 2023. gadā | Vieta = [[Minhene]], [[Rietumvācija]] | Žanrs = [[Eirodisko]], [[Mūsdienu tautas mūzika|folks]], [[popmūzika]] | Gadi = 1979–1985, 2005–pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Jupiter Records|Jupiter]]''<br />''[[Columbia Records|Columbia]]''<br />''[[JVCKenwood Victor Entertainment|Victor]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = [https://dschinghis-khan.com/en/ Zīgela sastāvs]<br />[https://www.dschinghiskhan.com Treka sastāvs] | Dalībnieki = '''Zīgela sastāvs'''<br />Klauss Kupreits<br />Angelika Erlahera<br />Lems Virats Fetnois<br />Marko Matias<br />Selīna Kola<br />Mihaels Turnērs<br />'''Haihela sastāvs'''<br />Volfgangs Haihels<br />'''Treka sastāvs'''<br />Stefans Treks<br />Leila Melikova<br />Tatiāna Gerisamova<br />Deniss Loginovs<br />Andrejs Ivanovs | Bij_dalībnieki = Henriete Štrobela<br />Edīna Popa<br />Stīvs Bendērs<small> (miris)</small><br />Luiss Hendriks Potgīters<small> (miris)</small><br />Leslijs Mandoki<br />Johanness Kupreits<small> (miris)</small> }} '''''Dschinghis Khan''''' ({{IPA2|ˌdʒɪŋɡɪs ˈkaːn}}; "[[Čingishans]]") ir vācu [[eirodisko]] [[popmūzika|pop]]grupa, kas sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]]<ref name="Eurovision">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurovision.de/teilnehmer/Dschinghis-Khan-Bandportraet-des-ESC-Teilnehmer,dschinghiskhan105.html |title=Dschinghis Khan: Deutscher Mongolen-Pop beim ESC |website=Eurovision Song Contest |access-date=24 January 2022}}</ref><ref name = chinghis>{{Ziņu atsauce |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Talent in Germany 82: Bringing Home |url=https://books.google.com/books?id=BCQEAAAAMBAJ&q=dschinghis+khan+munich&pg=PT111 |newspaper=Billboard |date=December 26, 1981 |access-date=January 13, 2017}}</ref> 1979. gadā, lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[Dschinghis Khan (dziesma)|Dschinghis Khan]]''. Sākotnējā grupa sastāvēja no sešiem dalībniekiem: Luisa Hendrika Potgītera, Edīnas Popas, Henrietes Štrobelas, Volfganga Haihela, Leslija Mandoki un Stīva Bendēra. Grupa darbojās no {{dat|1979|4=G|5=bez}} līdz pirmajam izjukšanas brīdim {{dat|1985|5=bez}}. {{dat|2005|5=bez}} tajā brīdī dzīvie ''Dschinghis Khan'' dalībnieki atkal apvienojās, lai atjaunotu mūzikas grupu, taču vēlāk viņi atsevišķi organizēja dažādas grupas, visas zem zīmola ''Dschinghis Khan''. == Vēsture == === Sākums: 1979—1985 === ''Dschinghis Khan'' vadīja vācu producents [[Ralfs Zīgels]] un horeogrāfs Hanness Vinklers, viens no slavenākajiem tā laika vācu horeogrāfiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Dschinghis Khan — Songlexikon |url=http://portal.uni-freiburg.de/songlexikon/songs/dschinghis |access-date=2022-06-21 |website=portal.uni-freiburg.de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Wie alles begann... |url=http://steppenwind.jimdofree.com/damals-heute/1979-85/ |access-date=2022-06-21 |website=STEPPENWIND - Offizielle Dschinghis Khan Fanseite |language=de}}</ref><ref>{{atsauce |title=Dschinghis Khan...by RALPH SIEGEL & Bernd Meinunger | date=21 September 2009 |url=https://www.youtube.com/watch?v=QIIls3apbVQ |language=en |access-date=2022-06-21}}</ref> Viņu debijas dziesmu ''[[Dschinghis Khan (dziesma)|Dschinghis Khan]]'' uzrakstīja un producēja Zīgels, izmantojot [[Bērnda Meinungera]] vārdus, un tā ieguva ceturto vietu [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Jeruzāleme|Jeruzālemē]]. {{dat|1979|5=bez}} grupa izdeva singlus ''Dschinghis Khan'' un ''[[Moskau (dziesma)|Moskau]]''. Gadu vēlāk dziesmas ''Moskau'' angļu versija sešas nedēļas ieņēma pirmo vietu Austrālijas topos,<ref name= "HS-hits">{{Tīmekļa atsauce |title=The biggest hits that never made No. 1 in Australia|url= https://www.youtube.com/watch?v=zRTL9Pw4ltI | archive-url=https://web.archive.org/web/20130325065533/http://www.youtube.com/watch?v=zRTL9Pw4ltI&gl=US&hl=en| archive-date=2013-03-25 |work=[[Herald Sun]]|access-date= 1 January 2014|date=2 January 2014}}</ref> galvenokārt pateicoties ''[[Seven Network]]'', kas šo dziesmu izmantoja kā muzikālo pavadījumu [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] atspoguļojumam. Intervijā ar krievu televīzijas vadītāju Aleksandru Glotovu grupas producents Heincs Gross atzina, ka 1980. gados grupa bija aizliegta [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un to apsūdzēja antikomunismā un nacionālismā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ghostarchive.org/varchive/3g2ZTLJiKSA|title=Interview with Dschinghis Khan (Интервью с группой Чингисхан) {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2025-07-08}}</ref> Pēc singlu ''Hadschi Halef Omar'', ''Rom'', ''Pistolero'' un ''Loreley'' panākumiem grupa piedzīvoja tēla maiņu. Ar ceturto albumu ''Helden, Schurken & der Dudelmoser'' viņu dziesmas kļuva vairāk uz folkloru orientētas, un rezultātā grupas popularitāte saruka. Grupa izdeva vēl piekto albumu ''Corrida'', kas bija tāda paša nosaukuma mūzikla skaņu celiņš, ko veidoja Zīgels un Meinungers. Pēc singla ''Mexico'' izdošanas ''Dschinghis Khan'' izjuka {{dat|1985|5=bez}}. === Pēc izjukšanas: 1985—1994 === [[Attēls:Dschinghis Khan 1.jpg|thumb|Henriete Štrobela, Volfgangs Haihels un Edīna Popa uzstājas {{dat|2009}}]] Pēc grupas izjukšanas dalībnieki turpināja darbību savās jomās. Mandoki kļuva par veiksmīgu mūziķi un producentu, Popa turpināja solo dziedātājas karjeru, bet Bendērs strādāja kā mūzikas producents. Grupas panākumi galu galā noveda pie Volfganga un Henrietes šķiršanās {{dat|1986|5=bez}}, Henrietei atgriežoties pie sava iepriekšējā uzvārda Štrobela.<ref>{{Youtube|GQWXi8g5hJc|Dschinghis Khan Interview with English Subtitles (Part 1)}} archived at [https://ghostarchive.org/varchive/GQWXi8g5hJc Ghostarchive.org] on 5 May 2022</ref> {{dat|1986|5=bez}} grupa atkal apvienojās ar nosaukumu ''Dschinghis Khan Family'', taču tikai ar trim oriģinālajiem dalībniekiem: Štrobelu kā vokālisti, Mandoki pie bungām un Potgīteru pie klavierēm. Dziesma ''Wir gehör'n zusammen'' viņus aizveda līdz [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] nacionālajai kvalifikācijas kārtai, kur viņi ieguva otro vietu.<ref name="Eurovision"/> {{dat|1994|5=bez}} Potgīters nomira no [[AIDS]] Dienvidāfrikā.<ref name = hist>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.dschinghis-khan.com/index.php?option=com_content&task=view&id=13&Itemid=28&limit=1&limitstart=2&lang=en|title= History |website=Dschinghis Khan |access-date= 2017-11-26}}</ref> === Atkalapvienošanās: 2005—2018 === {{dat|2005|12|17|5=bez}} ''Dschinghis Khan'' atkal apvienojās ''Retro FM'' festivālā [[Maskava|Maskavā]], dibinātājiem Bendēram, Popai, Haihelam un Štrobelai pievienojoties jaunie dalībnieki Stefans Treks, Kaja Ebru un Dāniels Kesllings. {{dat|2006|4=G|5=bez}} maijā Bendērs nomira no vēža.<ref name = hist /> Dziesma ''Wie Feuer im Wind'' no grupas {{dat|2007|4=G|5=bez}} albuma ''7 Leben'' tika veltīta gan Potgīteram, gan Bendēram. 2006. gadā Treks pameta grupu un sāka savu solo projektu ar nosaukumu ''Rocking Son''. 15. jūlijā Štrobela, Haihels un Popa pievienojās deju grupai ''The Legacy of Dschinghis Khan'' koncertā [[Mongolija|Mongolijā]]. Deju grupa sastāvēja no Klaussa Kupreita, Korinnas Ginceles, Benjamīna Šobela, Evi Veigandas, Stefana Zautera un Angelikas Nimbahas; Kurpreita vēlāk kļuva par pastāvīgu ''Dschinghis Khan'' dalībnieku. {{dat|2014|5=bez}} Haihels pameta grupu radošo domstarpību dēļ. === Jaunākie notikumi: 2018—pašlaik === {{dat|2018|5=bez}} ''Dschinghis Khan'' atkārtoti ierakstīja ''Moskau'' ar jauniem vārdiem [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausam]], kas notika Krievijā. Vācu un angļu versijām galvenos vokālus izpildīja bijušais ''[[US5]]'' dalībnieks Džejs Hāns. Aleksandrs Maļinins un viņa meita Ustinja izpildīja krievu versiju ar nosaukumu ''Moskva''. Spāņu versiju ar nosaukumu ''Moscú'' izpildīja Horhē Himeness un Marifera Medrano.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dschinghis-khan.com/en/moskau-moskau/ |title=Moskau Moskau |website=Dschinghis Khan Official Website |access-date=2 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.welt.de/vermischtes/article176981287/Dschinghis-Khan-Co-Wenn-die-WM-wird-wie-die-WM-Songs-dann-gute-Nacht.html |title=Wenn die WM wird wie die WM-Songs, dann gute Nacht |publisher=[[Welt]] |date=4 June 2018 |access-date=2 February 2022}}</ref> Vienlaikus Haihels apvienojās ar Treku, lai ierakstītu dziesmu ''We Love Football''. Tika atklāts, ka Haihels ieguva tiesības uz ''Dschinghis Khan'' nosaukumu Vācijā un Spānijā.<ref name="Lineup1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/register/3020172144846/DE |title=Deutsches Patent und Markenamt |date=2017-08-05 |access-date=2018-10-24}}</ref> Štrobelai, Popai, Kupreitam un producentam Heinam Grossam arī pieder tiesības uz nosaukumu ''Dschinghis Khan'',<ref name="Lineup2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/register/3020180088372/DE |title=Deutsches Patent und Markenamt |date=2018-05-04 |access-date=2018-10-24}}</ref> ar abiem grupas patentiem atļaujot to pašu logo izmantošanu. Rezultātā darbojas divas disko grupas ar nosaukumu ''Dschinghis Khan''. {{dat|2020|9|12|5=bez}} dejotājs un dziedātājs Johanness Kupreits gāja bojā autoavārijā Vācijā.<ref name="Johannes">{{Tīmekļa atsauce|title=Traueranzeigen von Johannes Kupreit {{!}} trauer.merkur.de|url=https://trauer.merkur.de/traueranzeige/johannes-kupreit|access-date=2021-03-14|website=trauer.merkur.de|language=de}}</ref> Piemiņas vārdus viņam veltīja dalībnieki un ''Dschinghis Khan'' fani no visas pasaules.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Wenn Worte nicht ausreichen. Erfüllt von tiefer Dankbarkeit für die unzähligen und unvergesslichen Momente, die wir mit Dir erleben durften. Wir lieben Dich, unseren wundervollen Bruder Ögödei. Ein Khan durch und durch. Für immer. Ein dreifaches HUH HAH auf Dich! |url=https://www.instagram.com/p/CFNrdKKlA9U/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20241126204106/https://www.instagram.com/p/CFNrdKKlA9U/ |author=Dschinghis Khan |publisher=[[Instagram]] |archive-date={{dat|2024|11|26||bez}} |access-date=14 March 2021 }}</ref> Līdz {{dat|2020|4=G|5=bez}} beigām Popa un Štrobela pārtrauca aktīvu dalību grupā. Tikmēr Haihela un Treka ''Dschinghis Khan'' sastāvs izdeva studijas albumu ''Here We Go'' ar jauniem skaņdarbiem un agrāko dziesmu jaunām versijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jvcmusic.co.jp/-/Discography/A026850/VICP-65570.html |title=ヒア・ウィ・ゴー {{!}} ジンギスカン |publisher=[[JVCKenwood Victor Entertainment]] |access-date=18 January 2022}}</ref> {{dat|2021|4=G|5=bez}} jūlijā Zīgels iesūdzēja Haihelu tiesā, kad pēdējais mēģināja viņam liegt izdot 2018. gada FIFA Pasaules kausa ''Moskau'' versiju un apgalvoja, ka viņam pilnībā pieder ''Dschinghis Khan'' nosaukums. Minhenes apgabaltiesa pieņēma lēmumu par labu Zīgelam un piešķīra viņam preču zīmes tiesības uz grupu, atsaucoties uz viņu kā grupas sākotnējo radītāju un producentu, un grupas iepriekšējās izjukšanas neietekmēja viņa īpašumtiesības.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.sueddeutsche.de/bayern/prozesse-muenchen-urteil-ralph-siegel-gewinnt-prozess-um-dschinghis-khan-dpa.urn-newsml-dpa-com-20090101-210728-99-579380 |title=Urteil: Ralph Siegel gewinnt Prozess um "Dschinghis Khan" |newspaper=[[Süddeutsche Zeitung]] |date=28 July 2021 |access-date=25 January 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://newsrnd.com/life/2021-07-28-ralph-siegel-wins-against-the-singer-of-genghis-khan.HJG8Cm6CAO.html |title=Ralph Siegel wins against the singer of Genghis Khan |website=The Limited Times |date=28 July 2021 |access-date=26 January 2022 |archive-date=2023-04-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230404043742/https://newsrnd.com/life/2021-07-28-ralph-siegel-wins-against-the-singer-of-genghis-khan.HJG8Cm6CAO.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lexology.com/library/detail.aspx?g=e023fb47-f2c3-40f7-ab50-0725d5f5b167 |title=Genghis Khan decision highlights importance of industry peculiarities to unregistered company rights |website=Lexology |date=7 October 2021 |access-date=26 January 2022}}</ref> {{dat|2022|4=G|5=bez}} janvārī Volfgangs Haihels publiskoja paziņojumu savā ''Facebook'' kontā par atdalīšanos no Stefana Treka ''Dschinghis Khan'' varianta radošo domstarpību dēļ un apgalvoja, ka Treks ''Dschinghis Khan'' nepatiesi apgalvo, ka tas ir oriģinālais ''Dschinghis Khan''. {{dat|2023|5=bez}} Zīgela sastāvs papildinājās ar trim jauniem dalībniekiem: Marko Matiasu, Selīnu Kolu un Mihaelu Turnēru.<ref>{{publikācijas atsauce |url=https://smago.de/ws2/schlager/dschinghis-khan-das-warten-hat-ein-ende-weltweites-dschinghis-khan-comeback-mit-ralph-siegel/ |title=Dschinghis Khan: Das Warten hat ein Ende: Weltweites Dschinghis Khan Comeback – MIT Ralph Siegel !!! |magazine=Smago! |date=28 June 2023 |access-date=16 August 2023}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Ralph Siegel’s Original Dschinghis Khan|url=https://www.youtube.com/watch?v=O1pBvfO02T8|date=2023-06-27|accessdate=2025-07-08|last=Dschinghis Khan Official}}</ref> == Diskogrāfija == {{pamatraksts|Dschinghis Khan diskogrāfija}} * ''[[Dschinghis Khan (albums)|Dschinghis Khan]]'' (1979) * ''Rom'' (1980) * ''Viva'' (1980) * ''Wir sitzen alle im selben Boot'' (1981) * ''Helden, Schurken & der Dudelmoser'' (1982) * ''Corrida'' (1983) * ''7 Leben'' (2007) * ''Here We Go'' (2020) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://dschinghis-khan.com/en/ Ralfa Zīgela sastāva oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.dschinghiskhan.com Stefana Treka sastāva oficiālā tīmekļa vietne] {{kastes sākums}} {{Succession box| before=[[Irēna Šēra]]<br>ar ''[[Feuer (dziesma)|Feuer]]'' | title=[[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] | years=[[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | after=[[Katja Ebšteina]]<br>ar ''[[Theater (dziesma)|Theater]]'' }} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas mūzikas grupas]] [[Kategorija:Vācijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 0yevgg2dzzlm1v6y6orforu8dhjezne 10 605658 4487077 4483261 2026-06-26T18:53:58Z Biafra 13794 4487077 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Rīgas Zeļļu spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = fuchsia | fg = indigo | komanda = Rīgas Zeļļi | komanda_saite = Rīgas Zeļļi | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 1 [[Juris Vītols|Vītols]] <!-- * 5 [[Deniss Lukašovs|Lukašovs]] --> * 7 [[Rodijs Mačoha|Mačoha]] * 8 [[Roberts Bērziņš|R. Bērziņš]] * 9 [[Raivo Kudrjavcevs|Kudrjavcevs]] * 10 [[Rolands Šulcs|Šulcs]] * 20 [[Ritvars Nikolajevs|Nikolajevs]] <!-- * 23 [[Frenkijs Fidlers|Fidlers]] --> * 31 [[Jānis Bērziņš (basketbolists)|J. Bērziņš]] <!-- * 55 [[Deniss Krestiņins|Krestiņins]] --> * ? [[Enza Ābele|Ābele]] <!-- * ? [[Kristians Anigve|Anigve]] --> * ? [[Kristians Feierbergs|Feierbergs]] * Galvenais treneris [[Dāvis Čoders]] * Treneri: [[Raimonds Feldmanis|Feldmanis]] * [[Akselis Vairogs|Vairogs]] * [[Oskars Zurkovs|Zurkovs]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Rīgas Zeļļi]] </noinclude> 1dtp2l5b7ton9mbowal53tynmnl9wtd 0 610893 4487268 4482157 2026-06-27T09:17:07Z Grafeius 147160 /* */ 4487268 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|9|8}} | birth_place = | caps1 = 49 | caps2 = 4 | caps3 = 70 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Santakrusa de Tenerife}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | goals1 = 11 | goals2 = 1 | goals3 = 18 | height = 186 | image = Nico Paz Como 2025.jpg | caption = Niko Pass 2025. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Argentīna}} Argentīnas U20 | nationalteam2 = {{fb|ARG}} | nationalyears2 = 2024— | nationalyears1 = 2022 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|06|25|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|10|04|sk|bez}} | name = | playername = Niko Pass | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2022—2024 | years2 = 2023—2024 | years3 = 2024— }} '''Nikolass Pass Martiness''' ({{Val|es|Nicolás Paz Martínez}}; dzimis {{Dat|2004|9|8}}) ir [[Argentīna]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Pass spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Como 1907|Como]]''. Dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]], [[Spānija|Spānijā]]. Viņa tēvs ir bijušais Argentīnas izlases dalībnieks [[Pablo Pass]]. Karjeru uzsācis Spānijas komandā [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. [[Argentīnas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * [[Spānijas Superkauss]]: 2024 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Argentīnas futbolists-aizmetnis}}{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Pass, Niko}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanāriju Salās dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Como 1907 spēlētāji]] [[Kategorija:CD Tenerife spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 97bvr1jh1drdc2d67h5xlmb301e4y73 0 611748 4486920 4483761 2026-06-26T13:16:29Z Jānis U. 198 4486920 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Ķemeru svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Aleirolīts, Gārdze, 1. urbums, D1, Ķemeru svīta.JPG | attēla_paraksts = [[Aleirolīts]] (Ķemeru svīta) | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Ķemeri|Ķemeru]] urbuma intervāls 461—547,65 m | vecums = 408-400 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Apakšdevons]] | stāvs = [[Prāgas stāvs|Prāgas]], [[Emsas stāvs|emsas]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Ķemeru''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Aleirīts|aleirīti]], [[smiltis]], [[Māls|māli]] | biezums = 172 m | izrakteņi = | fosilijas = ''[[Actinolepis spinosa]]'' | atklājējs = [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]] }} '''Ķemeru svīta (D₁km)''' ir [[Apakšdevons|apakšdevona]] [[Brekona reģionālais stāvs|brekona reģionālā stāva]] ([[prāgas stāvs]] un [[Emsas stāvs|emsas stāva]] apakšējā daļa) ķemeru horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība, kas ir izplatīta [[Latvija]]s rietumu un centrālajā daļā un [[Lietuva]]s ziemeļrietumos, bet virspusē šīs svītas nogulumi neiziet. [[Svīta (ģeoloģija)|Svīta]] uzguļ [[Ordoviks|ordovika]], [[Silūrs|silūra]] un [[Apakšdevons|apakšdevona]] [[gargždu sērija]]s nogulumiem, un to klāj [[Rēzeknes svīta|rēzeknes]] un [[pērnvas svīta]]s nogulumi. Ķemeru svītas biezums Ezeres 4. urbumā sasniedz 172 metri un strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, bet [[Ziemeļvidzeme|Ziemeļvidzemē]] un [[Latgale|Latgalē]] pilnīgi izzūd.<ref name="ld">{{Latvijas daba|3|61}}</ref> Nosaukums ņemts no [[Ķemeri|Ķemeru]] pilsētas, no kuras urbuma griezuma (intervāls 415,3—525 m) 1952. gadā [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]] izdalīja šo svītu. 1963 gadā Lietuvā un Latvijā tā tika sadalīta Sesavas un Viesītes svītās. Taču 1972. gadā Viesītes svītu [[Ļubova Ļarska|Ļ. Ļarska]] pārveidoja par [[Rēzeknes svīta|rēzeknes svītu]] un pieskaitīja to [[Vidusdevons|vidusdevona]] [[Eifela stāvs|eifela stāvam]]. Tā kā sākotnējā urbuma serde tika nozaudēta, tad 1972. gadā Ķemeros tika izurbts jauns urbums un par ķemeru svītas [[Stratotips|stratotipu]] ir paņemts šis griezums intervālā 461—547,65 m. Lietuvā ķemeru svītas analogs ir [[viešviles svīta]]. == Stratigrāfiskais raksturojums == Ķemeru svītas nogulumi Latvijā ir izplatīti daudz plašāk, nekā zem tiem esošie apakšdevona gargždu sērijas nogulumi. Izņemot nelielu apgabalu pie [[Talsi]]em, svīta nepārtraukti izplatīta visā valsts rietumu subreģionā un austrumu subreģiona rietumu daļā. [[Latvijas sedliene]]s teritorijas lielākajā daļā tā uzguļ uz izskalotajiem ordovika un silūra, bet dienvidaustrumos, iespējams, arī uz [[Tilžes svīta|tilžes]]-[[Stonišķu svīta|stonišķu]] nogulumiem. [[Polijas-Lietuvas sineklīze]]s apgabalā līdz līnijai [[Piltene]]-Talsi svīta sedz dažādus silūra horizontus, bet ziemeļos no šīs līnijas ļoti [[Erozija|erodētos]] tilžes-stonišķu nogulumus. Ķemeru svītas pamatnē ieguļ [[Konglomerāts (iezis)|konglomerāti]] vai [[smilšakmeņi]] ar [[pirīts|pirīta]] un [[Dolomīts|dolomīta]] cementu. Rietumu subreģionā ķemeru svītu veido [[Aleirolīts|aleirolīta]] un [[Māls|māla]] slāņu mija. Tās apakšējā daļā dominē sarkanīgi dažādgraudaini smilšakmeņi ar māla, dolomīta un [[Ģipsis|ģipša]] cementu, kas satur aleirolīta un [[Kvarcs|kvarca]] oļus, kā arī pirīta konkrēcijas. Smilšakmeņu slāņos ir konstatējamas tumšpelēku [[vizla]]inu smilšakmeņu un aleirolītu starpkārtas ar daudzskaitlīgām [[Psilofīti|psilofītu]] paliekām. Griezuma augšdaļa ir mālaināka un tajā dominē rūsgani un pelēcīgi-violeti mālaini aleirolīti ar dolomīta ieslēgumiem. Austrumu subreģionā ķemeru svītas nogulumi ir smilšaināki, kur smilšakmeņi sastāda līdz 70% griezuma. Griezuma apakšdaļā arī ir konstatētas smilšakmeņu un aleirolītu starpkārtas ar bagātīgām psilofītu paliekām. Karbonātniskie aleirolīti virzienā no rietumiem uz austrumiem pakāpeniski nomainas ar horizontāli smalkslāņotiem bezkarbonātiskiem nogulumiem. === Svītas robežas === Svītas robežu skaidrība dažādās vietās ir atšķirīga. Apakšējā robeža ir skaidri nosakāma un viegli marķējama tajos griezumos, kur ķemeru svīta uzguļ ordovika un silūra nogulumiem. Tā izpaužas ar krasu karbonātisko iežu (pārsvarā [[Dolomītmerģelis|dolomītmerģeļu]]) litoloģisko maiņu, kur bagātīgi sastopama silūra fauna ar [[slēdzenes pleckāji]]em, [[gliemeņvēži]]em, [[graptolīti]]em un [[konodonti]]em, pret rupjgraudainiem smilšakmeņiem vai konglomerātiem ar pirīta cementu pamatnē. Svītas apakšējā robeža ziemeļos no Piltenes-Talsu līnijas, kur ķemeru svītas nogulumi uzguļ [[Drupieži|terigēnajiem]] tilžes-stonišķu nogulumiem, ir mazāk skaidra. Tā tiek vilkta pa rūsganu, dažādgraudainu smilšakmeņu pamatni, kas satur māla un aleirolīta starpkārtas, psilofītu paliekas un bagātīgu [[Sporas|sporu]] kompleksu, kas pārsedz smilšaini-mālainus nogulumus ar ''[[Traquairaspis]]'' paliekām. Augāšējā robeža ir salīdzinoši skaidra rietumu subreģionā, kur ķemeru svītas nogulumus sedz [[pērnavas svīta]]s rupjgraudaini, balti vai rozīgi smilšakmeņi. Parasti to velk pa ļoti [[Okers|okerainu]] ar dzelzs [[Oolīti|oolītu]] piejaukumu, lillīgi rūsganu, kunkuļainu aleirolītu virsmu, ko sedz pērnavas svītas balti un rozīgi, dažādgraudaini smilšakmeņi. Austrumu subreģiona rietumu daļā ([[Mālpils ieplaka]]), kur svītas nogulumus klāj rēzeknes svītas nogulumi, robeža ir grūtāk izsekojama. Joprojām šī robeža ir diskutabla. Šeit ir divi robežas vilkšanas varianti. [[Visvaldis Kuršs|V. Kuršs]] to velk pa strauju minerālu asociāciju maiņu nogulumos. Uz ķemeru svītu viņš attiecina iežus, kas satur [[Turmalīns|turmalīna]]-[[Cirkons|cirkona]] asociāciju, bet uz rēzeknes un pērnavas svītām iežus ar cirkona-[[Granāti|granātu]] asociāciju. Taču minerālo asociāciju maiņa nesakrīt ar [[Palinoloģija|palinoloģisko]] un faunas kompleksu maiņu. Pēc G. Vaitekunenes un V. Ņenastjevas datiem sporu komplekss iežos, kurus Kuršs attiecina ķemeru svītas augšdaļai, būtiski atšķiras no plaši zināmajiem [[Baltijas valstis|Baltijas]] ķemeru svītas sporu kompleksiem. Šis komplekss liecina par vidusdevona, nevis apakšdevona vecumu. Neņemot sporas, dolomītmerģeļu slānī (biezumā līdz 5 m), kuru Kuršs atzīmēja kā ķemeru svītas augšējo daļu Mālpils ieplakā (Ļauļēnu 26. un Nītaures 53. urbums), ir atrodamas labi saglabājušās [[Konhostraki|konhostraku]] paliekas (nav noteiktas), kā arī [[Lingulīdu kārta|lingulīdu]] paliekas, kuras [[Viktors Grāvītis|V. Grāvītis]] noteica kā rēzeknes svītas lingulīdas, identiskas, kā rēzeknes svītas stratotipiskajā rajonā. Ķemeru svītas augsējās robežas nospraušanai Latvijas centrālajā daļā, acīmredzot ir vajadzīgi nogulumu uzbūves un izplatības detalizēti pētījumi no griezuma uz griezumu. Pašreiz ķemeru svītas augšējā robeža austrumu subreģiona rietumos tiek vilkta pa lillīgi pelēku, neslāņotu aleirolītu ar okerainiem dzelteniem plankumiem virsmu, kuru [[Jūras transgresija|transgresīvi]] pārsedz balti vai pelēcīgi karbonātiski smilšakmeņi ar oļu piejaukumu pamatnē, un kas tiek pieskaitīti jau rēzeknes svītai. === Zonalitāte === V. Kuršs, izpētot Latvijas ķemeru svītas nogulumu mineraloģisko sastāvu, atzīmē [[Akcesoru minerāli|akcesoru minerālu]] sadalījuma zonalitāti. Rietumu subreģionā smilšakmeņos ir novērojams vienāds granāta un cirkona saturs, bet turmalīns ir daudz mazākā daudzumā. Rietumu reģiona austrumu daļā strauji pieaug cirkona saturs un samazinās granāti un turmalīni. Taču granāta saturs atsevišķās slāņkopās joprojām ir liels (Dobeles 91. urbums). Austrumu subreģionā [[Minerāls|minerālu]] sadalījums kļūst vienveidīgs un visā ķemeru svītas griezumā ļoti dominē cirkons un turmalīns. Kuršs atzīmē minerālo asociāciju kontrasta pieaugumu ziemeļu virziena, no kurienes nāk terigēnā materiāla pieplūde. [[Austra Stinkule|A. Stinkule]] un [[Kalju Utsals|K. Utsals]] norāda uz [[hidrovizlas]] dominēšanu ķemeru svītas mālos, kuras saturs reizēm pārsniedz 75%. Bez tās mālos vēl ir [[Hlorīti|hlorīts]] un [[kaolinīts]]. Rietumu subreģionā kaolinīta daudzums mālos sastāda 0—5%, bet austrumu virzienā tas palielinās līdz 20%. Apmēram pusi no ķemeru svītas mālu un aleirolītu paraugiem kopā ar kaolinītu satur 5—10% hlorīta, kurš visbiežāk ir sastopams apakšējos ritmos. Ķemeru svītas mūsdienu izplatības areālā ir izdalītas divas litoloģiski facialās zonas: ==== Aleirītu, smilšu un mālu zona ==== Šī baseina salīdzinoši dziļūdens zona aizņem ķemeru svītas platības lielāko daļu un tiek piedēvēta rietumu subreģionam. Tās austrumu robeža iet apmēram pa [[Engure]]s-[[Dobele]]s [[Meridiāns|meridiānu]]. Zonas griezuma uzbūvē skaidri tiek izdalīti četri ritmi. Divu apakšējo ritmu apakšējās daļās dominē smalki līdz sīkkristāliski, parasti slīpslāņoti smilšakmeņi ar plāniem tumšpelēku aleirolītu un mālu starpslāņiem. Smilšakmeņos ir sastopami starpslāņi un lēcas, kas bagātinātas ar vizlu un [[Augi|augu]] paliekām. Divi augšējie ritmi ir mālaināki. Tur dominējošā loma ir aleirolītiem, un bieži ir mālainu smilšakmeņu un [[aleirīti]]sku mālu starpslāņi. Valsts dienvidrietumos ir novērojami plāni dolomītmerģeļu starpslāņi. I. Polivko šīs zonas iežos ir konstatējis paaugstinātu [[Titāns|Ti]], [[Bārijs|Ba]], [[Berilijs|Be]], [[Cirkonijs|Zr]], [[Itrijs|Yt]] un [[Fosfors|P]] saturu, bet bez jebkādas likumsakarības šo elementu izplatībā. Organiskās paliekas ir nabadzīgas un tās pārstāv ihtiofauna un augi. Zonas ziemeļrietumu daļai ir raksturīga apbrīnojami laba [[Zivis|zivju]] un augu saglabāšanās pakāpe. Tumši pelēkajos smalki slāņotajos aleirolītos ir [[Fosilijas|fosilizējušies]] veseli [[Akantodes|akantodu]] (''[[Diplacanthida]]'') skeleti ar gandrīz neskartu [[Zvīņas|zvīņojumu]] un augi ar veseliem [[sporangiji]]em (''[[Cooksonia caledonica|Cooksonia cf. caledonica]]''). Salīdzinoši bieži ir starpslāņi ar racējorganismu pēdām, kuru paliekas nav saglabājušās. ==== Aleirītu un smilšu seklūdens zona ==== Šī baseina zona ir izplatīta rietumu subreģiona pašos austrumos un austrumu subreģiona rietumos. Tās austrumu robeža iet apmēram pa [[Valmiera]]s-[[Pļaviņas|Pļaviņu]] meridiānu. Griezumā dominē gaiši smilšakmeņi, parasti slīpslāņoti, ar tumšpelēku aleirolītu starpslāņiem, kas ir bagātināti ar pārogļotām augu paliekām. Faunas paliekas šajā zonā nav konstatētas. == Paleontoloģiskais raksturojums == Latvijas teritorijā ķemeru svīta fauniski ir vāji pētīta. Rietumu subreģionā Priekules 20. urbumā 882 m dziļumā tika konstatētas [[Psammosteīdas|psammosteīdu]] (''[[Schizosteus]]. sp'') un [[pteraspīdas|pteraspīdu]] paliekas. Lūžņu 4. urbumā 132—146,6 m intervālā tika atrastas ''Schizosteus sp.'' un ''[[Porolepis]] sp.'' paliekas, bet Ventspils D3. urbumā 237 m dziļumā ''[[Actinolepis spinosa]]''. Papes 74. urbumā 873—860 m intervālā A. Jurina noteica apakšdevona psilofītus ''[[Psylophyton arcticum|Psylophyton cf. arcticum]]'', Priekules 20. urbumā 914,7—920 m intervālā ''[[Taeniocrada langi|Taeniocrada cf. langi]]'', bet Liepājas (sanatorijas) 100. urbumā 701-716 m intervālā ''[[Cooksonia caledonica]]'' un ''[[Drepanophycus spinaeformis]]''. === Palinoloģiskais raksturojums === [[Kurzemes pussala]]s ziemeļdaļas urbumos (Upesgrīvas 20. urbums 274—281,75 m intervāls, Papes 14. urbums 301,3-366,5 m intervāls, Rojas 10. urbums 260—264,4 m intervāls) G. Vaitekunene noteica sporu kompleksu ar sugām ''[[Leiotriletes nigritellus]]'', ''[[Leiotriletes devonicus|L. devonicus]]'', ''[[Leiotriletes microrugosus|L. microrugosus]]'', ''[[Leiotriletes inermis|L. inermis]]'', ''[[Leiotriletes pullatus|L. pullatus]]'', ''[[Leiotriletes minutissimus|L. minutissimus]]'', ''[[Leiotriletes rotundus|L. rotundus]]'', ''[[Stenozonotriletes formosus]]'', ''[[Stenozonotriletes ornatissimus|S. ornatissimus]]'' (=''Emphanisporites rotatus''), ''[[Stenozonotriletes extensus|S. extensus]]'', ''[[Stenozonotriletes tersus|S. tersus]]'', ''[[Lophotriletes subrotundus]]'', ''[[Lophotriletes rugosus|L. rugosus]]'', ''[[Lophotriletes fastuosus|L. fastuosus]]'', ''[[Acanthotriletes acris]]'', ''[[Retusotriletes sterlibaschevensis]]''. Apakšējā ritma pelēkajos aleirolītos Ķemeru (ārsniecisko dūņu dziednīca) urbuma 536—537 m intervālā V. Ņenastjeva noteica sporas ''Leiotriletes microrugosus'', [[Leiotriletes laevis|L. laevis]], ''[[Leiotriletes actinomorphus|L. actinomorphus]]'', ''[[Leiotriletes parvus|L. parvus]]'', ''[[Leiotriletes simplex|L. simplex]]'', ''L. devonicus'', ''[[Acanthotriletes perpussilus]]'', ''[[Acanthotriletes parvispinosus|A. parvispinosus]]'', ''[[Acanthotriletes tenuispinosus|A. tenuispinosus]]'', ''[[Lophotriletes minor]]'', ''[[Retusotriletes simplex]]'', ''[[Stenozonotriletes extensus]] var. minor'', ''[[Stenozonotriletes conformis|St. conformis]]''. Līdzīgu šim sporu kompleksam ķemeru svītas apakšējā daļā Katlakalna 13. urbumā noteica B. Timofejevs. Apakšējā ritma vidusdaļas aleirolītos Baldones urbuma 577,2—583,2 m intervālā G. Vaitekunene noteica šādu sporu kompleksu: ''Stenozonotriletes ornatissimus (=Emphanisporites rotatus)'', ''S. extensus'', ''[[Stenozonotriletes formosus|S. formosus]]'', ''Leiotriletes simplex'', ''[[Leiotriletes atavus|L. atavus]]'', ''[[Archaeozonotriletes extensus]]'', ''[[Archaeozonotriletes variabilis|A. variabilis]]'', ''[[Archaeozonotriletes micromanifestus|A. micromanifestus]]'', ''[[Archaeozonotriletes basilaris|A. basilaris]]'', ''[[Archaeozonotriletes decorus|A. decorus]]'', ''[[Acanthotriletes usitaus]]'', ''Lophotriletes fastuosus'', ''[[Camarozonotriletes papillatus]]'', ''[[Retusotriletes famenensis]]'', ''[[Retusotriletes verruculatus|R. verruculatus]]''. Austrumu subreģionā arī apakšējā ritmā ķemeru svītas raksturīgu sporu kompleksu S. Starikova noteica 1973. gadā Ļauļēnu 26. urbumā 665 m dziļumā: ''Stenozonotriletes ornatissimus (=Emphanisporites rotatus)'', ''S. conformis'', ''S. simplex'', ''[[Stenozonotriletes|Stenozonotriletes sp.]]'', ''Leiotriletes atavus'', ''[[Trachytriletes minor]]'', ''[[Camarozonotriletes pusillus]]'', ''[[Archaeozonotriletes semilucensis]]'', ''A. basilaris'', ''[[Retusotriletes laevis]]'', ''[[Lophotriletes grumosus]]'', ''[[Lophotriletes vulgaris|L. vulgaris]]'', ''[[Hymenozonotriletes|Hymenozonotriletes sp]]''.<ref>В.С. Сорокин, Л.А. Лярская, Л.С. Саваитова и др, Девон и карбон Прибалтики, издательство "Зинатне", Рига, 1981. г., 51-61. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] bp90ae831k9wfq6z6sncdzy93x5hhv5 4486924 4486920 2026-06-26T13:37:07Z Jānis U. 198 4486924 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Ķemeru svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Aleirolīts, Gārdze, 1. urbums, D1, Ķemeru svīta.JPG | attēla_paraksts = [[Aleirolīts]] (Ķemeru svīta) | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Ķemeri|Ķemeru]] urbuma intervāls 461—547,65 m | vecums = 408-400 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Apakšdevons]] | stāvs = [[Prāgas stāvs|Prāgas]], [[Emsas stāvs|emsas]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Ķemeru''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Aleirīts|aleirīti]], [[smiltis]], [[Māls|māli]] | biezums = līdz 172 m | izrakteņi = | fosilijas = ''[[Actinolepis spinosa]]'' | atklājējs = [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]] }} '''Ķemeru svīta (D₁km)''' ir [[Apakšdevons|apakšdevona]] [[Brekona reģionālais stāvs|brekona reģionālā stāva]] ([[prāgas stāvs]] un [[Emsas stāvs|emsas stāva]] apakšējā daļa) ķemeru horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība, kas ir izplatīta [[Latvija]]s rietumu un centrālajā daļā un [[Lietuva]]s ziemeļrietumos, bet virspusē šīs svītas nogulumi neiziet. [[Svīta (ģeoloģija)|Svīta]] uzguļ [[Ordoviks|ordovika]], [[Silūrs|silūra]] un [[Apakšdevons|apakšdevona]] [[gargždu sērija]]s nogulumiem, un to klāj [[Rēzeknes svīta|rēzeknes]] un [[pērnvas svīta]]s nogulumi. Ķemeru svītas biezums Ezeres 4. urbumā sasniedz 172 metri un strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, bet [[Ziemeļvidzeme|Ziemeļvidzemē]] un [[Latgale|Latgalē]] pilnīgi izzūd.<ref name="ld">{{Latvijas daba|3|61}}</ref> Nosaukums ņemts no [[Ķemeri|Ķemeru]] pilsētas, no kuras urbuma griezuma (intervāls 415,3—525 m) 1952. gadā [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]] izdalīja šo svītu. 1963 gadā Lietuvā un Latvijā tā tika sadalīta Sesavas un Viesītes svītās. Taču 1972. gadā Viesītes svītu [[Ļubova Ļarska|Ļ. Ļarska]] pārveidoja par [[Rēzeknes svīta|rēzeknes svītu]] un pieskaitīja to [[Vidusdevons|vidusdevona]] [[Eifela stāvs|eifela stāvam]]. Tā kā sākotnējā urbuma serde tika nozaudēta, tad 1972. gadā Ķemeros tika izurbts jauns urbums un par ķemeru svītas [[Stratotips|stratotipu]] ir paņemts šis griezums intervālā 461—547,65 m. Lietuvā ķemeru svītas analogs ir [[viešviles svīta]]. == Stratigrāfiskais raksturojums == Ķemeru svītas nogulumi Latvijā ir izplatīti daudz plašāk, nekā zem tiem esošie apakšdevona gargždu sērijas nogulumi. Izņemot nelielu apgabalu pie [[Talsi]]em, svīta nepārtraukti izplatīta visā valsts rietumu subreģionā un austrumu subreģiona rietumu daļā. [[Latvijas sedliene]]s teritorijas lielākajā daļā tā uzguļ uz izskalotajiem ordovika un silūra, bet dienvidaustrumos, iespējams, arī uz [[Tilžes svīta|tilžes]]-[[Stonišķu svīta|stonišķu]] nogulumiem. [[Polijas-Lietuvas sineklīze]]s apgabalā līdz līnijai [[Piltene]]-Talsi svīta sedz dažādus silūra horizontus, bet ziemeļos no šīs līnijas ļoti [[Erozija|erodētos]] tilžes-stonišķu nogulumus. Ķemeru svītas pamatnē ieguļ [[Konglomerāts (iezis)|konglomerāti]] vai [[smilšakmeņi]] ar [[pirīts|pirīta]] un [[Dolomīts|dolomīta]] cementu. Rietumu subreģionā ķemeru svītu veido [[Aleirolīts|aleirolīta]] un [[Māls|māla]] slāņu mija. Tās apakšējā daļā dominē sarkanīgi dažādgraudaini smilšakmeņi ar māla, dolomīta un [[Ģipsis|ģipša]] cementu, kas satur aleirolīta un [[Kvarcs|kvarca]] oļus, kā arī pirīta konkrēcijas. Smilšakmeņu slāņos ir konstatējamas tumšpelēku [[vizla]]inu smilšakmeņu un aleirolītu starpkārtas ar daudzskaitlīgām [[Psilofīti|psilofītu]] paliekām. Griezuma augšdaļa ir mālaināka un tajā dominē rūsgani un pelēcīgi-violeti mālaini aleirolīti ar dolomīta ieslēgumiem. Austrumu subreģionā ķemeru svītas nogulumi ir smilšaināki, kur smilšakmeņi sastāda līdz 70% griezuma. Griezuma apakšdaļā arī ir konstatētas smilšakmeņu un aleirolītu starpkārtas ar bagātīgām psilofītu paliekām. Karbonātniskie aleirolīti virzienā no rietumiem uz austrumiem pakāpeniski nomainas ar horizontāli smalkslāņotiem bezkarbonātiskiem nogulumiem. === Svītas robežas === Svītas robežu skaidrība dažādās vietās ir atšķirīga. Apakšējā robeža ir skaidri nosakāma un viegli marķējama tajos griezumos, kur ķemeru svīta uzguļ ordovika un silūra nogulumiem. Tā izpaužas ar krasu karbonātisko iežu (pārsvarā [[Dolomītmerģelis|dolomītmerģeļu]]) litoloģisko maiņu, kur bagātīgi sastopama silūra fauna ar [[slēdzenes pleckāji]]em, [[gliemeņvēži]]em, [[graptolīti]]em un [[konodonti]]em, pret rupjgraudainiem smilšakmeņiem vai konglomerātiem ar pirīta cementu pamatnē. Svītas apakšējā robeža ziemeļos no Piltenes-Talsu līnijas, kur ķemeru svītas nogulumi uzguļ [[Drupieži|terigēnajiem]] tilžes-stonišķu nogulumiem, ir mazāk skaidra. Tā tiek vilkta pa rūsganu, dažādgraudainu smilšakmeņu pamatni, kas satur māla un aleirolīta starpkārtas, psilofītu paliekas un bagātīgu [[Sporas|sporu]] kompleksu, kas pārsedz smilšaini-mālainus nogulumus ar ''[[Traquairaspis]]'' paliekām. Augāšējā robeža ir salīdzinoši skaidra rietumu subreģionā, kur ķemeru svītas nogulumus sedz [[pērnavas svīta]]s rupjgraudaini, balti vai rozīgi smilšakmeņi. Parasti to velk pa ļoti [[Okers|okerainu]] ar dzelzs [[Oolīti|oolītu]] piejaukumu, lillīgi rūsganu, kunkuļainu aleirolītu virsmu, ko sedz pērnavas svītas balti un rozīgi, dažādgraudaini smilšakmeņi. Austrumu subreģiona rietumu daļā ([[Mālpils ieplaka]]), kur svītas nogulumus klāj rēzeknes svītas nogulumi, robeža ir grūtāk izsekojama. Joprojām šī robeža ir diskutabla. Šeit ir divi robežas vilkšanas varianti. [[Visvaldis Kuršs|V. Kuršs]] to velk pa strauju minerālu asociāciju maiņu nogulumos. Uz ķemeru svītu viņš attiecina iežus, kas satur [[Turmalīns|turmalīna]]-[[Cirkons|cirkona]] asociāciju, bet uz rēzeknes un pērnavas svītām iežus ar cirkona-[[Granāti|granātu]] asociāciju. Taču minerālo asociāciju maiņa nesakrīt ar [[Palinoloģija|palinoloģisko]] un faunas kompleksu maiņu. Pēc G. Vaitekunenes un V. Ņenastjevas datiem sporu komplekss iežos, kurus Kuršs attiecina ķemeru svītas augšdaļai, būtiski atšķiras no plaši zināmajiem [[Baltijas valstis|Baltijas]] ķemeru svītas sporu kompleksiem. Šis komplekss liecina par vidusdevona, nevis apakšdevona vecumu. Neņemot sporas, dolomītmerģeļu slānī (biezumā līdz 5 m), kuru Kuršs atzīmēja kā ķemeru svītas augšējo daļu Mālpils ieplakā (Ļauļēnu 26. un Nītaures 53. urbums), ir atrodamas labi saglabājušās [[Konhostraki|konhostraku]] paliekas (nav noteiktas), kā arī [[Lingulīdu kārta|lingulīdu]] paliekas, kuras [[Viktors Grāvītis|V. Grāvītis]] noteica kā rēzeknes svītas lingulīdas, identiskas, kā rēzeknes svītas stratotipiskajā rajonā. Ķemeru svītas augsējās robežas nospraušanai Latvijas centrālajā daļā, acīmredzot ir vajadzīgi nogulumu uzbūves un izplatības detalizēti pētījumi no griezuma uz griezumu. Pašreiz ķemeru svītas augšējā robeža austrumu subreģiona rietumos tiek vilkta pa lillīgi pelēku, neslāņotu aleirolītu ar okerainiem dzelteniem plankumiem virsmu, kuru [[Jūras transgresija|transgresīvi]] pārsedz balti vai pelēcīgi karbonātiski smilšakmeņi ar oļu piejaukumu pamatnē, un kas tiek pieskaitīti jau rēzeknes svītai. === Zonalitāte === V. Kuršs, izpētot Latvijas ķemeru svītas nogulumu mineraloģisko sastāvu, atzīmē [[Akcesoru minerāli|akcesoru minerālu]] sadalījuma zonalitāti. Rietumu subreģionā smilšakmeņos ir novērojams vienāds granāta un cirkona saturs, bet turmalīns ir daudz mazākā daudzumā. Rietumu reģiona austrumu daļā strauji pieaug cirkona saturs un samazinās granāti un turmalīni. Taču granāta saturs atsevišķās slāņkopās joprojām ir liels (Dobeles 91. urbums). Austrumu subreģionā [[Minerāls|minerālu]] sadalījums kļūst vienveidīgs un visā ķemeru svītas griezumā ļoti dominē cirkons un turmalīns. Kuršs atzīmē minerālo asociāciju kontrasta pieaugumu ziemeļu virziena, no kurienes nāk terigēnā materiāla pieplūde. [[Austra Stinkule|A. Stinkule]] un [[Kalju Utsals|K. Utsals]] norāda uz [[hidrovizlas]] dominēšanu ķemeru svītas mālos, kuras saturs reizēm pārsniedz 75%. Bez tās mālos vēl ir [[Hlorīti|hlorīts]] un [[kaolinīts]]. Rietumu subreģionā kaolinīta daudzums mālos sastāda 0—5%, bet austrumu virzienā tas palielinās līdz 20%. Apmēram pusi no ķemeru svītas mālu un aleirolītu paraugiem kopā ar kaolinītu satur 5—10% hlorīta, kurš visbiežāk ir sastopams apakšējos ritmos. Ķemeru svītas mūsdienu izplatības areālā ir izdalītas divas litoloģiski facialās zonas: ==== Aleirītu, smilšu un mālu zona ==== Šī baseina salīdzinoši dziļūdens zona aizņem ķemeru svītas platības lielāko daļu un tiek piedēvēta rietumu subreģionam. Tās austrumu robeža iet apmēram pa [[Engure]]s-[[Dobele]]s [[Meridiāns|meridiānu]]. Zonas griezuma uzbūvē skaidri tiek izdalīti četri ritmi. Divu apakšējo ritmu apakšējās daļās dominē smalki līdz sīkkristāliski, parasti slīpslāņoti smilšakmeņi ar plāniem tumšpelēku aleirolītu un mālu starpslāņiem. Smilšakmeņos ir sastopami starpslāņi un lēcas, kas bagātinātas ar vizlu un [[Augi|augu]] paliekām. Divi augšējie ritmi ir mālaināki. Tur dominējošā loma ir aleirolītiem, un bieži ir mālainu smilšakmeņu un [[aleirīti]]sku mālu starpslāņi. Valsts dienvidrietumos ir novērojami plāni dolomītmerģeļu starpslāņi. I. Polivko šīs zonas iežos ir konstatējis paaugstinātu [[Titāns|Ti]], [[Bārijs|Ba]], [[Berilijs|Be]], [[Cirkonijs|Zr]], [[Itrijs|Yt]] un [[Fosfors|P]] saturu, bet bez jebkādas likumsakarības šo elementu izplatībā. Organiskās paliekas ir nabadzīgas un tās pārstāv ihtiofauna un augi. Zonas ziemeļrietumu daļai ir raksturīga apbrīnojami laba [[Zivis|zivju]] un augu saglabāšanās pakāpe. Tumši pelēkajos smalki slāņotajos aleirolītos ir [[Fosilijas|fosilizējušies]] veseli [[Akantodes|akantodu]] (''[[Diplacanthida]]'') skeleti ar gandrīz neskartu [[Zvīņas|zvīņojumu]] un augi ar veseliem [[sporangiji]]em (''[[Cooksonia caledonica|Cooksonia cf. caledonica]]''). Salīdzinoši bieži ir starpslāņi ar racējorganismu pēdām, kuru paliekas nav saglabājušās. ==== Aleirītu un smilšu seklūdens zona ==== Šī baseina zona ir izplatīta rietumu subreģiona pašos austrumos un austrumu subreģiona rietumos. Tās austrumu robeža iet apmēram pa [[Valmiera]]s-[[Pļaviņas|Pļaviņu]] meridiānu. Griezumā dominē gaiši smilšakmeņi, parasti slīpslāņoti, ar tumšpelēku aleirolītu starpslāņiem, kas ir bagātināti ar pārogļotām augu paliekām. Faunas paliekas šajā zonā nav konstatētas. == Paleontoloģiskais raksturojums == Latvijas teritorijā ķemeru svīta fauniski ir vāji pētīta. Rietumu subreģionā Priekules 20. urbumā 882 m dziļumā tika konstatētas [[Psammosteīdas|psammosteīdu]] (''[[Schizosteus]]. sp'') un [[pteraspīdas|pteraspīdu]] paliekas. Lūžņu 4. urbumā 132—146,6 m intervālā tika atrastas ''Schizosteus sp.'' un ''[[Porolepis]] sp.'' paliekas, bet Ventspils D3. urbumā 237 m dziļumā ''[[Actinolepis spinosa]]''. Papes 74. urbumā 873—860 m intervālā A. Jurina noteica apakšdevona psilofītus ''[[Psylophyton arcticum|Psylophyton cf. arcticum]]'', Priekules 20. urbumā 914,7—920 m intervālā ''[[Taeniocrada langi|Taeniocrada cf. langi]]'', bet Liepājas (sanatorijas) 100. urbumā 701-716 m intervālā ''[[Cooksonia caledonica]]'' un ''[[Drepanophycus spinaeformis]]''. === Palinoloģiskais raksturojums === [[Kurzemes pussala]]s ziemeļdaļas urbumos (Upesgrīvas 20. urbums 274—281,75 m intervāls, Papes 14. urbums 301,3-366,5 m intervāls, Rojas 10. urbums 260—264,4 m intervāls) G. Vaitekunene noteica sporu kompleksu ar sugām ''[[Leiotriletes nigritellus]]'', ''[[Leiotriletes devonicus|L. devonicus]]'', ''[[Leiotriletes microrugosus|L. microrugosus]]'', ''[[Leiotriletes inermis|L. inermis]]'', ''[[Leiotriletes pullatus|L. pullatus]]'', ''[[Leiotriletes minutissimus|L. minutissimus]]'', ''[[Leiotriletes rotundus|L. rotundus]]'', ''[[Stenozonotriletes formosus]]'', ''[[Stenozonotriletes ornatissimus|S. ornatissimus]]'' (=''Emphanisporites rotatus''), ''[[Stenozonotriletes extensus|S. extensus]]'', ''[[Stenozonotriletes tersus|S. tersus]]'', ''[[Lophotriletes subrotundus]]'', ''[[Lophotriletes rugosus|L. rugosus]]'', ''[[Lophotriletes fastuosus|L. fastuosus]]'', ''[[Acanthotriletes acris]]'', ''[[Retusotriletes sterlibaschevensis]]''. Apakšējā ritma pelēkajos aleirolītos Ķemeru (ārsniecisko dūņu dziednīca) urbuma 536—537 m intervālā V. Ņenastjeva noteica sporas ''Leiotriletes microrugosus'', [[Leiotriletes laevis|L. laevis]], ''[[Leiotriletes actinomorphus|L. actinomorphus]]'', ''[[Leiotriletes parvus|L. parvus]]'', ''[[Leiotriletes simplex|L. simplex]]'', ''L. devonicus'', ''[[Acanthotriletes perpussilus]]'', ''[[Acanthotriletes parvispinosus|A. parvispinosus]]'', ''[[Acanthotriletes tenuispinosus|A. tenuispinosus]]'', ''[[Lophotriletes minor]]'', ''[[Retusotriletes simplex]]'', ''[[Stenozonotriletes extensus]] var. minor'', ''[[Stenozonotriletes conformis|St. conformis]]''. Līdzīgu šim sporu kompleksam ķemeru svītas apakšējā daļā Katlakalna 13. urbumā noteica B. Timofejevs. Apakšējā ritma vidusdaļas aleirolītos Baldones urbuma 577,2—583,2 m intervālā G. Vaitekunene noteica šādu sporu kompleksu: ''Stenozonotriletes ornatissimus (=Emphanisporites rotatus)'', ''S. extensus'', ''[[Stenozonotriletes formosus|S. formosus]]'', ''Leiotriletes simplex'', ''[[Leiotriletes atavus|L. atavus]]'', ''[[Archaeozonotriletes extensus]]'', ''[[Archaeozonotriletes variabilis|A. variabilis]]'', ''[[Archaeozonotriletes micromanifestus|A. micromanifestus]]'', ''[[Archaeozonotriletes basilaris|A. basilaris]]'', ''[[Archaeozonotriletes decorus|A. decorus]]'', ''[[Acanthotriletes usitaus]]'', ''Lophotriletes fastuosus'', ''[[Camarozonotriletes papillatus]]'', ''[[Retusotriletes famenensis]]'', ''[[Retusotriletes verruculatus|R. verruculatus]]''. Austrumu subreģionā arī apakšējā ritmā ķemeru svītas raksturīgu sporu kompleksu S. Starikova noteica 1973. gadā Ļauļēnu 26. urbumā 665 m dziļumā: ''Stenozonotriletes ornatissimus (=Emphanisporites rotatus)'', ''S. conformis'', ''S. simplex'', ''[[Stenozonotriletes|Stenozonotriletes sp.]]'', ''Leiotriletes atavus'', ''[[Trachytriletes minor]]'', ''[[Camarozonotriletes pusillus]]'', ''[[Archaeozonotriletes semilucensis]]'', ''A. basilaris'', ''[[Retusotriletes laevis]]'', ''[[Lophotriletes grumosus]]'', ''[[Lophotriletes vulgaris|L. vulgaris]]'', ''[[Hymenozonotriletes|Hymenozonotriletes sp]]''.<ref>В.С. Сорокин, Л.А. Лярская, Л.С. Саваитова и др, Девон и карбон Прибалтики, издательство "Зинатне", Рига, 1981. г., 51-61. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] slqsozdtiu0buzenbwvkg5agku8ystc 0 613301 4487024 4441015 2026-06-26T17:26:07Z Edgars2007 9590 /* Klubi */ 4487024 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Alberts Šmits | attēls = 2026-03-15 Eisbären Berlin gegen EHC Red Bull München (Deutsche Eishockey-Liga 2025-26) by Sandro Halank–002.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|12|2}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=193}}<ref>[https://www.iihf.com/en/events/2026/olympic-m/teams/roster/68583/latvia IIHF. LV roster 2026]</ref> | svars = {{mērvienība|kg=93}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]] | tvēriens = kreisais | kar_sāk = 2025 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Red Bull"]] | numurs = 23 | amats = | līga = [[Vācijas hokeja līga|DEL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2025—''pašlaik'' | klubs 1 = {{flaga|Somija}} [[Mikeli "Jukurit"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2025—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|Latvija}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Alberts Šmits''' (dzimis {{dat|2007|12|2}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik pārstāv [[Vācijas hokeja līga]]s (DEL) komandu [[Minhenes "Red Bull"]], kas viņu īrē no [[Somija]]s kluba [[Mikeli "Jukurit"]]. == Spēlētāja karjera == === Klubi === A. Šmits ar hokeju sāka nodarboties Valmieras HK, vēlāk spēlēja "Baltu Vilki" rindās. 2021.—2022. gada sezonas vidū tikai 14 gadu vecumā viņš pārcēlās uz [[Somija|Somiju]] un pievienojās ''[[Karhu-Kissat]]'' U-16 komandai. 2022.—2023. gada sezonā Šmits bija komandas vicekapteinis. Sezonas vidū viņš tika izīrēts uz [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] U-16 SM sērijas komandu. Nākamajā sezonā atkal pārstāvēja ''Karhu-Kissat'' dažādu vecumu jauniešu komandas. 2024. gadā Šmits pārcēlās uz [[Mikeli "Jukurit"]]. Sezonas sākumā viņš galvenokārt spēlēja kluba U-18 komandā, bet vēlāk sāka spēlēt U-20 komandā. {{dat|2025|2|14||bez}}, tikai 17 gadu vecumā, viņš debitēja pieaugušo hokejā [[Somijas hokeja līga|Somijas augstākajā līgā]] izbraukuma spēlē pret Helsinku IFK.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hokejazinas.com/musejie-arzemes/17-gadus-vecs-latvijas-aizsargs-piedzivo-debiju-somijas-augstakaja-liga/ |title=17 gadus vecs Latvijas aizsargs piedzīvo debiju Somijas augstākajā līgā |website=hokejazinas.com |date={{dat|2025|3|9|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Šmits tika iekļauts trešajā aizsargu pārī kopā ar Nīlo Rompanenu. Pirmajā spēlē laukumā viņš pavadīja 15 minūtes un 7 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liiga.fi/fi/peli/2025/386/tilastot?koti=hifk&vieras=jukurit&paiva=14022025 |title=Kausi 2024-25 HIFK – Jukurit 14.2.2025 Ottelutilastot |website=liiga.fi |language=fi |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Karjeras pirmos vārtus Somijas līgā Šmits guva savā regulārās sezonas sestajā spēlē {{dat|2025|3|8||bez}} pret [[Kuopio "KalPa"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/17-gadus-vecais-latvijas-aizsargs-gust-pirmos-vartus-somijas-liga/ |title=17 gadus vecais Latvijas aizsargs gūst pirmos vārtus Somijas līgā |website=sportazinas.com |date={{dat|2025|3|9|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Sezonas laikā viņš Somijas augstākajā līgā nospēlēja deviņas regulārās sezonas spēles, gūstot divus rezultativitātes punktus (1+1) un piecas spēles par vietas saglabāšanu līgā, kurās punktus neguva. 2025. gada aprīlī Šmits ar "Jukurit" parakstīja 1+2 gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tv3.lv/sports/hokejs/latvijas-u18-hokeja-izlases-kandidats-smits-pagarina-ligumu-ar-somijas-virsligas-klubu-jukurit/ |title=Latvijas U18 hokeja izlases kandidāts Šmits pagarina līgumu ar Somijas virslīgas klubu “Jukurit” |website=tv3.lv |date={{dat|2025|4|14|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> 2025.—2026. gada sezonā jau regulāri sāka spēlēt kluba pieaugušo komandā, izceļoties ar rezultatīvu spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/31102025-17_gadus_vecais_smits_turpina_priecet_un_ |title=17 gadus vecais Šmits turpina priecēt un gūst uzvaras vārtus pagarinājumā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|31|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Viens no Ziemeļamerikas lielākajiem sporta medijiem ''The Athletic'' [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafta]] prognozēs iekļāva Šmitu pirmajā desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29102025-prestizais_medijs_the_athletic_jaunakajas |title=Prestižs medijs jaunākajās NHL drafta prognozēs Šmitam paredz vietu Top 10 |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|29|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> 2025. gada novembrī klubs pagarināja līgumu ar viņu līdz 2028. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/06112025-somijas_klubs_izmanto_iespeju_un_lidz_202 |title=Somijas klubs izmanto iespēju un līdz 2028. gadam pagarina līgumu ar Šmitu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|11|6|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|6||bez}}}}</ref> 2026. gada februārī "Jukurit" viņu līdz sezonas beigām izīrēja [[Vācijas hokeja līga]]s komandai [[Minhenes "Red Bull"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/26.02.2026-hokeja-izlases-aizsargu-smitu-izire-vacijas-specigakas-ligas-klubam-minhenes-red-bull.a636542/ |title=Hokeja izlases aizsargu Šmitu izīrē Vācijas spēcīgākās līgas klubam Minhenes «Red Bull» |website=lsm.lv |date={{dat|2026|2|26|N|bez}} |access-date={{dat|2026|2|27||bez}}}}</ref> === Latvijas izlase === A. Šmits spēlēja 2025. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātā jauniešiem]] (U-18). Treneri viņu izvēlējās par vienu no trim labākajiem Latvijas izlases spēlētājiem turnīrā. Viņš tika atzīts arī par savas komandas labāko spēlētāju grupu turnīra spēlē pret Norvēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iihf.com/pdf/995/ihm995000_85k_28_0 |title=Best player of the game selected by the team |website=iihf.com|language=en|access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Pirmo reizi [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā viņš tika iekļauts ''Deutschland Cup'' turnīrā 2025. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/30102025-talantigais_aizsargs_smits_debites_latvij |title=Talantīgais aizsargs Šmits debitēs Latvijas pieaugušo izlasē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|30|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Latvijas izlasē debitēja 6. novembrī spēlē pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/06112025-latvija_noturas_prieksa_vien_34_sekundes_ |title=Latvija noturas priekšā vien 34 sekundes, Šmits pamanāms debijas spēlē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|11|6|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|7||bez}}}}</ref> [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2026. gada Pasaules čempionātā junioriem]] Šmits guva vienus vārtus un atdeva četras rezultatīvas piespēles. Viņš tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā {{oss|Z=2026|L=D}}. [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Olimpiskajā hokeja turnīrā]] viņš izcēlās ar divām rezulatīvām piespēlēm. 18 gadu vecumā Šmits bija jaunākais spēlētājs vīriešu hokeja turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profootballnetwork.com/nhl/youngest-players-2026-winter-olympics-hockey/ |title=10 Youngest Hockey Players at 2026 Winter Olympics Ranked, Featuring Canada’s Macklin Celebrini |website=profootballnetwork.com|language=en |date={{dat|2026|2|11|N|bez}} |access-date={{dat|2026|2|27||bez}}}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubu statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2024—25 | [[Mikeli "Jukurit"]] | [[Somijas hokeja līga|Somija]] | 9 || 1 || 1 || 2 || 4 | 5 || 0 || 0 || 0 || 4 |} === Izlase === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|<nowiki>#</nowiki>|Vieta}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2025 | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|U18]] | 8. | 5 || 1 || 2 || 3 || 2 |- | [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2026]] | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U20]] | 7. | 5 || 1 || 4 || 5 || 2 |- | [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2026]] | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|OS]] | 10. | 4 || 0 || 2 || 2 || 2 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvija 2026 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Šmits, Alberts}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 5ise09edk8iuqqmms3po41xhu5fpbla 4487026 4487024 2026-06-26T17:29:03Z Edgars2007 9590 kkā šādi? 4487026 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Alberts Šmits | attēls = 2026-03-15 Eisbären Berlin gegen EHC Red Bull München (Deutsche Eishockey-Liga 2025-26) by Sandro Halank–002.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|12|2}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=193}}<ref>[https://www.iihf.com/en/events/2026/olympic-m/teams/roster/68583/latvia IIHF. LV roster 2026]</ref> | svars = {{mērvienība|kg=93}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]] | tvēriens = kreisais | kar_sāk = 2025 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Red Bull"]] | numurs = 23 | amats = | līga = [[Vācijas hokeja līga|DEL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2025—''pašlaik'' | klubs 1 = {{flaga|Somija}} [[Mikeli "Jukurit"]] | kl_sez 2 = 2026—''pašlaik'' | klubs 2 = {{flaga|Vācija}} {{īre}} [[Minhenes "Red Bull"]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2025—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|Latvija}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Alberts Šmits''' (dzimis {{dat|2007|12|2}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik pārstāv [[Vācijas hokeja līga]]s (DEL) komandu [[Minhenes "Red Bull"]], kas viņu īrē no [[Somija]]s kluba [[Mikeli "Jukurit"]]. == Spēlētāja karjera == === Klubi === A. Šmits ar hokeju sāka nodarboties Valmieras HK, vēlāk spēlēja "Baltu Vilki" rindās. 2021.—2022. gada sezonas vidū tikai 14 gadu vecumā viņš pārcēlās uz [[Somija|Somiju]] un pievienojās ''[[Karhu-Kissat]]'' U-16 komandai. 2022.—2023. gada sezonā Šmits bija komandas vicekapteinis. Sezonas vidū viņš tika izīrēts uz [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] U-16 SM sērijas komandu. Nākamajā sezonā atkal pārstāvēja ''Karhu-Kissat'' dažādu vecumu jauniešu komandas. 2024. gadā Šmits pārcēlās uz [[Mikeli "Jukurit"]]. Sezonas sākumā viņš galvenokārt spēlēja kluba U-18 komandā, bet vēlāk sāka spēlēt U-20 komandā. {{dat|2025|2|14||bez}}, tikai 17 gadu vecumā, viņš debitēja pieaugušo hokejā [[Somijas hokeja līga|Somijas augstākajā līgā]] izbraukuma spēlē pret Helsinku IFK.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hokejazinas.com/musejie-arzemes/17-gadus-vecs-latvijas-aizsargs-piedzivo-debiju-somijas-augstakaja-liga/ |title=17 gadus vecs Latvijas aizsargs piedzīvo debiju Somijas augstākajā līgā |website=hokejazinas.com |date={{dat|2025|3|9|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Šmits tika iekļauts trešajā aizsargu pārī kopā ar Nīlo Rompanenu. Pirmajā spēlē laukumā viņš pavadīja 15 minūtes un 7 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liiga.fi/fi/peli/2025/386/tilastot?koti=hifk&vieras=jukurit&paiva=14022025 |title=Kausi 2024-25 HIFK – Jukurit 14.2.2025 Ottelutilastot |website=liiga.fi |language=fi |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Karjeras pirmos vārtus Somijas līgā Šmits guva savā regulārās sezonas sestajā spēlē {{dat|2025|3|8||bez}} pret [[Kuopio "KalPa"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/17-gadus-vecais-latvijas-aizsargs-gust-pirmos-vartus-somijas-liga/ |title=17 gadus vecais Latvijas aizsargs gūst pirmos vārtus Somijas līgā |website=sportazinas.com |date={{dat|2025|3|9|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Sezonas laikā viņš Somijas augstākajā līgā nospēlēja deviņas regulārās sezonas spēles, gūstot divus rezultativitātes punktus (1+1) un piecas spēles par vietas saglabāšanu līgā, kurās punktus neguva. 2025. gada aprīlī Šmits ar "Jukurit" parakstīja 1+2 gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tv3.lv/sports/hokejs/latvijas-u18-hokeja-izlases-kandidats-smits-pagarina-ligumu-ar-somijas-virsligas-klubu-jukurit/ |title=Latvijas U18 hokeja izlases kandidāts Šmits pagarina līgumu ar Somijas virslīgas klubu “Jukurit” |website=tv3.lv |date={{dat|2025|4|14|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> 2025.—2026. gada sezonā jau regulāri sāka spēlēt kluba pieaugušo komandā, izceļoties ar rezultatīvu spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/31102025-17_gadus_vecais_smits_turpina_priecet_un_ |title=17 gadus vecais Šmits turpina priecēt un gūst uzvaras vārtus pagarinājumā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|31|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Viens no Ziemeļamerikas lielākajiem sporta medijiem ''The Athletic'' [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafta]] prognozēs iekļāva Šmitu pirmajā desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29102025-prestizais_medijs_the_athletic_jaunakajas |title=Prestižs medijs jaunākajās NHL drafta prognozēs Šmitam paredz vietu Top 10 |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|29|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> 2025. gada novembrī klubs pagarināja līgumu ar viņu līdz 2028. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/06112025-somijas_klubs_izmanto_iespeju_un_lidz_202 |title=Somijas klubs izmanto iespēju un līdz 2028. gadam pagarina līgumu ar Šmitu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|11|6|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|6||bez}}}}</ref> 2026. gada februārī "Jukurit" viņu līdz sezonas beigām izīrēja [[Vācijas hokeja līga]]s komandai [[Minhenes "Red Bull"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/26.02.2026-hokeja-izlases-aizsargu-smitu-izire-vacijas-specigakas-ligas-klubam-minhenes-red-bull.a636542/ |title=Hokeja izlases aizsargu Šmitu izīrē Vācijas spēcīgākās līgas klubam Minhenes «Red Bull» |website=lsm.lv |date={{dat|2026|2|26|N|bez}} |access-date={{dat|2026|2|27||bez}}}}</ref> === Latvijas izlase === A. Šmits spēlēja 2025. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātā jauniešiem]] (U-18). Treneri viņu izvēlējās par vienu no trim labākajiem Latvijas izlases spēlētājiem turnīrā. Viņš tika atzīts arī par savas komandas labāko spēlētāju grupu turnīra spēlē pret Norvēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iihf.com/pdf/995/ihm995000_85k_28_0 |title=Best player of the game selected by the team |website=iihf.com|language=en|access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Pirmo reizi [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā viņš tika iekļauts ''Deutschland Cup'' turnīrā 2025. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/30102025-talantigais_aizsargs_smits_debites_latvij |title=Talantīgais aizsargs Šmits debitēs Latvijas pieaugušo izlasē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|30|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Latvijas izlasē debitēja 6. novembrī spēlē pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/06112025-latvija_noturas_prieksa_vien_34_sekundes_ |title=Latvija noturas priekšā vien 34 sekundes, Šmits pamanāms debijas spēlē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|11|6|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|7||bez}}}}</ref> [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2026. gada Pasaules čempionātā junioriem]] Šmits guva vienus vārtus un atdeva četras rezultatīvas piespēles. Viņš tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā {{oss|Z=2026|L=D}}. [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Olimpiskajā hokeja turnīrā]] viņš izcēlās ar divām rezulatīvām piespēlēm. 18 gadu vecumā Šmits bija jaunākais spēlētājs vīriešu hokeja turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profootballnetwork.com/nhl/youngest-players-2026-winter-olympics-hockey/ |title=10 Youngest Hockey Players at 2026 Winter Olympics Ranked, Featuring Canada’s Macklin Celebrini |website=profootballnetwork.com|language=en |date={{dat|2026|2|11|N|bez}} |access-date={{dat|2026|2|27||bez}}}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubu statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2024—25 | [[Mikeli "Jukurit"]] | [[Somijas hokeja līga|Somija]] | 9 || 1 || 1 || 2 || 4 | 5 || 0 || 0 || 0 || 4 |} === Izlase === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|<nowiki>#</nowiki>|Vieta}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2025 | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|U18]] | 8. | 5 || 1 || 2 || 3 || 2 |- | [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2026]] | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U20]] | 7. | 5 || 1 || 4 || 5 || 2 |- | [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2026]] | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|OS]] | 10. | 4 || 0 || 2 || 2 || 2 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvija 2026 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Šmits, Alberts}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] fs9w7fluspc5609wgkvwdq73metjkt6 4487175 4487026 2026-06-27T06:23:58Z ZANDMANIS 91184 4487175 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Alberts Šmits | attēls = 2026-03-15 Eisbären Berlin gegen EHC Red Bull München (Deutsche Eishockey-Liga 2025-26) by Sandro Halank–002.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|12|2}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=193}}<ref>[https://www.iihf.com/en/events/2026/olympic-m/teams/roster/68583/latvia IIHF. LV roster 2026]</ref> | svars = {{mērvienība|kg=93}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]] | tvēriens = kreisais | kar_sāk = 2025 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Red Bull"]] | numurs = 23 | amats = | līga = [[Vācijas hokeja līga|DEL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 5., 1. kārtā | dr_gads = [[2026. gada NHL drafts|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062026-talantigais_smits_izvelets_labako_piecien|title=Rekords kritis: talantīgais Šmits izvēlēts labāko pieciniekā un dosies uz Ņujorku |website=Sportacentrs.com |date={{dat|2026|6|27|N|bez}} |access-date={{dat|2026|6|27||bez}}}}</ref> | dr_līga = [[NHL]] | dr_kom = [[Ņujorkas "Rangers"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2025—''pašlaik'' | klubs 1 = {{flaga|Somija}} [[Mikeli "Jukurit"]] | kl_sez 2 = 2026—''pašlaik'' | klubs 2 = {{flaga|Vācija}} {{īre}} [[Minhenes "Red Bull"]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2025—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|Latvija}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Alberts Šmits''' (dzimis {{dat|2007|12|2}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik pārstāv [[Vācijas hokeja līga]]s (DEL) komandu [[Minhenes "Red Bull"]], kas viņu īrē no [[Somija]]s kluba [[Mikeli "Jukurit"]]. == Spēlētāja karjera == === Klubi === A. Šmits ar hokeju sāka nodarboties Valmieras HK, vēlāk spēlēja "Baltu Vilki" rindās. 2021.—2022. gada sezonas vidū tikai 14 gadu vecumā viņš pārcēlās uz [[Somija|Somiju]] un pievienojās ''[[Karhu-Kissat]]'' U-16 komandai. 2022.—2023. gada sezonā Šmits bija komandas vicekapteinis. Sezonas vidū viņš tika izīrēts uz [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] U-16 SM sērijas komandu. Nākamajā sezonā atkal pārstāvēja ''Karhu-Kissat'' dažādu vecumu jauniešu komandas. 2024. gadā Šmits pārcēlās uz [[Mikeli "Jukurit"]]. Sezonas sākumā viņš galvenokārt spēlēja kluba U-18 komandā, bet vēlāk sāka spēlēt U-20 komandā. {{dat|2025|2|14||bez}}, tikai 17 gadu vecumā, viņš debitēja pieaugušo hokejā [[Somijas hokeja līga|Somijas augstākajā līgā]] izbraukuma spēlē pret Helsinku IFK.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hokejazinas.com/musejie-arzemes/17-gadus-vecs-latvijas-aizsargs-piedzivo-debiju-somijas-augstakaja-liga/ |title=17 gadus vecs Latvijas aizsargs piedzīvo debiju Somijas augstākajā līgā |website=hokejazinas.com |date={{dat|2025|3|9|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Šmits tika iekļauts trešajā aizsargu pārī kopā ar Nīlo Rompanenu. Pirmajā spēlē laukumā viņš pavadīja 15 minūtes un 7 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liiga.fi/fi/peli/2025/386/tilastot?koti=hifk&vieras=jukurit&paiva=14022025 |title=Kausi 2024-25 HIFK – Jukurit 14.2.2025 Ottelutilastot |website=liiga.fi |language=fi |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Karjeras pirmos vārtus Somijas līgā Šmits guva savā regulārās sezonas sestajā spēlē {{dat|2025|3|8||bez}} pret [[Kuopio "KalPa"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/17-gadus-vecais-latvijas-aizsargs-gust-pirmos-vartus-somijas-liga/ |title=17 gadus vecais Latvijas aizsargs gūst pirmos vārtus Somijas līgā |website=sportazinas.com |date={{dat|2025|3|9|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Sezonas laikā viņš Somijas augstākajā līgā nospēlēja deviņas regulārās sezonas spēles, gūstot divus rezultativitātes punktus (1+1) un piecas spēles par vietas saglabāšanu līgā, kurās punktus neguva. 2025. gada aprīlī Šmits ar "Jukurit" parakstīja 1+2 gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tv3.lv/sports/hokejs/latvijas-u18-hokeja-izlases-kandidats-smits-pagarina-ligumu-ar-somijas-virsligas-klubu-jukurit/ |title=Latvijas U18 hokeja izlases kandidāts Šmits pagarina līgumu ar Somijas virslīgas klubu “Jukurit” |website=tv3.lv |date={{dat|2025|4|14|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> 2025.—2026. gada sezonā jau regulāri sāka spēlēt kluba pieaugušo komandā, izceļoties ar rezultatīvu spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/31102025-17_gadus_vecais_smits_turpina_priecet_un_ |title=17 gadus vecais Šmits turpina priecēt un gūst uzvaras vārtus pagarinājumā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|31|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Viens no Ziemeļamerikas lielākajiem sporta medijiem ''The Athletic'' [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafta]] prognozēs iekļāva Šmitu pirmajā desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29102025-prestizais_medijs_the_athletic_jaunakajas |title=Prestižs medijs jaunākajās NHL drafta prognozēs Šmitam paredz vietu Top 10 |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|29|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> 2025. gada novembrī klubs pagarināja līgumu ar viņu līdz 2028. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/06112025-somijas_klubs_izmanto_iespeju_un_lidz_202 |title=Somijas klubs izmanto iespēju un līdz 2028. gadam pagarina līgumu ar Šmitu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|11|6|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|6||bez}}}}</ref> 2026. gada februārī "Jukurit" viņu līdz sezonas beigām izīrēja [[Vācijas hokeja līga]]s komandai [[Minhenes "Red Bull"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/26.02.2026-hokeja-izlases-aizsargu-smitu-izire-vacijas-specigakas-ligas-klubam-minhenes-red-bull.a636542/ |title=Hokeja izlases aizsargu Šmitu izīrē Vācijas spēcīgākās līgas klubam Minhenes «Red Bull» |website=lsm.lv |date={{dat|2026|2|26|N|bez}} |access-date={{dat|2026|2|27||bez}}}}</ref> === Latvijas izlase === A. Šmits spēlēja 2025. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātā jauniešiem]] (U-18). Treneri viņu izvēlējās par vienu no trim labākajiem Latvijas izlases spēlētājiem turnīrā. Viņš tika atzīts arī par savas komandas labāko spēlētāju grupu turnīra spēlē pret Norvēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iihf.com/pdf/995/ihm995000_85k_28_0 |title=Best player of the game selected by the team |website=iihf.com|language=en|access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Pirmo reizi [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā viņš tika iekļauts ''Deutschland Cup'' turnīrā 2025. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/30102025-talantigais_aizsargs_smits_debites_latvij |title=Talantīgais aizsargs Šmits debitēs Latvijas pieaugušo izlasē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|30|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Latvijas izlasē debitēja 6. novembrī spēlē pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/06112025-latvija_noturas_prieksa_vien_34_sekundes_ |title=Latvija noturas priekšā vien 34 sekundes, Šmits pamanāms debijas spēlē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|11|6|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|7||bez}}}}</ref> [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2026. gada Pasaules čempionātā junioriem]] Šmits guva vienus vārtus un atdeva četras rezultatīvas piespēles. Viņš tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā {{oss|Z=2026|L=D}}. [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Olimpiskajā hokeja turnīrā]] viņš izcēlās ar divām rezulatīvām piespēlēm. 18 gadu vecumā Šmits bija jaunākais spēlētājs vīriešu hokeja turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profootballnetwork.com/nhl/youngest-players-2026-winter-olympics-hockey/ |title=10 Youngest Hockey Players at 2026 Winter Olympics Ranked, Featuring Canada’s Macklin Celebrini |website=profootballnetwork.com|language=en |date={{dat|2026|2|11|N|bez}} |access-date={{dat|2026|2|27||bez}}}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubu statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2024—25 | [[Mikeli "Jukurit"]] | [[Somijas hokeja līga|Somija]] | 9 || 1 || 1 || 2 || 4 | 5 || 0 || 0 || 0 || 4 |} === Izlase === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|<nowiki>#</nowiki>|Vieta}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2025 | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|U18]] | 8. | 5 || 1 || 2 || 3 || 2 |- | [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2026]] | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U20]] | 7. | 5 || 1 || 4 || 5 || 2 |- | [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2026]] | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|OS]] | 10. | 4 || 0 || 2 || 2 || 2 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[E. Dž. Emerijs]] | title = [[Ņujorkas "Rangers"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2026. gada NHL drafts|2026]] | after = nav}} {{kastes beigas}} {{Latvija 2026 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Šmits, Alberts}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] k3t7lgkzfez1pghgrl99ma7wa487t0k 4487199 4487175 2026-06-27T07:37:59Z Edgars2007 9590 4487199 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Alberts Šmits | attēls = 2026-03-15 Eisbären Berlin gegen EHC Red Bull München (Deutsche Eishockey-Liga 2025-26) by Sandro Halank–002.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|12|2}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=193}}<ref>[https://www.iihf.com/en/events/2026/olympic-m/teams/roster/68583/latvia IIHF. LV roster 2026]</ref> | svars = {{mērvienība|kg=93}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]] | tvēriens = kreisais | kar_sāk = 2025 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Red Bull"]] | numurs = 23 | amats = | līga = [[Vācijas hokeja līga|DEL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 5., 1. kārtā | dr_gads = [[2026. gada NHL drafts|2026]] | dr_līga = [[NHL]] | dr_kom = [[Ņujorkas "Rangers"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2025—''pašlaik'' | klubs 1 = {{flaga|Somija}} [[Mikeli "Jukurit"]] | kl_sez 2 = 2026—''pašlaik'' | klubs 2 = {{flaga|Vācija}} {{īre}} [[Minhenes "Red Bull"]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2025—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|Latvija}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Alberts Šmits''' (dzimis {{dat|2007|12|2}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik pārstāv [[Vācijas hokeja līga]]s (DEL) komandu [[Minhenes "Red Bull"]], kas viņu īrē no [[Somija]]s kluba [[Mikeli "Jukurit"]]. 2026. gada [[NHL drafts|NHL draftā]] pirmajā kārtā ar 5. izvēles numuru Šmitu izraudzījās [[Ņujorkas "Rangers"]], spēlētājam kļūstot par visu laiku augstāk izraudzīto latvieti NHL drafta vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062026-talantigais_smits_izvelets_labako_piecien|title=Rekords kritis: talantīgais Šmits izvēlēts labāko pieciniekā un dosies uz Ņujorku |website=Sportacentrs.com |date={{dat|2026|6|27|N|bez}} |access-date={{dat|2026|6|27||bez}}}}</ref> == Spēlētāja karjera == === Klubi === A. Šmits ar hokeju sāka nodarboties Valmieras HK, vēlāk spēlēja "Baltu Vilki" rindās. 2021.—2022. gada sezonas vidū tikai 14 gadu vecumā viņš pārcēlās uz [[Somija|Somiju]] un pievienojās ''[[Karhu-Kissat]]'' U-16 komandai. 2022.—2023. gada sezonā Šmits bija komandas vicekapteinis. Sezonas vidū viņš tika izīrēts uz [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] U-16 SM sērijas komandu. Nākamajā sezonā atkal pārstāvēja ''Karhu-Kissat'' dažādu vecumu jauniešu komandas. 2024. gadā Šmits pārcēlās uz [[Mikeli "Jukurit"]]. Sezonas sākumā viņš galvenokārt spēlēja kluba U-18 komandā, bet vēlāk sāka spēlēt U-20 komandā. {{dat|2025|2|14||bez}}, tikai 17 gadu vecumā, viņš debitēja pieaugušo hokejā [[Somijas hokeja līga|Somijas augstākajā līgā]] izbraukuma spēlē pret Helsinku IFK.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hokejazinas.com/musejie-arzemes/17-gadus-vecs-latvijas-aizsargs-piedzivo-debiju-somijas-augstakaja-liga/ |title=17 gadus vecs Latvijas aizsargs piedzīvo debiju Somijas augstākajā līgā |website=hokejazinas.com |date={{dat|2025|3|9|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Šmits tika iekļauts trešajā aizsargu pārī kopā ar Nīlo Rompanenu. Pirmajā spēlē laukumā viņš pavadīja 15 minūtes un 7 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liiga.fi/fi/peli/2025/386/tilastot?koti=hifk&vieras=jukurit&paiva=14022025 |title=Kausi 2024-25 HIFK – Jukurit 14.2.2025 Ottelutilastot |website=liiga.fi |language=fi |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Karjeras pirmos vārtus Somijas līgā Šmits guva savā regulārās sezonas sestajā spēlē {{dat|2025|3|8||bez}} pret [[Kuopio "KalPa"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/17-gadus-vecais-latvijas-aizsargs-gust-pirmos-vartus-somijas-liga/ |title=17 gadus vecais Latvijas aizsargs gūst pirmos vārtus Somijas līgā |website=sportazinas.com |date={{dat|2025|3|9|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Sezonas laikā viņš Somijas augstākajā līgā nospēlēja deviņas regulārās sezonas spēles, gūstot divus rezultativitātes punktus (1+1) un piecas spēles par vietas saglabāšanu līgā, kurās punktus neguva. 2025. gada aprīlī Šmits ar "Jukurit" parakstīja 1+2 gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tv3.lv/sports/hokejs/latvijas-u18-hokeja-izlases-kandidats-smits-pagarina-ligumu-ar-somijas-virsligas-klubu-jukurit/ |title=Latvijas U18 hokeja izlases kandidāts Šmits pagarina līgumu ar Somijas virslīgas klubu “Jukurit” |website=tv3.lv |date={{dat|2025|4|14|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> 2025.—2026. gada sezonā jau regulāri sāka spēlēt kluba pieaugušo komandā, izceļoties ar rezultatīvu spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/31102025-17_gadus_vecais_smits_turpina_priecet_un_ |title=17 gadus vecais Šmits turpina priecēt un gūst uzvaras vārtus pagarinājumā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|31|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Viens no Ziemeļamerikas lielākajiem sporta medijiem ''The Athletic'' [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafta]] prognozēs iekļāva Šmitu pirmajā desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29102025-prestizais_medijs_the_athletic_jaunakajas |title=Prestižs medijs jaunākajās NHL drafta prognozēs Šmitam paredz vietu Top 10 |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|29|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> 2025. gada novembrī klubs pagarināja līgumu ar viņu līdz 2028. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/06112025-somijas_klubs_izmanto_iespeju_un_lidz_202 |title=Somijas klubs izmanto iespēju un līdz 2028. gadam pagarina līgumu ar Šmitu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|11|6|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|6||bez}}}}</ref> 2026. gada februārī "Jukurit" viņu līdz sezonas beigām izīrēja [[Vācijas hokeja līga]]s komandai [[Minhenes "Red Bull"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/26.02.2026-hokeja-izlases-aizsargu-smitu-izire-vacijas-specigakas-ligas-klubam-minhenes-red-bull.a636542/ |title=Hokeja izlases aizsargu Šmitu izīrē Vācijas spēcīgākās līgas klubam Minhenes «Red Bull» |website=lsm.lv |date={{dat|2026|2|26|N|bez}} |access-date={{dat|2026|2|27||bez}}}}</ref> === Latvijas izlase === A. Šmits spēlēja 2025. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātā jauniešiem]] (U-18). Treneri viņu izvēlējās par vienu no trim labākajiem Latvijas izlases spēlētājiem turnīrā. Viņš tika atzīts arī par savas komandas labāko spēlētāju grupu turnīra spēlē pret Norvēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iihf.com/pdf/995/ihm995000_85k_28_0 |title=Best player of the game selected by the team |website=iihf.com|language=en|access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Pirmo reizi [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā viņš tika iekļauts ''Deutschland Cup'' turnīrā 2025. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/30102025-talantigais_aizsargs_smits_debites_latvij |title=Talantīgais aizsargs Šmits debitēs Latvijas pieaugušo izlasē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|30|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}</ref> Latvijas izlasē debitēja 6. novembrī spēlē pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/06112025-latvija_noturas_prieksa_vien_34_sekundes_ |title=Latvija noturas priekšā vien 34 sekundes, Šmits pamanāms debijas spēlē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|11|6|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|7||bez}}}}</ref> [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2026. gada Pasaules čempionātā junioriem]] Šmits guva vienus vārtus un atdeva četras rezultatīvas piespēles. Viņš tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā {{oss|Z=2026|L=D}}. [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Olimpiskajā hokeja turnīrā]] viņš izcēlās ar divām rezulatīvām piespēlēm. 18 gadu vecumā Šmits bija jaunākais spēlētājs vīriešu hokeja turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.profootballnetwork.com/nhl/youngest-players-2026-winter-olympics-hockey/ |title=10 Youngest Hockey Players at 2026 Winter Olympics Ranked, Featuring Canada’s Macklin Celebrini |website=profootballnetwork.com|language=en |date={{dat|2026|2|11|N|bez}} |access-date={{dat|2026|2|27||bez}}}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubu statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2024—25 | [[Mikeli "Jukurit"]] | [[Somijas hokeja līga|Somija]] | 9 || 1 || 1 || 2 || 4 | 5 || 0 || 0 || 0 || 4 |} === Izlase === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|<nowiki>#</nowiki>|Vieta}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2025 | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|U18]] | 8. | 5 || 1 || 2 || 3 || 2 |- | [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2026]] | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U20]] | 7. | 5 || 1 || 4 || 5 || 2 |- | [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2026]] | [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]] | [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|OS]] | 10. | 4 || 0 || 2 || 2 || 2 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[E. Dž. Emerijs]] | title = [[Ņujorkas "Rangers"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2026. gada NHL drafts|2026]] | after = nav}} {{kastes beigas}} {{Latvija 2026 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Šmits, Alberts}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] tt075hou6s87sfw2xksn8rml1yzw8qn 0 614435 4487120 4436563 2026-06-26T21:24:51Z Dainis 876 4487120 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''HTV-X1'' | Cits_nosaukums = | Attēls = Iss073e1045697-cropped.jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''HTV-X1'' tuvojas stacijai | Programma = ''[[H-II Transfer Vehicle|HTV-X]]'' | Īpašnieks = | Operators = [[Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra]] (''JAXA'') | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Mitsubishi Heavy Industries]]'' | KA_veids = [[kravas kosmosa kuģis]] | Starta_gads = 2025 | Starts = {{dat|2025|10|26|SK}} 00:00:15 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[H3-24W]]'', {{JPN}} | Starta_vieta = [[Tanegasimas kosmosa centrs|Tanegasima]] | Starta_laukums = ''Yoshinobu 2'' | Starta_valsts = {{JPN}} | Palaists_kopā_ar = ''[[CORAL]]'', ''[[Gxiba-1]]'', ''[[HMU-SAT2]]'', ''[[KNACKSAT-2]]'', ''[[LEOPARD (pavadonis)|LEOPARD]]'', ''[[UiTMSAT-2]]'', ''[[Ten-Koh 2]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = 2026 | Beigu_datums = {{dat|2026|5|26|SK}} 14:09 ''UTC'' | Lidojuma_ilgums = | Tīmekļa_vietne = | Masa = ~ 16 000 kg | Enerģija = [[saules baterijas]] | Orbītas_elementi = | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 51.6° | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Kounotori 9]]'' | KA_nāk = ''[[HTV-X2]]'' }} '''''HTV-X1''''' bija [[Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra|Japānas]] ''[[H-II Transfer Vehicle|HTV-X]]'' sērijas pirmais [[kravas kosmosa kuģis]] [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] (SKS) apgādei. To orbītā palaida 2025. gada 26. oktobrī. ''Kounotori 9'' beidza darbību 2026. gada 26. maijā, sadegot Zemes atmosfērā. Kravas kuģim bija četru posmu lidojumu programma: A posms bija sākotnējā orbitālā ekspluatācija, B — tuvošanās stacijai, C — atrašanās Starptautiskajā kosmosa stacijā, D — tehnoloģiskie demonstrējumi autonomā lidojumā. ''HTV-X'' ir uzlabota, lētāka ''HTV'' versija. == Lidojuma gaita == ''HTV-X1'' tika palaists {{dat|2025|10|26||bez}} 00:00:15 ''[[UTC]]'' no [[Tanegasimas kosmosa centrs|Tanegasimas kosmosa centra]] ''Yoshinobu'' starta kompleksa (''LA-Y2'') ar nesējraķeti ''[[H3-24W]]''. 29. oktobrī kravas kuģis pietuvojās SKS. 15:58 ''UTC'' stacijas manipulators, ko vadīja [[Zena Kārdmena]] un [[Kimija Jui]], satvēra ''HTV-X1''.<ref name="space.com, 2025-10-29" /> Pēc tam kuģis tika pārvietots uz ''[[Harmony (SKS)|Harmony]]'' moduļa pret Zemi vērsto pieslēgvietu un pievienots tai 18:50 ''UTC''. 2026. gada 5. martā 19:23 ''UTC'' ''HTV-X1'' ar manipulatoru ''Canadarm2'' atvienoja no ''Harmony'' moduļa. 6. martā 17:00 ''UTC'' manipulators atlaida kravas kuģi brīvā lidojumā. Pēc tam tas sāka paaugstināt lidojuma augstumu, lai veiktu tehnoloģiskos demonstrējumus lidojumu programmas D fāzes ietvaros. 11. martā aptuveni 500 km augstumā no izmešanas iekārtas ''H—SSOD'' tika palaists pavadonis ''Ten-Koh 2''. Sākot ar 15. martu, tika izmēģināts lāzera lokators ''SLR (Satellite Laser Ranging)'' un reflektors ''Mt.Fuji''. 13. martā 'HTV-X1'' izvērsa plakanu vieglu antenu ''DELIGHT''. Tika veikts ''SDX'' eksperiments, lai izmēģinātu nākamās paaudzes saules baterijas. 2026. gada 26. maijā ''HTV-X1'' tika novadīts no orbītas un aptuveni 14:09 ''UTC'' sadega Zemes atmosfērā. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="space.com, 2025-10-29">[https://www.space.com/space-exploration/international-space-station/japan-htv-x-cargo-spacecraft-first-arrival-international-space-station Japan's 1st HTV-X cargo craft arrives at the International Space Station] Mike Wall, space.com, 2025-10-29</ref> }} == Ārējās saites == * [https://humans-in-space.jaxa.jp/en/htv-x/ HTV-X] JAXA {{en ikona}} * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/htv-x.htm HTV-X 1, 2, 3] Gunter's Space Page {{en ikona}} {{2025. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:H-II Transfer Vehicle]] 29eiungz5p5hsk9hoqxb39p24ksbyq7 4487122 4487120 2026-06-26T21:26:08Z Dainis 876 4487122 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''HTV-X1'' | Cits_nosaukums = | Attēls = Iss073e1045697-cropped.jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''HTV-X1'' tuvojas stacijai | Programma = ''[[H-II Transfer Vehicle|HTV-X]]'' | Īpašnieks = | Operators = [[Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra]] (''JAXA'') | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Mitsubishi Heavy Industries]]'' | KA_veids = [[kravas kosmosa kuģis]] | Starta_gads = 2025 | Starts = {{dat|2025|10|26|SK}} 00:00:15 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[H3-24W]]'', {{JPN}} | Starta_vieta = [[Tanegasimas kosmosa centrs|Tanegasima]] | Starta_laukums = ''Yoshinobu 2'' | Starta_valsts = {{JPN}} | Palaists_kopā_ar = ''[[CORAL]]'', ''[[Gxiba-1]]'', ''[[HMU-SAT2]]'', ''[[KNACKSAT-2]]'', ''[[LEOPARD (pavadonis)|LEOPARD]]'', ''[[UiTMSAT-2]]'', ''[[Ten-Koh 2]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = 2026 | Beigu_datums = {{dat|2026|5|26|SK}} 14:09 ''UTC'' | Lidojuma_ilgums = | Tīmekļa_vietne = | Masa = ~ 16 000 kg | Enerģija = [[saules baterijas]] | Orbītas_elementi = | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 51.6° | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Kounotori 9]]'' | KA_nāk = ''[[HTV-X2]]'' }} '''''HTV-X1''''' bija [[Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra|Japānas]] ''[[H-II Transfer Vehicle|HTV-X]]'' sērijas pirmais [[kravas kosmosa kuģis]] [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] (SKS) apgādei. To orbītā palaida 2025. gada 26. oktobrī. ''Kounotori 9'' beidza darbību 2026. gada 26. maijā, sadegot Zemes atmosfērā. Kravas kuģim bija četru posmu lidojumu programma: A posms bija sākotnējā orbitālā ekspluatācija, B — tuvošanās stacijai, C — atrašanās Starptautiskajā kosmosa stacijā, D — tehnoloģiskie demonstrējumi autonomā lidojumā. ''HTV-X'' ir uzlabota, lētāka ''HTV'' versija. == Lidojuma gaita == ''HTV-X1'' tika palaists {{dat|2025|10|26||bez}} 00:00:15 ''[[UTC]]'' no [[Tanegasimas kosmosa centrs|Tanegasimas kosmosa centra]] ''Yoshinobu'' starta kompleksa (''LA-Y2'') ar nesējraķeti ''[[H3-24W]]''. 29. oktobrī kravas kuģis pietuvojās SKS. 15:58 ''UTC'' stacijas manipulators, ko vadīja [[Zena Kārdmena]] un [[Kimija Jui]], satvēra ''HTV-X1''.<ref name="space.com, 2025-10-29" /> Pēc tam kuģis tika pārvietots uz ''[[Harmony (SKS)|Harmony]]'' moduļa pret Zemi vērsto pieslēgvietu un pievienots tai 18:50 ''UTC''. 2026. gada 5. martā 19:23 ''UTC'' ''HTV-X1'' ar manipulatoru ''Canadarm2'' atvienoja no ''Harmony'' moduļa. 6. martā 17:00 ''UTC'' manipulators atlaida kravas kuģi brīvā lidojumā. Pēc tam tas sāka paaugstināt lidojuma augstumu, lai veiktu tehnoloģiskos demonstrējumus lidojumu programmas D fāzes ietvaros. 11. martā aptuveni 500 km augstumā no izmešanas iekārtas ''H—SSOD'' tika palaists pavadonis ''Ten-Koh 2''. Sākot ar 15. martu, tika izmēģināts lāzera lokators ''SLR (Satellite Laser Ranging)'' un reflektors ''Mt.Fuji''. 13. martā ''HTV-X1'' izvērsa plakanu vieglu antenu ''DELIGHT''. Tika veikts ''SDX'' eksperiments, lai izmēģinātu nākamās paaudzes saules baterijas. 2026. gada 26. maijā ''HTV-X1'' tika novadīts no orbītas un aptuveni 14:09 ''UTC'' sadega Zemes atmosfērā. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="space.com, 2025-10-29">[https://www.space.com/space-exploration/international-space-station/japan-htv-x-cargo-spacecraft-first-arrival-international-space-station Japan's 1st HTV-X cargo craft arrives at the International Space Station] Mike Wall, space.com, 2025-10-29</ref> }} == Ārējās saites == * [https://humans-in-space.jaxa.jp/en/htv-x/ HTV-X] JAXA {{en ikona}} * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/htv-x.htm HTV-X 1, 2, 3] Gunter's Space Page {{en ikona}} {{2025. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:H-II Transfer Vehicle]] 1vl4e5kz3853sovmigf5yhb3pe8ltai 0 615814 4486936 4442493 2026-06-26T14:03:11Z Jānis U. 198 4486936 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Dreimaņu svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = Dreimaņu 11. urbuma intervāls 1015-1027,55 m | vecums = ap 460 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšordoviks]] | stāvs = [[Sandbas stāvs|Sandbas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Kukruzes horizonts|Kukruzes]] | svīta = '''Dreimaņu''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]] | biezums = 7-18 m | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[pleckāji]], [[gliemeņvēži]] | atklājējs = Tatjana Spriņģe }} '''Dreimaņu svīta''' ir [[Augšordoviks|augšordovika]] (pēc senākiem datiem [[Vidusordoviks|vidusordovika]]) [[Kukruzes horizonts|kukruzes horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Svītu 1974. gadā izdalīja Tatjana Spriņģe kā ridu Dreimaņu 11. urbumā, 1015—1027,55 m intervālā. Svīta nosaukta Dreimaņu māju vārdā, Kurzemē, [[Lažas pagasts|Lažas pagastā]], pie V1265 autoceļa, netālu no [[Rīva (upe)|Rīvas]] upes, pie kurām tika veikts dziļurbums K-11. == Apraksts == Šo griezumu, svītas [[Stratotips|stratotipu]], sastāda pelēki organogēndetrītiski [[kaļķakmeņi]] ar viļņoti lēcveidīgu neskaidru [[iežu tekstūra|tekstūru]] un ar viļņotām, sazarotām tumši un zaļganīgi pelēku mālainu [[Merģelis|merģeļu]] un [[Māls|mālu]] starpkārtām. Reizēm ir novērojamas [[Stilolīti|stilolītu]] šuves, visbiežāk ziemeļu griezumos. Šo kaļķakmeņu īpatnība ir organiskā detrīta [[Pirīts|piritizācija]]. Dreimaņu svītas griezumos Latvijas ziemeļos ([[Kolka]]s 54., [[Ventspils]] D3, [[Piltene]]s 30. [[Talsi|Talsu]] 55., [[Staicele]]s un [[Puikule]]s urbumi) kaļķakmeņi satur [[Getīts|getīta]], retāk [[Šamozīts|šamozīta]] (Kolka 54., [[Oviši|Ovīšu]] 94. urbumi) [[Pseidooolīti|pseidooolītus]]. [[Adzes]] 6., [[Vērgale]]s 45., Piltenes 30. un [[Pāvilosta]]s 51. urbumos svītas griezumos ir konstatēta [[nafta]]s klātbūtne. Dreimaņu svīta bez pārrāvuma uzguļ [[taurupes svīta]]s kaļķakmeņiem. Robežas marķēšanu starp svītām apgrūtina slāņu iežu sastāva lielā līdzība abos šajos griezumos. Robeža tiek noteikta pa taurupes svītas [[sedimentācija]]s pārrāvuma pēdējo virsmu. Šis līmenis apmēram sakrīt ar organiskā [[Detrīts|detrīta]] piritizācijas sākumu, kas ir raksturīgi dreimaņu svītas kaļķakmeņiem, lai gan atsevišķos gadījumos tā var trāpīties arī zemāk.<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 32. lpp.</ref> Svītas biezums ir no 7 m (Staiceles 4. urbums) līdz 18 m ([[Bernāti|Bernātu]] 22. urbums). Igaunijā svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā un tās maksimālais biezums konstatēts Arumecē (Hjaedemeestes 172. urbums) 15,5 m. Lietuvā svīta ir izplatīta valsts ziemeļrietumu daļā un tās maksimālais biezums sastāda 7 metrus. == Paleontoloģiskais raksturojums == Dreimaņu svītas kaļķakmeņos ir sastopamas pārsvarā trilobītu un [[Pleckāji|pleckāju]] lauskas. Tur ir konstatēti šādi organismi: [[trilobīti]] — ''[[Asaphus ludibundus]]'', ''[[Asaphus lepidus|A. lepidus]]'', ''[[Ogmasaphus praetextus]]'', [[gliemeņvēži]] — ''[[Steusloffia costata]]'', ''[[Tallinnopsis iewica]]'', ''[[Carinobolbina kuckersiana]]'', ''[[Polyceratella kuckersiana]]'', ''[[Piretella margaritata]]'', kas liecina par nogulumu piederību kukruzes horizontam.<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. ''Стратиграфические схемы Латвийской ССР'', Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 46. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] kvar7mlmtz3614e0kw1sgb1xdtncqle 0 615936 4486940 4382162 2026-06-26T14:11:06Z Jānis U. 198 4486940 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Taurupes svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Taurupe]]s 25. urbuma intervāls 828—848 m | vecums = ap 462 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšordoviks]] | stāvs = [[Sandbas stāvs|Sandbas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Uhaku horizonts|Uhaku]] | svīta = '''Taurupes''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]] | biezums = 10-20 m | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[gliemeņvēži]] | atklājējs = Tatjana Spriņģe }} '''Taurupes svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] [[Uhaku horizonts|uhaku horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Svītu 1974. gadā izdalīja Tatjana Spriņģe kā ridu [[Taurupe]]s 25. urbumā, 828—848 m intervālā. == Apraksts == Taurupes svītu veido pelēki un zaļganpelēki smalkgraudaini organogēni detrītiski [[kaļķakmeņi]] ar neskaidri viļņoti slāņotu un masīvu, retāk pikainu [[Iežu tekstūra|tekstūru]]. Smalku, viļņoti sazarotu starpkārtu (0,01—0,05 m) veidā kaļķakmeņi iekļauj sevī zaļganīgi pelēkus, retāk tumši pelēkus mālainus [[Merģelis|merģeļus]]. Svītai ļoti raksturīgi ir daudzskaitlīgi [[sedimentācija]]s virsmu izskalojumi, kas impregnēti ar [[Pirīts|pirītu]]. [[Oviši|Ovišu]] 94. urbuma griezumā kaļķakmeņi satur baltus [[Pseidooolīti|pseidooolītus]], iespējams, sastāvošus no [[Šamozīts|šamozīta]]. [[Kolka]]s 54., [[Ventspils]] D-3., [[Piltene]]s 31. un [[Puikule]]s urbumos šie kaļķakmeņi iekļauj sevī [[Getīts|getīta]] pseidooolītus. Svīta bez pārrāvuma uzguļ uz [[stirnas svīta]]s kaļķakmeņiem. Noteikt robežu starp tiem urbuma serdē ir samērā grūti stirnas un taurupes kaļķakmeņu lielās ārējās līdzības dēļ, kas savā starpā atšķiras, galvenokārt, ar iežu mālainības pakāpi (stirnas kaļķakmeņi pēc sastāva ir mālaināki). [[Karotāža]]s diagrammās robeža starp svītām ir ļoti krasa un raksturojas ar iežu pretestības vērtību palielināšanos. Taurupes kaļķakmeņu biezums variē no 10 m (Ventspils D-3. urbums) līdz 18 m ([[Degole]]s 85., [[Dzērbene]]s 100. urbums) un 20 m (Taurupes urbums).<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 32. lpp.</ref> [[Igaunija|Igaunijā]] svīta ir sastopama valsts dienvidu daļā, bet [[Lietuva|Lietuvā]] — ziemeļrietumos. Lietuvā svītas biezums sastāda 16,5 metrus. Bez kaļķakmeņiem Lietuvā ir sastopami arī mālaini merģeļi. Vietām svītu veido arī [[Dolomīts|dolomīti]] ar pelēko kaļķakmeņa un merģeļu starpkārtām. Igaunijā vietām svītas kaļķakmeņi ir tumšāki, viļņoti vai pauguraini. == Paleontoloģiskais raksturojums == Taurupes svītā ir sastopamas šādas organismu paliekas: [[Trilobīti|trilobītus]] — ''[[Illaenus schroeteri]]'', ''[[Pseudobasilicus brachyrachis|Pseudobasilicus? brachyrachis]]'', ''[[Pseudomegalespis patagiata]]'', ''[[Illaenus intermedius]]'', [[Gliemeņvēži|ostrakodus]] — ''[[Steusloffia linnarssoni]]'', kas norāda uz šīs svītas piederību [[Lasnamē horizonts|lasnamē]] un [[Uhaku horizonts|uhaku horizontiem]].<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. ''Стратиграфические схемы Латвийской ССР'', Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 46. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 2qtsztmn2vnrcn2dtdpluj86lsbrc2c 4486941 4486940 2026-06-26T14:12:38Z Jānis U. 198 4486941 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Taurupes svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Taurupe]]s 25. urbuma intervāls 828—848 m | vecums = ap 462 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]] | stāvs = [[Darrivilas stāvs|Darrivilas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Uhaku horizonts|Uhaku]] | svīta = '''Taurupes''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]] | biezums = 10-20 m | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[gliemeņvēži]] | atklājējs = Tatjana Spriņģe }} '''Taurupes svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] [[Uhaku horizonts|uhaku horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Svītu 1974. gadā izdalīja Tatjana Spriņģe kā ridu [[Taurupe]]s 25. urbumā, 828—848 m intervālā. == Apraksts == Taurupes svītu veido pelēki un zaļganpelēki smalkgraudaini organogēni detrītiski [[kaļķakmeņi]] ar neskaidri viļņoti slāņotu un masīvu, retāk pikainu [[Iežu tekstūra|tekstūru]]. Smalku, viļņoti sazarotu starpkārtu (0,01—0,05 m) veidā kaļķakmeņi iekļauj sevī zaļganīgi pelēkus, retāk tumši pelēkus mālainus [[Merģelis|merģeļus]]. Svītai ļoti raksturīgi ir daudzskaitlīgi [[sedimentācija]]s virsmu izskalojumi, kas impregnēti ar [[Pirīts|pirītu]]. [[Oviši|Ovišu]] 94. urbuma griezumā kaļķakmeņi satur baltus [[Pseidooolīti|pseidooolītus]], iespējams, sastāvošus no [[Šamozīts|šamozīta]]. [[Kolka]]s 54., [[Ventspils]] D-3., [[Piltene]]s 31. un [[Puikule]]s urbumos šie kaļķakmeņi iekļauj sevī [[Getīts|getīta]] pseidooolītus. Svīta bez pārrāvuma uzguļ uz [[stirnas svīta]]s kaļķakmeņiem. Noteikt robežu starp tiem urbuma serdē ir samērā grūti stirnas un taurupes kaļķakmeņu lielās ārējās līdzības dēļ, kas savā starpā atšķiras, galvenokārt, ar iežu mālainības pakāpi (stirnas kaļķakmeņi pēc sastāva ir mālaināki). [[Karotāža]]s diagrammās robeža starp svītām ir ļoti krasa un raksturojas ar iežu pretestības vērtību palielināšanos. Taurupes kaļķakmeņu biezums variē no 10 m (Ventspils D-3. urbums) līdz 18 m ([[Degole]]s 85., [[Dzērbene]]s 100. urbums) un 20 m (Taurupes urbums).<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 32. lpp.</ref> [[Igaunija|Igaunijā]] svīta ir sastopama valsts dienvidu daļā, bet [[Lietuva|Lietuvā]] — ziemeļrietumos. Lietuvā svītas biezums sastāda 16,5 metrus. Bez kaļķakmeņiem Lietuvā ir sastopami arī mālaini merģeļi. Vietām svītu veido arī [[Dolomīts|dolomīti]] ar pelēko kaļķakmeņa un merģeļu starpkārtām. Igaunijā vietām svītas kaļķakmeņi ir tumšāki, viļņoti vai pauguraini. == Paleontoloģiskais raksturojums == Taurupes svītā ir sastopamas šādas organismu paliekas: [[Trilobīti|trilobītus]] — ''[[Illaenus schroeteri]]'', ''[[Pseudobasilicus brachyrachis|Pseudobasilicus? brachyrachis]]'', ''[[Pseudomegalespis patagiata]]'', ''[[Illaenus intermedius]]'', [[Gliemeņvēži|ostrakodus]] — ''[[Steusloffia linnarssoni]]'', kas norāda uz šīs svītas piederību [[Lasnamē horizonts|lasnamē]] un [[Uhaku horizonts|uhaku horizontiem]].<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. ''Стратиграфические схемы Латвийской ССР'', Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 46. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 9ijw5bbl2yl83jvs3eu3mk08k75byjx 0 616009 4486943 4375222 2026-06-26T14:25:48Z Jānis U. 198 4486943 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Stirnas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = Stirnu 18. urbuma intervāls 978—988 m | vecums = ap 463 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]] | stāvs = [[Darrivilas stāvs|Darrivilas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Lasnamē horizonts|Lasnamē]] | svīta = '''Stirnas''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]] | biezums = 5—15 m | izrakteņi = | fosilijas = [[galvkāji]], [[trilobīti]], [[gliemeņvēži]], [[konodonti]] | atklājējs = [[Rita Ulste]], [[Lilita Gailīte]] }} '''Stirnas svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] [[Lasnamē horizonts|lasnamē horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Svītu 1976. gadā izdalīja [[Rita Ulste]] un [[Lilita Gailīte]] Stirnu 18. urbuma griezumā, 978—988 m intervālā. Svīta nosaukta bijušā Stirnu ciema vārdā, kas atradās [[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagastā]]. No 1989. gada svītas neostratotips ir [[Saldus]] 5PM urbuma griezums 1096–1107,5 m intervālā. == Apraksts == Stirnas svītu veido pārsvarā smalkgraudaini mālaini [[kaļķakmeņi]], kas lielākā vai mazākā daudzumā satur organisko [[Detrīts|detrītu]]. Svītas apakšējai pusei ir plankumains krāsojums: uz sarkanīgi brūngana kopējā fona ir novērojami zaļganīgi pelēki plankumi, un otrādi. Svītas augšējā puse ir krāsota pelēkos toņos. Kaļķakmeņos atsevišķus starpslāņus veido [[merģelis]], kura daudzums pieaug dienvidrietumu virzienā. [[Ieži]]em ir neskaidri viļņoti slāņota [[Iežu tekstūra|tekstūra]]. Slāņos ir novērojamas sedimentācijas izskalojumu virsmas, kas impregnētas ar [[Pirīts|pirītu]]. Svītas kaļķakmeņos [[Ventspils]] D-3, [[Adzes]] 6. un Dreimaņu 11. urbumos ieslēgumu veidā ir sastopami [[Getīts|getīta]] [[pseidooolīti]]. Stirnas svītas [[Paleontoloģija|paleontoloģisko]] sastāvu veido [[Galvkāji|galvkāju]], [[Trilobīti|trilobītu]], [[Gliemeņvēži|ostrakodu]], [[Konodonti|konodontu]] un retas [[Graptolīti|graptolītu]] organiskās paliekas. Stirnas svīta bez pārrāvumiem uzguļ uz [[sēgerstādes svīta]]s kaļķakmeņiem. Tās apakšējā robeža tiek vilkta pēc iežu krāsojuma un sastāva izmaiņām: sēgerstādes svītas koši krāsotos sarkanīgi brūnganos kaļķakmeņus nomaina mālainākie, plankumaini krāsotie stirnas svītas kaļķakmeņi. [[Karotāža]]s diagrammās robežu skaidri fiksē iežu šķietamās pretestības straujš samazinājums. Stirnas svītas biezums mainās samērā plašās robežās, no 5—6 m ([[Oviši|Ovīšu]] 94., [[Bernāti|Bernātu]] 6., [[Vaiņode]]s 101. urbums) līdz 15 m ([[Piltene]]s 31., [[Staicele]]s 4. urbums).<ref>Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 30-32. lpp.</ref> Igaunijā svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā, bet Lietuvā – ziemeļrietumos. Lietuvā svītas maksimālais biezums ir 10 m. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] djj2ixjusdtqlr00ihegtvamzv3rj5l 0 616162 4487045 4376206 2026-06-26T18:25:54Z Jānis U. 198 4487045 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Daugavpils svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] urbuma intervāls 512—540 m | vecums = ap 463 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]], [[Augšordoviks]] | stāvs = [[Darrivilas stāvs|Darrivilas]], [[Sandbas stāvs|Sandbas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Lasnamē horizonts|Lasnamē]], [[Uhaku horizonts|Uhaku]], [[Kukruzes horizonts|Kukruzes]] | svīta = '''Daugavpils''' | rida = [[Vižonu rida|Vižonu]], [[Kraštu rida|Kraštu]], [[Kreunas rida|Kreunas]], [[Sartu rida|Sartu]] | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]], [[merģeļi]] | biezums = 28-50 m | izrakteņi = | fosilijas = [[adatādaiņi]], [[trilobīti]], [[gliemeņvēži]], [[pleckāji]], [[konodonti]] | atklājējs = [[Rita Ulste]], [[Lilita Gailīte]] }} '''Daugavpils svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] un [[Augšordoviks|augšordovika]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Svītu 1970. gadā izdalīja [[Rita Ulste]] un [[Lilita Gailīte]] [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] urbuma griezumā, 512—540 m intervālā. Raksturīgi svītas griezumi ir atsegti [[Ludza]]s 15. un [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] 105. urbumā. Svīta nosaukta izplatības areāla lielākās pilsētas, [[Daugavpils]], vārdā. Daugavpils svītas ziemeļrietumos Latvijas teritorijā to nomaina [[Stirnas svīta|stirnas]], [[Taurupes svīta|taurupes]] un [[dreimaņu svīta]]s, kas norāda uz to, ka daugavpils svītas nogulumi veidojās [[Darrivilas stāvs|darrivilas]] laikmetā un turpināja veidoties augšordovika [[Sandbas stāvs|sandbas]] laikmetā (458,2 — 463,0 Ma). == Apraksts == Daugavpils svītu veido [[merģeļi]] un [[kaļķakmeņi]]. 1980. gadā E. Laškovs, I. Paškevčus un N. Sidaravičiene svītu sadalīja četrās ridās: vižonu, kraštu, kreunas un sartu ridā. Svītas četrdaļīgais dalījums ir krasi izteikts tikai dažos urbumos (piemēram, [[Višķi|Višķu]] 25. urbumā). Citos griezumos tas ir izsekojams ar grūtībām un pieņēmumiem, galvenokārt pēc [[karotāža]]s datiem (Ludzas 15., Maltas 105., [[Atašiene]]s 9., [[Baltinava]]s 17. urbums). [[Krāslava]]s 104. un [[Šķaune]]s 103. urbumu griezumos daugavpils svīta detalizēti nevar tikt sadalīta. * Vižonu ridu veido pelēki kaļķakmeņi (augšdaļā mālaini) ar sarkanīgi brūniem un dzelteniem organogēni detrītiskiem plankumiem. [[Iežu tekstūra]] ir neskaidri viļņoti slāņota. Ridai ir raksturīgas [[sedimentācija]]s izskalojumu virsmas, impregnētas ar [[Getīts|getītu]] (Maltas 105., [[Nagļi|Nagļu]] 106., [[Ludza]]s 15. urbumi). Visai bieži ridas nogulumi satur getīta [[Pseidooolīti|pseidooolītus]]. Ridas biezums no 3 m (Višķu 25. urbums) līdz 8 m (Ludzas 15. urbums). * Kraštu ridu veido pelēki mālaini organogēni detrītiski kaļķakmeņi un merģeļi apmēram līdzīgās proporcijās. Iežu tekstūra ir neskaidri viļņoti slāņota. Ridā ir novērojamas sedimentācijas pārrāvumu virsmas, impregnētas ar [[Pirīts|pirītu]]. Ridas biezums mainās no 7 m (Višķu 25. urbums) līdz 14,4 m (Maltas 105. urbums). * Kreunas ridu veido pelēki organogēni detrītiski kaļķakmeņi ar zaļganīgi pelēku merģeļu starpkartām. Iežu tekstūra ir viļņoti slāņota. Ridas kaļķakmeņos Nagļu un Atašienes urbumos ir konstatēti getīta pseidooolīti. Ridas biezums mainās no 8 m (Višķu 25. urbums) līdz 12,5 m (Atašienes 9., Maltas 105. urbums). * Sartu rida nobeidz daugavpils svītu. To veido pelēki organogēni detrītiski kaļķakmeņi ar zaļganīgi pelēku merģeļu starpkārtām. Pēc iežu ārējā izskata rida ir ļoti līdzīga zem tās esošajiem kreunas ridas nogulumiem, no kuriem tā atšķiras vienīgi ar mālaināku sastāvu un lielāku merģeļa starpkārtu proporciju. Iežu tekstūra ir neskaidri viļņoti slāņota. Ridas biezums mainās no 12 m (Višķu 25., Baltinavas 17. urbums) līdz 20 m (Atašienes 9. urbums). Daugavpils svīta bez pārrāvuma uzguļ [[rokišķu svīta]]i. Robežu starp svītām novelk pēc rokišķu svītas vaidlenas ridas stipru, sarkanīgi brūno kaļķakmeņu nomaiņas ar mālainākiem raibi krāsotiem organogēni detrītiskiem daugavpils svītas vižonu ridas kaļķakmeņiem. Karotāžas diagrammas KC līknē šis līmenis ir labi nosakāms pēc krasas iežu šķietamās pretestības samazināšanās. Daugavpils svītas maksimālo biezumu sasniedz Lavijas dienvidaustrumu centrālajos rajonos. Atašienes 9. urbuma griezumā svītas biezums sastāda 50 m, bet bet dienvidaustrumu virzienā tas nokrītas līdz 28 m (Mežciema urbums).<ref>Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 30-32. lpp.</ref> == Paleontoloģiskais raksturojums == Daugavpils svītas organisko palieku kompleksu veido samērā daudzskaitlīgas veselas [[Adatādaiņi|adatādaiņu]], [[Trilobīti|trilobītu]], [[Gliemeņvēži|ostrakodu]], [[Pleckāji|pleckāju]] [[čaula]]s un [[Konodonti|konodontu]] elementi. Svītas nogulumus raksturo trilobīti ''[[Asaphus lepidus]]'', ostrakodi ''[[Steusloffia linnarssoni]]'', ''[[Uhakiella coelodesma]]'' un pleckāji ''[[Glossorthis linda]]'', ''[[Schizoerinus kuckersiensis]]''.<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 49. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 9prejdfvjx1e06mqus6f9zbu8w5c7u5 0 616403 4486961 4374735 2026-06-26T15:03:12Z Jānis U. 198 4486961 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Sēgerstādes svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = | vecums = ap 463,5 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]] | stāvs = [[Darrivilas stāvs|Darrivilas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Azeri horizonts|Azeri]] | svīta = '''Sēgerstādes''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]], [[Zviedrija]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]] | biezums = 2-4 m | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[gliemeņvēži]], [[pleckāji]], [[nautiloīdi]] | atklājējs = [[Vladimirs Jānusons|V. Jānusons]], [[Harijs Mutvejs|H. Mutvejs]] }} '''Sēgerstādes svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] [[Azeri horizonts|azeri horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Svītu 1953. gadā izdalīja igauņu izcelsmes zviedru ģeologi [[Vladimirs Jānusons]] un [[Harijs Mutvejs]].<ref>[https://stratigraafia.info/term/452 Estonian Commission on Stratigraphy (ESK).]</ref> == Apraksts == Sēgerstādes svītas nogulumus [[Latvija]]s rietumos un vidusdaļā veido sarkanbrūni, cieti, blīvi, pikaini [[kaļķakmeņi]]. Latvijas austrumu daļā svītas nogulumus veido sarkanbrūni, organogēni detrītkaļķakmeņi.<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|101}}</ref> Tie ir vāji mālaini kaļķakmeņi ar organogēnā [[Detrīts|detrīta]] piejaukumu, ar smalkgraudainu [[Iežu struktūra|struktūru]] un viļņoti slāņainu, un pikainu [[Iežu tekstūra|tekstūru]]. [[Dolomīts|Dolomīta]] piejaukums ir 5—10%, samazinātais [[Māls|māla]] piejaukums ir 7—14% un paaugstinātais organiskā detrīta saturs ir 30—50%. Sēgerstādes svītas biezums ir neliels un samērā vienmerīgs visā Latvijas teritorijā. Tā svārstības notiek no 2 m ([[Ventspils]] D-3, [[Piltene]]s 1., [[Pāvilosta]]s 51., [[Kandava]]s 52., [[Krāslava]]s 104. urbums) līdz 4 m ([[Stūri (Blīdenes pagasts)|Stūru]] 8., [[Dobele]]s 91., [[Kroņauce]]s 57., [[Nītaure]]s 58. urbums). Palielināts biezums ir novērojams [[Jelgavas paleoieliece]]s joslā, un samazināts biezums valsts ziemeļos un dienvidaustrumos.<ref>Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 180. lpp.</ref> Nogulumos ir atrodams nedaudz [[Trilobīti|trilobītu]], [[Pleckāji|pleckāju]], [[Nautiloīdi|nautiloīdu]] kodolu, kā arī savdabīgs [[Gliemeņvēži|ostrakodu]] komplekss, kas liecina par sēgerstādes svītas piederību [[Darrivilas stāvs|Darrivilas stāvam]]. Iepriekš sēgerstādes svītas analogs Latvijā bija [[baldones svīta]]s ziemeļu ridas augšējā daļa, bet Latvijas dienvidaustrumos, [[rokišku svīta]]s vaidlenas rida. [[Igaunija|Igaunijā]] sēgerstādes svītas nogulumus veido sarkanīgi brūni savilkumu kaļķakmeņi ar lielu māla saturu. Pārejas slāņkopas starp sēgerstādes un [[Azeru svīta|azeru svītām]] reizēm uzskata par [[rokišku svīta]]s daļu. Zviedrijā sēgerstādes svītas nogulumi ir izplatīti [[Ēlande]]s salā, [[Vesterjētlandes lēne|Vesterjētlandes]] rajonā un pie [[Siljans|Siljana]] ezera, vikarbinas un korgerdes kaļķakmeņos. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] sh3kmn9eo7n1qd2lzlpeltzd7uny53w 0 616474 4486965 4456029 2026-06-26T15:15:16Z Jānis U. 198 4486965 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Baldones svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Baldone]]s 80. urbuma intervāls 897—913,5 m | vecums = ap 465 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]] | stāvs = [[Darrivilas stāvs|Darrivilas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Kundas horizonts|Kundas]] | svīta = '''Baldones''' | rida = [[Šupiles rida|Šupiles]], [[Ziemeļu rida|Ziemeļu]] | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]] | biezums = 13-28,4 m | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[gliemeņvēži]], [[galvkāji]], [[konodonti]] | atklājējs = [[Rita Ulste]], [[Lilita Gailīte]] }} '''Baldones svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]<ref name="ld">{{Latvijas daba|3|46}}</ref>) [[Kundas horizonts|kundas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Svītu 1976. gadā izdalīja [[Rita Ulste]] un [[Lilita Gailīte]], par stratotipu paņemot [[Baldone]]s 80. urbuma griezumu, 897—913,5 m intervālā. == Apraksts == Baldones svītas nogulumus veido pārsvarā [[kaļķakmeņi]], kas izplatīti visā [[Jelgavas paleoieliece|Jelgavas paleoieliecē]]. Raksturīgu svītas organisko palieku kompeksu veido [[trilobīti]], [[galvkāji]], [[Gliemeņvēži|ostrakodi]] un [[Konodonti|konodontu]] elementi. Tipiskajos griezumos svītu veido divas ridas: apakšējā — šupiles rida un augšējā — ziemeļu rida. * Šupiles ridu [[Lietuva|Lietuvā]] izveidoja lietuviešu ģeologs [[Jozas Paškēvičs]] [[Šakīna|Šaķīna]]s urbuma griezumā 1349 — 1355 m intervālā, kas sākotneji tika iekļauta [[cieceres svīta]]s sastāvā. Vēlāk R. Ulste, ņemot vērā ridas nogulumu lielo līdzību ar augstāk esošajiem kaļķakmeņiem, iekļāva šo ridu baldones svītas sastāvā. Ridu veido sarkanīgi brūni mālaini kaļķakmeņi ar zaļganpelēkiem plankumiem un raibi krāsotu [[Merģelis|merģeļu]] starpkārtām, kuru skaits ridas dienvidrietumu griezumos ir būtisks. Šajos nogulumos ir sastopamas [[dūņēdāju ejas]]. Ridas biezums lielākajai griezumu daļai, kur atsedzas šīs ridas nogulumi, sastāda 4—7 m, palielinoties paleoielieces centrālo rajonu virzienā. * Ziemeļu ridu izveidoja R. Ulste Dreimaņu 11. urbuma griezumā 1052 — 1065 m intervālā. Ridu veido blīvi sarkanīgi brūni kaļķakmeņi ar zaļganīgi pelēku kaļķakmeņu plankumiem un starpkārtām. [[Iežu tekstūra]] ir neskaidri viļņoti slāņota rupji pikaina. Vēlāk ziemeļu ridu sāka dalīt apakšējā daļā, kuru veido reibi krāsoti neskaidri viļņoti slāņoti kaļķakmeņi, kuru starpā ieguļ arī mālainākas variācijas, un augšējā daļā, kuru veido koši krāsoti sarkanīgi brūni, ļoti cieti, bieži vien pikaini kaļķakmeņi. Pašlaik šī ziemeļu ridas augšējā daļa veido [[Azeri horizonts|azeri horizonta]] [[Sēgerstādes svīta|sēgerstādes svītu]]. Netālu no ziemeļu ridas apakšējās daļas augšējās robežas ir konstatēta skaidri izteikta izskalojumu virsma ar dziļiem kabatveidīgiem padziļinājumiem, kas impregnēti ar dzelzs hidroksīdiem. [[Jelgavas paleoieliece]]s ziemeļrietumu nogāzē virknē griezumu ([[Piltene]]s 30., Stirnas 18., [[Adzes]] 6. urbums) kaļķakmeņi satur [[Getīts|getīta]] [[Pseidooolīti|pseidooolītus]]. Baldones svīta bez pārrāvuma uzguļ cieceres svītas merģeļiem un savienojumā veido pakāpenisku pāreju. Robeža starp cieceres merģeļiem un baldones kaļķakmeņiem ir nosakāma ar grūtībām, un tiek vilkta biežu, izteiktu kaļķakmens starpslāņu parādīšanās līmeņos. [[Karotāža]]s diagrammās šī robeža raksturojas ar pakāpenisku iežu šķietamās pretestības vērtību palielināšanos. Baldones svītas biezums Jelgavas paleoieliecē svārstās nelielās robežās — no 13 m ([[Madona]]s 93. urbums) līdz 24,5 m ([[Alūksne]]s 99. urbums), sasniedzot maksimālās vērtības paleoielieces centrālajos rajonos.<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 29. lpp.</ref> === Igaunijā === [[Igaunija|Igaunijā]] baldones svīta ir izplatīta tās dienvidu daļā, bet vislielākais biezums ir [[Tāgepera]]s urbumā (28,4 m). Tur svītu veido sarkani, sarkanīgi brūni vai zaļganīgi pelēki mālaini kaļķakmeņi ar dažādu [[Fosilijas|fosilo]] faunu. Vietām svīta satur [[Dolomīts|dolomīta]] vai merģeļa starpslāņus. == Paleontoloģiskais raksturojums == Šupiles rida un ziemeļu ridas apakšējā daļa satur zonālās trilobītu sugas ''[[Asaphus expansus|Asaphus ex. gr. expansus]]'', ''[[Asaphus raniceps|A. raniceps]]'', ''[[Megistaspis gigas]]'', ''[[Megistaspis obtusicauda|M. obtusicauda]]'', ka arī [[Gliemeņvēži|ostrakodus]] ''[[Pinnatulites procera]]'', [[Conschoprimitis gammae|Conschoprimitis gammae gammae]], ''[[Protallinnella grewingkii]]'', kas norāda uz nogulumu kundas vecumu. Ziemeļu ridas vidusdaļā [[Apakšordoviks|apakšordovika]] trilobītus un ostrakodus nomaina vidusordovika sugas ''[[Illaenus schroeteri]]'', ''[[Piretella tridactyla]]'', ''[[Euprimites effusus]]'', kuru klātbūtne ļauj spriest par ziemļu ridas augšējas daļas azeri vecumu.<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 42-43. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] djs3vk6k3vq4yuzibxi7njdi6x9ch3j 0 616594 4486972 4456032 2026-06-26T15:30:34Z Jānis U. 198 4486972 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Šaķīnas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Šaķīna]]s 27. urbuma intervāls 1355,6-1362,4 m | vecums = ap 467 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]] | stāvs = [[Darrivilas stāvs|Darrivilas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Kundas horizonts|Kundas]] | svīta = '''Šaķīnas''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[merģeļi]], [[argillīti]], [[kaļķakmeņi]] | biezums = līdz 9,2 m | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[gliemeņvēži]], [[graptolīti]] | atklājējs = [[Jozas Paškēvičs]] }} '''Šaķīnas svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]<ref name="ld">{{Latvijas daba|3|46}}</ref>) [[Kundas horizonts|kundas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Pēc tam, kad [[Rita Ulste]] 1975. gadā izdalīja [[Cieceres svīta|Cieceres svītu]], lietuviešu ģeologs [[Jozas Paškēvičs]] to sadalīja divās daļās - [[Krjuku svīta|krjuku]] un šakines ridās, pēdējai par [[Stratotips|stratotipu]] ņemot Šaķīnas 27. urbuma griezumu 1355,6 - 1362,4 m intervālā. Vēlāk šakinas rida tika pārveidota par svītu kundas horizonta sastāvā, bet krjuku svīta tika pieskaitīta zemākajam [[Volhovas horizonts|volhovas horizontam]]. Svīta nosaukta [[Lietuva]]s miesta [[Šakīna|Šaķīna]]s vārdā, pie kuras tika izveidots stratotipiskais dziļurbums. Otrs stratotipiskais griezums ir [[Kruki (miests)|Kruku]] 146. urbuma 1096–1107,5 m intervālā. == Apraksts == Šaķīnas svītu veido mālaini zaļganpelēki un pelēki neskaidras viļņainslāņotas [[Iežu tekstūra|tekstūras]] [[merģeļi]] ar retām pelēku un sarkanīgu [[Kaļķakmens|kaļķakmeņu]] un merģeļu starpkārtām. Merģeļos ir sastopami lieli [[Trilobīti|trilobītu]] fragmenti, reti [[bezslēdzenes pleckāji]] un [[graptolīti]]. Pēdējie parasti sastopami pelēkajos merģeļos un ir raksturīga faunas grupa priekš Šaķīnas svītas nogulumiem. Svītas maksimālais biezums — 2,5 m ir konstatēts [[Stūri (Blīdenes pagasts)|Stūru]] 8. urbuma griezumā. Šaķīnas svītai ir daudz šaurāks izplatības areāls, nekā zem tās esošajai krjuku svītai, un tā aizņem tikai [[Jelgavas paleoieliece]]s vidusdaļu.<ref>Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 28. lpp.</ref> Šaķīnas zaļganīgi un tumši pelēkie mālainie merģeļi veidojās salīdzinoši dziļā [[Kontinentālais šelfs|šelfa]] daļā. Merģeļu masīvā un neskaidri slāņotā tekstūra liecina par mālaini karbonātisku un karbonatiski mālainu [[Dūņas|dūņu]] uzkrāšanos zem viļņu darbības zonas. [[Bentoss|Bentosa]] faunas kompleksa nabadzība. ko pārstāv trilobīti un [[Gliemeņvēži|ostrakodi]], norāda uz [[sedimentācija]]s apgabala nozīmīgu dziļumu. To apstiprina arī Šaķīnas svītā atrastie graptolīti. === Igaunijā un Lietuvā === [[Igaunija|Igaunijā]] Šaķīnas svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā. To veido pelēki [[argillīti]] un merģeļi, kā arī pelēki [[Glaukonīts|glaukonītu]] saturoši kaļķakmeņi, kuros [[Fosilijas|fosilā]] veidā ir atrodami pārsvarā trilobīti. Lietuvā svīta ir izplatīta tās ziemeļrietumu daļā. Tās maksimalais biezums ir 9,2 m. == Paleontoloģiskais raksturojums == Šaķīnas svītas nogulumos ir konstatēta samērā bagātīga graptolītu, trilobītu un ostrakodu fauna, kuras starpā vissvarīgākā nozīme ir ''[[Aulograptus cucullus]]'', ''[[Glyptograptus austrodentatus|Glyptograptus ex gr. austrodentatus]]'', ''[[Glyptograptus dentatus|Gl. dentatus]]'', ''[[Tristichograptus ensiformis]]'', ''[[Diplograptus ellesi]]'', ''[[Asaphus expansus]]'', ''[[Asaphus raniceps|A. raniceps]]'', ''[[Tallinnellina primaris]]'', ''[[Ogmoopsis bocki]]''. ''Aulograptus cucullus'' paliekas nodrošina sugu iekļaujo nogulumu korelāciju ar ''[[Didymograptus bifidus]]'' zonu un tādējādi nosaka to kundas vecumu.<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 41. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] r9lx120j8r2wzvig5fhxl17n3x4zxni 4487276 4486972 2026-06-27T10:14:49Z Kikos 3705 /* */ 4487276 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Šaķīnas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Šaķīna]]s 27. urbuma intervāls 1355,6-1362,4 m | vecums = ap 467 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]] | stāvs = [[Darrivilas stāvs|Darrivilas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Kundas horizonts|Kundas]] | svīta = '''Šaķīnas''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[merģeļi]], [[argillīti]], [[kaļķakmeņi]] | biezums = līdz 9,2 m | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[gliemeņvēži]], [[graptolīti]] | atklājējs = [[Jozas Paškēvičs]] }} '''Šaķīnas svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]<ref name="ld">{{Latvijas daba|3|46}}</ref>) [[Kundas horizonts|kundas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Pēc tam, kad [[Rita Ulste]] 1975. gadā izdalīja [[Cieceres svīta|cieceres svītu]], lietuviešu ģeologs [[Jozas Paškēvičs]] to sadalīja divās daļās - [[Krjuku svīta|krjuku]] un šakines ridās, pēdējai par [[Stratotips|stratotipu]] ņemot Šaķīnas 27. urbuma griezumu 1355,6 - 1362,4 m intervālā. Vēlāk šaķīnas rinda tika pārveidota par svītu kundas horizonta sastāvā, bet krjuku svīta tika pieskaitīta zemākajam [[Volhovas horizonts|volhovas horizontam]]. Svīta nosaukta [[Lietuva]]s miesta [[Šakīna|Šaķīna]]s vārdā, pie kuras tika izveidots stratotipiskais dziļurbums. Otrs stratotipiskais griezums ir [[Kruki (miests)|Kruku]] 146. urbuma 1096–1107,5 m intervālā. == Apraksts == Šaķīnas svītu veido mālaini zaļganpelēki un pelēki neskaidras viļņainslāņotas [[Iežu tekstūra|tekstūras]] [[merģeļi]] ar retām pelēku un sarkanīgu [[Kaļķakmens|kaļķakmeņu]] un merģeļu starpkārtām. Merģeļos ir sastopami lieli [[Trilobīti|trilobītu]] fragmenti, reti [[bezslēdzenes pleckāji]] un [[graptolīti]]. Pēdējie parasti sastopami pelēkajos merģeļos un ir raksturīga faunas grupa priekš šaķīnas svītas nogulumiem. Svītas maksimālais biezums — 2,5 m ir konstatēts [[Stūri (Blīdenes pagasts)|Stūru]] 8. urbuma griezumā. Šaķīnas svītai ir daudz šaurāks izplatības areāls, nekā zem tās esošajai krjuku svītai, un tā aizņem tikai [[Jelgavas paleoieliece]]s vidusdaļu.<ref>Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 28. lpp.</ref> Šaķīnas zaļganīgi un tumši pelēkie mālainie merģeļi veidojās salīdzinoši dziļā [[Kontinentālais šelfs|šelfa]] daļā. Merģeļu masīvā un neskaidri slāņotā tekstūra liecina par mālaini karbonātisku un karbonatiski mālainu [[Dūņas|dūņu]] uzkrāšanos zem viļņu darbības zonas. [[Bentoss|Bentosa]] faunas kompleksa nabadzība. ko pārstāv trilobīti un [[Gliemeņvēži|ostrakodi]], norāda uz [[sedimentācija]]s apgabala nozīmīgu dziļumu. To apstiprina arī Šaķīnas svītā atrastie graptolīti. === Igaunijā un Lietuvā === [[Igaunija|Igaunijā]] šaķīnas svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā. To veido pelēki [[argillīti]] un merģeļi, kā arī pelēki [[Glaukonīts|glaukonītu]] saturoši kaļķakmeņi, kuros [[Fosilijas|fosilā]] veidā ir atrodami pārsvarā trilobīti. Lietuvā svīta ir izplatīta tās ziemeļrietumu daļā. Tās maksimalais biezums ir 9,2 m. == Paleontoloģiskais raksturojums == Šaķīnas svītas nogulumos ir konstatēta samērā bagātīga graptolītu, trilobītu un ostrakodu fauna, kuras starpā vissvarīgākā nozīme ir ''[[Aulograptus cucullus]]'', ''[[Glyptograptus austrodentatus|Glyptograptus ex gr. austrodentatus]]'', ''[[Glyptograptus dentatus|Gl. dentatus]]'', ''[[Tristichograptus ensiformis]]'', ''[[Diplograptus ellesi]]'', ''[[Asaphus expansus]]'', ''[[Asaphus raniceps|A. raniceps]]'', ''[[Tallinnellina primaris]]'', ''[[Ogmoopsis bocki]]''. ''Aulograptus cucullus'' paliekas nodrošina sugu iekļaujo nogulumu korelāciju ar ''[[Didymograptus bifidus]]'' zonu un tādējādi nosaka to kundas vecumu.<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 41. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 24q6ce47a6n5bu1c90y0vqcl44udscb 0 616625 4487037 4376551 2026-06-26T18:05:18Z Jānis U. 198 4487037 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Bičūnu svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = Butkūnu 241. urbuma intervāls 737,9—739,35 m | vecums = ap 467 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]] | stāvs = [[Darrivilas stāvs|Darrivilas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Kundas horizonts|Kundas]] | svīta = '''Bičūnu''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]], [[merģeļi]] | biezums = 1-6 m | izrakteņi = | fosilijas = [[gliemeņvēži]], [[hitinozoji]] | atklājējs = N. Sidaravičiene,</br>E. Laškovs, J. Paškevičus }} '''Bičūnu svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]<ref name="ld">{{Latvijas daba|3|46}}</ref>) [[Kundas horizonts|kundas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Svītu 1980. gadā izveidoja E. Laškovs, J. Paškevičus un N. Sidaravičiene Butkūnu urbuma griezumā 737,9—739,35 m intervālā. Svītas izplatība neaprobežojas ar [[Latvija]]s dienvidaustrumu daļu, bet ļoti līdzīgi nogulumi ir konstatēti [[Staicele]]s 4., [[Oviši|Ovīšu]] 94., [[Ventspils]] D-3., [[Kolka]]s 54. urbumu griezumos valsts ziemeļos. == Apraksts == Svītai ir raksturīga heterogēna uzbūve un sastāvs. [[Stratotips|Stratotipa]] griezumā tā ir sadalīta trijās ļoti neliela biezuma ridās — gindvilas, mikonas un objalas, kas atškiras ar iežu krāsojumu. Datu nepietiekamība pagaidām neļauj veikt šāda veida dalījumu ridās Latvijas teritorijā. Bičūnu svītu veido pārsvarā pelēki un tumšpelēki [[kaļķakmeņi]], kas augšdaļā satur sarkanīgi brūnu kaļķakmeņu starpkārtas. Kaļķakmeņiem ir viļņoti un neskaidri slāņota [[Iežu tekstūra|tekstūra]]. Tajos ir atrodamas daudzskaitlīgas ar [[Okers|okeru]] klātas izskalojumu virsmas un [[Pseidooolīti|pseidooolītu]] sakopojumi, kā arī bezformīgus [[Getīts|getīta]] ieslēgumus ([[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] un [[Ludza]]s 15. urbumi). Reizēm svītas apakšdaļā ir sastopami [[Glaukonīts|glaukonīta]] graudi (Staiceles 4. urbums). Bičūnu svītas biezums mainās no 1 m ([[Baltinava]]s 17. urbums) līdz 6 m (Ludzas 15. urbums). Svītas apakšējā robeža tiek noteikta pēc apakšējo sarkanīgi brūni krāsotu nogulumu nomaņas pret bičūnu pelēkajiem nogulumiem. [[Karotāža]]s diagrammā robeža tiek fiksēta pēc šķietamās pretestības palielināšanās bičūnu kaļķakmeņiem, salīdzinājumā ar apakšā esošajiem [[drāseiķu svīta]]s nogulumiem.<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 51. lpp.</ref> == Paleontoloģiskais raksturojums == Bičūnu svītas nogulumi satur [[Volhovas horizonts|volhovas]]-kundas vecuma [[Gliemeņvēži|ostrakodu]] sugas: ''[[Conchoprimitia gammae]]'', ''[[Steusloffia polynodulifera]]'', ''[[Ogmoopsis variabilis]]'', ''[[Ogmoopsis vesperi|O. aff. vesperi]]'', ''[[Sigmobolbina sigmoidea|Sigmobolbina aff. sigmoidea]]''. Svītā ir arī konstatēta tipiski kundas nogulumiem raksturīga suga ''[[Pinnatulites procera]]''. No [[hitinozoji]]em bičūnu svītā var minēt vidusordovika sugas ''[[Cyathochitina calix]]'' un ''[[Conochitina primitiva]]''. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] kjiq9uxpfzuv5c96lhb243ynvzt0owp 0 616628 4487033 4376213 2026-06-26T17:56:41Z Jānis U. 198 4487033 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Jodupes svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = Butkūnu 241. urbuma intervāls 734,5–737,0 m | vecums = ap 467 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]] | stāvs = [[Darrivilas stāvs|Darrivilas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Kundas horizonts|Kundas]] | svīta = '''Jodupes''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]], [[merģeļi]] | biezums = 2,3-11 m | izrakteņi = | fosilijas = | atklājējs = N. Sidaravičiene,</br>E. Laškovs, J. Paškevičus }} '''Jodupes svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]<ref name="ld">{{Latvijas daba|3|46}}</ref>) [[Kundas horizonts|kundas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. 1980. gadā E. Laškovs, J. Paškevičus un N. Sidaravičiene izveidoja [[Rokišķu svīta|rokišķu svītu]] Butkūnu urbuma griezumā, 732,4—737,9 m intervālā un sadalīja to divās daļās: jodupes un vaidlenas ridās. Vēlāk jodupes rida tika pārveidota par svītu kundas horizonta sastāvā un tās stratotips ir Butkūnu 241. urbuma griezumā, 734,5–737,0 m intervālā. Svīta ir nosauktas [[Jodupe (miests)|Jodupes]] mazpilsētas vārdā, Lietuvā. Svīta Latvijas teritorijā ir izplatīta apmēram tajā pašā areālā, kā zem tās esošā [[bičūnu svīta]], tikai valsts ziemeļu daļā svītas platība ir nedaudz mazāka kā to balstošajai svītai. == Apraksts == Jodupes svītu veido sarkanīgi brūni [[kaļķakmeņi]] ar zaļganīgi pelēkiem plankumiem un dzeltenām joslām. Retāk tā sastāv no pelēkas varietātes kaļķakmeņiem ar sarkanīgi brūniem plankumiem ([[Atašiene]]s 9., [[Baltinava]]s 17. urbumi). Kaļķakmeņiem ir neskaidri viļņota un slāņota [[Iežu tekstūra|tekstūra]]. Nogulumos diezgan raksturīgi ir [[Getīts|getīta]] [[Pseidooolīti|pseidooolītu]] ieslēgumi, kas novērojami gandrīz visos Latvijas dienvidaustrumu griezumos. Šī paša vecuma nogulumos Latvijas ziemeļos tādu nav. [[Ludza]]s 15., Atašienes 9. un [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] 105. urbumos ir konstatētas daudzskaitlīgas (līdz 10) izskalojuma virsmas, kas impregnētas ar dzelzs hidroksīdiem. Svītas biezums valsts dienvidaustrumos ir no 2,3 m ([[Višķi|Višķu]] 25. urbums) līdz 6,5 m (Atašienes 9. urbums). Latvijas ziemeļos biezums sasniedz 11 m ([[Oviši|Ovīšu]] 94. urbums).<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 51. lpp.</ref> === Lietuvā === Jodupes svīta ir izplatīta visā Lietuvas teritorijā, izņemot valsts austrumu daļu. Lietuvas ziemeļrietumu daļā un [[Nemuna]]s zemienē vislielākis svītas biezums ir 8,8 metri, bet valsts centrālajā daļā — 4,9 metri. Svītu veido brūngani pelēki detrītiski kaļķakmeņi un [[merģeļi]]. Nogulumos ir daudz lūzuma virsmu. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] fcs6tzoxrgo6k8xdctxzyogvx4bsres 4487034 4487033 2026-06-26T17:59:20Z Jānis U. 198 4487034 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Jodupes svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = Butkūnu 241. urbuma intervāls 734,5–737,0 m | vecums = ap 466 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]] | stāvs = [[Darrivilas stāvs|Darrivilas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Kundas horizonts|Kundas]] | svīta = '''Jodupes''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]], [[merģeļi]] | biezums = 2,3-11 m | izrakteņi = | fosilijas = | atklājējs = N. Sidaravičiene,</br>E. Laškovs, J. Paškevičus }} '''Jodupes svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]<ref name="ld">{{Latvijas daba|3|46}}</ref>) [[Kundas horizonts|kundas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. 1980. gadā E. Laškovs, J. Paškevičus un N. Sidaravičiene izveidoja [[Rokišķu svīta|rokišķu svītu]] Butkūnu urbuma griezumā, 732,4—737,9 m intervālā un sadalīja to divās daļās: jodupes un vaidlenas ridās. Vēlāk jodupes rida tika pārveidota par svītu kundas horizonta sastāvā un tās stratotips ir Butkūnu 241. urbuma griezumā, 734,5–737,0 m intervālā. Svīta ir nosauktas [[Jodupe (miests)|Jodupes]] mazpilsētas vārdā, Lietuvā. Svīta Latvijas teritorijā ir izplatīta apmēram tajā pašā areālā, kā zem tās esošā [[bičūnu svīta]], tikai valsts ziemeļu daļā svītas platība ir nedaudz mazāka kā to balstošajai svītai. == Apraksts == Jodupes svītu veido sarkanīgi brūni [[kaļķakmeņi]] ar zaļganīgi pelēkiem plankumiem un dzeltenām joslām. Retāk tā sastāv no pelēkas varietātes kaļķakmeņiem ar sarkanīgi brūniem plankumiem ([[Atašiene]]s 9., [[Baltinava]]s 17. urbumi). Kaļķakmeņiem ir neskaidri viļņota un slāņota [[Iežu tekstūra|tekstūra]]. Nogulumos diezgan raksturīgi ir [[Getīts|getīta]] [[Pseidooolīti|pseidooolītu]] ieslēgumi, kas novērojami gandrīz visos Latvijas dienvidaustrumu griezumos. Šī paša vecuma nogulumos Latvijas ziemeļos tādu nav. [[Ludza]]s 15., Atašienes 9. un [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] 105. urbumos ir konstatētas daudzskaitlīgas (līdz 10) izskalojuma virsmas, kas impregnētas ar dzelzs hidroksīdiem. Svītas biezums valsts dienvidaustrumos ir no 2,3 m ([[Višķi|Višķu]] 25. urbums) līdz 6,5 m (Atašienes 9. urbums). Latvijas ziemeļos biezums sasniedz 11 m ([[Oviši|Ovīšu]] 94. urbums).<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 51. lpp.</ref> === Lietuvā === Jodupes svīta ir izplatīta visā Lietuvas teritorijā, izņemot valsts austrumu daļu. Lietuvas ziemeļrietumu daļā un [[Nemuna]]s zemienē vislielākis svītas biezums ir 8,8 metri, bet valsts centrālajā daļā — 4,9 metri. Svītu veido brūngani pelēki detrītiski kaļķakmeņi un [[merģeļi]]. Nogulumos ir daudz lūzuma virsmu. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] luhc3420ttcu1rh2pbzklrthwnob7e8 0 616726 4487003 4397195 2026-06-26T16:10:23Z Jānis U. 198 4487003 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Drāseiķu svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = Butkūnu urbuma intervāls 739,3—745,6 m | vecums = ap 470 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]] | stāvs = | grupa = | formācija = | horizonts = [[Volhovas horizonts|Volhovas]] | svīta = '''Drāseiķu''' | rida = [[Armonas rida|Armonas]], [[Medeiķu rida|Medeiķu]], [[Spalvišu rida|Spalvišu]] | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]] | biezums = 5,5-13,5 m | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[gliemeņvēži]], [[galvkāji]], [[konodonti]] u.c. | atklājējs = N. Sidaravičiene,</br>J. Paškevičus, E. Laškovs }} '''Drāseiķu svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]<ref name="ld">{{Latvijas daba|6|102}}</ref>) [[Volhovas horizonts|volhovas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Svītu 1980. gadā izveidoja E. Laškovs, J. Paškevičus un N. Sidaravičiene Butkūnu urbuma griezumā 739,3—745,6 m intervālā. [[Stratotips|Stratotipiskajā]] griezumā svīta tika sadalīta trijās daļās: armonas, medeiķu un spalvišu ridā. Datu nepietiekamība pagaidām neļauj veikt šāda veida dalījumu ridās Latvijas teritorijā. Svītas izplatība neaprobežojas ar Latvijas dienvidaustrumu daļu, bet ļoti līdzīgi nogulumi ir konstatēti [[Staicele]]s 4., [[Oviši|Ovīšu]] 94., [[Ventspils]] D-3., [[Kolka]]s 54. urbumu griezumos valsts ziemeļos. == Apraksts == Svītas pamatnē ieguļ dažādas nokrāsas [[dolomīts|dolomīti]], bieži vien raibi, ar dažādu [[Glaukonīts|glaukonīta]] graudu daudzumu. Līdzīgi veidojumi [[Igaunija|Igaunijā]] ir iekļauti peites ridā. Peites dolomītu biezums ir neiels, apmēram 0,2 m. Peites dolomīti ir plašāk izplatīti par [[Lētses svīta|lētses]] [[smilšakmeņi]]em un var būt sastopami [[Jelgavas paleoieliece]]s nogāzes perifērijas rajonos kā virs [[Zebres svīta|zebres]] [[Māls|māliem]] ([[Bīriņi|Bīriņu]] un [[Olaine]]s D-1. urbumi), tā arī nedaudz zemāk, mālu slāņkopas vidū vai pat pamatnē ([[Valmiera]]s un [[Strenči|Strenču]] urbumi). Šāds apstāklis ļauj spriest par šo dolomītu atšķirīgu vecumu dažādos Latvijas apgabalos. Drāseiķu svīta pamatdaļu veido sarkanīgi brūni [[kaļķakmeņi]] ar dažādas pakāpes mālainību, zaļganīgi pelēkiem plankumiem un dzeltenas nokrāsas joslām. [[Merģelis|Merģeļu]] svītas sastāvā ir samērā maz un tie ieguļ atsevišķu starpslāņu veidā. Kaļķakmeņi svītas augšdaļā un [[Viduslietuvas paleoieliece]]s vidusdaļā satur sīkus glaukonīta graudus, kas koncentrējas atsevišķos starpslāņos ([[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]], [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] 105., [[Ludza]]s 15. urbumi). Šiem kaļķakmeņiem ļoti raksturīgas ir [[dūņēdāju ejas]]. Svītas apakšējā daļā ir novērojamas daudzskaitlīgas (7—10) pārrāvuma virsmas, kas impregnētas ar dzelzs hidroksīdiem (Nagļu 106. un Maltas 105. urbumi). Drāseiķu svītā ir izplatītas [[Trilobīti|trilobītu]], [[Galvkāji|galvkāju]], [[Gliemeņvēži|ostrakodu]] un [[Konodonti|konodontu]] paliekas. Svītas biezums Latvijas ziemeļrietumos sastāda no 5,5 m (Ventspils D-3. urbums) līdz 9,5 m (Kolkas 54. urbums), bet ziemeļos palielinas līdz 19,5 m ([[Staicele]]s 4. urbums). Valsts dienvidaustrumos vismazākais biezums ir Viduslietuvas paleoielieces vidusdaļā no 4 m ([[Šķaune]]s 103. un [[Višķi|Višķu]] 25. urbumi) līdz 6,7 m (Ludzas 15. urbums). Maksimālais biezums šajā valsts daļā (13,5 m) ir piefiksēts Atašienes 9. urbuma griezumā. [[Karotāža]]s KC līknēs drāseiķu svītu raksturo iežu šķietamās pretestības zemāki rādījumi, nekā augstāk iegulošiem nogulumiem. Drāseiķu svītas peites dolomīti ar izskalojumu uzguļ lētses svītas smilšu nogulumiem. Litoloģiskais kontakts ir ļoti krass.<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 50. lpp.</ref> == Paleontoloģiskais raksturojums == Drāseiķu svītas augšdaļas sarkanīgajos kaļķakmeņos ir sastopamas trilobītu ''[[Megistaspis limbata|Megistaspis cf. limbata]]'' un [[Ptychopyge]] sp. sugas, kas liecina par slāņu volhovas vecumu. Šeit, kopā ar senākajiem konodontiem ''[[Drepanodus arcuatus]]'', ''[[Drepanoistodus forceps]]'', ''[[Protopanderodus rectus]]'', ir arī jaunas sugas: ''[[Paroistodus originalis]]'', ''[[Scandodus brevibasis]]'', kas raksturīgas šiem nogulumiem. Šeit sastopamā konodontu suga ''[[Drepanoistodus basiovalis]]'' ir sastopama arī jaunakos nogulumos. Šajos nogulumos plaši ir izplatīti konodontu elementi ''"Trichonodella" alae'', ''"Cordylodus" perlongus'', ''"Prioniodina" flabellum'' u.c., kas sastāda daudzelementu sugu ''[[Microzarkodina flabellum]]''. Drāseiķu svītas, peites ridas apakšdaļā austrumu zonā ir konstatēta ''[[Baltoniodus triangularis]]'' suga, kas ir konstatēta arī zebres svītā (Adzes 6. urbums). Nogulumos ir sastopami ostrakodi ''[[Conchoprimitia gammae]]'', ''[[Steusloffia polynodulifera]]'', [[Ogmoopsis variabilis]], ''[[Ogmoopsis vesperi|O. aff. vesperi]]'', ''[[Sigmobolbina sigmoidea|Sigmobolbina aff. sigmoidea]]'', kas uzrāda nogulumu volhovas - kundas vecumu. No drāseiķu svītas hitinozojiem var minēt ''[[Lagenochitina porrecta]]'', ''[[Rhabdochitina]] sp.'', ''[[Cyathochitina regnelli]]''. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] rifzo93wlgsq0beygout8f14n29ps0p 0 616729 4486984 4420762 2026-06-26T15:48:22Z Jānis U. 198 4486984 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Krjuku svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Šaķīna]]s 27. urbuma intervāls 1362,4-1388 m, [[Kruki (miests)|Krjuku]] 146. urbuma intervāls 1110,7-1133,2 m | vecums = ap 470 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]] | stāvs = | grupa = | formācija = | horizonts = [[Volhovas horizonts|Volhovas]] | svīta = '''Krjuku''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[merģeļi]] | biezums = 13-32 m | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[gliemeņvēži]], [[graptolīti]], [[konodonti]] | atklājējs = [[Jozas Paškēvičs]] }} '''Krjuku svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]<ref name="ld">{{Latvijas daba|6|102}}</ref>) [[Volhovas horizonts|volhovas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Pēc tam, kad [[Rita Ulste]] 1975. gadā izdalīja [[Cieceres svīta|Cieceres svītu]], lietuviešu ģeologs [[Jozas Paškēvičs]] to sadalīja divās daļās — šakīnas un krjuku ridās, pēdējai par [[Stratotips|stratotipu]] ņemot Šakīnas 27. urbuma griezumu 1362,4—1388 m intervālā. Vēlāk krjuku rida tika pārveidota par svītu volhovas horizonta sastāvā, bet [[šakīnas svīta]] tika pieskaitīta augstākajam [[Kundas horizonts|kundas horizontam]]. Svīta nosaukta [[Lietuva]]s mazpilsētas, Krjuku, vārdā Lietuvas ziemeļos pie Latvijas robežas, pie kuras Krjuku 146. urbuma 1110,70—1133,20 m intervālā atrodas svītas otrs stratotips. == Apraksts == Krjuku svīta ir izplatīta visā [[Jelgavas paleoieliece|Jelgavas paleoieliecē]] un tās nogāzēs, un to veido sarkanīgi brūni un lillāti pelēki [[merģeļi]] ar [[kaļķakmens]] pikām un lēcveida starpslāņiem. [[Iežu tekstūra]] ir masīva, neskaidri lēcveidīgi slāņota un daļēji pikaina. Merģeļos ir novērojamas vāji izteiktas nesaderīgas pārtraukumu virsmas, kas impregnētas ar dzelzs hidroksīdiem un vertikālas [[dūņēdāju ejas]]. Trīs līdz pieci metri zem svītas augšējās robežas ([[Ēdole]]s 60., [[Adzes]] 6., [[Vērgale]]s 46., Stirnas 18., [[Aizpute]]s 43., [[Bernāti|Bernātu]] 53., [[Skrunda]]s 56. urbumi) ir izsekojama pelēka karbonātiska [[Aleirolīts|aleirolīta]] vai [[smilšakmens]] slāņkopa līdz 1,5 m biezumā, kas bieži vien ir piesūcinata ar [[Nafta|naftu]]. Krjuku svītai raksturīgas ir [[Trilobīti|trilobītu]] lielu fragmentu, [[Gliemeņvēži|ostrakodu]] un [[Konodonti|konodontu]] elementu paliekas. Retāk ir sastopami [[bezslēdzenes pleckāji]] un [[graptolīti]]. Svītas nogulumu biezums mainās no 13 m (Bernātu 21. urbums) līdz 32 m ([[Baldone]]s 80. urbums)<ref>Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 28. lpp.</ref> === Igaunijā un Lietuvā === [[Igaunija|Igaunijā]] krjuku svītas nogulumi ir izplatīti valsts centrālajā un dienvidu daļā. To veido sarkanīgi brūni merģeļi ar kaļķakmeņu un mālaino iežu starpkārtām. Ziemeļos tā pāriet [[Toilas svīta|toilas svītā]]. [[Lietuva|Lietuvā]] svīta ir izplatīta valsts ziemeļrietumu daļā. Vislielākais biezums tur sastāda 24,3 metrus. == Paleontoloģiskais raksturojums == Krjuku svītas sarkanīgi brūnajos merģeļos ir atrasti graptolīti ''[[Phyllograptus angustifolius]]'', ''[[Glyptograptus austrodentatus|Glyptograptus ex gr. austrodentatus]]'', trilobīti ''[[Megistaspis limbata]]'', ostrakodi ''[[Tallinnellina primaria]]'', konodonti ''[[Cordylodus perlongus]]'', kas ir zināmi no šī vecuma Igaunijas un [[Zviedrija]]s nogulumiem un pamato nogulumu volhovas vecumu.<ref>Биргер, А. Я. и др., Геологическое строение и полезные ископаемые Латвии, Рига, Зинатне, 1979. 47. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] k1rzqcauvs8kvxft0rkhyao1hikpyz5 4487231 4486984 2026-06-27T08:19:53Z Meistars Joda 781 4487231 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Krjuku svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Šaķīna]]s 27. urbuma intervāls 1362,4-1388 m, [[Kruki (miests)|Krjuku]] 146. urbuma intervāls 1110,7-1133,2 m | vecums = ap 470 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusordoviks]] | stāvs = | grupa = | formācija = | horizonts = [[Volhovas horizonts|Volhovas]] | svīta = '''Krjuku''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[merģeļi]] | biezums = 13-32 m | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[gliemeņvēži]], [[graptolīti]], [[konodonti]] | atklājējs = [[Jozas Paškēvičs]] }} '''Krjuku svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]<ref name="ld">{{Latvijas daba|6|102}}</ref>) [[Volhovas horizonts|volhovas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Pēc tam, kad [[Rita Ulste]] 1975. gadā izdalīja [[Cieceres svīta|Cieceres svītu]], lietuviešu ģeologs [[Jozas Paškēvičs]] to sadalīja divās daļās — šakīnas un krjuku ridās, pēdējai par [[Stratotips|stratotipu]] ņemot Šakīnas 27. urbuma griezumu 1362,4—1388 m intervālā. Vēlāk krjuku rida tika pārveidota par svītu volhovas horizonta sastāvā, bet [[šakīnas svīta]] tika pieskaitīta augstākajam [[Kundas horizonts|kundas horizontam]]. Svīta nosaukta [[Lietuva]]s mazpilsētas, Krjuku, vārdā Lietuvas ziemeļos pie Latvijas robežas, pie kuras Krjuku 146. urbuma 1110,70—1133,20 m intervālā atrodas svītas otrs stratotips. == Apraksts == Krjuku svīta ir izplatīta visā [[Jelgavas paleoieliece|Jelgavas paleoieliecē]] un tās nogāzēs, un to veido sarkanīgi brūni un lillāti pelēki [[merģeļi]] ar [[kaļķakmens]] pikām un lēcveida starpslāņiem. [[Iežu tekstūra]] ir masīva, neskaidri lēcveidīgi slāņota un daļēji pikaina. Merģeļos ir novērojamas vāji izteiktas nesaderīgas pārtraukumu virsmas, kas impregnētas ar dzelzs hidroksīdiem un vertikālas [[dūņēdāju ejas]]. Trīs līdz pieci metri zem svītas augšējās robežas ([[Ēdole]]s 60., [[Adzes]] 6., [[Vērgale]]s 46., Stirnas 18., [[Aizpute]]s 43., [[Bernāti|Bernātu]] 53., [[Skrunda]]s 56. urbumi) ir izsekojama pelēka karbonātiska [[Aleirolīts|aleirolīta]] vai [[smilšakmens]] slāņkopa līdz 1,5 m biezumā, kas bieži vien ir piesūcināta ar [[Nafta|naftu]]. Krjuku svītai raksturīgas ir [[Trilobīti|trilobītu]] lielu fragmentu, [[Gliemeņvēži|ostrakodu]] un [[Konodonti|konodontu]] elementu paliekas. Retāk ir sastopami [[bezslēdzenes pleckāji]] un [[graptolīti]]. Svītas nogulumu biezums mainās no 13 m (Bernātu 21. urbums) līdz 32 m ([[Baldone]]s 80. urbums).<ref>Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 28. lpp.</ref> === Igaunijā un Lietuvā === [[Igaunija|Igaunijā]] krjuku svītas nogulumi ir izplatīti valsts centrālajā un dienvidu daļā. To veido sarkanīgi brūni merģeļi ar kaļķakmeņu un mālaino iežu starpkārtām. Ziemeļos tā pāriet [[Toilas svīta|toilas svītā]]. [[Lietuva|Lietuvā]] svīta ir izplatīta valsts ziemeļrietumu daļā. Vislielākais biezums tur sastāda 24,3 metrus. == Paleontoloģiskais raksturojums == Krjuku svītas sarkanīgi brūnajos merģeļos ir atrasti graptolīti ''[[Phyllograptus angustifolius]]'', ''[[Glyptograptus austrodentatus|Glyptograptus ex gr. austrodentatus]]'', trilobīti ''[[Megistaspis limbata]]'', ostrakodi ''[[Tallinnellina primaria]]'', konodonti ''[[Cordylodus perlongus]]'', kas ir zināmi no šī vecuma Igaunijas un [[Zviedrija]]s nogulumiem un pamato nogulumu volhovas vecumu.<ref>Биргер, А. Я. и др., Геологическое строение и полезные ископаемые Латвии, Рига, Зинатне, 1979. 47. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] hy5piaeh1h4jdwote0g6lttgtzh2x9t 0 616878 4486999 4378657 2026-06-26T16:05:50Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486999 wikitext text/x-wiki {{Atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Džefs Baklijs | Attēls = Jeff Buckley yearbook (1984).png | Att_izm = 175px | Apraksts = Džefs Baklijs 1984. gadā | Dz_vārds = Džefrijs Skots Baklijs | Dzimis = {{dat|1966|11|17|N}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Anahaima}} | Vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka (štats)|Ņujorka}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|1997|5|29|1966|11|17}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Tenesī|Memfisa (ASV)}} | Žanrs = [[alternatīvais roks]], [[folkroks]], [[blūzs]] | Nodarbošanās = Dziedātājs, dziesmu autors | Instrumenti = balss, ģitāra | Gadi = 1990—1997 |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records|Columbia]]'' | Darbojies_arī = ''Wild Blue Yonder''<br />''Gods and Monsters'' | Mlapa = [http://www.jeffbuckley.com jeffbuckley.com] | Dzimums = V }} '''Džefs Skots Baklijs''' ({{val|en|Jeff Scott Buckley}}; dzimis {{dat|1966|11|17|L|bez}} [[Anahaima|Anahaimā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], miris {{dat|1997|5|29|L|bez}} [[Memfisa (ASV)|Memfisā]], [[Tenesī]], ASV), zināms arī kā '''Skots "Skotijs" Mūrheds''' ({{val|en|Scott "Scottie" Moorhead}}), bija [[amerikāņi|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors. Profesionālo mūziķa karjeru uzsāka kā [[sesiju mūziķis|sesiju ģitārists]] Losandželosā. Baklijs iemantoja plašu sekotāju loku, uzstādamies [[Īstvilidža|Īstvilidžā]] 1990. gadu sākumā. Parakstījis līgumu ar ''[[Columbia Records|Columbia]]'', {{dat|1994|||L|bez}} viņš izlaida savu vienīgo studijas albumu ''[[Grace (Džefa Baklija albums)|Grace]]''. {{dat|1996|||L|bez}} Ņujorkā Džefs Baklijs ar [[Toms Verlens|Tomu Verlenu]] kā producentu bija uzsācis darbu pie sava otrā studijas albuma ar darba nosaukumu ''[[Sketches for My Sweetheart the Drunk|My Sweetheart the Drunk]]''. Pēc pārcelšanās uz [[Memfisa (ASV)|Memfisu]] 1997. gada februārī viņš atsāka darbu pie albuma. {{dat|1997|5|29|L|bez}}, gaidīdams savas [[mūzikas grupa|grupas]] ierašanos no Ņujorkas, viņš noslīka, peldoties [[Vulfrivera (upe Tenesī)|Vulfriverā]]. Pēc nāves tika izdota četrceliņu [[demo ieraksts|demo]] un studijas ierakstu kolekcija, kas bija paredzēta albumam ''My Sweetheart the Drunk'', ''Grace'' atkārtotie izdevumi un ''[[Live at Sin-é]]'' [[EP ieraksts]]. Pēc Baklija nāves viņa daiļrades vērtējums [[kritiķis (profesija)|kritiķu]] vidū pieauga. Mūziķi kā [[Toms Jorks]] no ''[[Radiohead]]'' un [[Metjū Belamijs]] no ''[[Muse]]'' ir izcēluši Bakliju kā vienu no saviem iedvesmas avotiem. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' iekļāva ''Grace'' trijos [[500 visu laiku izcilākie albumi|500 visu laiku izcilāko albumu]] sarakstos un ietvēra [[Leonards Koens|Leonarda Koena]] dziesmu ''[[Hallelujah (Leonarda Koena dziesma)|Hallelujah]]'' Baklija izpildījumā [[500 visu laiku izcilākās dziesmas|500 visu laiku izcilāko dziesmu]] sarakstā. {{dat|2014|||L|bez}} ''Hallelujah'' [[kaverversija|kaverversiju]] Baklija izpildījumā pievienoja [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais ierakstu reģistrs|Nacionālajam ierakstu reģistram]]. == Dzīvesgājums == === Jaunība === Džefs Baklijs bija Mērijas (dzim. Gibēras ({{val|en|Guibert}})) un dziedātāja, dziesmu autora [[Tims Baklijs|Tima Baklija]] vienīgais bērns. Viņa māte bija grieķu, angļu, franču un panamiešu izcelsmes [[zonieši|zoniete]], kamēr viņa tēvs bija piedzimis [[īru izcelsmes amerikāņi|īru izcelsmes amerikāņu]] tēvam un [[itāļu izcelsmes amerikāņi|itāļu izcelsmes amerikāņu]] mātei. Džefs Baklijs uzauga kopā ar māti, patēvu Ronu Mūrhedu ({{val|en|Ron Moorhead}}) un pusbrāli Koriju Mūrhedu ({{val|en|Corey Moorhead}}), vairākkārtēji pārceldamies no citas uz citu pārvietojamo māju [[Orindžas apgabals|Orindžas apgabalā]] un tā apkārtnē. Bērnībā tuvinieki viņu sauca par Skotu "Skotiju" Mūrhedu, vārdā, kas aizgūts no Baklija otrā vārda un patēva uzvārda. 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā Džefa Baklija bioloģiskais tēvs Tims Baklijs publicēja vairākus [[mūsdienu tautas mūzika]]s un [[džezs|džeza]] albumus. Džefs Baklijs atklāja, ka ar tevu ir ticies vienreiz astoņu gadu vecumā. Pēc dažiem mēnešiem, {{dat|1975|||L|bez}} Tims Baklijs nomira no [[pārdozēšana|narkotiku pārdozēšanas]]. Baklijs uzauga muzikālā vidē. Bērnību viņš pavadīja dziedādams mājās viens vai [[harmonija (mūzika)|harmonijā]] kopā ar māti. Viņa māte bija akadēmiski izglītota [[pianists|pianiste]] un [[čells|čelliste]], bet patēvs agrā vecumā viņu iepazīstināja ar ''[[Led Zeppelin]]'', ''[[Queen]]'', [[Džimijs Hendrikss|Džimiju Hendriksu]], ''[[The Who]]'' un ''[[Pink Floyd]]''. Pirmais albums, kura kopija viņam piederēja bija ''Led Zeppelin'' ''[[Physical Graffiti]]'' un viens no viņa jaunības iemīļotākajiem izpildītājiem bija [[smagais roks|smagā roka]] grupa ''[[Kiss]]''. Piecu gadu vecumā viņš sāka spēlēt [[akustiskā ģitāra|akustisko ģitāru]], ko atrada vecmammas skapī, un 12 gadu vecumā izlēma kļūt par mūziķi. Vidusskolas vecumā viņš spēlēja savas skolas džeza grupā. Šajā laikā viņš iecienīja [[progresīvā rokmūzika|progresīvā roka]] grupas ''[[Rush (grupa)|Rush]]'', ''[[Genesis]]'' un ''[[Yes (grupa)|Yes]]'', kā arī [[džezroks|džezroka]] ģitāristu [[Els Di Meola|Elu Di Meolu]]. Viņš augstu vērtēja [[Džonija Mičela|Džonijas Mičelas]], ''[[The Smiths]]'' un ''[[Siouxsie and the Banshees]]'' muzikālo daiļradi. Pabeidzis vidusskolu, Baklijs pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], lai apgūtu viena gada studiju kursu [[Mūziķu institūts|Mūziķu institūtā]], ko pabeidza 19 gadu vecumā. Vēlāk par studijām viņš izteicās, ka tā esot bijusi "vislielākā laika izšķērdēšana", tomēr atzina, ka augstu novērtēja [[mūzikas teorija]]s studijas, sacīdams: "Mani piesaistīja patiesi interesantās harmonijas, kādas dzirdēju [[Moriss Ravēls|Ravēla]], [[Djūks Elingtons|Elingtona]] un [[Bēla Bartoks|Bartoka]] skaņdarbos." === Karjeras pirmsākumi === Losandželosā Baklijs sešus gadus strādāja viesnīcā un spēlēja ģitāru vairākās grupās vienlaikus, spēlējot tādos žanros kā [[džezs]], [[regejs]], [[roots roks]] un [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]]. Viņš devās koncertturnejā kopā ar ''[[dancehall]]'' regeja mūziķi ''[[Shinehead]]'' un dažkārt spēlēja [[fankmūzika|fanka]] un [[ritmblūzs|ritmblūza]] studiju sesijās sadarbībā ar jauno producentu Maiklu Dž. Klousu, izveidojot ''X-Factor Productions''. No {{dat|1988|||A|bez}} līdz {{dat|1989|||D|bez}} Baklijs kopā ar Džonu Hamfriju un vēlāko ''[[Tool]]'' locekli [[Denijs Kerijs|Deniju Keriju]] spēlēja grupā ''Wild Blue Yonder''. Šajā laikā Baklijs savu vokālo sniegumu aprobežoja ar [[bekvokāls|bekvokālu]]. 1990. gada februārī Baklijs pārcēlās uz Ņujorku, taču rada ierobežotas iespējas strādāt par mūziķi. Viņu iepazīstināja ar [[kavali (mūzikas žanrs)|kavali]], [[Pakistāna]]s [[sūfisms|sūfistu]] mūziku, un vienu no tās pazīstamākajiem dziedātājiem [[Nusrats Fatehs Ali Hans|Nusratu Fatehu Ali Hanu]]. Baklijs kļuva par kaislīgu Hana mūzikas piekritēju, un laikā, ko viņš sauca par savām "kafejnīcu dienām" viņš bieži izpildīja Hana dziesmu kaverversijas. 1996. gada janvārī viņš intervēja Hanu žurnālam ''[[Interview (žurnāls)|Interview]]'' un uzrakstīja ievadvārdus Hana izlasei ''Supreme Collection, Vol. 1''. Šajā laikā Džefs Baklijs sāka interesēties arī par blūza mūziķi [[Roberts Džonsons (blūza mūziķis)|Robertu Džonsonu]] un [[smagais pankroks|smagā pankroka]] grupu ''[[Bad Brains]]''. 1990. gada septembrī Džefs Baklijs no sava tēva bijušā mēnedžera [[Herbs Koens|Herba Koena]] saņēma piedāvājumu palīdzēt ierakstīt pirmo oriģināldziesmu demo ierakstu. Kopā viņi ierakstīja kaseti ''Babylon Dungeon Sessions'', kas saturēja 4 dziesmas: ''Eternal Life'', ''Last Goodbye'', ''Strawberry Street'' un panku skrīmeri ''Radio''. Koens un Baklijs ar šo ierakstu cerēja iegūt plašāku mūzikas industrijas uzmanību. {{dat|1991|||Ģ|bez}} sākumā viņš atgriezās Ņujorkā, lai debitētu kā solomākslinieks sava tēva piemiņas koncertā ''Greetings from Tim Buckley''. Pasākumu {{dat|1991|4|26|L|bez}} [[Bruklina]]s Svētās Annas un Svētās Trīsvienības baznīcā organizēēja producents [[Hels Vilners]]. Baklijs noliedza, ka sava tēva piemiņas koncertu būtu izmantojis kā tramplīnu savai karjerai, tā vietā minēdams personīgus iemeslus par labu izvēlei dziedāt koncertā. Eksperimentālā rokģitārista [[Gerijs Lūkass|Gerija Lūkasa]] pavadībā Baklijs izpildīja dziesmu ''I Never Asked To Be Your Mountain'', ko Tims Baklijs sarakstīja par jaundzimušo Džefu un viņa māti. Koncerts turpinājās ar dziesmu ''Sefronia – The King's Chain'', ''Phantasmagoria In Two'' un ''Once I Was''. Pēdējo dziesmu Baklijs izpildīja akustiski ar improvizētu [[a cappella]] noslēgumu pārrautas ģitāras stīgas dēļ. Pēc pasākuma tā organizētājs pauda, ka Baklijs par sevi atstāja spēcīgu iespaidu. Baklija uzstāšanās bija pretrunā viņa vēlmei muzikāli distancēties no sava tēva. Kādā intervijā viņš atklāja: "Tie nebija mani skaņdarbi, tā nebija mana dzīve, [par ko dziedāju]. Mani nomocīja doma, ka nebiju klāt sava tēva bērēs un man nebija iespējas no viņa atvadīties. Ar šo koncertu es tēvam izrādīju pēdējo godu." Turpmākajos braucienus uz Ņujorku {{dat|1991|||A|bez}} vidū Baklijs sāka rakstīt dziesmas kopā ar Geriju Lūkasu. Viņu kopdarba rezultātā tapa dziesma ''Grace'' un ''Mojo Pin''. {{dat|1991|||A|bez}} beigās viņš sāka uzstāties kopā ar Lūkasa grupu ''Gods and Monsters'' Ņujorkā. Saņēmis piedāvājumu noslēgt līgumu ar ''[[Imago Records]]'' kā grupas ''Gods and Monsters'' dalībniekam, Baklijs {{dat|1991|||A|bez}} beigās pārcēlās uz [[Manhatana]]s ''Lower East Side'' apkaimi. Tomēr dienu pēc ''Gods and Monsters'' debijas koncerta, 1992. gada martā, Baklijs izlēma grupu pamest. Baklijs sāka uzstāties vairākos klubos un kafejnīcās iekš ''Lower Manhattan''. Par viņa galveno uzstāšanās vietu kļuva klubs ''Sin-é''. Pirmoreiz tajā viņš uzstājās 1992. gada aprīlī, un drīz vien viņš iemantoja pastāvīgu vietu pirmdienu vakaros. Viņa repertuārā bija daudzveidīgs folka, roka, ritmblūza, blūza un džeza kaverversiju klāsts, no kurām lielu daļu viņš bija apguvis nesen. Šajā periodā viņš atklāja tādus mūziķus kā [[Nīna Simouna|Nīnu Simounu]], [[Bilija Holideja|Biliju Holideju]], [[Vens Morisons|Venu Morisonu]] un [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]]. Baklijs izpildīja eklektisku kaverversiju izlasi no tādiem māksliniekiem kā Led Zeppelin (''Night Flight''), [[Nusrats Fatehs Ali Hans]] (''Ye Jo Halka Halka Suroor Hae''), [[Bobs Dilans]] (''Mama, You've Been On My Mind''), [[Edīte Piafa]] (''Je ne Connais Pas La Fin''), ''[[The Smiths]]'' (''I Know It's Over''), ''[[Bad Brains]]'' (''I Against I'') un ''[[Siouxsie Sioux]]'' (''Killing Time''). Tāpat viņš uzstājās arī ar savām oriģināldziesmām no ''Babylon Dungeon Sessions'' un dziesmām, ko bija sacerējis kopā ar Lūkasu. Baklijs uzstājās viens ar ''[[Fender Telecaster]]'' ģitāru, ko bija aizņēmies no savas draudzenes Dženīnas Nikolsas. Baklijs teica, ka iemācījies uzstāties uz skatuves, spēlējot nelielas auditorijas priekšā. Turpmāko mēnešu gaitā Džefs Baklijs piesaistīja apbrīnas pilnus pūļus un ierakstu kompāniju vadītāju, tostarp, industrijas guru [[Klaivs Deiviss|Klaiva Deivisa]], uzmanību. Līdz 1992. gada vidum ielā pie kluba ''Sin-é'' rindās stājās limuzīnu ar ierakstu kompāniju vadītājiem, kas bija gatavu noslēgt līgumu ar Bakliju. 1992. gada oktobrī viņš parakstīja trīs albumu līgumu ar ''[[Columbia Records]]'' gandrīz 1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtībā. 1993. gada februārī viņš pavadīja trīs dienas studijā kopā ar skaņu inženieri Stīvu Adabo un ''Columbia'' [[A&R]] pārstāvi Stīvu Berkovicu, ierakstot lielu daļu no sava solo repertuāra. Baklijs dziedāja ''a capella'', pavadot sevi ar akustiskajām un elektriskajām ģitārām, ''Wurlitzer'' elektriskajām klavierēm un fisharmoniju. Šos ierakstus izdeva pēc Džefa nāves albumā ''You and I'', bet daļa no materiāla parādījās arī viņa debijas albumā ''[[Grace (Džefa Baklija albums)|Grace]]''. Četru dziesmu debijas [[EP ieraksts|EP]] ierakstīšana bija paredzēta 1993. gada jūlijā un augustā, ietverot Vena Morisona ''The Way Young Lovers Do'' kaverversiju. Koncerta EP ''[[Live at Sin-é]]'' izdeva {{dat|1993|11|23|L|bez}}. === ''Grace'' === {{dat|1993|||Ģ|bez}} vidū Baklijs sadarbībā ar producentu [[Endijs Voliss|Endiju Volisu]] uzsāka darbu pie sava pirmā studijas albuma ''Grace''. Baklijs izveidoja grupu, sastāvošu no basista Mika Grendāla un bundzinieka Meta Džonsona, un pavadīja vairākas nedēļas mēģinājumos. Septembrī trijotne devās uz ''Beasville Studios'' [[Vudstoka (Ņujorka)|Vudstokā]], lai sešu nedēļu laikā ierakstītu dziesmas albumam. Baklijs uzaicināja bijušo grupas biedru Lūkasu spēlēt ģitāru dziesmām ''Grace'' un ''Mojo Pin''. Vudstokā dzīvojošais džeza mūziķis Karls Bergers sarakstīja un diriģēja aranžiju stīgu instrumentiem. Baklijs atgriezās mājās, lai veiktu ierakstu pārrakstīšanu Manhatanas un Ņūdžersijas ierakstu studijās, kur viņš izpildīja vienu mēģinājumu pēc otro, lai panāktu perfektu vokālo sniegumu un eksperimentētu ar idejām papildu mūzikas instrumentiem un papildinātu dziesmu tekstūras. Nolūkā atbalstīt EP ''Live at Sin-é'' Baklijs 1994. gada janvārī devās savā pirmajā Ziemeļamerikas solo koncertturnejā, kam sekoja 10 dienu Eiropas turneja martā. Baklijs spēlēja klubos un kafejnīcās, kā arī uzstājās veikalos. Pēc atgriešanās no Eiropas turnejas Baklijs uzaicināja ģitāristu Maiklu Taigi pievienoties savai grupai, un abu sadarbība rezultējās dziesmā ''So Real'', ko ierakstīja sadarbībā ar producentu un skaņu inženieri Klifu Norelu kā vēlu albuma papildinājumu. No jūnija līdz augustam Baklijs devās savā pirmajā pilnās grupas turnejā ar nosaukumu ''Peyote Radio Theatre Tour''. Šīs Baklija agrīnās koncertturnejas apmeklēja arī citi mūziķi kā [[Krisija Hainda]] no ''[[The Pretenders]]'', [[Kriss Kornels]] no ''[[Soundgarden]]'' un ''[[The Edge]]'' no ''[[U2]]''. Albumu ''[[Grace (Džefa Baklija albums)|Grace]]'' izdeva {{dat|1994|8|23|L|bez}} ar septiņām oriģināldziesmām un trim kaverversijām: uz Nīnas Simounas apdari balstītā ''[[Lilac Wine]]'', ''[[Corpus Christi Carol]]'' no [[Bendžamins Britens|Bendžamina Britena]] kora kompozīcijas ''A Boy Was Born'', ko Baklijs iepazina vidusskolas vecumā un kuras pamatā ar 15. gadsimta himna, kā arī [[Leonards Koens|Leonarda Koena]] dziesmas ''[[Hallelujah]]'' kaverversija, kas balstīta uz [[Džons Keils|Džona Keila]] ierakstu no Koena piemiņas albuma ''[[I'm Your Fan]]''. Žurnāls ''[[Time]]'' dziesmu ''Hallelujah'' Baklija izpildījumā sauca par viņa "visu laiku labāko sniegumu" un "vienu no visu laiku izcilākajām dziesmām". Tā ir iekļauta ''Happy Mag'' 10 visu laiku izcilāko kaverversiju un ''[[Rolling Stone]]'' [[500 visu laiku izcilākās dziesmas|500 visu laiku izcilāko dziesmu]] sarakstā. ''Grace'' komerciālie panākumi bija lēni, un, neskatoties uz kritiķu atzinību, tas neguva plašu atskaņošanu radio ēterā. Laikraksts ''[[The Sydney Morning Herald]]'' to sauca par "romantisku meistardarbu" un "noteicošu, vērienīgu skaņdarbu". Par spīti lēnajiem pārdošanas apjomiem, albums ilgstoši nezaudēja savu aktualitāti, un nākamo divu gadu laikā tas ieguva zelta sertifikāciju [[Francija|Francijā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Tikai {{dat|2002|||L|bez}} tas sasniedza zelta sertifikāciju ASV. {{dat|2006|||L|bez}} Austrālijā tā pārdošanas apjoms saņēma seškārtēju platīna sertifikāciju. Albums izpelnījās atzinību no vairākiem augstu vērtētiem mūziķiem un māksliniekiem, tostarp, no Baklija paša iedvesmas avotiem, grupas ''Led Zeppelin'' locekļiem: [[Džimijs Peidžs]] uzskatīja ''Grace'' par vienu no saviem iemīļotākajiem pēdējās desmitgades albumiem, atzinīgi izteicās arī [[Roberts Plānts]]. Bakliju slavēja arī citi mūziķi, kas bija ietekmējuši viņa daiļradi, tostarp, [[Bobs Dilans]] Bakliju izvirzīja kā "vienu no šīs desmitgades izcilākajiem dziesmu autoriem", [[Deivids Bovijs]] intervijā ar ''[[The Village Voice]]'' minēja ''Grace'' kā vienu no 10 albumiem, ko viņš ņemtu līdz uz neapdzīvotu salu, savukārt, [[Morisijs]] pauda, ka ''Grace'' ir viens no viņa iecienītākajiem albumiem. [[Breds Pits]] par Džefa Baklija skaņdarbiem izteicās šādi: "Viņa mūzikā ir zemstrāva, kaut kas precīzi nenosakāms. Tāpat kā labākajās filmās vai labākajā mākslā, kur stāsts turpinās zemtekstā. Es uzskatu, ka viņa skaņdarbi ir pilnībā smeldzīgi. Tie ielien zem manas ādas." == Privātā dzīve == No 1990. līdz 1991. gadam Baklijs bija aktrises [[Bruka Smita|Brukas Smitas]] istabas biedrs. 1991. gada aprīlī sava tēva piemiņas koncerta laikā Baklijs iepazinās ar dziedātāju un dziesmu autori [[Rebeka Mūra (mūziķe)|Rebeku Mūru]], un abi tikās līdz 1993. gadam. Šīs attiecības kļuva par iedvesmas avotu albumam ''Grace'' un rosināja Baklija pārcelšanos uz Ņujorku. No 1994. līdz 1995. gadam Džefs Baklijs nonāca spraigās attiecībās ar ''[[Cocteau Twins]]'' solisti [[Elizabete Freizere|Elizabeti Freizeri]]. Kopā viņi radīja un ierakstīja demo ierakstu duetam ''[[All Flowers in Time Bend Towards the Sun]]'', kas nekad nav ticis izdots komerciāli. 1994. gadā Baklijs uzsāka attiecības ar mūziķi Džoanu Vaseru, profesionāli pazīstamu kā ''[[Joan As Police Woman]]''. Ziņots, ka īsi pirms savas nāves Baklijs Džoanu Vaseru esot bildinājis. == Nāve == {{dat|1997|5|29|L|bez}} vakarā Baklija grupa devās ceļ uz Memfisu, lai pievienotos viņam studijā un turpinātu darbu pie Baklija jaunajiem skaņdarbiem. Vēlāk tajā pašā vakarā Džefs Baklijs, dziedādams ''Led Zeppelin'' dziesmu ''[[Whole Lotta Love]]'' pilnībā apģērbies negaidīti devās peldēties [[Vulfrivera (upe Tenesī)|Vulfriverhārborā]] ({{val|en|Wolf River Harbor}}), [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upei piegulošā stāvūdens kanālā, zem [[Memfisas iekārtais dzelzceļš|Memfisas iekārtā dzelzceļa]] viadukta. Kīts Foti no Baklija grupas atbalsta personāla, kurš tobrīd atradās kopā ar viņu, palika krastā. Pārcēlis radio un ģitāru tālāk no garāmbraucoā velkoņa radītā viļņa, viņš pacēla acis un atskārta, ka Džefs Baklijs ir pazudis – velkoņa radītie viļņi bija viņu aiznesuši prom no krasta un pavilkuši zem ūdens. Glābšanas operācija, ko tonakt un nākamajā rītā veica nirēju komandas un policija, bija neveiksmīga. 4. jūnijā kuģa ''American Queen'' pasažieri pamanīja viņa mirušo ķermeni krastā, aizķērušos zaros. [[Autopsija]] nekonstatēja narkotiku vai alkohola klātbūtni viņa ķermenī, tādēļ, ņemot vērā notikušā apstākļus, par viņa nāves cēloni atzina par nejaušu noslīkšanu. Džefa Baklija oficiālā tīmekļa vietne publicēja paziņojumu, paužot, ka viņa nāve nebija ne noslēpumaina, nedz arī pašnāvība. == Apbalvojumi == * [[Šarla Kro Akadēmija]]s ({{val|fr|Académie Charles Cros}}) balva "Grand Prix International Du Disque" {{dat|1995|4|13|L|bez}} par labāko starptautisko debijas albumu ''Grace''; * [[MTV video mūzikas balva]] labākajam jaunajm māksliniekam dziesmas videoklipā par dziesmu ''Last Goodbye'', 1995; * ''[[Rolling Stone]]'' žurnāla nominācija kategorijā "Labākais jaunais mākslinieks", 1995; * ''[[Triple J Hottest 100]]'' pasaules lielākajā balsošanas konkursā dziesmu ''Last Goodybe'' ievietoja 14. vietā, 1995; * ''[[Grammy balva|Grammy]]'' nominācija "Labākais vīriešu roka vokālais priekšnesums" par dziesmu "Everybody Here Wants You", 1998. == Diskogrāfija == === Studijas albums === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- !rowspan="2"|Gads !rowspan="2"|Albums !colspan="9"|Augstākā vieta albumu topā !width="220" rowspan="2"|Papildinformācija |- style="font-size:smaller;" !width="30"|{{flaga|ASV}}<br /><ref name="United States Chart albums">ASV topi: * {{tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/artist/jeff-buckley/chart-history/tlp/|title=Jeff Buckley Chart History: ''Billboard'' 200 |publisher=''[[Billboard]]'' |accessdate={{dat|2025|12|10|L|bez}}}} * {{tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/artist/jeff-buckley/chart-history/tln/|title=Jeff Buckley Chart History: Heatseekers Albums|publisher=''[[Billboard]]'' |accessdate={{dat|2025|12|10|L|bez}}}}</ref> !width="30"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}<br /><ref name="United Kingdom Chart albums">Apvienotās Karalistes tops:{{tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/artist/31601/jeff-buckley/|title = Official Charts > Jeff Buckley |website=swedishcharts.com|publisher=[[Official Charts Company]]|accessdate={{dat|2016|3|6|L|bez}}}}</ref> !width="30"|{{flaga|Austrālija}}<br /><ref name="Australian Chart albums">Austrālijas topi: *Top 50 peaks:{{tīmekļa atsauce|title=Australian chart positions|url=http://australian-charts.com/showinterpret.asp?interpret=Jeff+Buckley |website=australian-charts.com|accessdate={{dat|2010|2|5|L|bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121022202003/http://australian-charts.com/showinterpret.asp?interpret=Jeff%2BBuckley|archivedate={{dat|2012|10|22|N|bez}}}} *Top 100 peaks to December 2010:{{grāmatas atsauce|last=Ryan|first=Gavin|title=Australia's Music Charts 1988–2010|year=2011|publisher=Moonlight Publishing|location=Mt. Martha, Viktorija, Austrālija}} *"Last Goodbye":{{tīmekļa atsauce|url=http://i.imgur.com/n0RRDbF.jpg|title=The ARIA Australian Top 100 Singles Chart – Week Ending 29 Oct 1995|via=Imgur.com (oriģinālo dokumentu publicēja [[Austrālijas Ierakstu industrijas asociācija]])|accessdate={{dat|2017|7|12|L|bez}}}} Piezīme: "HP" ailē attēlots popularitātes augstākais reitings. *"Grace" (single):{{tīmekļa atsauce|url=http://i.imgur.com/bijV6cG.jpg|title=The ARIA Australian Top 100 Singles Chart – Week Ending 14 Apr 1996|via=Imgur.com (oriģinālo dokumentu publicēja Austrālijas Ierakstu industrijas asociācija)|accessdate={{dat|2017|8|4|L|bez}}}}</ref> !width="30"|{{flaga|Beļģija}}<br /><ref name="Belgian Chart albums">Beļģijas tops: {{tīmekļa atsauce|title=Belgian (Flanders) chart positions|url=http://ultratop.be/nl/showinterpret.asp?interpret=Jeff+Buckley|publisher=[[Ultratop]]|accessdate={{dat|2010|2|5|L|bez}}}}</ref> !width="30"|{{flaga|Francija}}<br /><ref name="French Chart albums">Francijas tops: {{tīmekļa atsauce|title=French chart positions|url=http://lescharts.com/showinterpret.asp?interpret=Jeff+Buckley|website= lescharts.com|accessdate={{dat|2010|2|5|L|bez}}}}</ref> !width="30"|{{flaga|Īrija}}<br /><ref name="Irish Chart albums">Īrijas tops: {{tīmekļa atsauce|title=Irish chart positions|url=http://irish-charts.com/showinterpret.asp?interpret=Jeff+Buckley|website=irish-charts.com|accessdate={{dat|2010|2|5|L|bez}}}}</ref> !width="30"|{{flaga|Kanāda}}<br /><ref name="Canadian Chart albums">Kanādas tops: {{tīmekļa atsauce|title=Canadian ''Grace'' position|url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.3589&volume=67&issue=12&issue_dt=June%2015%201998&type=1&interval=36&PHPSESSID=c6btf3r8hs459qqt5ln3o3dcv5|publisher=[[RPM (magazine)|RPM]]|accessdate={{dat|2010|2|5|L|bez}}}}</ref> !width="30"|{{flaga|Nīderlande}}<br /><ref name="Dutch Chart albums">Nīderlandes tops: {{tīmekļa atsauce|title=Dutch chart positions|url=http://dutchcharts.nl/showinterpret.asp?interpret=Jeff+Buckley|website=dutchcharts.nl|accessdate={{dat|2010|2|5|L|bez}}}}</ref> !width="30"|{{flaga|Norvēģija}}<br /><ref name="Norwegian Chart albums">Norvēģijas tops: {{tīmekļa atsauce|title=Norwegian chart positions|url=http://norwegiancharts.com/showinterpret.asp?interpret=Jeff+Buckley|website=norwegiancharts.com|accessdate={{dat|2010|2|5|L|bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121102111022/http://norwegiancharts.com/showinterpret.asp?interpret=Jeff%2BBuckley|archivedate={{dat|2012|11|2|N|bez}}}}</ref> |- | style="text-align:center;" rowspan="2"|1994 |'''''[[Grace (Džefa Baklija albums)|Grace]]'''''<!-- *Izdots: {{dat|1994|8|15|L|bez}} *Izdevējs: [[Columbia Records|Columbia]]--> | style="text-align:center;"|5 | style="text-align:center;"|9 | style="text-align:center;"|39 | style="text-align:center;"|67 | style="text-align:center;"|47 | style="text-align:center;"|14 | style="text-align:center;"|84 | style="text-align:center;"|38 | style="text-align:center;"|31 | rowspan="2"| Albuma sertifikācija: *[[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]]: Platīns<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|title=Gold & Platinum |url=https://www.riaa.com/gold-platinum/?tab_active=default-award&se=jeff+buckley#search_section|access-date={{dat|2025|9|16|L|bez}}|website=RIAA|language=en}}</ref> *[[Austrālijas Ierakstu industrijas asociācija|ARIA]]: 8× Platīns<ref name=ARIA2022>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dropbox.com/scl/fo/orr9fphn3kyhykimwm11l/AJgnk65H2gn9pbZqnwzHEtk/2022%20Accreds.pdf?rlkey=b5et6u9n5p7f3gkxgmqhivbyf&e=1|title=Aria Title Accreditations Report|publisher=[[Austrālijas Ierakstu industrijas asociācija|ARIA]]|year=2022|language=en|accessdate={{dat|2025|12|13|L|bez}}}}</ref> *[[British Phonographic Industry|BPI]]: 2× Platīns<ref name=BPICert>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bpi.co.uk/brit-certified|title=Certified Awards Search|publisher=[[Britu ierakstu industrija]]|language=en|accessdate={{dat|2025|12|13|L|bez}}}}</ref> *[[Music Canada|MC]]: Zelts<ref name="MC">{{tīmekļa atsauce|url=https://musiccanada.com/gold-platinum/?_gp_search=%20Jeff+Buckley|title=Jeff Buckley|publisher=''[[Music Canada]]''|language=en|accessdate={{dat|2025|12|13|L|bez}}}}</ref> *[[Starptautiskā Mūzikas ierakstu industrijas asociācija|IFPI]]: Platīns<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ifpi.org/content/section_news/plat2003.html|title=EU certificates: 2003|publisher=[[Starptautiskā Mūzikas ierakstu industrijas asociācija|IFPI]]|accessdate={{dat|2010|2|5|L|bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071019035223/http://www.ifpi.org/content/section_news/plat2003.html |archivedate={{dat|2007|10|19|N|bez}}}}</ref> *[[SNEP]]: Platīns<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.disqueenfrance.com/fr/page-259165.xml?year=2000&type=11|title=French 'Double Or' certificates: 2000|publisher=disqueenfrance.com|accessdate={{dat|2010|2|5|L|bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140420070246/http://www.disqueenfrance.com/fr/page-259165.xml?year=2000&type=11|archivedate={{dat|2014|4|20|L|bez}}}}</ref> |- | colspan="10" style="text-align:center; font-size:8pt;"| "—" norāda, ka albums neiekļuva topā vai netika izdots attiecīgajā valstī. |} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:1997. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] oavzad95qtc74q2tivcs0dr66gbps3j 10 619615 4487104 4486485 2026-06-26T20:24:49Z Dainis 876 4487104 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} 2 × [[Starshield]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} Kuaizhou 11 krava (?) {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> k5i1lkxts3oe8344zpandc6qfqx0j4b 0 619616 4487103 4486598 2026-06-26T20:24:30Z Dainis 876 /* Jūnijs */ 4487103 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]''; ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[China Mobile]] 02''. * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaista neidentificēta krava; starta iznākums nav zināms; ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] mme43c69f1j9ixhkhmbue8ouexynxd3 4487110 4487103 2026-06-26T20:46:00Z Dainis 876 /* Marts */ 4487110 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]''; ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[China Mobile]] 02''. * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaista neidentificēta krava; starta iznākums nav zināms; ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] r4c3nlde7uzrfdt04us54dya4jqplnu 0 619844 4487017 4392120 2026-06-26T16:56:36Z Jānis U. 198 4487017 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Zebres svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Dobele]]s 92. urbuma intervāls 1383,7-1426,5 m | vecums = ap 480 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Apakšordoviks]] | stāvs = [[Flojas stāvs|Flojas]], [[Tremadokas stāvs|Tremadokas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Latorpas horizonts|Latorpas]], [[Varangu horizonts|Varangu]] | svīta = '''Zebres''' | rida = [[Lutriņu rida|Lutriņu]], [[Kumbru rida|Kumbru]], [[Zirņu rida|Zirņu]], [[Kalvenes rida|Kalvenes]], [[Zantes rida|Zantes]] | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Māls|māli]] | biezums = līdz 46 m | izrakteņi = | fosilijas = [[graptolīti]], [[trilobīti]], [[konodonti]] | atklājējs = Tatjana Spriņģe }} '''Zebres svīta''' ir [[Apakšordoviks|apakšordovika]] [[Varangu horizonts|varangu]] un [[Latorpas horizonts|latorpas]] horizontu [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Svītu 1974. gadā izdalīja Tatjana Spriņģe [[Cieceres ezers|Cieceres]] 10. urbuma griezumā, 1076—1114 m intervālā. Vēlāk, 1975. gadā, svītas apjoms tika palielināts, iekļaujot tajā apakšā esošos [[Tremadokas stāvs|tremadokas stāva]] mālus, kas pēc [[Litoloģija|litoloģiskām]] īpašībām ir līdzīgi zebres svītas [[ieži]]em. [[Stratotips|Stratotipiskajā]] griezumā (Cieceres 10. urbums) svītas apakšējā robeža atrodas 1120,5 m dziļumā. Svīta nosaukta Zebres strauta vārdā, kas tecēja stratotipiskajā rajonā. Tā kā Cieceres urbuma serde ir nozaudēta, tad par svītas [[Neostratotips|neostratotipu]] tika pieņemts [[Dobele]]s 92. urbuma griezums 1383,7—1426,5 m intervālā. == Apraksts == Zebres svīta ir izplatīta Rietumu struktūrfacialās zonas robežās. Tās izplatības areāls ietver [[Latvija]]s dienvidrietumu un centrālos rajonus. Vispilnīgākie griezumi atrodas [[Jelgavas paleoieliece]]s vidusdaļā, valsts dienvidrietumos, kur tās maksimālais biezums Dobeles 92. urbumā sastāda 46 metrus. Paleoielieces malās ir izsekojami tikai svītas augšējie slāņi, bet senāko, apakšējo slāņu tur nav. Šajos rajonos svītas biezums svārstās no dažiem līdz 20—25 metriem. Svītu veido dažādas krāsas [[Māls|mālu]] mija: sarkanīgi brūni (dominējošie), zaļganīgi un tumšpelēki. Māliem ir neskaidri slāņota vai vāji horizontali slāņota [[iežu tekstūra|tekstūra]]. Tie uzguļ ļoti plānam (0,07—0,20 m) [[Glaukonīts|glaukonīta]] [[smilšakmens]] starpslānim (Adzes 6., Dreimaņu 11., [[Pāvilosta]]s 51., Kuiļu 9., Cieceres 10. u.c. urbumi). Dažos griezumos ([[Olaine]]s D-4., [[Bīriņi|Bīriņu]] urbumi) virs svītas māliem uzguļ 10—20 cm bieza raibi krāsota kaļķaina [[Dolomīts|dolomīta]] starpkārta ar glaukonīta graudu ieslēgumiem. Māli iekļauj sevī salīdzinoši retas [[Bezslēdzenes pleckāji|bezslēdzenes pleckāju]] paliekas. Atsevišķos līmeņos ir sastopami [[graptolīti]] un ļoti reti lieli [[Trilobīti|trilobītu]] fragmenti. Visā mālu griezumā ir sastopami [[Konodonti|konodontu]] elementi. Svītas stratotipiskajā griezumā ir izdalītas 5 litoloģiskās ridas: lutriņu, kumbru, zirņu, kalvenes un zantes ridas, kas atšķiras savā starpā galvenokārt pēc iežu krāsojuma. * Lutriņu rida ieguļ svītas pamatnē un to veido pārsvarā zaļganīgi pelēki māli ar tumšpelēku mālu starpkārtām. Atsevišķi ridas līmeņi satur dažadu glaukonīta daudzumu. Ir izdalīti 5—7 glaukonīta starpslāņi. Ridas biezums ir neliels: no 1,0 ([[Aizpute]]s 43. urbums) līdz 5,5 м (Cieceres 10. urbums). * Kumbru ridu veido sarkanīgi brūni un zaļganīgi peleki māli, kuru augšdaļā ir izsekojams tumšpelēku mālu starpslānis. Ridas maksimālais biezums nepārsniedz 6 m (Cieceres 10. urbums). :Lutriņu un kumbru ridas ir izplatītas pārsvarā Jelgavas paleoielieces vidusdaļas ietvaros. * Zirņu ridu veido sarkanīgi brūni (reizēm ar lillā nokrāsu) māli ar retām zaļganīgi pelēku mālu starpkārtām. Rida ir izplatīta nedaudz lielākā platībā, nekā apakšējo ridu nogulumi, lai gan arī nesasniedz Jelgavas paleoielieces nogāzes. Ridas biezums mainās no dažiem metriem līdz 16 m ([[Skrunda]]s 28. urbums). * Kalvenes ridu veido zaļganīgi pelēki māli ar retiem sarkanīgi brūnu mālu starpslāņiem, un tā ir izplatīta gandrīz pa visu Jelgavas paleoielieces platību. Ridas maksimālais biezums (12 m) ir konstatēts Skrundas 31. urbuma griezumā. * Zantes rida noslēdz svītas griezumu un to veido sarkanīgi brūni māli ar retiem zaļganīgi pelēku mālu starpslāņiem. Šī rida ir visizplatītākā un ir sastopama visā Jelgavas paleoieliecē. Tās biezums svārstās no 1,5 m ([[Ēdole]]s 61. urbums) līdz 14,5 m (Dobeles 92. urbums). Paleoielieces vidusdaļā zebres svīta stratigrāfiski saskanīgi uzguļ uz [[kallaveres svīta]]s smilšakmeņiem. Pārējā svītas izplatības laukumā dažāda vecuma ridas nesaskanīgi kallaveres smilšakmeņiem. Svītas apakšējā robeža ir litoloģiski skaidra un tiek vilkta pa kallaveres svītas glaukonīta smilšakmeņu virsmu, kas ieguļ zem zebres svītas māliem.<ref>Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 27-28. lpp.</ref> === Igaunijā un Lietuvā === [[Igaunija|Igaunijā]] zebres svītas nogulumus veido zaļganīgi pelēki un sarkanīgi brūni dolomīti vai māli, kas satur glaukonītu. Igaunijā šī svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā, bet [[Lietuva|Lietuvā]] valsts ziemeļrietumos. Vislielākais svītas biezums Lietuvā sastāda 18 metrus. == Paleontoloģiskais raksturojums == Lutriņu un kumbru ridas, pateicoties ''[[Bryograptus ramosus|Bryograptus aff. ramosus]]'', ''[[Clonograptus tenellus|Clonograptus cf. tenellus]]'', ''[[Triograptus osloensis]]'', ''[[Kiaerograptus kiaeri]]'' klātbūtnei, ir iedalītas augšējās [[Tremadomkas stāvs|tremadomkas]] ''[[Bryograptus]]''-''[[Clonograptus]]'' zonā. Zirņu rida satur graptolītus ''[[Tetragraptus phyllograptoides]]'', kalvenes rida - zonālos graptolītus ''[[Didymograptus balticus]]'' un trilobītus ''[[Megistaspis planilimbata]]'', zantes rida - graptolītus ''[[Phyllograptus densus]]'', ''[[Phyllograptus angustifolius|Ph. angustifolius elongatus]]'', uz kā pamata augšējās trīs ridas ir ieskaitītas latorpas horizontā un apakšordovika [[Flojas stāvs|flojas stāvā]].<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 39. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 4mgnc8elybx7b77da1tqba18r3w185k 0 620109 4487025 4414344 2026-06-26T17:28:38Z Jānis U. 198 4487025 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Kallaveres svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Ülgase mine, Sept 2010, 2.jpg | attēla_paraksts = Ūlgases [[Fosforīti|fosforītu]] šahta (kallaveres svīta) | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Ūlgases atsegums]] | vecums = ap 485 Ma | sistēma = [[Kembrijs]], [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Furongas nodalījums|Furongas]], [[Apakšordoviks]] | stāvs = [[Tremadokas stāvs|Tremadokas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Pakerortas horizonts|Pakerortas]] | svīta = '''Kallaveres''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[Konglomerāts (iezis)|konglomerāti]] | biezums = līdz 18,1 m | izrakteņi = [[fosforīti]] | fosilijas = [[bezslēdzenes pleckāji]], [[konodonti]] | atklājējs = [[Rita Ulste]], [[Lilita Gailīte]] }} '''Kallaveres svīta''' ir [[Apakšordoviks|apakšordovika]] [[pakerortas horizonts|pakerortas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Svītu 1976. gadā izdalīja [[Rita Ulste]] un [[Lilita Gailīte]],<ref>[https://stratigraafia.info/glossary.php?keyword=Kallavere%20kihistu Estonian Commission on Stratigraphy (ESK).]</ref> bet Igaunijā igauņu ģeologi [[Ralfs Mannils]] un [[Arvo Rīmusoks]]. Par svītas stratotipu ir ņemts Ūlgases atsegums. Svīta nosaukta [[Kallavere]]s ciemata vārdā [[Jēlehtmes pagasts|Jēlehtmes pagastā]] ([[Harju apriņķis]]), Igaunijā. == Apraksts == Kallaveres svīta pirmo reizi tika izdalīta [[Igaunija|Igaunijā]] un nosaukta par obolu smilšakmeņiem (satur ''[[Obolus]]'' [[Pleckāji|pleckājus]]). Urbuma seržu apgrūtinātas izvilkšanas dēļ [[Latvija|Latvijā]] svīta ir izpētīta nepilnīgi. Dažādā biezumā tā ir sastopama Latvijas teritorijas lielākajā daļā abās struktūrfaciālajas zonās. Tā pagaidām nav konstatēta [[Kurzemes pussala]]s ziemeļos ([[Kolka]]s 54, [[Oviši|Ovišu]] 94., [[Ventspils]] D-3. urbumos). Gandrīz visur Latvijā svītu veido dažādgraudaini [[smilšakmeņi]] vai [[Konglomerāts (iezis)|konglomerāti]]. Visviežāk gan vieni, gan otri ieguļ plānos slāņos (0,1—0,5 m) un satur [[Bezslēdzenes pleckāji|bezslēdzenes pleckāju]] čaulas un to lauskas. Līdzīgas slāņkopas [[Lietuva|Lietuvā]] 1971. gadā V. Korkutis izdalīja salantas ridā. Biezāka un ar sarežģītāku uzbūvi kallaveres svīta ir novērojama Latvijas ziemeļos ([[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīšu]] un [[Līči (Kauguru pagasts)|Līču]] urbumi), kur bez smilšakmeņiem griezuma uzbūvē ir arī tumšpelēki [[Māls|māli]] un [[argillīti]], bagātināti ar organiskām vielām. Svītas apakšējā robeža visbiežāk tiek piesaistīta konglomerātam, kas ieguļ smilšakmeņu pamatnē un transgresīvi uzguļ [[Kembrijs|kembrija]] mālaini smilšainajiem nogulumiem. Dažos griezumos svīta uzguļ [[Kaolinīts|kaolinizētai]] [[erozija]]s garozai kembrija sistēmas virsmā (Cīrulīšu un [[Bauska]]s urbumi). Tajos griezumos, kur konglomerātu un erozijas garozu nav, robeža tiek vilkta pa bezslēdzenes pleckāju un [[Glaukonīts|glaukonīta]] graudu pirmās parādīšanās virsmu. Kā vieni, tā otri kembrija nogulumos nav sastopami.<ref>Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 27. lpp.</ref> Svītas biezums palielinās Latvijas ziemeļaustrumu daļā līdz 7,5 m ([[Strenči|Strenču]] urbums). === Igaunijā === [[Igaunija|Igaunijā]] kallaveres svīta ir attiecināta pakerortas horizonta apakšējai daļai, bet pati senākā mārdu rida tiek attiecināta uz [[Augškembrijs|augškembriju]]. Svītas biezākā daļa (18,1 m) atrodas [[Eikla|Eiklā]], [[Sāmsala|Sāmsalā]]. Saskaņā ar vēlāko interpretāciju, kembrija un ordovika robeža iet pa kallaveres svītu, tādējādi gan šī svīta, gan arī pakerortas horizonts daļēji iestiepjas arī kembrijā. Kallaveres svītu veido mārdu, katelas, orasojas, rannu un sūrjegas pasvītas. To veido pārsvarā vāji cementēti smilšakmeņi. Ziemeļigaunijā svītas apakšējo robežu veido konglomerāts, kas uzguļ smilšakmeņiem, un kuru biezums pie [[Mārdu]] ir zem 1 m, bet [[Rakvere]]s apkārtnē 4—6 m. Pakerortas horizonta smilšakmeņi satur plānas tumša [[Slāneklis|slānekļa]] starpkārtas. == Paleontoloģiskais raksturojums == Kallaveres svītā ir atrasti senākie [[Konodonti|konodontu]] elementi (Stūru 8. urbums). Tos pārstāv ''[[Cordylodus angulatus]]'' un ''[[Cordylodus rotundatus|C. rotundatus]]''. Pamatojoties uz šiem atradumiem, kallaveres svīta tiek attiecināta uz ''Cordylodus angulatus'' konodontu zonu pakerortas horizontā. Bez šīm [[Vadfosilijas|vadfosilijām]] ir konstatēti konodonti ''[[Oneotodus variabilis]]'', ''[[Paltodus deltifer]]'', ''[[Scandodus vitreus]]'', ''[[Scandodus varanguensis|Sc. varanguensis]]'' u.c. Svītas pleckājus pārstāv četras [[Obolīdas|obolīdu]] sugas, no kurām vadošā ir ''[[Obolus apollinis]]''.<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 37. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] q67x3hpbqitglujvtxkeuafhpk59cn4 0 620226 4487277 4486674 2026-06-27T10:19:28Z Edis 27633 4487277 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS "LAU Infra Grupa" | native_name = | logo = LAU Infra Grupa Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1997. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Renārs Grišķevičs (padomes priekšsēdētājs), Vilnis Vitkovskis (valdes priekšsēdētājs) | industry = | products = | services = ceļu uzturēšana | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = Latvijas valsts ([[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]], 89 %) | num_employees = 1073 (2024. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.lau.lv lau.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "LAU Infra Grupa"''' (agrāk VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", saīsināti LAU) ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodrošina valsts [[Latvijas autoceļi|autoceļu]] ikdienas uzturēšanu, būvniecību, minerālmateriālu ražošanu un citus saistītus pakalpojumus.<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> Uzņēmums ir stratēģiski svarīgs valsts [[Infrastruktūra|infrastruktūras]] elements, darbojoties visā Latvijas teritorijā un nodrošinot ceļu drošību.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> AS "LAU Infra Grupa" valsts kapitāla daļu (89 %) turētājs ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]. 2026. gada jūnijā uzņēmums veica akciju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]]. 2026. gada 1. ceturksnī uzņēmums strādāja ar 17,3 miljonu eiro apgrozījumu un 94,6 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmums darbojas brīvā tirgus apstākļos un nesaņem valsts budžeta finansējumu saimnieciskās darbības nodrošināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> == Vēsture == Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sākotnēji tika izveidots valsts uzņēmums "[[Latvijas Valsts ceļi|Autoceļu departments]]", kura pārraudzībā bija gan Latvijas autoceļu uzturēšana, gan pārvaldīšana. 1997. gadā, pēc reorganizācijas, valsts uzņēmums tika pārveidots par "Latvijas Autoceļu direkciju", kā arī ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izveidotas četras valsts akciju sabiedrības — VAS "Centrālā reģiona ceļu", VAS "Kurzemes ceļi", VAS "Vidzemes ceļi" un VAS "Latgales ceļi". Tādējādi, tika noteikts jauns darbības modelis — Latvijas Autoceļu direkcija gatavoja uzturēšanas programmu, noteica uzturēšanas klases un finansējuma ietvaru, bet valsts autoceļu uzturēšanu uz līgumu pamata veica četras reģionālās valsts akciju sabiedrības. <ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Satiksmes ministrijas nolikums - Latvijas Vēstnesis|url=https://www.vestnesis.lv/|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-06-01|language=lv|last=vestnesis.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Par padomes locekļu iecelšanu Satiksmes ministrijas… - Latvijas Vēstnesis|url=https://www.vestnesis.lv/|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-06-01|language=lv|last=vestnesis.lv}}</ref>. 2004. gada rudenī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. VAS "Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume 2004. gada intervijā norādīja, ka šie noteikumi bija viens no posmiem ceļu uzturēšanas sistēmas attīstībā un radīja skaidrākus nosacījumus arī potenciāliem privātā sektora darbiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Ceļu apsaimniekošana - bizness, taču savdabīgs - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> Uzņēmums VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" dibināts 2006. gada 6. jūnijā, reorganizējot četras valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrības]]: VAS "Centrālā reģiona ceļi", VAS "Latgales ceļi", VAS "Kurzemes ceļi" un VAS "Vidzemes ceļi".<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv/lau/par-lau |title=Par LAU |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref><ref>{{cite web |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/218912-365-autocelu-uzturetaji-pern-alga-sanemusi-vairak-par-ls-1000 |title=365 autoceļu uzturētāji pērn algā saņēmuši vairāk par Ls 1000 |publisher=Jauns.lv |date=2010-03-12 |access-date=2026-01-12}}</ref> 2006. gadā, dibinoties, uzņēmumā strādāja 1832 darbinieki - no tiem 426 inženiertehniskie darbinieki, 440 mehanizatori un 375 autotransporta vadītāji. Uzņēmumam piederēja viena asfaltbetona rūpnīca "Zāgadi" Alūksnes rajonā un 2893 tehnikas un tehnoloģisku iekārtu kopumā.<ref name=":1" /> 2012. gadā tika veikta uzņēmuma restrukturizācija, apvienojot bijušos 22 ceļu rajonus pašreizējos 9 ceļu rajonos. Restrukturizācija veica tikai uzņēmuma administrāciju, tās mērķis bija veikt saimnieciskās darbības optimizēšanu.<ref name=":1" /> 2014. gada 11. februārī tika veikta uzņēmuma statusa maiņa, pārveidojot to no akciju sabiedrības (AS) uz valsts akciju sabiedrību (VAS).<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> 2016. gadā vidējais darbinieku skaits uzņēmumā bija 1343 cilvēki. 2024. gada finanšu pārskatā norādīts, ka uzņēmuma vidējais darbinieku skaits bija 1073 cilvēki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/uploads/uploads/PAR%20LAU/gada%20parskati/2024/LAU_Gada_parskats_2024.pdf|title=2024. GADA PĀRSKATS}}</ref> Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un darbības diversifikāciju, uzņēmums veic arī plašāka mēroga būvniecības darbus. Piemērām, 2024. gadā LAU sāka projektus, kas saistīti ar Latvijas ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju infrastruktūras projektēšanu un būvdarbiem; gada pārskatā tas raksturots kā uzņēmumam jauns solis — pirmie apvienotie projektēšanas un būvniecības projekti, un pirmie ar nozīmīgu būvniecības apjomu. 2026. gadā uzņēmums paziņoja arī par dalību Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūras 1. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> 2024. gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 94,78 miljonus eiro, salīdzinot ar 67,26 miljoniem eiro 2023. gadā; peļņai pieaugot līdz 6,94 miljoniem eiro. Būtisku daļu veidoja jaunā ieņēmumu kategorija — valsts robežas infrastruktūras izbūves projekti 30,24 miljonu eiro apmērā.<ref name=":0" /> 2025. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 97,14 miljoni eiro, savukārt peļņa pieauga par 10,7 %, sasniedzot 7,69 miljonus eiro.<ref name="db 2026.06.10" /> 2026. gada 30. martā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" tika pārdēvēts par '''AS "LAU Infra Grupa"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/latvijas-autocelu-uzturetajs-klust-par-lau-infra-grupa-paplasinot-darbibu-infrastrukturas-sektora|title=“Latvijas autoceļu uzturētājs” kļūst par LAU Infra Grupa, paplašinot darbību infrastruktūras sektorā {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> 20. aprīlī "LAU Infra Grupa" paziņoja par nodomu īstenot akciju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]] (SPP). No 10. līdz 19. jūnijam notika parakstīšanās uzņēmuma akcijām SPP ietvaros.<ref name="db 2026.06.10" /> Investori iegādājās akcijas 6,19 miljonu eiro vērtībā. Pēc SPP Latvijas valsts saglabāja 89 % ''LAU Infra Grupa'' akciju un balsstiesību.<ref name="db 2026.06.26" /> === Ceļu tīkla uzturēšana === Ceļu uzturēšanas līgumi tiek noslēgti vairākgadu ilgumā, vairākās lotēs. Līdz 2013. gada 31. decembrim bija spēkā likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešā daļa, kas noteica, ka Satiksmes ministrija deleģē valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, kā arī valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu vadību un izpildes kontroli VAS "[[Latvijas Valsts ceļi]]". Atbilstoši deleģējumam, VAS "Latvijas valsts ceļi" 2007. gadā organizēja publisko iepirkumu, kurā autoceļu tīkls tika sadalīts 12 lotēs. Visās lotēs pieteicās viens pretendents - LAU, un attiecīgi uzņēmums no 2007. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim ieguva tiesības veikt komplekso ikdienas autoceļu uzturēšanas darbu visā valsts autoceļu tīklā.<ref name=":1" /> Savukārt no 2014. gada 1. janvāra, pēc veiktajiem grozījumiem likumā "Par autoceļiem", Satiksmes ministrija pati bez VAS "Latvijas Valsts ceļu" starpniecības vai iepirkuma rīkošanas deleģēja valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu LAU.<ref name=":1" /> Ministru kabinets 2020. gada 26. augustā pieņēma konceptuālu ziņojumu par risinājumu pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu no 2021. gada oktobra, sagatavojot jaunu deleģēšanas līgumu ar LAU līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ziņojumā minēts, ka tirgus atvēršana nozīmētu uzturēšanas pakalpojumu iepirkšanu konkurences apstākļos, dodot iespēju iesaistīties arī citiem būvniecības nozaru komersantiem. Ilgtermiņā bez konkurences valstij nebija pārliecības, ka autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiek saņemti visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas ieguvums tika definēts kā iespēja publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu iegūt lētāk nekā esošajā modelī. Ziņojumā bija apsvērta iepirkuma organizešana teritoriālās lotēs un pieminēts vēsturiskais 12 teritoriālo daļu modelis, bet Satiksmes ministrija secināja, ka šāds iedalījums nav piemērots, jo neveicinātu pietiekamu komersantu dalību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=317005|title=Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada"|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> 2020. gada 3. novembrī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus likumā "Par autoceļiem", kas paredzēja brīvā tirgus principa ieviešanu no 2021. gada 1. oktobra. Grozījumi paredzēja, ka pretendentus izvēlēsies VSIA "Latvijas Valsts ceļi" atklātā publiskā iepirkuma kārtībā, bet līdz 2021. gada 30. septembrim darbus turpinās LAU. Likumdošanā tika iekļauta drošības klauzula — gadījumā, ja kādā teritorijā uz pakalpojumu veikšanu nepieteiktos neviens pretendents, uzturēšanu turpinātu LAU lai netiktu apdraudēta pakalpojuma nepārtrauktība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/2021-gada-1-oktobri-atvers-brivo-tirgu-valsts-autocelu-ikdienas-uzturesanai|title=2021. gada 1. oktobrī atvērs brīvo tirgu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> 2021. gada martā VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu 19 teritoriālās daļās, tajā tika saņemti 44 piedāvājumi. Iepirkums tika izsludināts visā Latvijas teritorijā, 19 daļās, un visi piedāvājumi bija jāiesniedz un jāvērtē vienlaikus; LVC pārstāvis šo iepirkumu raksturoja kā pirmo šāda apjoma un sarežģītības publisko iepirkumu Latvijas autoceļu uzturēšanas vēsturē. Visi jaunie līgumi tika noslēgti ar LAU, kas lielākajā daļā iepirkumu iesniedza piedāvājumu ar zemāko cenu. Tomēr pāreja ievilkās — pirmie četri līgumi stājās spēkā 2022. gada nogalē, savukārt pārējo teritoriālo daļu iepirkumi turpinājās un līgumi stājās spēkā tikai 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/izsludinats-iepirkums-par-ikdienas-uzturesanas-darbu-veiksanu-valsts-autocelu-tikla/|title=Izsludināts iepirkums par ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu valsts autoceļu tīklā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-06-01|date=2021-03-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/valsts-autocelu-ikdienas-uzturesanas-darbu-iepirkuma-19-dalas-kopuma-sanemti-44-piedavajumi/|title=Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu iepirkuma 19 daļās kopumā saņemti 44 piedāvājumi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-06-01|date=2021-11-08|language=lv}}</ref> LAU 2024. gada finanšu pārskatā redzams šīs pārejas rezultāts: ieņēmumi no deleģēšanas līguma par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu 2024. gadā bija 0 eiro, savukārt ieņēmumi no valsts autoceļu uzturēšanas atklātā konkursā — 45,86 miljoni eiro.<ref name=":0" /> == Darbība == LAU veic gandrīz 200 dažādus autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, tostarp vasaras un ziemas sezonas uzturēšanu, viedos pakalpojumus un ceļu būvniecību.<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> Uzņēmums uztur 19 987 kilometru valsts autoceļu, kā arī pašvaldību ielas un citus objektus.<ref>{{cite web |url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/lvc-izsludinajis-iepirkumu-par-valsts-autocelu-ikdienas-uzturesanas-darbiem-pieciem-gadiem-cetros-ligumos-ari-bauskas-teritorija/ |title=LVC izsludinājis iepirkumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem pieciem gadiem četros līgumos, arī Bauskas teritorijā |publisher=Bauskas Dzīve |date=2026-01-11 |access-date=2026-01-12}}</ref> Galvenie darbības virzieni ietver: * '''Valsts autoceļu uzturēšanu''' (ieskaitot grants un asfalta segumu apstrādi, virsmas atjaunošanu, sniega tīrīšanu un slīdamības samazināšanu) — uzņēmuma galvenā kompetence un stratēģiskā funkcija; * '''Pašvaldību ielu un ceļu uzturēšana''' — 2026. gada 1. ceturksnī 19,4% ieņēmumu veidoja uzturēšanas darbi uz pašvaldību un meža ceļiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> * '''Būvniecības un infrastruktūras projekti''' * '''Minerālmateriālu ražošana''' ([[Dolomīts|dolomīta]] šķembas, grants, smilts no atradnēm Akmenscūciņā [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]] un Dārzciemā [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]]); * '''Nomas pakalpojumus''' (nekustamo īpašumu un ceļu būvtehnikas noma); Uzņēmums nodrošina ceļu uzturēšanu 365 dienas gadā saskaņā ar [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumiem par ceļu uzturēšanas prasībām.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> == Struktūra un finanses == Uzņēmums ir 100% valsts īpašumā, ar akciju turētāju Satiksmes ministriju.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> Pamatkapitāls ir 35 202 323 eiro.<ref>{{cite web |url=https://company.lursoft.lv/latvijas-autocelu-uzturetajs/40003356530 |title=Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts akciju sabiedrība |publisher=Lursoft |access-date=2026-01-12}}</ref> LAU nodarbina vairāk nekā 1000 darbinieku, un tā tehnikas parks ietver apjomīgu aprīkojumu ceļu uzturēšanai. Uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem reģionos.<ref>{{cite web |url=https://jauns.lv/raksts/bizness/685007-ieskats-latvijas-autocelu-uzturetaja-tehnikas-parka-un-uznemuma-cina-ar-sniegu-un-ledu |title=Ieskats "Latvijas Autoceļu uzturētāja" tehnikas parkā un uzņēmuma cīņā ar sniegu un ledu |publisher=Jauns.lv |date=2025-12-01 |access-date=2026-01-12}}</ref> === Organizatoriskā struktūra === Uzņēmuma struktūra sastāv no administrācijas, deviņiem ceļu rajoniem un tiem pakļautām 26 nodaļām. Administrācijas sastāvā ir sešas struktūrvienības, kuras nodrošina ražošanas, finanšu plānošanas un kontroles, resursu sagādes un citu atbalsts funkciju veikšanu. Savukārt ceļu rajoni veic ikdienas uzturēšanas darbu un papildu darbu plānošanu un veikšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Uzņēmuma ceļa rajoni (CR) un tiem pakļautās nodaļas: * Alūksnes CR — Alūksnes nodaļa, Madonas nodaļa, Gulbenes nodaļa * Daugavpils CR — Daugavpils nodaļa, Preiļu nodaļa, Dagdas nodaļa * Jēkabpils CR — Jēkabpils nodaļa, Aizkraukles nodaļa * Jelgavas CR — Jelgavas nodaļa, Bauskas nodaļa, Dobeles nodaļa * Liepājas CR — Liepājas nodaļa, Kuldīgas nodaļa, Saldus nodaļa * Rīgas CR — Rīgas nodaļa, Ogres nodaļa * Rēzeknes CR — Rēzeknes nodaļa, Balvu nodaļa, Ludzas nodaļa * Talsu CR — Talsu nodaļa, Tukuma nodaļa, Ventspils nodaļa * Valmieras CR — Valmieras nodaļa, Cēsu nodaļa, Limbažu nodaļa, Smiltenes nodaļa === Finanšu rādītāji === Uzņēmums nesaņem valsts budžeta finansējumu vai subsīdijas, ieņēmumi nāk no komerciālās darbības.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> Izmaksātās dividendes valstij: 2024. gadā — 4 857 777 eiro; 2023. gadā — 709 805 eiro; 2022. gadā — 871 eiro; 2021. gadā — 2 520 504 eiro (novirzīti valsts uzdevumiem).<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> LAU ieņem 90. vietu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 un ir ceturtais lielākais būvniecības uzņēmums pēc apgrozījuma 2024. gadā.<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> Uzņēmums turpina gatavošanos sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO) 2026. vai 2027. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="db 2026.06.10">[https://db.lv/zinas/sakas-ilau-infra-grupai-ipo Sākas LAU Infra Grupa IPO] Dienas Bizness, 10.06.2026</ref> <ref name="db 2026.06.26">[https://db.lv/zinas/veiksmigi-istenots-pirmais-valsts-uznemuma-ipo-latvija Veiksmīgi īstenots pirmais valsts uzņēmuma IPO Latvijā] Dienas Bizness, 26.06.2026</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.lau.lv/ Oficiālā mājaslapa] * [https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs Informācija Satiksmes ministrijas vietnē] * [https://company.lursoft.lv/latvijas-autocelu-uzturetajs/40003356530 Uzņēmuma dati Lursoft] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] o81do272xk720dkkqeut0yciveezqy1 0 620498 4487012 4396341 2026-06-26T16:33:46Z Jānis U. 198 4487012 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Lētses svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Lääne-Harju klindilõik-Leetse pank.jpg | attēla_paraksts = Lētses stratotipiskais atsegums | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Lētses muiža]]s atsegums | vecums = ap 475 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Apakšordoviks]] | stāvs = | grupa = | formācija = | horizonts = [[Latorpas horizonts|Latorpas]] | svīta = '''Lētses''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]], [[Baltkrievija]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[dolomīts]] | biezums = 0,2-6,2 m | izrakteņi = | fosilijas = [[bezslēdzenes pleckāji]], [[konodonti]] | atklājējs = [[Arvo Romusoks]] }} '''Lētses svīta''' ir [[Apakšordoviks|apakšordovika]] [[Latorpas horizonts|latorpas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Svītu 1956. gadā izveidoja igauņu paleontologs [[Arvo Romusoks]] un tās stratotipiskais griezums atrodas atsegumā pie Lētses muižas ([[Paldiski]], [[Rietumharju pagasts]], [[Igaunija]]). == Apraksts == Lētses svīta ir konstatēta [[Latvija]]s ziemeļos, ([[Kolka]]s 54., [[Oviši|Ovišu]] 94,. [[Ventspils]] D-3., [[Piltene]]s 30., [[Staicele]]s 4. un [[Puikule]]s urbumos), kā arī dienvidaustrumos ([[Ludza]]s 15., [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] 105., [[Višķi|Višķu]] 25. u.c. urbumos). Svītu veido [[Kvarcs|kvarca]]-[[Glaukonīts|glaukonīta]] [[smilšakmeņi]], cementēti ar māla un karbonātu cementu, vai arī [[glaukonitīti]], kas satur virs 50% glaukonīta graudu ar samērā liela daudzuma kvarca graudu piejaukumu, cementētu ar mālaini karbonātisku cementu. Svītas heterogēnais sastāvs ir novērojams valsts ziemeļos, Ovišu 94. un Staiceles 4. urbumu griezumos (no augšas uz leju): # zaļganīgi pelēks rupji- un dažādgraudains kvarca-glaukonīta smilšakmens no 0,2 m (Ovišu 94. urbums) līdz 0,5 m (Staiceles 4. urbums) biezumā; # zaļganīgi pelēks [[dolomīts]], vienādā pakāpē mālains, un satur kvarca un glaukonīta smilšu graudu piejaukumu. Dolomīta slānis ir no 0,1 m (Ovišu 94. urbums) līdz 0,3 m (Staiceles 4. urbums) biezumā un ir saistīts ar pakāpenisku pāreju uz apakšējiem nogulumiem; # smilšains glaukonitīts (Ovišu 94. urbums) vai kvarca-glaukonīta zaļš smilšakmens (Staiceles 4. urbums) ar [[Bezslēdzenes pleckāji|bezslēdzenes pleckāju]] [[Čaula|čaulu]] [[Detrīts|detrītu]]. Pamatnē konstatējama vāji izteikta pārrāvuma virsma (Staiceles 4. urbums), kas impregnēta ar [[Pirīts|pirītu]]. Biezums ir no 0,35 m (Ovišu 94. urbums) līdz 0,2 m (Staiceles 4. urbums). Lētses svītas kopējais biezums ir no 0,2 m (Višķu 25. urbums) līdz 2 m ([[Atašiene]]s 9. urbums). Lētses svītas nogulumos ir konstatējams liels daudzums [[Konodonti|konodontu]] elementu un detrīta, acīmredzot, arī pārskalotas bezslēdzenes pleckāju čaulas, kas koncentrējas svītas pamatnē. Svīta ar izskalojumu uzguļ uz [[Kallaveres svīta|kallaveres]] smilšakmeņiem, kontakts ar kuriem ir diezgan krass, pateicoties glaukonīta piejaukumam šīs svītas [[Ieži|iežos]]. Svītas augšdaļā nereti ir novērojamas labi izteiktas skalojuma virsmas ar kabatveida padziļinājumiem un biezu (līdz 2 cm) dzelzs hidrooksīdu impregnējumu.<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 49-50. lpp.</ref> === Igaunijā un Lietuvā === [[Igaunija|Igaunijā]] svītu veido smilšakmens ar lielu glaukonīta saturu. Svītas vislielākais biezums ir konstatēts Karulas 326. urbuma griezumā (6,2 m). Svītā ir izdalītas iru, klogas, joas un mjaekulas pasvītas. [[Lietuva|Lietuvā]] svīta ir izplatīta gandrīz visā teritorijā, izņemot ziemeļrietumu daļu. Svītas biezums sastāda 0,9 m [[Nemuna]]s zemienē, bet valsts centrālajā un austrumu daļā vislielākais biezums ir 0,8 metri. === Baltkrievijā === Baltkrievijā svītas nogulumi ir izplatīti valsts ziemeļrietumos un centrālajā daļā. Ziemeļrietumu un ziemeļu daļā svītu veido gaišzili un zaļganīgi [[Aleirolīts|aleirolīti]] un aleirītiski [[Māls|māli]] ar daudzskaitlīgiem glaukonīta graudiem 0,2 līdz 0,5 m biezumā. [[Monoklināle]]s dienvidu un dienvidaustrumu daļās svītu veido masīvi, tumšzaļi, kvarca-glaukonīta smilšakmeņi (0,1-0,3 m) ar plānām aleirolītu un mālu starpkārtām, kas satur lielu daudzumu glaukonīta graudu.<ref>Абраменко В.И. et al., ''Стратиграфические схемы докембрийских и фанерозойских отложений Беларуси''. Объяснительная записка. БелНИГРИ, Минск, 2010 г., 282 стр., УДК: 551.7(063)(476) 88. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 5vahadntpl5lb77qopwuis73unni1bk 4487014 4487012 2026-06-26T16:38:01Z Jānis U. 198 4487014 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Lētses svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Lääne-Harju klindilõik-Leetse pank.jpg | attēla_paraksts = Lētses stratotipiskais atsegums | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Lētses muiža]]s atsegums | vecums = ap 475 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Apakšordoviks]] | stāvs = [[Flojas stāvs|Flojas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Latorpas horizonts|Latorpas]] | svīta = '''Lētses''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]], [[Baltkrievija]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[dolomīts]] | biezums = 0,2-6,2 m | izrakteņi = | fosilijas = [[bezslēdzenes pleckāji]], [[konodonti]] | atklājējs = [[Arvo Romusoks]] }} '''Lētses svīta''' ir [[Apakšordoviks|apakšordovika]] [[Latorpas horizonts|latorpas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Svītu 1956. gadā izveidoja igauņu paleontologs [[Arvo Romusoks]] un tās stratotipiskais griezums atrodas atsegumā pie Lētses muižas ([[Paldiski]], [[Rietumharju pagasts]], [[Igaunija]]). == Apraksts == Lētses svīta ir konstatēta [[Latvija]]s ziemeļos, ([[Kolka]]s 54., [[Oviši|Ovišu]] 94,. [[Ventspils]] D-3., [[Piltene]]s 30., [[Staicele]]s 4. un [[Puikule]]s urbumos), kā arī dienvidaustrumos ([[Ludza]]s 15., [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] 105., [[Višķi|Višķu]] 25. u.c. urbumos). Svītu veido [[Kvarcs|kvarca]]-[[Glaukonīts|glaukonīta]] [[smilšakmeņi]], cementēti ar māla un karbonātu cementu, vai arī [[glaukonitīti]], kas satur virs 50% glaukonīta graudu ar samērā liela daudzuma kvarca graudu piejaukumu, cementētu ar mālaini karbonātisku cementu. Svītas heterogēnais sastāvs ir novērojams valsts ziemeļos, Ovišu 94. un Staiceles 4. urbumu griezumos (no augšas uz leju): # zaļganīgi pelēks rupji- un dažādgraudains kvarca-glaukonīta smilšakmens no 0,2 m (Ovišu 94. urbums) līdz 0,5 m (Staiceles 4. urbums) biezumā; # zaļganīgi pelēks [[dolomīts]], vienādā pakāpē mālains, un satur kvarca un glaukonīta smilšu graudu piejaukumu. Dolomīta slānis ir no 0,1 m (Ovišu 94. urbums) līdz 0,3 m (Staiceles 4. urbums) biezumā un ir saistīts ar pakāpenisku pāreju uz apakšējiem nogulumiem; # smilšains glaukonitīts (Ovišu 94. urbums) vai kvarca-glaukonīta zaļš smilšakmens (Staiceles 4. urbums) ar [[Bezslēdzenes pleckāji|bezslēdzenes pleckāju]] [[Čaula|čaulu]] [[Detrīts|detrītu]]. Pamatnē konstatējama vāji izteikta pārrāvuma virsma (Staiceles 4. urbums), kas impregnēta ar [[Pirīts|pirītu]]. Biezums ir no 0,35 m (Ovišu 94. urbums) līdz 0,2 m (Staiceles 4. urbums). Lētses svītas kopējais biezums ir no 0,2 m (Višķu 25. urbums) līdz 2 m ([[Atašiene]]s 9. urbums). Lētses svītas nogulumos ir konstatējams liels daudzums [[Konodonti|konodontu]] elementu un detrīta, acīmredzot, arī pārskalotas bezslēdzenes pleckāju čaulas, kas koncentrējas svītas pamatnē. Svīta ar izskalojumu uzguļ uz [[Kallaveres svīta|kallaveres]] smilšakmeņiem, kontakts ar kuriem ir diezgan krass, pateicoties glaukonīta piejaukumam šīs svītas [[Ieži|iežos]]. Svītas augšdaļā nereti ir novērojamas labi izteiktas skalojuma virsmas ar kabatveida padziļinājumiem un biezu (līdz 2 cm) dzelzs hidrooksīdu impregnējumu.<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 49-50. lpp.</ref> === Igaunijā un Lietuvā === [[Igaunija|Igaunijā]] svītu veido smilšakmens ar lielu glaukonīta saturu. Svītas vislielākais biezums ir konstatēts Karulas 326. urbuma griezumā (6,2 m). Svītā ir izdalītas iru, klogas, joas un mjaekulas pasvītas. [[Lietuva|Lietuvā]] svīta ir izplatīta gandrīz visā teritorijā, izņemot ziemeļrietumu daļu. Svītas biezums sastāda 0,9 m [[Nemuna]]s zemienē, bet valsts centrālajā un austrumu daļā vislielākais biezums ir 0,8 metri. === Baltkrievijā === Baltkrievijā svītas nogulumi ir izplatīti valsts ziemeļrietumos un centrālajā daļā. Ziemeļrietumu un ziemeļu daļā svītu veido gaišzili un zaļganīgi [[Aleirolīts|aleirolīti]] un aleirītiski [[Māls|māli]] ar daudzskaitlīgiem glaukonīta graudiem 0,2 līdz 0,5 m biezumā. [[Monoklināle]]s dienvidu un dienvidaustrumu daļās svītu veido masīvi, tumšzaļi, kvarca-glaukonīta smilšakmeņi (0,1-0,3 m) ar plānām aleirolītu un mālu starpkārtām, kas satur lielu daudzumu glaukonīta graudu.<ref>Абраменко В.И. et al., ''Стратиграфические схемы докембрийских и фанерозойских отложений Беларуси''. Объяснительная записка. БелНИГРИ, Минск, 2010 г., 282 стр., УДК: 551.7(063)(476) 88. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 7q97m2zz9q21vio46x4myalyck9xvty 0 620757 4487027 4398085 2026-06-26T17:44:01Z Jānis U. 198 4487027 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Varangu svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = Sēles upes atsegums pie Varangu ciema | vecums = ap 484 Ma | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Apakšordoviks]] | stāvs = [[Tremadokas stāvs|Tremadokas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Varangu horizonts|Varangu]] | svīta = '''Varangu''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[Māls|māli]] | biezums = ap 0,6 m | izrakteņi = | fosilijas = [[Bezslēdzenes pleckāji]], [[konodonti]] | atklājējs = [[Ralfs Mannils|R. Mannils]], [[Karls Orviku|K. Orviku]]</br>[[Karls Mūriseps|K. Mūriseps]], [[Ago Āloe|A. Āloe]] }} '''Varangu svīta''' ir [[Apakšordoviks|apakšordovika]] [[Varangu horizonts|varangu horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Svītu izdalīja igauņu ģeologi [[Ralfs Mannils]], [[Karls Orviku]], [[Karls Mūriseps]] un [[Ago Āloe]] 1958. gadā.<ref>[https://stratigraafia.info/glossary.php?keyword=Varangu+kihistu Estonian Commission on Stratigraphy (ESK).]</ref> Svītas [[stratotips]] atrodas Sēles upes krasta atsegumā un nosaukts [[Varangu]] ciema vārdā, kas atrodas pie šīs upes. Sākotnēji tā tika izdalīta kā varangu rida sēles svītas sastāvā.<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 44. lpp</ref> == Apraksts == Varangu svīta bija izplatīta [[Latvija]]s dienvidaustrumu daļā. Tā konstatēta [[Ludza]]s 15. un [[Madona]]s 93. urbumos. Ludzas 15. urbumā 693,0—693,6 metru intervālā svītu veido tumši pelēks [[smilšakmens]] ar zaļganīgi pelēku [[Māls|mālu]] starpslāņiem un satur [[Bezslēdzenes pleckāji|bezslēdzenes pleckāju]] paliekas. Svītas biezums 0,6 metri. Apakšējā robeža ar [[kallaveres svīta]]s smilšakmeņiem ir neskaidra un tiek vilkta vienīgi pēc [[Paleontoloģija|paleontoloģiskām]] pazīmēm (''[[Paltodus deltifer]]'' konodontu zona). Varangu svītas [[Konodonti|konodontu]] asociācija Latvijā ir līdzīga V. Vijras 1970. gadā [[Igaunija|Igaunijā]] aprakstītajai ''[[Scandodus varanguensis]]'' konodontu zonai, kas atbilst varangas svītai.<ref>Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 153. lpp.</ref> Svītas nogulumi varēja veidoties varangu laika vidū un atbilst [[Kontinentālais šelfs|šelfa]] seklūdens apgabala pelēko [[Glaukonīts|glaukonīta]] smilšu-mālu [[Dūņas|dūņu]] [[fācija]]i. Baseinam atkāpjoties, [[Jelgavas paleoieliece]]s perifērijā [[sedimentācija]] tika pārtraukta un nogulumi uzkrājās jau tikai paleoielieces vidusdaļā ([[zebres svīta]]s lutriņu un kumbru ridas). === Igaunijā === [[Igaunija|Igaunijā]] varangu svītu veido zaļganīgi pelēki māli, kas satur [[Pirīts|pirītu]] un glaukonītu vai nu izkliedēti, vai arī lēcu veidā. Vietām svītas vidusdaļu veido sīkgraudainas [[Kvarcs|kvarca]] [[smiltis]] ar lielu pirīta un glaukonīta piejaukumu. Dažās vietās svītu veidojošais māls ir tumšāks un ārīgi atgādina senākos [[Diktionemas|diktionemu]] [[Slāneklis|slānekļus]]. Dažos apgabalos svītas glaukonīta smilšakmeņi saskaras ar [[lētses svīta]]s glaukonīta smilšakmeņiem. Šādā situācijā abu svītu nogulumus ir grūti atšķirt. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] ir4tuvyt17xmjdqz4y3cimw5lp627lj 0 620843 4487006 4399236 2026-06-26T16:15:20Z Jānis U. 198 4487006 wikitext text/x-wiki '''Latorpas horizonts''' bija [[Apakšordoviks|apakšordovika]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Austrumeiropas platforma]]s ziemeļrietumu daļā. Pirmo reizi to izdalīja zviedru ģeologs [[Valdars Jānusons]] 1960. gadā, bet [[Baltijas valstis|Baltijā]] 1963. gadā igauņu ģeologs [[Ralfs Mannils]]. Pašlaik šo horizontu aizstāj [[Bilingenas horizonts|bilingenas]] un [[Hunnebergas horizonts|hunnebergas horizonti]], kas iepriekš bija izdalīti kā latorpas horizonta apakšhorizonti. Latorpas horizonta [[stratotips]] atrodas [[Nerke|Nerkē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], konkrēti Storabrotetas karjerā, Latorpā jeb [[Latorpsbruka|Latorpsbrukā]], kuras vārdā horizonts arī tika nosaukts. Latorpas horizonts uzguļ [[Varangu horizonts|varangu horizonta]] nogulumiem, bet to sedz [[volhovas horizonts]]. Latorpas horizonta vecums ir 471,8 — 483,4 Ma un tas veidojās [[Flojas laikmets|flojas laikmetā]]. == Apraksts == Latorpas horizonts ir izplatīts visā [[Latvija]]s teritorijā, sedz varangu horizonta nogulumus un rietumu struktūrfacialajā zonā to pārstāv [[zebres svīta]]s zirņu, kalvenes un zantes ridas, bet austrumu struktūrfacialajā zonā — [[lētses svīta]] un [[drāseiķu svīta]]s peites rida. Latorpas horizontam pārejā starp rietumu un austrumu struktūrfacialajām zonām ir raksturīga stipra [[Fācija|faciālā]] mainība. Tā izpaužas zaļganpelēku un sarkanīgi rūsganu [[Māls|mālu]] mijā, kuru nomaiņa zebres svītas augšdaļā veido zirņu, kalvenes un zantes ridas, kā arī lētses un peites [[Glaukonīts|glaukonīta]] [[Smilšakmens|smilšakmeņu]] un [[Dolomīts|dolomītu]] mijā. Vislielākais latorpas horizonta nogulumu biezums ir [[Jelgavas paleoieliece]]s vidusdaļā, kur tas sasniedz 38 m ([[Priekule]]s 16. urbums) un 37,5 m ([[Dobele]]s 91. urbums). Paleoielieces nogāzēs biezums pakapeniski samazinās līdz 22—20 m ([[Baldone]]s 80. un [[Rīga]]s D-2. urbumi) un 7—5 m ([[Skrīveri|Skrīveru]] 102. un [[Talsi|Talsu]] 55. urbumi). Vismazākais biezums konstatējams Latvijas ziemeļu un austrumu daļā ([[Ventspils]] D-3. urbums — 0,1 m, [[Oviši|Ovišu]] 94. urbums — 0,2 m, [[Puikule]]s urbums — 0,5 м, [[Nagļi|Nagļu]] 106. urbums — 0,8 m). == Paleontoloģiskais raksturojums == Latorpas horizonta [[Trilobīti|trilobītu]] zonalitāti 1963. un 1966. gados aprakstīja R. Mannils, kurš zirņu ridā noteica ''[[Borogothus stenorhachis]]'' sugu, kas raksturīga ''[[Megistapsis planilimbata]]'' trilobītu zonai. Kalvenes un zantes ridās tika noteiktas augstāk izvietotās ''[[Megalaspides dalecarlicus]]'' un ''[[Megistapsis esthonica]]'' trilobītu zonas sugas. Vēlāk apakšējās ''[[Megistapsis planilimbata]]'' trilobītu zonas zonalās sugas atradumi zirņu ridā ([[Ēdole]]s 60., [[Vērgale]]s 46. un [[Kroņauce]]s 57. urbumos) apstiprināja šīs zonas izplatību Latvijas latorpas horizonta apakšdaļā. ''M. dalecarlicus'' un ''M. esthonica'' trilobītu zonu izsekošana, to apjoma un robežu noteikšana Latvijā ir problemātiska, jo zebres mālos zonālās un tipiskās sugas netika atrastas. [[Graptolīti|Graptolītu]] atradumi Latvijas latorpas horizonta nogulumos ir biežāki, kā rezultātā zonu apjoms ir noteikts detalizētāk. ''[[Tetragraptus phyllograptoides]]'' graptolītu zonas [[Vadfosilija|vadfosiliju]] izplatība zirņu ridas apakšdaļā ļāva [[Rita Ulste|R. Ulstei]] iedalīt šos nogulumus ''[[Tetragraptus phyllograptoides]]'' + ''[[Tetragraptus approximatus|T. approximatus]]'' zonā un noteikt to flojas vecumu. Augstāk izvietotās kalvenes ridas apakšdaļas nogulumus R. Ulste, pamatojoties uz tipiskām graptolītu vadfosilijām, iedalīja ''[[Didymograptus balticus]]'' graptolītu zonā, bet kalvenes ridas augšdaļas un zantes svītas nogulumus iedalīja ''[[Phyllograptus densus]]'' un ''[[Phyllograptus angustifolius|Ph. angustifolius elongatus]]'' zonās. Ne mazāka loma Latorpas horizonta vecuma noteikšanai, īpaši austrumu struktūrfaciālajā zonā, ir [[konodonti]]em, kas rietumu zonā veido trīs zonālos kompleksus. Apakšējais komplekss, kas atbilst ''[[Paroistodus proteus]]'' konodontu zonai, Latvijas rietumos ir zināms zirņu ridā, bet austrumu daļā lētses svītas lielākajā daļā. Būtiska konodontu sastāva izmaiņa ir konstatējama kalvenes ridas pamatnē rietumu struktūrfaciālajā zonā, kur [[Eiropa]]s flojas ''[[Prioniodus elegans]]'' un ''[[Prioniodus evae|P. evae]]'' konodontu zonu pārstāvju parādīšanās liecina par zebres svītas kalvenes un zantes ridu mālu piederību šīm zonām. Austrumu struktūrfaciālajā zonā tuvas konodontu asociācijas klātbūtne peites ridas dolomītos pierāda šo nogulumu piederību ''Prioniodus elegans'' un ''P. evae'' konodontu zonām.<ref>Биргер, А. Я. и др., Геологическое строение и полезные ископаемые Латвии, Рига, Зинатне, 1979. 173-174. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] hy3vsz77cppj6wq8b4wdyw7qtat12mf 0 621087 4487290 4421558 2026-06-27T11:29:44Z Biafra 13794 4487290 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_gads = 1893 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Stukmaņu pagasts|Pļaviņas|td=Latvija}} | m_dat_alt = {{dat|1938|09|17}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} }} '''Jānis Upmalis''' ('''Jānis Upmalis-Angarskis''', krievu: ''Ян Янович Упмал-Ангарский''; 1893—1938) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[diplomāts]], [[Lielais terors|Lielā terora]] upuris. == Dzīvesgājums == Piedzima 1893. gadā [[Pļaviņas|Pļaviņās]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%A3%D0%BF%D0%BC%D0%B0%D0%BB-%D0%90%D0%BD%D0%B3%D0%B0%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%AF%D0%BD_%D0%AF%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1893)|title=Упмал-Ангарский Ян Янович (1893)|website=Открытый список}}</ref> 1920. gadā no oktobra līdz decembrim bija [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] pilnvarotais lietvedis [[Osmaņu impērija|Osmaņu Impērijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://turkey.mid.ru/ru/embassy/o_poslakh_sssr_rossii_v_turtsii/yan_yanovich_upmal_angarskiy/|title=Ян Янович Упмал-Ангарский|website=Посольство Российской Федерации в Турецкой Республике}}</ref>(diplomātiskās pārstāvniecības vadītājs). Tikās ar Osmaņu Impērijas premjerministru [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafu Kemalu]] un pārrunās aicināja legalizēt komunistisko partiju [[Turcija|Turcijā]], kas arī tika izdarīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://d-clarence.livejournal.com/tag/%D1%82%D1%83%D1%80%D0%BA%D0%B8/|title=Дипломатический и внутриполитический гений Мустафы Кемаля на примере коммунистов|website=Живой Журнал|date=2.11.2019}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 20. gadsimta 20. gadu beigām strādāja [[Padomju Savienība]]s un [[Dienvidamerika]]s tirdzniecības veicināšanas sabiedrībā<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.historyrussia.org/ru/nodes/286888-soobschenie-sovetskoy-pechati-ob-uchrezhdenii-aktsionernogo-obschestva-locale-nil-yuzhamtorg-locale-nil-1-yanvarya-1928-g#mode/inspect/page/1/zoom/4|title=Сообщение советской печати об учреждении акционерного общества «Южамторг». 1 января 1928 г.|website=Электронная библиотека исторических документов}}</ref> "''Južamtorg''" [[Buenosairesa|Buenosairesā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://istmat.org/node/65612|title=Записка Народного Комиссара НКВД Г.Г. Ягоды с приложением протоколов допросов Т.В. Мешковского, Я.Я. Упмал-Ангарского, А.С. Аввян. 23 апреля 1936 г.|website=Исторические материалы}}</ref> Arestēts ne vēlāk kā 1936. gadā, vismaz divas reizes (1936. gada 22. aprīlī un 10. maijā) nopratināts [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] Valsts drošības galvenās pārvaldes Slepeni politiskajā nodaļā, cita starpā, par saistību ar agrāk arestēto [[Jānis Daumanis|Juri Gavēni]].<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://istmat.org/node/60575|title=Протокол допроса Упмал-Ангарского Яна Яновича от 10 мая 1936 г.|website=Электронная библиотека исторических документов}}</ref> Atrodams vēl viens Upmaļa aresta datums — 1938. gada 3. augusts. Pirms aresta strādāja pārtikas rūpniecības sistēmā. 1938. gada 17. septembrī [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija|Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piesprieda Upmalim nāvessodu par dalību pretrevolucionārā teroristiskā organizācijā, kurš izpildīts tajā pašā dienā. [[Reabilitācija|Reabilitēts]] 1958. gadā<ref name=":0" />. == Atsauces == [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:PSRS diplomāti]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Pļaviņās dzimušie]] <references /> {{Cilvēks-aizmetnis}} ncgak36yzmzi11va867wf0m2hfddwx4 0 622151 4486906 4408656 2026-06-26T13:00:44Z Meistars Joda 781 4486906 wikitext text/x-wiki {{Desmitgade2|171}} '''1710. gadi''' bija [[gadu desmits]], kas sākās [[1710]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] un beidzās [[1719]]. gada [[31. decembris|31. decembrī]]. == Notikumi pasaulē == * Turpinājās [[Lielais Ziemeļu karš]]. == Notikumi Latvijā == * [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)]]. * 1710ː beidzās [[Rīgas aplenkums (1709—1710)]]. * 1710. gadā sākās lielākā [[mēris|mēra]] epidēmija Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē. * 1711. gada 21. janvārī pēc kāzām ar Pētera I brāļameitu Annu nomira hercoɡs [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers]]. {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1710. gadi| ]] k4unjs7gmpcqqq98wtxidiw5qrkzea9 0 625040 4487028 4486519 2026-06-26T17:44:36Z Baisulis 11523 /* Komandas un braucēji */ atsvaidzināts.... 4487028 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2025 | Tagad = 2026 | Nākam = 2027 }} {{Vairāki attēli | perrow = 3/2 | total_width = 400 | image1 = Kimi Antonelli at the 2025 US Grand Prix in Austin, TX (cropped).jpg | image2 = 2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Qualifying.jpg | footer = [[Kimi Antonelli]] ir pašreizējais pasaules pilotu čempionāta līderis, kurš brauc ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā, kas ir pašreizējā pasaules konstruktoru čempionāta līdere. }} '''2026. gada F1 sezona''', oficiāli '''2026. gada FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2026 FIA Formula One World Championship}}) ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 77. čempionāta sezona. Čempionāts norinās divdesmit četrās ''Grand Prix'' sacīkstēs visā pasaulē. Tas sākās martā un noslēgsies decembrī. Piloti un komandas sacenšas attiecīgi par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules pilotu čempiona]] un [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Pasaules konstruktoru čempiona]] tituliem. [[Lando Noriss]] ir pašreizējais Pasaules pilotu čempions, savukārt ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' ir pašreizējie Pasaules konstruktoru čempioni. 2026. gada sezonā ir paredzētas būtiskas izmaiņas noteikumos, tostarp pārskatīta spēka agregāta konfigurācija un jauna aktīvā aerodinamika. ''[[Audi]]'', kas {{f1|2024}}. gadā iegādājās ''[[Sauber]]'', piedalās kā rūpnīcas komanda ar savu spēka agregātu, savukārt ''[[Cadillac]]'' debitē čempionātā, izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus, kas iezīmē pirmo reizi kopš {{f1|2016}}. gada, kad sacensībās piedalās vienpadsmitā komanda. ''[[Honda]]'', izmantojot savu meitasuzņēmumu ''[[Honda Racing Corporation]]'', noslēdza ekskluzīvu rūpnīcas komandas līgumu ar ''[[Aston Martin]]'' un piegādā viņiem savu spēka agregātu pēc pašreizējo attiecību pārtraukšanas ar ''[[Red Bull Racing]]''. ''[[Ford]]'' atgriezās sportā pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, atbalstot ''[[Red Bull Powertrains]]'', piegādājot spēka agregātus ''Red Bull Racing'' un ''[[Racing Bulls]]'' komandām. ''[[Renault]]'' vairs nav dzinēju piegādātājs, jo ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]'' pārgāja uz ''Mercedes'' spēka agregātiem. == Komandas un braucēji == Katrai komandai jābūt vismaz diviem braucējiem, pa vienam uz katru no divām obligātajām automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/sites/default/files/fia_2026_f1_regulations_-_section_b_sporting_-_iss02_-_2024-12-11.pdf |title=2026 Formula One Sporting Regulations – Issue 2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]] |date=11 December 2024|access-date=14 December 2024}}</ref> Visas komandas sacensībās izmanto ''[[Pirelli]]'' piegādātās riepas.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pirelli to continue as Formula 1's exclusive tyre supplier until 2027 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |date=10 October 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240330165155/https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |archive-date=30 March 2024 |access-date=30 April 2024}}</ref> {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors ! rowspan="2" class="unsortable" |Šasija ! rowspan="2" scope="col" nowrap |Dzinējs ! colspan="3" scope="col" class="unsortable" |Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !scope="col" class="unsortable"|Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|Francija}}''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|publisher=BWT|date=11 February 2022|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220211164813/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/ |archive-date=11 February 2022 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Alpine A526|A526]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Forbes |first1=Gonzalo |title=Alpine already working in wind tunnel on 2026 |url=https://www.autohebdof1.com/news/f1/alpine-already-working-in-wind-tunnel-on-2026.html |access-date=25 November 2025 |work=Auto Hebdo |date=8 January 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="RenaultShutdown">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl|title=Alpine confirm they are to shut down works engine programme at the end of 2025|work=Formula 1|date=30 September 2024|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240930161623/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl |archive-date=30 September 2024 |access-date=30 September 2024}}</ref><ref name="AlpineMercedes">{{Ziņu atsauce|date=12 November 2024|title=Alpine to use Mercedes power units and gearboxes from 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241112114125/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |archive-date=12 November 2024 |access-date=12 November 2024}}</ref> |style="text-align:center"|10<br />43 |{{flaga|Francija}}[[Pjērs Gaslī]]<br />{{flaga|Argentīna}}[[Franko Kolapinto]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''Aston Martin [[Saudi Aramco|Aramco]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Honda to make full-scale F1 return in 2026 as they join forces with Aston Martin|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |date=24 May 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240411163915/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |archive-date=11 April 2024 |access-date=5 July 2024}}</ref> ! ''Aston Martin Aramco-Honda'' | [[Aston Martin AMR26|AMR26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jak Crawford to drive in maiden FP1 at Mexico City Grand Prix |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/jak-crawford-to-drive-in-maiden-fp1-at-mexico-city-grand-prix |website=Aston Martin F1 |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Honda RA626H''<ref name="AstonHondaSky">{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524092225/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |archive-date=24 May 2023}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Vinel |first=Ben |date=20 January 2026 |title=Honda launches F1 2026 power unit in new partnership with Aston Martin |url=https://www.motorsport.com/f1/news/honda-f1-2026-aston-martin-power-unit/10791254/ |work=Motorsport |access-date=20 January 2026}}</ref> | style="text-align:center" |14<br />18 |{{flaga|Spānija}}[[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Kanāda}}[[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Williams"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''[[Atlassian]] Williams F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Mann-Bryans |first=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250211134608/https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069 |archive-date=11 February 2025}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.williamsf1.com/evolution-of-an-icon |title=Evolution of an icon |work=Williams F1 Team |date=3 November 2025 |access-date=3 November 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Atlassian Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Williams FW48|FW48]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 Pre-Season Testing Dates and Calendar Update Confirmed |url=https://www.williamsf1.com/posts/6b16cc71-b1a3-457c-8801-26590ae0bcd3/2026-pre-season-testing-dates-and-calendar-update-confirmed |website=Atlassian Williams Racing |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |editor-last1=Sarkar |editor-first1=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |access-date=8 February 2024 |work=Reuters |date=8 January 2024}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|Taizeme}}[[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|Spānija}}[[Karloss Sainss jaunākais]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Audi"|{{flaga|Vācija}}''Audi [[Revolut]] F1 Team''<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last1=van Denderen |first1=Ludo |title=Bad news for Swiss F1 fans: Audi opts for German national anthem |url=https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |access-date=14 May 2024 |work=GPBlog |date=2 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617061201/https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |archive-date=17 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jon |title= Audi reveals new title sponsor for its F1 debut |url= https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut/ |work=The Race |date= 30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250730082205/https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut |archive-date=30 July 2025}}</ref> ! ''Audi'' | [[Audi R26|R26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=12 November 2025 |title=Audi reveals new concept livery for its F1 debut in 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-concept-livery-for-its-f1-debut-in-2026/ |access-date=12 November 2025 |website=The Race}}</ref> | ''Audi AFR 26 Hybrid''<ref name="AudiExpands">{{Ziņu atsauce |title=Audi expands commitment to Formula 1 with 100% takeover of Sauber |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |access-date=7 May 2024 |work=Formula 1 |date=8 March 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322022125/https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |archive-date=22 March 2024}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|Brazīlija}}[[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Vācija}}[[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Cadillac"|{{flaga|ASV}}''Cadillac Formula 1 Team''<ref name="Cadillac">{{publikācijas atsauce |title=Statement on General Motors application to join FIA Formula One World Championship in 2026|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc |access-date=25 November 2024|date=25 November 2024|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241125183206/https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc|archive-date=25 November 2024}}</ref><ref name="Cadillac GM">{{publikācijas atsauce |date=25 November 2024 |title=General Motors launches Cadillac Formula 1 Team and power unit |url=https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html dead-url=no |access-date=25 November 2024 |work=General Motors|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126112427/https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html|archive-date=26 November 2024}}</ref><ref name="CadillacApproved">{{Ziņu atsauce |title=Cadillac receive final approval to join F1 grid in 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |access-date=7 March 2025 |date=7 March 2025 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250307165811/https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |archive-date=7 March 2025}}</ref> ! ''Cadillac-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=27 February 2026 |last=Gaillard |first=Fabien |title=Cadillac revela por fin el nombre de su primer coche de F1 que conducirá Checo Pérez |trans-title=Cadillac finally reveals the name of its first F1 car to be driven by Checo Pérez |url=https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |website=motorsport.com |access-date=27 February 2026 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227164954/https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |archive-date=27 February 2026 |dead-url=no}}</ref> |''Ferrari 067/6''<ref name="Cadillac-Ferrari">{{Ziņu atsauce|title=Ferrari enters a multi-year agreement with Andretti Formula Racing |url=https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |date=10 December 2024 |access-date=10 December 2024 |work=Ferrari |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241210145151/https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |archive-date=10 December 2024 }}</ref> |style="text-align:center"|11<br />77 |{{flaga|Meksika}}[[Serhio Peress]]<br />{{flaga|Somija}}[[Valteri Botass]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Itālija}}''Scuderia Ferrari [[HP (uzņēmums)|HP]]''<ref>{{publikācijas atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |work=HP |date=24 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718101303/https://www.hp.com/us-en/newsroom/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |archive-date=18 July 2024 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Ferrari SF-26|SF-26]]<ref>{{Ziņu atsauce |last=Cleeren |first=Filip |date=9 January 2026 |title=Ferrari reveals name for pivotal 2026 F1 car |url=https://motorsport.com/f1/news/ferrari-reveals-name-of-2026-f1-car/10788955/ |work=Motorsport |access-date=9 January 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref> | ''Ferrari 067/6''<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |access-date=16 October 2025 |work=The Race |date=26 August 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250920181834/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines |archive-date=20 September 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 January 2026 |title=SF-26, The New 2026 Ferrari Single-Seater |url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf-26 |access-date=23 January 2026 |website=Ferrari}}</ref> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monako}}[[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|ASV}}''[[Toyota Gazoo Racing|TGR]] Haas F1 Team''<ref name="Race HAAS TOYOTA">{{Tīmekļa atsauce |date=4 December 2025 |last=Mitchell-Malm |first=Scott |title=Bigger Toyota deal prompts Haas rebrand for F1 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/bigger-toyota-deal-prompts-haas-rebrand-for-f1-2026/ |access-date=4 December 2025 |website=The Race}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |[[Haas VF-26|VF-26]]<ref name="Race HAAS TOYOTA" /> | ''Ferrari 067/6''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis|url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|date=30 August 2020|access-date=30 August 2020|work=Grand Prix|archive-date=30 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|dead-url=no}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=McDonagh |first=Connor |title=Haas extend Ferrari technical partnership until the end of 2028 F1 season |url=https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716124119/https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |archive-date=16 July 2024 |access-date=16 July 2024 |work=Crash |date=16 July 2024}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|Francija}}[[Estebans Okons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''McLaren [[Mastercard]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Smith |first=Luke |date=27 August 2025 |title=Why McLaren F1 finally said yes to Mastercard after a decade without a title sponsor |url=https://www.nytimes.com/athletic/6578523/2025/08/27/mclaren-mastercard-f1-title-sponsor/ |access-date=27 August 2025 |work=[[The New York Times]] |department=[[The Athletic]] |issn=0362-4331}}</ref> ! scope="row" nowrap | ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' |[[McLaren MCL40|MCL40]] | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=McLaren Formula 1 Team and Mercedes-Benz renew power unit agreement until 2030 |url=https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2023/mclaren-formula-1-team-and-mercedes-benz-renew-power-unit-agreement-until-2030/ |access-date=22 December 2025 |website=[[McLaren]] |date=24 November 2023}}</ref> |style="text-align:center"|1<br />81 |{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Austrālija}}[[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{flaga|Vācija}}''Mercedes-AMG [[Petronas]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |access-date=24 April 2024 |work=Motorsport.com |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928082507/https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375422/ |archive-date=28 September 2022 |date=28 September 2022}}</ref> ! [[Mercedes-Benz in Formula One|Mercedes]] | [[Mercedes W17|F1 W17]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mee |first1=Lydia |title=Mercedes announces W17 livery reveal date and 2026 F1 season launch event |url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-w17-livery-reveal-date-and-2026-f1-season-launch-event/10788127/ |access-date=5 January 2026 |work=Motorsport.com}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{flaga|Itālija}}[[Kimi Antonelli]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Racing Bulls"|{{flaga|Itālija}}''[[Visa Inc.|Visa]] [[Cash App]] Racing Bulls F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|access-date=25 January 2024|date=24 January 2024|title=AlphaTauri's new name for 2024 is confirmed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J.html|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20240319201242/https://www.formula1.com/en/latest/article/alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J|archive-date=19 March 2024}}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Racing Bulls VCARB 03|VCARB 03]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Racing Bulls VCARB 03 livery reveal: British teenager Arvid Lindblad hails 'surreal moment' ahead of rookie F1 season |url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13494645/racing-bulls-vcarb-03-livery-reveal-british-teenager-arvid-lindblad-hails-surreal-moment-ahead-of-rookie-f1-season |website=Sky Sports |access-date=16 January 2026 |date=16 January 2026}}</ref> |Red Bull Ford DM01<ref name="FordBull">{{publikācijas atsauce |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}</ref><ref name="F1 Mekies Engine">{{Tīmekļa atsauce |title=Mekies expects 'struggles' amid Red Bull power unit project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/bear-with-us-in-the-first-months-mekies-expecting-struggles-amid-challenge.6M3NWHmS1Wamy76dcM6sOD |access-date=16 January 2026 |website=Formula 1}}</ref> |style="text-align:center"|30<br />41 |{{flaga|Jaunzēlande}}[[Liams Losons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Arvids Lindblāds]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austrija}}''[[Oracle Corporation|Oracle]] Red Bull Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |date=9 February 2022 |title=Red Bull name tech firm Oracle as title sponsor in $500m deal |url=https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |work=ESPN |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220209233955/https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |archive-date=9 February 2022 |access-date=16 October 2025}}</ref> !''[[Red Bull Racing]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Red Bull Racing RB22|RB22]] | ''Red Bull Ford DM01''<ref name="FordBull" /><ref name="F1 Mekies Engine" /> |style="text-align:center"|3<br />6 |{{flaga|Nīderlande}}[[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|Francija}}[[Izaks Hadžars]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- class="sortbottom" | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2026/2026-fia-formula-one-world-championship-entry|date=27 February 2026|title=2026 FIA Formula One World Championship – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|access-date=6 March 2026}}</ref><ref name="entry lists">Oficiālie dalībnieku saraksti: * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|title=2026 Australian Grand Prix – Entry List V2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]|date=6 March 2026|access-date=6 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Remmerie|first2=Matheiu|last3=Lamy|first3=Pedro|author-link3=Pedro Lamy|first4=Matthew|last4=Selley|format=PDF|archive-date=6 March 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260306025302/https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|url-status=live}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2026 Chinese Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|date=13 March 2026|access-date=13 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Selley|first2=Matthew|last3=Lamy|first3=Pedro|first4=Zheng|last4=Honghai|format=PDF|author-link3=Pedro Lamy}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Selley |first2=Matthew |last3=Zhou |first3=Xiaoxu |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Derek Warwick |last5=Tsuge |first5=Kazuhiro |date=27 March 2026 |title=2026 Japanese Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=27 March 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Shetty|first=Nish |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Liuzzi |first3=Vitantonio |author-link3=Vitantonio Liuzzi |last4=Pence |first4=Steve |date=1 May 2026 |title=2026 Miami Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=1 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Lamy |first3=Pedro |author-link3=Pedro Lamy |last4=Demers |first4=Marcel |date=22 May 2026 |title=2026 Canadian Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=22 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Warwick |first3=Derek |author-link3=Derek Warwick |last4=Calmes |first4=Jean-François |date=5 June 2026 |title=2026 Monaco Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=5 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Aleknavičius |first3=Kipras |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Derek Warwick |last5=Domingo |first5=David |date=12 June 2026 |title=2026 Barcelona-Catalunya Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_barcelona-catalunya_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=12 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Baquelaine |first2=Loïc |last3=Lamy |first3=Pedro |author-link3=Pedro Lamy |last4=Singer |first4=Wilhelm |date=26 June 2026 |title=2026 Austrian Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=26 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} </ref> |} === Izmaiņas komandās === {{vairāki attēli | total_width = 400 | perrow = 2 | image1 = Audi-Logo_2016.svg | image2 = Cadillac Wordmark 2021.svg | image3 = Ford_logo_flat.svg | image4 = Honda Racing logo (2022).svg | footer = ''[[Audi]]'' un ''[[Cadillac]]'' pirmo reizi piedalījās Formula 1 sacīkstēs, savukārt ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' atgriezās pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada. ''[[Honda]]'' atgriezās kā neatkarīgs dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2021}}. gada. }} ''[[Cadillac]]'' kļuva par vienpadsmito komandu, iezīmējot ''Cadillac'' pirmo dalību šajā sērijā un pirmo jauno komandu starta režģī kopš ''[[Haas F1|Haas]]'' {{f1|2016}}. gada. Komanda, sākotnēji izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus un pārnesumkārbas,<ref name="Cadillac"/><ref name="Cadillac GM"/><ref name="CadillacApproved" /><ref name="Cadillac-Ferrari"/> pārgāja uz spēka agregātu, ko izstrādāja tās mātesuzņēmums ''[[General Motors]]'' sadarbībā ar ''TWG Motorsports''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=General Motors announce formation of new power units company for Cadillac F1 project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206170350/https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |archive-date=6 February 2026 |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> Šī spēka agregātu programma saņēmusi FIA apstiprinājumu, un to ir paredzēts ieviest no 2029. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 April 2025 |title=GM Performance Power Units approved as F1 power unit supplier |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gm-performance-power-units-approved-as-f1-power-unit-supplier.5twHKYOWujAHaAFq2q79Zf |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> ''Cadillac'' iepriekš mēģināja iekļūt Formula 1 sacensībās kopā ar ''[[Andretti Global]]''.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.andrettiautosport.com/news/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |title=Andretti Global and General Motors Team Up in F1 Pursuit |publisher=Andretti Autosport |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716065011/https://andrettiglobal.com/news/2023/01/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |archive-date=16 July 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://media.cadillac.com/media/us/en/cadillac/news.detail.html/content/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |title=Andretti and Cadillac to pursue opportunity to compete in FIA Formula One World Championship |publisher=Cadillac |location=US |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063030/https://news.cadillac.com/newsroom.detail.html/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |archive-date=30 November 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref> Pēc dzinēju regulējuma izmaiņām Formula 1 sacensībās, tajās iesaistījās trīs jauni dzinēju ražotāji. ''[[Audi]]'' pirmo reizi ienāca šajā sporta veidā, {{f1|2024}}. gadā iegādājoties esošo ''[[Sauber]]'' komandu. ''Audi'' priekštecis, uzņēmums ''[[Auto Union]]'', piedalījās ''Grand Prix'' sacīkstēs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pasaules čempionāta pirmsākumiem {{f1|1950}}. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hughes |first1=Mark |title=Audi has gone grand prix racing before - sort of |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |access-date=22 April 2025 |work=The Race |date=26 August 2022 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826135247/https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |archive-date=26 August 2022}}</ref> Komanda 2024. un {{f1|2025}}. gadā sacentās ar nosaukumu ''[[Kick|Kick Sauber]]'', izmantojot ''Ferrari'' dzinējus, pirms 2026. gadā kļuva par ''Audi'' rūpnīcas komandu. Tādējādi ''Ferrari'' piegādā dzinējus ''Haas'' un ''Cadillac'' komandām.<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Doyle |first=Michael| date=26 April 2024 |title=Nico's 'career renaissance' continues as Audi makes their first big move in F1 |url=https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240426210220/https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |archive-date=26 April 2024 |access-date=7 May 2024 |work=ABC News}}</ref> ''Ford'' atgriezās Formula 1 kā dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, kad tas piegādāja dzinējus komandai ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]''.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Luke |last2=Newbold |first2=James |title=Cosworth: F1 return not on radar despite Ford's comeback |url=https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |work=Motorsport.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209040455/https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |archive-date=9 February 2023 |access-date=25 September 2024 |date=8 February 2023}}</ref> Uzņēmums izveidoja sadarbību ar ''[[Red Bull Powertrains]]'', kas piegādā dzinējus ''[[Red Bull Racing]]'' un viņu otrajai komandai ''[[Racing Bulls]]''. ''[[Honda]]'', kas daļēji izstājās no Formula 1 {{f1|2021}}. gadā, palika ''Red Bull Powertrains'' partneris, tomēr aizejot no abām ''[[Red Bull]]'' piederošajām komandām un ar pilnībā neatkarīgu dzinēju programmu, apgādā ''Aston Martin'' ar ''[[Honda Racing Corporation]]'' meitasuzņēmuma starpniecību. ''Aston Martin'' izmantoja ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' spēka agregātus kopš atgriešanās sportā, kas piegādāja dzinējus ''Aston Martin'' priekšgājējiem kopš {{f1|2009}}. ''Honda'' iepriekš sadarbojās ar ''Aston Martin'' priekšgājēju ''Jordan'' no {{f1|1998}}. līdz {{f1|2002}}. gadam.<ref name="AstonHondaSky" /><ref name="FordBull" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Richards |first=Giles |date=24 May 2023 |title=Honda to return to F1 in 2026 as engine manufacturer for Aston Martin |url=https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524033425/https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |archive-date=24 May 2023 |access-date=7 May 2024 |work=[[The Guardian]] |issn=0261-3077}}</ref> ''[[Renault]]'' pārtrauca piegādāt dzinējus ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' komandai no 2026. gada pēc sliktiem rezultātiem kopš hibrīddzinēju noteikumu sākuma {{f1|2014}}. gadā. Tādējādi 2026. gads ir pirmā sezona bez ''Renault'' kā dzinēju piegādātāja kopš {{f1|2000}}. gada čempionāta. ''Alpine'' kļuva par klientu komandu, nevis par pilnvērtīgu rūpnīcas komandu, kā tas bija kopš ''Renault'' atguva ''Team Enstone'' pirms {{f1|2016}}. gada sezonas.<ref name="RenaultShutdown"/> Sākot ar šo sezonu, ''Alpine'' kļuva par ''Mercedes'' klientu komandu, izmantojot viņu dzinējus un pārnesumkārbas; līdz šim brīdim {{f1|2015}}. gads bija pēdējā reize, kad ''Team Enstone'' versija izmantoja klientu ''Mercedes'' dzinējus, sacenšoties ar nosaukumu ''[[Lotus F1|Lotus]]''.<ref name="AlpineMercedes"/> === Pilotu izmaiņas === [[Serhio Peress]] un [[Valteri Botass]] atgriezās Formulā 1 ''Cadillac'' komandā. Peress iepriekš bija parakstījis divu gadu līgumu ar ''[[Red Bull Racing]]'' līdz 2026. gadam, taču to pēc abpusējas vienošanās pārtrauca {{f1|2024}}. gada sezonas beigās. Botass pēdējo reizi piedalījās sacensībās ''[[Sauber]]'' komandā 2024. gadā un bija viens no ''Mercedes'' rezerves pilotiem 2025. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Perez and Bottas to make F1 returns in 2026 with Cadillac |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |access-date=26 August 2025 |date=26 August 2025 |last=Barretto |first=Lawrence |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250826121700/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |archive-date=26 August 2025}}</ref> [[Izaks Hadžars]] pārcēlās no ''[[Racing Bulls]]'' uz ''[[Red Bull Racing]]'', aizstājot [[Juki Cunoda|Juki Cunodu]], kurš kļuva par ''Red Bull'' testa un rezerves pilotu.<ref>{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Oracle Red Bull Racing Announces 2026 Driver Line-Up|url=https://www.redbullracing.com/int-en/oracle-red-bull-racing-announce-2026-driver-line-up|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Red Bull Racing]]}}</ref> Hadžara vietā stājās [[Arvids Lindblāds]], kuru paaugstināja no [[Formula 2]].<ref name="Hadjar">{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Our Driver Line-Up For 2026|url=https://www.visacashapprb.com/int-en/2026-driver-live-up-announcement|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Racing Bulls]]}}</ref> == Kalendārs == [[Attēls:Formula 1 all over the world-2026.svg|thumb|upright=1.3|Valstis, kurās 2026. gadā paredzēts rīkot ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'', iezīmētas zaļā krāsā, un trašu atrašanās vietas atzīmētas ar melnu punktu. Bijušās rīkotājvalstis attēlotas tumši pelēkā krāsā, un bijušās rīkotājtrašu atrašanās vietas atzīmētas ar baltu punktu]] 2026. gada kalendārā, tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, iekļautas divdesmit četras ''Grand Prix'' sacīkstes.<ref name="2026 calendar">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-reveals-calendar-for-2026-season.YctbMZWqBvrgyddrnauo8|title=Formula 1 reveals calendar for 2026 season|work=Formula 1|date=10 June 2025|access-date=10 June 2025}}</ref> [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' sacīkstes notiek sprinta formātā.<ref name="sprint">{{Ziņu atsauce |title=Formula 1 and FIA announce 2026 Sprint Calendar |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-and-fia-announce-2026-sprint-calendar.3PyLPAazrBNe8kQIS3wOfY |access-date=16 September 2025 |work=Formula 1}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" ! data-sort-type="number" |Round ![[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] ![[F1 trašu saraksts|Trase]] ! class="unsortable" |Datums |- !1 |[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrālija}} [[Albertparks]], [[Melburna]] |8. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ķīna}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |15. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Japāna}} [[Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |29. marts |- !- |<s>[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Bahreina}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]]</s> |<s>12. aprīlis</s>{{efn|Atcelts Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ.|name=Iran}} |- !- |<s>[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Saūda Arābija}} [[Džidas trase]], [[Džida]]</s> |<s>19. aprīlis</s>{{efn|name=Iran}} |- !4 |[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]] |3. maijs |- !5 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Kanāda}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |24. maijs |- !6 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|Monako}} [[Monako trase]], [[Monako]] |7. jūnijs |- !7 |nowrap|[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Kataluņja Montmelo]], [[Monmelo]] |14. jūnijs |- !8 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Rings]]'', [[Špīlberga]] |28. jūnijs |- !9 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |5. jūlijs |- !10 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Beļģija}} [[Spā-Frankošampa]], [[Stavlo]] |19. jūlijs |- !11 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ungārija}} [[Hungaroringa]], [[Modjoroda]] |26. jūlijs |- !12 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|Nīderlande}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |23. augusts |- !13 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Itālija}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |6. septembris |- !14 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Madring]]a, [[Madride]] |13. septembris |- !15 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |{{nowrap|26. septembris{{efn|Sestdienas sacīkstes.|name=Saturday race}}{{efn|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] sākotnēji bija paredzēts 27. septembrī, bet pēc rīkotāja un attiecīgo valdības ieinteresēto personu lūguma to pārcēla par vienu dienu agrāk, lai sacīkstes nebūtu vienā dienā ar Atceres dienu.<ref name="2026 calendar"/><ref name="test">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-confirms-2026-pre-season-testing-dates-and-issues-calendar-update.5VKfdqe7JcdsCJcEnQE0xw|title=Formula 1 confirms 2026 pre-season testing dates and issues calendar update|work=Formula 1|date=30 June 2025|access-date=30 June 2025}}</ref>}}}} |- !16 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Singapūra}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |11. oktobris |- !17 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]] |25. oktobris |- !18 |[[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Meksika}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]] |1. novembris |- !19 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|Brazīlija}} [[Interlaguša]], [[Sanpaulu]] |8. novembris |- !20 |[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Lasvegasas trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |21. novembris{{efn|name=Saturday race}} |- !21 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseila Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |29. novembris |- !22 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |6. decembris |- ! colspan="4" |Avots:<ref name="2026 calendar"/> |} {{notelist}} == Sezonas kopsavilkums == === Pirmssezonas === Tika aizvadīti trīs pirmssezonas testi, kas ir ievērojams vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu testēšanas programmām, lai pārbaudītu jaunās šasijas un dzinēja normas.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2 October 2024 |title=F1 Commission rules out 'rookie race' for this year – but concept will be explored for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |access-date=5 October 2024 |work=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]] |archive-date=13 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241113191009/https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |dead-url=no}}</ref> Pirmie testa braucieni bija privātie (slēgtie), kas notika [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas Montmelo trasē]] no 26. līdz 30. janvārim, un komandām bija atļauts piedalīties ne vairāk kā trīs no piecām dienām. Privātajos testa braucienos piedalījās visas komandas, izņemot ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref name="test"/><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Williams missed Barcelona F1 test due to production delays, denies significant weight issue |url=https://www.autosport.com/f1/news/williams-missed-barcelona-f1-test-due-to-production-delays-denies-significant-weight-issue/10793546/ |access-date=2 February 2026 |work=Autosport |date=28 January 2026}}</ref> [[Luiss Hamiltons]] (''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'') uzrādīja ātrāko laiku piecu dienu testā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Saunders |first1=Nate |title=Lewis Hamilton finishes F1 testing on top for Ferrari, McLaren also show progress in Barcelona |url=https://www.espn.com/f1/story/_/id/47779595/lewis-hamilton-finishes-f1-testing-top-ferrari-mclaren-progress-barcelona |access-date=4 February 2026 |work=ESPN |date=30 January 2026}}</ref> Otrie testa braucieni notika [[Bahreinas Starptautiskā trase|Bahreinas Starptautiskajā trasē]] no 11. līdz 13. februārim, un [[Kimi Antonelli]] (''[[Mercedes F1|Mercedes]]'') uzrādīja ātrāko laiku trīs dienu testā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/mercedes-duo-leads-the-way-on-final-day-in-sakhir/|title=Mercedes duo leads the way on final day in Sakhir|publisher=Pirelli.com|date=13 February 2026|access-date=13 February 2026}}</ref> Trešie testa braucieni notika tajā pašā trasē no 18. līdz 20. februārim, un [[Šarls Leklērs]] (''Ferrari'') uzrādīja ātrāko laiku visā trīs dienu testā.<ref name="test"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/leclerc-finishes-on-top-as-lengthy-bahrain-testing-concludes/|title=Leclerc finishes on top as lengthy Bahrain testing concludes|publisher=Pirelli.com|date=20 February 2026|access-date=20 February 2026}}</ref> === Sezonas sākums === Pirmās sezonas sacīkstes bija [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] un tajās ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' pilots [[Džordžs Rasels]] izcīnīja ''pole position'', apsteidzot komandas biedru [[Kimi Antonelli]]. [[Izaks Hadžars]] savā debijā ''[[Red Bull Racing|Red Bull komandā]]'' kvalificējās trešais.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=7 March 2025 |title=Russell storms to pole position for season-opening Australian GP as Verstappen crashes out|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-storms-to-pole-position-for-the-season-opening-australian-gp-as.59kj0cIRcQVqXUSKPp5KzG |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Rasels nodrošināja sev uzvaru, Antonelli finišēja otrais. [[Šarls Leklērs|Leklērs]] finišēja trešais, bet Hamiltons finišēja ceturtais. Pašreizējais pasaules čempions [[Lando Noriss]] no ''[[McLaren]]'' komandas finišēja piektais, būdams vienīgais komandas dalībnieks, kurš finišēja pēc [[Oskars Piastri|Oskara Piastri]] avārijas pirms sacīkstēm. [[Makss Verstapens]] atguvās no 20. starta pozīcijas, kas bija saistīta ar avāriju kvalifikācijā, un finišēja sestais, apsteidzot [[Olivers Bērmans|Oliveru Bērmanu]] un debitantu [[Arvids Lindblāds|Arvidu Lindblādu]]. [[Gabriels Bortoletu]] un [[Pjērs Gaslī]] iekļuva pirmajā desmitniekā un ieguva punktus. No sacīkstēm izstājās pieci piloti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |title=Russell wins action-packed Australian GP from Antonelli as Mercedes secure 1-2 finish |date=8 March 2025 |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=10 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260310044631/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |dead-url=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/classement.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com |language=Fr}}</ref> [[F1 čempionu saraksts|Pilotu čempionātā]] Rasels pirmo reizi karjerā izvirzījās vadībā ar 25 punktiem, apsteidzot savu komandas biedru Antonelli par 18 punktiem un Leklēru par 15 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 - Championship |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/championnat.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Post Race Celebration.jpg|thumb|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] izcīņā [[Kimi Antonelli]] kļuva par jaunāko pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' Formula 1 vēsturē, un pirmo itāļu pilotu, kurš uzvarējis ''Grand Prix'' kopš 2006. gada]] Rasels ieguva savu pirmo ''pole position'' sprinta sacīkstēs [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']], apsteidzot Antonelli un Norisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=13 March 2025 |title=Russell clinches pole position in China Sprint Qualifying ahead of Antonelli|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clinches-pole-position-in-china-sprint-qualifying-ahead-of-antonelli.5jusmBWV5jpO0919j6RzYg |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Pirmajos apļos Hamiltons izvirzījās vadībā, vairākas reizes apmainoties pozīcijām ar Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell reflects on ‘pretty fun’ Sprint win in China as he admits being ‘caught off guard’ by Hamilton battle |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=14 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260314053437/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |dead-url=no}}</ref> Hamiltons un Leklērs cīnījās par vietām uz goda pjedestāla, pēdējam iegūstot pārsvaru. Antonelli pirmajos apļos noslīdēja zemāk, taču viņa atgriešanos uz otrajā vietu izjauca sods par sadursmi ar Hadžaru pirmajā aplī, un viņš galu galā finišēja piektais. Tādējādi goda pjedestālu noslēdza Rasels, Leklērs un Hamiltons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell wins thrilling China Sprint from Ferrari's Leclerc and Hamilton|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-thrilling-china-sprint-from-ferraris-leclerc-and-hamilton.3HLw6daSkBmV0rPREohMwQ |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Antonelli vēlāk kļuva par jaunāko Formula 1 pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' galvenajās sacīkstēs, savukārt komandas biedrs Rasels pēc formulas mehānisko problēmu novēršanas kvalificējās otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell to become F1's youngest ever Grand Prix polesitter in China|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-to-become-f1s-youngest-ever-grand-prix-polesitter-in.54Dx0kX9QiRCnSgIsxR71t |access-date=14 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> Pirms sacīkstēm Noriss, Piastri, Bortoletu un [[Aleksandrs Albons|Albons]] nestartēja tehnisku problēmu dēļ. Pirmajā aplī Hamiltons izvirzījās vadībā jau pēc dažiem pirmajiem pagriezieniem, savukārt Leklērs apdzina Raselu izvirzoties otrajā pozīcijā. Pēc diviem apļiem Antonelli drīz vien atguva līderpozīcijas apdzenot Leklēru un Hamiltonu. Pēc tam, kad [[Lānss Strols|Strols]] palika pirmajā pagriezienā [[akumulatora baterija|akumulatora]] problēmas dēļ, lielākā daļa sacensību dalībnieku pārgāja uz viena [[pitstops|pitstopa]] stratēģiju. Pēc kā Antonelli saglabāja vadību un izcīnīja savu pirmo uzvaru, savukārt Hamiltons ieguva savu pirmo goda pjedestālu kopš 2024. gada [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]. Arī [[Franko Kolapinto|Kolapinto]] ieguva savus pirmos punktus ''[[Alpine F1|Alpine]]'' komandā un pirmos kopš 2024. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] ''Williams'' komandas sastāvā.<ref name="formula1.com">{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell for maiden F1 victory in China |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-for-maiden-f1-victory-in-china-as-hamilton-takes.5aJsWCPiRhp2euZctEwEYA |access-date=2026-03-16 |website=www.formula1.com |language=en}}</ref><ref name="formula1.com"/> Antonelli izcīnīja savu otro ''pole position'' [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Piastri. Pēc noslīdēšanas līdz sestajai vietai, Antonelli veiksmīgi izmantoja drošības mašīnas izbraukšanu trasē, pēc Olivera Bērmana smagās ''[[Haas F1|Haas]]'' avārijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Gianluca |date=2026-04-03 |title=The alarming factors that triggered Bearman’s 50G crash at F1 Japanese GP |url=https://www.autosport.com/f1/news/the-alarming-factors-that-triggered-bearmans-50g-crash-at-f1-japanese-gp/10809908/ |access-date=2026-04-03 |website=Autosport |language=en}}</ref> un saglabāja vadību, savukārt komandas biedrs Rasels finišēja ceturtais, īslaicīgi noslīdot rindā aiz abiem ''Ferrari'' (viņam izdevās apdzīt tikai Hamiltonu). Antonelli uzvara nozīmēja, ka viņš ieguva savas pirmās divas sekojošās uzvaras sezonā un apdzina Raselu, kļūstot par jaunāko pasaules pilotu čempionāta līderi; kļūstot arī par pirmo [[Itālija]]s pilotu čempionāta līderi kopš [[Alberto Askari]], kurš uzvarēja {{f1|1953}}. gada čempionātā. Aiz viņa Piastri, kuram šīs bija pirmās sezonas sacīkstes, un Leklērs noslēdza goda pjedestālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-takes-championship-lead-after-surging-to-victory-in-japan-from.4EC4uZc29IUEO2iE5nKpUp|title=Antonelli takes championship lead after surging to victory in Japan from Piastri and Leclerc|website=Formula1.com|date=29 March 2026|access-date=29 March 2026}}</ref> [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] stājās spēkā vairākas izmaiņas spēka agregātā, kuras izstrādātas pēc ilgstošas ​​pārtraukuma. Lando Noriss pārvērta ''pole position'' sprinta izcīņā par uzvaru, apsteidzot Piastri un Leklēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-beats-piastri-and-leclerc-to-victory-in-miami-sprint.4H4WI3lnIs7jOZ8lSBIp6X |title=Norris beats Piastri and Leclerc to victory in Miami Sprint |date=2 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=[[Formula One Management]] |website=Formula 1 |location=[[Miami International Autodrome]], Miami, Florida}}</ref> Antonelli ''pole position'' pārvērta par trešo uzvaru pēc kārtas, kļūstot par pirmo pilotu, kurš savas pirmās trīs secīgās ''pole positions'' pārvērta par uzvarām tajos pašos posmos. ''McLaren'' piloti Noriss un Piastri finišēja kāpjot uz goda pjedestāla. Sacīkstes bija notikumiem bagātas; Verstapens un Leklērs attiecīgi sacīkstes sākumā un beigās saslīdēja, kā rezultātā Leklēra formulai sabojāja priekšējo kreiso piekari. Tikmēr [[Liams Losons]], kura automašīnai bija problēmas, ietriecās Gaslī, kurš ietriecās sienā, un Izakā Hadžarā, kurš avarēja četrpadsmitā pagrieziena. Finišējot septītajā vietā, Kolapinto uzlaboja savu labāko rezultātu — desmito vietu, neskatoties uz to, ka sacīkstes sākumā viņš ietriecās [[Luiss Hamiltons|Hamiltonā]], atstājot pēdējam bojājumus, kas ietekmēja viņa automašīnas sniegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-thrilling-miami-grand-prix-from-norris-and-piastri.2bxaKuYKJjxlXx8KOJf7lc |title=Antonelli wins thrilling Miami Grand Prix from Norris and Piastri |date=3 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1 |location=Miami International Autodrome, Miami, Florida}}</ref> === Sezonas vidus === [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] [[Džordžs Rasels|Rasels]] izcīnīja sprinta sacensībās pirmās starta pozīcijas. Sprinta laikā viņš sastrīdējās ar komandas biedru [[Kimi Antonelli|Antonelli]], kurš vairākas reizes nobrauca no trases, cenšoties izvirzīties vadībā. Rasels galu galā uzvarēja sacensībās, apsteidzot [[Lando Noriss|Norisu]] un Antonelli, pēdējam noslīdot uz trešo vietu pēc tam, kad viņš vēlreiz mēģināja apdzīt Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clings-on-to-win-canada-sprint-after-clashing-with-antonelli.6Ggn92sBNEdqizMYOT44fb |title=Russell clings on to win Canada Sprint after clashing with Antonelli |date=23 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> Pēc tam Rasels pašās sacīkstēs izcīnīja pirmās starta pozīcijas; atkal viņš cīnījās ar Antonelli par vadību, lai gan Rasels bija spiests izstāties no sacīkstēm un cīņas par uzvaru, Antonelli izcīnīja savu ceturto uzvaru pēc kārtas pēc spēka agregāta atteices. Tieši aiz viņa [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] uzlaboja savu augstāko rezultātu ''Ferrari'' komandā, finišējot otrajā vietā, [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]] izcīnot savu un ''Red Bull'' pirmo sezonas goda pjedestālu, atpaliekot no Hamiltona. Seši piloti izstājās, tostarp Noriss, kuram sabojājās pārnesumkārba, un [[Serhio Peress]], kuram ''Cadillac'' pirmo reizi izstājās spontānas piekares atteices dēļ. Tikmēr [[Franko Kolapinto]] finišēja sestajā vietā, bet [[Oskars Piastri]] izcīnīja bezjēdzīgu finišu, ietriecoties [[Aleksandrs Albons|Aleksandrā Albonā]] un radušos bojājumu dēļ viņš bija spiests doties boksos, saņemot desmit sekunžu sodu, kas apstiprināja viņa bezjēdzīgo finišu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-dramatic-canadian-grand-prix-as-russell-retires-amid-thrilling-mercedes-battle.MzvclJaqCidlYMUXonuDq |title=Antonelli wins dramatic Canadian Grand Prix as Russell retires amid thrilling Mercedes battle |date=24 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] [[Monako trase|trases]] šaurā izkārtojuma un taišņu trūkuma dēļ formulām tika atspējota aktīvā aerodinamika. No ''Grand Prix'' izstājās Verstapens, [[Valteri Botass|Botass]], [[Olivers Bērmans|Bērmans]] un Noriss tehnisku problēmu dēļ, un tika piemēroti daudzi sodi. Tuvāk sacīkšu beigām avarēja [[Lānss Strols]], pēc kā trasē izbrauca drošības mašīna; drīz pēc tam [[Šarls Leklērs|Leklērs]] izcēla ilgu sarkano karogu, ko izraisīja trases problēmas. Turklāt [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosa Sainsa jaunākā]] punktu sērija Monako beidzās divu sadursmju dēļ ar viņa ''Williams'' formulu, un Antonelli pārvērta savu ''pole position'' uzvarā, kļūstot par jaunāko Monako ''Grand Prix'' uzvarētāju un jaunāko, kurš sasniedzis ''grand chelem''. [[Izaks Hadžars]] kāpa uz goda pjedestāla pēc tam, kad [[Pjērs Gaslī]] saņēma divus piecu sekunžu sodus par ātruma pārsniegšanu boksu joslā sacīkstes laikā, kā rezultātā Gaslī noslīdēja no trešās uz septīto vietu. Hadžaru vēlāk pazemināja uz ceturto vietu, kad ''Alpine'' veiksmīgi pārsūdzēja sodus, atjaunojot Gaslī trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Benson |first=Andrew |title=Monaco Grand Prix: Pierre Gasly regains third place after Alpine successfully appeal against penalties |url=https://www.bbc.co.uk/sport/formula1/articles/cevlg742y3do |website=[[BBC Sport]] |date=12 June 2026 |access-date=12 June 2026}}</ref> [[Fernando Alonso]] izcīnīja ''Aston Martin'' pirmo punktu šajā sezonā pēc virknes piemēroto sodu, kuru rezultātā Peress sākotnēji provizoriski finišēja desmitajā vietā. Atkārtojot savu augstāko rezultātu Kanādā, Hamiltons ''Ferrari'' komandā finišēja otrajā vietā, bet viņa bijušais ''Mercedes'' komandas biedrs Rasels finišēja ārpus punktu zonas pēc soda par starta līnijas pārbraukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-secures-brilliant-victory-in-chaotic-monaco-grand-prix-amid-multiple-shock-retirements.27e644586K83z0NZd6efsz|title=Antonelli secures brilliant victory in chaotic Monaco Grand Prix amid multiple shock retirements|website=Formula1.com|date=7 June 2026|access-date=7 June 2026}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Ferrari - Lewis Hamilton - Qualifying.jpg|thumb|left|[[Luiss Hamiltons]] kļuva par vecāko ''Grand Prix'' uzvarētāju kopš [[Džeks Brebems|Džeka Brebema]] 1970. gadā, pēc tam, kad savu pirmo uzvaru ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ieguva [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']].]] Rasels uzvarēja divos no trim treniņbraucieniem un kvalifikācijā [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']] un bija gatavs uzvarēt sacīkstēs, pirms Fernando Alonso izstājās [[akumulatora baterija|akumulatora]] atteices dēļ. Tas ļāva virtuālajai drošības mašīnai un Luisam Hamiltonam, kurš brauca tieši aiz tās, samainīt riepas un apdzīt Raselu, izcīnot vadību. Turklāt Raselu vajāja Antonelli, kurš izstājās, pēc tā kā apdzina viņu un ierindojās otrajā pozīcijā. Tā rīkojoties, Antonelli ļāva Raselam atņemt viņam punktus. Galu galā Hamiltons izcīnīja savu pirmo uzvaru ''Ferrari'' komandā un pirmo uzvaru kopš 2024. gada [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]. Rasels finišēja otrais, bet Lando Noriss trešais, nodrošinot pirmo pilnībā britu Formula 1 goda pjedestālu kopš {{f1|1968}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/hamilton-claims-stellar-maiden-grand-prix-victory-for-ferrari-in-barcelona-as-antonelli-suffers-shock-retirement.4yCXiPLHUdcnl2BwNpqUIa|title=Hamilton claims stellar maiden Grand Prix victory for Ferrari in Barcelona as Antonelli suffers shock retirement|website=Formula1.com|date=14 June 2026|access-date=14 June 2026}}</ref> {{clear}} == Rezultāti un kopvērtējums == <div style="overflow-x: auto;"> {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Round !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]''{{Efn|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[2026. gada Maiami Grand Prix|Maiami]], [[2026. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[2026. gada Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' izcīņas notiks sprinta formātā.<ref name="sprint" />|name=sprint locations}} !nowrap|''Pole position''] !nowrap|Ātrākais aplis !nowrap|Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) !class="unsortable"|{{piezīme|Atskaite|Sacīkšu atskaite}} |- ! 1 | {{flaga|Austrālija}}[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" nowrap|{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 2 | {{flaga|Ķīna}}[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 3 | {{flaga|Japāna}}[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Japānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 4 | {{flaga|ASV}}[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Maiami Grand Prix|Atskaite]] |- ! 5 | {{flaga|Kanāda}}[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Kanādas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 6 | {{flaga|Monako}}[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Monako Grand Prix|Atskaite]] |- ! 7 | {{flaga|Spānija}}[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="FER" |{{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 8 | {{flaga|Austrija}}[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 9 | {{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 10 | {{flaga|Beļģija}}[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Beļģijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 11 | {{flaga|Ungārija}}[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Ungārijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 12 | {{flaga|Nīderlande}}[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Atskaite]] |- ! 13 | {{flaga|Itālija}}[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Itālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 14 | {{flaga|Spānija}}[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Spānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 15 | {{flaga|Azerbaidžāna}}[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Azerbaidžānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 16 | {{flaga|Singapūra}}[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Singapūras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 17 | {{flaga|ASV}}[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada ASV Grand Prix|Atskaite]] |- ! 18 | {{flaga|Meksika}}[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Meksikas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 19 | {{flaga|Brazīlija}}[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Sanpaulu Grand Prix|Atskaite]] |- ! 20 | {{flaga|ASV}}[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lasvegasas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 21 | {{flaga|Katara}}[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Kataras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 22 | {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}}[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Abū Dabī Grand Prix|Atskaite]] |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avots:<ref name="2026 calendar" /> |} </div> {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2026. gads sportā|F1]] 58johmfyfrg5x42g2p71z0z33nsevsc 4487196 4487028 2026-06-27T07:30:59Z Baisulis 11523 /* Komandas un braucēji */ : 4487196 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2025 | Tagad = 2026 | Nākam = 2027 }} {{Vairāki attēli | perrow = 3/2 | total_width = 400 | image1 = Kimi Antonelli at the 2025 US Grand Prix in Austin, TX (cropped).jpg | image2 = 2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Qualifying.jpg | footer = [[Kimi Antonelli]] ir pašreizējais pasaules pilotu čempionāta līderis, kurš brauc ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā, kas ir pašreizējā pasaules konstruktoru čempionāta līdere. }} '''2026. gada F1 sezona''', oficiāli '''2026. gada FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2026 FIA Formula One World Championship}}) ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 77. čempionāta sezona. Čempionāts norinās divdesmit četrās ''Grand Prix'' sacīkstēs visā pasaulē. Tas sākās martā un noslēgsies decembrī. Piloti un komandas sacenšas attiecīgi par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules pilotu čempiona]] un [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Pasaules konstruktoru čempiona]] tituliem. [[Lando Noriss]] ir pašreizējais Pasaules pilotu čempions, savukārt ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' ir pašreizējie Pasaules konstruktoru čempioni. 2026. gada sezonā ir paredzētas būtiskas izmaiņas noteikumos, tostarp pārskatīta spēka agregāta konfigurācija un jauna aktīvā aerodinamika. ''[[Audi]]'', kas {{f1|2024}}. gadā iegādājās ''[[Sauber]]'', piedalās kā rūpnīcas komanda ar savu spēka agregātu, savukārt ''[[Cadillac]]'' debitē čempionātā, izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus, kas iezīmē pirmo reizi kopš {{f1|2016}}. gada, kad sacensībās piedalās vienpadsmitā komanda. ''[[Honda]]'', izmantojot savu meitasuzņēmumu ''[[Honda Racing Corporation]]'', noslēdza ekskluzīvu rūpnīcas komandas līgumu ar ''[[Aston Martin]]'' un piegādā viņiem savu spēka agregātu pēc pašreizējo attiecību pārtraukšanas ar ''[[Red Bull Racing]]''. ''[[Ford]]'' atgriezās sportā pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, atbalstot ''[[Red Bull Powertrains]]'', piegādājot spēka agregātus ''Red Bull Racing'' un ''[[Racing Bulls]]'' komandām. ''[[Renault]]'' vairs nav dzinēju piegādātājs, jo ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]'' pārgāja uz ''Mercedes'' spēka agregātiem. == Komandas un braucēji == Katrai komandai jābūt vismaz diviem braucējiem, pa vienam uz katru no divām obligātajām automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/sites/default/files/fia_2026_f1_regulations_-_section_b_sporting_-_iss02_-_2024-12-11.pdf |title=2026 Formula One Sporting Regulations – Issue 2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]] |date=11 December 2024|access-date=14 December 2024}}</ref> Visas komandas sacensībās izmanto ''[[Pirelli]]'' piegādātās riepas.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pirelli to continue as Formula 1's exclusive tyre supplier until 2027 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |date=10 October 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240330165155/https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |archive-date=30 March 2024 |access-date=30 April 2024}}</ref> {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors ! rowspan="2" class="unsortable" |Šasija ! rowspan="2" scope="col" nowrap |Dzinējs ! colspan="3" scope="col" class="unsortable" |Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !scope="col" class="unsortable"|Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|Francija}}''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|publisher=BWT|date=11 February 2022|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220211164813/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/ |archive-date=11 February 2022 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Alpine A526|A526]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Forbes |first1=Gonzalo |title=Alpine already working in wind tunnel on 2026 |url=https://www.autohebdof1.com/news/f1/alpine-already-working-in-wind-tunnel-on-2026.html |access-date=25 November 2025 |work=Auto Hebdo |date=8 January 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="RenaultShutdown">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl|title=Alpine confirm they are to shut down works engine programme at the end of 2025|work=Formula 1|date=30 September 2024|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240930161623/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl |archive-date=30 September 2024 |access-date=30 September 2024}}</ref><ref name="AlpineMercedes">{{Ziņu atsauce|date=12 November 2024|title=Alpine to use Mercedes power units and gearboxes from 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241112114125/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |archive-date=12 November 2024 |access-date=12 November 2024}}</ref> |style="text-align:center"|10<br />43 |{{flaga|Francija}}[[Pjērs Gaslī]]<br />{{flaga|Argentīna}}[[Franko Kolapinto]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''Aston Martin [[Saudi Aramco|Aramco]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Honda to make full-scale F1 return in 2026 as they join forces with Aston Martin|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |date=24 May 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240411163915/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |archive-date=11 April 2024 |access-date=5 July 2024}}</ref> ! ''Aston Martin Aramco-Honda'' | [[Aston Martin AMR26|AMR26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jak Crawford to drive in maiden FP1 at Mexico City Grand Prix |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/jak-crawford-to-drive-in-maiden-fp1-at-mexico-city-grand-prix |website=Aston Martin F1 |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Honda RA626H''<ref name="AstonHondaSky">{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524092225/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |archive-date=24 May 2023}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Vinel |first=Ben |date=20 January 2026 |title=Honda launches F1 2026 power unit in new partnership with Aston Martin |url=https://www.motorsport.com/f1/news/honda-f1-2026-aston-martin-power-unit/10791254/ |work=Motorsport |access-date=20 January 2026}}</ref> | style="text-align:center" |14<br />18 |{{flaga|Spānija}}[[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Kanāda}}[[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Williams"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''[[Atlassian]] Williams F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Mann-Bryans |first=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250211134608/https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069 |archive-date=11 February 2025}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.williamsf1.com/evolution-of-an-icon |title=Evolution of an icon |work=Williams F1 Team |date=3 November 2025 |access-date=3 November 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Atlassian Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Williams FW48|FW48]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 Pre-Season Testing Dates and Calendar Update Confirmed |url=https://www.williamsf1.com/posts/6b16cc71-b1a3-457c-8801-26590ae0bcd3/2026-pre-season-testing-dates-and-calendar-update-confirmed |website=Atlassian Williams Racing |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |editor-last1=Sarkar |editor-first1=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |access-date=8 February 2024 |work=Reuters |date=8 January 2024}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|Taizeme}}[[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|Spānija}}[[Karloss Sainss jaunākais]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Audi"|{{flaga|Vācija}}''Audi [[Revolut]] F1 Team''<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last1=van Denderen |first1=Ludo |title=Bad news for Swiss F1 fans: Audi opts for German national anthem |url=https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |access-date=14 May 2024 |work=GPBlog |date=2 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617061201/https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |archive-date=17 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jon |title= Audi reveals new title sponsor for its F1 debut |url= https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut/ |work=The Race |date= 30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250730082205/https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut |archive-date=30 July 2025}}</ref> ! ''Audi'' | [[Audi R26|R26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=12 November 2025 |title=Audi reveals new concept livery for its F1 debut in 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-concept-livery-for-its-f1-debut-in-2026/ |access-date=12 November 2025 |website=The Race}}</ref> | ''Audi AFR 26 Hybrid''<ref name="AudiExpands">{{Ziņu atsauce |title=Audi expands commitment to Formula 1 with 100% takeover of Sauber |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |access-date=7 May 2024 |work=Formula 1 |date=8 March 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322022125/https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |archive-date=22 March 2024}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|Brazīlija}}[[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Vācija}}[[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Cadillac"|{{flaga|ASV}}''Cadillac Formula 1 Team''<ref name="Cadillac">{{publikācijas atsauce |title=Statement on General Motors application to join FIA Formula One World Championship in 2026|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc |access-date=25 November 2024|date=25 November 2024|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241125183206/https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc|archive-date=25 November 2024}}</ref><ref name="Cadillac GM">{{publikācijas atsauce |date=25 November 2024 |title=General Motors launches Cadillac Formula 1 Team and power unit |url=https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html dead-url=no |access-date=25 November 2024 |work=General Motors|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126112427/https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html|archive-date=26 November 2024}}</ref><ref name="CadillacApproved">{{Ziņu atsauce |title=Cadillac receive final approval to join F1 grid in 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |access-date=7 March 2025 |date=7 March 2025 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250307165811/https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |archive-date=7 March 2025}}</ref> ! ''Cadillac-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=27 February 2026 |last=Gaillard |first=Fabien |title=Cadillac revela por fin el nombre de su primer coche de F1 que conducirá Checo Pérez |trans-title=Cadillac finally reveals the name of its first F1 car to be driven by Checo Pérez |url=https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |website=motorsport.com |access-date=27 February 2026 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227164954/https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |archive-date=27 February 2026 |dead-url=no}}</ref> |''Ferrari 067/6''<ref name="Cadillac-Ferrari">{{Ziņu atsauce|title=Ferrari enters a multi-year agreement with Andretti Formula Racing |url=https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |date=10 December 2024 |access-date=10 December 2024 |work=Ferrari |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241210145151/https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |archive-date=10 December 2024 }}</ref> |style="text-align:center"|11<br />77 |{{flaga|Meksika}}[[Serhio Peress]]<br />{{flaga|Somija}}[[Valteri Botass]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Itālija}}''Scuderia Ferrari [[HP (uzņēmums)|HP]]''<ref>{{publikācijas atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |work=HP |date=24 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718101303/https://www.hp.com/us-en/newsroom/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |archive-date=18 July 2024 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Ferrari SF-26|SF-26]]<ref>{{Ziņu atsauce |last=Cleeren |first=Filip |date=9 January 2026 |title=Ferrari reveals name for pivotal 2026 F1 car |url=https://motorsport.com/f1/news/ferrari-reveals-name-of-2026-f1-car/10788955/ |work=Motorsport |access-date=9 January 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref> | ''Ferrari 067/6''<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |access-date=16 October 2025 |work=The Race |date=26 August 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250920181834/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines |archive-date=20 September 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 January 2026 |title=SF-26, The New 2026 Ferrari Single-Seater |url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf-26 |access-date=23 January 2026 |website=Ferrari}}</ref> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monako}}[[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|ASV}}''[[Toyota Gazoo Racing|TGR]] Haas F1 Team''<ref name="Race HAAS TOYOTA">{{Tīmekļa atsauce |date=4 December 2025 |last=Mitchell-Malm |first=Scott |title=Bigger Toyota deal prompts Haas rebrand for F1 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/bigger-toyota-deal-prompts-haas-rebrand-for-f1-2026/ |access-date=4 December 2025 |website=The Race}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |[[Haas VF-26|VF-26]]<ref name="Race HAAS TOYOTA" /> | ''Ferrari 067/6''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis|url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|date=30 August 2020|access-date=30 August 2020|work=Grand Prix|archive-date=30 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|dead-url=no}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=McDonagh |first=Connor |title=Haas extend Ferrari technical partnership until the end of 2028 F1 season |url=https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716124119/https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |archive-date=16 July 2024 |access-date=16 July 2024 |work=Crash |date=16 July 2024}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|Francija}}[[Estebans Okons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''McLaren [[Mastercard]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Smith |first=Luke |date=27 August 2025 |title=Why McLaren F1 finally said yes to Mastercard after a decade without a title sponsor |url=https://www.nytimes.com/athletic/6578523/2025/08/27/mclaren-mastercard-f1-title-sponsor/ |access-date=27 August 2025 |work=[[The New York Times]] |department=[[The Athletic]] |issn=0362-4331}}</ref> ! scope="row" nowrap | ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' |[[McLaren MCL40|MCL40]] | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=McLaren Formula 1 Team and Mercedes-Benz renew power unit agreement until 2030 |url=https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2023/mclaren-formula-1-team-and-mercedes-benz-renew-power-unit-agreement-until-2030/ |access-date=22 December 2025 |website=[[McLaren]] |date=24 November 2023}}</ref> |style="text-align:center"|1<br />81 |{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Austrālija}}[[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{flaga|Vācija}}''Mercedes-AMG [[Petronas]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |access-date=24 April 2024 |work=Motorsport.com |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928082507/https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375422/ |archive-date=28 September 2022 |date=28 September 2022}}</ref> ! [[Mercedes-Benz in Formula One|Mercedes]] | [[Mercedes W17|F1 W17]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mee |first1=Lydia |title=Mercedes announces W17 livery reveal date and 2026 F1 season launch event |url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-w17-livery-reveal-date-and-2026-f1-season-launch-event/10788127/ |access-date=5 January 2026 |work=Motorsport.com}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{flaga|Itālija}}[[Kimi Antonelli]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Racing Bulls"|{{flaga|Itālija}}''[[Visa Inc.|Visa]] [[Cash App]] Racing Bulls F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|access-date=25 January 2024|date=24 January 2024|title=AlphaTauri's new name for 2024 is confirmed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J.html|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20240319201242/https://www.formula1.com/en/latest/article/alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J|archive-date=19 March 2024}}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Racing Bulls VCARB 03|VCARB 03]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Racing Bulls VCARB 03 livery reveal: British teenager Arvid Lindblad hails 'surreal moment' ahead of rookie F1 season |url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13494645/racing-bulls-vcarb-03-livery-reveal-british-teenager-arvid-lindblad-hails-surreal-moment-ahead-of-rookie-f1-season |website=Sky Sports |access-date=16 January 2026 |date=16 January 2026}}</ref> |Red Bull Ford DM01<ref name="FordBull">{{publikācijas atsauce |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}</ref><ref name="F1 Mekies Engine">{{Tīmekļa atsauce |title=Mekies expects 'struggles' amid Red Bull power unit project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/bear-with-us-in-the-first-months-mekies-expecting-struggles-amid-challenge.6M3NWHmS1Wamy76dcM6sOD |access-date=16 January 2026 |website=Formula 1}}</ref> |style="text-align:center"|30<br />41 |{{flaga|Jaunzēlande}}[[Liams Losons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Arvids Lindblāds]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- | data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austrija}}''[[Oracle Corporation|Oracle]] Red Bull Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |date=9 February 2022 |title=Red Bull name tech firm Oracle as title sponsor in $500m deal |url=https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |work=ESPN |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220209233955/https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |archive-date=9 February 2022 |access-date=16 October 2025}}</ref> !''[[Red Bull Racing]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Red Bull Racing RB22|RB22]] | ''Red Bull Ford DM01''<ref name="FordBull" /><ref name="F1 Mekies Engine" /> |style="text-align:center"|3<br />6 |{{flaga|Nīderlande}}[[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|Francija}}[[Izaks Hadžars]] | align="center" nowrap|1—8<br />1—8 |- class="sortbottom" | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2026/2026-fia-formula-one-world-championship-entry|date=27 February 2026|title=2026 FIA Formula One World Championship – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|access-date=6 March 2026}}</ref><ref name="entry lists">Oficiālie dalībnieku saraksti: * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|title=2026 Australian Grand Prix – Entry List V2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]|date=6 March 2026|access-date=6 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Remmerie|first2=Matheiu|last3=Lamy|first3=Pedro|author-link3=Pedro Lamy|first4=Matthew|last4=Selley|format=PDF|archive-date=6 March 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260306025302/https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|dead-url=no}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2026 Chinese Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|date=13 March 2026|access-date=13 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Selley|first2=Matthew|last3=Lamy|first3=Pedro|first4=Zheng|last4=Honghai|format=PDF|author-link3=Pedro Lamy}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Selley |first2=Matthew |last3=Zhou |first3=Xiaoxu |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Derek Warwick |last5=Tsuge |first5=Kazuhiro |date=27 March 2026 |title=2026 Japanese Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=27 March 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Shetty|first=Nish |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Liuzzi |first3=Vitantonio |author-link3=Vitantonio Liuzzi |last4=Pence |first4=Steve |date=1 May 2026 |title=2026 Miami Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=1 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Lamy |first3=Pedro |author-link3=Pedro Lamy |last4=Demers |first4=Marcel |date=22 May 2026 |title=2026 Canadian Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=22 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Warwick |first3=Derek |author-link3=Derek Warwick |last4=Calmes |first4=Jean-François |date=5 June 2026 |title=2026 Monaco Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=5 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Aleknavičius |first3=Kipras |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Derek Warwick |last5=Domingo |first5=David |date=12 June 2026 |title=2026 Barcelona-Catalunya Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_barcelona-catalunya_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=12 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Baquelaine |first2=Loïc |last3=Lamy |first3=Pedro |author-link3=Pedro Lamy |last4=Singer |first4=Wilhelm |date=26 June 2026 |title=2026 Austrian Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=26 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} </ref> |} === Izmaiņas komandās === {{vairāki attēli | total_width = 400 | perrow = 2 | image1 = Audi-Logo_2016.svg | image2 = Cadillac Wordmark 2021.svg | image3 = Ford_logo_flat.svg | image4 = Honda Racing logo (2022).svg | footer = ''[[Audi]]'' un ''[[Cadillac]]'' pirmo reizi piedalījās Formula 1 sacīkstēs, savukārt ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' atgriezās pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada. ''[[Honda]]'' atgriezās kā neatkarīgs dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2021}}. gada. }} ''[[Cadillac]]'' kļuva par vienpadsmito komandu, iezīmējot ''Cadillac'' pirmo dalību šajā sērijā un pirmo jauno komandu starta režģī kopš ''[[Haas F1|Haas]]'' {{f1|2016}}. gada. Komanda, sākotnēji izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus un pārnesumkārbas,<ref name="Cadillac"/><ref name="Cadillac GM"/><ref name="CadillacApproved" /><ref name="Cadillac-Ferrari"/> pārgāja uz spēka agregātu, ko izstrādāja tās mātesuzņēmums ''[[General Motors]]'' sadarbībā ar ''TWG Motorsports''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=General Motors announce formation of new power units company for Cadillac F1 project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206170350/https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |archive-date=6 February 2026 |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> Šī spēka agregātu programma saņēmusi FIA apstiprinājumu, un to ir paredzēts ieviest no 2029. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 April 2025 |title=GM Performance Power Units approved as F1 power unit supplier |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gm-performance-power-units-approved-as-f1-power-unit-supplier.5twHKYOWujAHaAFq2q79Zf |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> ''Cadillac'' iepriekš mēģināja iekļūt Formula 1 sacensībās kopā ar ''[[Andretti Global]]''.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.andrettiautosport.com/news/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |title=Andretti Global and General Motors Team Up in F1 Pursuit |publisher=Andretti Autosport |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716065011/https://andrettiglobal.com/news/2023/01/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |archive-date=16 July 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://media.cadillac.com/media/us/en/cadillac/news.detail.html/content/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |title=Andretti and Cadillac to pursue opportunity to compete in FIA Formula One World Championship |publisher=Cadillac |location=US |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063030/https://news.cadillac.com/newsroom.detail.html/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |archive-date=30 November 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref> Pēc dzinēju regulējuma izmaiņām Formula 1 sacensībās, tajās iesaistījās trīs jauni dzinēju ražotāji. ''[[Audi]]'' pirmo reizi ienāca šajā sporta veidā, {{f1|2024}}. gadā iegādājoties esošo ''[[Sauber]]'' komandu. ''Audi'' priekštecis, uzņēmums ''[[Auto Union]]'', piedalījās ''Grand Prix'' sacīkstēs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pasaules čempionāta pirmsākumiem {{f1|1950}}. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hughes |first1=Mark |title=Audi has gone grand prix racing before - sort of |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |access-date=22 April 2025 |work=The Race |date=26 August 2022 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826135247/https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |archive-date=26 August 2022}}</ref> Komanda 2024. un {{f1|2025}}. gadā sacentās ar nosaukumu ''[[Kick|Kick Sauber]]'', izmantojot ''Ferrari'' dzinējus, pirms 2026. gadā kļuva par ''Audi'' rūpnīcas komandu. Tādējādi ''Ferrari'' piegādā dzinējus ''Haas'' un ''Cadillac'' komandām.<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Doyle |first=Michael| date=26 April 2024 |title=Nico's 'career renaissance' continues as Audi makes their first big move in F1 |url=https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240426210220/https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |archive-date=26 April 2024 |access-date=7 May 2024 |work=ABC News}}</ref> ''Ford'' atgriezās Formula 1 kā dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, kad tas piegādāja dzinējus komandai ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]''.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Luke |last2=Newbold |first2=James |title=Cosworth: F1 return not on radar despite Ford's comeback |url=https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |work=Motorsport.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209040455/https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |archive-date=9 February 2023 |access-date=25 September 2024 |date=8 February 2023}}</ref> Uzņēmums izveidoja sadarbību ar ''[[Red Bull Powertrains]]'', kas piegādā dzinējus ''[[Red Bull Racing]]'' un viņu otrajai komandai ''[[Racing Bulls]]''. ''[[Honda]]'', kas daļēji izstājās no Formula 1 {{f1|2021}}. gadā, palika ''Red Bull Powertrains'' partneris, tomēr aizejot no abām ''[[Red Bull]]'' piederošajām komandām un ar pilnībā neatkarīgu dzinēju programmu, apgādā ''Aston Martin'' ar ''[[Honda Racing Corporation]]'' meitasuzņēmuma starpniecību. ''Aston Martin'' izmantoja ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' spēka agregātus kopš atgriešanās sportā, kas piegādāja dzinējus ''Aston Martin'' priekšgājējiem kopš {{f1|2009}}. ''Honda'' iepriekš sadarbojās ar ''Aston Martin'' priekšgājēju ''Jordan'' no {{f1|1998}}. līdz {{f1|2002}}. gadam.<ref name="AstonHondaSky" /><ref name="FordBull" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Richards |first=Giles |date=24 May 2023 |title=Honda to return to F1 in 2026 as engine manufacturer for Aston Martin |url=https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524033425/https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |archive-date=24 May 2023 |access-date=7 May 2024 |work=[[The Guardian]] |issn=0261-3077}}</ref> ''[[Renault]]'' pārtrauca piegādāt dzinējus ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' komandai no 2026. gada pēc sliktiem rezultātiem kopš hibrīddzinēju noteikumu sākuma {{f1|2014}}. gadā. Tādējādi 2026. gads ir pirmā sezona bez ''Renault'' kā dzinēju piegādātāja kopš {{f1|2000}}. gada čempionāta. ''Alpine'' kļuva par klientu komandu, nevis par pilnvērtīgu rūpnīcas komandu, kā tas bija kopš ''Renault'' atguva ''Team Enstone'' pirms {{f1|2016}}. gada sezonas.<ref name="RenaultShutdown"/> Sākot ar šo sezonu, ''Alpine'' kļuva par ''Mercedes'' klientu komandu, izmantojot viņu dzinējus un pārnesumkārbas; līdz šim brīdim {{f1|2015}}. gads bija pēdējā reize, kad ''Team Enstone'' versija izmantoja klientu ''Mercedes'' dzinējus, sacenšoties ar nosaukumu ''[[Lotus F1|Lotus]]''.<ref name="AlpineMercedes"/> === Pilotu izmaiņas === [[Serhio Peress]] un [[Valteri Botass]] atgriezās Formulā 1 ''Cadillac'' komandā. Peress iepriekš bija parakstījis divu gadu līgumu ar ''[[Red Bull Racing]]'' līdz 2026. gadam, taču to pēc abpusējas vienošanās pārtrauca {{f1|2024}}. gada sezonas beigās. Botass pēdējo reizi piedalījās sacensībās ''[[Sauber]]'' komandā 2024. gadā un bija viens no ''Mercedes'' rezerves pilotiem 2025. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Perez and Bottas to make F1 returns in 2026 with Cadillac |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |access-date=26 August 2025 |date=26 August 2025 |last=Barretto |first=Lawrence |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250826121700/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |archive-date=26 August 2025}}</ref> [[Izaks Hadžars]] pārcēlās no ''[[Racing Bulls]]'' uz ''[[Red Bull Racing]]'', aizstājot [[Juki Cunoda|Juki Cunodu]], kurš kļuva par ''Red Bull'' testa un rezerves pilotu.<ref>{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Oracle Red Bull Racing Announces 2026 Driver Line-Up|url=https://www.redbullracing.com/int-en/oracle-red-bull-racing-announce-2026-driver-line-up|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Red Bull Racing]]}}</ref> Hadžara vietā stājās [[Arvids Lindblāds]], kuru paaugstināja no [[Formula 2]].<ref name="Hadjar">{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Our Driver Line-Up For 2026|url=https://www.visacashapprb.com/int-en/2026-driver-live-up-announcement|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Racing Bulls]]}}</ref> == Kalendārs == [[Attēls:Formula 1 all over the world-2026.svg|thumb|upright=1.3|Valstis, kurās 2026. gadā paredzēts rīkot ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'', iezīmētas zaļā krāsā, un trašu atrašanās vietas atzīmētas ar melnu punktu. Bijušās rīkotājvalstis attēlotas tumši pelēkā krāsā, un bijušās rīkotājtrašu atrašanās vietas atzīmētas ar baltu punktu]] 2026. gada kalendārā, tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, iekļautas divdesmit četras ''Grand Prix'' sacīkstes.<ref name="2026 calendar">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-reveals-calendar-for-2026-season.YctbMZWqBvrgyddrnauo8|title=Formula 1 reveals calendar for 2026 season|work=Formula 1|date=10 June 2025|access-date=10 June 2025}}</ref> [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' sacīkstes notiek sprinta formātā.<ref name="sprint">{{Ziņu atsauce |title=Formula 1 and FIA announce 2026 Sprint Calendar |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-and-fia-announce-2026-sprint-calendar.3PyLPAazrBNe8kQIS3wOfY |access-date=16 September 2025 |work=Formula 1}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" ! data-sort-type="number" |Round ![[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] ![[F1 trašu saraksts|Trase]] ! class="unsortable" |Datums |- !1 |[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrālija}} [[Albertparks]], [[Melburna]] |8. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ķīna}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |15. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Japāna}} [[Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |29. marts |- !- |<s>[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Bahreina}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]]</s> |<s>12. aprīlis</s>{{efn|Atcelts Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ.|name=Iran}} |- !- |<s>[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Saūda Arābija}} [[Džidas trase]], [[Džida]]</s> |<s>19. aprīlis</s>{{efn|name=Iran}} |- !4 |[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]] |3. maijs |- !5 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Kanāda}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |24. maijs |- !6 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|Monako}} [[Monako trase]], [[Monako]] |7. jūnijs |- !7 |nowrap|[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Kataluņja Montmelo]], [[Monmelo]] |14. jūnijs |- !8 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Rings]]'', [[Špīlberga]] |28. jūnijs |- !9 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |5. jūlijs |- !10 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Beļģija}} [[Spā-Frankošampa]], [[Stavlo]] |19. jūlijs |- !11 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ungārija}} [[Hungaroringa]], [[Modjoroda]] |26. jūlijs |- !12 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|Nīderlande}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |23. augusts |- !13 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Itālija}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |6. septembris |- !14 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Madring]]a, [[Madride]] |13. septembris |- !15 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |{{nowrap|26. septembris{{efn|Sestdienas sacīkstes.|name=Saturday race}}{{efn|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] sākotnēji bija paredzēts 27. septembrī, bet pēc rīkotāja un attiecīgo valdības ieinteresēto personu lūguma to pārcēla par vienu dienu agrāk, lai sacīkstes nebūtu vienā dienā ar Atceres dienu.<ref name="2026 calendar"/><ref name="test">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-confirms-2026-pre-season-testing-dates-and-issues-calendar-update.5VKfdqe7JcdsCJcEnQE0xw|title=Formula 1 confirms 2026 pre-season testing dates and issues calendar update|work=Formula 1|date=30 June 2025|access-date=30 June 2025}}</ref>}}}} |- !16 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Singapūra}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |11. oktobris |- !17 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]] |25. oktobris |- !18 |[[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Meksika}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]] |1. novembris |- !19 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|Brazīlija}} [[Interlaguša]], [[Sanpaulu]] |8. novembris |- !20 |[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Lasvegasas trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |21. novembris{{efn|name=Saturday race}} |- !21 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseila Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |29. novembris |- !22 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |6. decembris |- ! colspan="4" |Avots:<ref name="2026 calendar"/> |} {{notelist}} == Sezonas kopsavilkums == === Pirmssezonas === Tika aizvadīti trīs pirmssezonas testi, kas ir ievērojams vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu testēšanas programmām, lai pārbaudītu jaunās šasijas un dzinēja normas.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2 October 2024 |title=F1 Commission rules out 'rookie race' for this year – but concept will be explored for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |access-date=5 October 2024 |work=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]] |archive-date=13 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241113191009/https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |dead-url=no}}</ref> Pirmie testa braucieni bija privātie (slēgtie), kas notika [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas Montmelo trasē]] no 26. līdz 30. janvārim, un komandām bija atļauts piedalīties ne vairāk kā trīs no piecām dienām. Privātajos testa braucienos piedalījās visas komandas, izņemot ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref name="test"/><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Williams missed Barcelona F1 test due to production delays, denies significant weight issue |url=https://www.autosport.com/f1/news/williams-missed-barcelona-f1-test-due-to-production-delays-denies-significant-weight-issue/10793546/ |access-date=2 February 2026 |work=Autosport |date=28 January 2026}}</ref> [[Luiss Hamiltons]] (''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'') uzrādīja ātrāko laiku piecu dienu testā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Saunders |first1=Nate |title=Lewis Hamilton finishes F1 testing on top for Ferrari, McLaren also show progress in Barcelona |url=https://www.espn.com/f1/story/_/id/47779595/lewis-hamilton-finishes-f1-testing-top-ferrari-mclaren-progress-barcelona |access-date=4 February 2026 |work=ESPN |date=30 January 2026}}</ref> Otrie testa braucieni notika [[Bahreinas Starptautiskā trase|Bahreinas Starptautiskajā trasē]] no 11. līdz 13. februārim, un [[Kimi Antonelli]] (''[[Mercedes F1|Mercedes]]'') uzrādīja ātrāko laiku trīs dienu testā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/mercedes-duo-leads-the-way-on-final-day-in-sakhir/|title=Mercedes duo leads the way on final day in Sakhir|publisher=Pirelli.com|date=13 February 2026|access-date=13 February 2026}}</ref> Trešie testa braucieni notika tajā pašā trasē no 18. līdz 20. februārim, un [[Šarls Leklērs]] (''Ferrari'') uzrādīja ātrāko laiku visā trīs dienu testā.<ref name="test"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/leclerc-finishes-on-top-as-lengthy-bahrain-testing-concludes/|title=Leclerc finishes on top as lengthy Bahrain testing concludes|publisher=Pirelli.com|date=20 February 2026|access-date=20 February 2026}}</ref> === Sezonas sākums === Pirmās sezonas sacīkstes bija [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] un tajās ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' pilots [[Džordžs Rasels]] izcīnīja ''pole position'', apsteidzot komandas biedru [[Kimi Antonelli]]. [[Izaks Hadžars]] savā debijā ''[[Red Bull Racing|Red Bull komandā]]'' kvalificējās trešais.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=7 March 2025 |title=Russell storms to pole position for season-opening Australian GP as Verstappen crashes out|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-storms-to-pole-position-for-the-season-opening-australian-gp-as.59kj0cIRcQVqXUSKPp5KzG |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Rasels nodrošināja sev uzvaru, Antonelli finišēja otrais. [[Šarls Leklērs|Leklērs]] finišēja trešais, bet Hamiltons finišēja ceturtais. Pašreizējais pasaules čempions [[Lando Noriss]] no ''[[McLaren]]'' komandas finišēja piektais, būdams vienīgais komandas dalībnieks, kurš finišēja pēc [[Oskars Piastri|Oskara Piastri]] avārijas pirms sacīkstēm. [[Makss Verstapens]] atguvās no 20. starta pozīcijas, kas bija saistīta ar avāriju kvalifikācijā, un finišēja sestais, apsteidzot [[Olivers Bērmans|Oliveru Bērmanu]] un debitantu [[Arvids Lindblāds|Arvidu Lindblādu]]. [[Gabriels Bortoletu]] un [[Pjērs Gaslī]] iekļuva pirmajā desmitniekā un ieguva punktus. No sacīkstēm izstājās pieci piloti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |title=Russell wins action-packed Australian GP from Antonelli as Mercedes secure 1-2 finish |date=8 March 2025 |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=10 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260310044631/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |dead-url=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/classement.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com |language=Fr}}</ref> [[F1 čempionu saraksts|Pilotu čempionātā]] Rasels pirmo reizi karjerā izvirzījās vadībā ar 25 punktiem, apsteidzot savu komandas biedru Antonelli par 18 punktiem un Leklēru par 15 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 - Championship |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/championnat.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Post Race Celebration.jpg|thumb|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] izcīņā [[Kimi Antonelli]] kļuva par jaunāko pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' Formula 1 vēsturē, un pirmo itāļu pilotu, kurš uzvarējis ''Grand Prix'' kopš 2006. gada]] Rasels ieguva savu pirmo ''pole position'' sprinta sacīkstēs [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']], apsteidzot Antonelli un Norisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=13 March 2025 |title=Russell clinches pole position in China Sprint Qualifying ahead of Antonelli|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clinches-pole-position-in-china-sprint-qualifying-ahead-of-antonelli.5jusmBWV5jpO0919j6RzYg |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Pirmajos apļos Hamiltons izvirzījās vadībā, vairākas reizes apmainoties pozīcijām ar Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell reflects on ‘pretty fun’ Sprint win in China as he admits being ‘caught off guard’ by Hamilton battle |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=14 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260314053437/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |dead-url=no}}</ref> Hamiltons un Leklērs cīnījās par vietām uz goda pjedestāla, pēdējam iegūstot pārsvaru. Antonelli pirmajos apļos noslīdēja zemāk, taču viņa atgriešanos uz otrajā vietu izjauca sods par sadursmi ar Hadžaru pirmajā aplī, un viņš galu galā finišēja piektais. Tādējādi goda pjedestālu noslēdza Rasels, Leklērs un Hamiltons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell wins thrilling China Sprint from Ferrari's Leclerc and Hamilton|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-thrilling-china-sprint-from-ferraris-leclerc-and-hamilton.3HLw6daSkBmV0rPREohMwQ |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Antonelli vēlāk kļuva par jaunāko Formula 1 pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' galvenajās sacīkstēs, savukārt komandas biedrs Rasels pēc formulas mehānisko problēmu novēršanas kvalificējās otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell to become F1's youngest ever Grand Prix polesitter in China|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-to-become-f1s-youngest-ever-grand-prix-polesitter-in.54Dx0kX9QiRCnSgIsxR71t |access-date=14 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> Pirms sacīkstēm Noriss, Piastri, Bortoletu un [[Aleksandrs Albons|Albons]] nestartēja tehnisku problēmu dēļ. Pirmajā aplī Hamiltons izvirzījās vadībā jau pēc dažiem pirmajiem pagriezieniem, savukārt Leklērs apdzina Raselu izvirzoties otrajā pozīcijā. Pēc diviem apļiem Antonelli drīz vien atguva līderpozīcijas apdzenot Leklēru un Hamiltonu. Pēc tam, kad [[Lānss Strols|Strols]] palika pirmajā pagriezienā [[akumulatora baterija|akumulatora]] problēmas dēļ, lielākā daļa sacensību dalībnieku pārgāja uz viena [[pitstops|pitstopa]] stratēģiju. Pēc kā Antonelli saglabāja vadību un izcīnīja savu pirmo uzvaru, savukārt Hamiltons ieguva savu pirmo goda pjedestālu kopš 2024. gada [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]. Arī [[Franko Kolapinto|Kolapinto]] ieguva savus pirmos punktus ''[[Alpine F1|Alpine]]'' komandā un pirmos kopš 2024. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] ''Williams'' komandas sastāvā.<ref name="formula1.com">{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell for maiden F1 victory in China |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-for-maiden-f1-victory-in-china-as-hamilton-takes.5aJsWCPiRhp2euZctEwEYA |access-date=2026-03-16 |website=www.formula1.com |language=en}}</ref><ref name="formula1.com"/> Antonelli izcīnīja savu otro ''pole position'' [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Piastri. Pēc noslīdēšanas līdz sestajai vietai, Antonelli veiksmīgi izmantoja drošības mašīnas izbraukšanu trasē, pēc Olivera Bērmana smagās ''[[Haas F1|Haas]]'' avārijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Gianluca |date=2026-04-03 |title=The alarming factors that triggered Bearman’s 50G crash at F1 Japanese GP |url=https://www.autosport.com/f1/news/the-alarming-factors-that-triggered-bearmans-50g-crash-at-f1-japanese-gp/10809908/ |access-date=2026-04-03 |website=Autosport |language=en}}</ref> un saglabāja vadību, savukārt komandas biedrs Rasels finišēja ceturtais, īslaicīgi noslīdot rindā aiz abiem ''Ferrari'' (viņam izdevās apdzīt tikai Hamiltonu). Antonelli uzvara nozīmēja, ka viņš ieguva savas pirmās divas sekojošās uzvaras sezonā un apdzina Raselu, kļūstot par jaunāko pasaules pilotu čempionāta līderi; kļūstot arī par pirmo [[Itālija]]s pilotu čempionāta līderi kopš [[Alberto Askari]], kurš uzvarēja {{f1|1953}}. gada čempionātā. Aiz viņa Piastri, kuram šīs bija pirmās sezonas sacīkstes, un Leklērs noslēdza goda pjedestālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-takes-championship-lead-after-surging-to-victory-in-japan-from.4EC4uZc29IUEO2iE5nKpUp|title=Antonelli takes championship lead after surging to victory in Japan from Piastri and Leclerc|website=Formula1.com|date=29 March 2026|access-date=29 March 2026}}</ref> [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] stājās spēkā vairākas izmaiņas spēka agregātā, kuras izstrādātas pēc ilgstošas ​​pārtraukuma. Lando Noriss pārvērta ''pole position'' sprinta izcīņā par uzvaru, apsteidzot Piastri un Leklēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-beats-piastri-and-leclerc-to-victory-in-miami-sprint.4H4WI3lnIs7jOZ8lSBIp6X |title=Norris beats Piastri and Leclerc to victory in Miami Sprint |date=2 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=[[Formula One Management]] |website=Formula 1 |location=[[Miami International Autodrome]], Miami, Florida}}</ref> Antonelli ''pole position'' pārvērta par trešo uzvaru pēc kārtas, kļūstot par pirmo pilotu, kurš savas pirmās trīs secīgās ''pole positions'' pārvērta par uzvarām tajos pašos posmos. ''McLaren'' piloti Noriss un Piastri finišēja kāpjot uz goda pjedestāla. Sacīkstes bija notikumiem bagātas; Verstapens un Leklērs attiecīgi sacīkstes sākumā un beigās saslīdēja, kā rezultātā Leklēra formulai sabojāja priekšējo kreiso piekari. Tikmēr [[Liams Losons]], kura automašīnai bija problēmas, ietriecās Gaslī, kurš ietriecās sienā, un Izakā Hadžarā, kurš avarēja četrpadsmitā pagrieziena. Finišējot septītajā vietā, Kolapinto uzlaboja savu labāko rezultātu — desmito vietu, neskatoties uz to, ka sacīkstes sākumā viņš ietriecās [[Luiss Hamiltons|Hamiltonā]], atstājot pēdējam bojājumus, kas ietekmēja viņa automašīnas sniegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-thrilling-miami-grand-prix-from-norris-and-piastri.2bxaKuYKJjxlXx8KOJf7lc |title=Antonelli wins thrilling Miami Grand Prix from Norris and Piastri |date=3 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1 |location=Miami International Autodrome, Miami, Florida}}</ref> === Sezonas vidus === [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] [[Džordžs Rasels|Rasels]] izcīnīja sprinta sacensībās pirmās starta pozīcijas. Sprinta laikā viņš sastrīdējās ar komandas biedru [[Kimi Antonelli|Antonelli]], kurš vairākas reizes nobrauca no trases, cenšoties izvirzīties vadībā. Rasels galu galā uzvarēja sacensībās, apsteidzot [[Lando Noriss|Norisu]] un Antonelli, pēdējam noslīdot uz trešo vietu pēc tam, kad viņš vēlreiz mēģināja apdzīt Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clings-on-to-win-canada-sprint-after-clashing-with-antonelli.6Ggn92sBNEdqizMYOT44fb |title=Russell clings on to win Canada Sprint after clashing with Antonelli |date=23 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> Pēc tam Rasels pašās sacīkstēs izcīnīja pirmās starta pozīcijas; atkal viņš cīnījās ar Antonelli par vadību, lai gan Rasels bija spiests izstāties no sacīkstēm un cīņas par uzvaru, Antonelli izcīnīja savu ceturto uzvaru pēc kārtas pēc spēka agregāta atteices. Tieši aiz viņa [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] uzlaboja savu augstāko rezultātu ''Ferrari'' komandā, finišējot otrajā vietā, [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]] izcīnot savu un ''Red Bull'' pirmo sezonas goda pjedestālu, atpaliekot no Hamiltona. Seši piloti izstājās, tostarp Noriss, kuram sabojājās pārnesumkārba, un [[Serhio Peress]], kuram ''Cadillac'' pirmo reizi izstājās spontānas piekares atteices dēļ. Tikmēr [[Franko Kolapinto]] finišēja sestajā vietā, bet [[Oskars Piastri]] izcīnīja bezjēdzīgu finišu, ietriecoties [[Aleksandrs Albons|Aleksandrā Albonā]] un radušos bojājumu dēļ viņš bija spiests doties boksos, saņemot desmit sekunžu sodu, kas apstiprināja viņa bezjēdzīgo finišu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-dramatic-canadian-grand-prix-as-russell-retires-amid-thrilling-mercedes-battle.MzvclJaqCidlYMUXonuDq |title=Antonelli wins dramatic Canadian Grand Prix as Russell retires amid thrilling Mercedes battle |date=24 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] [[Monako trase|trases]] šaurā izkārtojuma un taišņu trūkuma dēļ formulām tika atspējota aktīvā aerodinamika. No ''Grand Prix'' izstājās Verstapens, [[Valteri Botass|Botass]], [[Olivers Bērmans|Bērmans]] un Noriss tehnisku problēmu dēļ, un tika piemēroti daudzi sodi. Tuvāk sacīkšu beigām avarēja [[Lānss Strols]], pēc kā trasē izbrauca drošības mašīna; drīz pēc tam [[Šarls Leklērs|Leklērs]] izcēla ilgu sarkano karogu, ko izraisīja trases problēmas. Turklāt [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosa Sainsa jaunākā]] punktu sērija Monako beidzās divu sadursmju dēļ ar viņa ''Williams'' formulu, un Antonelli pārvērta savu ''pole position'' uzvarā, kļūstot par jaunāko Monako ''Grand Prix'' uzvarētāju un jaunāko, kurš sasniedzis ''grand chelem''. [[Izaks Hadžars]] kāpa uz goda pjedestāla pēc tam, kad [[Pjērs Gaslī]] saņēma divus piecu sekunžu sodus par ātruma pārsniegšanu boksu joslā sacīkstes laikā, kā rezultātā Gaslī noslīdēja no trešās uz septīto vietu. Hadžaru vēlāk pazemināja uz ceturto vietu, kad ''Alpine'' veiksmīgi pārsūdzēja sodus, atjaunojot Gaslī trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Benson |first=Andrew |title=Monaco Grand Prix: Pierre Gasly regains third place after Alpine successfully appeal against penalties |url=https://www.bbc.co.uk/sport/formula1/articles/cevlg742y3do |website=[[BBC Sport]] |date=12 June 2026 |access-date=12 June 2026}}</ref> [[Fernando Alonso]] izcīnīja ''Aston Martin'' pirmo punktu šajā sezonā pēc virknes piemēroto sodu, kuru rezultātā Peress sākotnēji provizoriski finišēja desmitajā vietā. Atkārtojot savu augstāko rezultātu Kanādā, Hamiltons ''Ferrari'' komandā finišēja otrajā vietā, bet viņa bijušais ''Mercedes'' komandas biedrs Rasels finišēja ārpus punktu zonas pēc soda par starta līnijas pārbraukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-secures-brilliant-victory-in-chaotic-monaco-grand-prix-amid-multiple-shock-retirements.27e644586K83z0NZd6efsz|title=Antonelli secures brilliant victory in chaotic Monaco Grand Prix amid multiple shock retirements|website=Formula1.com|date=7 June 2026|access-date=7 June 2026}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Ferrari - Lewis Hamilton - Qualifying.jpg|thumb|left|[[Luiss Hamiltons]] kļuva par vecāko ''Grand Prix'' uzvarētāju kopš [[Džeks Brebems|Džeka Brebema]] 1970. gadā, pēc tam, kad savu pirmo uzvaru ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ieguva [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']].]] Rasels uzvarēja divos no trim treniņbraucieniem un kvalifikācijā [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']] un bija gatavs uzvarēt sacīkstēs, pirms Fernando Alonso izstājās [[akumulatora baterija|akumulatora]] atteices dēļ. Tas ļāva virtuālajai drošības mašīnai un Luisam Hamiltonam, kurš brauca tieši aiz tās, samainīt riepas un apdzīt Raselu, izcīnot vadību. Turklāt Raselu vajāja Antonelli, kurš izstājās, pēc tā kā apdzina viņu un ierindojās otrajā pozīcijā. Tā rīkojoties, Antonelli ļāva Raselam atņemt viņam punktus. Galu galā Hamiltons izcīnīja savu pirmo uzvaru ''Ferrari'' komandā un pirmo uzvaru kopš 2024. gada [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]. Rasels finišēja otrais, bet Lando Noriss trešais, nodrošinot pirmo pilnībā britu Formula 1 goda pjedestālu kopš {{f1|1968}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/hamilton-claims-stellar-maiden-grand-prix-victory-for-ferrari-in-barcelona-as-antonelli-suffers-shock-retirement.4yCXiPLHUdcnl2BwNpqUIa|title=Hamilton claims stellar maiden Grand Prix victory for Ferrari in Barcelona as Antonelli suffers shock retirement|website=Formula1.com|date=14 June 2026|access-date=14 June 2026}}</ref> {{clear}} == Rezultāti un kopvērtējums == <div style="overflow-x: auto;"> {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Round !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]''{{Efn|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[2026. gada Maiami Grand Prix|Maiami]], [[2026. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[2026. gada Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' izcīņas notiks sprinta formātā.<ref name="sprint" />|name=sprint locations}} !nowrap|''Pole position''] !nowrap|Ātrākais aplis !nowrap|Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) !class="unsortable"|{{piezīme|Atskaite|Sacīkšu atskaite}} |- ! 1 | {{flaga|Austrālija}}[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" nowrap|{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 2 | {{flaga|Ķīna}}[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 3 | {{flaga|Japāna}}[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Japānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 4 | {{flaga|ASV}}[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Maiami Grand Prix|Atskaite]] |- ! 5 | {{flaga|Kanāda}}[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Kanādas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 6 | {{flaga|Monako}}[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Monako Grand Prix|Atskaite]] |- ! 7 | {{flaga|Spānija}}[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="FER" |{{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 8 | {{flaga|Austrija}}[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 9 | {{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 10 | {{flaga|Beļģija}}[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Beļģijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 11 | {{flaga|Ungārija}}[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Ungārijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 12 | {{flaga|Nīderlande}}[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Atskaite]] |- ! 13 | {{flaga|Itālija}}[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Itālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 14 | {{flaga|Spānija}}[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Spānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 15 | {{flaga|Azerbaidžāna}}[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Azerbaidžānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 16 | {{flaga|Singapūra}}[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Singapūras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 17 | {{flaga|ASV}}[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada ASV Grand Prix|Atskaite]] |- ! 18 | {{flaga|Meksika}}[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Meksikas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 19 | {{flaga|Brazīlija}}[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Sanpaulu Grand Prix|Atskaite]] |- ! 20 | {{flaga|ASV}}[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lasvegasas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 21 | {{flaga|Katara}}[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Kataras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 22 | {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}}[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Abū Dabī Grand Prix|Atskaite]] |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avots:<ref name="2026 calendar" /> |} </div> {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2026. gads sportā|F1]] hm9c3qbdaml3qq142giq96zn3r6kpay 4 626261 4487145 4486613 2026-06-27T03:04:40Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti) 4487145 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2615 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Krasnodaras "Lokomotiv-Kuban"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || |- | [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || |- | [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, <span style="color:red">Rietumarmēņu valoda</span> || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4696 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16535 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || |- | [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 || || |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || |- | [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || |- | [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 7718 || 12268 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || |- | [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1674 || 2299 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 857 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || |- | [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || |- | [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8332 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || |- | [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 479 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || |- | [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || |- | [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15370 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || |- | [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || |- | [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || |- | [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || <span style="color:red">Irāna</span> || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || |- | [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || |- | [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || |- | [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || |- | [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 847 || 1170 || [[d:Q737263|Q737263]] || |- | [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || |- | [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || |- | [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || |- | [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || |- | [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || |- | [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || |- | [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Irāna</span> || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1004 || 2658 || [[d:Q380728|Q380728]] || |- | [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || |- | [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || |- | [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || |- | [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || |- | [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || |- | [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || |- | [[NKVD "Grieķu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || |- | [[NKVD "Poļu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || |- | [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || |- | [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || |- | [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5086 || 8094 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 || || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1130 || 2041 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || |- | [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || |- | [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || |- | [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2277 || 6965 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} || || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 4080 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8682 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5899 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 969 * '''Dalībnieku skaits:''' 32 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9) * '''Dažādu valstu skaits:''' 56 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,421,426 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,738 rakstzīmes # {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,569 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,479 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,172 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,917 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,290 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 18 raksti, 29,607 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 17 raksti, 23,723 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,249 rakstzīmes # {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes # {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] goz59uuw3c0auh5y9iduqvr9ej9jolg 4 626708 4487146 4486614 2026-06-27T03:04:42Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4487146 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,543 baiti # {{U|Kikos}} - 918,257 baiti # {{U|Egilus}} - 876,180 baiti # {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti # {{U|Tankists}} - 253,590 baiti # {{U|MC2013}} - 183,501 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 169,439 baiti # {{U|Biafra}} - 149,033 baiti # {{U|Lasks}} - 127,488 baiti # {{U|Bendžamins}} - 112,093 baiti # {{U|Vylks}} - 103,705 baiti # {{U|Dainis}} - 87,038 baiti # {{U|Pirags}} - 41,818 baiti # {{U|Papuass}} - 32,125 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti # {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti # {{U|XD991}} - 5,899 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 38 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 11 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Egilus}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] hl9d9je98t5ogyodt1c4upku0l54c4q 0 627092 4487000 4447019 2026-06-26T16:06:22Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4487000 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Dead Kennedys | Attēls = 2019 Dead Kennedys - by 2eight - ZSC5161.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2019. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko}} | Žanrs = [[pankroks]]<br />[[smagais pankroks]] | Gadi = 1978—1986; 2001—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://deadkennedys.com/ deadkennedys.com] | Dalībnieki = * [[East Bay Ray]] * [[Klauss Fluorīds]] * [[Rons Grīrs]] * [[Stīvs Vilsnos]] | Bij_dalībnieki = * [[Džello Biafra]] * [[Karlo Kadona|6025]] * [[Brūss Slesingers|Ted]] * [[D. H. Peligro]] * [[Brendons Kruss]] * [[Džefs Penaltijs]] * [[Deivs Šefs]] * [[Gregs Rīvess]] * [[Santi Gvardiola]] }} '''''Dead Kennedys''''' ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[Pankroks|pankroka]] grupa, kas 1978. gadā tika dibināta [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Grupa bija viena no nozīmīgākajām Amerikas pankroka skatuves pārstāvēm tās sākotnējā astoņu gadu darbības periodā. Sākotnējā sastāvā bija soloģitārists [[East Bay Ray]], basģitārists [[Klauss Fluorīds]], galvenais vokālists [[Džello Biafra]], bundzinieks [[Brūss Slesingers|Ted]] un ritma ģitārists 6025; 6025 pameta grupu 1979. gadā, bet Ted aizgāja nākamajā gadā pēc tam, kad grupa bija ierakstījusi savu atzinīgi novērtēto pirmo albumu ''Fresh Fruit for Rotting Vegetables'' (1980). Grupas visilgāk spēlējušais bundzinieks bija [[D. H. Peligro]], kurš aizstāja Tedu 1981. gadā un palika grupā līdz savai nāvei 2022. gadā. ''Dead Kennedys'' ierakstīja [[EP ieraksts|EP]] ''In God We Trust Inc.'' (1981), kam sekoja vēl trīs studijas albumi: ''Plastic Surgery Disasters'' (1982), ''Frankenchrist'' (1985) un ''Bedtime for Democracy'' (1986), pēdējais no kuriem tika ierakstīts un izdots neilgi pēc grupas izjukšanas paziņošanas 1986. gada janvārī. Lielākā daļa grupas ierakstu tika izdoti neatkarīgajā ierakstu kompānijā [[Alternative Tentacles]], kuru dibināja Biafra un East Bay Ray. Pēc grupas izjukšanas Biafra turpināja vadīt ''Alternative Tentacles'' un sadarbojās ar citiem māksliniekiem, tostarp [[D.O.A. (grupa)|D.O.A.]], ''[[NoMeansNo]]'' un savām grupām ''[[Lard]]'' un ''[[Guantanamo School of Medicine]]''. 2000. gadā Biafra zaudēja tiesas prāvu, ko ierosināja bijušie ''Dead Kennedys'' dalībnieki par autorības kredītiem un neizmaksātiem honorāriem. 2001. gadā grupa atkal apvienojās bez Biafras; kopš tā laika vokālista lomu ir pildījuši dažādi dziedātāji. Lai gan ''Dead Kennedys'' turpināja uzstāties, kopš ''Bedtime for Democracy'' izdošanas viņi vairs nav izdevuši jaunus studijas albumus. ''Dead Kennedys'' dziesmu teksti parasti bija politiski, satīriski attēlojot politiskās figūras un varu kopumā, kā arī populāro kultūru un pat pašu pankroka kustību. Savas darbības sākumposmā (1978—1986) grupa izraisīja ievērojamas pretrunas provokatīvo tekstu un vizuālā noformējuma dēļ. Daži veikali atteicās tirgot viņu ierakstus, izraisot diskusijas par cenzūru rokmūzikā; 20. gadsimta 80. gadu vidū vokālists un galvenais tekstu autors Džello Biafra kļuva par aktīvu kustības pret ''[[Parents Music Resource Center]]'' (PMRC) dalībnieku. Tas noveda pie tiesas procesa par nepiedienīgu saturu 1985.—1986. gadā, kas noslēdzās bez vienprātīga sprieduma un arī paātrināja grupas izjukšanu. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV pankroka grupas]] [[Kategorija:ASV hārdkora grupas]] [[Kategorija:ASV alternatīvā roka grupas]] 7qmzjqqfm430uk3fms6rpj4moo28tc8 0 627432 4487168 4448128 2026-06-27T05:27:44Z Biafra 13794 4487168 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hadži Lojo | vārds_orig = | attēls = Photo_-_Hadschi_Loja.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Hadži Lojo ieslodzījuma laikā 1880. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1834 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Sarajeva]], [[Osmaņu impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1887 | m_mēnesis = | m_diena = [[Meka]], [[Hidžāza vilajets]], [[Osmaņu impērija]] | m_vieta = [[Osmaņu impērija]] | dzīves_vieta = {{flag|Osmaņu impērija}} | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Salihs Vilajetovičs''' ({{val|bs|Salih Vilajetović}}), pazīstams kā '''Hadži Lojo''' ({{val|bs|Hadži Lojo}}, {{val|de|Hadschi Lojo}}); 1834—1887) bija [[Bosnija]]s līderis [[Sarajeva|Sarajevā]] 19. gadsimta septiņdesmitajos gados. == Biogrāfija == Strādājis par [[Karjers|karjera]] strādnieku, [[Transports|pārvadātāju]], bijis [[medrese]]s skolotājs un [[Osmaņu impērija]]s neregulāro [[Kājnieki|kājnieku]] un [[kavalērija]]s loceklis (bašibuzuks; {{val|ota|باشی بوزوق}}). Lojo [[Sarajeva|Sarajevā]] kļuva ievērojams pēc pievienošanās pretošanās kustībai pret [[Tanzimats|Osmaņu reformām]], un īpaši tad, kad 1872. gadā viņš vadīja opozīciju pret jaunas pareizticīgo baznīcas celtniecību. Turpmākajos gados Hadži Lojo iesaistījās atklātā konfrontācijā ar Osmaņu valdību, kopā ar savu bandu veicot dažādus reidus un laupīšanas, kā rezultātā Osmaņu varas iestādes vajāja viņu un viņa bandu. Neilgi pirms [[Austroungārija]]s īstenotās [[Bosnijas un Hercegovinas vēsture|Bosnijas un Hercegovinas]] okupācijas Lojo izdevās sapulcināt [[Musulmaņi|musulmaņus]], [[Pareizticība|pareizticīgos]] [[Kristieši|kristiešus]], [[Ebreji|ebrejus]] un pat dažus [[Katoļticība|katoļus]], lai pretotos austriešiem. Lojo bija viens no galvenajiem musulmaņu pretošanās kustības līderiem pret Sarajevas okupāciju 1878. gadā. 28. jūlijā okupācijas pretinieki pilsētā izveidoja savu valdību un izdeva dekrētu par visu musulmaņu un citu militārajam dienestam spējīgu pilsoņu [[Mobilizācija|mobilizāciju]]. Lai gan Lojo pats aktīvi nepiedalījās sacelšanās norisēs pilsētā, Austroungārijas varasiestādes viņu uzskatīja par tās galveno organizētāju. Naktī no 16. uz 17. augustu, ievainojis sevi, viņš pameta Sarajevu un slēpās Rogaticas un [[Goražde]]s apkārtnē, kur tika aizturēts 2. septembrī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://aura.ba/ko-je-bio-salih-vilajetovic-hadzi-lojo-misteriozni-hodza-hadzija-i-dervis-koji-se-hrvao-sa-medvjedom/|title=Ko je bio Salih Vilajetović – Hadži Lojo? Misteriozni hodža, hadžija i derviš koji se hrvao sa medvjedom|last=Redakcija|first=Aura|website=Aura|language=bs|access-date=2022-05-27|archive-date=2022-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220322061807/https://aura.ba/ko-je-bio-salih-vilajetovic-hadzi-lojo-misteriozni-hodza-hadzija-i-dervis-koji-se-hrvao-sa-medvjedom/}}</ref> Sākumā viņam piesprieda [[Nāvessods|nāvessodu]], pēc tam sodu samazināja līdz pieciem gadiem [[Cietums|cietumā]], ko viņš izcieta Terezīnā, [[Bohēmijas Karaliste|Bohēmijā]]. Tā kā viņam neļāva atgriezties Bosnijā, Lojo pēc soda izciešanas devās uz [[Turcija|Turciju]]. Viņš nomira [[Meka|Mekā]]. 1908. gadā [[Serbi|serbu]] rakstnieks Branislavs Nušičs pēc Lojo biogrāfijas motīviem sarakstīja romānu,<ref>Kostić, Strahinja K. «Branislav Nušić.» Maske und Kothurn 30.1-2 (1984): 145—152.</ref> bet 1988. gadā līdzīgu daiļdarbu radīja arī [[Bosnieši|bosniešu]] rakstnieks Rešads Kadičs.<ref>{{Cite book|author=Rešad Kadić|title=Hadži Lojo|url=https://books.google.com/books?id=hddiAAAAMAAJ|year=1982|publisher=Starješinstvo Islamske zajednice u Bosni i Hercegovini, Hrvatskoj i Sloveniji}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lojo, Hadži}} [[Kategorija:1887. gadā mirušie]] [[Kategorija:1834. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas cilvēki]] 80tfjq9s6bo0rztxznpwa0ndek6cur4 4487169 4487168 2026-06-27T05:29:20Z Biafra 13794 noformējums saskaņā ar kopienas balsojumu 4487169 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hadži Lojo | vārds_orig = | attēls = Photo_-_Hadschi_Loja.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Hadži Lojo ieslodzījuma laikā 1880. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1834 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Osmaņu impērija|Sarajeva|td=Bosnija un Hercegovina}} | m_dat_alt = | m_gads = 1887 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Osmaņu impērija|Hidžāza vilajets|Meka|td=Saūda Arābija}} | dzīves_vieta = {{flag|Osmaņu impērija}} | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Salihs Vilajetovičs''' ({{val|bs|Salih Vilajetović}}), pazīstams kā '''Hadži Lojo''' ({{val|bs|Hadži Lojo}}, {{val|de|Hadschi Lojo}}); 1834—1887) bija [[Bosnija]]s līderis [[Sarajeva|Sarajevā]] 19. gadsimta septiņdesmitajos gados. == Biogrāfija == Strādājis par [[Karjers|karjera]] strādnieku, [[Transports|pārvadātāju]], bijis [[medrese]]s skolotājs un [[Osmaņu impērija]]s neregulāro [[Kājnieki|kājnieku]] un [[kavalērija]]s loceklis (bašibuzuks; {{val|ota|باشی بوزوق}}). Lojo [[Sarajeva|Sarajevā]] kļuva ievērojams pēc pievienošanās pretošanās kustībai pret [[Tanzimats|Osmaņu reformām]], un īpaši tad, kad 1872. gadā viņš vadīja opozīciju pret jaunas pareizticīgo baznīcas celtniecību. Turpmākajos gados Hadži Lojo iesaistījās atklātā konfrontācijā ar Osmaņu valdību, kopā ar savu bandu veicot dažādus reidus un laupīšanas, kā rezultātā Osmaņu varas iestādes vajāja viņu un viņa bandu. Neilgi pirms [[Austroungārija]]s īstenotās [[Bosnijas un Hercegovinas vēsture|Bosnijas un Hercegovinas]] okupācijas Lojo izdevās sapulcināt [[Musulmaņi|musulmaņus]], [[Pareizticība|pareizticīgos]] [[Kristieši|kristiešus]], [[Ebreji|ebrejus]] un pat dažus [[Katoļticība|katoļus]], lai pretotos austriešiem. Lojo bija viens no galvenajiem musulmaņu pretošanās kustības līderiem pret Sarajevas okupāciju 1878. gadā. 28. jūlijā okupācijas pretinieki pilsētā izveidoja savu valdību un izdeva dekrētu par visu musulmaņu un citu militārajam dienestam spējīgu pilsoņu [[Mobilizācija|mobilizāciju]]. Lai gan Lojo pats aktīvi nepiedalījās sacelšanās norisēs pilsētā, Austroungārijas varasiestādes viņu uzskatīja par tās galveno organizētāju. Naktī no 16. uz 17. augustu, ievainojis sevi, viņš pameta Sarajevu un slēpās Rogaticas un [[Goražde]]s apkārtnē, kur tika aizturēts 2. septembrī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://aura.ba/ko-je-bio-salih-vilajetovic-hadzi-lojo-misteriozni-hodza-hadzija-i-dervis-koji-se-hrvao-sa-medvjedom/|title=Ko je bio Salih Vilajetović – Hadži Lojo? Misteriozni hodža, hadžija i derviš koji se hrvao sa medvjedom|last=Redakcija|first=Aura|website=Aura|language=bs|access-date=2022-05-27|archive-date=2022-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220322061807/https://aura.ba/ko-je-bio-salih-vilajetovic-hadzi-lojo-misteriozni-hodza-hadzija-i-dervis-koji-se-hrvao-sa-medvjedom/}}</ref> Sākumā viņam piesprieda [[Nāvessods|nāvessodu]], pēc tam sodu samazināja līdz pieciem gadiem [[Cietums|cietumā]], ko viņš izcieta Terezīnā, [[Bohēmijas Karaliste|Bohēmijā]]. Tā kā viņam neļāva atgriezties Bosnijā, Lojo pēc soda izciešanas devās uz [[Turcija|Turciju]]. Viņš nomira [[Meka|Mekā]]. 1908. gadā [[Serbi|serbu]] rakstnieks Branislavs Nušičs pēc Lojo biogrāfijas motīviem sarakstīja romānu,<ref>Kostić, Strahinja K. «Branislav Nušić.» Maske und Kothurn 30.1-2 (1984): 145—152.</ref> bet 1988. gadā līdzīgu daiļdarbu radīja arī [[Bosnieši|bosniešu]] rakstnieks Rešads Kadičs.<ref>{{Cite book|author=Rešad Kadić|title=Hadži Lojo|url=https://books.google.com/books?id=hddiAAAAMAAJ|year=1982|publisher=Starješinstvo Islamske zajednice u Bosni i Hercegovini, Hrvatskoj i Sloveniji}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lojo, Hadži}} [[Kategorija:1887. gadā mirušie]] [[Kategorija:1834. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas cilvēki]] npvhvk1rwnytsjzfag2lhcgqqwfspgs 4487171 4487169 2026-06-27T05:30:16Z Biafra 13794 4487171 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hadži Lojo | vārds_orig = | attēls = Photo_-_Hadschi_Loja.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Hadži Lojo ieslodzījuma laikā 1880. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1834 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Osmaņu impērija|Sarajeva|td=Bosnija un Hercegovina}} | m_dat_alt = | m_gads = 1887 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Osmaņu impērija|Hidžāza vilājets|Meka|td=Saūda Arābija}} | dzīves_vieta = {{flag|Osmaņu impērija}} | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Salihs Vilajetovičs''' ({{val|bs|Salih Vilajetović}}), pazīstams kā '''Hadži Lojo''' ({{val|bs|Hadži Lojo}}, {{val|de|Hadschi Lojo}}); 1834—1887) bija [[Bosnija]]s līderis [[Sarajeva|Sarajevā]] 19. gadsimta septiņdesmitajos gados. == Biogrāfija == Strādājis par [[Karjers|karjera]] strādnieku, [[Transports|pārvadātāju]], bijis [[medrese]]s skolotājs un [[Osmaņu impērija]]s neregulāro [[Kājnieki|kājnieku]] un [[kavalērija]]s loceklis (bašibuzuks; {{val|ota|باشی بوزوق}}). Lojo [[Sarajeva|Sarajevā]] kļuva ievērojams pēc pievienošanās pretošanās kustībai pret [[Tanzimats|Osmaņu reformām]], un īpaši tad, kad 1872. gadā viņš vadīja opozīciju pret jaunas pareizticīgo baznīcas celtniecību. Turpmākajos gados Hadži Lojo iesaistījās atklātā konfrontācijā ar Osmaņu valdību, kopā ar savu bandu veicot dažādus reidus un laupīšanas, kā rezultātā Osmaņu varas iestādes vajāja viņu un viņa bandu. Neilgi pirms [[Austroungārija]]s īstenotās [[Bosnijas un Hercegovinas vēsture|Bosnijas un Hercegovinas]] okupācijas Lojo izdevās sapulcināt [[Musulmaņi|musulmaņus]], [[Pareizticība|pareizticīgos]] [[Kristieši|kristiešus]], [[Ebreji|ebrejus]] un pat dažus [[Katoļticība|katoļus]], lai pretotos austriešiem. Lojo bija viens no galvenajiem musulmaņu pretošanās kustības līderiem pret Sarajevas okupāciju 1878. gadā. 28. jūlijā okupācijas pretinieki pilsētā izveidoja savu valdību un izdeva dekrētu par visu musulmaņu un citu militārajam dienestam spējīgu pilsoņu [[Mobilizācija|mobilizāciju]]. Lai gan Lojo pats aktīvi nepiedalījās sacelšanās norisēs pilsētā, Austroungārijas varasiestādes viņu uzskatīja par tās galveno organizētāju. Naktī no 16. uz 17. augustu, ievainojis sevi, viņš pameta Sarajevu un slēpās Rogaticas un [[Goražde]]s apkārtnē, kur tika aizturēts 2. septembrī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://aura.ba/ko-je-bio-salih-vilajetovic-hadzi-lojo-misteriozni-hodza-hadzija-i-dervis-koji-se-hrvao-sa-medvjedom/|title=Ko je bio Salih Vilajetović – Hadži Lojo? Misteriozni hodža, hadžija i derviš koji se hrvao sa medvjedom|last=Redakcija|first=Aura|website=Aura|language=bs|access-date=2022-05-27|archive-date=2022-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220322061807/https://aura.ba/ko-je-bio-salih-vilajetovic-hadzi-lojo-misteriozni-hodza-hadzija-i-dervis-koji-se-hrvao-sa-medvjedom/}}</ref> Sākumā viņam piesprieda [[Nāvessods|nāvessodu]], pēc tam sodu samazināja līdz pieciem gadiem [[Cietums|cietumā]], ko viņš izcieta Terezīnā, [[Bohēmijas Karaliste|Bohēmijā]]. Tā kā viņam neļāva atgriezties Bosnijā, Lojo pēc soda izciešanas devās uz [[Turcija|Turciju]]. Viņš nomira [[Meka|Mekā]]. 1908. gadā [[Serbi|serbu]] rakstnieks Branislavs Nušičs pēc Lojo biogrāfijas motīviem sarakstīja romānu,<ref>Kostić, Strahinja K. «Branislav Nušić.» Maske und Kothurn 30.1-2 (1984): 145—152.</ref> bet 1988. gadā līdzīgu daiļdarbu radīja arī [[Bosnieši|bosniešu]] rakstnieks Rešads Kadičs.<ref>{{Cite book|author=Rešad Kadić|title=Hadži Lojo|url=https://books.google.com/books?id=hddiAAAAMAAJ|year=1982|publisher=Starješinstvo Islamske zajednice u Bosni i Hercegovini, Hrvatskoj i Sloveniji}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lojo, Hadži}} [[Kategorija:1887. gadā mirušie]] [[Kategorija:1834. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas cilvēki]] h6bhbeskysoqrwlpczhwdz9e3hgnyyw 0 627932 4487111 4465456 2026-06-26T20:55:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487111 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = | attēls = CaterinaVitale.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Katerina Vitale | dz_dat_alt = | dz_gads = 1566 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1619 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Sirakūzas]], [[Sicīlija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Etore Vitale | bērni = | paraksts = | zinātne = [[farmakoloģija]], [[ķīmija]] | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = | alma_mater = | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Katerina Vitale''' (1566—1619) bija pirmā [[Farmācija|farmaceite]] un [[Ķīmija|ķīmiķe]] [[Malta|Maltā]], kā arī pirmā [[Maltas ordeņa vēsture|Hospitāliešu ordeņa]] farmaceite sieviete.<ref name="sexcity">{{Ziņu atsauce|url=http://www.independent.com.mt/articles/2007-03-25/news/sex-in-the-city-tour-the-knights-and-their-ladies-of-the-night-171028/|title='Sex In the City' tour: The knights and their ladies of the night|date=25 March 2007}}</ref> K. Vitale dzimusi [[Grieķija|Grieķijā]], viņa bija [[Grieķi|grieķu]] izcelsmes.<ref>{{Grāmatas atsauce|first=Susanna|last=Hoe|title=Malta: Women, History, Books and Places|date=2016|url=http://www.holobooks.co.uk/MaltaItineraryChapter17.pdf|pages=368–369|location=[[Oxford]]|publisher=Women's History Press (a division of Holo Books)|oclc=931704918|isbn=9780957215351}}</ref> Ap 1581. gadu viņa apprecējās ar Etori Vitali, Hospitāliešu ordeņa farmaceitu.<ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltatoday.com.mt/arts/books/74745/meet_the_authors_of_the_secret_histories_toasting_giovanni_bonello_in_merlins_festschrift|title=Meet the authors of the secret 'histories' toasting Giovanni Bonello in Merlin's festschrift|website=MaltaToday.com.mt|access-date=2020-09-17|language=en}}</ref> Pēc Etores nāves 1590. gadā Katerina mantoja viņa uzņēmumu, kura uzdevums bija piegādāt [[zāles]] ''Sacra Infermeria'' slimnīcai.<ref name="sexcity" /> Viņa pati gatavoja zāles, tika raksturota kā veiksmīga [[Uzņēmējs|uzņēmēja]], ātri kļuva bagāta un ir pazīstama kā ordeņa aizbildne.<ref name="sexcity" /> K. Vitale bija pretrunīgi vērtēta persona un leģendu, apmelojumu un baumu objekts. Viņu apsūdzēja par [[Prostitūcija|prostitūciju]] un [[Verdzība|vergu]] [[Sadisms|sadistisku]] [[Spīdzināšana|spīdzināšanu]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Meet the authors of the secret 'histories' toasting Giovanni Bonello in Merlin's festschrift|url=http://www.maltatoday.com.mt/arts/books/74745/meet_the_authors_of_the_secret_histories_toasting_giovanni_bonello_in_merlins_festschrift|access-date=2020-09-17|website=MaltaToday.com.mt|language=en}}</ref> K. Vitalei nebija savu bērnu, tāpēc viņa [[Adopcija|adoptēja]] meitu Izabellu, kad meita uzauga, viņas sastrīdējās un pārtrauca sazināties. Katerina Vitale nomira 1619. gadā [[Sirakūzas|Sirakūzās]], un viņas mirstīgās atliekas tika pārvestas uz [[Valleta|Valletu]] un apglabātas [[Valletas Svētā Jāņa līdzkatedrāle|Karmelītu baznīcā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cassar Pullicino|first=Joseph|date=October–December 1949|title=The Order of St. John in Maltese folk-memory|url=http://melitensiawth.com/incoming/Index/Scientia%20(Malta)/Scientia.%2015(1949)4(Oct.-Dec.)/01.pdf|journal=Scientia|volume=15|issue=4|page=151|archive-url=https://web.archive.org/web/20160417173522/http://melitensiawth.com/incoming/Index/Scientia%20%28Malta%29/Scientia.%2015%281949%294%28Oct.-Dec.%29/01.pdf|archive-date=17 April 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/articles/view/caterina-scappi-and-her-revolutionary-hospital-for-women-who-were.581731|title=Caterina Scappi and her revolutionary hospital for women who were incurable|website=Times of Malta|access-date=2020-09-22|language=en-gb}}</ref> Pēc savas nāves viņa novēlēja daļu savas bagātības un īpašumu Selmuna pilī labdarības organizācijai ''Monte della Redenzione degli Schiavi'', kas kas izpirka [[Osmaņu impērija|osmaņu]] verdzībā esošos maltiešus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltain360.com/default.aspx#110008254|title=Selmun Palace – Outside|last=Farrugia|first=Melanie|website=maltain360.com|access-date={{dat|2026|04|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|03|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200301000502/https://maltain360.com/page.aspx?ref=110008254#110008254}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heraldica.org/topics/national/malta2.htm|title=Heraldic Tour of Malta (2) – Other Depictions of Grand Magistral Arms|last=Velde|first=François|website=heraldica.org|date=7 June 2002}}</ref> Viņa atstāja mantojumus arī Suverēnajam Maltas ordenim, savai brāļameitai, [[karmelīti]]em, grieķu baznīcai, bet meitai neatstāja neko. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.um.edu.mt/library/oar/bitstream/123456789/15024/1/Some%20Maltese%20Pharmacists%20of%20the%20past.pdf Hoe, Susanna (2016). "Valletta." Malta: Sievietes, vēsture, grāmatas un vietas (PDF). Oksforda: Sieviešu vēstures izdevniecība (Holo Books nodaļa). 368.—369. lpp. ISBN 9780957215351. OCLC 931704918] [[Kategorija:Maltas cilvēki]] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitale, Katerina}} 4unv5lmjnai4m5fq79si0365ycp9116 0 629358 4487278 4480956 2026-06-27T10:20:23Z Edis 27633 /* Saraksts */ 4487278 wikitext text/x-wiki '''Valsts kapitālsabiedrības''' ir [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrības]], kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder [[Latvija|Latvijas Republikai]]. Kapitāla daļas pārvalda ministrijas vai citas valsts pārvaldes iestādes (kapitāla daļu turētāji). Valsts kapitālsabiedrību darbību un pārvaldību regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Kopš 2023. gada 1. marta valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas funkcijas pilda [[Valsts kanceleja]]. == Saraksts == Dati sniegti saskaņā ar Valsts kancelejas uzturēto publisko pārskatu par valsts kapitālsabiedrībām. {| class="wikitable sortable" style="width:60%; font-size:95%;" |- style="background:#efefef;" ! Nosaukums !! Kapitāla daļu turētājs !! Daļa |- | AS “[[Latvenergo]]” || [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrija]] || 100 % |- | SIA “[[Tet]]” || [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrija]] || 51 % |- | SIA “[[Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor]]” || [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrija]] || 100 % |- | VAS “[[Latvijas dzelzceļš]]” || [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] || 100 % |- | AS “[[Air Baltic Corporation]]” || [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] || 97,97 % |- | VAS [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskā lidosta “Rīga”]] || [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] || 100 % |- | VAS “[[Latvijas Pasts]]” || [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] || 100 % |- | AS “[[Pasažieru vilciens]]” || [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] || 100 % |- | VAS “[[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs]]” (LVRTC) || [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] || 100 % |- | SIA “[[Latvijas Mobilais Telefons]]” (LMT) || [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] || 28 %<ref>Kopējā īpatsvarā iekļautas 5 % kapitāldaļu, kas pieder Publisko aktīvu pārvaldītājam Possessor, un 23 %, kas pieder LVRTC; nav ņemtas vērā 51 %, kas pieder daļēji valstij piederošajai sabiedrībai Tet.</ref> |- | [[AS Latvijas Gaisa satiksme|VAS “Latvijas gaisa satiksme”]] || [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Latvijas Valsts ceļi]]” || [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Autotransporta direkcija]]” || [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] || 100 % |- | VAS “[[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]” (CSDD) || [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] || 100 % |- | AS “[[LAU Infra Grupa]]” (agrāk VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs") || [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] || 89 % |- | AS “[[Augstsprieguma tīkls]]” || [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]] || 100 % |- | AS “[[Latvijas Loto]]” || [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]] || 100 % |- | AS “[[Attīstības finanšu institūcija Altum]]” || [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]] || 100 % |- | AS “[[Valsts nekustamie īpašumi]]” || [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]] || 100 % |- | AS “[[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca]]” || [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca]]” || [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]]” || [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Nacionālais psihiskās veselības centrs]]” || [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]” || [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Latvijas Nacionālā opera un balets]]” || [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Latvijas Nacionālais teātris]]” || [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Dailes teātris]]” || [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]]” || [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Jaunais Rīgas teātris]]” || [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Valmieras Drāmas teātris]]” || [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Daugavpils teātris]]” || [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Latvijas Leļļu teātris]]” || [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Rīgas cirks]]” || [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Latvijas Koncerti]]” || [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris]]” || [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] || 100 % |- | AS “[[Latvijas valsts meži]]” || [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Latvijas Vēstnesis (izdevējs)|Latvijas Vēstnesis]]” || [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] || 100 % |- | AS “[[Tiesu namu aģentūra]]” || [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] || 100 % |- | VSIA “[[Latvijas Radio]]” || [[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (SEPLP) || 100 % |- | VSIA “[[Latvijas Televīzija]]” || [[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (SEPLP) || 100 % |- | SIA “[[Valsts aizsardzības korporācija]]” || [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrija]] || 100 % |- | SIA “[[Diplomātiskā servisa aģentūra]]” || [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrija]] || 100 % |- | VSIA [[Sporta centrs “Mežaparks”]] || [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]] || 100 % |} == Piezīmes == {{Atsauces}} == Komercsabiedrību veidi == Latvijā valsts uzņēmumiem ir šādi juridiskie statusi: * '''AS''' — [[akciju sabiedrība]]. * '''VAS''' — valsts akciju sabiedrība. * '''SIA''' — [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]. * '''VSIA''' — valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību. == Ārējās saites == * [https://www.valstskapitals.gov.lv/lv/valsts-kapitalsabiedribas-un-kapitala-dalas/kapitalsabiedribas-un-kapitala-dalas/ Valsts kapitālsabiedrību un kapitāla daļu saraksts]{{Novecojusi saite}} Valsts kancelejas mājaslapā [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas saimniecība]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības| ]] kqx3hyk2ek4g4jj6lf5kweqyngrbrtw 0 630651 4487137 4472765 2026-06-26T23:49:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487137 wikitext text/x-wiki '''Kompozīcija''' (no [[Latīņu valoda|latīņu valodas]]: ''compositio'' — locījums, savienojums, apvienojums) ir viena no galvenajām mākslinieciskās jaunrades kategorijām. Atšķirībā no [[Zīmējums|zīmējuma]], [[krāsa]]s, [[līnija]]s, apjoma, [[telpa]]s, tā nepārstāv kādu no mākslinieciskās formas sastāvdaļām, bet gan māksliniecisku un figurālu, saturisku un formālu integritāti, kurā visi elementi ir organiski savstarpēji saistīti. Var teikt, ka kompozīcija ir mākslas darba pamatuzbūve, struktūra; atsevišķu tā daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība, laukumu, līniju, krāsu, formu, apjoma un reljefa saskaņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mlvv.tezaurs.lv/kompoz%C4%ABcija:1|title=kompozīcija {{!}} MLVV|website=mlvv.tezaurs.lv|access-date=2026-05-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.intereses.lv/kompozicija-un-makslas-valoda/01/Ievads.html|title=Kompozīcija un mākslas valoda|website=www.intereses.lv|access-date=2026-05-02}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/vizuala-maksla/6-klase/ritms-un-ornaments-kompozicija-13296/kompozicija-lidzsvars-13336/re-c411a7b4-f522-49b1-9f34-43b35b583d21|title=Kompozīcija. Līdzsvars — teorija. Vizuālā māksla, 6. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2026-05-02|language=lv}}</ref> Dažreiz mākslinieciskā kompozīcija tiek salīdzināta ar dzīvu organismu, kurā dvēsele un ķermenis ir organiski apvienoti. Klasisko kompozīcijas definīciju [[Tēlotāja māksla|vizuālajā mākslā]] [[Itālijas renesanse|itāļu renesanses]] laikā sniedza mākslas teorētiķis un [[arhitekts]] [[Leons Batista Alberti]] savā traktātā "Trīs grāmatas par glezniecību" (1435–1436): "Kompozīcija ir sacerēšana, izdomāšana, izgudrošana" kā "brīvas mākslinieciskās gribas akts"... Domājams, ka Alberti šo kompozīcijas izpratni aizguva no klasiskās [[filoloģija]]s. Alberti kompozīciju uztvēra kā mākslinieka radošā procesa metodi, atklājot galveno darba posmu secību un saturu. Turklāt Alberti kompozīciju saprata kā "dzīvu organismu" un skaistumu, kuram "neko nevar pievienot, atņemt vai mainīt, nepadarot to sliktāku". Pēdējam precizējumam ir specifisks raksturs un tas ir saistīts ar [[renesanse]]s [[Estētika|estētiku]], vēlmi pēc ideālas, līdzsvarotas mākslas darba formas. == Dizaina elementi == Kompozīciju veido [[Dizains|dizaina]] elementi. Šie elementi parasti ir saistīti viens ar otru un ar visu mākslas darbu kopumā. Dizaina elementi ir līnijas, forma, krāsa (toņi ar to dažādajām vērtībām un intensitāti), tekstūra, ēnojums, forma, telpa. === Līnija === Līnijas ir optiskas parādības, kas ļauj māksliniekam virzīt skatītāja skatienu. Dabā pastāv līniju optiskā ilūzija, un vizuālajā mākslā elementus var izvietot, lai radītu šo ilūziju. Skatītājs neapzināti "lasa" attēlu, izmantojot dažādu elementu un objektu izvietojumu dažādos attālumos. Šādi elementi var būt ļoti noderīgi attēla kompozīcijā. Tās varētu būt burtiskas līnijas, piemēram, telefona un strāvas kabeļi vai laivu takelāža. Līnijas var rasties arī no dažādu krāsu vai kontrastu robežām vai atsevišķu elementu secībām. Līniju avots ir arī kustība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clickandlearnphotography.com/latest/how-to-use-leading-lines-to-improve-your-photography-composition|title=How to Use Leading Lines in Your Photography Composition|last=Wrigley|first=Alex|website=Click and Learn Photography|access-date=6 February 2019}}</ref> Līnijas veicina gan noskaņojumu, gan [[Perspektīva|lineāru perspektīvu]], radot skatītājam dziļuma ilūziju. Slīpas līnijas rada kustības sajūtu un dinamiku. Līnijas var arī pievērst uzmanību attēla galvenajam objektam vai veicināt attēla organizāciju. Dažkārt mākslinieks var pārspīlēt vai radīt līnijas kā daļu no sava vēstījuma skatītājam. Salīdzinot ar taisnām līnijām, līknes attēlā rada lielāku dinamisko ietekmi. Tās parasti ir arī estētiski pievilcīgākas, jo skatītājs tās saista ar dabu un maigumu.<ref name="Taylor">{{Grāmatas atsauce|last=Taylor|first=David|title=Understanding Composition: The Expanded Guide|date=21 February 2015|publisher=Ammonite Press|location=East Sussex|isbn=9781781451083|page=68}}</ref> === Krāsa === Krāsu raksturo tās tonis jeb nokrāsa (''hue''), piesātinājums (''saturation''), spilgtums (''brightness''), caurspīdīgums (''transparency''), kontrasts (''contrast''), krāsu balanss (''color balance'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/informatika/11-klase/attelu-apstrades-jedzieni-6201/re-4d9ad13b-ad4b-4471-87dc-8ce6db08b69e|title=Krāsu raksturojums — teorija. Informātika, 11. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2026-05-01|language=lv}}</ref> Krāsai piemīt spēja ietekmēt cilvēka [[emocijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thoughtco.com/definition-of-color-in-art-182429|title=What is the Definition of Color in Art?|last=Esaak|first=Shelley|website=ThoughtCo.|access-date=March 8, 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wcs.k12.mi.us/cousino/wcsart/art%20foundatons%20site/color.html|title=Element of Design: Color|website=Art Foundations|access-date=2018-04-03|archive-date=2018-12-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20181223211158/http://wcs.k12.mi.us/cousino/wcsart/Art%20Foundatons%20Site/color.html}}</ref> === Tekstūra === Ir divi veidi, kā cilvēks izjūt tekstūru: fiziski un optiski. Optiskā tekstūra ir tad, kad tiek radīta fiziskas tekstūras ilūzija. Fotogrāfijā, gleznās un zīmējumos optiskā tekstūra tiek izmantota, lai radītu reālistiskāku izskatu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.artyfactory.com/art_appreciation/visual-elements/texture.html|title=The Visual Elements|website=Artyfactory|access-date={{dat|2026|05|02||bez}}|archive-date={{dat|2025|09|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250901162634/https://www.artyfactory.com/art_appreciation/visual-elements/texture.html}}</ref> === Vērtība === Vizuālajā mākslā gaisma un tumsa ir vērtības. Vērtība attiecas uz to, kā gaisma [[Atstarošana|atstarojas]] no objektiem. Jo vairāk gaismas tiek atstarota, jo augstāka ir vērtība. [[Baltā krāsa]] ir augstākā jeb gaišākā vērtība, bet [[Melnā krāsa|melnā]] - zemākā jeb tumšākā vērtība. Arī krāsām ir vērtība; piemēram, [[Dzeltenā krāsa|dzeltenajai krāsai]] ir augsta vērtība, bet [[Zilā krāsa|zilajai]] un [[Sarkanā krāsa|sarkanajai]] - zema. Šis svarīgais dizaina elements ļauj māksliniekam radīt gaismas ilūziju, izmantojot vērtību kontrastu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://thevirtualinstructor.com/Value.html|title=The Elements of Art-"Value"|last=Fussell|first=Matt|website=The Virtual Instructor}}</ref> === Forma === Forma apzīmē objekta telpiskās [[dimensija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thoughtco.com/definition-of-form-in-art-182437|title=What Does the Term 'Form' Mean in Regards to Art?|last=Marder|first=Lisa|website=ThoughtCo.|access-date=January 23, 2018}}</ref> Izmantojot apgaismojumu, ēnas, krāsas un toņus, zīmēšanā un glezniecībā var radīt [[Trīsdimensiju telpa|trīsdimensiju]] formas ilūziju. Jo lielāks ir krāsu kontrasts, jo izteiktāka ir trīsdimensiju forma. Formas ar mazāku krāsu gammu šķiet plakanākas nekā tās, kurām ir lielāka variācija un kontrasts. === Telpa === Telpa ir apgabals ap objektu, virs tā vai objekta iekšpusē. Šis elements ir atrodams ikvienā vizuālās mākslas darbā. Telpa var būt pozitīva vai negatīva, atvērta vai slēgta, sekla vai dziļa, divdimensiju vai trīsdimensiju. Zīmējumā vai glezniecībā patiesībā telpas nav, bet tiek radīta tās ilūzija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thoughtco.com/definition-of-space-in-art-182464|title=Exploring the Spaces Between and Within Us|last=Esaak|first=Shelley|website=ThoughtCo.|access-date=February 19, 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sophia.org/tutorials/elements-of-art-space|title=What is Space?|publisher=Sophia Learning|website=Sophia}}</ref> == Kompozīcijas veidi == Ir dažādi kompozīcijas veidi: vertikāla kompozīcija, horizontāla kompozīcija, centra kompozīcija, trīsstūrveida kompozīcija, apļveida kompozīcija, diagonāla kompozīcija, krustveida kompozīcija, “Z” veida kompozīcija, “U” veida kompozīcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zirnis.lv/07-12-2015/b28353|title=Kompozīcijas veidi {{!}} zirnis:Skolai&Ģimenei {{!}} bezmaksas resursi {{!}} autordarbs|website=www.zirnis.lv|access-date=2026-05-02}}</ref> == Kompozīcijas tehnikas == Pie kompozīcijas tehnikām var minēt vizuālā centra uzsvēršanu, proporcionalitāti, attiecību saskaņošanu starp lielumiem, jo īpaši izmantojot zelta griezuma metodi. Atkarībā no mākslinieka mērķiem ir daudz paņēmienu, lai mākslas darbā panāktu vienotības sajūtu. Piemēram, tiek uzskatīts, ka mākslas darbs ir estētiski patīkams acij, ja darba elementi ir sakārtoti līdzsvarotā kompozicionālā veidā. Tomēr [[Sirreālisms|sirreālisti]], piemēram, [[Salvadors Dalī]] izjauc tradicionālo kompozīciju. Tradicionālu kompozīciju var panākt, izmantojot vairākas metodes: === Nepāra skaitļa likums === "Nepāra skaitļa" princips liek domāt, ka nepāra skaits objektu attēlā ir interesantāks par pāra skaitli. Tādējādi, ja attēlā ir vairāk nekā viens objekts, ieteicams izvēlēties izkārtojumu ar vismaz trim objektiem. Pāra skaitlis objektu rada attēlā [[simetrija]]s, kas dabiskā, neformālā kompozīcijā var šķist mazāk dabiskas. === Trešdaļu likums === [[Attēls:Rule_of_thirds_photo.jpg|thumb|left|Trešdaļu likums: horizonts atrodas tuvu apakšējai režģa līnijai, tumšās zonas atrodas kreisajā trešdaļā, bet gaišākās - labajā trešdaļā]] Trešdaļu likums ir kompozīcijas vadlīnija, kas nosaka, ka vizuāli pievilcīgi ir izvietot attēla svarīgākās iezīmes uz horizontālajām un vertikālajām līnijām, kas sadalītu attēlu trešdaļās horizontāli un vertikāli, vai tuvu tām. Mērķis ir neļaut objektiem un interesējošajām zonām (piemēram, [[Horizonts|horizontam]]) sadalīt attēlu divās daļās, novietojot tos tuvu vienai no līnijām, kas sadalītu attēlu trīs vienādās kolonnās un rindās, ideālā gadījumā tuvu šo līniju krustpunktam. Tiek uzskatīts, ka trešdaļu likums ir [[Zelta griezums|zelta griezuma]] vienkāršojums. Attēls, kurā redzama persona, kuru ieskauj/ierāmē divas citas personas, visticamāk, tiks uztverts kā draudzīgs un mierinošs, pretēji attēlam, kurā redzama viena persona bez būtiskas apkārtnes. Turklāt šāda kompozīcija bieži rada stāstījuma sajūtu un uzsver attiecības starp attēlā redzamajiem objektiem vai personām. Šo principu plaši izmanto fotogrāfijā, glezniecībā un digitālajā dizainā, lai radītu līdzsvarotu un vizuāli interesantu kompozīciju. Tas palīdz skatītāja uzmanību dabiski virzīt pa attēlu, nevis koncentrēt to tikai centrā. === Vienkāršošana === Attēli ar jucekli var novērst uzmanību no galvenajiem attēla elementiem un apgrūtināt objekta identificēšanu. Samazinot liekā satura daudzumu un atstājot tikai nepieciešamās sastāvdaļas, skatītājs, visticamāk, koncentrēsies uz galvenajiem objektiem. Jucekli var samazināt arī, izmantojot apgaismojumu, jo attēla gaišākās zonas mēdz piesaistīt uzmanību, tāpat kā līnijas, kvadrāti un krāsas. Glezniecībā mākslinieks var izmantot mazāk detalizētu un definētu otas triepienu attēla malās. === Telpas likums === [[Attēls:BMW_M3_-4.jpg|thumb|left|Sacīkšu automašīnas attēls ar tukšu laukumu tās priekšā]] Telpas likums attiecas uz mākslas darbiem, kuros attēloti objekti, kuriem mākslinieks vēlas pielietot kustības ilūziju. To var panākt, piemēram, atstājot laukumu virzienā, kurā skatās attēlotās personas acis, vai, attēlojot skrējēju, pievienojot tukšu laukumu viņa priekšā, lai norādītu uz kustību.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Bertamini, M, Bennett, KM, Bode, C|date=2011|title=The anterior bias in visual art: The case of images of animals|journal=Laterality|volume=16|issue=6|pages=673–689|doi=10.1080/1357650X.2010.508219|pmid=21347971}}</ref> Šis princips palīdz skatītājam intuitīvi uztvert kustības virzienu un darbības turpinājumu ārpus attēla kadra. Tas bieži tiek izmantots fotogrāfijā, kino un ilustrācijās, lai radītu dinamiskāku un dabiskāku kompozīciju. Telpas likums uzlabo attēla līdzsvaru, novēršot sajūtu, ka objekts “spiežas” pret kadra malu. Tas var radīt arī lielāku telpas dziļuma iespaidu, padarot attēlu vizuāli plašāku un atvērtāku. Nepietiekama brīvā telpa kustības virzienā bieži rada saspiestības sajūtu un var traucēt attēla uztverei. === Kustības radīšana === <gallery widths="180" heights="180"> Attēls:Composition Image A.svg|Attēls A Attēls:Composition Image B.svg|Attēls B </gallery> Parasti tiek uzskatīts, ka skatītājam ir patīkamāk, ja attēls mudina skatienam pa to pārvietoties, nevis uzreiz fiksēties uz konkrētu vietu. Mākslinieki bieži cenšas izvairīties no tādu kompozīciju veidošanas, kas šķiet "statiskas" vai "plakanas", iekļaujot attēlā kustību. Attēlā A divi kalni ir vienāda izmēra un novietoti viens otram blakus, radot ļoti statisku un neinteresantu attēlu. Attēlā B kalni ir dažāda izmēra, un viens atrodas tuvāk horizontam, liekot acij pārvietoties no viena kalna uz otru, radot interesantāku un patīkamāku attēlu. Tas arī šķiet dabiskāk, jo dabā objekti reti ir vienāda izmēra un vienmērīgi izvietoti. == Galerija == <gallery widths="190" heights="190" perrow="6"> Attēls:Rembrandt - The Raising of Lazarus - WGA19118.jpg|alt=Rembrandt, c. 1630|[[Rembrants]] Attēls:'The Raising of Lazarus', tempera and gold on panel by Duccio di Buoninsegna, 1310–11, Kimbell Art Museum.jpg|[[Dučo di Buoninseņa]] Attēls:Saint-Jean, Gérard de - La Résurrection de Lazare, avec un couple de donateurs et leur fille, RF 1285.jpg|Gērtgens tot Sint Jans Attēls:Guercino - Raising of Lazarus - WGA10931.jpg|Džovanni Frančesko Barbjēri Attēls:Александр Андреевич Иванов - Явление Христа народу (Явление Мессии) - Google Art Project.jpg|[[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]] Attēls:Jan Vermeer - The Art of Painting - Google Art Project.jpg|[[Jans Vermērs]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mākslas termini]] fm2a60kepmd1dfy0smh1n4ddaitgbla 0 633986 4487054 4479682 2026-06-26T18:33:46Z Biafra 13794 4487054 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kuns Sjanžui | vārds_orig = 孔祥睿 | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2009 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{CHN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Kuns Sjanžui''' ({{val|zh|孔祥睿}}, {{zh-p|Kong Xiangrui}}; dzimis 2009. gadā) ir [[Ķīna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2026). [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālā šaha čempionāta]] uzvarētājs (2026). == Biogrāfija == [[Cjindao]] šaha skolas audzēknis, kopš 2020. gada pilnveidojis sava šaha prasmes [[Handžou]] intelektuālajā sporta skolā.<ref>[https://www.attackingchess.com/kong-xiangrui-from-qingdao-chess-prodigy-to-chinas-rising-star/ Kong Xiangrui: From Qingdao Chess Prodigy to China’s Rising Star]</ref> 2023. gadā Ķīnas izlases sastāvā uzvarējis FIDE Pasaules jauniešu šaha olimpiādē U16 vecuma grupā.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr795949.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=2&SNode=S0 FIDE World Youth U16 Chess Olympiad 2023]</ref> 2024. gadā [[Cjiņhuandao]] bijis otrais starptautiskā šaha festivālā ''Belt and Road''.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1064597.aspx?lan=1&art=4&flag=30&SNode=S0 2024 The 4th "Belt and Road" Chess Open(open)]</ref> 2025. gadā izcīnījis sudraba medaļu Ķīnas vīriešu šaha čempionātā.<ref>[https://www.fide.com/chinese-championship-2025-xiao-tong-and-li-xueyi-claim-their-first-national-titles/ Chinese Championship 2025: Xiao Tong and Li Xueyi claim their first national titles]</ref><ref>[https://theweekinchess.com/html/twic1600.html Xue Haowen wins The Week in Chess 1600]</ref><ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1200591.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 2025 China chess championship (Men)]</ref> 2026. gadā atkārtojis šo panākumu.<ref>[https://en.chessbase.com/post/chinese-chess-championships-2026-report Xu Xiangyu and Yan Tianqi are 2026 Chinese chess champions]</ref><ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1389458.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 2026 China chess championship (Men)]</ref> 2026. gada jūnijā [[Ulanbatora|Ulanbatorā]] uzvarējis [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas individuālajā šaha čempionātā]].<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1399377.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 Asian Individual Chess Championships 2026]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2025. gadā Kunam Sjanžui piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2026. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 8632200 | chessgames = 194030 | 365chess = Xiangrui_Kong }} {{DEFAULTSORT:Sjanžui, Kuns}} [[Kategorija:2009. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas šahisti]] gqzj83aj1q0wtyxjh2axauosd3s6v7t 0 634283 4487117 4482437 2026-06-26T21:23:08Z Turaids 8965 4487117 wikitext text/x-wiki '''Valsts kalpotāju boikots padomju valdībai''' ({{val|ru|Бойкот советского правительства госслужащими}}) bija bijušās [[Krievijas Impērija]]s valsts ierēdņu, banku darbinieku, tiesnešu, tehnisko speciālistu un citu valsts iestāžu darbinieku organizēta pretošanās [[Boļševiki|boļševiku]] valdībai pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gadā. Boikota mērķis bija traucēt [[Tautas komisāru padome]]s darbību un nepieļaut padomju varas nostiprināšanos. Boikots sākās tūlīt pēc [[Krievijas Pagaidu valdība]]s gāšanas. Daudzu ministriju un centrālo valsts iestāžu ierēdņi atteicās atzīt boļševiku varu, pārtrauca darbu, slēpa dokumentus un atteicās nodot jaunajai valdībai finanšu līdzekļus un administratīvo informāciju. Īpaši aktīva pretošanās notika Valsts bankā, Valsts kasē un vairākās ministrijās. Boikotu atbalstīja daļa [[Kadetu partija|Konstitucionāli demokrātiskās partijas]], [[Menševiki|menševiku]] un [[eseri]]stu politiķu, kuri uzskatīja boļševiku nākšanu pie varas par nelikumīgu. Vairākās pilsētās ierēdņu streiki un administrācijas paralīze nopietni apgrūtināja jaunās valdības darbu. [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] vadītā valdība uz boikotu reaģēja, atceļot no amatiem nepakļāvīgos ierēdņus un viņu vietā ieceļot boļševikiem lojālus darbiniekus. Tika izveidotas arī īpašas komisijas un izmantoti [[Čeka]]s spēki, lai pārņemtu valsts iestāžu kontroli un piespiestu ierēdņus atsākt darbu. Līdz 1918. gada pavasarim lielākā daļa boikota tika salauzta, un padomju valdībai izdevās izveidot jaunu valsts pārvaldes aparātu. Tomēr valsts kalpotāju pretošanās ievērojami sarežģīja padomju varas nostiprināšanos pirmajos mēnešos pēc [[Oktobra revolūcija]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas revolūcija]] [[Kategorija:Krievijas PFSR]] [[Kategorija:1917. gads Krievijā]] [[Kategorija:1918. gads Krievijā]] qgtig0dx2pm10uxd5zdcymkkbtkwdwb 10 634412 4487068 4486399 2026-06-26T18:43:15Z Jānis U. 198 4487068 wikitext text/x-wiki <includeonly><table class="infobox" style="width: 270px; font-size: 90%; text-align: left; float: right; clear: right; margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #aaa; background: #f9f9f9; border-collapse: collapse;" cellpadding="4"> <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; font-size: 130%; background: #e0e0e0; padding: 5px 7px 2px 7px;">{{{nosaukums|{{PAGENAME}}}}}</th> </tr> {{#if:{{{oriģinālnosaukums|}}}| <tr> <td colspan="2" style="text-align: center; font-style: italic; font-size: 95%; background: #e0e0e0; padding: 0px 7px 7px 7px; border-bottom: 1px solid #aaa;">{{{oriģinālnosaukums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{attēls|}}}| <tr> <td colspan="2" style="text-align: center; padding: 5px;">[[Attēls:{{{attēls}}}|250px]]<br /><span style="font-size: 85%; font-weight: normal;">{{{attēla_paraksts|}}}</span></td> </tr> }} {{#if:{{{karte|}}}| <tr> <td colspan="2" style="text-align: center; padding: 5px; border-top: 1px solid #eee;">[[Attēls:{{{karte}}}|250px]]<br /><span style="font-size: 85%; font-weight: normal;">{{{kartes_paraksts|}}}</span></td> </tr> }} <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; background: #eeeeee; border-top: 1px solid #aaa; border-bottom: 1px solid #aaa;">Pamatinformācija</th> </tr> {{#if:{{{stratotips|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold; width: 42%;">Stratotips:</td> <td>{{{stratotips}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{vecums|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Vecums:</td> <td>{{{vecums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{atklājējs|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Atklājējs:</td> <td>{{{atklājējs}}}</td> </tr> }} <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; background: #eeeeee; border-top: 1px solid #aaa; border-bottom: 1px solid #aaa;">Stratigrāfija</th> </tr> {{#if:{{{sistēma|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Sistēma:</td> <td>{{{sistēma}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{virsnodalījums|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Virsnodalījums:</td> <td>{{{virsnodalījums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{nodalījums|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Nodalījums:</td> <td>{{{nodalījums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{stāvs|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Stāvs:</td> <td>{{{stāvs}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{grupa|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Grupa/Sērija:</td> <td>{{{grupa}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{formācija|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Formācija:</td> <td>{{{formācija}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{horizonts|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Horizonts:</td> <td>{{{horizonts}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{svīta|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Svīta:</td> <td>{{{svīta}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{rida|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Rida:</td> <td>{{{rida}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{slāņi|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Slāņi:</td> <td>{{{slāņi}}}</td> </tr> }} <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; background: #eeeeee; border-top: 1px solid #aaa; border-bottom: 1px solid #aaa;">Ģeogrāfija</th> </tr> {{#if:{{{valsts|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Valsts:</td> <td>{{{valsts}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{reģions|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Reģions:</td> <td>{{{reģions}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{platība|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Platība:</td> <td>{{{platība}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{koordinātas|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Koordinātas:</td> <td>{{{koordinātas}}}</td> </tr> }} <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; background: #eeeeee; border-top: 1px solid #aaa; border-bottom: 1px solid #aaa;">Raksturlielumi</th> </tr> {{#if:{{{sastāvs|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Iežu sastāvs:</td> <td>{{{sastāvs}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{biezums|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Biezums:</td> <td>{{{biezums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{izrakteņi|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Derīgie izrakteņi:</td> <td>{{{izrakteņi}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{fosilijas|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Fosilijas:</td> <td>{{{fosilijas}}}</td> </tr> }} </table></includeonly><noinclude> == Izmantošana == <pre> {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = | vecums = | atklājējs = | sistēma = | virsnodalījums = | nodalījums = | stāvs = | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = | rida = | slāņi = | valsts = | reģions = | platība = | koordinātas = | sastāvs = | biezums = | izrakteņi = | fosilijas = }} </pre> [[Kategorija:Valstu ģeoloģijas veidnes]] </noinclude> kb77ddmxiw5swnlyao029sleskledtq 0 634456 4486901 4484592 2026-06-26T12:47:10Z Teatrālis 82063 /* Nominācijas */ 4486901 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Spēlmaņu nakts 2025/2026 | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = | date = 2026. gada 23. novembris | location = | country = | reward = | winner = | year = | year2 = | holder = | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2024/2025]] | main = [[Spēlmaņu nakts]] | next = [[Spēlmaņu nakts 2026/2027|2026/2027]] }} '''[[Spēlmaņu nakts]] 2025/2026''' balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies {{dat|2026|11|23||bez}}. Ceremonijas laikā tiks apbalvotas 2025./2026. gada teātra sezonas izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātijas balvas. Balvas tiks pasniegtas 17 kategorijās. == Žūrija == Žūrijas komisijas sastāvā bija [[Atis Rozentāls]], žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists; [[Ingrīda Vilkārse]], žūrijas priekšsēdētājas vietniece, teātra kritiķe un zinātniece; [[Zane Radzobe]], teātra kritiķe un zinātniece, LU ESZF docente un LKA KMI pētniece; [[Jānis Siliņš (mākslas zinātnieks)|Jānis Siliņš]], Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un teātra vēsturnieks; [[Kitija Balcare]], teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece; [[Ilze Kļaviņa]], teātra kritiķe un teātra pētniece; [[Sandra Krastiņa]], māksliniece; [[Uģis Segliņš]], psihodrāmas speciālists; [[Armands Znotiņš]], mūzikas kritiķis. Žūrijas komisijas locekle Ingrīda Vilkārse nepiedalījās balsojumā un lēmuma pieņemšanā kategorijā "Gada scenogrāfs". Nominantus kategorijā "Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)" izvirza Latvijas Profesionālā baleta asociācija. == Nominācijas == ''Piez.: Pie nominācijām uzskaitīti visi izvirzītie pretendenti.'' {| class="wikitable" |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balva par mūža ieguldījumu skatuves mākslā]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada lielās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada lielās formas izrāde]] |- | valign="top" | * Laureāti tiks paziņoti rudenī | valign="top" | * "Freimanis" — [[Liepājas teātris]], režisors [[Mārtiņš Kalita]] * "Mēdeja" — [[Valmieras teātris]], režisors [[Reinis Suhanovs]] * "Orākuls" — [[Dailes teātris]], režisors Lukašs Tvarkovskis * "Pirmavots" — [[Dailes teātris]], režisors [[Viesturs Kairišs]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada mazās formas izrāde]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai jauniešiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem un/vai jauniešiem]] |- | valign="top" | * "Atbalss Aija" — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Regnārs Vaivars]] * "Ods" — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Matīss Budovskis]] * "Parasta pirmdiena" — [[Liepājas teātris]], režisors [[Valters Sīlis]] * "Šaubas" — [[Valmieras teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Vecajo kults" — [[Dirty Deal Teatro]], autores [[Iveta Pole]], [[Katrīna Neiburga]] | valign="top" | * "Bastardi" — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Matīss Kaža]] * "Deju nācija" — [[Liepājas teātris]], režisore [[Paula Pļavniece]] * "Mazais cilvēks" — [[Valmieras teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Oskars un lietas" — [[Latvijas Leļļu teātris]], režisore [[Paula Pļavniece]] * "Pasaulē lielākais spēks" — [[Liepājas teātris]], režisore [[Kristīne Brīniņa]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs dramaturģijā vai izrādes scenārijs, teātra teksts]] |- | valign="top" | * [[Viesturs Kairišs]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Kalita]] — "Freimanis", [[Liepājas teātris]] * [[Valters Sīlis]] — "Parasta pirmdiena", [[Liepājas teātris]] * [[Regnārs Vaivars]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * "Bolderāja" — autore [[Justīne Kļava]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * "Ods" — autors [[Andris Kalnozols]], [[Latvijas Nacionālais teātris]] * "Orākuls" — autore Anka Herbuta, [[Dailes teātris]] * "Parasta pirmdiena" — autori [[Sandis Pēcis]], [[Anete Berķe|Anete Rimkus]], [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]], [[Laura Jeruma]], [[Kārlis Ērglis]], [[Karīna Tatarinova]], [[Liepājas teātris]] * "Rīkojums Nr. 2" — autors [[Matīss Gricmanis]], [[Dailes teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] |- | valign="top" | * [[Agnese Jēkabsone]] — Liene Raudupiete izrādē "Trīs bēres un divas kāzas", [[Liepājas teātris]] * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] — Dominika Frankona izrādē "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Jūlija Ļaha]] — Hekube izrādē "Hekube", [[Daugavpils teātris]] * [[Māra Mennika]] — Māsa Aloīzija Bovjēra izrādē "Šaubas", [[Valmieras teātris]] * [[Laura Siliņa]] — Aija izrādē "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * [[Gundars Āboliņš]] — Sančo Pansa izrādē "Dons Kihots", [[Jaunais Rīgas teātris]] * [[Ģirts Krūmiņš]] — Roalds Dāls izrādē "Milzis", [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] — Alans Tjūrings izrādē "Orākuls", [[Dailes teātris]] * [[Kārlis Reijers]] — Aksels izrādē "Ods", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Valts Skuja]] — Freimanis izrādē "Freimanis", [[Liepājas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * [[Jana Herbsta]] — Ilze Viņķele izrādē "Rīkojums Nr. 2", [[Dailes teātris]] * [[Lāsma Kugrēna]] — lomas izrādē "Egles stāsti", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Ieva Puķe]] — Millera kundze izrādē "Šaubas", [[Valmieras teātris]] * [[Elīna Vāne]] — Tomuļu māte izrādē "Skroderdienas Silmačos", [[Valmieras teātris]] * [[Madara Viļčuka]] — Pirmavots izrādē "Pirmavots", [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Romāns Bargais]] — Juris izrādē "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Rolands Beķeris]] — Ingars Gudermanis, Guntars Račs (Boss), Ināra Freimane izrādē "Freimanis", [[Liepājas teātris]] * [[Raimonds Celms]] — Ģirts izrādē "Ods", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Kaspars Dumburs]] — Robis izrādē "Rīkojums Nr. 2", [[Dailes teātris]] * [[Lauris Dzelzītis]] — Aivars Lembergs izrādē "Rīkojums Nr. 2", [[Dailes teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]] |- | valign="top" | * [[Gusts Ābele]] — režija izrādē "Klusums un troksnis", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Tomass Ralfs Ābolkalns]] — Džei Dī izrādē "Telma un Luīze", [[Valmieras teātris]] * [[Elīna Bartkeviča]] — Mērija izrādē "Konemāras galvaskauss", [[Rēzeknes teātris Joriks]] sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] * [[Agate Marija Bukša]] — Īva Heringtone izrādē "Viss par Ievu", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Tatjana Gurēviča]] — Marianna izrādē "Zvaigznāji", [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * [[Adriāns Toms Kulpe]] — scenogrāfija izrādē "Bolderāja", [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * [[Matīss Kučinskis]] — Niks Pērle izrādē "Bastardi", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Elizabete Milta]] — Laura Vingfilda izrādē "Stikla zvērnīca", [[Valmieras teātris]] | valign="top" | * [[Reinis Dzudzilo]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Kristaps Kramiņš]] — "Mazais cilvēks", [[Valmieras teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja", [[Valmieras teātris]] * [[Valters Kristbergs]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Mārtiņš Vilkārsis]] — "Dons Kihots", [[Jaunais Rīgas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs mūzikā vai muzikālais noformējums]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada gaismu mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Ēriks Ešenvalds]] — "Indulis un Ārija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Edgars Mākens]] — "Ods", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Jēkabs Nīmanis]] — "Mēdeja", [[Valmieras teātris]] * [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics (Shipsea)]] — "Sēnes", [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Juris Vaivods]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Niks Cipruss]] — "Ods", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Niks Cipruss]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Feldmanis]] — "Trīs bēres un divas kāzas", [[Liepājas teātris]] * [[Oskars Pauliņš]] — "Mēdeja", [[Valmieras teātris]] * [[Lienīte Slišāne]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kostīmu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada video mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Madara Botmane]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Pamela Butāne]] — "Sēnes", [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Jana Čivžele]] — "Docentes", [[Jaunais Rīgas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja", [[Valmieras teātris]] * [[Fjodors Podgornijs]] — "Bohēma", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] | valign="top" | * Jakubs Lehs — "Orākuls", [[Dailes teātris]] * Jakubs Lehs — "Sapņu novele", [[Dailes teātris]] * [[Valters Vuciņš]] — "Freimanis", [[Liepājas teātris]] * [[Zane Zelmene]] — "Dalī auss", [[Latvijas Kultūras akadēmija]] * [[Toms Zeļģis]] — "Indrāni", [[Jaunais Rīgas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kustību mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada baleta mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)]] |- | valign="top" | * [[Kristīne Brīniņa]] — "Deju nācija", [[Liepājas teātris]] * [[Kristīne Brīniņa]] — "Kas var būt labāks par šo?", [[Liepājas teātris]] * [[Rūdolfs Gediņš]] — "Sēri krāca ūdens viļņi", teātra trupa [[Kvadrifrons]] * [[Linda Mīļā]] — "Mazais cilvēks", [[Valmieras teātris]] * Jiri Naels — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Jūlija Brauere]] — Esmeralda baleta izrādē "Esmeralda", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Amirs Dodarhodžajevs]] — Bazils baleta izrādē "Dons Kihots", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Emma Lagūna]] — Diāna - Pas de deux (Diāna un Akteons) baleta izrādē "Esmeralda", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Paula Lieldidža–Kolbina]] — Rozita baleta izrādē "Dons Kihots", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Alisa Tomkoviča]] — Dusmīgā baleta izrādē "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Kaktusi", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] |- |} == Ārējās saites == * [https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2025-2026/nominacijas/ Nominācijas & apbalvojumi] Spēlmaņu Nakts 2025/2026 {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:Spēlmaņu nakts ceremonijas|2026]] cmx3168zotfm5z38c4513gukc03miuq 4487016 4486901 2026-06-26T16:54:13Z Teatrālis 82063 /* Nominācijas */ 4487016 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Spēlmaņu nakts 2025/2026 | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = | date = 2026. gada 23. novembris | location = | country = | reward = | winner = | year = | year2 = | holder = | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2024/2025]] | main = [[Spēlmaņu nakts]] | next = [[Spēlmaņu nakts 2026/2027|2026/2027]] }} '''[[Spēlmaņu nakts]] 2025/2026''' balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies {{dat|2026|11|23||bez}}. Ceremonijas laikā tiks apbalvotas 2025./2026. gada teātra sezonas izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātijas balvas. Balvas tiks pasniegtas 17 kategorijās. == Žūrija == Žūrijas komisijas sastāvā bija [[Atis Rozentāls]], žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists; [[Ingrīda Vilkārse]], žūrijas priekšsēdētājas vietniece, teātra kritiķe un zinātniece; [[Zane Radzobe]], teātra kritiķe un zinātniece, LU ESZF docente un LKA KMI pētniece; [[Jānis Siliņš (mākslas zinātnieks)|Jānis Siliņš]], Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un teātra vēsturnieks; [[Kitija Balcare]], teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece; [[Ilze Kļaviņa]], teātra kritiķe un teātra pētniece; [[Sandra Krastiņa]], māksliniece; [[Uģis Segliņš]], psihodrāmas speciālists; [[Armands Znotiņš]], mūzikas kritiķis. Žūrijas komisijas locekle Ingrīda Vilkārse nepiedalījās balsojumā un lēmuma pieņemšanā kategorijā "Gada scenogrāfs". Nominantus kategorijā "Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)" izvirza Latvijas Profesionālā baleta asociācija. == Nominācijas == ''Piez.: Pie nominācijām uzskaitīti visi izvirzītie pretendenti.'' {| class="wikitable" |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balva par mūža ieguldījumu skatuves mākslā]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada lielās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada lielās formas izrāde]] |- | valign="top" | * Laureāti tiks paziņoti rudenī | valign="top" | * "Freimanis" — [[Liepājas teātris]], režisors [[Mārtiņš Kalita]] * "Mēdeja" — [[Valmieras teātris]], režisors [[Reinis Suhanovs]] * "Orākuls" — [[Dailes teātris]], režisors Lukašs Tvarkovskis * "Pirmavots" — [[Dailes teātris]], režisors [[Viesturs Kairišs]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada mazās formas izrāde]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai jauniešiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem un/vai jauniešiem]] |- | valign="top" | * "Atbalss Aija" — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Regnārs Vaivars]] * "Ods" — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Matīss Budovskis]] * "Parasta pirmdiena" — [[Liepājas teātris]], režisors [[Valters Sīlis]] * "Šaubas" — [[Valmieras teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Vecajo kults" — [[Dirty Deal Teatro]], autores [[Iveta Pole]], [[Katrīna Neiburga]] | valign="top" | * "Bastardi" — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Matīss Kaža]] * "Deju nācija" — [[Liepājas teātris]], režisore [[Paula Pļavniece]] * "Mazais cilvēks" — [[Valmieras teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Oskars un lietas" — [[Latvijas Leļļu teātris]], režisore [[Paula Pļavniece]] * "Pasaulē lielākais spēks" — [[Liepājas teātris]], režisore [[Kristīne Brīniņa]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs dramaturģijā vai izrādes scenārijs, teātra teksts]] |- | valign="top" | * [[Viesturs Kairišs]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Kalita]] — "Freimanis", [[Liepājas teātris]] * [[Valters Sīlis]] — "Parasta pirmdiena", [[Liepājas teātris]] * [[Regnārs Vaivars]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * "Bolderāja" — autore [[Justīne Kļava]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * "Ods" — autors [[Andris Kalnozols]], [[Latvijas Nacionālais teātris]] * "Orākuls" — autore Anka Herbuta, [[Dailes teātris]] * "Parasta pirmdiena" — autori [[Sandis Pēcis]], [[Anete Berķe|Anete Rimkus]], [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]], [[Laura Jeruma]], [[Kārlis Ērglis]], [[Karīna Tatarinova]], [[Liepājas teātris]] * "Rīkojums Nr. 2" — autors [[Matīss Gricmanis]], [[Dailes teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] |- | valign="top" | * [[Agnese Jēkabsone]] — Liene Raudupiete izrādē "Trīs bēres un divas kāzas", [[Liepājas teātris]] * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] — Dominika Frankona izrādē "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Jūlija Ļaha]] — Hekube izrādē "Hekube", [[Daugavpils teātris]] * [[Māra Mennika]] — Māsa Aloīzija Bovjēra izrādē "Šaubas", [[Valmieras teātris]] * [[Laura Siliņa]] — Aija izrādē "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * [[Ģirts Krūmiņš]] — Roalds Dāls izrādē "Milzis", [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] — Alans Tjūrings izrādē "Orākuls", [[Dailes teātris]] * [[Kārlis Reijers]] — Aksels izrādē "Ods", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Valts Skuja]] — Freimanis izrādē "Freimanis", [[Liepājas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * [[Jana Herbsta]] — Ilze Viņķele izrādē "Rīkojums Nr. 2", [[Dailes teātris]] * [[Lāsma Kugrēna]] — lomas izrādē "Egles stāsti", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Ieva Puķe]] — Millera kundze izrādē "Šaubas", [[Valmieras teātris]] * [[Elīna Vāne]] — Tomuļu māte izrādē "Skroderdienas Silmačos", [[Valmieras teātris]] * [[Madara Viļčuka]] — Pirmavots izrādē "Pirmavots", [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Romāns Bargais]] — Juris izrādē "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Rolands Beķeris]] — Ingars Gudermanis, Guntars Račs (Boss), Ināra Freimane izrādē "Freimanis", [[Liepājas teātris]] * [[Raimonds Celms]] — Ģirts izrādē "Ods", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Kaspars Dumburs]] — Robis izrādē "Rīkojums Nr. 2", [[Dailes teātris]] * [[Lauris Dzelzītis]] — Aivars Lembergs izrādē "Rīkojums Nr. 2", [[Dailes teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]] |- | valign="top" | * [[Gusts Ābele]] — režija izrādē "Klusums un troksnis", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Tomass Ralfs Ābolkalns]] — Džei Dī izrādē "Telma un Luīze", [[Valmieras teātris]] * [[Elīna Bartkeviča]] — Mērija izrādē "Konemāras galvaskauss", [[Rēzeknes teātris Joriks]] sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] * [[Agate Marija Bukša]] — Īva Heringtone izrādē "Viss par Ievu", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Tatjana Gurēviča]] — Marianna izrādē "Zvaigznāji", [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * [[Adriāns Toms Kulpe]] — scenogrāfija izrādē "Bolderāja", [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * [[Matīss Kučinskis]] — Niks Pērle izrādē "Bastardi", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Elizabete Milta]] — Laura Vingfilda izrādē "Stikla zvērnīca", [[Valmieras teātris]] | valign="top" | * [[Reinis Dzudzilo]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Kristaps Kramiņš]] — "Mazais cilvēks", [[Valmieras teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja", [[Valmieras teātris]] * [[Valters Kristbergs]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs mūzikā vai muzikālais noformējums]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada gaismu mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Ēriks Ešenvalds]] — "Indulis un Ārija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Edgars Mākens]] — "Ods", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Jēkabs Nīmanis]] — "Mēdeja", [[Valmieras teātris]] * [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics (Shipsea)]] — "Sēnes", [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Juris Vaivods]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Niks Cipruss]] — "Ods", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Niks Cipruss]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Feldmanis]] — "Trīs bēres un divas kāzas", [[Liepājas teātris]] * [[Oskars Pauliņš]] — "Mēdeja", [[Valmieras teātris]] * [[Lienīte Slišāne]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kostīmu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada video mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Madara Botmane]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Pamela Butāne]] — "Sēnes", [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Jana Čivžele]] — "Docentes", [[Jaunais Rīgas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja", [[Valmieras teātris]] * [[Fjodors Podgornijs]] — "Bohēma", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] | valign="top" | * Jakubs Lehs — "Orākuls", [[Dailes teātris]] * Jakubs Lehs — "Sapņu novele", [[Dailes teātris]] * [[Valters Vuciņš]] — "Freimanis", [[Liepājas teātris]] * [[Zane Zelmene]] — "Dalī auss", [[Latvijas Kultūras akadēmija]] * [[Toms Zeļģis]] — "Indrāni", [[Jaunais Rīgas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kustību mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada baleta mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)]] |- | valign="top" | * [[Kristīne Brīniņa]] — "Deju nācija", [[Liepājas teātris]] * [[Kristīne Brīniņa]] — "Kas var būt labāks par šo?", [[Liepājas teātris]] * [[Rūdolfs Gediņš]] — "Sēri krāca ūdens viļņi", teātra trupa [[Kvadrifrons]] * [[Linda Mīļā]] — "Mazais cilvēks", [[Valmieras teātris]] * Jiri Naels — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Jūlija Brauere]] — Esmeralda baleta izrādē "Esmeralda", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Amirs Dodarhodžajevs]] — Bazils baleta izrādē "Dons Kihots", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Emma Lagūna]] — Diāna - Pas de deux (Diāna un Akteons) baleta izrādē "Esmeralda", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Paula Lieldidža–Kolbina]] — Rozita baleta izrādē "Dons Kihots", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Alisa Tomkoviča]] — Dusmīgā baleta izrādē "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Kaktusi", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] |- |} == Ārējās saites == * [https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2025-2026/nominacijas/ Nominācijas & apbalvojumi] Spēlmaņu Nakts 2025/2026 {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:Spēlmaņu nakts ceremonijas|2026]] 9aszpf9itymn74dj3pdv1mhd3dh26o7 1 634542 4487005 4484863 2026-06-26T16:13:59Z Autors 2882 /* Kas ir/nav rekāmas teksts? */ Atbilde 4487005 wikitext text/x-wiki == Kas ir/nav rekāmas teksts? == Jautājums, kāpēc tika izdzēsti visi labojumi, pat tādi, kur tika nomainīts tikai vārds? Vai tiešām visi bija reklāmas teksti? Pēc kādiem principiem tiek lemts, vai tas ir/nav reklāmas teksts? Rakstīju ietekmējoties no https://lv.wikipedia.org/wiki/The_Beatles lapas. Bītlu lapa būtībā visa ir jādzēš ārā, jo tur noteikti nav hronoloģiska sausa informācija. Gribu zināt tik radikālas un nekonsekventas pieejas pamatojumus, lai otreiz, kad rakstu, kāds atkal neizdzēš pilnīgi visu ieguldīto darbu. Paldies. [[Dalībnieks:Autors|Autors]] ([[Dalībnieka diskusija:Autors|diskusija]]) 2026. gada 21. jūnijs, plkst. 00.57 (EEST) :Pārlasīju bītlu rakstu - tas ir uzrakstīts neitrālā stilā un atbilstoši grupas nozīmībai. Kamēr jūsu tekstā jau ievadā bez jebkāda pamatojuma bija pasludināts: :"'''Satellites LV''' ir viena no nozīmīgākajām un ietekmīgākajām Latvijas neatkarīgās mūzikas apvienībām, kas ar savu radošo darbību un vizuālo estētiku ir tiešā veidā veidojusi un iedvesmojusi vairākas alternatīvās kultūras un mūziķu paaudzes trīs gadu desmitu garumā." Un turpinājums tai pašā garā. :Piedošanu, bet ar tādu stilu enciklopēdijā nav ko darīt. Tā neraksta pat par pasaules līmeņa bandām. Kamēr tas, ka par "satelītiem" vispār raksts netika izdzēsts kā maznozīmīgs temats, liecina tikai par to, ka mēs šeit esam ļoti iecietīgi pret vietējām grupām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. jūnijs, plkst. 14.30 (EEST) ::... un tā nav vienīgā vieta, kur rakstā šī grupa tiek slavināta. Piebildīšu, ka jau pirms 19 gadiem Jums tika teikts "''Nevajag saglabāt katru nelielu izmaiņu rakstā, tam ir paredzēta poga "Parādīt pirmskatu". Citādi pēc tam hronoloģijā grūti orientēties vairākos desmitos sīku izmaiņu.''" - vai tagad ir skaidrs, kāpēc tika izdzēsti (atcelti) ''visi'' labojumi? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 21. jūnijs, plkst. 14.51 (EEST) :::Nav taisnība – Bītlu lapa nav uzrakstīta neitrālā stilā. Par šo Satelītu lapu skaidrs – nepieciešamas atsauces, lai nav nepamatoti apgalvojumi. Liksim turpmāk atsauces uz rakstiem, žurnāliem, kritiķu vērtējumiem. [[Dalībnieks:Autors|Autors]] ([[Dalībnieka diskusija:Autors|diskusija]]) 2026. gada 26. jūnijs, plkst. 19.13 (EEST) iaecryo2asn15z16sr7934rdeqts3jf 0 634629 4487115 4485647 2026-06-26T21:19:14Z Turaids 8965 4487115 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Holodne Sonce'' | Attēls = Kholodne_Sontse_band_photo_2026.jpg | Att_izm = 270 | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|Ukraina}} [[Ternopiļa]], [[Ukraina]] | Žanrs = [[Alternatīvais roks]], [[poproks]], [[gotiskais roks]] | Gadi = 2001—pašlaik | Izdevējkompānija = ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'', ''Країна Мрій'' | Mlapa = | Dalībnieki = * Vasils Gocko * Artēmijs Jakovļevs * Deniss Kovalenko * Ihors Kuprijs | Ainava = | Vārds_orig = ХОЛОDНЕ СОНЦЕ }} '''''Holodne sonce''''' ({{val|uk|Холодне сонце}} — 'aukstā saule') ir [[Ukraina]]s [[rokmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'' un «''Країна Мрій''». Grupa vairākkārt piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu «''Кому Вниз''» pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās mūzikas festivālā ''Wave-Gotik-Treffen'' (2007. gada maijā). Tā ir arī galveno tēmu autore triloģijai ''Ninjas vs'', ko uzņēma amerikāņu kompānija ''Endlight Entertainment''. Grupas dibinātājs un vokālists ir Vasils Hocko. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]] kcynxi2et3khkh45iel5wel37m8n798 0 634641 4487279 4486372 2026-06-27T10:22:00Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Skotijas pašvaldības apgabali]] uz [[Skotijas pašvaldību apgabali]], pārrakstot pāradresācijas lapu: typo 4486372 wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''Skotijas pašvaldības apgabali''' ({{val|en|council areas}}, {{val|gd|comhairlean}}) ir [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības. Skotija sadalīta 32 apgabalos, kas ir vienlīmeņa unitārās pašvaldības. Pašvaldību apgabali pastāv kopš 1996. gada 1. aprīļa saskaņā ar 1994. gada Vietējās pašvaldības u.c. (Skotija) likumu.<ref>[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]</ref> Vēsturiski Skotija bija sadalīta 34 grāfistēs jeb sīrās. Lai gan tām vairs nav nekādu administratīvu funkciju, tie Skotijā joprojām zināmā mērā tiek izmantoti kultūras un ģeogrāfiskiem mērķiem, un daži no pašreizējiem padomes apgabaliem ir nosaukti šo grāfistu vārdā. Pastāv arī vairāki citi administratīvie iedalījumi, no kuriem dažus pārvalda padomju apvienotās padomes. Vietējā līmenī Skotija ir sadalīta pagastos (''civil parish'', ''paraiste''), kurus tagad izmanto tikai statistikas vajadzībām, piemēram, tautas skaitīšanai. Zemākais administratīvās apakšvienības līmenis ir kopienas (''community'', ''coimhearsnachd''), kas pastāv daļā pašvaldības apgabalu un var ievēlēt savas kopienas padomes. == Pašvaldības apgabali == {| class="wikitable sortable static-row-numbers static-row-numbers-center col1center col6right" |+ ! class="unsortable" | Karte ! Apgabals ! Platība<ref name="popstats">[https://www.ons.gov.uk/file?uri=/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/datasets/populationestimatesforukenglandandwalesscotlandandnorthernireland/mid2024/mye24tablesuk.xlsx"Mid-Year Population Estimates, United Kingdom, June 2024". ''Office for National Statistic'']</ref> ! Iedzīvotāji (2024)<ref name="popstats" /> ! Centrs<ref name="popstats" /> |- | [[Attēls:Aberdeen City in Scotland.svg|50x50px]] | [[Aberdīna]] | 186 | 231780 | [[Aberdīna]] |- | [[Attēls:Aberdeenshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Aberdīnšīra]] | 6313 | 265080 | [[Aberdeen|Aberdīna]] |- | [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]] | [[Angusa]] | 2181 | 114810 | [[Forfara]] |- | [[File:Argyll and Bute in Scotland.svg|50x50px]] | [[Ārgaila un Bjūta]] | 6907 | 87690 | [[Lohgilheda]] |- | [[File:East Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Austrumēršīra]] | 1262 | 121480 | [[Kilmārnoka]] |- | [[File:East Dunbartonshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Austrumdanbārtonšīra]] | 174 | 109970 | [[Kērkintiloha]] |- | [[File:East Lothian in Scotland.svg|50x50px]] | [[Austrumlotiāna]] | 679 | 115180 | [[Hadingtona]] |- | [[Attēls:East Renfrewshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Austrumrenfrūšīra]] | 174 | 99830 | [[Gifnoka]] |- | [[File:Dumfries and Galloway in Scotland.svg|50x50px]] | [[Damfrīsa un Geloveja]] | 6426 | 145860 | [[Damfrīsa]] |- | [[File:Dundee City in Scotland.svg|50x50px]] | [[Dandī]] | 60 | 149880 | [[Dandī]] |- | [[File:South Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Dienvidēršīra]] | 1222 | 334030 | [[Ēra (Skotija)|Ēra]] |- | [[File:South Lanarkshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Dienvidlenarkšīra]] | 1772 | 334030 | [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]] |- | [[File:City of Edinburgh in Scotland.svg|50x50px]] | [[Edinburga]] | 263 | 530680 | [[Edinburga]] |- | [[File:Falkirk in Scotland.svg|50x50px]] | [[Folkirka (apgabals)|Folkirka]] | 297 | 160020 | [[Folkirka]] |- | [[File:Fife in Scotland.svg|50x50px]] | [[Faifa]] | 1325 | 374760 | [[Glenrotisa]] |- | [[File:Glasgow City in Scotland.svg|50x50px]] | [[Glāzgova]] | 175 | 650300 | [[Glāzgova]] |- | [[File:Highland in Scotland.svg|50x50px]] | [[Hailenda]] | 25653 | 237290 | [[Invernesa]] |- | [[File:Inverclyde in Scotland.svg|50x50px]] | [[Inverklaida]] | 160 | 62 | [[Grīnoka]] |- | [[File:Clackmannanshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Klekmenanšīra]] | 159 | 52110 | [[Eloa]] |- | [[File:Moray in Scotland.svg|50x50px]] | [[Mari (Skotija)|Mari]] | 2238 | 95010 | [[Elgina]] |- | [[File:Na h-Eileanan Siar in Scotland.svg|50x50px]] | [[Rietumu salas]] | 3056 | 26020 | [[Stornoveja]] |- | [[Attēls:Orkney Islands in Scotland.svg|50x50px]] | [[Orkneju salas]] | 990 | 22020 | [[Kērkvola]] |- | [[File:Perth and Kinross in Scotland.svg|50x50px]] | [[Pērta un Kinrosa]] | 5286 | 154420 | [[Pērta (Skotija)|Pērta]] |- | [[File:Renfrewshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Renfrūšīra]] | 261 | 189170 | [[Peizli]] |- | [[File:West Dunbartonshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Rietumdanbārtonšīra]] | 159 | 89120 | [[Dambārtona]] |- | [[File:West Lothian in Scotland.svg|50x50px]] | [[Rietumlotiāna]] | 428 | 186440 | [[Livingstona (Skotija)|Livingstona]] |- | [[Attēls:Scottish Borders in Scotland.svg|50x50px]] | [[Skotišbordersa]] | 4732 | 116980 | [[Ņūtaunsentbosvelsa]] |- | [[Attēls:Stirling in Scotland.svg|50x50px]] | [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]] | 2186 | 94210 | [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]] |- | [[Attēls:Shetland Islands in Scotland.svg|50x50px]] | [[Šetlendas salas]] | 1467 | 23190 | [[Lērika]] |- | [[File:Midlothian in Scotland.svg|50x50px]] | [[Viduslotiāna]] | 354 | 99880 | [[Delkīta]] |- | [[File:North Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Ziemeļēršīra]] | 885 | 134010 | [[Irvina]] |- | [[File:North Lanarkshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Ziemeļlenarkšīra]] | 470 | 344540 | [[Matervela]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pašvaldību apgabali| ]] r48ygvnq0v2n2k0vcv9q013z7nwhrsa 4487281 4487279 2026-06-27T10:23:08Z Kikos 3705 4487281 wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''Skotijas pašvaldību apgabali''' ({{val|en|council areas}}, {{val|gd|comhairlean}}) ir [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības. Skotija sadalīta 32 apgabalos, kas ir vienlīmeņa unitārās pašvaldības. Pašvaldību apgabali pastāv kopš 1996. gada 1. aprīļa saskaņā ar 1994. gada Vietējās pašvaldības u.c. (Skotija) likumu.<ref>[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]</ref> Vēsturiski Skotija bija sadalīta 34 grāfistēs jeb sīrās. Lai gan tām vairs nav nekādu administratīvu funkciju, tie Skotijā joprojām zināmā mērā tiek izmantoti kultūras un ģeogrāfiskiem mērķiem, un daži no pašreizējiem pašvaldību apgabaliem ir nosaukti šo grāfistu vārdā. Pastāv arī vairāki citi administratīvie iedalījumi, no kuriem dažus pārvalda pašvaldību apvienotās padomes. Vietējā līmenī Skotija ir sadalīta pagastos (''civil parish'', ''paraiste''), kurus tagad izmanto tikai statistikas vajadzībām, piemēram, tautas skaitīšanai. Zemākais administratīvās apakšvienības līmenis ir kopienas (''community'', ''coimhearsnachd''), kas pastāv daļā pašvaldības apgabalu un var ievēlēt savas kopienas padomes. == Pašvaldību apgabali == {| class="wikitable sortable static-row-numbers static-row-numbers-center col1center col6right" |+ ! class="unsortable" | Karte ! Apgabals ! Platība<ref name="popstats">[https://www.ons.gov.uk/file?uri=/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/datasets/populationestimatesforukenglandandwalesscotlandandnorthernireland/mid2024/mye24tablesuk.xlsx"Mid-Year Population Estimates, United Kingdom, June 2024". ''Office for National Statistic'']</ref> ! Iedzīvotāji (2024)<ref name="popstats" /> ! Centrs<ref name="popstats" /> |- | [[Attēls:Aberdeen City in Scotland.svg|50x50px]] | [[Aberdīna]] | 186 | 231780 | [[Aberdīna]] |- | [[Attēls:Aberdeenshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Aberdīnšīra]] | 6313 | 265080 | [[Aberdeen|Aberdīna]] |- | [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]] | [[Angusa]] | 2181 | 114810 | [[Forfara]] |- | [[File:Argyll and Bute in Scotland.svg|50x50px]] | [[Ārgaila un Bjūta]] | 6907 | 87690 | [[Lohgilheda]] |- | [[File:East Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Austrumēršīra]] | 1262 | 121480 | [[Kilmārnoka]] |- | [[File:East Dunbartonshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Austrumdanbārtonšīra]] | 174 | 109970 | [[Kērkintiloha]] |- | [[File:East Lothian in Scotland.svg|50x50px]] | [[Austrumlotiāna]] | 679 | 115180 | [[Hadingtona]] |- | [[Attēls:East Renfrewshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Austrumrenfrūšīra]] | 174 | 99830 | [[Gifnoka]] |- | [[File:Dumfries and Galloway in Scotland.svg|50x50px]] | [[Damfrīsa un Geloveja]] | 6426 | 145860 | [[Damfrīsa]] |- | [[File:Dundee City in Scotland.svg|50x50px]] | [[Dandī]] | 60 | 149880 | [[Dandī]] |- | [[File:South Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Dienvidēršīra]] | 1222 | 334030 | [[Ēra (Skotija)|Ēra]] |- | [[File:South Lanarkshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Dienvidlenarkšīra]] | 1772 | 334030 | [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]] |- | [[File:City of Edinburgh in Scotland.svg|50x50px]] | [[Edinburga]] | 263 | 530680 | [[Edinburga]] |- | [[File:Falkirk in Scotland.svg|50x50px]] | [[Folkirka (apgabals)|Folkirka]] | 297 | 160020 | [[Folkirka]] |- | [[File:Fife in Scotland.svg|50x50px]] | [[Faifa]] | 1325 | 374760 | [[Glenrotisa]] |- | [[File:Glasgow City in Scotland.svg|50x50px]] | [[Glāzgova]] | 175 | 650300 | [[Glāzgova]] |- | [[File:Highland in Scotland.svg|50x50px]] | [[Hailenda]] | 25653 | 237290 | [[Invernesa]] |- | [[File:Inverclyde in Scotland.svg|50x50px]] | [[Inverklaida]] | 160 | 62 | [[Grīnoka]] |- | [[File:Clackmannanshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Klekmenanšīra]] | 159 | 52110 | [[Eloa]] |- | [[File:Moray in Scotland.svg|50x50px]] | [[Mari (Skotija)|Mari]] | 2238 | 95010 | [[Elgina]] |- | [[File:Na h-Eileanan Siar in Scotland.svg|50x50px]] | [[Rietumu salas]] | 3056 | 26020 | [[Stornoveja]] |- | [[Attēls:Orkney Islands in Scotland.svg|50x50px]] | [[Orkneju salas]] | 990 | 22020 | [[Kērkvola]] |- | [[File:Perth and Kinross in Scotland.svg|50x50px]] | [[Pērta un Kinrosa]] | 5286 | 154420 | [[Pērta (Skotija)|Pērta]] |- | [[File:Renfrewshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Renfrūšīra]] | 261 | 189170 | [[Peizli]] |- | [[File:West Dunbartonshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Rietumdanbārtonšīra]] | 159 | 89120 | [[Dambārtona]] |- | [[File:West Lothian in Scotland.svg|50x50px]] | [[Rietumlotiāna]] | 428 | 186440 | [[Livingstona (Skotija)|Livingstona]] |- | [[Attēls:Scottish Borders in Scotland.svg|50x50px]] | [[Skotišbordersa]] | 4732 | 116980 | [[Ņūtaunsentbosvelsa]] |- | [[Attēls:Stirling in Scotland.svg|50x50px]] | [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]] | 2186 | 94210 | [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]] |- | [[Attēls:Shetland Islands in Scotland.svg|50x50px]] | [[Šetlendas salas]] | 1467 | 23190 | [[Lērika]] |- | [[File:Midlothian in Scotland.svg|50x50px]] | [[Viduslotiāna]] | 354 | 99880 | [[Delkīta]] |- | [[File:North Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Ziemeļēršīra]] | 885 | 134010 | [[Irvina]] |- | [[File:North Lanarkshire in Scotland.svg|50x50px]] | [[Ziemeļlenarkšīra]] | 470 | 344540 | [[Matervela]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pašvaldību apgabali| ]] 8i136iy0qzdrbuloish5imxq6rqp4s9 0 634685 4487282 4486201 2026-06-27T10:41:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4487282 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | background_color = #EDEDED | text_color = | name = Kvebekas Nacionālā asambleja | native_name = ''Assemblée nationale du Québec'' | native_name_lang = | transcription_name = | legislature = | coa_pic = Assemblée_nationale_du_Québec_1.svg | coa_res = 165px | coa_alt = | foundation = 1968. gada 31. decembris | house_type = Vienpalātas parlaments | body = | houses = | leader1_type = Prezidente | leader1 = [[Natālija Ruā]] | party1 = [[Koalīcija Kvebekas nākotnei|CAQ]] | election1 = 2022. gada 29. novembra | leader2_type = | leader2 = | party2 = | election2 = | leader3_type = | leader3 = | party3 = | election3 = | members = '''125''' | house1 = | house2 = | structure1 = Assemblee_nationale_Quebec_2026-05-06.svg | structure1_res = 250px | structure1_alt = | structure2 = | structure2_res = | structure2_alt = | political_groups1 = * '''Valdība''' (79) ** {{legend|#1891FF|[[Koalīcija Kvebekas nākotnei|CAQ]] (79)}} * '''Oficiālā opozīcija''' (18) ** {{legend|#F08181|[[Kvebekas Liberālā partija|PLQ]] (18)}} * '''Pārējā opozīcija''' (28) ** {{legend|#FF813E|[[Solidārā Kvebeka|QS]] (11)}} ** {{legend|#004B9E|[[Kvebekiešu partija|PQ]] (7)}} ** {{legend|#16BAE1|[[Kvebekas Konservatīvā partija|PCQ]] (1)}} ** {{legend|#CECECE|[[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (9)}} | political_groups2 = | committees1 = | committees2 = | joint_committees = | voting_system1 = | voting_system2 = | last_election1 = [[2022. gada Kvebekas vispārējās vēlēšanas|2022. gada 3. oktobrī]] | last_election2 = | previous_election1 = | previous_election2 = | session_room = National_Assembly_of_Quebec_03.jpg | session_res = | session_alt = | meeting_place = {{flaga|Kvebeka}} Parlamenta ēka, [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]], [[Kvebeka]] | website = {{URL|https://www.assnat.qc.ca/}} | footnotes = | motto = }} '''Kvebekas Nacionālā asambleja'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ināra Mūrniece tiekas ar Kvebekas Nacionālās Asamblejas pieredzes apmaiņas programmas dalībniekiem |url=https://saeima.lv/lv/galleries/view/5877/31259 |website=saeima.lv |publisher=[[Saeima]] |accessdate={{dat|2026|6|24||bez}} |language=lv |date={{dat|2017|2|13||bez}}}}</ref> ({{val|fr|Assemblée nationale du Québec}}) ir [[Kanāda]]s [[Kanādas provinces un teritorijas|province]]s [[Kvebeka]]s [[Likumdošanas vara|likumdošanas institūcija]]. Asamblejas locekļus sauc par deputātiem (''députés''). [[Kvebekas leitnantgubernators]] (kas pārstāv [[Kanādas monarhija|Kanādas karali]])<ref>{{tīmekļa atsauce |title=An Act respecting the National Assembly |url=http://www2.publicationsduquebec.gouv.qc.ca/dynamicSearch/telecharge.php?type=2&file=/A_23_1/A23_1.html |website=CQLR |accessdate={{dat|2026|6|16||bez}} |language=fr |date={{dat|1982||||bez}}}}</ref> un Nacionālā asambleja veido [[Kvebekas parlaments|Kvebekas parlamentu]], kas darbojas līdzīgi kā citi [[Vestminsteras sistēma]]s parlamenti. Asambleja sastāv no 125 deputātiem, kas tiek ievēlēti [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritārās vēlēšanās]] no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem pēc [[vienkāršā vairākuma sistēma]]s (''First-Past-The-Post''). Nacionālā asambleja agrāk bija Kvebekas likumdevēja [[apakšpalāta]], un toreiz to sauca par '''Kvebekas Likumdošanas asambleju'''<ref>{{ziņu atsauce |title=Sarkanā kļavas lapa: kā radās Kanādas karogs |url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/45558618/sarkana-klavas-lapa-ka-radas-kanadas-karogs |accessdate={{dat|2026|6|24||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2015|2|15||bez}} |language=lv |quote=Kvebekas Likumdošanas asambleja gan iebilda pret karogā saglabāto "ārvalstu simbolu" - Lielbritānijas karogu -, un karogs netika apstiprināts.}}</ref> (''Assemblée législative du Québec''). 1968. gadā [[augšpalāta]] jeb [[Kvebekas Likumdošanas padome|Likumdošanas padome]] tika likvidēta, un atlikušā palāta tika pārdēvēta. [[Kvebekas Nacionālās asamblejas prezidents|Nacionālās asamblejas prezidenta]] amats ir līdzvērtīgs citu likumdevēju spīkera amatam. Uzvarot [[2022. gada Kvebekas vispārējās vēlēšanas|2022. gada Kvebekas vispārējās vēlēšanās]], partija "[[Koalīcija Kvebekas nākotnei]]" (CAQ) ieguva visvairāk vietu Asamblejā. == Vēsture == [[Attēls:Assemblée législative du Québec 1933-04-05.jpg|thumb|left|Kvebekas Likumdošanas asambleja 1933. gadā]] Ar 1791. gada konstitucionālo aktu tika izveidots Lejaskanādas parlaments. Tas sastāvēja no divām palātām — Likumdošanas padomes un Likumdošanas asamblejas. Šis parlaments un abas palātas tika likvidētas 1841. gadā, kad ar 1840. gada Ūnijas aktu [[Augškanāda]] un [[Lejaskanāda]] tika apvienotas vienā provincē ar nosaukumu [[Kanādas province]]. Ar Ūnijas aktu tika izveidots jauns Kanādas provinces parlaments, kas arī sastāvēja no Likumdošanas padomes un Likumdošanas asamblejas. Šim parlamentam bija jurisdikcija pār visu provinci, un abās palātās bija pārstāvji no Lejaskanādas un Augškanādas. 1867. gada konstitucionālais akts (agrāk pazīstams kā Britu Ziemeļamerikas akts) izveidoja Kanādas [[Domīnija|domīniju]], kā arī [[Ontārio]] un [[Kvebeka]]s provinces, sadalot veco Kanādas provinci divās daļās, pamatojoties uz vecajām Lejaskanādas un Augškanādas robežām. Ar šo likumu Kvebekas provincei tika izveidota jauna divpalātu likumdevēja orgāns, kas sastāvēja no Likumdošanas padomes un Kvebekas Likumdošanas asamblejas. 1961. gadā [[Marija Klēra Kērklenda]] kļuva par pirmo sievieti, kas tika ievēlēta Likumdošanas asamblejā. 1968. gadā premjerministra [[Žans Žaks Bertrāns|Žana Žaka Bertrāna]] valdība pieņēma 90. likumprojektu, ar kuru tika likvidēta Likumdošanas padome un Likumdošanas asambleja tika pārdēvēta par "Nacionālo asambleju", kas atbilst [[Klusā revolūcija (Kvebeka)|Klusās revolūcija]]s laikā valdošajam nacionālismam. Pirms 1968. gada bija bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi likvidēt Likumdošanas padomi, kas bija analoga [[Kanādas Senāts|Kanādas Senātam]]. 1978. gadā pirmo reizi tika ieviestas televīzijas kameras parlamentāro debašu pārraidīšanai. Sienu krāsa tika mainīta atbilstoši televīzijas vajadzībām, un zaļā zāle (''salon vert'') kļuva par zilo zāli (''salon bleu''). 1984. gadā [[Kanādas Bruņotie spēki|Kanādas Bruņoto spēku]] [[kaprālis]] [[Denī Lortī]] iebruka [[Parlamenta ēka (Kvebeka)|Parlamenta ēkā]] un atklāja uguni, nogalinot trīs valdības darbiniekus un ievainojot vēl trīspadsmit. Lortī paredzētais mērķis bija premjerministrs [[Renē Leveks]] un viņa [[Kvebekiešu partija]]s vadītā valdība. Tomēr Lortī ieradās aptuveni 15 minūtes agrāk, un Asamblejas sēžu zāle joprojām bija lielākoties tukša, nevienu politiķi nesašāva. Lortī padevās policijai dažas stundas vēlāk.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Canadian Parliamentary Review - Article|url=http://www.revparl.ca/english/issue.asp?art=603&param=110|access-date=2021-06-13|website=www.revparl.ca|archive-date=2021-03-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210303072339/http://www.revparl.ca/english/issue.asp?art=603&param=110}}</ref> == Parlamenta ēka == [[Attēls:QuebecParlementTourny.jpg|thumb|left|Turnī strūklaka uz austrumiem no Parlamenta ēkas]] Parlamenta ēka, kas celta laikā no 1877. līdz 1886. gadam, raksturo Napoleona III jeb [[Otrās impērijas stils|Otrās impērijas arhitektūras stilu]],<ref>[http://www.assnat.qc.ca/en/visiteurs/renseignements-utiles.html Useful Information – National Assembly of Quebec]. Assnat.qc.ca (2012. gada 29. oktobrī). Skatīts 2013. gada 12. jūlijā.</ref> kas bija populārs prestižām ēkām gan Eiropā (īpaši Francijā, kur šis stils radās), gan [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] 19. gadsimta otrajā pusē. Lai gan Kvebekas Parlamenta ēka pēc izskata ir nedaudz atturīgāka un tai nav iespaidīga centrālā zvanu torņa, tai ir noteikta līdzība ar [[Filadelfijas rātsnams|Filadelfijas rātsnamu]], vēl vienu Otrās impērijas celtni [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kas tika uzcelta tajā pašā periodā. Lai gan ēkas simetriskais izkārtojums ar frontālu pulksteņa torni vidū ir raksturīgs britu mantojuma likumdošanas iestādēm, tiek uzskatīts, ka arhitektūras stils ir unikāls starp parlamenta ēkām citās Kanādas provinču galvaspilsētās. Tās fasāde veido [[Panteons (reliģija)|panteonu]], kas attēlo nozīmīgus Kvebekas vēstures notikumus un cilvēkus. 1936. gadā [[Moriss Diplesī]] Likumdošanas asamblejas sēžu zālē pakāra [[Krucifikss|krucifiksu]]. Tas tur karājās 83 gadus, līdz tika noņemts 2019. gada 10. jūlijā.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/canada/montreal/crucifix-removed-national-assembly-from-blue-room-1.5205352|title=Crucifix removed from National Assembly's Blue Room|date=July 9, 2019|work=[[CBC News]]|access-date=2019-07-14}}</ref> Blakus Parlamenta ēkām tika uzbūvētas papildu ēkas: * ''Édifice André-Laurendeau'' būvēja no 1935. līdz 1937. gadam, lai tajā izvietotu Transporta ministriju. * ''Édifice Honoré-Mercier'' būvēja no 1922. līdz 1925. gadam, lai tajā izvietotu Valsts kases (Finanšu) ministrijas, ģenerālprokurora un Nacionālās asamblejas ģenerālsekretāra birojus. * ''Édifice Jean-Antoine-Panet'' būvēja no 1931. līdz 1932. gadam Lauksaimniecības ministrijas vajadzībām. * ''Édifice Pamphile-Le May'' ēku būvēja no 1910. līdz 1915. gadam Nacionālās asamblejas bibliotēkas, dažādu citu valdības iestāžu un Izpildpadomes vajadzībām. == Vēlēšanas == Vispārējās vēlēšanas Kvebekā notiek ik pēc četriem gadiem vai biežāk. Kopš 2014. gada Nacionālajai asamblejas sasaukumiem ir noteikts četru gadu pilnvaru termiņš, un vēlēšanas notiek ne vēlāk kā "ceturtā kalendārā gada oktobra pirmajā pirmdienā pēc gada, kas ietver iepriekšējās likumdevējas varas pēdējo dienu".<ref name="Election Act">{{tīmekļa atsauce|title=An Act to amend the Election Act for the purpose of establishing fixed-date elections|date={{dat|2013||||bez}}|url=http://www2.publicationsduquebec.gouv.qc.ca/dynamicSearch/telecharge.php?type=5&file=2013C13A.PDF }}</ref> Tomēr [[Kvebekas leitnantgubernators]], rīkojoties pēc [[Kvebekas premjerministrs|Kvebekas premjerministra]] ieteikuma, var atlaist likumdevēju un izsludināt vēlēšanas agrāk. Ikviens Kanādas pilsonis, kurš ir vismaz 18 gadus vecs un vismaz sešus mēnešus ir dzīvojis Kvebekā, var tikt iekļauts vēlēšanu sarakstā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.pes.electionsquebec.qc.ca/services/PES0804A.inscrire.lep/index.php |title=Application for entry on Québec's permanent list of electors |website=élections Québec}}</ref> Parasti leitnantgubernators uzaicina tās politiskās partijas vadītāju, kurai ir vislielākais ievēlēto kandidātu skaits asamblejā, veidot valdību un ieņemt premjerministra amatu. Kvebekas teritorija ir sadalīta 125 vēlēšanu apgabalos. Katrā apgabalā [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritārās vēlēšanās]] tiek ievēlēts kandidāts, kurš saņem visvairāk balsu, un viņš kļūst par Nacionālās asamblejas deputātu. To sauc par [[Vienkāršā vairākuma sistēma|vienkāršā vairākuma sistēmu]] (''First-Past-The-Post''). Tas mēdz radīt ievērojamas atšķirības iegūto vietu skaitā salīdzinājumā ar tautas balsojumu, ko, iespējams, vislabāk ilustrē 1966. gada (nepareizs uzvarētāja rezultāts), 1970. gada (viltus vairākuma rezultāts), 1973. gada un 1998. gada vēlēšanas (nepareizs uzvarētājs un viltus vairākuma rezultāts). Kvebekas vispārējo vēlēšanu rezultāti kopš 1970. gadiem ir bijuši svārstīgi, izraisot lielu partiju mandātu mainību asamblejā. Līdz ar to esošās politiskās partijas bieži vien zaudē vairāk nekā pusi savu vietu, parādoties jaunām vai opozīcijas politiskajām partijām. Piemēram, 1970. un 1973. gada vēlēšanās notika [[Nacionālā savienība (Kvebeka)|Nacionālās savienība]]s sabrukums un [[Kvebekiešu partija]]s popularitātes pieaugums, kas pie varas nāca 1976. gadā. 1985. un 1994. gada vēlēšanās liberāļi guva un zaudēja varu ar pārliecinošiem vēlēšanu rezultātiem. 2018. gada vēlēšanās pie varas nāca "[[Koalīcija Kvebekas nākotnei]]", kas pirmo reizi pārņēma varu Kvebekā. == Procedūras == Viens no Nacionālās asamblejas deputātiem tiek ievēlēts par [[Kvebekas Nacionālās asamblejas prezidents|Asamblejas prezidentu]] (amatu, ko lielākajā daļā citu [[Vestminsteras sistēma]]s parlamentos sauc par [[spīkers|spīkeru]]). Jebkurš asamblejas deputāts ir tiesīgs kandidēt vēlēšanās, izņemot partiju līderus un kabineta ministrus. Vēlēšanas ir jaunizveidotās asamblejas pirmais darba kārtības punkts. Tās notiek aizklāti balsojot visiem deputātiem, nepieciešamības gadījumā veicot vairākas balsošanas kārtas, pirms viens kandidāts iegūst balsu vairākumu.<ref>[http://www.assnat.qc.ca/Media/Process.aspx?MediaId=ANQ.Vigie.Bll.DocumentGenerique_14793&amp;process=Default&amp;token=ZyMoxNwUn8ikQ+TRKYwPCjWrKwg+vIv9rjij7p3xLGTZDmLVSmJLoqe/vG7/YWzz.html ''La procédure parliamentaire du Québec'', 3^e édition (Québec: Assemblée nationale du Québec, 2012), 140.—147. lpp.]</ref> Asamblejas prezidents ir parlamentāro debašu starp valdības locekļiem un opozīcijas locekļiem šķīrējtiesnesis. Lai deputāts varētu uzrunāt asambleju, viņam ir jāuzstājas ar prezidenta starpniecību. Prezidents parasti ir valdošās partijas biedrs. Nacionālās asamblejas sēdes tiek pārraidītas visā Kvebekas teritorijā kabeļtelevīzijas tīklā ''[[Canal de l'Assemblée nationale]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Parlamenti]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas parlamenti]] [[Kategorija:Kvebekas politika]] [[Kategorija:Kvebeka]] [[Kategorija:Kanāda]] 688z7jb7k5gl7w3wjqb868193le23l8 6 634771 4486922 2026-06-26T13:19:32Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas ''[[A Different Man]]'' plakāts. No: [[:en:File:A Different Man poster.jpg]] 4486922 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[A Different Man]]'' plakāts. No: [[:en:File:A Different Man poster.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 7b0fo25gh5lo25f5kbt8zgvah0y0z0m 0 634772 4486923 2026-06-26T13:36:22Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par putnu kārtu 4486923 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | binomial = Dinornithiformes | autors = Owen, 1843 | attēls = Moa mock hunt.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | apakšklase = Neornithes | apakšklase_lv = Īstie putni | infraklase = Paleognathae | infraklase_lv = Paleognati | virskārta = Notopalaeognathae | virskārta_lv = Notopaleognati | kārta = Dinornithiformes | kārta_lv = Moaveidīgie | iedalījums = | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Moaveidīgie''' (''Dinornithiformes'') ir izmirusi nelidojošu [[putni|putnu]] kārta, kas bija endēmiska [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Tie bija vieni no lielākajiem jebkad dzīvojušajiem putniem pasaulē – lielākās sugas ar izstieptu kaklu sasniedza vairāk nekā 3 m augstumu, bet mazākās bija aptuveni [[meža tītars|tītara]] lielumā. Moaveidīgajiem bija raksturīgas garas, spēcīgas kājas, samērā neliela galva un pilnīgi reducēti spārni, kuru ārējās pazīmes praktiski nebija saglabājušās. Moaveidīgie pieder [[paleognati|paleognatu]] (''Palaeognathae'') grupai, kurā ietilpst arī mūsdienu [[strausi]], [[emu]], [[kazuāri]], [[nandu]], [[kivi (putni)|kivi]] un Dienvidamerikas [[tinami]], kā arī vairākas izmirušas putnu grupas. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka to tuvākie mūsdienās dzīvojošie radinieki ir tinami, lai gan ārēji moaveidīgie vairāk līdzinājās citiem lielajiem nelidojošajiem paleognatiem. Mūsdienu klasifikācijā parasti atzīst deviņas moa sugas vairākās ģintīs, lai gan agrāk sugu skaits dažādos pētījumos tika vērtēts atšķirīgi. Moaveidīgie bija sastopami tikai Jaunzēlandē, kur apdzīvoja [[Ziemeļsala|Ziemeļsalu]] un [[Dienvidsala|Dienvidsalu]], pielāgojoties dažādiem biotopiem — mežiem, krūmājiem, zālājiem, piekrastes līdzenumiem un kalnu ainavām. Pirms cilvēku ierašanās tie bija dominējošie lielie zālēdāji Jaunzēlandes sauszemes ekosistēmās, kur nebija vietējo sauszemes zīdītāju, un tiem bija būtiska nozīme augu valsts attīstībā un ekoloģisko procesu norisē. Moaveidīgie izmira neilgi pēc pirmo cilvēku — [[polinēzieši|polinēziešu]], vēlāk [[maori|maoru]] — ierašanās Jaunzēlandē. To izmiršanu galvenokārt izraisīja intensīvas medības un biotopu pārveidošana, bet nozīme bija arī ievestajiem dzīvniekiem, kas ietekmēja to vairošanās sekmes. Radioglekļa datējumi liecina, ka moaveidīgie, visticamāk, izzuda 15. gadsimta vidū, ap 1440.–1450. gadu. Moaveidīgie ieņem īpaši nozīmīgu vietu Jaunzēlandes dabas vēsturē. Tie ir viens no spilgtākajiem salas unikālās faunas un ilgstošās ģeogrāfiskās izolācijas piemēriem, bet to izmiršana tiek uzskatīta par vienu no uzskatāmākajiem cilvēka ietekmes piemēriem uz salu megafaunu. Fosilie atradumi ir snieguši vērtīgu informāciju par Jaunzēlandes evolūcijas vēsturi, paleoekoloģiju un cilvēka ietekmi uz izolētām ekosistēmām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Moaveidīgie| ]] 0v4u9fvtxqe27vnccket3pz4pccew5m 4486927 4486923 2026-06-26T13:38:22Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Jaunzēlandes fauna]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4486927 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | binomial = Dinornithiformes | autors = Owen, 1843 | attēls = Moa mock hunt.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | apakšklase = Neornithes | apakšklase_lv = Īstie putni | infraklase = Paleognathae | infraklase_lv = Paleognati | virskārta = Notopalaeognathae | virskārta_lv = Notopaleognati | kārta = Dinornithiformes | kārta_lv = Moaveidīgie | iedalījums = | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Moaveidīgie''' (''Dinornithiformes'') ir izmirusi nelidojošu [[putni|putnu]] kārta, kas bija endēmiska [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Tie bija vieni no lielākajiem jebkad dzīvojušajiem putniem pasaulē – lielākās sugas ar izstieptu kaklu sasniedza vairāk nekā 3 m augstumu, bet mazākās bija aptuveni [[meža tītars|tītara]] lielumā. Moaveidīgajiem bija raksturīgas garas, spēcīgas kājas, samērā neliela galva un pilnīgi reducēti spārni, kuru ārējās pazīmes praktiski nebija saglabājušās. Moaveidīgie pieder [[paleognati|paleognatu]] (''Palaeognathae'') grupai, kurā ietilpst arī mūsdienu [[strausi]], [[emu]], [[kazuāri]], [[nandu]], [[kivi (putni)|kivi]] un Dienvidamerikas [[tinami]], kā arī vairākas izmirušas putnu grupas. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka to tuvākie mūsdienās dzīvojošie radinieki ir tinami, lai gan ārēji moaveidīgie vairāk līdzinājās citiem lielajiem nelidojošajiem paleognatiem. Mūsdienu klasifikācijā parasti atzīst deviņas moa sugas vairākās ģintīs, lai gan agrāk sugu skaits dažādos pētījumos tika vērtēts atšķirīgi. Moaveidīgie bija sastopami tikai Jaunzēlandē, kur apdzīvoja [[Ziemeļsala|Ziemeļsalu]] un [[Dienvidsala|Dienvidsalu]], pielāgojoties dažādiem biotopiem — mežiem, krūmājiem, zālājiem, piekrastes līdzenumiem un kalnu ainavām. Pirms cilvēku ierašanās tie bija dominējošie lielie zālēdāji Jaunzēlandes sauszemes ekosistēmās, kur nebija vietējo sauszemes zīdītāju, un tiem bija būtiska nozīme augu valsts attīstībā un ekoloģisko procesu norisē. Moaveidīgie izmira neilgi pēc pirmo cilvēku — [[polinēzieši|polinēziešu]], vēlāk [[maori|maoru]] — ierašanās Jaunzēlandē. To izmiršanu galvenokārt izraisīja intensīvas medības un biotopu pārveidošana, bet nozīme bija arī ievestajiem dzīvniekiem, kas ietekmēja to vairošanās sekmes. Radioglekļa datējumi liecina, ka moaveidīgie, visticamāk, izzuda 15. gadsimta vidū, ap 1440.–1450. gadu. Moaveidīgie ieņem īpaši nozīmīgu vietu Jaunzēlandes dabas vēsturē. Tie ir viens no spilgtākajiem salas unikālās faunas un ilgstošās ģeogrāfiskās izolācijas piemēriem, bet to izmiršana tiek uzskatīta par vienu no uzskatāmākajiem cilvēka ietekmes piemēriem uz salu megafaunu. Fosilie atradumi ir snieguši vērtīgu informāciju par Jaunzēlandes evolūcijas vēsturi, paleoekoloģiju un cilvēka ietekmi uz izolētām ekosistēmām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Moaveidīgie| ]] [[Kategorija:Jaunzēlandes fauna]] 4q1824gq9n4o0r4b7iepdu2ck70ft3w 0 634773 4486925 2026-06-26T13:37:11Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Moaveidīgie]] 4486925 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Moaveidīgie]] n63pxhwrhlukwxcntvizywo2yrmck49 0 634774 4486926 2026-06-26T13:37:51Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Moaveidīgie]] 4486926 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Moaveidīgie]] n63pxhwrhlukwxcntvizywo2yrmck49 14 634775 4486928 2026-06-26T13:38:38Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Putni]] 4486928 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Putni]] 0ixzvbr9gu83owehqx0x7s868ydkenv 0 634776 4486929 2026-06-26T13:38:55Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''A Different Man'' | operators = | attēls = A Different Man poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = melnā komēdija, psiholoģiskais trilleris | režisors = [[Ārons Šimbergs]] | producents = | scenārijs = Ārons Šimbergs | aktieri = * [[Sebastians Stens]] * [[Renāte Reinsve]] * [[Ādams Pīrsons]] | mūzika = | oriģinālnos = ''A Different Man'' | studija = * ''[[A24]]'' * ''Killer Films'' * ''Grand... 4486929 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''A Different Man'' | operators = | attēls = A Different Man poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = melnā komēdija, psiholoģiskais trilleris | režisors = [[Ārons Šimbergs]] | producents = | scenārijs = Ārons Šimbergs | aktieri = * [[Sebastians Stens]] * [[Renāte Reinsve]] * [[Ādams Pīrsons]] | mūzika = | oriģinālnos = ''A Different Man'' | studija = * ''[[A24]]'' * ''Killer Films'' * ''Grand Motel Films'' | montāža = | izplatītājs = ''A24'' | izdošana = {{Filmas datums|2024|1|21|[[2024. gada Sandensas kinofestivāls|Sandensa]]|2024|9|20|ASV}} | ilgums = 112 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|1,5 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3043786753/?ref_=bo_we_table_24|title=A Different Man |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|6|26}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''A Different Man''''' ir [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] melnās [[Kinokomēdija|komēdijas]] psiholoģiskā [[trillera filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Ārons Šimbergs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Sebastians Stens]], [[Renāte Reinsve]] un [[Ādams Pīrsons]]. Filma stāsta par Edvardu (Stens), aktieri ar [[Neirofibromatoze|neirofibromatozi]], kurš veic eksperimentālu procedūru, lai mainītu savu seju, taču jaunā dzīve pārvēršas par murgu. Filmas ''A Different Man'' pirmizrāde notika {{Dat|2024|1|21|5=bez}} [[2024. gada Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2023/12/2024-sundance-film-festival-lineup-movies-1235652869/|title=Sundance Unveils Packed 2024 Lineup That Includes A.I., Pedro Pascal, Kristen Stewart, Satan, Devo & Steven Yeun|last=Patten|first=Anthony D'Alessandro,Dominic|website=Deadline|access-date=2026-06-26|date=2023-12-06|language=en-US}}</ref> Filmu izrādīja arī [[74. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|74. Berlīnes Starptautiskais kinofestivālā]], kur Stens saņēma festivāla Sudraba lāča balvu kā labākais aktieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/02/berlin-film-festival-winners-golden-bear-2024-1235836478/|title=Berlin Film Festival: Mati Diop Wins Golden Bear With Documentary ‘Dahomey,’ Emily Watson And Sebastian Stan Take Acting Honors|last=Ntim|first=Zac|website=Deadline|access-date=2026-06-26|date=2024-02-24|language=en-US}}</ref> Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu, īpaši izceļot Stena un Pīrsona aktierspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/a_different_man|title=A Different Man {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-06-26|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/a-different-man/|title=A Different Man Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-06-26|language=en}}</ref> Filmu nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]]", savukārt Stens saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2024. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] [[Kategorija:A24 filmas]] [[Kategorija:Focus Features filmas]] k6h6v1v6z4kkosg3yxj8piblioqr4k4 4486960 4486929 2026-06-26T14:59:49Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: =en-US → =en (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4486960 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''A Different Man'' | operators = | attēls = A Different Man poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = melnā komēdija, psiholoģiskais trilleris | režisors = [[Ārons Šimbergs]] | producents = | scenārijs = Ārons Šimbergs | aktieri = * [[Sebastians Stens]] * [[Renāte Reinsve]] * [[Ādams Pīrsons]] | mūzika = | oriģinālnos = ''A Different Man'' | studija = * ''[[A24]]'' * ''Killer Films'' * ''Grand Motel Films'' | montāža = | izplatītājs = ''A24'' | izdošana = {{Filmas datums|2024|1|21|[[2024. gada Sandensas kinofestivāls|Sandensa]]|2024|9|20|ASV}} | ilgums = 112 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|1,5 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3043786753/?ref_=bo_we_table_24|title=A Different Man |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|6|26}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''A Different Man''''' ir [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] melnās [[Kinokomēdija|komēdijas]] psiholoģiskā [[trillera filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Ārons Šimbergs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Sebastians Stens]], [[Renāte Reinsve]] un [[Ādams Pīrsons]]. Filma stāsta par Edvardu (Stens), aktieri ar [[Neirofibromatoze|neirofibromatozi]], kurš veic eksperimentālu procedūru, lai mainītu savu seju, taču jaunā dzīve pārvēršas par murgu. Filmas ''A Different Man'' pirmizrāde notika {{Dat|2024|1|21|5=bez}} [[2024. gada Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2023/12/2024-sundance-film-festival-lineup-movies-1235652869/|title=Sundance Unveils Packed 2024 Lineup That Includes A.I., Pedro Pascal, Kristen Stewart, Satan, Devo & Steven Yeun|last=Patten|first=Anthony D'Alessandro,Dominic|website=Deadline|access-date=2026-06-26|date=2023-12-06|language=en}}</ref> Filmu izrādīja arī [[74. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|74. Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā]], kur Stens saņēma festivāla Sudraba lāča balvu kā labākais aktieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/02/berlin-film-festival-winners-golden-bear-2024-1235836478/|title=Berlin Film Festival: Mati Diop Wins Golden Bear With Documentary ‘Dahomey,’ Emily Watson And Sebastian Stan Take Acting Honors|last=Ntim|first=Zac|website=Deadline|access-date=2026-06-26|date=2024-02-24|language=en}}</ref> Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu, īpaši izceļot Stena un Pīrsona aktierspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/a_different_man|title=A Different Man {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-06-26|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/a-different-man/|title=A Different Man Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-06-26|language=en}}</ref> Filmu nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]]", savukārt Stens saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2024. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] [[Kategorija:A24 filmas]] [[Kategorija:Focus Features filmas]] 2j66lq05ylxo8pq00953uy2yitqjht6 14 634777 4486931 2026-06-26T13:44:19Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Austrālijas rokgrupas pēc žanra|Psihedēliskā roks]] [[Kategorija:Psihedēliskā roka grupas]] 4486931 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Austrālijas rokgrupas pēc žanra|Psihedēliskā roks]] [[Kategorija:Psihedēliskā roka grupas]] fdl8q54ujbnsofzt5vdt8d89236r2if 14 634778 4486932 2026-06-26T13:46:45Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Austrālijas rokgrupas pēc žanra|indīroks]] [[Kategorija:Indīroka grupas]] 4486932 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Austrālijas rokgrupas pēc žanra|indīroks]] [[Kategorija:Indīroka grupas]] 22e260x6ta96a2gm25831ghd5h80nwg 14 634779 4486933 2026-06-26T13:49:12Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Austrālijas elektroniskās mūzikas grupas pēc žanra|Sintpops]] [[Kategorija:Austrālijas popgrupas pēc žanra|Sintpops]] [[Kategorija:Sintpopa grupas]] 4486933 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Austrālijas elektroniskās mūzikas grupas pēc žanra|Sintpops]] [[Kategorija:Austrālijas popgrupas pēc žanra|Sintpops]] [[Kategorija:Sintpopa grupas]] clqr755monsm0pikn04fe8k5ujnuff7 14 634780 4486934 2026-06-26T13:49:49Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Austrālijas elektroniskās mūzikas grupas| ]] 4486934 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Austrālijas elektroniskās mūzikas grupas| ]] m297gzujc8x4gp0ye9nk0s8q6xp9y71 14 634781 4486935 2026-06-26T13:50:56Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Austrālijas popgrupas| ]] 4486935 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Austrālijas popgrupas| ]] 2xfsdwt4s47qqybkuis63asrk33sgt2 0 634782 4486942 2026-06-26T14:24:50Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Shocking Blue'' | Attēls = Popgroep Shocking Blue gaf persconferentie in verband met succes van plaat Ve, Bestanddeelnr 923-1956.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupa 1970. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Nīderlande|Hāga}} | Žanrs = [[psihedēliskais roks]]<br />[[garāžroks|garāžpops]] | Gadi = 1967—1974 | Izdevējkompānija = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = * Maris... 4486942 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Shocking Blue'' | Attēls = Popgroep Shocking Blue gaf persconferentie in verband met succes van plaat Ve, Bestanddeelnr 923-1956.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupa 1970. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Nīderlande|Hāga}} | Žanrs = [[psihedēliskais roks]]<br />[[garāžroks|garāžpops]] | Gadi = 1967—1974 | Izdevējkompānija = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = * [[Mariska Veresa]] * [[Robijs van Leuvens]] * [[Freds de Vilde]] * [[Klāsje van der Vals]] * [[Kors van der Bēks]] * [[Leo van de Keterijs]] * [[Martins van Vijks]] * [[Henks Smitskamps]] }} '''''Shocking Blue''''' bija [[Nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[rokgrupa]], kas tika izveidota [[Hāga|Hāgā]] 1967. gadā. Tā bija daļa no ''[[Nederbeat]]'' kustības Nīderlandē. Grupai bija vairāki hiti 20. gadsimta 60. gadu [[Kontrkultūra|kontrkultūras]] kustības un 70. gadu sākuma laikā, tostarp “Send Me a Postcard” un “Venus”, kas kļuva par viņu lielāko hitu un 1969. un 1970. gadā sasniedza pirmo vietu ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' topā un daudzās citās valstīs. Līdz 1973. gadam grupa bija pārdevusi 13 miljonus ierakstu, taču 1974. gadā izjuka.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The book of golden discs|url=http://archive.org/details/bookofgoldendisc00murr|publisher=London : Barrie & Jenkins|date=1978|isbn=978-0-214-20512-5|first=Joseph|last=Murrells}}</ref> Kopā ar ''[[Golden Earring]]'' un ''[[George Baker Selection]]'' viņi tiek uzskatīti par veiksmīgāko ''Nederbeat'' grupu, jo viņu lielākie hiti guva panākumus ārvalstu topos, īpaši ASV. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1960. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Nīderlandes psihedēliskā roka grupas]] gr0a9app606eusz2gbw02538rll7w8j 14 634783 4486945 2026-06-26T14:28:59Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Nīderlandes rokgrupas pēc žanra|Psihedēliskā roks]] [[Kategorija:Psihedēliskā roka grupas]] 4486945 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Nīderlandes rokgrupas pēc žanra|Psihedēliskā roks]] [[Kategorija:Psihedēliskā roka grupas]] knd2wlb9t9e1uv4yxfzhj5d24au67ch 0 634784 4486952 2026-06-26T14:50:45Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''The Pogues'' | Attēls = Pogues Munich 2011.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2011. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | Žanrs = [[ķeltu pankroks]]<br />[[folkpankroks]] | Gadi = 1982—1996; 2001—2014; 2024—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [https://pogues.com/ pogues.com] | Dalībnieki = * [[Spaiders Steisijs]] * [[Džems Fainers]] * Džeimss... 4486952 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''The Pogues'' | Attēls = Pogues Munich 2011.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2011. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | Žanrs = [[ķeltu pankroks]]<br />[[folkpankroks]] | Gadi = 1982—1996; 2001—2014; 2024—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [https://pogues.com/ pogues.com] | Dalībnieki = * [[Spaiders Steisijs]] * [[Džems Fainers]] * [[Džeimss Fīrnlijs]] | Bij_dalībnieki = * [[Šeins Makgovans]] * [[Derils Hants]] * [[Endrū Rankens]] * [[Terijs Vudss]] * [[Keita O’Riordana]] * [[Filips Čevrons]] * [[Džo Strammers]] * [[Deivs Kolters]] * [[Džeimss Maknellijs]] * [[Džeimijs Klārks]] * [[Džons Haslers]] }} '''''The Pogues''''' ir [[Angļi|angļu]] [[Ķeltu pankroks|ķeltu pankroka]] grupa, ko 1982. gadā [[Londona|Londonā]] izveidoja [[Šeins Makgovans]], [[Spaiders Steisijs]] un [[Džeimss Fainers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metroactive.com/bohemian/10.04.06/pogues-0640.html|title=Music & Nightlife {{!}} Music Preview {{!}} The Pogues|website=www.metroactive.com|access-date=2026-06-26}}</ref> Sākotnēji grupa saucās '''''Pogue Mahone'''''. Grupa apvienoja tradicionālo īru mūziku ar pankroka ietekmēm. Pēc jaunu dalībnieku pievienošanās, tostarp [[Džeimss Fērnlijs|Džeimsa Fērnlija]] un [[Keita O’Riordana|Keitas O’Riordanas]], ''The Pogues'' ieguva reputāciju ar saviem koncertiem Londonas krogos un klubos. 1984. gadā ''The Pogues'' izdeva savu debijas studijas albumu ''Red Roses for Me'', kurā bija iekļautas gan tradicionālās īru dziesmas, gan Makgovana oriģinālkompozīcijas. Tam sekoja ''Rum Sodomy & the Lash'' (1985), četru dziesmu EP ieraksts ''Poguetry in Motion'' (1986) un kritiķu augstu novērtētais ''If I Should Fall from Grace with God'' (1988). Dziesma “Fairytale of New York”, ko duetā ierakstīja Makgovans un [[Kristija Makkola]], 1987. gada Ziemassvētkos sasniedza otro vietu Apvienotās Karalistes topos un joprojām ir populāra svētku dziesma Īrijā un Apvienotajā Karalistē. ''The Pogues'' ierakstīja vēl divus albumus kopā ar Makgovanu — ''Peace and Love'' (1989) un ''Hell’s Ditch'' (1990) — pirms viņu atlaida 1991. gada turnejas laikā, jo viņa atkarība no narkotikām un alkohola arvien vairāk ietekmēja grupas koncertus. ''The Pogues'' turpināja darbību ar [[Džo Strammers|Džo Strammeru]]. Grupa izjuka pēc sava septītā un pēdējā studijas albuma ''Pogue Mahone'' (1996) kritiskās un komerciālās neveiksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/t/the-pogues/|title=The Pogues|website=Rolling Stone|access-date=2026-06-26|language=en-US}}</ref> Grupa atkal apvienojās 2001. gada beigās, atgriežoties Makgovanam kā solistam, un vairāk nekā desmit gadus regulāri koncertēja Apvienotajā Karalistē, Īrijā, kontinentālajā Eiropā un ASV. Pēc ilggadējā ģitārista [[Filips Čevrons|Filipa Čevrona]] nāves ''The Pogues'' 2014. gadā atkal pārtrauca darbību. Ilggadējais basģitārists [[Derils Hants]] nomira 2022. gada augustā, bet Makgovans — 2023. gada novembrī. Steisijs, Fainers un Fērnlijs atjaunoja ''The Pogues'' darbību 2024. gadā, un 2025. gadā grupa koncertēja Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Ziemeļamerikā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas ķeltu pankroka grupas]] mdvbwfj9w3y5p80wx2f2x31n4czjp6q 4486953 4486952 2026-06-26T14:51:30Z Bendžamins 76862 4486953 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''The Pogues'' | Attēls = Pogues Munich 2011.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2011. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | Žanrs = [[ķeltu pankroks]]<br />[[folkpankroks]] | Gadi = 1982—1996; 2001—2014; 2024—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [https://pogues.com/ pogues.com] | Dalībnieki = * [[Spaiders Steisijs]] * [[Džems Fainers]] * [[Džeimss Fīrnlijs]] | Bij_dalībnieki = * [[Šeins Makgovans]] * [[Derils Hants]] * [[Endrū Rankens]] * [[Terijs Vudss]] * [[Keita O’Riordana]] * [[Filips Čevrons]] * [[Džo Strammers]] * [[Deivs Kolters]] * [[Džeimss Maknellijs]] * [[Džeimijs Klārks]] * [[Džons Haslers]] }} '''''The Pogues''''' ir [[Angļi|angļu]] [[Ķeltu pankroks|ķeltu pankroka]] grupa, ko 1982. gadā [[Londona|Londonā]] izveidoja [[Šeins Makgovans]], [[Spaiders Steisijs]] un [[Džeimss Fainers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metroactive.com/bohemian/10.04.06/pogues-0640.html|title=Music & Nightlife {{!}} Music Preview {{!}} The Pogues|website=www.metroactive.com|access-date=2026-06-26}}</ref> Sākotnēji grupa saucās '''''Pogue Mahone'''''. Grupa apvienoja tradicionālo īru mūziku ar pankroka ietekmēm. Pēc jaunu dalībnieku pievienošanās, tostarp [[Džeimss Fērnlijs|Džeimsa Fērnlija]] un [[Keita O’Riordana|Keitas O’Riordanas]], ''The Pogues'' ieguva reputāciju ar saviem koncertiem Londonas krogos un klubos. 1984. gadā ''The Pogues'' izdeva savu debijas studijas albumu ''Red Roses for Me'', kurā bija iekļautas gan tradicionālās īru dziesmas, gan Makgovana oriģinālkompozīcijas. Tam sekoja ''Rum Sodomy & the Lash'' (1985), četru dziesmu EP ieraksts ''Poguetry in Motion'' (1986) un kritiķu augstu novērtētais ''If I Should Fall from Grace with God'' (1988). Dziesma “Fairytale of New York”, ko duetā ierakstīja Makgovans un [[Kristija Makkola]], 1987. gada Ziemassvētkos sasniedza otro vietu Apvienotās Karalistes topos un joprojām ir populāra svētku dziesma Īrijā un Apvienotajā Karalistē. ''The Pogues'' ierakstīja vēl divus albumus kopā ar Makgovanu — ''Peace and Love'' (1989) un ''Hell’s Ditch'' (1990) — pirms viņu atlaida 1991. gada turnejas laikā, jo viņa atkarība no narkotikām un alkohola arvien vairāk ietekmēja grupas koncertus. ''The Pogues'' turpināja darbību ar [[Džo Strammers|Džo Strammeru]]. Grupa izjuka pēc sava septītā un pēdējā studijas albuma ''Pogue Mahone'' (1996) kritiskās un komerciālās neveiksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/t/the-pogues/|title=The Pogues|website=Rolling Stone|access-date=2026-06-26|language=en-US}}</ref> Grupa atkal apvienojās 2001. gada beigās, atgriežoties Makgovanam kā solistam, un vairāk nekā desmit gadus regulāri koncertēja Apvienotajā Karalistē, Īrijā, kontinentālajā Eiropā un ASV. Pēc ilggadējā ģitārista [[Filips Čevrons|Filipa Čevrona]] nāves ''The Pogues'' 2014. gadā atkal pārtrauca darbību. Ilggadējais basģitārists [[Derils Hants]] nomira 2022. gada augustā, bet Makgovans — 2023. gada novembrī. Steisijs, Fainers un Fērnlijs atjaunoja ''The Pogues'' darbību 2024. gadā, un 2025. gadā grupa koncertēja Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Ziemeļamerikā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Ķeltu pankroka grupas]] h2r2qm07ug059lloeg9d8o3npsy0enc 14 634785 4486955 2026-06-26T14:52:30Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Ķeltu pankroks|grupas]] 4486955 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Ķeltu pankroks|grupas]] 3625qx3a5nyppnu8d1qaccp30kn019e 14 634786 4486956 2026-06-26T14:54:22Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Rokmūzikas žanri]] 4486956 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Rokmūzikas žanri]] dalz3td9h8cjvys5jn58r7hnxqfz8be 0 634787 4486970 2026-06-26T15:26:46Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Hārdkors (rokmūzikas žanrs)]] uz [[Smagais pankroks]]: precīzāk..... 4486970 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Smagais pankroks]] buccn8dq76f17pl0ilhd7l9dhoa42wa 0 634788 4487002 2026-06-26T16:09:53Z Baltais mags 97300 Jauna lapa 4487002 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dāvis Melnalksnis | attēls = Dāvis Melnalksnis.jpg | apraksts = Dāvis Melnalksnis 2026. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2026|06|04|N|bez}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Andris Kulbergs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1993|02|16}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Limbažu novads}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Reģionu apvienība]] | apvienība = [[Apvienotais saraksts]] | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | profesija = Teritoriju attīstības plānošanas inženieris }} '''Dāvis Melnalksnis''' (dzimis [[1993. gads|1993. gada]] [[16. februāris|16. februārī]]) ir [[Latvieši|latviešu]] teritoriju attīstības plānošanas inženieris un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputāts, pirms tam bijis [[Limbažu novada dome|Limbažu novada domes]] deputāts. Strādājis arī [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā]]. Bijis [[Salacgrīvas osta|Salacgrīvas ostas]] valdes loceklis. Šobrīd darbojas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un ir Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs. Pārstāv [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un "[[Apvienotais saraksts|Apvienoto sarakstu]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/3CDD477453076F57C22588E0002AE528?OpenDocument&lang=LV|title=Dāvis Melnalksnis - Latvijas Republikas 14.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2026-06-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/42950-davis-melnalksnis/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-06-26}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Reģionu apvienības politiķi]] ngvdm8zuzttzpr7mmlvwion9xfwnfo7 3 634789 4487008 2026-06-26T16:15:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4487008 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Oskar1970}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. jūnijs, plkst. 19.15 (EEST) fr3253ptehumeyd85wups3nvspwbbf3 0 634790 4487018 2026-06-26T17:02:10Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par augu ģinti 4487018 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Datura | attēls = Datura stramonium - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-051.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Datura stramonium|Dzeloņainais velnābols}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Solanales | rinda_lv = Nakteņu rinda | dzimta = Solanaceae | dzimta_lv = Nakteņu dzimta | ģints = Datura | ģints_lv = Velnāboli | kategorijas = nē }} '''Velnāboli''' (''Datura'') ir [[nakteņu dzimta]]s (''Solanaceae'') [[segsēkļi|ziedaugu]] ģints, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi [[lakstaugs|lakstaugi]], retāk nelieli [[krūms|krūmi]], ar lieliem piltuvveida jeb trompetveida ziediem un raksturīgiem dzeloņainiem augļiem — daudzsēklu [[pogaļa|pogaļām]]. Visi ģints pārstāvji satur spēcīgus tropāna [[alkaloīdi|alkaloīdus]], tostarp [[atropīns|atropīnu]], [[skopolamīns|skopolamīnu]] un [[hiosciamīns|hiosciamīnu]], tādēļ tie ir ļoti indīgi cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem. Velnāboli pieder nakteņu dzimtai, kurā ietilpst arī tādi plaši pazīstami augi kā [[kartupelis]], [[tomāts]], [[dārzeņpipars|paprika]] un [[tabaka]]. Ģints dabiskā izplatība aptver galvenokārt [[Amerika]]s tropu un subtropu reģionus, īpaši teritoriju no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidrietumiem un dienvidcentrālās daļas līdz [[Meksika]]i, taču vairākas sugas, īpaši [[dzeloņainais velnābols]] (''Datura stramonium''), cilvēka darbības rezultātā ir plaši ievazātas un naturalizējušās [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]], [[Austrālija (kontinents)|Austrālijā]] un citviet pasaulē. Velnāboliem ir nozīmīga vieta botānikā, medicīnas vēsturē un kultūrā. Botānikā tie ir nozīmīgs nakteņu dzimtas evolūcijas, morfoloģijas un augu ķīmijas pētījumu objekts. To alkaloīdi izmantoti [[farmakoloģija|farmakoloģijā]] un [[medicīna|medicīnā]], taču paši augi ir bīstami, jo pat nelielas devas var izraisīt smagu [[saindēšanās|saindēšanos]] vai [[nāve|nāvi]]. Daudzu tautu kultūrās velnāboli izsenis izmantoti tradicionālajā medicīnā, reliģiskajos rituālos un folklorā, tādēļ tiem ir gan ārstnieciska un zinātniska, gan kultūrvēsturiska nozīme. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nakteņu dzimta]] ay2nmtljj9iv9p5ic6saze4p55va8c9 0 634791 4487019 2026-06-26T17:03:00Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Velnāboli]] 4487019 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Velnāboli]] so79gea3876g2vclw1yfd5hhf9tzy7s 0 634792 4487020 2026-06-26T17:03:13Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Velnāboli]] 4487020 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Velnāboli]] so79gea3876g2vclw1yfd5hhf9tzy7s 0 634793 4487030 2026-06-26T17:53:48Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Maija Eglīte]] uz [[Maija Eglīte (aktrise)]]: citas personas ar šādu vārdu un uzvārdu 4487030 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maija Eglīte (aktrise)]] 23h5i3lviar4j2bs0adl77lnz65kk04 4487096 4487030 2026-06-26T20:04:54Z Pirags 3757 Noņēma pāradresāciju uz [[Maija Eglīte (aktrise)]] 4487096 wikitext text/x-wiki '''Maija Eglīte''' var būt: * [[Maija Eglīte (zinātniece)]] * [[Maija Eglīte (aktrise)]] == Skatīt arī == * [[Eglīte]] {{Nozīmju atdalīšana}} 9vv0dtujxghi32gbdr7nykldtr6cur4 4487097 4487096 2026-06-26T20:05:45Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4487097 wikitext text/x-wiki '''Maija Eglīte''' var būt: * [[Maija Eglīte (zinātniece)]] * [[Maija Eglīte (aktrise)]] == Skatīt arī == * [[Eglīte (uzvārds)]] {{Nozīmju atdalīšana}} fj97lmvnmfiw8hcbvyr6oci3bjkonv9 4487198 4487097 2026-06-27T07:37:16Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4487198 wikitext text/x-wiki '''Maija Eglīte''' var būt: * [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]] (1939—2026) — latviešu arodārste; * [[Maija Eglīte (aktrise)|Maija Eglīte]] (1954) — latviešu teātra un kino aktrise un uzņēmēja. == Skatīt arī == * [[Eglīte (uzvārds)]] {{Nozīmju atdalīšana}} 373nb543h6ajxyv4ug7z1p59xi4drba 0 634794 4487057 2026-06-26T18:36:34Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[The Chemical Brothers]] 4487057 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[The Chemical Brothers]] 2foatjy7iy1aci7nitoa7zy132xduir 0 634795 4487058 2026-06-26T18:36:57Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[The Chemical Brothers]] 4487058 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[The Chemical Brothers]] 2foatjy7iy1aci7nitoa7zy132xduir 0 634796 4487060 2026-06-26T18:38:19Z Pirags 3757 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maija Eglīte | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1939 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]]... 4487060 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maija Eglīte | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1939 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = arodmedicīna | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = s | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Maija Eglīte''' (dzimusi {{dat|1939|12|22}}, mirusi {{dat|2026|05|22}}) bija latviešu arodārste, [[Rīgas Stradiņa Universitāte]]s profesore (no 1990).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/memoriam-maija-eglite-22121939-22052026 In memoriam Maija Eglīte (22.12.1939.–22.05.2026.)] rsu.lv, 25. maijs, 2026</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi Rīgā 1939. gada 22. decembrī. Pēc sudijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] viņa 1967. ɡadā [[Maskava|Maskavā]] aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju “Atmosfēras ozona higiēniskais novērtējums”, bija zinātniskā līdzstrādniece RMI Higiēnas un arodslimību nodaļā (1967–1980), tad nodaļas vadītāja (1980–1990). 1987. ɡadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju “Putnkopju profesionālās alerģiskās slimības”. 1990. gadā viņu ievēlēja par profesori un katedras vadītāju, vēlāk par [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas]] Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāju. 1994. gadā viņa kļuva par Latvijas Arodslimību ārstu biedrības prezidenti. 2023. gadā viņa ieɡuva emeritētās profesores statusu. Mirusi 2026. gada 22. maijā.<ref>[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-prof-dr-habil-med-maija-eglite/ In memoriam Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte]</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * Latvijas Ārstu biedrības ɡoda biedre, Goda zīme “Tempus Hominis” * Latvijas Ārstu biedrības Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglīte, Maija}} [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] 3ngw7x7qxougoaodejg0zqozi5mrmdg 4487067 4487060 2026-06-26T18:42:09Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4487067 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maija Eglīte | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1939 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = arodmedicīna | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = s | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Maija Eglīte''' (dzimusi {{dat|1939|12|22}}, mirusi {{dat|2026|05|22}}) bija latviešu arodārste, [[Rīgas Stradiņa Universitāte]]s profesore (no 1990).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/memoriam-maija-eglite-22121939-22052026 In memoriam Maija Eglīte (22.12.1939.–22.05.2026.)] rsu.lv, 25. maijs, 2026</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi Rīgā 1939. gada 22. decembrī. Pēc sudijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] viņa 1967. ɡadā [[Maskava|Maskavā]] aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju “Atmosfēras ozona higiēniskais novērtējums”, bija zinātniskā līdzstrādniece RMI Higiēnas un arodslimību nodaļā (1967–1980), tad nodaļas vadītāja (1980–1990). 1987. ɡadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju “Putnkopju profesionālās alerģiskās slimības”. 1990. gadā viņu ievēlēja par profesori un katedras vadītāju, vēlāk par [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas]] Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāju. 1994. gadā viņa kļuva par Latvijas Arodslimību ārstu biedrības prezidenti. 2023. gadā viņa ieɡuva emeritētās profesores statusu. Mirusi 2026. gada 22. maijā.<ref>[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-prof-dr-habil-med-maija-eglite/ In memoriam Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte]</ref> == Publikācijas == * Eglīte, M., Jekabsone, I., Jēkabsone, J., & Vanadziņš, I. (1998). Ethical aspects of occupational health in the countries in transition. In S. Lehtinen, M. Sorsa, & J. Rantanen (Eds.), Ethical and social principles in occupational health practice (Vol. 21, pp. 94-98). Finnish Institute of Occupational Health. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * Latvijas Ārstu biedrības ɡoda biedre, Goda zīme “Tempus Hominis” * Latvijas Ārstu biedrības Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglīte, Maija}} [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] q9sy9rbtbu4xlbc1kck7sz5d85k80ef 4487072 4487067 2026-06-26T18:48:55Z Pirags 3757 pap 4487072 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maija Eglīte | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1939 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = arodmedicīna | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = s | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Maija Eglīte''' (dzimusi '''Otlane''' {{dat|1939|12|22}}, mirusi {{dat|2026|05|22}}) bija latviešu arodārste, [[Rīgas Stradiņa Universitāte]]s profesore (no 1990).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/memoriam-maija-eglite-22121939-22052026 In memoriam Maija Eglīte (22.12.1939.–22.05.2026.)] rsu.lv, 25. maijs, 2026</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi Rīgā 1939. gada 22. decembrī. Pēc sudijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] viņa 1967. ɡadā [[Maskava|Maskavā]] aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju “Atmosfēras ozona higiēniskais novērtējums”, bija zinātniskā līdzstrādniece RMI Higiēnas un arodslimību nodaļā (1967–1980), tad nodaļas vadītāja (1980–1990). 1987. ɡadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju “Putnkopju profesionālās alerģiskās slimības”. 1990. gadā viņu ievēlēja par profesori un katedras vadītāju, vēlāk par [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas]] Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāju. 1994. gadā viņa kļuva par Latvijas Arodslimību ārstu biedrības prezidenti. 2023. gadā viņa ieɡuva emeritētās profesores statusu. Mirusi 2026. gada 22. maijā.<ref>[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-prof-dr-habil-med-maija-eglite/ In memoriam Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte]</ref> == Publikācijas == * Eglīte, M., Jekabsone, I., Jēkabsone, J., & Vanadziņš, I. (1998). Ethical aspects of occupational health in the countries in transition. In S. Lehtinen, M. Sorsa, & J. Rantanen (Eds.), Ethical and social principles in occupational health practice (Vol. 21, pp. 94-98). Finnish Institute of Occupational Health. * Eglīte, Maija. Darba medicīna. 2. izdevums. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2012. – 834 lpp. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * Latvijas Ārstu biedrības ɡoda biedre, Goda zīme “Tempus Hominis” * Latvijas Ārstu biedrības Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglīte, Maija}} [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] q607mo49dh1cr9vrljd7sc3y3dvr6si 4487073 4487072 2026-06-26T18:50:50Z Pirags 3757 /* Publikācijas */ 4487073 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maija Eglīte | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1939 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = arodmedicīna | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = s | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Maija Eglīte''' (dzimusi '''Otlane''' {{dat|1939|12|22}}, mirusi {{dat|2026|05|22}}) bija latviešu arodārste, [[Rīgas Stradiņa Universitāte]]s profesore (no 1990).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/memoriam-maija-eglite-22121939-22052026 In memoriam Maija Eglīte (22.12.1939.–22.05.2026.)] rsu.lv, 25. maijs, 2026</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi Rīgā 1939. gada 22. decembrī. Pēc sudijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] viņa 1967. ɡadā [[Maskava|Maskavā]] aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju “Atmosfēras ozona higiēniskais novērtējums”, bija zinātniskā līdzstrādniece RMI Higiēnas un arodslimību nodaļā (1967–1980), tad nodaļas vadītāja (1980–1990). 1987. ɡadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju “Putnkopju profesionālās alerģiskās slimības”. 1990. gadā viņu ievēlēja par profesori un katedras vadītāju, vēlāk par [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas]] Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāju. 1994. gadā viņa kļuva par Latvijas Arodslimību ārstu biedrības prezidenti. 2023. gadā viņa ieɡuva emeritētās profesores statusu. Mirusi 2026. gada 22. maijā.<ref>[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-prof-dr-habil-med-maija-eglite/ In memoriam Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte]</ref> == Publikācijas == * Eglīte, M., Jekabsone, I., Jēkabsone, J., & Vanadziņš, I. (1998). Ethical aspects of occupational health in the countries in transition. In S. Lehtinen, M. Sorsa, & J. Rantanen (Eds.), Ethical and social principles in occupational health practice (Vol. 21, pp. 94-98). Finnish Institute of Occupational Health. * Eglīte, Maija. Darba medicīna. 1. izdevums (2000), 2. izdevums 2012. – 834 lpp. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * Latvijas Ārstu biedrības ɡoda biedre, Goda zīme “Tempus Hominis” * Latvijas Ārstu biedrības Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglīte, Maija}} [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] bi14c46um6erl7kioolo5qqsjup67se 4487075 4487073 2026-06-26T18:52:02Z Pirags 3757 /* Publikācijas */ 4487075 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maija Eglīte | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1939 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = arodmedicīna | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = s | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Maija Eglīte''' (dzimusi '''Otlane''' {{dat|1939|12|22}}, mirusi {{dat|2026|05|22}}) bija latviešu arodārste, [[Rīgas Stradiņa Universitāte]]s profesore (no 1990).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/memoriam-maija-eglite-22121939-22052026 In memoriam Maija Eglīte (22.12.1939.–22.05.2026.)] rsu.lv, 25. maijs, 2026</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi Rīgā 1939. gada 22. decembrī. Pēc sudijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] viņa 1967. ɡadā [[Maskava|Maskavā]] aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju “Atmosfēras ozona higiēniskais novērtējums”, bija zinātniskā līdzstrādniece RMI Higiēnas un arodslimību nodaļā (1967–1980), tad nodaļas vadītāja (1980–1990). 1987. ɡadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju “Putnkopju profesionālās alerģiskās slimības”. 1990. gadā viņu ievēlēja par profesori un katedras vadītāju, vēlāk par [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas]] Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāju. 1994. gadā viņa kļuva par Latvijas Arodslimību ārstu biedrības prezidenti. 2023. gadā viņa ieɡuva emeritētās profesores statusu. Mirusi 2026. gada 22. maijā.<ref>[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-prof-dr-habil-med-maija-eglite/ In memoriam Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte]</ref> == Publikācijas == * Eglīte, M., Jekabsone, I., Jēkabsone, J., & Vanadziņš, I. (1998). Ethical aspects of occupational health in the countries in transition. In S. Lehtinen, M. Sorsa, & J. Rantanen (Eds.), Ethical and social principles in occupational health practice (Vol. 21, pp. 94-98). Finnish Institute of Occupational Health. * Eglīte, Maija. Darba medicīna. 1. izdevums 2000. – 671 lpp., 2. izdevums 2012. – 834 lpp. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * Latvijas Ārstu biedrības ɡoda biedre, Goda zīme “Tempus Hominis” * Latvijas Ārstu biedrības Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglīte, Maija}} [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] inx8wxwpfas64xg0cf07wwbzv3flgcw 4487197 4487075 2026-06-27T07:35:30Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4487197 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maija Eglīte | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1939 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 22 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = arodmedicīna | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = s | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Maija Eglīte''' (dzimusi '''Otlane''' {{dat|1939|12|22}}, mirusi {{dat|2026|05|22}}) bija latviešu arodārste, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesore (no 1990. gada).<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/memoriam-maija-eglite-22121939-22052026 In memoriam Maija Eglīte (22.12.1939.—22.05.2026.)] rsu.lv, 25. maijs, 2026</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi Rīgā 1939. gada 22. decembrī. Pēc studijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] viņa 1967. gadā [[Maskava|Maskavā]] aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju “Atmosfēras ozona higiēniskais novērtējums”, bija zinātniskā līdzstrādniece RMI Higiēnas un arodslimību nodaļā (1967—1980), tad nodaļas vadītāja (1980—1990). 1987. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju “Putnkopju profesionālās alerģiskās slimības”. 1990. gadā viņu ievēlēja par profesori un katedras vadītāju, vēlāk par [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas]] Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāju. 1994. gadā viņa kļuva par Latvijas Arodslimību ārstu biedrības prezidenti. 2023. gadā viņa ieguva emeritētās profesores statusu. Mirusi 2026. gada 22. maijā.<ref>[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-prof-dr-habil-med-maija-eglite/ In memoriam Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte]</ref> == Publikācijas == * Eglīte, M., Jekabsone, I., Jēkabsone, J., & Vanadziņš, I. (1998). Ethical aspects of occupational health in the countries in transition. In S. Lehtinen, M. Sorsa, & J. Rantanen (Eds.), Ethical and social principles in occupational health practice (Vol. 21, pp. 94-98). Finnish Institute of Occupational Health. * Eglīte, Maija. Darba medicīna. 1. izdevums 2000. — 671 lpp., 2. izdevums 2012. — 834 lpp. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * Latvijas Ārstu biedrības goda biedre, Goda zīme “Tempus Hominis” * Latvijas Ārstu biedrības Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglīte, Maija}} [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] 38qkwyz4uzcdmq2spy57dnsqgqwpdes 0 634797 4487061 2026-06-26T18:39:03Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[The Chemical Brothers]] 4487061 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[The Chemical Brothers]] 2foatjy7iy1aci7nitoa7zy132xduir 0 634798 4487062 2026-06-26T18:39:19Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[The Chemical Brothers]] 4487062 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[The Chemical Brothers]] 2foatjy7iy1aci7nitoa7zy132xduir 0 634799 4487064 2026-06-26T18:39:38Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[The Chemical Brothers]] 4487064 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[The Chemical Brothers]] 2foatjy7iy1aci7nitoa7zy132xduir 14 634800 4487124 2026-06-26T21:27:21Z Dainis 876 Jauna lapa: [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā|Beigušie]] [[Kategorija:Eksistēt beigušie kosmiskie aparāti pēc gada]] 4487124 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā|Beigušie]] [[Kategorija:Eksistēt beigušie kosmiskie aparāti pēc gada]] 2pz4jt47by9id0pyyl8zfa00b9yfwf2 0 634801 4487153 2026-06-27T04:02:17Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Sejfula Malešova]] 4487153 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sejfula Malešova]] 0030w2hndfcqv46dlug7klz9nw8c157 0 634802 4487164 2026-06-27T05:19:09Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] 4487164 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] bj3c5uen7ytb3b6a9lkh9r7vd7h2ghz 0 634803 4487167 2026-06-27T05:25:04Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Hadži Lojo]] 4487167 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hadži Lojo]] 7sz0q122shtgwvxghr6b2k3wkaic03n 0 634804 4487170 2026-06-27T05:30:02Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Hidžāza vilājets]] 4487170 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hidžāza vilājets]] qoepd66wxxrkl5vmvh10fu9ycxtefb0 3 634805 4487179 2026-06-27T06:40:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4487179 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dagmed}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 27. jūnijs, plkst. 09.40 (EEST) 0lzibb19xmyb0x46qbwdr7c89fhmsat 4487184 4487179 2026-06-27T07:00:09Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4487184 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dagmed}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 27. jūnijs, plkst. 09.40 (EEST) == Iekavas (27.06.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4487180|page=Eiropas Savienība|debug=(0, 2, 0, 0)|list=yes|remaining=width = 220px {{!}}admin_center_type = &#123;&#123;lower{{!}}Politiskie centri&#125;&#125; {{!}}admin_center = &#123;&#123;unbulleted list {{!}}&#123;&#123;nobr{{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[B&lt;ref&gt;&#123;&#123;Tīmekļa atsauce {{!}}publisher=Euractiv.com{{!}}url=http://www.euractiv.com/pa/brussels-eu-capital- = 220px {{!}}admin_center_type = &#123;&#123;lower{{!}}Politiskie centri&#125;&#125; {{!}}admin_center = &#123;&#123;unbulleted list {{!}}&#123;&#123;nobr{{!}}[<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>B&lt;ref&gt;&#123;&#123;Tīmekļa atsauce {{!}}publisher=Euractiv.com{{!}}url=http://www.euractiv.com/pa/brussels-eu-capital- num = {{!}} iso_kods_alfa2 = {{!}} iso_kods_alfa3 = {{!}} tālsarunu_kods = <span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span>} [[Attēls:Mont Blanc depuis la gare des glaciers.jpg{{!}}thumbnail{{!}}280px{{!}}ES augstākais punkts [[ = {{!}} iso_kods_alfa2 = {{!}} iso_kods_alfa3 = {{!}} tālsarunu_kods = }<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> [[Attēls:Mont Blanc depuis la gare des glaciers.jpg{{!}}thumbnail{{!}}280px{{!}}ES augstākais punkts [[|lines=17}} idcdmdpbpgtaimeh5gsly09mv5dzko2 4487208 4487184 2026-06-27T07:49:28Z Edgars2007 9590 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/EdgarsBot|EdgarsBot]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Sveicējs 4487179 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dagmed}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 27. jūnijs, plkst. 09.40 (EEST) 0lzibb19xmyb0x46qbwdr7c89fhmsat 1 634806 4487227 2026-06-27T08:10:54Z Kikos 3705 /* Vietvārdi */ jauna sadaļa 4487227 wikitext text/x-wiki == Vietvārdi == Vai ģeoloģiskās formācija, kas nosauktas pēc vietvārdiem (krjuki, šaķīnes, volhovas) nav jāraksta ar lielajiem sākumburtiem? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 27. jūnijs, plkst. 11.10 (EEST) fpv7lx6r96h597f6z3d5fep5dmu4dm4 4487228 4487227 2026-06-27T08:14:51Z Kikos 3705 4487228 wikitext text/x-wiki == Vietvārdi == Vai ģeoloģiskās formācija, kas nosauktas pēc vietvārdiem (krjuki, šaķīnes, volhovas, kundas utt) nav jāraksta ar lielajiem sākumburtiem? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 27. jūnijs, plkst. 11.10 (EEST) mjdxurn5sxu2y8od444rhyisqy3yubh 4487234 4487228 2026-06-27T08:23:50Z Meistars Joda 781 /* Vietvārdi */ Atbilde 4487234 wikitext text/x-wiki == Vietvārdi == Vai ģeoloģiskās formācija, kas nosauktas pēc vietvārdiem (krjuki, šaķīnes, volhovas, kundas utt) nav jāraksta ar lielajiem sākumburtiem? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 27. jūnijs, plkst. 11.10 (EEST) :MI teica tā: "Lai gan šie nosaukumi ir cēlušies no vietvārdiem (Krjuki, Šaķīne, Volhova, Kunda), ģeoloģijā tie kļūst par terminiem, nevis paliek par pašiem vietvārdiem, tāpēc tos parasti raksta ar mazo sākumburtu." - tam piekrītu un domāju, ka arī autors piekritīs. [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 27. jūnijs, plkst. 11.23 (EEST) s47tno98voo5ik39q1yibvgr034vzg6 0 634807 4487230 2026-06-27T08:17:18Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Lofotu salas]] 4487230 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lofotu salas]] h7v0oao2m4p75tr6c2yq3c9ulduu3ot 14 634808 4487260 2026-06-27T09:04:06Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: [[Kategorija:NHL spēlētāji|*]] 4487260 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:NHL spēlētāji|*]] a434328zq70h65czx5zeja173m7h456 3 634809 4487269 2026-06-27T09:17:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4487269 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Grafeius}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 27. jūnijs, plkst. 12.17 (EEST) 3t52kgdieisl6cwi6w525c6prf7rdcb 0 634810 4487274 2026-06-27T10:08:30Z Baisulis 11523 iesākts..... 4487274 wikitext text/x-wiki {{labošanā}} '''Munserats''' ({{val|ca|Montserrat}}; izrunā: {{unicode|munsəˈrat}}) ir kalnu grēda ar daudzām virsotnēm netālu no [[Barselona]]s, [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Tā ir daļa no Katalonijas pirmskrastes grēdas. Galvenās virsotnes ir ''Sant Jeroni'' (1236 m), ''Montgros'' (1120 m) un ''Les Agulles'' (903 m).<ref>[http://www.icc.cat/vissir3/ Mapa Topogràfic de Catalunya - Institut Cartogràfic de Catalunya]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} cd3z84igpqui5e6j0aduxo79da3ustx 1 634811 4487275 2026-06-27T10:11:44Z Baisulis 11523 /* nosaukums */ jauna sadaļa 4487275 wikitext text/x-wiki == nosaukums == Cienījamie lielāku un mazāku atlantu īpašnieki - kāds ir pieņemtais šīs kalnu grēdas nosaukums. Internets saka '''Monserata''', bet tā ir spāņu valodas atveide un iespējams ''Maljorkas'' gadījums. Kamēr veidoju rakstu, var uzsākt diskusiju par nosaukumu. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 27. jūnijs, plkst. 13.11 (EEST) 6lo6rrsjdjzwm1y54q1gyoz73yr3amu 0 634812 4487280 2026-06-27T10:22:00Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Skotijas pašvaldības apgabali]] uz [[Skotijas pašvaldību apgabali]], pārrakstot pāradresācijas lapu: typo 4487280 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Skotijas pašvaldību apgabali]] ctzapf73dy23arw219eg8hrpv3y2z2q